Imants Plme

ELEKTROIEKRTU EKSPLUATCIJA UN REMONTS

Imants Plme

ELEKTROIEKRTU EKSPLUATCIJA UN REMONTS

Mcbu metodiskais ldzeklis

Jelgava 2008

Mcbu ldzeklis sagatavots un izdots ESF projekta Inenierzintu studiju satura modernizcija Latvijas Lauksaimniecbas universitt ietvaros, projektu ldzfinans Eiropas Savienba.

Plme I. Elektroiekrtu ekspluatcija un remonts: Mcbu ldzeklis. Jelgava: LLU, 2008. 105 lpp.

Drouma uzturanai energosistmai vai gala patrtju elektroiekrtm ir nepiecieama augsti kvalificta apkalpojo personla sagatavoana saretu ekspluatcijas un remonta darbu organizanai un veikanai. Mcbu ldzekl sniegta informcija par elektroiekrtu ekspluatcijas pabm, energosistmu un elektroietaiu darba remiem, bojjumu cloiem, elektroiekrtu izvli, to piemrotbu ekspluatcijas apstkiem, ekspluatcijas un remonta metodm. Apskatta telpu klasifikcija un darba droba elektroiekrtu ekspluatcij saska ar pastvoo likumdoanu dados vides apstkos, tai skait sprdzienbstamos un ugunsbstamos apstkos. Mcbu ldzeklis paredzts Latvijas Lauksaimniecbas universittes Lauksaimniecbas enertikas specialittes studentiem priekmet Elektroiekrtu ekspluatcija un remonts. Mcbu ldzeklis satur 119 lappuses, 6 attlus un 7 tabulas.

Recenzenti: Vilnis Sili, A/S Sadales tkli, Kaspars ri, Latvijas Lauksaimniecbas un izgltbas konsultciju centrs

ISBN 978-9984-784-82-3

Imants Plme LLU Tehnisk fakultte

SATURS
1. Elektroiekrtu ekspluatcijas nozme, iedaljums un pabas.................................... 5 1.1. Elektroiekrtu (EI) vieta produkcijas raoanas shm ...................................... 5 1.2. EI ekspluatcijas mri un uzdevumi.................................................................. 6 1.3. Elektroiekrtu ekspluatcijas veidi...................................................................... 6 1.3.1. Raoanas ekspluatcija............................................................................. 7 1.3.2. EI tehnisk ekspluatcija............................................................................ 7 1.4. Elektroiekrtu ekspluatcijas pabas................................................................. 7 1.4.1. Visprjs EI ekspluatcijas pabas ........................................................ 8 1.4.1.1. Drouma pabas ........................................................................... 8 1.4.1.2. Tehniski ekonomisks pabas .................................................... 13 1.4.2. Specils EI ekspluatcijas pabas ........................................................ 14 1.4.2.1. Tehnoloisks pabas................................................................. 14 1.4.2.2. Elektrisks pabas ...................................................................... 15 1.4.2.3. Ergonomisks pabas ................................................................. 15 2. Bojjumu raans cloi un iedaljums .................................................................... 17 2.1. Bojjumu objektvie cloi................................................................................ 17 2.1.1. Bojjumu rjie cloi ............................................................................. 17 2.1.2. Bojjumu iekjie cloi.......................................................................... 18 2.2. Bojjumu subjektvie cloi .............................................................................. 19 2. 2.1. Bojjumu konstruktvie cloi ................................................................ 19 2.2.2. Bojjumu raoanas cloi ...................................................................... 20 2.2.3. Bojjumu ekspluatcijas cloi................................................................ 21 2.3. Atteikumu iedaljums ........................................................................................ 21 3. Energosistmu un elektrosistmu raksturojums ....................................................... 23 3.1. Energosistmas elementi ................................................................................... 23 3.2. Energosistmas drobas kritriji un darba remi ............................................ 24 3.2.1. Energosistmas normla darba rema stvoklis ..................................... 25 3.2.2. Ticami un mazticami tehnoloiski traucjumi......................................... 25 3.3. Elektroiekrtu tehniskie parametri .................................................................... 26 3.3.1. Elektroietaiu standarta spriegumi........................................................... 27 3.3.2. Elektroietaiu nominlo strvu skala ....................................................... 28 3.3.3. Elektroenerijas kvalitti raksturojoie parametri ................................... 29 4. Elektroiekrtu izvle ................................................................................................. 32 4.1. Elektroiekrtu izvles principi........................................................................... 32 4.2. Izvle pc tehniskajiem raksturlielumiem ......................................................... 33 4.3. Elektroiekrtu atbilstba elektrodrobas prasbm ........................................... 33 4.4. Elektroiekrtu aizsardzbas korpusu klasifikcija ............................................. 35 4.5. Elektroiekrtu izvle atbilstoi ekspluatcijas vides apstkiem....................... 38 4.5.1. Telpu iedaljums atkarb no elektroietaiu lietoanas apstkiem.......... 38 4.5.2. Sprdzienbstams un ugunsbstams telpas............................................ 39 4.5.3. Sprdziena un uguns bstams zons izmantojams iekrtas .................. 39 4.6. Elektrisko mrapartu izvle ............................................................................. 40 4.7. Elektroietaiu elementu izvle no silanas viedoka ......................................... 41 4.7.1. Elektroietaiu darba remi ...................................................................... 42
3

4.7.2. Uzstdt, nominl un aprina jauda .................................................... 43 4.7.3. Vadu un kabeu izvle.............................................................................. 45 5. Elektroiekrtu uzturana ekspluatcijas proces..................................................... 45 5.1. Elektroiekrtu tehnisk diagnosticana un prbaudes ..................................... 45 5 1.1. Prasbas elektroietaiu prbaudei un diagnosticanai ............................ 45 5.1.2. Elektroietaiu ldz 1000 V mrjumu krtba un periodiskums. .............. 48 5.2. Elektroietaiu uzturanas sistmas izvle ........................................................ 49 5.3. Elektroapgdes sistmu ekspluatcija ............................................................... 51 5.3.1. Elektroapgdes lniju apskates un remonti .............................................. 51 5.3.2. GVL balstu remonts ................................................................................. 52 5.3.3. GVL armatras un vadu prbaudes un remonts....................................... 54 5.3.4. Kabeu lniju uzturana un remonts........................................................ 55 5.3.5. Sadales punktu operatv un tehnisk apkope.......................................... 57 5.3.6. Transformatoru ekspluatcija un remonts................................................ 62 5.3.6.1. Transformatoru darba remi........................................................ 63 5.3.6.2. Transformatoru raksturgs bojjumu pazmes............................ 64 5.3.6.3. Transformatoru operatv un tehnisk apkope............................. 65 5.3.6.4. Progresvas metodes transformatoru diagnostican.................. 67 5.3.7. Zemjumu un prsprieguma aizsardzbas apkope un remonts ................ 70 5.3.8. Lietotju iekrtu ekspluatcija un remonts .............................................. 71 5.3.8.1. Apgaismoanas iekrtu ekspluatcija un remonts........................ 71 5.3.8.2. Sildanas iekrtu ekspluatcija un remonts................................. 73 5.3.8.3. Vadbas un regulanas ieru apkope un remonts....................... 74 5.3.8.4. Elektromanu apkope un remonts ............................................... 74 5.3.8.5. Elektroiekrtu ekspluatcija sprdzienbstams zons................. 77 5.3.8.6. Sprdzienaizsargto elektroiekrtu remonts................................. 78 5.4. Elektroapgdes tklu ekspluatcijas organizcija .............................................. 79 5.5. Patrtju elektroiekrtu ekspluatcijas organizcija........................................ 82 5.6. Apkopes un remonta darbu tehniskais nodroinjums...................................... 83 6. Cilvka aizsardzba elektroiekrtu ekspluatcijas proces ....................................... 84 6.1. Elektrisks strvas iedarbba uz cilvka organismu .......................................... 84 6.2. Telpu klasifikcija pc to elektrobstambas ..................................................... 85 6.3. Tehniskie un organizatoriskie elektroaizsardzbas paskumi ........................... 86 6.3.1. Elektroiekrtu zemana un nullana ..................................................... 86 6.3.1.1. Tehnisks prasbas elektroiekrtu zemanai telps .................... 86 6.3.1.2. Prasbas 1 kV elektrotklu ar ciei zemtu neitrli nullanai ..... 87 6.3.1.3. Nullanas un zemanas izmantoana 1 kV elektrotklos .......... 88 6.3.1.4. Potencilu izldzinana ............................................................... 89 6.3.1.5. Zemjumietaiu uzturana un prbaudes.................................... 89 6.3.2. Atdaloo un zema sprieguma transformatoru izmantoana ..................... 90 6.3.3. Aizsardzbas atslguma ierces ................................................................ 90 6.3.4. Elektroaizsardzbas ldzeku lietoana ..................................................... 91 6.3.5. Sprieguma atslgana un citi drobas paskumi EI ekspluatcij .......... 92 6.3.6. Organizatoriskie drobas paskumi darbam elektroietaiss ................... 93 Izmantot literatra................................................................................................... 97 Pielikumi................................................................................................................... 98

1. ELEKTROIEKRTU EKSPLUATCIJAS NOZME, IEDALJUMS UN PABAS

Msdienu tautsaimniecba nav iedomjama bez dadu elektrotehnisko ieru izmantoanas. Darba gait elektroiekrtm pazemins to parametri, kas var novest ne tikai pie elektroiekrtu atteicm, bet var ar palielint to bstambu apkrtjiem. Elektroiekrtu ekspluatcija aptver paskumu kompleksu vrstu uz visa veida elektroietaiu, elektroiekrtu un elektroieru darbaspju uzturanu un drou darba metou pielietoanu to apkopm un remontiem.

1.1. Elektroiekrtu (EI) vieta produkcijas raoanas shm

Elektroiekrtas (EI) gandrz vienmr ir kdas manas vai tehnoloisks iekrtas sastvdaa un tiei piedals produkcijas raoan. Cilvkam nepiecieamo produktu raoanas visprg shma ir da:

Darbs Materili Elektro enerijas avoti Elektroiekrtas El. enerijas prveidotji

Tehnoloiskais aprkojums

Produkcija

Elektroiekrtu ekspluatcija un remonts

1.1. att. Elektroiekrtu ekspluatcijas vieta produkcijas raoanas d

Elektroiekrtas (EI) gandrz vienmr ir kdas manas vai tehnoloisks iekrtas sastvdaa un tiei piedals produkcijas raoan. Tpc elektroiekrtai ir jfunkcion saskaoti kop ar citm raoanas proces iesaisttm sistmm. Elektroiekrtu (EI) ekspluatcija ir elektroiekrtas vai elektroietaises darba posmu kopums pc ts izgatavoanas, ieskaitot ts transportanu uz pielietoanas vietu, sagatavoanu, uzstdanu, tehnisko apkalpi, remontu, renovciju, uzglabanu un likvidciju.

1.2. EI ekspluatcijas mri un uzdevumi

EI ekspluatcijas mris ir nodroint elektrifictu tehnoloisko objektu efektvu darbbu, uzturot elektroiekrtu drobu vajadzgaj lmen, veicot elektroiekrtu darba parametru racionlu uzturanu un atjauninanu izmantoanas proces. Galvenie EI ekspluatcijas mri un no tiem izrietoie uzdevumi pardti 1.2. attl.

Elektroiekrtu ekspluatcijas mri un uzdevumi Drouma uzturana

Tehniskie uzdevumi
Nolietoto EI nomaia Avrijas remu profilakse Apkopju/rem. bzes pilnveide Param. kontr. sistmu ievie.

EI izmantoanas un ekspluatcijas efektivittes palielinana

Tehniskie uzdevumi
Dien. noslog. palielinana Slodu optimizana Specilu slodu remu izstrde EI ekspl. ldz. modernizcija

Organizatoriskie uzdevumi
Personla kvalifik. paaugstinana Slodu, atteikumu un dkstvju uzskaite EI ekspluatcijas organiz. pilnveide Darba dro. vad. sistmu ievieana

Organizatoriskie uzdevumi
Plnu izstrde EI ekspluatcijai Kvalittes vadbas sistmu ievieana

izstrde
Apgdes/rezervanas sistmas pilnveidoana Prvaldbas metou optimizana.

1.2. att. Elektroiekrtu ekspluatcijas mri un uzdevumi

1.3. Elektroiekrtu ekspluatcijas veidi

Elektroapgdes elektroietaises msu valst ir nodotas energouzmumu uzraudzb, bet patrtju elektroiekrtas apsaimnieko to prvaldtjs, kas organiz to izmantoanu un apkopi. Uzmu iekien elektroiekrtu ekspluatciju veic gan raoanm tiei iesaisttais personls, gan ar personls, kas specializjies tiei uz elektroiekrtu apkalpoanu. Ldz ar to elektroiekrtu ekspluatcijas proces var izdalt raoanas ekspluatciju un tehnisko ekspluatciju. Piemrs ir pie darbgaldiem strdjoais personls rpncs, kas veic darbgalda raoanas ekspluatciju un

derjoais elektrotehniis, kas veic darbgalda elektroiekrtas tehnisko ekspluatciju. 1.3.1. Raoanas ekspluatcija Raoanas ekspluatcija ir elektroiekrtas izmantoanas process saska ar tai paredzto mri, kura rezultt elektrisk enerija prvras citos enerija veidos. aj proces piedals gan produkcijas raoanas proces iesaisttais personls, gan elektrotehnisks iekrtas apkalpojoais personls. Raoanas ekspluatcija ir elektroiekrtas izmantoanas process saska ar tai paredzto mri, kura rezultt elektrisk enerija prvras citos enerija veidos. aj proces piedals gan produkcijas raoanas proces iesaisttais personls, gan elektrotehnisks iekrtas apkalpojoais personls. Piemrs rpncs ir darbgaldus apkalpojoais personls, kas veic darbgalda raoanas ekspluatciju un derjoais elektrotehniis, kas veic darbgalda elektroiekrtas tehnisko ekspluatciju. 1.3.2. Tehnisk ekspluatcija Tehnisk ekspluatcija ir paskumu komplekss, lai uzturtu un nodrointu elektroiekrtas vajadzgo stvokli un realiztu darba proces zaudto elektroiekrtu pabu atjaunoanu. EI tehnisko ekspluatciju nodroina EI apkalpojoais personls, kas var bt (saska ar LEK-025) operatvais personls, remontpersonls un operatvais remontpersonls. Galvens raoanas un tehnisks ekspluatcijas, k ar ekspluatcijas organizcijas sastvdaas ir uzrdtas 1.3. attl. pai nozmga ir elektroapgdes iekrtu ekspluatcija, jo elektroapgdes uzmumu izejas produkts ir elektroenerija, no kuras piegu apjoma un kvalittes atkarga visas tautsaimniecbas sekmga funkcionana, tpc elektroapgdes uzmumu iekrtu ekspluatcij ir uzstdtas augstkas elektrodrobas un elektroiekrtu drouma prasbas saldzinjum ar cita veida produkciju vai pakalpojumus raojoo uzmumu elektroiekrtm.

1.4. Elektroiekrtu ekspluatcijas pabas

Katra konkrta elektroiekrta tiek izgatavota ar noteiktu skotnjo pabu kopumu, ko sauc par EI parametriem. EI ekspluatcijas gait ie parametri (lietderbas koeficients, izolcijas pretestba utt.) dadu iekju un rju apstku ietekm izmains, kas ir jem vr nosakot EI ekspluatcijas remus, apkopju un remontu periodiskumu. o parametru novrtjumu no ekspluatcijas viedoka (izmantoanas efektivittes, drouma, remontjambas, nekaitguma un piemrotbas noteiktiem
7

apstkiem utt.) sauc par elektroiekrtas ekspluatcijas pabm. 1.4. att. Jo pilngk EI ir pielgotas to efektvai izmantoanai un tehniskai apkalpei vai remontam, jo labkas ir to ekspluatcijas pabs. s pabas var iedalt visprjs un specilajs ekspluatcijas pabs.

Elektroiekrtu ekspluatcija
Raoanas ekspluatcija Tehnisk ekspluatcija Profilaktisks apskates un apkopes Apkalpoanas tehnoloiju pilnveide Remonti un renovcija Remontu Tehnoloiju pilnveide Atteikumu uzskaite un izpte EI uzglabana Ekspluatcijas organizcija Ekspluatcijas principu izstrde Ilgtermia remontu programmu izstrde Profilaktisko apskau grafiku izstrde Remontu bzes pilnveidoana Prvaldbas pilnveidoana Personla izvle un apmcba

EI komplektana Slodu uzskaite un optimizcija Racionlu darba remu izstrde Elektroenerijas patria ekonomana Rezervanas optimizcija EI likvidana

1.3. att. Elektroiekrtu ekspluatcijas sastvdaas

1.4.1. Visprjs ekspluatcijas pabas Pie visprjm ekspluatcijas pabm tiek pieskaitti darba drouma rdtji un tehniski-ekonomiskie rdtji. s pabas piemt praktiski vism elektroiekrtm, neatkargi no to izmantoanas veida. 1.4.1.1. Drouma pabas Elektroiekrtu droums ir EI paba veikt uzdots funkcijas, saglabjot ekspluatcijas parametrus noteikts robes visos apstkos, kuri minti normatvajos dokumentos un/vai kas atbilst attiecgiem remiem un pielietoanas nosacjumiem.

Var izdalt sistmas un ts elementu drouma lmeus. Piemram, valsts mrog energosistmas droumu ietekm nepiecieamba importt elektroeneriju, izmantojot Baltijas energosistmu 330 kV prvades tklu, kas Latvijas teritorij ir izteikti radils, bet noslgtus lokus tas veido tikai kop ar kaimivalstu prvades tkliem. Tpc valsts vairku pilstu drou energoapgdi iespjams pankt, prvades tklam strdjot sinhroni ar tuvjm kaimivalstm.

Elektroiekrtu ekspluatcijas pabas

Visprjs
Drouma pabas Drobas Tehniski ekonomisks Tipu izmru rinda Iegdes izmaksas Apkopju izmaksas Remontu izmaksas Tehnoloisks Funkcionls Agrozootehnisks Drobas Nekaitguma

Specils
Ergonomisks Higinisks

Elektrisks Lietderbas koeficients Jaudas koeficients Palaianas spja Komutci -jas spja

Ilgizturba Remontjamba Saglabjamba

Antroponometrisks

Dizaina

Citas

1.4.att. Elektroiekrtu ekspluatcijas pabas

Elektroiekrtm izir divus savstarpji neatkargus stvokus - darbspju un atteici. Darbspja ir tds ts stvoklis, kas nodroina paredzto funkciju veikanu atbilstoi normatvos noteiktajiem rema parametriem. Bez tam drouma teorij iekrtas iedala remontjams un neremontjams iekrts. Remontjamm iekrtm atteices gadjum darbspju var atjaunot, veicot remontu, neremontjamm - remonts nav lietdergs vai nav realizjams. Saretas (ar elektroapgdes) sistmas parasti pieder pie remontjamm sistmm. Elektropatrtjus pc to nozmes tautsaimniecb raoan vai sadzv diferenc jeb iedala kategorijs. Pie pirms drouma kategorijas pieskaita tdus elektropatrtjus, kuru elektroapgdes prtraukums apdraud ci1vku dzvbu, izraisa lielu tautsaimniecisku zaudjumu, drgas iekrtas bojjumus, saretas tehnoloijas
9

traucjumus, masveida bri, traucjumus sevii svargu komunls saimniecbas elementu darb. 1. kategorijas elektropatrtju apgdei jizmanto divi neatkargi baroanas avoti. Pieaujams tikai tds baroanas prtraukums, kds nepiecieams automtiskai rezerves baroanas ieslganai. Par neatkargu sauc tdu baroanas avotu, kas saglab spriegumu, ja to zaud citi objekta baroanas avoti. Pie neatkargiem baroanas avotiem pieder elektroenertisks sistmas divu elektrostaciju un baroanas centru sadales iekrtas, k ar vienas stacijas vai apakstacijas dadas kopu sistmas vai sekcijas, kuras katru baro no neatkarga avota un kuras sav starp var bt saisttas tikai ar bojjumu gadjumos automtiski atsldzamu savienojumu. No 1. kategorijas elektropatrtjiem vl ir izdalti pas grupas elektropatrtji, kuru elektroapgdes prtraukums apdraud cilvku dzvbu, rada sprdziena vai ugunsgrka izcelsmes iespju un drgas tehnoloisks iekrtas bojjumus. Pie otrs drouma kategorijas pieder tdi elektropatrtji, kuru elektroapgdes prtraukuma gadjum rodas masveida produkcijas izlaides samazinans, strdnieku, mehnismu un transporta masveida dkstve, liela skaita pilstu un lauku iedzvotju nodarbintbas traucjumi. s kategorijas elektropatrtju elektroapgdes prtraukums nedrkst prsniegt laiku, kds nepiecieams rezerves baroanas ieslganai, derpersonlam vai operatvai brigdei veicot prslgumus. 2. kategorijas elektropatrtju baroanai izmanto divus neatkarigus baroanas avotus. Otrs kategorijas baroanas avotus un elektroapgdes shmu iespjams izvlties ar vairk diferencti, jo baroanas prtraukums izraisa tikai materilas dabas zaudjumus. Standarts pieauj 2. kategorijas elektropatrtju baroanu pa vienu 6 kV vai augstka sprieguma gaisvadu lniju, pa vienu kabeu lniju, ja t izveidota no vismaz diviem paralliem kabeiem un katrs no tiem pieslgts ar saviem atdaltjiem, k ar no viena transformatora, ja ir prvietojams rezerves transformators. Transformatora nomaia vai lnijas remonts robegadjum nedrkst ilgt vairk k diennakti. Pie tres drouma kategorijas pieder prjie elektropatrtji, kurus neieskaita pirmajs divs kategorijs, piemram, palgcehu elektropatrtji, nelieli ciemati. Tres kategorijas elektropatrtjiem pieaujams elektroapgdes prtraukums uz bojt elementa nomaias vai remonta laiku, bet ne ilgk k 24 stundas. Sakar ar to 3. kategorijas elektropatrtjiem baroanas rezervana netiek prasta. No drouma viedoka EI stvokus visprg gadjum var iedalt di: Darba krtb esos visi EI parametri atbilst visiem normatviem un konstrukcijas dokumentcij noteiktajm prasbm; Bojts neatbilst kaut viens no iem parametriem; Darba spjgs atbilst to parametru prasbm, kas nodroina uzdoto funkciju izpildi;

10

 Darba nespjgs - neatbilst kaut vienam no darba spjas parametriem; Bojjums ja notiek btiska parametru izmaia no nominls parametra vrtbas; Atteikums ja EI zaud darba spju. Kompleksi drouma rdtji ir gatavbas koeficients un tehnisks izmantoanas koeficients. Gatavbas koeficients kg ir darba krtb eso laika perioda td attiecba pret darba krtb un bojta stvoka tb periodu summu:

kg =

td t d +tb .

(1.1)

Tehnisks gatavbas koeficients ktg ir ietaises darba izstrdes laika td attiecba pret darba izstrdes laiku un visu dkstvju laiku tr, kas nepiecieamas plnotm apkopm un remontiem, summu:

ktg =

td . t d +tr

(1.2)

Bezatteikums - t ir EI paba neprtraukti saglabt darba spjas noteikt laika period vai nodroint noteiktu darba izstrdi. Bezatteikuma novrtanu veic, izmantojot dus skaitliskos lielumus: Bezatteikuma darba varbtba P(t),

P( t ) = e

t t0

(1.3)

kur t - paredztais ekspluatcijas laiks, t0 - vidjais izstrdes laiks ldz atteikumam. Atteikumu intensitte (t):

(t ) =

1 . t0

(1.4)

Bezatteikuma darba varbtba P(t) t ir varbtba, ka EI darba ilgums ldz atteicei bs ne mazks par uzdoto laiku t:

P ( t ) = P (t 0 >t ) .
Vidjais izstrdes laiks to ldz atteikumam:

(1.5)

11

t0 =

(t )

(1.6)

Ja ekspluatcij ir m(o) viendas iekrtas un laik t paliek darba spjgas m(t) iekrtas, bet atteices ir m(t), tad bezatteikuma darba varbtba parda darba spjgo iekrtu dau period t:
P(t ) = 1 m(t ) m( o )

(1.7)

Ilgizturba t ir EI paba saglabt darba spjas ldz galj stvoka iestans brdim, ieskaitot prtraukumus, kas nepiecieami tehniskajm apkopm un remontiem. Par galjo stvokli pieem tdu EI stvokli, pie kura, sakar ar nelabojamu drobas prasbu vai btisku izmantoanas efektivittes pazeminanos, nav iespjama turpmk EI ekspluatcija. EI galjo stvokli un ldz ar to kalpoanas laiku un resursu nosaka, izejot no tehniskiem un ekonomiskiem kritrijiem. Darba ms tas ir kalendrais elektroiekrtas un ts elementu ekspluatcijas laiks ldz galj stvoka iestans brdim. Resurss - t ir summr EI izstrde ldz galjam stvoklim, kas izmrts ar paveikt darba vienbm vai ar izdarto operciju skaitu, piemram, ar ieslganas atslganas cikliem), vai ar citm mrvienbm. Tehniskie kritriji ir lietderbas koeficients, vadu vai izolcijas pretestba, gultu sple, kontaktu saskares laukums un citi rdtji. ie kritriji raksturo elektroiekrtu darbbas kvalitti. Darba proces o rdtju vrtbas pazemins un ja tie sasniedz iepriek noteikts galjs vrtbas, tad elektroiekrtu noraksta vai nodot remont. Par ekonomisko kritriju pieem produkcijas vienbas patnjs izmaksas vis darba period. Optimizcijas btba ir tda ekspluatcijas perioda izvle, kuram ir zemks patnjs izmaksas. Ja pie elektroiekrtu komplektanas EI ekspluatcija ir veikta pareizi, tad parasti EI ilgizturba nav zemka par normatvo vai instrukcijs nordto laika periodu. Remontjamba ir elektroiekrtu paba, kas raksturo to piemrotbu iespjamo atteiu un bojjumu clou noteikanai un profilaksei, k ar bojjumu atklanai un novranai, veicot tehnisko apkopi un remontus. Remontjamm iekrtm atteices gadjum darbspju var atjaunot, veicot remontu, neremontjamm remonts nav lietdergs vai nav realizjams. Saretas (ar elektroapgdes) sistmas parasti pieder pie remontjamm sistmm. Remontjamba skaitliski raksturo ar atjaunoanas varbtbu noteikt laika period, ar atjaunoanas intensitti, ar vidjo atjaunoanas laiku un citiem

12

parametriem, kuri raksturo EI pieejambu, to piemrotbu prbaudei, izjaukanai, salikanai utt. Atjaunoanas varbtba Pa(t) ir varbtba, ka faktiskais laiks bojts elektroiekrtas atjaunoanai neprsniegs noteikto laiku. Atjaunoanas intensitte (t) raksturo izstrdjumu skaitu, kas var tikt atjaunoti laika vienb. Vidjais atjaunoanas laiks Ta ir darbaspju atjaunoanas laika matemtisk svrt vidj vrtba. Remontjamba liel mr ir atkarga no elektroiekrtas konstrukcijas izstrdes un izgatavoanas kvalittes. Uz iem remontjambas rdtjiem lielu ietekmi atstj ar ekspluatcijas lmenis. Saglabjamba ir elektroiekrtu spja saglabt ekspluatcijas pabas to uzglabanas un transportanas period. Saglabjambas rdtji ir vidjais uzglabanas laiks un atteikumu intensitte uzglabanas period. Saglabjambas rdtji ir pai btiski lauksaimniecbas elektroiekrtm, kur, sakar ar izteikto darbu sezonas raksturu, elektroiekrtas izmanto 2 6 mneus gad. dm elektroiekrtm uzglabanas apstkiem ir btiska loma kopj resursa nodroinan, tpc ekspluatcij jietver specili paskumi elektroiekrtu sagatavoan (konservcij) uzglabanai un sagatavoanai palaianai (dekonservcijai) pirms aktv darba perioda. 1.4.1.2. Tehniski ekonomisks pabas Tehniski ekonomisks pabas raksturo vienas srijas EI izmru grupu, EI iegdes izmaksas, montas, apkalpes un remonta izmaksas. Tipu-izmru rinda katrai izstrdjuma srijai nosaka EI nomenklatru pc jaudas, sprieguma, izpildjuma un citiem parametriem. Jo lielka srijas tipu-izmru grupa, jo preczk var salgot EI ar tehnoloiskm iekrtm vai apmierint patrtja vajadzbas. Piemram, srijveid lietotajiem elektromotoriem tipu-izmru rinda pamat ir sakrtota atbilstoi to jaudai, jo vairk dadas jaudas elektromotoru tipi tiek izlaisti noteikt jaudas diapazon, jo vieglk ir atrast elektromotoru ar vajadzgo jaudu konkrtas tehnoloisks iekrtas piedziai, pie kam, rpniecbai piemrojoties patrtju vajadzbm, katrai nkamai motoru srijai tipu-izmru grupa parasti ir lielka par iepriekjo. Iegdes izmaksas ir izmaksas, kas nepiecieamas EI iegdei, transportam un uzstdanai. Apkopju izmaksas ir izmaksas, kas nepiecieamas diagnosticanai, profilaktiskajm apskatm un apkopm. Remontu izmaksas ir izmaksas, kas nepiecieamas visa veida remontu (tekoo, kapitlo u.c.) veikanai EI ekspluatcijas period.

13

Papildus elektroietaiu apsaimniekotjam (paniekam) jievrtt ar EI likvidanas izmaksas, jo atsevias elektroiekrtas var saturt kaitgus komponentus, kuru likvidana videi draudzg veid ir samr drga procedra. Izmaksu rdtji dod visprju un savstarpji saldzinmu EI novrtjumu. du novrtjumu izmanto, lai izvltos apkopju (remontu) periodiskumu, EI noslodzi, rezerves fonda apjomu u.c. ekspluatcijas parametrus. Elektroiekrtu ekspluatcijas izdevumu, piemram, izdevumu profilaktiskajm apskatm un apkopm, palielinana palielina ne tikai EI droumu, bet ar btiski palielina EI izstrdi, samazina atteikumu skaitu, elektroenerijas zudumus un kapitlremontu izmaksas. Rezultjoais EI ekspluatcijas optimums ir sasniedzams kompleksi ievrtjot visas izmaksas, kas saisttas ar EI ekspluatcijas un remontu izmaksm, un elektroapgdes prtraukumu un elektroenerijas zudumu izmaksm. 1.4.2. Specils ekspluatcijas pabas Pie specilajm elektroiekrtu pabm pieder tehnoloisks, elektrisks un ergonomisks pabas, kuras ir atkargas no EI konkrt pielietojama nosacjumiem. 1.4.2.1. Tehnoloisks pabas Pie tehnoloiskajm EI pabm pieder funkcionls, agrozootehnisks, drobas un nekaitguma pabas, kas raksturo EI piemrotbu noteiktu tehnoloisko funkciju veikanai konkrtos apstkos, nodroinot noteiktu drobas un nekaitguma normatvu ievroanu. Funkcionls pabas ir EI piemrotba uzdoto tehnoloisko funkciju veikanai, darbojoties kop ar konkrto tehnoloisko iekrtu vai procesu. Viena no raksturgkajm funkcionlm pabm ir EI prslogoanas spja. Par prslogoanas spju sauc neilgstou lielko prslodzi, kuru elektroiekrta spj izturt, bez ts ekspluatcijas laika btiskas samazinans, konkrtos ekspluatcijas apstkos, noteiktas slodzes un temperatras rem. EI prslodzes aprinu pamat ir izolcijas nolietoans siltuma iedarbb, jo EI izolcijas pabas pie paaugstintm temperatrm strauji pasliktins, t var saplaist un zaudt savas mehnisks pabas. Agrozootehnisks pabas ir EI piemrotba specifisku lopkopbas vai laukkopbas tehnoloiju veikanai, darbojoties iekrts vai procesos, kuriem ir tiea vai netiea mijiedarbba ar dzvniekiem vai augiem. Piemram, ra apstkos vai mjdzvnieku ferms uzstdtajm elektroiekrtm ir jbt piemrotm darbam palielinta mitruma un agresvu gzu vid, kas tiek pankts, izveidojot specilas lauksaimniecb darbinmas elektroiekrtas ar uzlabotu izolcijas izturbu pret mintajiem apstkiem. Drobas pabas ir EI piemrotba cilvkam un dzvniekiem drou tehnoloiju

14

vai procesu veikanai. Stacionru un, pai pagaidu elektroiekrtu (gaisvadu lnijas, dens elektroski, siena ventilatori, gateri u.c.) uzstdan un ekspluatcij lauksaimniecbas apstkos jnodroins pret papildus faktoriem, kas var apdraudt cilvka un dzvnieku drobu. Piemram, mjdzvnieku ferms dzirdnm, kurs dens no elektroska tiek padots caur metla caurulm, noteikts to garuma posms jaizvieto ar plastmasas cauruli, lai mjlopiem novrstu varbtjo elektrisks strvas triecienu. Nekaitguma pabas ir EI piemrotba dzvniekiem un augiem nekaitgu tehnoloiju vai procesu veikanai. Piemrs ir augu audzana siltumncs, kur mkslg apgaismojuma gaismekus izvlas, izejot no gaismas spektra un apgaismojuma intensittes, kas atbilst konkrto augu vajadzbm un tiem nekait. 1.4.2.2. Elektrisks pabas Elektrisks pabas ir elektroiekrtu lietderbas koeficients, jaudas koeficients, palaianas spja un enerijas prveides pabas noteiktam tehnoloiskam pielietojumam. Lietderbas koeficients ir lietdergam darbam patrts enerijas attiecba pret kopjo elektroiekrtai pievadto elektroeneriju. Jaudas koeficients (cos) ir elektroiekrtas aktvs jaudas attiecba pret pievadto pilno elektrisko jaudu. Palaianas spja ir elektroiekrtas palaianas pabas elektroiekrtas prejas proces no miera stvoka uz darba remu. Piemram, elektromotoriem o pabu raksturo koeficients, ko aprina k palaianas un nominl momentu attiecbu. Komutcijas spja ir strvas lielums, ko elektroiekrta spj ieslgt vai atslgt elektroiekrtas prejas procesos. Maksiml ieslganas spja nosaka strvas maksimlo amplitdas vrtbu d, kuru aparts var ieslgt. Maksiml atslganas spja nosaka strvas maksimlo amplitdas vrtbu d, kuru aparts var atslgt. Kritisk atslganas spja nosaka strvas efektvo vrtbu zonu, kur aparts nespj atslgt sslguma strvu, lai gan virs un zem s zonas tas sslguma strvu atsldz. 1.4.2.3. Ergonomisks pabas Ergonomisks pabas ir higinisks, antroponometrisks, dizaina un citas pabas. Ergonomisks pabas raksturo elektroiekrtu atbilstbu cilvka psiholoiskm un fiziskm iespjm. Higinisks pabas ir apgaismojuma lmenis, putekainba, troksnis, vibrcijas, magntisk un elektromagntisk lauka intensitte, radioaktv piesrojuma lmenis, u.c.
15

Antroponometrisks pabas ir elektroiekrtu konstrukcijas eometrisko izmru un mehnisko vadbas elementu (gabartu, roksviru izmru, ieslganas spka, ieslganas truma, utt.) atbilstba cilvka ermea izmriem un fiziskajm spjm. Pie citm ergonomiskm pabm var attiecint EI elektroiekrtu formas, krsojuma elementu, troku atbilstbu cilvka redzes, dzirdes, spka, smaru un citm reflektoriskm uztveres spjm.

16

2. BOJJUMU RAANS CLOI UN TO IEDALJUMS

Elektroiekrtu raoanas un ekspluatcijas pieredzes apkopoanas rezultt to atteikumu cloi tiek iedalti objektvos (no cilvka darbbas neatkargos) un subjektvos (raduies cilvka darbbas rezultt) cloos, kas paldz veidot atteikumu clou samazinanas stratiju to projektanas, konstruanas, ekspluatcijas un remontu proces, 2.1. att.

2.1. Bojjumu objektvie cloi

Bojjumu objektvie jeb no cilvka darbbas neatkargie cloi iedals rjos un iekjos cloos, sk. 2.1.attlu. Elektroiekrtu projektanas gait ir jcenas maksimli izmantot elektrotehnikas vstures gait iegts zinanas par objektviem, jeb no cilvka neatkargiem bojjumu cloiem, lai ievrttu to potencilo ietekmi uz jaunizveidojamo EI.

Elektroiekrtu bojjumu cloi

Objektvie
rjie Klimatiskie T,W,p,UVS Radicija, kosm. star. Mehniskie Vibr., g, a. Bioloiskie dz,mikrorg

Subjektvie
Iekjie
Nolietoans Novecoans Morl novecoans Citas

Konstruktvi e
Shmas Remi Materili, mezgli Konstrukcijas izvle

Raoanas
Tehnoloiju ievroana Materilu kvalitte Komplektj. komponenti Kompleks kontrole

Ekspluatcijas
Personla kvalifikcija Apkop/rem. kvalitte Izmantoanas remi El. apgdes kvalitte

2.1. att. Elektroiekrtu bojjumu clou iedaljums

2.1.1. Bojjumu rjie cloi Klimatiskie bojjumu cloi raksturojas ar rjs vides maingas temperatras, mitruma, spiediena un gaismas starojuma iedarbbu uz elektroiekrtm vis to ekspluatcijas period. Mitrais gaiss iekst elektroiekrtu iekien un izolcijas pors un atdzesjoties izdals uz virsmm idruma pilienu veid, pazeminot izolcijas
17

pretestbu. Maingas temperatras rezultt mitruma daias sasalstot paplaina poras un tdjdi boj izolciju vai citus elementus. No gaismas starojuma spektra kaitgkais ir ultravioletais starojums, kas spj nordt atsevius plastmasas un citus materilus. Atmosfras spiediena izmaias spj ietekmt idrumu, piemram, eu dzestju lmeus un tdjdi var radt EI bojjumus. Pret vja ietekmi visjtgkie ir atklti virszemes EI objekti, piemram, gaisvadu lnijas, kas pai spcgu vja brzmu (vtru) rezultt var izraist vienlaicgi daudzus elektroapgdes prtraukumus. Noteiktai klimatiskai zonai paredzts elektroiekrtas un elektroapgdes sistmas var btiski ietekmt das projektanas laik neievrtts (virsnormatvs) novirzes jeb nenormlie apstki: spcgs vj lielkoties kop ar nokriiem un pavados pardbas prkons, zibens, nokrii; ilgstoas oti augstas rgaisa temperatras (galvenokrt palielina elektroprvades lniju (EPL) vadu nokari un elektroiekrtu prkaranu); ilgstoi oti zemas rgaisa temperatras (izraisa EPL vadu trkanu, neprognoztu slodzes pieaugumu, kurinm defictu elektrostacijs u.c.); krasas temperatras maias no zemas uz augstu, pastvot augstam gaisa mitrumam, kas izraisa sarmu un apledojumu; vtru izraisti pldi, kas btiski palielina Baltijas jr ietekoo Latvijas upju lmeni. pas rjs vides iedarbbas veids ir radicija, magntiskie, elektromagntiskie lauki un kosmiskie stari, kas spj iedarboties praktiski vis elektroietaiu komponentu rsgriezum, izmainot to skotnjs pabas, ja vien EI elementi, piemram, pusvadtji, nav attiecgi ekranti. Pie mehniskm iedarbm, bez jau mints vja iedarbbas, vl var pieskaitt vibrcijas, grdienus un sitienus, kas parasti rodas tuvum darbojoos mehnismu vai seismisks darbbas rezultt. EI bioloisko bojjumu clonis var bt dzvs radbas iedarbba, piemram, dzvnieku, putnu, grauzju, kukaiu un mikroorganismu (mikrobi, sntes u.c.) izraistie mehniskie un miskie bojjumi. Peljuma sntes un baktrijas spj akumult lielu daudzuma mitruma, kas paaugstina elektroizolcijas vadtspju. Gaisvadu darbbas droumu apdraud putni, kas, izmantojot stabus un gaisvadus par apmeans vietu, notraipa izolatorus un citas elektroiekrtas, tdjdi palielinot sslguma risku. Grauzji (peles, urkas) var mehniski sagrauzt vadu un kabeu plastmasas apvalkus, utt. 2.1.2. Bojjumu iekjie cloi Normla darba proces elektroiekrtas trk vai ilgk laika period nolietojas,

18

piemram, erozijas rezultt tiek bojtas kontaktu virsmas, elektrodzinju gultiem izdiluma rezultt pieaug gultu sple, utt. Ar tdi relatvi nekustgi EI elementi, k motoru vai transformatoru tinumi ekspluatcijas laik ir pakauti termiskm prslodzm, strvas siltumdarbbai, mehniskiem spkiem centrbdzes spku vai elektromagntisk lauka iedarbb, kas rezultt samazina izolcijas pretestbu, attiecgi tuvinot iespjamo strvu nopldes pieaugumu vai EI tinumu sslgumu (caursiti). Otrs iekjo bojjumu iemesls ir elektromaterilu novecoans, kas izpauas k neatgriezeniskas elektromaterilu struktras vai formas izmaias. Piemram, daudzas plastmasas novecoans rezultt zaud atsevius komponentus to izanas vai izgaroanas proces, k rezultt plastmass pards mikroplaisas, kas nelabvlgos apstkos ekspluatcijas gait var piepildties ar skbes saturou dens dumu, rezultt pazeminot skotnjs elektroizolcijas vai mehnisks elektroiekrtu pabas. Morl novecoans ir esoo elektroiekrtu parametru nesavietojamba ar nozares instrukcijm, neatbilstba jaunajiem standartiem vai to ekonomisks efektivittes relatv pazeminans saldzinot ar jauno izstrdjamu pabm. Piemram, elektroapgdes tkla preja uz paaugstintu spriegumu, ierobeo vai izsldz no lietoanas tdas elektroiekrtas, kuras nav piemrotas dam spriegumam. T kvlspuldzm pie paaugstinta sprieguma var btiski samazinties darba ms, bet ultraviolet starojuma lampm izmainties starojuma spektrs, kas var nelabvlgi iedarboties uz apstarojamiem cilvkiem, dzvniekiem un augiem.

2.2. Bojjumu subjektvie cloi

Katra jaunizveidot elektroiekrta ts radanas un darbma proces iziet vairkas stadijas projektanu, konstruanu, izgatavoanu, ekspluatciju, remontu un likvidciju. ajos procesos piedals daudz cilvku ar dadu kvalifikcijas lmeni skot no augsti kvalifictiem inenieriem, konstruktoriem, tehnologiem, beidzot ar vidji kvalifictu ekspluatcijas personlu, kas kopum nosaka subjektvo, jeb no cilvka darbbas atkargo, bojjumu clou raanos. 2.2.1. Bojjumu konstruktvie cloi Elektroiekrtu projektanas stadij iespjamie atteikumu cloi var bt paredzamajiem ekspluatcijas apstkiem neadekvtas elektroapgdes sistmu, elektroietaiu un elektroiekrtu shmas, kas noteiktos ekspluatcijas apstkos nespj nodroint elektroiekrtas darbu paredztaj rem. Sistmas vai ietaises darba droums var bt lielks par ts atseviu elementu darba droumu. To pank, izveidojot sistmai vlamo struktru, piemram, elektroapgdes sistm vlamo

19

struktru nodroina pareizi izvlta elektroapgdes elektrisk shma. Iespjama ar neveiksmga shmas izvle, kad sistmai (iekrtai) ir mazks darba droums nek ts elementiem. Ja elektroierces shma ir izveidota pareizi, tad iespjamie atteikumu cloi var bt ar nepareizi izvlti (iestatti) elektrisko shmu darba remi (strvas, spriegumi, atslganas/ieslganas laiki, to aizkaves, u.c.), kas noteiktajos (normatvajos) ekspluatcijas apstkos nespj nodroint elektroietaises bezatteiu darbbu vis tai paredztaj izmantoanas laik. Projektanas un konstruanas stadij izvltajiem materiliem jnodroina EI nevainojama darbba pie paredztajiem maksimliem remiem vai prslodzm (termisks slodzes, palielints spriegums, palielints mitrums, agresvu gzu ietekme, u.c.), kas vartu samazint EI bojjumus pie daudzveidgiem ekspluatcijas apstkiem un darba remiem. Parasti projektjot, EI materili tiek izvlti ar pietiekami lielu drobas rezervi, lai vartu izturt sagaidms prslodzes, vai darbu rkrtas remos, piemram, gaisvadu izolatoru caursites spriegums parasti tiek izvlts daudzkrt lielks par nominlo darba spriegumu, lai izolatori vartu izturt prspriegumus, tai skait atmosfras izlu prspriegumus, utt. Kdas materilu izvl, kas izsauc elektroiekrtu bojjumus, parasti saists ar materilu prlieku tru nolietoanos ekspluatcijas proces vai tdu ekspluatcijas remu iestanos, kas prsniedz izvlt materila izturbu. EI konstrukciju izvlas t, lai komplektta elektroiekrta paredztajos ekspluatcijas apstkos vartu pildt tai noteikts funkcijas plnot darba laika (resursa) ilgum. Atkarb no paredztajiem ekspluatcijas apstkiem (vibrcijm, patrinjumiem, mitruma, putekainbas, siltuma u.c.) apstkiem izvlas atbilstoas EI shmu un apvalku konstrukcijas. Nepietiekama o iedarbju ievrtana projektanas un konstruanas stadij var palielint elektroiekrtu bojjumu varbtbu to ekspluatcijas proces. 2.2.2. Bojjumu raoanas cloi Pc tam, kad ir elektroiekrtas projektana pabeigta, t ir izgatavota un ir prbaudts ts izminjuma paraugs, raotj rpnc tiek izstrdta tehnoloija konkrts EI raoanai srijveid. No raoanas un montas tehnoloijas kvalittes ir atkarga ar izlaisto elektroiekrtu kvalitte un darbba bez atteicm. Tehnoloiskie defekti var rasties sakar ar nekvalitatvu detau raoanu un montu rpncu iekrtu nepareizas pielietoanas vai to nodiluma rezultt. Rpga tehnoloiju ievroana, iekrtu regulana, atjauninana un raoanas procesa uzturana nepiecieamaj lmen samazina detau noviru lielumu un skaitu, kas attiecgi palielina EI darba bezatteikuma varbtbu. Rpncai piegdto materilu kvalitte var bt zemka par projektanas stadij

20

izvlto, kas var izsaukt elektroiekrtu resursa samazinanas un palielint atteicu varbtbu. No citm rpncm piegdto komplektjoo komponentu (mezglu un detau) kvalitte var bt zemka par projektto, tpc materilu un komponentu piegdtju izvle ir btiska drou elektroiekrtu raoan. Lai raotjs nodrointu savu konkurtspju, ir nepiecieams izlaist elektroiekrtas, kuru kvalitte nodroina iespjami maz atteiu k produkcijas garantijas period un ar vis paredztaj ekspluatcijas laik. Kompleks kontrole btiski samazina raoanas proces pieauto kdu ietekmi uz produkcijas kvalitti. kontrole var ietvert EI darbspjas prbaudes darba vai forst rem, izturbu pret prspriegumiem, parametru noturbu dados klimatiskos apstkos u.c 2.2.3. Bojjumu ekspluatcijas cloi Ekspluatcijas laik elektroiekrtas ietekm daudzu parametru un apstku kopums, tau k vienu galvenajiem var uzskatt personla kvalifikciju, kas darbiniekiem nodroina nepiecieams zinanas ekspluatcijas darbbu (apskates, prbaude, diagnostika, remonti, uzglabana u.c.) veikanai elektroiekrtu izmantoanas proces. Ja elektroiekrtas apkalpo vji apmcts personls, tad ekspluatcijas kmju skaits pieaug un samazins elektroiekrtu drouma rdtji. Bojjumu clonis var bt, neraugoties uz personla kvalifikciju, ar nekvalitatvu apkopju un remontu veikana, kas parasti norda uz atkpm no instrukcijs un standartos nordtajm apkopju/remontu periodiskumu un/vai tehnoloijm. Ieteikto elektroiekrtu izmantoanas remu prsniegana, piemram, vadu vai transformatoru prslogoana, ir attaisnojama lniju remonta vai avrijas laik, attiecgi apzinoties, ka iekrtas darba ms var nedaudz sasinties. Tau darbinot elektroiekrtas prslodu rem ilgk par noteikto laiku, k ar darbinot elektroiekrtas remos, kas prsniedz pieaujamos prslodu lmeus, pieaug bojjumu risks, kas pazemina elektroiekrtu drouma rdtjus. Btisks bojjumu faktors ir elektroapgdes apgdes kvalittes parametru pazeminans, no tiem btiskkie ir elektroapgdes prtraukumi, sprieguma novirzes no nominls vrtbas, fu spriegumu neviendba, prspriegumu veidoans u.c.

2.3. Atteikumu iedaljums

Elektroiekrtm bojjumu rezultt raduos atteikumus lielko dau nosaka dai galvenie faktori. Piemram, elektromotoriem bojjumu procentulais sadaljums ir ds: izolcijas samitrinans 25 %, fzes izkriana 20 %, prslodze 20 %, rotora

21

nobremzana 15 % un citi cloi 20 %.

Pkie
10

Pakpeniskie

Summrie

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

2.2. att. Elektroiekrtu atteikumu sadaljums ekspluatcijas laik

Visus atteikumus izejot no prognozjambas pakpes var iedalt pkos un pakpeniskos. Pkie atteikumi ir neprognozjami un tie visbiek notiek jaunu elektroiekrtu darba ma skuma period, kad ir vislielks iespjas atklties bojjumiem, kas raduies iepriek minto konstrukcijas un raoanas defektu rezultt. Pakpeniskie atteikumi prsvar ir elektroiekrtu nolietoans rezultts un to prognozanu iespjams veikt balstoties uz matemtisks statistikas sakarbm, piemram, izmantojot pakpenisko atteikumu normlo sadaljumu laik. Summjot pkos un pakpeniskos atteikumu lknes iegst kopjo atteikumu sadaljuma lkni EI ekspluatcijas laik, kas pardta 2.2. attl.

22

3. ENERGOSISTMU UN ELEKTROSISTMU RAKSTUROJUMS

Sav starp saisttas elektrostacijas, elektroprvades lnijas, apakstacijas un siltuma tklus ar kopgu remu un neprtrauktu elektrisks enerijas un siltuma enerijas raoanas un sadales procesu sauc par enertisko sistmu jeb energosistmu. Elektroenerija patrtjiem tiek pievadta centralizti no energosistmas vai ar atsevios gadjumos izmantojot savu elektroenerijas avotu (piemram, avrijas energoapgdes avots). Tas palielina patrtju elektroapgdes drobu un ekonomisko efektivitti. Energosistmas remam, ieskaitot siltuma un elektroenerijas raoanu koenercijas rem, ir kopga vadba.

3.1. Energosistmas elementi

Energosistmas dau, kur ietilpst eneratori, sadales iekrtas, dada sprieguma elektroprvades lnijas un apakstacijas, k ar elektroenerijas patrtji, sauc par elektroenertisko jeb elektrisko sistmu. Elektriskaj sistm neietilpst energosistmas termisk un hidraulisk dala. Elektrisks sistmas atsevis sastvdaas savieno ar augstsprieguma elektroprvades lnijm. Elektroietaiu kopumu, kas nodroina patrtjus ar elektroeneriju, sauc par elektroapgdes sistmu. Vienlaikus t veic enerijas sadali un elektroenerijas parametru nepiecieamo prveidoanu. Elektroapgdes sistmas galvens sastvdaas ir sadales elektriskais tkls un transformatoru apakstacijas (AS), sadales punkti (SP) un prveidotjapakstacijas (PA). Atsevios gadjumos elektroapgdes sistm ietilpst vietjas nozmes elektrostacijas. Par apakstaciju sauc elektroietaisi, kas prveido un sadala elektroeneriju. Apakstacij ietilpst transformatori un/vai citi elektroenerijas prveidotji. Izir tklu apakstacijas, kuras energosistm realiz saiti starp augstk un vidj sprieguma tkliem un patrtju apakstacijas, kuras paredztas konkrta elektropatrtja vai elektropatrtju grupas baroanai. Par sadales punktu sauc apakstaciju, kuras uzdevums ir saemt un sadalt elektroeneriju, nemainot spriegumu, t. i., bez sprieguma transformanas. Par elektrisko tklu sauc elektroietaiu kopumu, kas paredzts elektroenerijas prvadei un sadalei. Taj ietilpst apakstacijas, sadales ietaises, strvvadi, dada sprieguma gaisvadu un kabeu elektroprvades lnijas, kas atrodas noteikt teritorij.

23

3.2. Energosistmas drobas kritriji un darba remi

Par drouma bzes kritriju tiek pieemts kritrijs n-1, kur n ir visi iespjamie tehnoloiskie traucjumi energosistm aplkojam rem, bet n-1 gadjums, kad aplkojam rem energosistm notiek viens sistmas droumam visbstamkais tehnoloiskais traucjums. Atsevios gadjumos, novrtjot energosistmu kopum vai ts atsevio dau droumu, var izmantot kritriju n-2. Kritrijs n-2 nozm, ka pie esos shmas notiek divi savstarpji saistti tehnoloiskie traucjumi (4.2.1.d), no kuriem viens ir viskritiskkais traucjums aplkojam energosistmas da. Stabili energosistmas darba remi. Maksiml drouma rems ir rems, kad darbojas visi tkla elementi un enerjos iekrtas kop ar attiecgo releju aizsardzbu un automtiku. Normlais optimiztais rems ir, ja tiek atslgta (rezerv) daa energosistmas iekrtu, vadoties no ekonomiskiem apsvrumiem. Notiekot kritiskam tehnoloiskam traucjumam, tiek nodrointa energosistmas atjaunoana norml optimizt rem ar laiku, kur atbilst automtikas darbbas laikam. Aprintais energosistmas rems atbilstoi kritrijam n-1 nedrkst izsaukt stabilittes traucjumus energosistmu parallaj darbb un izraist patrtju energoapgdes prtraukumu uz laiku, kas ir lielks par automtikas darbbas laiku. Plnotais remontu rems ir normlais optimiztais rems, kad tiek paredzti energosistmas iekrtas atslgumi plnoto remontu veikanai. aprintais energosistmas avrijas rems atbilstoi kritrijam n-1 nedrkst izsaukt energosistmu parall darba stabilittes traucjumus, tau var notikt viena vai vairku barojoo centru atslgans ar iespjamu patrtju energoapgdes prtraukumu. Energosistmas nestabils darba rems jeb neplnotais piespiedu remonta rems ir energosistmas rems, kad iekrta ir atslgta plnoto remontu veikanai, un aj laik notiek kritisks varbtjs tehnoloiskais traucjums. aprintais neplnotais piespiedu remonta rems atbilstoi kritrijam n-1 pieauj energosistmu parall darba stabilittes traucjumus, enerjoo jaudu atslganos vai autonomu izdalanos, patrtju atslganu pretavrijas automtikas darbbas d vai pilngu kda reiona patrtju energoapgdes prtraukumu. Traucts energosistmas darba rems ir, ja pastv traucts energosistmas sinhronais darba rems ar kaimivalstu energosistmm vai paas energosistmas viengabalainba no pretavrijas automtikas vai pc prvades sistmas operatora rkojuma atslgti patrtji.

24

3.2.1. Energosistmas normla darba rema stvoklis Sistma atrodas norml darba rem, ja ievroti di nosacjumi: frekvence energosistm ir normlas darbbas frekvenu josl vai slaicgi pieaujamu atkpju josl saska ar elektroenerijas kvalittes standart noteiktiem lielumiem; sprieguma lmei uz apakstacijas kopnm ir tkla pakalpojumu sniedzju noteiktajs robes un atbilst pieslgumu lgumu nosacjumiem; prvades lniju noslodze ir to lielumu robes, kas atbilst lniju parametriem, ievrojot apkrtjs vides temperatru; elektroiekrtas, kuras iespaido energosistmas darbbu, darbojas tehniski atautos remos; komutcijas apartu atslganas spja nodroina strvas u prtraukanu vissmagk sslguma gadjum; energosistmas konfigurcija ir tda, ka jaudas sldi spj lokalizt bojto di vai iekrtu; sistmas statisk un dinamisk stabilitte atbilst drouma prasbm; Energosistma darbojas sinhron darb ar kaimivalstu energosistmm. 3.2.2. Ticami un mazticami tehnoloiski traucjumi Tehnoloiskais traucjums elektroiekrtas bojjums vai personla kdaina darbba, kuras d operatvo darbbu prtrauc enerjo iekrta vai prvades elements, kur ietekm energosistmas vai ts daas darbu. Ticams tehnoloiskais traucjums traucjums, kura varbtbu prvades sistmas operators vrt k iespjamu, ievrojot apkrtjos apstkus un iekrtu tehnisko stvokli. du tehnoloisko traucjumu raans cloi galvenokrt ir: pamatiekrtas vai ts svargko palgiekrtu bojjumi; iekrtu releju aizsardzbas un automtikas atteikums vai to nepareiza darbba; televadbas iekrtu bojjums vai nepareiza darbba; operatv remonta, montas, ieregulanas, ekspluatcijas personla kdaina vai nolaidga darbba; rjo apstku ietekme prkona negaiss, vadu apledojums, pastiprints vja trums, uzmetumi utt. Viens ticams tehnoloiskais traucjums ir viengais vienlaicgi sagaidmais traucjums. da traucjuma seku novranai paredztas automtiskas vai manulas darbbas. piemram, atsldzoties transformatoram, automtiski iesldzas rezerv esoais. Kritisks tehnoloiskais traucjums ir kritrijs n-1 - energosistmas droumam visbstamkais tehnoloiskais traucjums, kas izraisa vislielko ietekmi uz
25

sistmas drobu pie esos shmas, k rezultt energosistmas operatvais stvoklis kvalificjams k nestabils vai k avrijas darba rems, piemram: energosistmas lielks enerjos iekrtas atslgans nepietiekamu jaudas rezervju gadjumos; vienas noslogotas parallas lnijas atslgans, kas izsauc prjo lniju avrijas prslodzi u.c. Energosistm divu visbstamko tehnoloisko traucjumu vienlaicga sakritba tiek uzskatta par mazticamu, to raksturo kritrijs n-2. Prvades sistmas operators o kritriju lieto, analizjot sinhron darba noteikumu nodroinanu ar kaimivalstu energosistmm. Nenormlo apstku izsauktie tehnoloiskie traucjumi, ko izraisa stihiskas dabas norises vai neatauta cilvku saimniecisk darbba elektroiekrtu drobas zon. das norises dab, kas iespaido elektroiekrtas darbbu, ir: spcgs vj lielkoties kop ar nokriiem un varbtjs pavados pardbas prkons, apledojums, nokrii slapja sniega veid, vadu deja u.c. (galvenokrt EPL bojjumi); ilgstoas oti augstas rjs vides temperatras (galvenokrt palielina EPL vadu nokari un elektroiekrtu prkaranu); ilgstoi oti zemas rjs vides temperatras (izraisa EPL vadu trkanu, neprognoztu slodzes pieaugumu, kurinmo defictu elektrostacijs u.c.); krasas temperatras maias no zemas uz augstu, pastvot augstam gaisa mitrumam (slgto TP izolatoru prklans apsarmojuma d); Rgas jras la dens masas ieplana Daugavas grv un ezer vtras rezultt (ierobeojumi Rgas HES darbb var izsaukt TEC-1 apturanu, kabeu applanu).

3.3. Elektroiekrtu tehniskie parametri

Elektroiekrtas raksturojuos parametrus var iedalt nominlajos un darba parametros. Nominlie parametri tie ir izgatavotja rpncas nordtie parametri, kas reglament EI pabas un ir k izejas informcija, lai novrttu novirzes, kas rodas ekspluatcijas proces. Nominliem parametri tiek nordti EI tehniskaj dokumentcij. Darba parametri - tie ir faktiskie darba procesa rdtji dotaj ekspluatcijas moment, konkrtos apstkos. Darba parametri sniedz informciju par elektroiekrtas tehnisko stvokli tikai dotaj laika moment. Rezultjoie rdtji tie ir aprintie vidjie rdtji kd ekspluatcijas

26

period, piemram, sezon, konkrtos apstkos strdjoai elektroiekrtai. Rezultjoie rdtji vislabk raksturo EI izmantoanas efektivitti. Ekspluatciju var uzskatt par efektvu, ja rezultjoie parametri btiski neatiras no nominlajiem. 3.3.1. Elektroietaiu standarta spriegumi Elektrostacijas parasti izmanto trsfu sinhronos eneratorus ar izejas spriegumu 6,3, 10,5, 21 kV, kas rao rpniecisks frekvences (50 Hz) maispriegumu. Elektroapgdes sistmas ir izveidotas no dada sprieguma posmiem. Vism elektroiekrtm, kam ir spailes to elektriskai savienoanai ar baroanas avotiem vai citiem izstrdjumiem, nominlie spriegumi ir standartizti. Trsfu maisprieguma sistmas nominlais spriegums ir starpfu spriegums. Latvij pielietojamo elektroapgdes sistmu un elektroietaiu nominlie standartiztie ldzspriegumi un maispriegumi ldz 1000 V uzrdti 3.1. tabul, bet nominlie maispriegumi virs 1000 V 3.2. tabul. 3.1. tabula Nominlie standarta spriegumi ldz 1000 V Maispriegums, V tkliem un trsfu 40 60 220 380 660 vienfzes 40 60 110 220 380 660 230 400 690 avotiem un trsfu vienfzes 42 62 42 62 115 230 48 60 110 220 440 48 62 115 230 460 Ldzspriegums, V tkliem un avotiem un

Transformatoru primrajiem un sekundrajiem tinumiem standart noteikti divi nominl sprieguma lmei. Atbilstos ailes kreisaj pus uzrdts galvenais minimlais spriegums, kuru izmanto biek, bet labaj pus - transformatoru tinumu papildu nominlais spriegums. Primr tinuma galvenais nominlais spriegums sakrt ar tklam noteikto vrtbu, bet par 5 % augstkais papildu spriegums paredzts transformatoriem, kas tiei pieslgti eneratoru izvadiem vai eneratora sprieguma kopnm vai ar transformatoriem ar automtisko sprieguma regulatoru. Elektroapgdes sistmas elementiem nominlie spriegumi izraudzti t, lai spriegums uz baroanas avotu, piemram, transformatora sekundro tinuma izvadiem, btu nedaudz palielints
27

saldzinot ar spriegumu uz patrtja spailm, lai tdjdi daji kompenstu patrtju slodu izraisto sprieguma kritumu. 3.2. tabula Nominlie standarta spriegumi virs 1000 V
Tkliem un elektropatrtjiem (3) 6 10 20 35 110 (150) 220 330 500 750 1150 eneratoriem un sinhronajiem kompensatoriem (3,15) 6,3 10,5 210 Transformatoriem un autotransformatoriem primr tinuma spriegums (3/un (3,15)/6 un 6,3 10 un 10,5 20 un /21 35 un /3675 -/110 un /115 /(158) -/220 un /230 330 500 750 -/1150 Elektroietaises maksimlais sekundra tinuma darba spriegums spriegums un un un un 22 (3,6) 7,2 12 24 40,5 126 (172) 252 363 525 787 1200

(3,15) (3,3)/6,3 6,6 10,5 11 -

- 38,5/- un /38,5 - 121/ 115 un /121 (165)/ (158) - 212/230 un -/242 - 347/330 - 525/- 787/-

Piezmes. 1. Pirms slps svtras (/) dots nominlais spriegums transformatoriem un autotransformatoriem, kuriem nav slodzes rem strdjoa automtisk sprieguma regulatora, aiz svtras (-) nordts spriegums, ja ir automtiskais sprieguma regulators. Ja abi nominlie spriegumi sakrt, tad uzrdts tikai viens skaitlis. 2. Iekavs ietverts spriegumu vrtbas nerekomend no jauna projektjamm ietaism.

3.3.2. Elektroietaiu nominlo strvu skala Lai atvieglotu dadu elektroietaiu elementu izvli pc strvas, piemram, aizsardzbas ieru izvli, ir izstrdta nominlo strvu skala. Strvas vrtbm diapazon 1...10 000 A ir da nominlo strvu skala (A): 1;
28

1,25; 1,6; 2; 2,5; 3,2; 4; 5; 6,3; 8; 10; 12,5; 16; 20; 25; 32; 40; 50; 63; 80; 100; 125; 160; 200; 250; 320; 400; 500; 630; 800; 1000; 1250; 1600; 2000; 2500; 3200; 4000; 5000; 6300; 8000 un 10 000 A. Elektroiekrtas nemaingas slodzes rems raksturojas ar darba strvu Id. Maingas slodzes remu raksturo vidj strva (aprina strva) Ia. Normliem remiem ir spk das neviendbas IN > Id un IN > Ia. 3.3.3. Elektroenerijas kvalitti raksturojoie parametri Patrtju darba efektivitte ir atkarga no sprieguma un frekvences svrstbm un to optimlais darba rems atbilst nominlajam spriegumam un frekvencei. tras lielu slodu izmaias izraisa ar frekvences svrstbas uz elektropatrtju spailm. Bez tam nominlais darba rems maistrvas ds atbilst sinusoidlm sprieguma un strvas izmaias lknm un simetriskai trsfu sistmai. Elektroenerijas kvalittes raksturoanai trsfu maisprieguma tkl saska ar valsts standartu izmanto dus 6 normtus parametrus: sprieguma novirzi uz patrtju spailm sprieguma svrstbas frekvences novirzi frekvences svrstbas sprieguma nesinusoidalitti trsfu spriegumu sistmas asimetriju Ldzstrvas tkl izmanto pirmos divus parametrus kop ar pulscijas koeficientu. Vienfzes tkl elektroenerijas kvalitti nevrt pc pdj - asimetrijas parametra. Visbiek jsastopas ar sprieguma novirzi. To nosaka k elektrosadales tkla punkta sprieguma atirbu no nominl sprieguma.

U % =

(U U min ) 100 , UN

(3.1)

kur V - sprieguma novirze, %; U - sprieguma teko efektv vrtba uz elektrouzmja spailm; UN - nominlais tkla spriegums. Novirze laika vienb raksturo sprieguma izmaias trumu. Ja sprieguma izmaias trums prsniedz 1% sekund, tad das sprieguma izmaias sauc par sprieguma svrstbm. Ts defin ar dados laika momentos novroto maksiml sprieguma un miniml tkla spriegumu starpbu, kas izteikta procentos no tkla nominl sprieguma:

Vmaks =

(U maks U min ) 100 UN

, (3.2)

29

kur, V - sprieguma novirze, %; U - sprieguma teko efektv vrtba uz elektropatrtja spailm; UN - nominlais tkla spriegums. Sprieguma novirze nelabvlgi ietekm patrtja darbu. Spriegumam uz kvlspuldzi pieaugot par +5 % virs nominl sprieguma, ts darbms samazins aptuveni trs reizes. Pieaujams sprieguma novirzes tiek noteiktas tkla normlam un pcavrijas remam. Norml rem vismazks sprieguma novirzes noteiktas: raoanas telpu sabiedrisko ku un brvgaisa proektorgaismas tklos uz spuldu spailm - no -2,5 % ldz +5 %; uz dzinju un to palaianas un vadbas apartu spailm - no -5 % ldz +10 %; uz visu prjo elektropatrtju spailm 5 %. Lauku elektriskajos tklos elektroenerijas patrtajiem pieaujamas das sprieguma novirzes: uz elektrodzinju un to vadbas un palaianas aparatras spailm + 10 ... - 7,5 % no nominl sprieguma; uz prjo elektroenerijas patrtju spai1m + 7,5 ... - 7,5 % no nominl sprieguma. Pcavrijas remos un p1noto profilaktisko remontu 1aik ne i1gk k uz vienu diennakti pieaujama sprieguma pazeminans vl par 5 %. Frekvences novirzi nosaka k elektrosadales tkla punkta frekfences atirbu no nominls frekvences. Normts frekvences novirzes ir 0,1 Hz. Uz laiku pieautas divreiz lielkas novirzes. Frekvences konkrt vrtba jnosaka k vidj vrtba 10 minu laika period. Ja frekvences izmaias trums ir lielks par 0,4 % sekund (0,2 Hz/s), tad s izmaias sauc par svrstbm. Frekvences svrstbas (neatkargi no ts novirzes) nedrkst prsniegt 0,4 % jeb 0,2 Hz. Sprieguma nesinusoidalitti raksturo ar augstko harmoniku koeficientu.

kh =

U
1

2 v

v=2

100 , (3.3)

kur kh - augstko harmoniku koeficients; U1 - sprieguma 1. harmonikas efektv vrtba; Uv - sprieguma augstko harmoniku efektvs vrtbas. Pieaujam augstko harmoniku koeficienta vrtba ir 5 %. Trsfu sistmas spriegumu asimetriju norm ar apgrieztas secbas sprieguma procentulo attiecbu pret nominlo spriegumu:

ka =

U 2 100 UN ,

(3.4)

kur ka - trsfu sprieguma sistmas asimetrijas koeficients; U2 pamatfrekfences

30

apgriezts secbas sprieguma efektv vrtba; UN - nominlais tkla spriegums. Uz trsfu elektropatrtju spailm pieaujama 5 % sprieguma asimetrija. Uz nepilngi slogotu asinhrono dzinju spailm tiek pieauta asimetrija vairk par 2 % un nesinusoidalitte lielka par 5 %. Elektroenerijas kvalitti kontrol ar mrapartiem. Rpniecba izgatavo specilas elektroenerijas kvalittes noteikanas iekrtas. Standarts nosaka, ka elektriskajs sistms elektroenerijas kvalitte jkontrol ne retk k reizi ceturksn.

31

4. ELEKTROIEKRTU IZVLE
No elektroiekrtas prasmgas izvles ir atkarga to droa un efektva izmantoana vis tai paredztaj ekspluatcijas period. Lai veiktu pareizu elektroiekrtas izvli gan projektanas stadij gan ar ekspluatcijas laik, ir jievro elektroiekrtu ietekmjoi objektvie apstki, eso tehnoloija un likumdoana, kas attiecas uz elektroiekrtu, piemram, EI nomaiai vai to atbilstbas prbaudei izmaintos ekspluatcijas apstkos. Elektroiekrtu izvle saistta ar datu ieguvi par uzstdanas vietas apstkiem no drobas viedoka, elektrisks enerijas kvalitti, elektroiekrtu darba remiem, citiem specifiskiem ekspluatcijas apstkiem (klimatiskie, seismiskie, mehnisko vibrciju avoti, apkrtjs atmosfras sastvs, utml.). Piemram, izvloties elektroiekrtas, lauksaimniecbas tehnoloijm jievrt di nelabvlgi faktori (parasti nav raksturgi rpnieciskai raoanai): Garas elektroapgdes lnijas, kas pasliktina elektroapgdes kvalitti, piemram, palielintas sprieguma svrstbas; Atirgi darba remi un grti prognozjams slodu grafiks, piemram, slodu sadaljums diennakts, mnea un gada laik; Apgrtinti palaianas apstki, piemram, elektromotoru piedzto iekrtu sasalana, aizsrans vai nosprostoans rezultt; Apkrtjs atmosfras kaitg ietekme, piemram, palielints fermu iektelpu relatvais mitrums un augsta agresvo gzu (amonjaka u.c.) koncentrcija; Ievrojamas diennakts un gada temperatru svrstbas; Elektroiekrtu parametru (izolcijas pretestba, kontaktu prejas pretestba u.c.) nelabvlgas izmaias sezonlo uzglabanas periodu laik; Apgrtinta EI apkopju un remontu veikana (EI dadba, vajadzba pc daudzveidgm palgiercm, ievrojami prbraucienu attlumi, darbaspka zem kvalifikcija, u.c.).

4.1. Elektroiekrtu izvles principi

Saska ar ierobeoanas principu EI skaits piemrots, ja t konstrukcija no drobas viedoka atbilst apstkiem uzstdanas viet un ts parametri ir lielki (mazki) par atbilstoo ekspluatcijas parametru robevrtbm - jaudai, temperatrai, spriegumam, strvai, lietderbas koeficientam, izolcijas pretestbai, kontaktu ieslganas-atslganas strvai/laikam un citiem rdtjiem. Piemram, elektrisk motora jaudai jbt lielkai par tehnoloisks iekrtas piedziai nepiecieamo jaudu,

32

savukrt elektromotora nominlajam spriegumam ir jbt mazkam par motora vadu izolcijas elektrisks izturbas (caursites) robespriegumu. Saska ar ierobeoanas principu elektroiekrta vai elektroietaise bs izvlta pareizi, ja t noteikt ekspluatcijas period funkcions iepriek noteikto drouma rdtju (droba, ilgizturba, remontjamba utt.) robes un t atbilds vism valsts likumdoanas, uzmuma noteikumos un standartos noteiktajm drobas prasbm. Saska ar optimizcijas principu tiek veikta vairku EI izvles variantu analze, lai izvltos tdu optimiztu variantu, kur, pielietojot drouma, tehniskos un papildus ar ekonomiskos kritrijus, nodroins vislabkos EI ekspluatcijas apstkus, ekonomisko un enertisko tehnoloisko iekrtu funkcionanas efektivitti. Piemram, optimizcijas principu var pielietot iekrtu izvlei iepirkumu procedru realizcijai, ja tiek piedvtas vairkas drouma un tehnoloiskajm prasbm atbilstoas iekrtas, kas atiras ar konstrukciju, iegdes un ekspluatcijas izmaksm.

4.2. Izvle pc tehniskajiem raksturlielumiem

Pc tehniskajiem raksturlielumiem elektroiekrta ir izvlta pareizi , ja ts darba parametri ir mazki (lielki) par attiecgajiem nominlajiem vai normatvajiem parametriem. Piemram, elektromotora jauda uz izejas vrpstu darba rem ir mazk par t nominlo jaudu, elektrodzinja tinumu rel izolcijas pretestba ir lielka par normatvo, utt.

4.3. Elektroiekrtu atbilstba elektrodrobas prasbm

Izvloties elektroiekrtas pie elektroietaiu projektanas, remonta vai renovcijas, ir jem vr to atbilstba pastvoajai likumdoanai no drobas viedoka. Elektrodrobas uzdevums ir ldz minimumam samazint bstamu elektrisks strvas trieciena vai cita veida apdraudjumu, cilvkam darbojoties ar elektroiekrtm vai uzturoties to tuvum. Lai elektroiekrta vartu funkciont noteikt darba vid, tai jbt aizsargtai pret vides iedarbbu (mitums, puteki, miskas vielas u.c.). ES un Latvij tiek izstrdti likumdoanas normatvi (direktvas, noteikumi, u.c.) un standarti, kas reglament elektroiekrtu pabas, parametrus un konstrukciju t, lai ts atbilstu ilggadgas pieredzes rezultt izstrdtai labai praksei elektrodrobas vai droum jom. Latvij ir izdoti MK noteikumi Nr. 187 Iekrtu elektrodrobas noteikumi (no 30.05.2000 ar grozjumiem turpmk laika period) nosaka elektroiekrtu ar nominlo spriegumu 50 ldz 1000 V maistrvai un 75 ldz 1500 V ldzstrvai elektrodrobu un

33

to atbilstbu ekspluatcijas apstkiem, kas ir attiecgo Eiropas Padomes direktvu adaptcija Latvijas apstkiem. ie noteikumi nosaka elektrodrobas prasbas, kas piemrojamas tirg piedvtajm elektriskajm un elektroniskajm iercm kop ar instalcijm, kurs ir elektriskas vai elektroniskas daas (turpmk iekrtas), k ar nosaka iekrtu atbilstbas novrtanas un tirgus uzraudzbas krtbu un tirgus uzraudzbas institcijas. ie noteikumi nosakas das visprjs elektrodrobas prasbas elektroiekrtm: Iekrtm jbt projekttm un izgatavotm saska ar labas tehnoloijas praksi (nozares profesionlo organizciju ieteikto tehnoloiju izmantoana raoan), lai nodrointu o noteikumu prasbu ievroanu, ja iekrtu izmanto paredztajiem mriem un veic atbilstou tehnisko apkopi. Lai nodrointu aizsardzbu pret riskiem, ko var radt elektroiekrta, veicami tehniskie paskumi, kas garant: o aizsardzbu pret iekrtas radtajiem negadjumiem un nodroina: cilvku un mjdzvnieku aizsardzbu pret fiziskm traumm vai citu kaitjumu, ko tiei vai netiei var izraist iekrtas izmantoana; cilvku, mjdzvnieku vai pauma aizsardzbu pret neelektriskas izcelsmes briesmm, kas laika gait var rasties, izmantojot iekrtu; lai nerastos bstama temperatra, dzirksteles vai radicija; o iekrtas izolcijas piemrotbu paredztajiem vides apstkiem. Lai nodrointu aizsardzbu pret riskiem, ko var radt rjo apstku iedarbba uz iekrtu, veicami tehniskie paskumi, kas garant, ka: o iekrta atbilst paredztajm mehniskajm prasbm un neapdraud cilvku, mjdzvnieku vai pauma drobu; o iekrta ir izturga pret nemehnisku iedarbbu paredztajos vides apstkos un neapdraud cilvku, mjdzvnieku vai pauma drobu; o paredzamajos iekrtas darbbas prslodzes apstkos netiek apdraudta cilvku, mjdzvnieku vai pauma droba. Saska ar iem noteikumiem raotjs sagatavo tehnisko dokumentciju un atbilstbas deklarciju un mar iekrtu ar CE marjumu. Atbilstbas deklarcij ietverama da informcija: raotja vai t pilnvarota prstvja nosaukums un adrese; iekrtas apraksts; raotja vai t pilnvarota prstvja atbildgs amatpersonas uzvrds un paraksts; precza, pilnga un skaidri definta atsauce uz attiecgajiem standartiem vai citiem normatvajiem dokumentiem; ja nepiecieams, atsauce uz citiem dokumentiem, saska ar kuriem deklarta

34

iekrtas atbilstba; t gada pdjie divi cipari, kur attiecg iekrta marta ar CE marjumu. MK noteikumi Nr. 187. neattiecas uz: iekrtm, kas paredztas lietoanai sprdzienbstam vid, radioloijas, medicnas nozars, preu un pasaieru liftos, elektroenerijas skaittjiem, sadzves kontaktdakm un rozetm, elektrisk lauka mrtjiem, k ar specializtm iekrtm, kas paredztas lietoanai kuos, avicij vai uz dzelzcea, k ar iekrtm, kurm normatvajos aktos noteiktas specilas elektrodrobas prasbas. ie visprjie principi tiek iestrdti ar spk esoajos standartos, piemram, elektroietaiu elementu konstrukcija, elektroietaiu ierkoanas. Ekspluatcijas un remonta metodes nordtas Latvijas Elektrotehnikas komisijas (LEK) standartos. Papildus informciju par prasbm EI ekspluatcijas elektrodrobai skatiet 6. noda.

4.4. Elektroiekrtu aizsardzbas korpusu klasifikcija

Elektrotehnisko ietaiu aizsardzbas korpusu klasifikcija tiek veikta saska ar starptautiskajiem aizsardzbas standartiem CEI 70-1 un IEC 60529. Korpusa aizsardzbas elementi tiek noteikti sekojoi: a1) cilvku aizsardzba no kontakta vai pieejas pie kustgiem mehnismiem, k ar pie elektriskm dam, kas atrodas zem sprieguma; a2) korpusa iekpus atrodoos elektrotehnisko materilu aizsardzba no sveermeu iekanas, ieskaitot putekus, kas var bojt os materilus; b) korpusa iekpus atrodoos elektrotehnisko materilu aizsardzba pret bojjumiem, ko var izraist mitruma iekana aj korpus. Simbols, kas norda aizsardzbas korpusa pakpi, tiek apzmts ar burtiem IP (iekj aizsardzba), pc kuriem seko divi cipari vai burti, kas apzm sekojoo (IEC 60529 standarts): aizsardzbas apzmjums ar burtiem IP; pirmais apzmjuma cipars (0-6 vai burts "X"); otrais apzmjuma cipars (0-8 vai burts "X"); papildus burti (A, B, C, D); pret piekuvi ar roku. Aiz aizsardzbas korpusa apzmjuma IP sekojoais 1. simbols (cipars) apzm cilvku aizsardzbu pret pieskaranos iekien esom strvu vadom dam, aizsardzbu no korpusa iekpus esoiem sveermeiem, k ar iekpus esoo elektrisko elementu aizsardzbu pret puteku iekanu un 2. simbols (cipars) korpusa aizsardzbu no mitruma. o ciparu vrtbu paskaidrojums pardts 4.1. un 4.2. tabuls.

35

4.1. tabula IP klasifikcijas 1. simbols aizsardzba no sveermeiem (cilvka aizsardzba no pieskriena)

IP 1. simb. 0 Korpusa attls Paskaidrojums Nav aizsargts Aizsargts no sveermeiem, kas lielki par 50 mm un lielm ermea dam (piemram, no nejaua kontakta ar delnas aizmugures dau) Aizsargts no sveermeiem, kas 2 diametr lielki par 12 mm (pirksti) 5 Aizsargts pret putekiem IP 1. simb. Korpusa attls Paskaidrojums Aizsargts no darba rkiem, liela diametra stieplm u.c.

Aizsargts no 3 sveermeiem, kas diametr lielki par 2,5 mm (instrumenti un kailvadi) 6

Pilngi aizsargts pret putekiem

Papildus burti (A, B, C, D) apzm cilvku aizsardzbas pakpi no bstamm iekjm iekrtas elektriskm vai mehniskm dam: A pret piekuvi ar roku; B - pret piekuvi ar roku; C - pret piekuvi ar instrumentu; D - pret piekuvi ar stiepli.

36

4.2. tabula IP klasifikcijas 2. simbols korpusa aizsardzba no mitruma

IP 2. simb.
0

Korpusa attls

Paskaidrojums
Nav aizsargts Aizsargts no vertikli krtoas

IP 2. simb.

Korpusa attls

Paskaidrojums

dens plsmas (kondensts) Aizsargts no dens plsmas, krtoas ne vairk k 15 le

Aizsargts no stipras dens 6 strklas visos virzienos (tdas k jras vii)

Aizsargts no dens plsmas, krtoas ne 3 vairk k 60 le 7

Aizsargts no iegremdanas efekta ldz 15 cm dziumam

Aizsargts no dens plsmas visos 4 virzienos 8

Pilngi aizsargts pret iegremdanas efektu

Palgburti (H, N, S, W) apzm citu informciju, piemram, norda uz augstsprieguma iekrtm vai paiem vides nosacjumiem: H augstsprieguma ierce; M ierce, kas dens testa brd prvietojas; S ierce, kas dens testa brd ir nekustga; W klimatisko apstku iedarbba. Atsevias elektroierces, piemram, sldi, devji, kas izvietoti biei mazgjams telps prtikas rpniecb, tiek pakautas pai smagiem ekspluatcijas apstkiem, kas izpauas k karstas dens strklas iedarbba. Vcijas standarts DIN DIN 40050-9 paplaina augstk minto aizsardzbas korpusu standartu (IEC 60529 ) ar augstspiediena mazganas izturgu aizsardzbas korpusu IP69K klasi. diem

37

korpusiem ir jbt ne tikai puteku izturgiem (IP6X), bet jspj izturt ar augstspiediena tranu ar tvaiku. Tests nosaka, ka prbaudmais objekts tiek pakauts iedarbbai ar dens strklu izsmidzinoas sprauslas iedarbbai, kura laik tiek padots 80 C karsts dens ar spiedienu 810 MPa (80100 bri) un plsmas ragumu 14-16 lmin-1. Prbaudm ierce tiek novietota uz rotjoa (5 agrmin-1) galda 1015 attlum no prbauds ierces zem leiem 0, 30, 60 un 90 ar prbaudes ilgumu 30 sekundes katram sprauslas leim. Tests tiek uzskatts par sekmgi izturtu, ja iercei nav rju bojjumu un t saglab savus nominlos parametrus.

4.5. Elektroiekrtu izvle atbilstoi ekspluatcijas vides apstkiem

Elektroiekrtu izvle ietver to atbilstbas prbaudi ekspluatcijas apstkiem, tai skait zonm (telpm), kur ir paaugstinta bstamba, piemram, sprdzienbstamba vai ugunsbstamba, izejot gan no elektroiekrtu ekspluatcijas viedoka, gan ar no apkalpojo personla drobas viedoka. Papildus par elektroiekrtu ekspluatciju no elektrodrobas viedoka skatiet 6. noda.
4.5.1. Telpu iedaljums atkarb no elektroietaiu lietoanas apstkiem

Atkarb no elektroietaiu lietoanas apstkiem telpm ir ds iedaljums: sausas telpas, kur relatvais gaisa mitrums neprsniedz 60 %, gaisa temperatra neprsniedz 30 C, tehnoloiskajos procesos nerodas puteki, nav miski aktvas vides; mitras telpas, kur tvaiks jeb kondensjoais mitrums izdals zinmu laiku un nelielos daudzumos, relatvais gaisa mitrums ir 6075 %; telpas, kurs ir paaugstints mitrums un kurs relatvais gaisa mitrums ilgstoi prsniedz 75 %; sevii mitras telpas, kur relatvais gaisa mitrums ir gandrz 100 % (griesti, sienas, grda un telp esoie priekmeti ir ievrojami mitri); karstas telpas, kur gaisa temperatra ilgstoi prsniedz 35 C; putekainas telpas, kur raoanas proces izdals puteki td daudzum, ka tie prklj vadus un iekst elektroiekrts. Puteki mdz bt gan strvu vadoi, gan nevadoi; telpas ar miski aktvu vidi, kur raoanas proces rodas agresvas gzes, tvaiki, idrumi, kas graujoi iedarbojas uz elektroiekrtu izolciju un strvu vadoajm dam; sprdzienbstamas telpas, kur tehnoloiskajos procesos var rasties sprdzienbstami degou gzu maisjumi, k ar sprdzienbstami puteku vai

38

iedrvielu un gaisa maisjumi.

4.5.2. Sprdzienbstams un ugunsbstams telpas

Pc sprdzienbstambas un ugunsbstambas kas, bves un telpas saska ar bvnormatviem iedala A, B, C, D un E kategorij. Procesa sprdzienbstambas un ugunsbstambas pakpi nosaka ku projektanas un ekspluatcijas stadij un atbilstoi tai izvlas sprdziendroas elektroietaises parametrus. Pieemot ekspluatcij sprdzienbstam zon no jauna izbvtu vai rekonstrutu elektroietaisi, jbt dai dokumentcijai: elektroietaises elektroapgdes projektam; elektroiekrtas un aparatras specifikcijai; deklarcijai par iekrtu atbilstbu noteikumiem par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm un aizsargsistmm; darba vides riska novrtanas dokumentcija; dokumentcijai par kas zibensaizsardzbu; sprdzienbstamo zonu sslguma strvu aizsardzbas metodes apriniem un protokolam par to prbaudi; dokumentcijai par ventilcijas, signalizcijas ieru un sprdzienbstamo gzu, tvaiku, vielu koncentrcijas kontroles iekrtu uzstdanu un prbaudi; pret sprdzienu aizsargts iekrtas raotja montas un lietoanas instrukcijm.
4.5.3. Sprdziena un uguns bstams zons izmantojams iekrtas

Sprdzienbstams zons atauta tdu elektroietaiu lietoana, kas izgatavotas atbilstoi noteikumiem un piemrojamiem standartiem par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm un ir martas ar attiecgu marjumu. Latvij tiek atztas iekrtas, aizsargsistmas un ierces, kuras saska ar noslgtiem starpvalstu lgumiem un tajos noteikto krtbu tiek atztas Eiropas Savienbas un Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Elektroiekrtas un aizsargsistmas darbam sprdzienbstam vid izvlas saska ar sprdzienbstams vides pabm (uzliesmojou vielu vai to maisjumu fiziklajm un miskajm pabm) un risku novrtjumu. Prasbas elektroiekrtm un aizsargsistmm, kuras paredzts lietot sprdzienbstam vid, nosaka Ministru kabineta noteikumi N44oteikumi par sprdzienbstam vid lietojamm iekrtm un aizsargsistmm, kas izstrdti pamatojoties uz ES direktvu 94/9/EC. Iekrtas o noteikumu izpratn ir manas, aparti, stacionras vai mobilas ierces, vadbas sastvdaas un ar tm saistti ldzeki un detektoru sistmas vai aizsargsistmas, kuras atsevii vai kop ir paredztas materilu apstrdes enerijas raoanai, prvadanai, glabanai, mranai, kontrolanai un prveidoanai un kuras var izraist sprdzienu
39

savu iespjamo aizdegans avotu d. Aizsargsistmas ir tdu ieru kopums, kas paredztas brdinanai par sprdzienbstambu un sprdziena apturanai (novranai, noslpanai) skumstadij vai sprdziena izraist triecienvia spiediena un liesmu izplatans ierobeoanai un kas var bt ievietotas sprdzienbstam vid lietojams iekrts vai raotas atsevii k patstvgas darbbas sistmas. Iekrtas iedala ds grups: pirm (I) grupa iekrtas, kas paredztas lietoanai ahtu apakzemes das un o ahtu virszemes iekrtas, kurs var rasties raktuvju gzu un/vai uzliesmojou puteku radti sprdziena draudi; otr (II) grupa iekrtas, kas paredztas lietoanai cits viets, kurs var rasties uzliesmojou vielu gzu, tvaiku, miglas un/vai puteku radti sprdziena draudi. Atkarb no iekrtu aizsardzbas lmea paredztajos lietoanas apstkos pirms (I) grupas iekrtas iedala M1 un M2 kategorij, bet otrs (II) grupas iekrtas 1., 2. un 3. kategorij. Raotjs projekt un izgatavo elektroiekrtas un aizsargsistmas, ievrojot droas tehnoloijas kritrijus, lai aizsargtu ts pret sprdzieniem vis paredztaj ekspluatcijas laik. Katru iekrtu un aizsargsistmu, kas projektta noteiktai sprdzienbstamai videi, raotjs mar, nordot vismaz du informciju: raotja nosaukums (vrds, uzvrds) un adrese; CE marjums; srijas vai tipa apzmjums; srijas numurs, ja tds ir; izgatavoanas gads; specila zme par aizsardzbu pret sprdzienu Ex marjums iekrtas grupas un kategorijas simbols; II grupas iekrtm burts G, ja sprdzienbstamu vidi rada gzes, tvaiki vai migla, un burts D, ja sprdzienbstamu vidi rada puteki; informcija, kas attiecas uz iekrtas vai aizsargsistmas drou lietoanu, ja nepiecieams.

4.6. Elektrisko mrapartu izvle

Lai izvltos mrapartus mrjumu un diagnosticanas veikanai, ir nepiecieams prliecinties, vai tie ir piemroti darba vides apstkiem, piemram, temperatrai, mitrumam, vibrcijm, elektromagntisku lauku iedarbbai, u.c. Raotjs norda klimatisko, mehnisko un elektromagntisko vidi, kur ir paredzts lietot mranas ldzekli, k ar energoapgdes avota jaudu un citus ietekmjoos lielumus, kas vartu ietekmt mrjumu precizitti, kas noteikta

40

normatvajos aktos par metroloiskajm prasbm konkrtam mranas ldzeklim. Klimatisk vide - raotjs norda augjs un apakjs temperatras robevrtbas atbilstoi 4.3. tabul noteiktajam, ja normatvajos aktos par metroloiskajm prasbm konkrtam mranas ldzeklim nav noteikts citdi, norda, vai mranas ldzeklis ir konstruts darbam vid ar kondenscijas mitrumu vai bez t, norda mranas ldzeka paredzto darbbas vietu (telps vai rpus tm). 4.3. tabula Mrinstrumentu klimatisks vides temperatras robediapazons Augj temperatras robea Apakj temperatras robea + 30 C + 5 C + 40 C - 10 C + 55 C - 25 C + 70 C - 40 C

Mehnisko vidi iedala ds klass atkarb no iespjamo ietekmjoo lielumu (vibrcijas un mehnisko triecienu) intensittes: M1 klasi piemro mranas ldzekiem, kurus lieto viets ar zemas intensittes vibrcijas un trieciena iedarbbu; M2 klasi piemro mranas ldzekiem, kurus lieto viets ar ievrojamu vai augsta lmea vibrcijas un trieciena iedarbbu; M3 klasi piemro mranas ldzekiem, kurus lieto viets ar augsta un oti augsta lmea vibrcijas un trieciena iedarbbu. Elektromagntisko vidi iedala ds klass atkarb no ietekmjo lieluma: E1 klasi piemro mranas ldzekiem, kurus lieto viets ar elektromagntiskiem traucjumiem, kas ir sastopami dzvojams, komercils un viegls rpniecbas ks; E2 klasi piemro mranas ldzekiem, kurus lieto viets ar elektromagntiskiem traucjumiem, kas ir sastopami rpniecbas ks, kas nav viegls rpniecbas kas; E3 klasi piemro mranas ldzekiem, kuriem par energoapgdes avotu izmanto transportldzeka akumulatoru. Tiem jatbilst E2 klases prasbm un noteiktm papildu prasbm, kas saisttas ar iespjamo sprieguma pazeminanos, ko rada iekdedzes dzinja startera de un prejas procesi transportldzeka elektriskaj sistm.

4.7. Elektroietaiu elementu izvle no silanas viedoka

Projektjot, ekspluatjot un remontjot jveic tehniskie un tehniski ekonomiskie aprini. Norml darba rem strvas ietaises vai elektroapgdes sistmas elementos
41

ir atkargas no ietaises jaudas vai no pieslgto patrtju jaudm, kas ir laik maings lielums, jo mains gan patrtju noslodze, gan ar to skaits. Pamatprincips tehniskajiem apriniem elektriskajs sistms ir slodu analze un elementu aprini bezzatteices darbbas nodroinanai smagkajos ekspluatcijas apstkos (piemram, avrijas remos). Lai pareizi izvltos elektroietaisi vai ts elementu, nepiecieams zint ts pieaujamo robetemperatru, jaudu un slodzes remu. Robetemperatras sasnieganas trumu ietekm elektroietaises dzesanas apstki, tpc jnodroina, lai elektroietaise tiktu izvlta atbilstoi paredzamajai ekspluatcijas vides temperatrai, dzesanas apstkiem un pieslgto patrtju jaudm un darba remiem.
4.7.1. Elektroietaiu darba remi

Izejot no patrtja darbbas rakstura, izir trs ekspluatcijas remus.

Ilgstoais darbbas rems - elektroietaise vai ts elements dotajos dzesanas apstkos pc zinma darbbas laika sasniedz noteiktu temperatru, kura paliek nemainga visu tlko darbbas laiku. Ja patrtja jauda neprsniedz nominlo, tad temperatra normlos dzesanas apstkos neprsniedz noteikto normatvo robetemperatru. slaicgais darbbas rems - elektroietaises vai ts elementa temperatra ldz atslganas brdim nesasniedz nemaingu vrtbu, bet pc atslganas atdziest ldz skotnjai temperatrai (4.1. att. b). Atkrtotais slaicgais darbbas rems - elektroietaises vai ts elementa temperatra ldz atslganas brdim nesasniedz nemaingu vrtbu, bet ldz jaunai ieslganai vl nav atdzisusi ldz skotnjai temperatrai, pie kam darba un atslganas ciklu summrais ilgums neprsniedz 10 mintes. 4.7.2. Uzstdt, nominl un aprina jauda Par uzstdto jaudu sauc patrtja pas uzrdto jeb nominlo jaudu. To jaudu, kuru elektrisks enerijas patrtjs faktiski patr no barojo tkla, sauc par pieprasto jaudu. T k patrtja, pai elektrodzinju, jauda tehnoloiskaj proces biei mains, rodas grtbas vadu rsgriezumu izvl. Td vada rsgriezumu izvlas pc aprina (aplses) jaudas nevis pc pieprasts jaudas. Par aprina (aplses) jaudu sauc tdu pieemtu nemaingu jaudu, kad ilgsto darba rem elektroapgdes elementos izdals tds pats siltuma daudzums k pie maingas slodzes. Aprina (aplses) jaudu izmanto visu elektrisko tklu aprinanai un aprina (aplses) strvas noteikanai.

42

Ja ir zinms strvas izmaias likums laik, tad aplses (aprina) strvu aizstj ar vidjo strvu. Ja elektropatrtja slodzes izmaias likumsakarbas nav zinmas, tad elementu noslodzes precizanai izmanto slodu grafikus. Norml darba rem strvas elektroapgdes sistmas elementos ir atkargas no pieslgts patrtju jaudas, kas ir laik maings lielums, jo mains gan patrtju noslodze, gan ar to skaits. Raoan iesaistto elektropatrtju skaitu un to noslodzi galvenokrt nosaka raoanas tehnoloija, savukrt apgaismes elektropatrtju skaitu - saules stvoklis attiecb pret zentu un laika apstki.
4.7.3. Vadu un kabeu izvle

Elektroiekrtu ekspluatcijas proces nkas nomaint nolietoto, bojto vai renovjamo elektrolniju posmus. No pareizas vadu un kabeu izvles ir atkarga elektroietaiu elektrodroba, droums, elektroenerijas kvalitte, ts zudumi un ekspluatcijas izdevumi. Nomainot esos gaisvadu lnijas jizvlas lniju veids, jnosaka nepiecieamie vadtju rsgriezuma laukumi un jveic kailvadu, piekarkabeu vai kabeu lniju izbves un ekspluatcijas izmaksu aprini. Parasti lniju izbvei par pamatu em prvadmo slodu vrtbas, kas vispreczk iegstamas no esoajiem slodu grafikiem, izmantojot slodu aprina metodes. Prvadmo slodu aprinos jem vr ar tuvkaj perspektv (vismaz 10 gadiem) palielinms slodu vrtbas. Vadu un kabeu izvle no silanas viedoka. Apkopojot teortisko aprinu rezulttus un praktisko mrjumu datus, dadm vadu markm un rsgriezumiem ir sastdtas tabulas, pieemtot, ka apkrtjs vides temperatra ir 25C. Ja apkrtjs vides temperatra ir T'a, vada pieaujam temperatra T'; un dzesanas apstki nemains, tad pieaujamo strvu I'v, zinot vada pieaujamo strvu I, temperatr Tv un apkrtjs vides temperatr Ta, var aprint di:
I v' = I Tv' Ta' . Tv Ta
(4.3)

Pieaugot vada diametram d, pieaujams strvas blvums samazins, jo vada rsgriezums pieaug tiei proporcionli diametra otrajai pakpei, bet dzesjos virsmas laukums - tiei proporcionli diametram. No dzesanas viedoka viena vada viet izdevgk lietot vairkus vadus ar mazku diametru. Ilgstoi pieaujams strvas
dadiem dzslas rsgriezumiem var skatt 4.4. tabul.

43

4.4. tabula Ilgstoi pieaujams strvas uz vadu dzslas rsgriezuma laukumu

Ilgstoi pieaujam strva uz dzslas rsgriezumu Strva Vienfzu Trsfzu rsgriezums (A) JAUDA JAUDA mm2 (kW) (kW)
AL Cu AL 0.75 1 1.5 2.5 4 6 10 16 25 35 50 70 95 120 150 185 2 4 3.7 0.4 7.4 0.8 2.6 4.9 0.6 6.6 12.2 1.4 10.6 19.6 2.3 16.0 29.4 3.5 Cu 0.8 1.0 1.6 2.7 4.3 6.5 AL 1.3 1.7 2.6 4.4 Cu 2.4 3.2 4.8 8.1

7.0 12.9 10.5 19.4

26.6 49.0 5.8 10.8 17.6 32.3 42.5 78.4 9.3 17.2 28.1 51.7 50 92 11 20 28 40 56 77 97 121 150 33 46 66 92 61 85 121 170 70 129 15 100 184 22 140 258 30 190 350 42 240 442 52 300 552 66 370 681 81

125 230 158 292 198 365 244 450

Kabeiem ar spriegumu ldz 1000 V termisk noturba jprbauda tikai tad, ja dzslas izolcija ir no plastmasas. Kabeiem ar konstruktvo spriegumu 6 kV 20 kV termisk noturba pie sslguma strvm jprbauda: atseviam kabelim ar nemaingu dzslu rsgriezumu sslguma strvai kabea skum; atseviam kabelim sslguma strvai katra posma skum, ja posmi ir ar dadu dzslu rsgriezumu; diviem un vairk paralli saslgtiem kabeiem sslguma strvm paralli slgto kabeu posma beigs (caurejo strva). Preczkus datus katrai konkrtai kabea markai var atrast izgatavotja rpncas instrukcijs. Izolto vadu siltuma atdeve ir mazka saldzinot ar kailvadiem. Izolto vadu pieaujam sasilanas temperatra ir atkarga no vada vai kabea izolcijas pieaujams sasilanas temperatras.
44

5. ELEKTROIEKRTU UZTURANA EKSPLUATCIJAS PROCES

Elektroiekrtu ekspluatcijas proces elektrotehniskais personls veic darbbas, kuras ir vrstas uz elektrosistmas, elektroietaiu un elektroiekrtu darbaspjas atjaunoanu un drouma uzturanu nepiecieamaj lmen. Viena no dm darbbm ir elektroietaiu tehnisk diagnosticana, prbaudes un mrjumi.

5. 1. Elektroiekrtu tehnisk diagnosticana un prbaudes

Elektroiekrtu darba ms liel mr ir atkargs no savlaicgas bojjumu atklanas. ai nolk plai tiek izmantoti dadi EI diagnosticanas pamieni. Elektroietaiu diagnosticanas sistmas visprj gadjum atkarb no to uzdevuma var iedalt di: Plnoti-profilaktisks diagnosticanas sistmas; Diferencils diagnosticanas sistmas; Funkcionls diagnosticanas sistmas; Prognozjos diagnosticanas sistmas. Plnoti-profilaktisks diagnosticanas sistmas tiek realiztas, lai iegtu regulru visprju informciju par elektroiekrtas tehnisko stvokli. Tas paredzts vienkrko defektu diagnosticanai ar visprjas nozmes mrinstrumentu paldzbu un to veic apkalpojoais personls EI regulrajs apskats un apkops. Atkltie bojjumi tiek reistrti un izmantoti elektroiekrtu uzturanai darbu veikanai. Diferencils diagnosticanas sistmas veic specilisti, lai iegtu vispusgu informciju par EI tehnisko stvokli. Rezultti tiek ierakstti defektanas laps un tiek izmantoti turpmko remontu plnoanai. Funkcionls diagnosticanas sistmas tiek veiktas, lai prbaudtu elektroiekrtas darbbu kop ar saisttajm (aprkotajm) tehnoloiskajm iekrtm. du diagnosticanu veic pc elektroiekrtu vai tehnoloisko iekrtu nomaias, remonta vai regulanas. Prognozjos diagnosticanas sistmas paredztas, lai noskaidrotu elektroiekrtas vai ts sastvdau atlikuo resursu vai resursu ldz remontam. Prognozjamo remonta termiu parasti nosaka k kritisk parametra (gultu sple, izolcijas pretestba, u.c.) pieauguma (laik) interpolcijas lknes krustpunktu ar parametra kritisko (pieaujamo) lmeni un nosakot krustpunkta projekcijas uz laika asi vrtbu.
5.1.1. Prasbas elektroietaiu prbaudei un diagnosticanai

Elektroietaiu tehnisko diagnosticanu, prbaudes un mrjumus veic saska ar

45

normatvu "Elektroietaiu prbaudes normas", kas ir saistoas ekspluatcij esom elektroietaism, kuras izbvtas atbilstoi EIN - 85 prasbm. Elektroapgdes ietaiu prbauu un mrjumu periodiskumu nosaka ar nozares standarts LEK 002. Visprjs normatvs prasbas prbauu veikanai ir das: Profilaktisko prbauu periodiskumu pamat jsaista ar elektroietaises apkopes vai remonta darba periodiskumu. Sldzienu par elektroietaises dergumu turpmkai ekspluatcijai izdara ne tikai uz prbaudes rezulttu saldzinanu ar normatvos noteiktajiem lielumiem, bet ar savstarpji saldzinot un analizjot visu iepriekj laika period veikto prbauu rezulttus. Prbauds iegtie rezultti obligti jsaldzina ar pirmatnjo prbauu rezulttiem, k ar ar analogu citu elektroiekrtu rezulttiem. Ar pirmatnjiem prbaudes rezulttiem jsaprot prbauu rezultti, kuri nordti elektroietaiu pass un izgatavotjrpncas prbauu protokolos. Gadjumos, kad izgatavotjas rpncas dokumentos prbauu rezultti nav uzrdti, vai ar iztrkst dokumentcijas par pirmatnjo prbauu rezulttiem, atauts uzskatt elektroietaises pieemanas nodoanas laik veikto prbauu rezulttus. Ja trkst ar ie lielumi par pirmatnjiem prbauu rezulttiem, tad pieem rezulttus, kuri iegti pie vissenk konstatts prbaudes. Veicot elektroietaises remontu vai rekonstrukciju, kuras laik izgatavotjrpncas noteiktie parametri varja pilngi vai daji izmainties, prbaudes apjoms jpaplaina ldz apjomam, kas nodroina izgatavotjrpncas noteikto prbauu rezulttu fiksanai. Mint prasba attiecinma ar uz gadjumiem, kad elektrotklam tiek pievienotas atsevias elektroiekrtas vai elektroietaises, kuriem izgatavotjrpncas prbauu rezulttus nav iespjams konstatt. Veicot elektroiekrtu prbaudes, priekroka jdod tm prbauu metodm, kas izpildmas bez sprieguma atslganas. Elektroietaiu izolcijas lmea prbaudes veic ar paaugstinta sprieguma maistrvu (50 Hz). Gadjumos, kad nav pieejama iekrta prbaudes veikanai ar maistrvu, pieaujams elektroiekrtu prbaudi veikt ar iztaisnotu ldzspriegumu, kura spriegumam jbt 1,5 reizes lielkam k maispriegumam. Elektroiekrtas ar nominlo spriegumu, kas prsniedz tkla spriegumu, kuram iekrtas pieslgtas, atauts prbaudt ar tkla nominlajam spriegumam atbilstou paaugstinta sprieguma lmeni. Rietumvalsts raots, atbilstoas starptautiskiem standartiem e1ektroiekrtas,

46

ja nav paas nordes, prbauda ar paaugstintu spriegumu 90% apjom no firmas noteikt prbaudes sprieguma. Ekspluatcijas laik prbaudes sprieguma lielumu elektroietaism, kurm elektrisk izturba ir zemka par norms noteikto, nosaka tehniskais vadtjs atkarb no vietjiem apstkiem, izolcijas stvoka un citiem faktoriem. Veicot prbaudi ar paaugstintu spriegumu sadales ietaiss, neatvienojot shmu no ietaises, prbaudes sprieguma lmenis jizvlas atbilstoi elektroiekrtai ar vismazko izolcijas lmeni. da prbaude veicama atsevii katrai fzei, sazemjot prjs fzes. Nosakot prbauu apjomus un periodiskumu e1ektroiekrtm, kuras nav mintas normatvos, jvads no izgatavotjrpncu dokumentiem. Visas elektroietaiu prbaudes veicamas, ievrojot drobas tehnikas noteikumu prasbas. Elektroiekrtu izolcijas prbaudes un izolcijas eas paraugu emanu miskai analzei nepiecieams veikt pie apkrtjs vides temperatras, ne zemkas par +5 C. Izmuma gadjumos ar uzmuma tehnisk vadtja atauju pieaujamas izolcijas prbaudes pie apkrtjs vides temperatras zemkas par +5 C. ajos gadjumos pc iespjas sk laik jveic atkrtota prbaude pie apkrtjs vides temperatras ne zemkas par +5 C. Konkrtas elektroietaises izolcijas prbaudes ieteicams veikt pie pc iespjas viendas apkrtjs vides temperatras. Pirms izolcijas prbaudes uzskanas izolcijas materilu rjs virsmas jattra no putekiem un netrumiem. Mint prasba neattiecas uz gadjumiem, kad izolcijas prbaude tiek veikta bez sprieguma atvienoanas. Transformatoru, reaktoru un rotjoo manu prbaudes ar paaugstintu spriegumu laik jprbauda pc krtas katrai neatkarg dei vai parallam atzarojumam. Veicot prbaudi, prbaudes ierces viens vads pievienojams prbaudm tinuma izvadam, bet otrs - sazemtam korpusam, kuram uz prbaudes laiku elektriski ir pievienoti prjo tinumu izvadi. Gadjumos, kad tinumi ir savienoti stacionri un to izvadi nav iznesti no korpusa, prbaude jveic vienlaicgi visiem tinumiem. Prbaudot elektroiekrtas ar paaugstintu maispriegumu, ieteicams prbaudes iekrtas baroanai izmantot lnijas spriegumu. Uzskot prbaudi ar paaugstintu spriegumu, ldz 1/3 no prbaudes sprieguma normatv lmea sprieguma paaugstinanas trums netiek noteikts. Turpmk prbaudes sprieguma paaugstinana jveic vienmrgi ar trumu pie kura iespjama vizula sprieguma lmea kontrole pc mrapartu rdjumiem. Sasniedzot norms noteikto sprieguma lmeni, spriegums noturams vienmrgi visu prbaudes laiku. Nobeidzot prbaudi, spriegums vienmrgi jsamazina ldz lmenim, kur viends ar

47

1/3 no prbaudes sprieguma normatv lmea un jatsldz. Pirms un pc prbaudes ar paaugstintu spriegumu, ieteicams veikt 1 minti ilgus izolcijas mrjumus ar megaommetru. Veicot izolcijas mrjumus, jem vr blakus faktoru iedarbba (temperatras izmaias, netra, virsma, mrapartu kda u.c.). Dielektrisko zudumu lea tangensa un prsprieguma novadtju nopldes strvas mrjumi veicami pie prbaudms iekrtas temperatras +20 C. Elektroiekrtu prbaude ar paaugstintu spriegumu ldz 1000 V var tikt aizstta ar 1 mintes ilgu izolcijas mrjumu, kuru veic ar 2500 V megaommetru. Aizstana nav pieaujama gadjumos, kas specili atrunti o normu nodas, k ar veicot releju aizsardzbas un automtikas u prbaudes. Mranai un diagnosticanai izmantojams mriekrtas periodiski ir jverific (jkalibr) Latvijas Nacionlais standartizcijas un metroloijas centr vai cits iestds, kurm ir attiecga licence.
Kalibranai pakauto mranas ldzeku prbauu perioditti nosaka energoapgdes uzmuma tehniskais vadtjs, vadoties no mrjumu nozmguma raoanas tehnoloiskaj proces, ievrojot ekspluatcijas apstku (vibrcija, augsta temperatra, kaitga vides iedarbba utt.) iedarbbu uz mrinstrumentiem.

5.1.2. Elektroietaiu ldz 1000 V mrjumu krtba un periodiskums

Darba drobu zemsprieguma (ldz 1000 V) elektroietaiss un to droumu btiski paaugstina regulri izolcijas pretestbas mrjumi un citi mrjumi, ko veic saska ar pastvoiem likumdoanas noteikumiem un nozares standartiem. Elektroietaiu mrjumu periodiskumu un krtbu uzmum nosaka atbildg persona par elektrosaimniecbu. Mrjumus ir tiesga veikt noteikt krtb Ekonomikas ministrij reistrts specializts uzmums vai sertificts individul darba veicjs. Dadm elektroietaiu grupm atbilstoi to darbbas specifikai ir noteikti o ietaiu prbauu periodi un reglamentta parametru prbaude. Turpmk doti galvenie diagnosticjamie parametri elektroiekrtm ldz 1000 V. Apgaismoanas un spka tklu instalcijm, pieemot ts ekspluatcij un turpmk vienu reizi seos gados, jmra izolcijas pretestba ar 1000 V megommetru. Izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 0,5 M . Izolcijas pretestba jmra starp katru vadu un zemi, k ar starp jebkuriem diviem vadiem posm starp drointjiem vai aiz pdj drointja. Drointjiem jbt izemtiem, sldi ir jatsldz. Mrot izolcijas pretestbu spka dm, jatsldz visi strvas patrtji, bet apgaismoanas tkl jbt izskrvtm spuldzm. Mitr, karst, miski agresv vid, k ar rjam apgaismojumam, ja ir t darbbai ir sezonas raksturs, mrjumi jveic vienu reizi gad. Avrijas apgaismojuma ieslganas automta prbaude jveic ne retk k vienu reizi mnes, avrijas apgaismojuma prbaude, atsldzot darba apgaismojumu divas reizes gad.

48

Kabei, kuru darba spriegums ir ldz 1000 V, pirms pieemanas ekspluatcij un pc remonta jprbauda ar 2500 V megommetru, izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 0,5 M . Ekspluatcijas laik mrjumus veic vienu reizi seos gados. Elektrotkl, kuram pieslgti elektrodzinji, spriegumam jbt 100 105 % no elektrodzinja nominl sprieguma. Elektrodzinju profilaktisko prbauu un izolcijas pretestbas mrjumu periodiskumu nosaka atbildg persona par elektrosaimniecbu. Atbildgu mehnismu elektrodzinjiem ne retk k vienu reizi divos gados. Izolciju prbauda ar 1 kV megommetru, pretestba aukst stvokl esoam elektrodzinjam ne mazka par 1,0 M , karst stvokl (60 C) 0,5 M . Prvietojamajm elektrometinanas ietaism izolcijas pretestbu ieteicams mrt ne retk k vienu reizi gad. Izolcija jprbauda ar 500 V megommetru, t nedrkst bt zemka par 0,5 M . Ja lietoanas instrukcij nordts cits prbaudes termi, prbaude jveic saska ar lietoanas instrukcij noteikto termiu. Sadales ietaiu elektroiekrtu nominlajiem datiem jatbilst iespjamajiem darba remiem sslguma, prsprieguma un prslodu gadjumiem. Primrajs ds miniml pieaujam pretestba tiek noteikta atkarb no darba sprieguma. Prjm elektroiekrtas dam, kuras neatrodas zem primr sprieguma, izolcijas pretestba jprbauda vienu reizi seos gados ar 1000 V megommetru, izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 0,5 M . Rokas elektroinstrumentu izolcijas pretestbas mrjumus ieteicams veikt divas reizes gad, k ar pc elektroinstrumentu remonta ar 500 V megommetru. Izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 2 M . Ja lietoanas instrukcij nordts citdi, prbaude jveic saska ar lietoanas instrukcij noteikto termiu.

5.2. Elektroietaiu uzturanas sistmas izvle

Elektroiekrtu uzturanas sistma var bzties uz vienu no trs pamatprincipiem: pcatteikuma princips, pcapskates princips, plnoti-profilaktisko apkopju princips. Pcatteikuma princips bzjas uz nostdni, ka elektroiekrta strd ldz bojjumam vai atteikumam un pc tam notiek ts darbaspju atjaunoana vai iekrtas likvidana. is princips pilnb ir pielietojams neremontjamm elektroiekrtm (iekrtu elementiem ), piemram, kstoiem drointjiem, apgaismojuma spuldzm. Daji o principu izmanto ar mazk atbildgiem patrtjiem, kas btiski neietekm kopjo elektroapgdes droumu, piemram, mjsaimniecbas elektroiekrtm, kad veic apkopes un/vai remontu tikai pc ierces bojjuma vai atteices. Ar elektroapgdes

49

sistms nereti nkas novrst pcavrijas dabas stihiju (vtru) sekas, kad palielinta slodze uz apgdes lniju elementiem izsauc palielintu bojjumu skaitu. Pcapskates princips bzjas uz apkopm vai remontiem, kas tiek plnoti izejot no elektroiekrtas apskates vai diagnosticjoiem mrjumu rezulttiem. principa priekrocba saldzinjum ar pcatteikuma principu ir lielks elektrosistmu drobas lmenis. o principu plai pielieto elektrosistmu uzturan, piemram, veicot elektroapgdes sistmu specilistu apskates un iegto informciju izmantojot apkopju/remontu plnu izstrdan. Plnoti-profilaktisko apkopju princips pamatojas uz regulrm elektroietaiu apkopm ar noteiktu perioditti, kas izstrdta pamatojoties uz ilggadgu pieredzi vai izejot no vajadzg drouma lmea uzturanas nepiecieambas. sistma tiek visplak izplattam energoapgdes sistmu ekspluatcij, jo nodroina neprtrauktu elektroietaiu darbaspju uzturanu un atjaunoanu. Plnoti-profilaktisko apkopju perioditte elektroapgdes sistm tiek noteikta ar nozares standarta (LEK 002) un energouzmumu instrukciju paldzbu, pie kam prioritte ir nozares standarta ievroanai, bet energouzmumu instrukcijs nordts apkopju un apskau periodittes var tikt palielintas izejot no vietjiem apstkiem. Atseviu patrtju elektroiekrtu uzturan ar tiek izmantots plnotiprofilaktisko apkopju princips, ja tiek ievrota rpncas instrukcijs nordt apskau un apkopju perioditte. Apkopju perioditti var noteikt k pc kalendr laika, t ar pc reglamentt laika, t.i., izejot no iekrtas rels izstrdes laika (nostrdes ciklu skaita) kritrijiem. Parasti saretm un drgm elektroiekrtm, piemram, eneratori, elektrodzinji, transformatori, jaudas sldi u.c., ir ekonomiski izdevgi maksimli paildzint to kalpoanas laiku, jo tieam nodilumam (tai skait elektroerozijai) pakauto detau patsvars saldzinot ar iekrtas masu ir relatvi neliels. Elektroiekrtu profilaktisk apkopes, tm regulri atkrtojoties, novr nelielus bojjumus un uztur iekrtu darba krtb bez ts izjaukanas. Tekoie remonti notiek ar daju iekrtas izjaukanu tie tiek veikti regulri un parasti tie notiek pc vairku profilaktisko apkopju (3...5 apkopes) izpildes. Elektroiekrtu kapitlie remonti notiek pilngi izjaucot iekrtas un parasti tie tiek veikti regulri ik pc vairku tekoo remontu (3...5 tekoie remonti) veikanas. Laika periodu starp diviem kapitlajiem remontiem sauc par remonta ciklu. Pc kapitl (atjaunoanas, kompleks) remonta veikanas elektroietaisei, atkarb no iekrtas nolietojuma pakpes un remontu kvalittes, tiek daji vai gandrz pilngi atjaunots ts resurss.

50

5.3. Elektroapgdes sistmu ekspluatcija

Elektroapgdes sistmu droumam ir jbt lielkam saldzinot ar patrtju elektroiekrtu drouma lmeni, tpc elektroapgdes sistmu apkopju un remontu perioditte tiek noteikta nozares standart LEK 002 un energoapgdes uzmumu vietjs instrukcijs. Vietjs instrukcijas energoapgdes uzmum tiek izdotas, lai ievrotu loklo energoapgdes sistmu stvokli, to nolietoans pakpi un ekspluatcijas patnbas. Vietjs instrukcijs noteikt EI apskau un apkopju (remontu) perioditte nedrkst bt retka par valsts likumdoan un nozares standart LEK noteikto perioditti. Sadales tkla elektroiekrtu apkalpoana ietver periodiski veicamus tkla elementu novrtanas un uzraudzbas paskumus, k ar paskumus tkla darbspjas nodroinanai starpremontu period un remontdarbu plnoanai.
5.3.1. Elektroprvades lniju apskates un remonti

K galvenie elektroprvades lniju (EPL) apkalpoanas darbi uzskatmas periodisks apskates un to laik veicamie sakrtoanas darbi un nepiecieamie mrjumi, profilaktisks prbaudes, k ar paskumi elektroapgdes objekta darbspju nodroinanai starpremontu period un remontdarbu plnoanai. Elektroprvades lniju (EPL) periodisks apskates ir: plnots apskates, veic nodaas meistari, elektrotehnii, elektromontieri saska ar plnu, nolk atklt ekspluatcijas laik raduos sadales tkla defektus; pirms remonta (defektanas) apskates, ko veic specilisti (nodaas meistari) saska ar plnu un to laik tiek novrtti elektrotkla elementi nko gada remontu plna detaliztai sastdanai; darbu pieemanas apskates, ko veic specilisti pc remonta darbu pabeiganas; Elektroprvades lniju periodisks apskates jveic saska ar apstiprinto ilgtermia apkalpoanas plnu, izstrdtiem un apstiprintiem gada plniem. Elektroprvades lniju rpuskrtas apskates ir: specilistu, vadoo darbinieku iepriek neplnotas kontrolapskates, ko vii var veikt remontdarbu laik un pc remontdarbu pabeiganas, k ar cit laik pc nepiecieambas; citas neparedztas . apskates (tehnoloisko traucjumu, stihisku postjumu u.c. gadjumos). rpuskrtas apskau nepiecieambu un apjomu nosaka tklu reiona tehniskais vadtjs. GVL apskau laik atklti defekti jatzm apskates laps. Defekti, kuru novranu nevar atlikt ldz lnijas plnotajam remontam, jieraksta defektu urnl vai

51

dator, nordot to novranas termius. Bstamie defekti jnovr iespjami s laik. Orientjos GVL bstamo defektu saraksts dots turpmk: acm redzams stiprs balsta puvums vai balsts ir aizlzis; balsts izsvries vai karjas vados; bojtas vai vagas balsta stiprinjuma skavas un stiepu bandas; trcis vads vai atsevias stieples (virs pieauj. normas); vads gu uz ka; izkritis ksis; izolators karjas vados; dzirksteo kontakti (acm redzami); kontaktu prkaranas pazmes (pdas); vadu nokare prsniedz pieaujamo, nevienmrga vadu nokare, kas var novest pie vadu saskarans, savans; uzmetumi uz lnijas vadiem; bojti vai neatbilstoi drointji; bojti izolatori; bojti cauruizldi; redzams bojjums sazemjo vada savienojuma viet ar zemtju; komutcijas apartu piedzias nav noslgtas vai to atslgas bojtas; GVL elementiem nav operatvo apzmjumu vai tie ir nepareizi; Attlums (gabarts) ldz zemei vai ldz citai inenierbvei ir acm redzami mazks par pieaujamo. Ar kabelnijm un sadales / transformatoru punktiem ir izstrdti orientjoi bstamo defektu saraksti, kuros ietverti defekti, kas btiski palielina sslguma, strvas nopldes iespjambu vai palielina bstambas risku iedzvotjiem, apkalpojoam personlam un videi. Apskau laik jnovr tie defekti, kas rada tieus draudus cilvku veselbai vai dzvbai, ja da defektu novrana nav pretrun ar LEK-025 nordtajm elektrodrobas prasbm. Bstamie defekti, kuru novranu nevar atlikt ldz plnotajam remontam un nav iespjams novrst nekavjoi, jreistr defektu urnl, jnorda t novranas termi un atbildg persona, bet pc defekta novranas jizdara atzme par defekta novranu, nordot faktisko defekta novranas laiku.
5.3.2. GVL balstu remonts

Balstu taisnoanu izdara, ja to noliece prsniedz norms pieauto. Taisnojamo balstu atrok pretj pus novirzei 50 - 60% dzium. Taisnoanu izdara ar speciliem domkratiem vai mehnismiem. Iztaisnoto balstu bedres aizber un nobliet. Ziemeaustrumu un Austrumu elektriskos tklos un citur tiek pielietotas racionalizatoru izgatavots prnsjamas balstu taisnoanas ierces. Ierci darbina

52

hidraulisks rokas sknis. Ierces svars 12 kg, t attsta 1,2 T spku, darba ragums 10 15 balstu stund. Ierci apkalpo 2 cilvki. Balstu nomainot, jnovrt t mehnisk izturba, it pai, t izturbas pietiekamba montierim paceoties balst. Nomainmo balstu prbauda ar specilu prbaudes ierci un klauvanu. Veicot balsta rjo apskati prbauda vai nav redzamas puves pdas. Par nedrou uzskata balstu: ja t puve pie zemes radil virzien sasniegusi 2 cm dziumu balstam ar diametru D = 20 - 25 cm, 3 cm balstam ar diametru D = 25 - 30 cm vai 4 cm balstam D > 30 cm; ja rj apskat konstattas puvuma pdas balsta vid vai auggal; ja ir iekjs koksnes puvums (klauvjot dzirdama mksta vai dobja tukuma skaa); ja, pojot balsta augdau ar balsta ceamo daku, dzirdami lzuma troki; ja balstam ir mehniskie bojjumi. Ja balstam minto pazmju nav, var atbrvot vadus. Tad atbrvo balstu, ja nepiecieams, no pastaba un nog. Ja brigd ir celanas mehnisms vai autokrns, tad balstu atrok 60 % dzium un izce ar mehnismu. Jaunam balstam pievieno pastabu un iece vec balsta viet. Balstu nostiprina un vadus piesien izolatoriem. Ja puvuais balsts vid un augj da vesels, bet jauno balstu ldzs nevar piecelt, atauts pacelties vecaj balst, lai atbrvotu vadus un izskrvtu kus, aj gadjum balstu papildus nostiprina ar vismaz trs pagaidu atsaitm. Atsaiu cilpas balst pace divas tredaas no balsta augstum un savelk. Atsaiu enkurus nostiprina zem. Atsaites nedrkst bt stvkas par 45. Lniju pastabu (20 un 0,4 kV) izrauanai izmanto ar specilas uz ritetraktoriem monttas ierces. Koka balstu saskares zona ar zemi un savienojumu vietas pakautas pastiprintai antiseptia izskaloanai un panai, td s vietas ir papildus aizsarg. Labkais pamiens balstu un zemes saskares joslu papildus aizsarganai ekspluatcijas gait ir antiseptisku bandu uzlikana. Bandm lieto donalta UAP pastu, 1 m2 virsmai uzzieot 400 - 500 g pastas. Bandas gatavo no pergamna, ruberoda, jumta papes (parasti 15 cm platu lente) vai cita deni necaurlaidoa materila. Balstu atrok 50 cm dzium, ar metla suku notra zemes paliekas un puvi un 3 - 4 mm biez krt uzzie pastu. Aizsarg joslu 20 cm virs un 40 cm zem zemes lmea. Pc tam blvi notin ar lenti, tinot no apakas uz augu un prsedzot tinumu krtas 3 - 5 cm. Apakjo un augjo malu nostiprina ar papes naglm. rtk un ekonomiskk ir uzlikt darbncs jau iepriek sagatavotas bandas. Bandas izgatavo no 0,6 x 1,0 m pergamna. Pastu uz bandas uzlej ar kalibrtu kausu, izldzina ar otu un auj ciett 2 stundas. Lai atmosfras nokrii un gruntsdei neizskalotu antiseptii

53

bandas augjo un apakjo malu ieteicams hermetizt. Rpnieciski antisepttus koka balstus pirmo reizi banda, ja iepuvums ir 5 % no diametra vai pc 10 - 15 gadiem. Atkrtoti bandas uzstda ik pc 5 - 8 gadiem. Balstu savienojumu vietas un dzias plaisas papildus aizsarg, ts aizzieot ar donalta pastu un notinot ar maisa audeklu, k ar ar specilm donalta DA II patronm. Patronas izgatavo 100 mm garum un 12,5 mm diametr. Ts ievieto slpi no augas urbtos caurumos. Caurumus urbj balstu rsgriezumos, kuri nav bstami. Pc patronu ievietoanas caurumus aizb ar audekla tamponu, lai tm vartu piekt mitrums. Atkrtoti patronas ievieto ik pc 5 gadiem.
5.3.3. GVL armatras un vadu prbaudes un remonts

Izolatori ir svargi GVL lniju elementi un tie ir pakauti spriegumam, mehniskai slodzei, temperatras svrstbm, atmosfras nokriiem, komutcijas un atmosfras prspriegumiem un nopldes strvu iedarbbai. Visbiek lieto porcelna un tehnisk stikla izolatorus. Tehnisk tkla izolatoru bojjumi ir vieglk nosakmi, jo stikls parasti saplstot sadrp, kamr porcelna izolatoriem var bt slptas plaisas. Izolatorus raksturo ar dada veida prbaudes spriegumiem: sauss izldes, slapjizldes, caursites un impulsa izldes spriegumi. Tos raksturojas ar ar graujoo slodzi un nopldes cea garumu. Izolatoru mehnisks izturbas drobas koeficients ir 1,75. Lai tie neizvilktos no kiem, tos ir oti rpgi juzskrv uz kiem, uz kuriem pirms tam ir uzttas ar svinu piescintas pakulas vai uzliktas plastmasas uzmavas. Izolatoriem ir di galvenie bojjumi: mehniskie izolatoru bojjumi, prklans pdas, netri izolatori, izolatoru armjumu bojjumi, .izolatori nocelti no kiem, vags izolatoru nostiprinjums uz kiem. Izolatoru prbaudes veic pie GVL prbaudm un tos var novrtt vizuli un prbaudot izolatoru stingrbu uz kiem, pievadu nosjumu bojjumus, netru izolatoru samitrinanos utt., lai novrstu balstu aizdeganos. Aizdegans parasti notiek izolatoru tapu viets, tpc pie montas ir svargi rpgi izpildt izolatoru tapu ieskrvanu. Vadu prbaudes veic pie GVL prbaudes. Vadu prbaude notiek novrtjot tos vizuli: nokari, nostiepumu, sjumus, savienojumus, savstarpjo vadu attlumu, attlumu ldz zemei un objektiem utt. Bojjumi visvairk rodas stiprinjumu viets. Pret vadu vibrcijm izmanto aktvos ldzekus, kuri samazina vibrciju, un pasvos ldzekus, kuri palielina vada stingrbu. Pie aktviem ldzekiem var mint slptjus, kurus uzstda apmram 1 m attlum no balsta izolatora, un cilpas slptjus, kuru

54

garums ir apmram 1 - 1,5 metri. Vadu bojjumi sastda apmram 40 % no visiem bojjumu veidiem, pie kam galvenie ir di: pievadu dzslu prrvumi, uzmetumi, sslgumu pdas, nenormls nostiepums, nenormls attlums ldz zemei vai objektiem, vadu korozija, apledojumi, dzirksteoana, spaiu savienotju defekti, vags vadu nostiprinjums, dubultsjumu bojjumi. Atkltos bojjumus novr, atkarb no defekta bstambas, neplnoto vai plnoto remontu laik. Neplnoto remontu laik tiek novrsti bstamie defekti.
5.3.4. Kabeu lniju uzturana un remonts

Kabeu apkope ir vairkas reizes ekonomiskka par gaisvadu apkopi un remontiem, tpc energouzmumi savos plnos paredz turpmk arvien lielku dau no lnijm (vispirms lnijas ldz 1000 V) izbvt ar kabeiem. Augstsprieguma un vidj sprieguma kabei tiek izbvti pilsts un viets, kur tas ir ekonomiski attaisnojas, tau zemsprieguma kabeu (ldz 1000 V) izbve pieaug oti strauji, pie kam to izmaksm ir tendence izldzinties ar gaisvadu lniju izmaksm. Kabeu plao lietoanu nosaka vairki faktori: kabeu lnijas aizem maz teritorijas, kas ir sevii svargi pilsts, k ar modernu kompaktu rpniecbas uzmumu celtniecb un rekonstrukcij; kabeu lnijm saldzinjum ar gaisvadu lnijm ir daudz augstks darba droums; praktiski nepastv elektrotehniski ierobeojumi nepiecieamo jaudu plsmu prvadanai; kabeu lnijm ir vairkas reizes mazki ekspluatcijas izdevumi un uz tiem praktiski neiedarbojas vtras, apledojumi, putni un transporta tehnika un daudzi citi potencilo bojjumu avoti. Liela nozme kabeu resursa palielinan ir pareiza kabeu rsgriezuma izvlei, tdjdi samazinot iespjamo prslodu varbtbu. Kabeu lniju ekspluatcij jievro pieaujams prslodzes pcavriju rem, kas, atkarb no kabeu izolcijas veida un dzesanas apstkiem, veida nordtas normatvos. Vismazks prslodzes ir pieaujamas polietilnam, bet lielks vrtbas attiecas uz piescintu papru. Pdj laik kabeos tiek pielietots t.s. caurtais polietilns,

55

kam ir palielinta siltumizturba. Konkrts kabea markas slodu vrtbas ir pieejamas raotja dokumentcij. Izvloties (aprinot) kabeus un tos ekspluatjot jpievr uzmanba maksimlai pieaujamai dzslu uzsilanas temperatrai sslguma rem, atkarb no sprieguma, vada materila un izolcijas veida. Pie kabeu remonta vai nomaias ir jveic t izolcijas prbaude ar paaugstintu spriegumu. Prbaudes sprieguma vrtbas no jauna uzbvtm kabeu lnijm (KL) un kabeu lnijm pc remonta ir dotas 5.3. tabul. Kabeu ekspluatcijas proces pamat jveic kabeu lniju apgaitas un kabeu savienojumu (galu) apskates. Ieraktu elektroapgdes kabeu lniju prbauu un apskau periodiskums rjiem tkliem ir dots 2. pielikum saska ar nozares standartu LEK 002, tau to sekmgi var pielietot ar iekjo (patrtju) tklu prvaldtji. Tabula 5.3 Kabeu izolcijas prbaudes spriegumi. Kabea Konstruktvais izolcijas spriegums, veids kV 6 Papra 10 20 6 Gumijas 10 20 6 Plastmasas 10 20
*

Prbaudes spriegums, ja darba spriegums, kV 6 10 36 (30)* 60 (50) 100 40 36 60 100 20

Prbaudes ilgums, min

36 (30)

10

12 20

10

- iekavs prbaudes spriegumi kabeu lnijm pc remonta

Ieraktu kabeu bojjuma (caursite, sslgums utt.)gadjum tiek veikti di darbi: bojjumu vietas lokalizcija (atraana); lnijas atslgana remontam; kabea atrakana (zem guldmiem kabeiem;

56

 kabea diagnosticana un defektana; kabea remonts; kabea prbaudes mrjumu veikana; kabea guldana (lnijas darba stvoka atjaunoana); kabea prbaude pirms t pieslganas. Kabeu prbaudes spriegumi pc to remonta var bt mazki par jaunu kabeu prbaudes spriegumiem, skatiet 5.3. tabulu.
5.3.5. Sadales punktu operatv un tehnisk apkope

Sadales ietaiu regulrai apkopei un remontiem ir btiska nozme elektroapgdes drouma uzturan. Komplektm (vien kopj tilpn iebvtm) sadales iekrtm visu sadales ietaiu jaudas sldiem, ekspluatcijas prbaudes un apkopes veic saska ar izgatavotja instrukcijm, bet prjiem sadales punktiem un jaudas sldiem bez rpncas instrukcijm apkalpoanas perioditte tiek noteikta LEK 002, sk. 3.pielikumu. Jaudas sldiem parasti nordtais apskau un prbauu bieums ir atkargs no to nostru (komutciju) skaita, atsldzot sslgumu un/vai veicot slodzes strvu atslgumus. Izolcijas pretestba pilnb saslgtm primrm dm, kas satur organisko materilu izolcijas elementus, mrot ar 2500 V megommetru, nedrkst 6 kV - 10 kV iekrtm bt mazka par 300 M un 20 kV iekrtm mazka par 1000 M . Sekundrm iekrtm, mrot ar 500 V - 1000 V megommetru, izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 1 M . Ar jaudas sldzi var izmaint elektrisks shmas parametrus jebkur ts darbbas rem: tukgaitas, norml, prslodzes un avrijas(sslguma) rem. Jaudas sldzis parasti ilgstoi strd nominl darba rem. Visatbildgkais jaudas slda uzdevums ir sslguma strvas atslgana, jo sslguma rem apdraudtas daudzas elektroiekrtas. Jaudas sldus raksturo di tehniskie dati: jaudas slda un piedzias tips, uzstdanas vieta un veids, polu skaits nominlie parametri. Atkarb no jaudas slda tipa rpnca izgatavotja var uzdot ar dadus citus datus, kas attiecas uz jaudas slda lietojumu, elektrisk loka dzanas veidu, piedziu u.c. Jaudas sldus izvlas atkarb no uzstdanas veida, tipa, nominlas strvas, nominls sprieguma, atslganas jaudas, termisks un dinamisks noturbas. Pastv seu veidu jaudas sldi: lieltilpuma eas sldi; maztilpuma elas sldi; gaisa sldi; e1egzes jaudas sldi; vakuumsldi;

57

 elektromagntiskie jaudas sldi. Jaudas sldu rjo apskati bez sprieguma atslganas veic 2 reizes gad vienlaikus ar sadales ietaises apskati, k ar pc sslguma atslganas. Jaudas sldiem eas nomaiu izdart, izejot no atslgto sslgumu skaita, piemram, jaudas sldiem BMf - 133, BMf - 10, BMTI 10 un PU - 206, kuri uzstdti 10 kV tkl, eas nomaia jizdara pc 5 sslgumu atslgans. Jaudas sldiem, kuriem ir uzstdta strvas aizsardzba bez aizsardzbas reiu skaittja, katru atslganos no aizsardzbas fiks tkla rajona operatv un jaudas sldu apskates un darbbas uzskaites urnl. Apskat prliecins, vai nav bojti jaudas sldu elementi. Jaudas sldu apskat un apkops veic dus paskumus: prbauda jaudas sldu pievienojumu kontaktu temperatrai (jnovr silanas iemesli); prbauda eas lmenis tvertns, eas krna stvoklis un prliecins, vai nav eas sces; ja novro eas nopldes vai eas lmenis ir zem norml, jaudas sldzi jatsldz, bojjumus jnovr un eu jpapildina ldz normlam lmenim; ja maza tilpuma eas sldz eas lmenis ir zem lmera, tad noslogota sldzi atslgt nedrkst, jo eas daudzums var bt nepietiekams loka dzanai; apskates gait ieklauss, vai slda kamers nav dzirdami troki, spraki, rkoa vai citas nenormlas pardbas; apskat novrt ar korozijas bojjumus, apskata zemjumu un ts pievienojumu stvokli; rjo apskati veic, stvot pietiekam attlum pie barjeras vai kameras slieka. Pc palieko sslguma atslganas prliecins, vai sldzim nav jizdara revzija (izviesta ea, bojta izolcija, mehniski defekti u.c.), japskata slda stiprinjums, vai tas nav bojts, jnodroina nekustgs slda stvoklis dinamisku spku iedarbbas gadjum. Vienlaikus ar jaudas sldzi apskats ari piedziu. Prbauda, vai piedzi nav redzami defekti, kas vartu trauct tlko jaudas sldu darbbu. Atsperu piedzim prbauda ar atsperu stvokli. Pc sslguma atslganas prbauda, vai piedzias un jaudas slda uzrdtais stvok1is atbilst faktiskajam stvoklim. pau vrbu apskat pievr blokkontaktu stvoklim un to trbai. rj apskat konstattos defektus ieraksta defektu urnl. Ziem brvgaisa sadales ietaiu piedzias un jaudas sldu apsildei iesldz sildelementus. Piedzias rjo apskati veic kop ar jaudas slda apskati. Apskat prliecins, vai piedzi nav redzami rjie defekti. Atsperu piedzim apskata spka atsperes. paa uzmanba jpievr detau stiprinjumiem. Vism skrvm un uzgrieiem jbt pievilktiem.

58

Jaudas slda revzij prbauda visu piedzias datu savstarpjo darbbu. To izdara, neatvienojot jaudas sldzi un piedzias kustgs detaas sav starp. Revziju un remontu piedziai var izpildt tad, kad atslgts operatvais spriegums un piedzia atslgta. Piedziu darbina ar roku. Noem tikai ts daas, kas trauc apskati (priekjo vku). Atsperu piedzim noem travru, priekjo aizsargvku un priekjo korpusa plksni. Sevii rpgi apskat prliecins par sekojoo: atslganas mehnismu un detaas, uz kurm iedarbojs lieli spki ir darba krtb; starp kustgajm dam nav palielinta berze, jo t var bt par iemeslu piedzias nepareizai darbbai; piedzias vrpsta, aizeres un citas kustgas brvi grieas gultos vai prvietojas bez aizerans; atsperes ir labi nostiprintas, bez redzama nodiluma pazmm; blokkontakti un elekrtrisk montas shma ir darba krtb; nav bojti atsperu uzvilkanas elektrodzinja gulti, sukas, kolektori un izolcija. Ja piedziai nav vajadzgs remonts, to eo, regul un prbauda darbb. Elektromagntisko piedziu prbauda, iesldzot vispirms ar roku, pc tam ar distances ieslganas mehnismu. Atsperu piedziu iesldz ar roku un prbauda, vai iesldzot ir reduktora zobratu sazobe ar traversu un sazobes prtraukums ieslgt stvokl. Nepiecieambas gadjum piedziu remont. Nodilus un bojts detaas jnomaina. Piedzias mehnismu saliekot jcenas neizjaukt detau secbu. Detau dergumu nosaka, mrot to pielaides. Ekspluatcijas visvairk nodilst atbalstu un aizeru virsmas. Neatbilstoos (nodiluos) atbalstus un aizeres nomaina pret jauniem. Remonta laik notra ar tos piedzias mezglus, kuri netiek izjaukti. Pc remonta detau virsmas, starp kurm ir berze, iezie ar zievielm. Piedziu saliek izjaukanai pretj secb. Pc remonta piedziu regul un prbauda. No piedzias pareizas ieregulanas atkarga jaudas sldu darbba. Reguljot iestda piedzias mehnisma detau novietojumu dados piedzias darba stvokos. Elegzes jaudas sldos elegzes (FS6) spiediena prbaudi un papildinanu veic di. Spiedienu var prbaudt, neatverot priekjo paneli. Papildinanu nedrkst izdart darba rem Gzes absoltajam spiedienam jbt 3-3,5 bar robes, t.i, 2-2,5 bri virs atmosfras spiediena pie 20 C. Nominlo strvu var atslgt pie atmosfras spiediena, ja elegze ir slda polos. Atslgana ir pilngi droa, ja ir kaut neliels virsspiediens. Ja elegzes temperatra atirga no 20 C, spiediena nolasjums jkori ar tabulas paldzbu, kur pardta spiediena atkarba no temperatras. HPA tkla sldzim var bt manometrs ar signlkontaktu un indikatoru. Indikatora

59

za zona atbilst normlam spiedienam, dzelten - robea, kur vl pieaujama ekspluatcija. Ja indikators rada sarkano, pols jremont rpnc. Ja manometrs nav pierkots, prbaudi izdara ar kontrolmanometru. Spiediena mrjumi jizdara 1x gad. Elegzes (FS6) spiediena mranas un gzes papildinanas ieru pieslgana. Noem noseguzgrieus no polu uzpildes uzgaiem ar specilu instrumentu, piemram, ar instrumentu LV 899361-B. Atver krnu pie kontrolmanometra pirms t pievienoanas pola uzgalim. (Sldiem bez manometra lietojiet mezglu LV 899361C. Sldiem ar manometru lietojiet mezglu LV 899361-D). Piesldziet kontrolmanometru slda polam. Nolasa kontrolspiedienu. Ar tabulas paldzbu to kori uz 20 C. Ja koritais lielums ir starp 2,0 un 2,5 bri, tad atvieno kontrolmanometru, jo gze d gadjum nav jpapildina. Aizver balona redaktora ventili (kreis vtne!) Aizver uzpildes ventili. Atver balona ventili un iegaumjiet manometra nolasjumu. Pilnam balonam aptuveni 70 bri. Atver redaktora ventili ldz izejas manometrs uzrada 2,5 bri. Ja rdjums ir ievrojami lielks, aizver reduktora ventili un izlai gzi caur atvrtu teni. Nedaudz atver uzpildes ventili, lai izpstu gaisu no tenes. Pievieno teni mrjumu caurulei. Atver mranas caurules krnu. Atver uzpildanas ventili ldz kontrolmanometrs rda 2,5 bri pie 20C. Aizver balona ventili. Aizver uzpildanas ventili, krnu pie kontrolmanometra. Atvieno tenes savienojumu (Ievrojiet piesardzbu! ten gzes spiediens ir 2,5 bri!) Svirsldu prbaudes un remonts. Svirsldus izgatavo strvai ldz 1000 A un spriegumam ldz 500 V. Svirsldu visneizturgk vieta ir nau saskares vieta ar nekustgm kontaktuvirsmm. Nekustgo kontaktu virsmm vienmr jbt trm, jo uz tam veidojoties oksda slnim vai netrumiem, rodas papildu pretestba un kontakta virsmas stipri sakarst. Atsldzot svirsldzi, loks tiek dzsts, tri attlinot svirslda naus no nekustgajiem kontaktiem maksimli iespjam attlum. Atsldzot lielas strvas, svirsldus novieto zem aizsargapvalka vai iedarbina no attluma. Eot naus un nekustgos kontaktus nav ieteicams, jo, rodoties lokam, smrviela sadeg un piesro kontaktu virsmu, kas pasliktina elektrisko kontaktu. Nau izgatavoanai lieto elektroltisk vara sloksnes. Izgatavoto nau izmriem

60

preczi jatbilst aizvietoto nau izmriern. Liela nozme ir svirslda visu elementu noregulanai. Visiem skrvju savienojumiem jbt normli nospriegotiem. Nedrkst pieaut naa saiebanos. Sevia uzmanba jpievr svirsldu arnru savienojumiem, kuri elektrisko di gan neprtrauc, bet ieslgt svirslda stvokl veido dau elektrisks des, pa kuru plst strva. arnru savienojumu galvenais bojjums ir mehniskais nodilums, kas rada saspieanas spka samazinanos un pastiprintu silanu. Ja arnri ievrojami sakarst, tad prbauda to savienojumu saspieduma pakpi, Un to atjauno ar arnru pievilkanu. arnru savienojumu kalpoanas ilgumu var palielint, regulri tos attrot no netrumiem ar benznu vai spirtu un pc tam ieeojot ar tehnisko vazelnu. Kontaktori ir sldi ar elektromagntisku vadbu. Kontaktorus lieto ldzstrvas un mainstrvas ds un sldz shms, kas nodroina to vadbu no distances vai automtiski. Kontaktori elektrisks strvas di tikai sasldz vai prtrauc, bet neaizsarg to pret nenormlu darba rernu. Iesldzot kontaktoru, strva plst pa spoli, kuras serdei tiek pievilkts enkurs. Enkurs pagrie ar to savienotu asi, nosldz galvenos kontaktus un ldz ar to elektrisko di. Elektrisko loku kontaktoros dz loku dzanas kamers, kuras izgatavo no siltumizturga izolcijas materila. Pirms kontaktora remonta japskata visas t pamatdaas, lai noteiktu, kdas detaas japmaina vai jatjauno. Daudzas detaas ir grti remontt, td ekonomiski izdevgk tos apmaint pret jaunm, piemram, nodiluas vai bojtas plastmasas detaas. Remontjot kontaktorus, vispirms atjauno to kontaktus. Rpga kontaktu apkope un savlaicgs remonts paildzina to kalpoanas laiku. Kontaktu virsmas remontu veic tpat k svirsldu, nau un nekustgo kontaktu remontu. Ja kontaktu virsma prklta ar sudraba krtu, tad trt to ar vli nav ieteicams. Pc kontaktu nomaias tie jnoregul un ar dinamometru jprbauda galveno kontaktu spiediens un kontaktans laukums. Ja kontaktans virsma ir mazka par 25 %, tad kontaktu br. Kontaktans laukumu var ieregult centrjot kontaktu plksni ar pirmo kontaktu grupu attiecb pret pretjo kontaktu grupu. Prbaudi veic viena kontakta virsmu iezieot ar krsu, iesldzot-izsldzot sldzi un pc krasas nospieduma uz otra kontakta nosakot saskares virsmas laukumu. Pie normla reguljuma kontaktu saskares laukums nav mazks par 75 % no kontaktu virsmas. Remontjot kontaktus, jievro, ka, novrot kdu atseviu defektu, tos var izregult kontaktans laukumu. Kontaktu saspiedes spku var veikt ar sloksnti, kas novietota novieto starp noslgtiem galvenajiem kontaktiem un ar dinamometru, kas piestiprints kustgajam kontaktam. Atvelkot kustgo kontaktu ar dinamometru perpendikulri kontaktu saskares plaknei, fiks t rdjuma brd, kad sloksnti var brvi izvilkt.

61

Remontjot kontaktorus, jievro izgatavotja instrukcijs nordtie kontaktu spiedieni. Novirzoties no iem lielumiem, kontaktori strd nestabili, sakarst un sametins. Kontaktu spiedienu var regult ar uzgriezni, atbrvojot vai saspieot kontaktu atsperi. Tomr nedrkst saspiest atsperi t, lai starp atsperes vijumiem nepaliktu spraugas. Ja nav iespjams noregult vajadzgo spiedienu, tad atspere jnomaina. Liela nozme ir attlumam, kd var prvietoties kustgais kontakts noslgt stvokl (kontakta gjienam), ja nav nekustg kontakta. Kontakta gjiens kontaktu iekrts nepiecieams, lai kompenstu kontaktu nodilumu, kas rodas ilgstoa ekspluatcij. Kontakta gjiena lielumu parasti uzrda rpncas instrukcij. Gjiena lieluma samazinana saldzinjum ar instrukcij nordto nav pieaujama. Ja izremonttais kontaktors pc ieslganas stipri troko, tad tas jatsldz un rpgi jprbauda visi savienojumi, k ar magntvada abu dau salgojums. Salgojumu var prbaudt, ievietojot starp magntvada kontaktiem baltu papru un kopjamo papru t, lai kopjam papra krsain dala saskartos ar paapru. Pc tam ar roku iedarbina kontaktoru un atkarba no laukuma, kds uzkopts uz balta papra, sprie par magntvada pielgojurnu. Kontaktu sistmas stvokli nosaka, izmrot kontaktu elektrisko pretestbu, piemram, lietojot amprmetru un voltmetru. Pc kontaktora montas un regulanas nosaka kontaktu prejas pretestbu, kurai jbt viendai vai mazkai par rpncas instrukcij nordto vrtbu. Ja mint vrtba ir lielka, atkrtoti regul kontaktoru. Slodzes sldi paredzti 6 - 10 kV spriegumu un 200 - 400 A nominlo strvu atslganai. Slodzes sldu remonts ir Idzgs atdaltju un iedarbinanas mehnismu remontam. Organiska stikla ieliktus un plastmasas korpusu neremont, bet bojjurnu gadjumos apmaina pret jauniem. Slodzes sldu remonta secba. Pirms slda remonta to rji rpgi apskata, lai noteiktu defektus. Notra netrumus no porcelna izolatoru virsmm ar benzn samrctu lupatu. Pc tam var novrtt izolatoru un to virsmu kvalitti. Bojts detaas nomaina.
5.3.6. Transformatoru ekspluatcija un remonts

Transformatori strd smagos apstkos, nereti prslodzes un avrijas remos, tpc pareiza to ekspluatcija ir nepiecieama vajadzg elektroapgdes drouma lmea uzturanai. Spka transformators energosistm ir viens no galvenajiem elementiem, kas nosaka elektroapgdes droumu. T spjas darboties ar noteiktu slodzi ir atkargas no atseviu mezglu stvoka un no t, vai savlaicgi tiek novrsti tdi defekti, kas var priet transformatora bojjumos. Lielas jaudas spka transformatora atteice var izsaukt avriju energosistm ar plaa mroga sekm.

62

5.3.6.1. Transformatoru darba remi

Parastais transformatora darba rems ir tuvu nominlajam, tau ir pieaujama ar zinma prslodze uz noteiktu laiku. Nominls slodzes gadjum transformatora kalpoanas ilgums ir 25 gadi. Ldz nominlai slodzei pieaujama transformatoru ilgstoa darbba ar spriegumu, kas ldz 10 % augstks par atbilstoam tinuma atzarojumam nominlo, tau jebkur tinum spriegums nedrkst prsniegt maksimli pieaujamo (LEK-002, p.3.3.3.). Eas transformatoriem jebkuram tinumam pieaujama ilgstoa prslodze par 5 % no atzarojuma nominls strvas, ja spriegums atzarojum nav augstks par nominlo (LEK-002, p.3.3.5.). Transformatoru ilgstoi pieaujams prslodzes skatiet pielikum. Transformatoru noslodze lielka par nominlo pieaujama viengi tad, ja darbojas dzesanas iekrta un ar to saistta automtikas sistma. Avrijas rem transformatoriem ar eas dzesanu pieaujama ierobeota prslodze neatkargi no iepriekjs slodzes lieluma un ilguma, k ar no temperatras dzesanas ds robes (LEK-002, p. 3.3.6.): Slodzes lielums [% Inom] Prslodzes ilgums [min] 130 120 145 80 160 45 175 20 200 10

Eas transformatoriem pieaujama avrijas prslodze 40 % virs nominls strvas (Inom) katru diennakti summri ne ilgk par 6 stundm 5 diennaktis pc krtas, izmantojot pilnb visas transformatora dzesanas iekrtas, ja vien izgatavotjrpncas prasbas nav atirgas. Pieaujam eas temperatra transformatoriem: ar eas un gaisa piespiedu cirkulciju nominls slodzes apstkos eas augjos slos - ne augstka par +75 C, ja izgatavotjrpncas nordjumos nav atirgas prasbas; ar eas un dens piespiedu cirkulciju eas dzestja ieej - ne augstka par +70 C. ar eas dabisko, k ar eas dabisko un gaisa piespiedu cirkulciju - ne augstka par +95 C (LEK002, p.3.3.11.). Transformatoriem ar dzesanas eas dabisko un gaisa piespiedu cirkulciju ventilatoriem automtiski jiesldzas, eai sasniedzot temperatru +55 C vai sasniedzot nominlo slodzi neatkargi no temperatras, bet jatsldzas, ja eas temperatra ir +50 C, ja slodze ir mazka par nominlo (LEK-002, p. 3.3.14.). Uz spka transformatoru visprgaj gadjum iedarbojas di rjie faktori un energosistmas radtie anormlie remi: zibens izldans un komutciju radtie prspriegumi var radt galvens un
63

vijumu izolcijas bojjumus, ja tai nav pietiekama elektrisks stiprbas rezerve; darba sprieguma palielinans sakar ar nekompenstu augstsprieguma lniju kapacittm un nepietiekamu reaktvs jaudas kompensciju minimlu slodu gadjum ir faktors, kas palielina magnetizanas strvu transformatoros, izsauc serdes un citu konstruktvo detau pastiprintu silanu; sslguma strvas rada mehniskus triecienus tinumos. Sevii bstami ie triecieni ir nepietiekami nostiprintiem tinumiem, k rezultt rodas tinumu deformcijas un izolcijas bojjumi; bstamas siltuma rema prslodzes, pai karstaj gada laik, var bojt augstk sprieguma hermtiskos ievadus, jo to apakj daa atrodas visvairk sakarstajos eas augjos slos; transformatoru tinumos, viss t strvu vadoajs das un t serd darba laik izdals siltums, k rezultt mints daas sasilst; transformatoru eai iedarbojoties uz izolciju, rodas sareti fizikli miski procesi, kas var izraist sevii negatvas sekas paaugstint temperatr, pai, ja, ja e ir piemaisjumi.

5.3.6.2. Transformatoru raksturgs bojjumu pazmes

Augstas temperatras ietekme un eas kvalittes pazeminans izraisa izolcijas novecoanos - t zaud elastbu, kst trausla, samazina elektrisko stiprbu un mehniski sabrk. Transformatora tinumu izolcija normlos ekspluatcijas apstkos var kalpot 25 un vairk gadu. Ievrojama loma izolcijas elektrisks caursites parametru nodroinan ir tinumu izolcijas veidam un apstrdes tehnoloijai, piemram, transformatora vakuumvanai pirms eas uzpildanas. Transformatoram darbojoties, dzirdama raksturga dkana. T ir normla pardba, kuras pamat ir magnetostrikcija, t.i., trauda plku periodiska sarauans un izpleans prmagnetizanas proces., kas ir tikai daas simttkstos daas no skotnjiem lineriem izmriem. Tomr prk stipra transformatora trauda serdes dkana norda uz darba rema traucjumiem. Pastiprintas dkanas cloi: Atslbuas bultskrves, kuras savelk transformatora trauda serdes skrdus, vai ar samazinjies spiediens magntvada skrdu sadurviets; Transformatora prslodze vai fzu slodzes nesimetrija, kura rada serdes magntisko plsmu nesimetriju; Transformatoram tiek pievadts paaugstints spriegums, kas izraisa magntisks plsmas palielinanos; Starpvijumu sslgumi, kuru rezultt sslgtajos vijumos plst lielas strvas
64

un rodas spcgas magntisks plsmas. Sprakana transformatora tvertnes iekien: prsprieguma izraista caursite starp tinumu un korpusu; zemjuma des prtraukana starp transformatora serdi un tvertni, kuras rezultt trauda serd uzkrjuies statisks elektrbas ldii izldjas uz korpusu. Nepieaujami lielas sekundr tinuma spaiu sprieguma izmaias: Ja primr tinuma spriegumi ir viendi, bet sekundr tinuma spriegumi ir viendi tikai tukgait, tad tam par cloni var bt slikts kontakts kdas spailes savienojum vai vienas fzes tinum. Iespjams ar primr tinuma des prtraukums trsstieu transformator, kura tinumi savienoti pc shmas zvaigzne/zvaigzne vai trsstris/ trsstris; Ja primrie spriegumi ir viendi, bet sekundrie spriegumi dadi k tukgait, t ar slodzes rem, tad tam par cloni var bt pc shmas zvaigzne/ zvaigzne savienotu transformatora tinumu des prtraukums. Ja transformatora tinumi savienoti pc shmas zvaigzne/zvaigzne vai trsstris/ trsstris un radies prtraukums sekundr tinuma d, tad viens no lnijas spriegumiem nav viends ar nulli, bet prjie divi viendi ar nulli.
5.3.6.3. Transformatoru operatv un tehnisk apkope

Transformatoru ekspluatcijas uzdevums ir nodroint, lai tie darbotos ar augstiem tehniski ekonomiskiem rdtjiem, t.i. - darbotos droi, tai pa laik ar iespjami maziem iekjiem jaudas zudumiem. Transformatoru ekspluatcija sastv no to regulras apsekoanas, tehnisks apkopes un plnveidgiem remontiem, ievrojot uzmuma izgatavotjrpncas rekomendcijas vai nozares normatvus. Galvenais kritrijs remontu periodittei ir transformatora vai t atseviu elementu nokalpotais laiks, noslodze, prslodu ilgums un transformatora tehniskais stvoklis. K viens no galvenajiem kritrijiem tiek uzskatti eas analu dati. Periodiski veikti uzturanas remonti un to laik veikt diagnostika un kontrolanalzes auj laikus noteikt bstamos defektus un samazint transformatoru atteiu risku. Pc skaita valst visizplattkie ir pazeminoie (0,4 - 20 kV) transformatori. o transformatoru apkopes ekspluatcijas darbu perioditte ir noteikta LEK 002. Transformatoru ekspluatcij ir btiski uzturt vajadzgo eas kvalitti un lmeni, k ar regulri mrt izolcijas pretestbu. Strauja izolcijas pretestbas samazinans starp diviem krtjiem mrjumiem var liecint par eas kvalittes samazinanos, eas samitrinanos un citiem defektiem. Transformatoru ea pie to remontiem tiek reenerta specils iekrts un pc tam atkrtoti izmantota transformatoros. Ea tiek izmantota, lai izoltu transformatora

65

tinumus, novadtu no tiem siltumu, k ar pasargtu izolcijas slni no dens mitruma. Eas caursianas spriegums nedrkst bt mazks par 35 kV/mm. Prbaudot transformatora eu tiek noteikta ts elektrisk izturba, mitruma lmenis, mehnisko piemaisjumu daudzums, den stoo skbju daudzums, uzliesmoanas temperatra, izturba pret oksidanos un tg. Transformatoru ekspluatcijas laik ir paredzta to operatv un tehnisk apkope, k ar plnotie remonti. Operatv apkop veicami di darbi: eas lmea konservator prbaude; transformatoru sprieguma regulatoru operciju skaittju datu reistrcija (auj sekot ldzi to kontaktu, eas, mehnismu nolietojumam); transformatoru strvas, spriegumu un slodu mrjumi; sces tvertn, dzestj, eas vados, SRl; termosignalizatoru prbaude (iestatjumi un vrtba); palgieru prbaude (ski, ventilatori, SRl piedzia, dzestji u. c.); pievadu, izolatoru prbaude (skrpjumi, plaisas, eas un izldes pdas); tvertnes aizsargmembrnas prbaude; darba un aizsargzemjuma prbaude; izldu prbaude; vtju prbaude; aizsargieru pret spiediena palielinanos tvertn prbaude; gzu kltbtnes gzes relej prbaude. sildelementu darbbas prbaude; silikgea toa prbaude (vai nepaliek balts); spiediena prbaude ar manometru paldzbu; kontaktu uzsilanas prbaude (pielietojot termovzijas metodes, ja iespjams).
rkrtas apskates veic, ja ir notikusi avrija apakstacij, tai nostrdjis gzes relejs vai tas devis tikai signlu. Gzes relejs, kas ieslgts transformatora eas sistm, jutgi rea uz eas parametru, piemram, spiediena, izmaim eas sistm. Gzes analze, kas emta no gzes releja auj analizt gzi, kura vl nav paspjusi izst e, ldz ar to var preczk novrtt ts raans apstkus, jo nav notikusi tlka reakcija. d gadjum svarga ir operativitte, td LEK-002, p.3.3 .21. nosaka, ka pc gzes aizsardzbas darbbas signla saemanas: transformators rji japskata; transformators jatslogo un jatsldz; jnoem gzes paraugi deganas prbaudei un miskajai analzei; jnoem eas paraugs hromatogrfiskai analzei; jmra transformatora izolcija.

Pc katras no mintajm opercijm un pirms tlkas rcbas jizdara secinjums,

66

lai novrttu signla iemeslu un transformatora tlkas ekspluatcijas iespju vai nepiecieamo remontu. Eas paraugu gzes hromatogrfisko analze (GHA ) tiek uzskatta par galveno kontroles veidu eas transformatoru diagnostik. Ar o analu pa1dzbu nosaka deraa, metna, etna, etilna, acetilna, ogleka oksda, un ogleka dioksdu e. Ar GHA metodi parda parallo vadu sslgumus, dajo izldi starp vadiem sakar ar eas piesroanos, strvas kontra veidoanos caur bultskrvm u.c. T, piemram, etilns veidojas, ja nav pietiekami nostiprinti kontaktsavienojumi, acetilna kltbtne liecina par nestabilu zemjumu vai izolcijas bojjumiem, metns izdals no prslodzm vai ar liecina par pazemintu eas lmeni, vai radiatoru un ventilatoru defektu
Tehnisk apkope ir darbietilpgka un paredz: izolcijas, kontaktu sistmas, dzesanas un ugunsdzsbas iekrtu prbaude; eas kvalittes uzturanu vai atjauninanu (ieskaitot eas vanu un reenerciju, ja nepiecieams); rotjoo detau, skapju eu, atslgu iezieana; aizsardzbas, signalizcijas un vadbas iekrtu prbaude un regulana; akmeu kljuma eas savkanas bedr attrana un skaloana. Teko remonta laik transformators tiek novrtts vizuli, tiek notrtas rjs detaas, tiek veikti mrjumi, lai preciztu darba apjomu kapitlajam remontam, nepiecieambas gadjum nomaina vai pielej eu, nomaina silikgeli, prbauda sprieguma regulanas iekrtas darbbu. Teko remonta darbu apjomam un kvalittei jbt pietiekamam, lai nodrointu transformatora darbbu ldz nkoam plnotajam tekoam remontam vai kapitlam remontam. Kapitlo remontu parasti veic specialicts darbncs, kur notiek transformatora demonta, attrana, diagnosticanas, atjaunoanas vai nomaias, daja monta, (piemram, tinumu), iepriekji parametru mrjumi, galg monta, parametru mrjumi, uztdana un prbaude darbb. 5.3.6.4. Progresvas metodes transformatoru diagnostican

Aktuls msdienu uzdevums ir vienotas transformatoru tehnisk stvoka apsekoanas metodikas izstrde. Apsekoanas darbos var izdalt dus galvenos posmus: kontrolparametru mrjumi un to saldzinana ar normtiem lielumiem; mrjumos iegto rezulttu analze; transformatora tehnisk stvoka novrtjums; iespjamo rjo bstamo iedarbbu novrtjums; lmuma pieemana par transformatora tlko ekspluatciju un nepiecieamo

67

paskumu noteikana. Lmuma pieemana ir loti atbildgs uzdevums, jo kdas gadjum sekas var bt saisttas ar avriju darba laik. Grtbas, kas rodas transformatoru apsekoan un lmumu pieeman saisttas galvenokrt ar to, ka: apsekoanas un mrjumu metodika ir nepi1nga; normto parametru pieaujamie diapazoni ir visai izpldui; parametru novirzes no normas biei vien nav vienozmgi saisttas ar noteiktu defektu; nav izstrdtas formaliztas metodikas dadi raksturojamiem defektiem ar mrjumu rezulttiem, kas iegti ar dadm metodm. Svarga loma transformatoru darba spju uzturan ir profilaktisko darbu organizcijai. Lai izvairotos no neplnotas transformatoru atslgans, ir nepiecieama defektu un bstamu remu savlaicga atklana, pirms tie nav izraisjui nopietnus bojjumus. Tas prasa stenot efektvu uzturanas sistmu, ieskaitot periodisko apsekoanu un neprtraukto kontroli. Strauji pdj laik attsts transformatoru diagnostikas sistmas. Efektvai transformatoru darba spjas uzturanas sistmai jnodroina: iekrtu drouma pakpes palielinana, samazinot avriju skaitu; gatavbas koeficienta palielinana, samazinot dkstves laiku sakar ar avrijm, remontu un profilakses darbiem; savlaicgs iekrtu remonts; iekrtu kalpoanas laika pagarinana, atkljot vjs vietas un savlaicgi remontjot ts. Jaunu metodiku ievieanai vajadztu veicint preju no kapitlo remontu sistmas stingri noteiktos laika posmos uz o darbu veikanu saska ar kontroles un diagnostikas rezulttiem. Attsttajs valsts profilakses organizcij progresva metode ir stratijas nomaia no periodiski veicamiem profilakses darbiem TBM (Time Based Maintenance) uz jauno stvoka bztu profilakses sistmu CBM (Condition Based Maintenance), kura atkarga no objekta stvoka. Preja no remontiem pc laika grafika uz remontiem pc iekrtu rel stvoka balsts uz stvoka neprtrauktu kontroli un defektu atklanu to agrnaj stadij. CBM sistma tiek virzta uz vl neatklto bojjumu iespjambas samazinanu stratiski svargajos transformatoros, to kalpoanas laika pagarinanu, k ar remontiem un apkopm paredzto izdevumu samazinanu. CBM sistma sola ievrojamu ekonomisko efektu. Vl lielkas priekrocbas var iegt ievieot CIGRE ieteikto pamatot drouma apkalpoanas sistmu RCM (Reliablity Centered Maintenance). T pieauj turpint iekrtas ar defektiem ekspluatciju, ja riska pakpe ir pieemama. Kontroles metou

68

kompleksa sastvs ir atkargs no apsekoanas mriem, konkrt transformatora svarguma energosistm un atvltiem finanu ldzekiem. Pirm spka transformatoru kontroles sistma, kas spj atklt maksim1i iespjamo defektu skaitu to agrnaj stadij, ir transformatoru veiktspjas analzes sistma TPAS (Transformer Performance Analisis System). Ts principil atirba slpjas jaun komplekss kontroles koncepcij, balstoties uz iespjamo procesu transformator modelanu, mainoties t slodzei un rjiem apstkiem, un iegto rezulttu saldzinanu ar reliem mrjumiem. TPAS sistm tiek veikta slaicga un ilglaicga mrjumu rezulttu analze. slaicgai analzei izmanto ikmintes mrjumu rezulttus, prognozi veido adaptvs modelis. Adaptva modea lietoana auj pieskaot sistmu konkrtam transformatoram. Ilglaicgas analzes laik, apskata raksturlku izmaias tendences un prbauda ar konstantes, kas ietilpst modea viendojumos. Ldzsekoana modea konstantu vrtbm auj atklt to neliels izmaias atkarb no rjiem faktoriem un pielgot (adaptt) modeli konkrtiem apstkiem. Efektvu kontroles un diagnostikas sistmu lietoana lieljaudas transformatoriem var radt tik btisku ekonomisko efektu, ka kst izdevgi izmantot saretas mranas iekrtas, piemram, optisko iedru tinumu temperatras mrtjus, akustisks un radiofrekvenu mriekrtas dajs izldes un elektrisk loka konstatanai tvertn, neprtraukts kontroles sistmas gzes koncentrcijas noteikanai e un citus transformatora stvoka automatizto noteikanas sistmu devjus. Vislielko efektivitti transformatoru avriju novran var pankt, lietojot neprtraukts kontroles sistmas ar devju kompleksu, kas rea uz maksimlo defektu skaitu. Devju komplekt, kuri sniedz informciju par transformatoru dadu mezglu stvokli, var ietilpt: dajs izldes elektriskie un akustiskie devji, kas rea uz tri progresjoiem izolcijas defektiem; mitruma koncentrcijas devji e, kas signaliz par izolcijas samitrinanos; neprtraukts gzes analzes ierces, kas atklj prkaranu, izldes vai loka veidoanos transformatora iekiene; ievadu dielektrisko raksturojumu kontroles ierces, kurs par devjiem tiek izmantoti specili to apvalki (kljumi). Transformatora stvoka kontrolei tiek saemti dati par strvm un spriegumiem, temperatrm, SRl pozcijm, sku un ventilatoru stvokli un daudziem citiem parametriem. Piemram, vien no Siemens izstrdtajm sistmm tiek kontrolti 45 parametri. Kopgs vism neprtraukts kontroles sistmm ir mris - atklt transformatoru defektus agrnaj stadij tiei to darbbas laik. Tpat kopga ir parametru un citu datu apstrde, analze un prveidoana td veid, lai ekspluatcijas personls to-vartu rti izmantot.

69

Saldzinot dadas transformatoru uzturanas drobas sistmas var secint: TBM stratiju raksturo uz iepriekju pieredzi bzti laika periodi starp revzijm, kontrole ar iepriek noteiktu perioditti un palielintas profilakses izmaksas. stratija nevar atklt tri progresjous defektus; CBM balsts uz informciju par relo transformatora stvokli, kas spj atklt lielko dau defektu, novrst avrijas un samazint profilakses izdevumus; RCM stratiju raksturo ekspluatcija ar pieaujamo riska pakpi un ekonomiski optimla profilaksi vajadzg drouma nodroinanai un transformatoru kalpoanas laika pagarinanai; TPAS kontroles un analzes sistma, lietojot neprtraukts kontroles sistmas ar maksimli liela skaita devju komplektu, nodroina vislielko efektivitti transformatoru avriju novran un to darbbas drouma paaugstinan.
5.3.7. Zemjumu un prsprieguma aizsardzbas apkope un remonts

Katrai sadales ietaisei jbt aprintm un uzzmtm zibensnovedju, proektoru mastu, augstu metla un dzelzsbetona konstrukciju, k ar ku un bvju aizsardzbas zonm, kurs ir sadales ietaiu strvu vados daas. Izldiem (prsprieguma novadtajiem) jbt pastvgi pieslgtiem. Izldu atslgana pieaujama tikai remonta un profilaktisko prbauu vajadzbm un to izdara vienlaicgi ar aizsargjams ietaises remontu vai prbaudi. Transformatoru un autotransformatoru neizmantotie zemk vai vidj sprieguma tinumi jsasldz zvaigzn vai trsstr un jaizsarg no prspriegumiem. Neizmantotais zemk sprieguma tinums, kur novietots starp augstka sprieguma tinumiem, jaizsarg ar ventiizldiem, kas pieslgti katrai fzei. aizsardzba nav vajadzga, ja zemk sprieguma tinumam pastvgi pieslgta vismaz 30 m gara kabeu lnija. Zemk un vidj sprieguma neizmantoto tinumu aizsardzbai citos gadjumos jzem viena fze vai neitrle, vai katras fzes izvadam jpiesldz ventiizldi. Pirms iekrtas ieslganas darb un pc ts atslganas remont jmra ventiizldu pretestba ar megommetru. Izdarot tkla elektroiekrtu apskates vizuli, jprbauda dzirkstespraugu izdegums un izreguljums. Ja dubultragu dzirkstespraugas ragu augjo galu nodegums prsniedz 5 % no skotnj garuma, vai ragveida dzirkstespraugas nodegums prsniedz 10 % no skotnj garuma - dzirkstesprauga jnomaina. Katru gadu pirms negaisu sezonas jprbauda sadales ietaiu un lniju prspriegumu aizsardzbas stvoklis un jnodroina to gatavba darbbai atmosfras un komutcijas prspriegumu gadjum. Izldu un dzirkstespraugu augjo apskau un profilaktisko prbauu periodiskums noteikts standart LEK-002, pie kam vadtspja ventiizldiem jmra pirms ieslganas ekspluatcij, bet izldiem ar magntisku loka dzanu - reizi 6 gados un ja pretestbas izmaia saldzinjum ar skotnjo

70

izldiem prsniedz 30 %. rpuskrtas apskates jizdara pc intensvas zibens darbbas un prbaudes nepiecieambu nosaka elektroietaises tehniskais vadtjs. Metla oksda prsprieguma izldus pirms uzstdanas un ekspluatcijas laik neprbauda, apskati veic tikai vizuli. Ventiu prsprieguma izldu pretestbas mranu izpilda pirms pieslganas tklam un to elektroiekrtu remonta laik, kurai pieslgts ventiu prsprieguma izldnis. Prsprieguma izldu pretestbas mranu veic ar 2500 V megommetru, bet prsprieguma izldu ar nominlo spriegumu mazku par 3 kV - ar 1000 V megommetru. Ja ventiu prsprieguma izlda pretestba, saldzinot ar rpncas izlaides vrtbu vai iepriekjiem mrjumiem, mainiusies vairk par 30%, izpilda t vadmbas strvas mrjumus. Plaisu, apdegumu un ieskrpjumu atklanas gadjum, ja to dziums prsniedz 0,3 - 0,5 mm un kopgarums prsniedz 1/3 no attluma starp elektrodiem, cauruu prsprieguma izldus nomaina. Noemana no balsta un prsprieguma izlda tekoais remonts izpildms ne retk k reizi 6 gados.
5.3.8. Lietotju iekrtu ekspluatcija un remonts

Lietotju iekrtas ir gala patrtju elektroiekrtas, kurs elektrisk enerija tiek prvrsta citos enerijas veidos. Lietotju iekrtas un t saucamie iekjie tkli ir energopatrtju paums un parasti iekjie tkli ir saistti ar elektroapgdes tkliem caur sadalm ar elektroenerijas skaittjiem. Ldz ar to iekjo tklu apkope un remonts piln apjom atrodas iekjo tklu prvaldtju (panieku) przi.
5.3.8.1. Apgaismoanas iekrtu ekspluatcija un remonts

Apgaismoanas iekrtas ir ierces, kas prvr elektrisko eneriju gaism un siltum. Jo mazka ir nelietderg siltuma enerija, jo plsma, kas aiziet gaismas starojum ir lielka.. Tpc lietotjam jveic rpga apgaismoanas ieru izvle, lai panktu kvalitatvo normatvo apgaismojumu katr objekt ar minimlu elektroenerijas izlietojumu. No apgaismoanas iekrtu ekspluatcijas viedoka, vislielkos izdevumus prasa tiei gaismeku apkope ar mazu gaismas atdeves koeficientu, piemram, kvlspuldzes, jo to temperatra darbbas laik ievrojami palielins, kas izsauc patrintu kontaktu prejas pretestbas palielinanos un izolcijas materilu novecoanos. Pie apgaismojuma avotu apskatm un apkopm jveic di darbi: rpgi attra gaismeku korpusi un gaismu atstarojos virsmas no netrumiem; atjauno kontaktu prejas pretestbu (kontaktus notra); gaismekiem ar metla korpusiem prbauda zemjuma spaili (un atjauno kontakta prejas minimlo pretestbu; atjauno blvjumu (hermtiskiem gaismekiem);
71

 ievieto gaismas avotu (izmanto tikai noteikts jaudas spuldzes); prbauda gaismeku veiktspju. Gaismekus, kuri ir nostiprinti Idz 5 m augstum, var apkalpot, stvot uz pieslietm vai atvamm kpnm. Gaismeki, kuri ir nostiprinti augstk par 5 m, var apkalpot no tilta celtiem, pacljiem un citm prvietojamm iercm. Lai darbu veiktu, jatsldz spriegums un jievro ekspluatcijas instrukcijs paredztie drobas paskumi. Apgaismojuma tklu apskau un prbaudes bieums: Avrijas apgaismojuma ieslganas automta darbbas prbaude ne retk k 1 reizi rnnes dienas laik. Avrijas apgaismojuma prbaude ar darba apgaismojuma atslganu - 2 reizes gad. Darba vietu apgaismojuma lmea mrana: pieemot apgaismojuma sistmu ekspluatcij un turpmk pc vajadzbas, k ar izmantojot citu tehnoloisko procesu vai prvietojot iekrtas. Stacionru 12 V transformatoru izolcijas prbaude - 1 reizi gad. Prnesamo 12 V transformatoru un gaismeku prbaude - 2 reizes gad. Apskau un prbauu laik atkltie defekti jnovr pc iespjas trk. Apgaismoanas tklam un instalcijm pieemot ts ekspluatcij un turpmk 1 reizi 6 gados jmra izolcijas pretestba ar 1000 V megommetru. Izolcijas pretestbai jbt vismaz 0,5 megaomi. Izolcijas pretestba jmra starp katru vadu un zemi, k ar starp jebkuriem diviem vadiem posm starp drointju vai aiz pdj drointja. Drointjiem jbt izemamiem. Mrot izolcijs pretestbu spka dm, jatvieno visi strvas patrtji, bet apgaismoanas tkl jbt izskrvtm spuldzm. Avrijas un darba apgaismojuma gaismekiem darba rem jbt pieslgtiem pie objekta kopga elektrisk tkla. Ja kopgaj tkl atsldzas spriegums, tad avrijas apgaismojuma tklam automtiski jprsldzas uz neatkargu enerijas avotu (akumulatora bateriju u. c.). Pie avrijas apgaismojuma tkla nedrkst pieslgt citas elektroietaises, un tas izveidojams bez kontaktrozetm. Remontdarbos izmantojami gaismeki, kurus piesldz tklam ar spriegumu ldz 42 V, bet telps ar paaugstintas strvas bstambu - tklam ar spriegumu ne augstku par 12 V. Ja elektroietaises paredztas 12 V - 24 V spriegumam, to kontaktspraudnim jbt tdam, lai to nevartu ieslgt 127 V un 220 V sprieguma kontaktrozets. Uz vism kontaktrozetm jbt uzrakstiem ar nordtu nominlo tkla spriegumu. 12 V - 24 V sprieguma gaismekus aizliegts pieslgt autotransformatoram. Aizliegts maint gaismeku konstrukciju; noemt izkliedtjus, atstarotjus un aizsargreus. Apgaismoanas un spka instalciju remontu izdara pc vajadzbas atkarb no tehnisk stvoka un profilaktisko prbauu rezulttiem.

72

5.3.8.2. Sildanas iekrtu ekspluatcija un remonts

Sildanas iekrtas ir paredztas tieai elektrisks enerijas prvranai siltum. Tpc to temperatras var bt ir oti augstas. Ekspluatjot un remontjot sildierces jpievr uzmanbu to zemjuma esambai un t prejas pretestbai. Sildieru apkope ietver dus darbus: virsmu attranu no sveermeiem, netrumiem un katlakmens, kontaktu notranu, zemjuma un t pievienojuma prbaudi, prbaudi uz prkaranas un progoans (krsas) neesambu, korpusa konstrukcijas atbilstbu raotja noteiktajam, k ar izolcijas un zemjuma pretestbas mrjumus. paa vrba ir jvelt dens sildtju prbaudm un remontiem, jo palielintas temperatras apstkos tri nolietojas sildtju elementu blvjumi. dens sildtju cauruveida elementiem tehnisko apkopju laik prbauda: sildtja spirles veselumu; cauruveida sildtju pretestbas mrjumus; izolcijas pretestbu pret korpusu; zemjuma spailes preju pretestbu; dens temperatru un temperatras regulatoru darbbu; drobas vrstu darbbu. Tekoo remontu dens sildtjiem ar dens tvertnm (maza spiediena) vai caurteces dens sildtjiem veic d krtb: izmra (ar stikla termometru) dens temperatru sildtja izpld temperatrai jatbilst raotja instrukcij nordtajai (parasti maksiml temperatra ir +90... +95 C, pie kam dens sildtjiem mjlopu dzirdinanai maks. temperatra ir +22 C ). Temperatra neatbilst raotja noteiktajai, ja bojts temperatras regulators vai dens sildtja elementi; dens sildtju atsldz no tkla un uz komutcijas panea uzliek plksni (Neieslgt! Strd cilvki); notra putekus un netrumus no dens sildtja rpuses ar birsti, un ar petrolej samitrintas petrolejas paldzbu; prbauda vizuli, vai nav redzamas dens sces no tvertnes un cauruvadiem; noem sildelementu pievienoanas kontakspaiu vciu un prbauda baroanas kabea pievienoanas cieumu un pievelk atslbuos savienojumus. Pie noemta vcia prbauda katra cauruveida sildelementa darbspju un to sildspiru veselumu. Uzliek viet vciu; prbauda, vai ir krtb sildtja korpusa zemjums un izmra t pievienojuma

73

spailes prejas pretestbu; pretestba starp zemanas vadu un korpusu sildtju nedrkst prsniegt 0,1 ; Ja pretestba starp zemanas vadu un korpusu sildtju prsniedz 0,1 , tad kontakta savienojumu izjauc un rpgi notra kontaktvirsmas, iezie ar attiecgu zievielu un no jauna savieno un atkrtoti prbauda pretestbu.
5.3.8.3. Vadbas un regulanas ieru apkope un remonts Palaianas un regulanas ieru prbaude sadalns, vadbas skapjos un vadbas paneos ietver das opercijas: ierces atslgana no baroanas avota; attiecgs ierces attrana no putekiem un netrumiem; stiprinjumu prbaude un pievilkana, ja nepiecieams; detau brvgjiena prbaude (piemram, kontaktiem) un regulana; kontaktu trana (ar benzn samitrintu lupatiu) un kontaktvirsmas atjaunoana; piespiedju atsperu prbaude un piespieanas spka regulana; kontaktu saslganas vienlaicbas prbaude; signllampiu darbbas prbaude.

Palaianas un regulanas ieru remonta laik jveic das pamata opercijas: atvieno ierci no baroanas strvas; daji izjauc ierci; attra no putekiem un netrumiem; notra kontaktus no apdegumiem un uzkausjumiem; prbauda izolcijas pretestbu starp strvu vadoam dam, piemram, kontaktiem, pievadiem un korpusu; nomaina bojts detaas, piemram, atsperes, kuras zaudjuas elastgumu; atjauno mehnisko virsmu bojto krsojumu; samont ierci, prbauda montas mezglu stiprinjumus; prbauda ierces darbaspjas samontt veid, veic nepiecieams regulanas; uzstda ierci sav viet un prbauda darbaspju.
5.3.8.4. Elektromanu apkope un remonts

Elektromanm efektvas var bt to prbaudes darbb. Elektromanu darbina tukgait (vai pie slodzm, kas neprsniedz nominlo slodzi) un pievr uzmanbu vai nav di bojjumi: pastiprinta manas vibrcija; manas darbb pards nenormli troki; pastiprinta gultu sasilana (virs 60...70 C);
74

 pastiprinta rotora, statora (korpusa) sasilana (virs 70 C); pastiprinta kolektora vai strvas noemanas gredzenu dzirksteoana; darba strva prsniedz nominlo strvu pie slodzes, kas vienda vai mazka par nominlo; pazeminti elektrodzinja apgriezieni; elektrodzinjs neattsta nominlo griezes momentu. Elektromanm veic das apskates: prbauda suku turtjus, suku pacelanas mehnismus, izolatorus un stiprinjumus; apskata, vai uz rotora nav traipu, kuri raksturo trauda vietju prkaranu sslgt rotora stieu un ssldzoo gredzenu salodanas (sametinanas) vietas; prbauda, vai kontaktgredzenu virsmas nav izdiluas, vai uz tiem nav bedrtes, ieplaisjumi, piedegums utt. Gredzenu nodilums nedrkst bt lielks par 20 % no t skuma biezuma; prbauda gultu spli radil un aksil virzienos; prbauda kolektora plksnu pieslglameu lodjumu kvalitti un plksnu nostiprinjumu; izmra izolcijas pretestbu starp kolektora blakus plksntm; izmra rotora tinumu izolcijas pretestbu; prbauda tinumu bandu izturbu un u nostiprinjumus; prbauda lodjumu kvalitti vadiem, kas savieno kontaktgredzenus un tinumus; prbauda ventilatora tehnisko stvokli un t stiprinjumu; prbauda izvadu izolcijas plksnes, izvadgalu, spaiu un uzgrieu tehnisko stvokli; prbauda tinumu frontlo dau lakas prkljuma izolcijas bojjumi (iespiedumi, uzptumi vai ieplaisjumi); prbauda vai nav uzptusies stieu izolcija rievs un vai atsevias viets prkaranas ietekm izolcija nav kuvusi tuma; prbauda vai uz tinuma frontlm dam nav nokuvusi ea no gulta. Elektromanu demonta. Izjaucot saretus mezglus, sastda skices, shmas un uzem fotoattlus. Demontzas gait vajadzbas gadjum izdara dadus mrjurnus (piemram, tinumu izolcijas mrjumus, spraugu lielumus u. c.). Skriemea un sajga dau noemanu veic ar speciliem novilcjiem Iepriek atskrv sprostskrvi vai izem (izsit) ierievi. o operciju atviegloanai skriemea nostiprinjuma vietu aplej ar petroleju. Gultu vairogu noemana. Pirms gultu vairogu noemanas uz vairoga ribas un manas korpusa izdara atzmes, kas
75

nepiecieamas, lai manu samonttu iepriekj stvokl. Atskrv gultu nostiprinanas vku vai atloku skrves un noem vkus vai atlokus. Vairogu no manas korpusa atdala ar viegliem mura sitieniem pa koka starpliku, ko atbalsta pret vairoga izvirztajm ribm. Lodu un rullu gultus no vrpstas noem ar novilcju, ldzgi k noem skriemeus. Novilcja satvrjus uzliek gulta iekjam gredzenam. Pirms noemanas gultus sakars, aplejot tos ar karstu eu, kuras temperatra neprsniedz 100 C. Sldgultu ieliktus izsit no gultu vairogiem ar viegliem mura sitieniem pa koka tapu, ko atbalsta pret ielikta galu. Pirms ielikta izsianas jizskrv sprostskrve un jizem no rievas eoanas gredzens, ja nepiecieams. Izjauktai elektromanai veic apskates un izdara attiecgus mrjumus, ja nepiecieams. Gaisa spraugu starp rotoru un statoru neliela diametra manm izmra no abm pusm etros dados rotora stvokos, kas secgi nobdti par 90. Manm ar lielu rotora diametru spraugu mra astoos punktos. Izmrto spraugu vidjs aritrntisks vrtbas nedrkst atirties no rpncu dokumentcij vai normatvos dotajiem lielumiem vairk k par 10 % asinhronajiem dzinjiem un vairk k 5 % sinhronajiem dzinjiem. Spraugu lielumi nedrkst atirties vairk k par 10 %. Darbbas prbaudes un apskates rezulttus atzm bojjumu sarakst, pc kura nosaka nepiecieamo remontu.
Tekoo remontu elektromanm izpilda, lai nomaintu atsevias dilstoa detaas, piemram strvas strvas noemanas sukas, gultus u.c. Kapitlo remontu izpilda pilngi izjaucot elektroiekrtu un, atjaunojot jebkuras nolietots detaas, ieskaitot bzes detaas, tdjdi btiski palielinot elektroiekrtas kalpoanas laiku (resursu). Nelielus kontaktgredzenu virsmas bojjumus - piedegumus un neldzenumus notra un nopul ar stiklpapru. To izdara, manai darbojoties ar pilniem apgriezieniem, bez gredzenu demontas. Ja gredzeni ir stipri piedegui, tiem ir bedrtes, dobumi un mainjusies cilindrisk forma, tad tie jnoem un japvirpo uz virpoanas darbgalda. Gredzena biezumu nedrkst samazint vairk nek par 20 %. Ja gredzeniem ir dzii dobumi un ieplaisjumi, tad tos apmaina pret jauniem. Ja starp
gredzeniem un korpusu ir bojta izolcija, tad gredzeni jnoem un izolcija japmaina. Izolcijas bojjumus starp gredzeniem novr, apmainot izolcijas caurultes uz savelkos tapskrves. Atlauzts pieslglameles pielod ar cietlodm. Kolektora izolcijas

plksnu kvalitti prbauda remonta proces. Kolektoru remontdarbus jveic augstas kvalifikcijas elektroatsldzniekam, jo nekvalitatvs darbs var radt avrijas. Pc bojto detau remonta vai nomaias veic elektromanas montu pretj secb demontai. Rpgi izmazgtos lodu gultus ievieto ldz 100 C karst e un pc tam uzpres uz vrpstu rdzm. Gultus uzdzen ar viegliem mura sitieniem, lietojot cauruli, kuras diametrs atbilst gulta iekj gredzena diametram. Caurulei jbt no mksta trauda ar mazu (ar mazu ogleka saturu) vai ar ts galam jbt izveidotam
76

ar vara apmali. Sprauga starp statoru un rotoru montas laik jaizpilda ar mksta loku materila attiecga biezuma starpliku. Montas nobeigum ar roku pagrie rotoru, nepievelkot pilngi gultu vairogu skrves. Ja mana samontta pareizi, rotors viegli grieas. Ja rotora pagrieanai jpieliek liels spks, tad monta nav izdarta kvalitatvi, piemram, sauvusi ea gultos, saiebta vrpsta, nepareizas pielaides, k ar man palikui sveermei. Bultskrves, kas atrodas diarnetrli pretjs puses, pievelk prmaius, pa pusapgriezienam vien reiz. Lai nodrointu elektrisks marnas vienmrgu darbu (bez meanas un vibrcijrn) pc remonta, samonttais rotors ir jbalans. Balans ar balansanas atsvariem vai izurbjot metl urbumus. Izir statisko un dinamisko balansanu. Statisk balansana ieteicama manm ar su rotoru un apgriezienu skaitu minte, ne lielku par 1000. Manm, kuram ir vairk par 1000 apgriezieniem mint, un manm ar pagarintu rotoru papildus statiskai balansanai veic dinamisko balansanu. Rotora balansanu var veikt ar rotora vrpstu iespljot virpoanas darbgalda centros, kuri var grozties savos gultos. Dinamisko balansanu veic uz speciliem darbgaldiem, kas debalansa svara vrtbu un pozciju uzrda displej.
5.3.8.5. Elektroiekrtu ekspluatcija sprdzienbstams zons

Lietojot sprdzienaizsargtas elektroiekrtas, tm jiekrto individuls pases, kurs jatzm remontu, profilaktisko prbauu un sprdzienaizsardzbas parametru mrjumu rezultti, k ar elektroiekrtas avrijas un defekti. Elektroietaiss ar spriegumu ldz 1000 V ar ciei zemtu neitrli ne retk k vienu reizi 2 gados jveic aizsardzbas nostrdes prbaudes (cilpas fze nulle) mrjumi, bet elektroietaiss ar izoltu neitrli periodiski, bet ne retk k vienu reizi mnes jprbauda izolcijas kontroles skaas signalizcija un drointjs. Sprdzienbstamo iekrtu zemjuma ietaises elementus atrok un apskata izlases veid ik pc 10 gadiem. No elektroiekrtu un elektroinstalcijas iekjm un rjm virsmm noteiktos termios regulri jnotra puteki. Nedrkst pieaut puteku uzkranos uz sakarstm virsmm. Puteki jaizvc, tos atscot. Apgaismes ermei jtra iekrtas lietoanas instrukcij noteiktos termios, ja nepiecieams, jveic rpuskrtas trana. Katru mnesi regulri slaicgi jiedarbina rezerves ventilatori, lai prbaudtu to darbbu un atbrvotu tos no putekiem. Ventilcijas sistmm jiesldzas pirms elektroiekrtas ieslgans, bet jatsldzas pc elektroiekrtas atslgans. Elektroiekrtas ieslgana bez ventilcijas nav pieaujama, m iekrtm jbt savstarpji blotm. Sprdzienbstamajs zons vism elektroiekrtm un elektroinstalcijai periodiski, bet ne retk k vienu reizi 3 mneos jveic rjs apskates, to rezultti jieraksta specil urnl. Apskat galven uzmanba jpievr, vai nav novirzes no elektroiekrtas norml stvoka, k ar blvjumu un stiprinjumu

77

stvoklim, to krsojuma bojjumiem un korozijas pakpei, vadu, kabeu, apgaismojuma ermeu un zemjumietaises stvoklim, vai elektroiekrtu korpusu blvjumus. Sprdzienaizsargtajm elektroiekrtm, kurm paredzta virsmas temperatras kontrole, jprbauda ts atbilstba noteiktajm normm vai raotja instrukcijm. Elektroietaiss rpuskrtas apskates jveic: ja tiek novrota iekrtas darbbas novirze no reglamentt darba rema; ja par to signaliz iekrtu remu kontroles mraparatra (maksimls strvas aizsardzba, temperatras ierobeotji, diferencilie spiediena releji, plsmas mrtji, laika releji u.c.). ai aparatrai jnodroina trauksmes signla savlaicga ieslgana; gadjumos, ja notikusi iekrtas automtiska atslgans.
5.3.8.6. Sprdzienaizsargto elektroiekrtu remonts

Sprdzienaizsargts elektroiekrtas remonts jveic saska ar spk esoiem standartiem. Atauts nomaint sprdzienaizsargts elektroiekrtas detaas ar detam, kuras izgatavojis iekrtas raotjs vai raotjs, kuram noteikt krtb pieirtas das tiesbas. Sprdzienaizsargto elektroiekrtu ekspluatcijas personlam atauts veikt dus darbus: nomaint drointjus, relejus, kontaktus, sldus un citas strvu vadoas daas; nomaint bojts spuldzes un gaismas ermeu apvalkus; veikt elektrodzinja ventilatora un t apvalka remontu; nomaint smrvielu un gultus ar analogiem; veikt citus darbus, ja remonts neietekms elektroiekrtas sprdziena aizsardzbu. Remonta darbi jveic elektroiekrtas raotja instrukcij noteiktaj secb. Pc remonta elektroiekrtas sprdzienaizsardzbas elementiem jatbilst instrukcijas un sprdzienbstamo iekrtu standartu prasbm. Sprdzienbstamajs zons aizliegts: ilgstoi slogot sprdzienaizsargts elektroiekrtas, vadus un kabeus vairk par pieaujamiem lielumiem, izmaint vadu un kabeu marku vai palielint to garumu, k ar lietot kabeus, ja bojts to rjais apvalks; nomaint elektroaizsardzbas ierces pret citiem aizsardzbas veidiem vai iercm, kam ir citi nominlie parametri; remontt un atvrt sprdzienaizsargtas elektroiekrtas apvalku, ja ts strvu vados daas ir pieslgtas spriegumam, k ar spriegumam pieslgtas elektroiekrtas un tklus; ieslgt elektroiekrtu, kurai nav aizsardzbas apartu, kas to atslgtu avrijas
78

remos, k ar ieslgt elektroiekrtu, kas automtiski atslgusies bez atslgans clou noskaidroanas un novranas; nomaint bojts spuldzes sprdzienaizsargtos gaismas ermeos pret cita veida vai lielkas jaudas elektrospuldzm, krsot vai matt gaismu caurlaidoos kupolus; atstt darb elektroiekrtu, ja ts sprdzienaizsardzbas veids ir bojts (eas noplde, spiediena samazinans, zemks kvarca smilu lmenis u.tml.), atstt atvrtas vjtvera telpu durvis, kas atdala sprdzienbstams zonas no citm sprdzienbstamm vai sprdziendrom telpm; aizkrsot sprdzienaizsargtu elektroiekrtu pasu datus, kas izvietoti uz iekrtas korpusa. Marjumam jbt skaidri redzamam, salasmam un neizdzamam vis elektroiekrtas izmantoanas laik.

5.4. Elektroapgdes tklu ekspluatcijas organizcija

Tklu tehnisks ekspluatcijas darbi iedals plnotos un neplnotos darbos. Plnotie darbi jveic LEK un instrukcijs nordtos termios. Iekrtu remontdarbu periodiskumu un apjomu nosaka to izgatavotja dokumenti, bet, ja tdu nav, tad nozares standarti, ekspluatcijas instrukcijas un citi normatvie dokumenti. Neplnotos darbus, kas parasti saistti ar atteiu un bstamo defektu novranu, veic iespjami sk laik. Atbilstoi elektroapgdes tklu reion izveidotajiem nodaas meistaru iecirkiem, k pamatdokuments darbu plnoanai noteikts ilgtermia (6 gadu) darbu plns - grafiks. Vadoties no apstiprint ilgtermia plna - grafika, ikdienas lietoanai sastda detaliztus gada, ceturka un ikmnea darbu plnus - grafikus. Lai btu iespjams detalizti plnot remontdarbus, gad pirms plnot remonta veic elektrisko tklu defektanu. Energosistm veic ar tklu tehnoloisko traucjumu (iekrtas darbbas atteikumu, bojjumu) uzskaiti un analzi. Tehnoloisko traucjumu uzskaites un novranas krtbu nosaka LEK 026 Tehnoloisko traucjumu izmeklana un uzskaite energouzmumos un energosistm. Elektroapgdes tklu reiona tehnisk vadtja pienkums ir organizt tehnoloisko traucjumu (bojjumu, atteikumu) izmeklanu un defektu analzi. Pc defektanas pabeiganas jsastda elektroapgdes tklu reiona nodau remontu gada plns, kur ietverts ar nepiecieamais materilu, personla un transporta izmaksu aprins. o darbu iespjams atvieglot izmantojot datorprogrammas, piemram, "Remonta uzdevums". Plnoan var izmantot dus nosactos apzmjumus ekspluatcijas ilgtermia plna grafika sastdanai:

79

KR - kompleksais remonts, KP - kompleks remonta pieemana - specilistu, A - EPL periodisks apskates, D - defektana kompleksam remontam, Z - zemjuma kontra pretestbas mrjums, Tr. uz, - trases trana ar komersantu spkiem, Tr. RCD - trases trana ar RCD spkiem. Plnojot remontu, jem vr defektanas rezultti, tkla bojjumu, atteikumu, tehnoloisko traucjumu un defektu analze, veiktie mrjumi un aprini, k ar paredzam tklu rekonstrukcija un jaunu lietotju pieslgana. Nosakot remontu periodiskumu kombintm elektrolnijm, kuras sastv no dadu lniju posmiem, jvads pc stingrkajm prasbm, kdas ir izvirztas GVL.
Uzturanas remonts ir remonta veids, ko veic, lai uzturtu elektroapgdes objektu darbaspjas un palielintu t kalpoanas laiku, remontjot vai nomainot atsevias nelielas sadales tkla sastvdaas. o remontdarbu laik atjauno vai nomaina atsevias konstrukcijas, mezglus vai detaas, novr defektus, veic ieregulanu, atjauno aizsardzbu pret atmosfras izldm un korozijas iedarbbas sekas. Lai samazintu plnotos atslgumus, palielintu remontdarbu ragumu un kvalitti, Latvijas energosistm sadales tklu remontdarbos ievie kompleks remonta metodi. Kompleksais remonts ir elektrisko sadales tklu apkalpoanas metode, ko veic iespjami vienlaicgi objektu grupai, pielietojot katram no grupas objektiem plnotos dadus ekspluatcijas darbu veidus, lai uzlabotu vai uzturtu objektu grupas darbspjas kopum. Elektroapgdes objekta kompleks remonta darbi jplno t, lai to laiks un lietotjiem nenodot elektroenerija btu minimla. Pc s metodes vienlaicgi izpilda ekspluatcijas un remontdarbus 20 kV un 0,4 kV tklu das. Tajs ietilpst 20 kV Inijas maistrl daa starp diviem sekcionjoiem atdaltjiem, no maistrls Inijas posma atejos nozarlnijas, 20/0,4 kV transformatoru apakstacijas un tm pieslgts 0,4 kV Inijas. Vienlaikus remontjamo sadales tkla 0,4-20 kV dau sauc par komplekso iecirkni. Atkarb no 20 kV nozares garuma, pieslgto transformatoru apakstaciju skaita un 0,4 kV tkla lieluma komplekso iecirkni var izveidot gara nozare ar tai pieslgtm apakstacijm un 0,4 kV tklu vai ar tikai 0,4 kV tkls. Komplekso remontu veic pc iepriek sastdta plna, kuru sastda uz 6 gadiem (vai skam periodam, ja nepiecieams). Tekoam gadam sastda plnu darbiem aj gad remontjamos kompleksajos iecirkos. Darbi iecirkos, kas iet pa lauksaimniecb izmantojamm zemm, tiek plnoti agr pavasari vai pc raas novkanas, lai nebojtu sjumus. Grti pieejams viets darbus veic sasaluma laik. Sastdot plnu, iepriek jzina sadales tkla tehniskais stvoklis, tpc ekspluatcijas

80

specilisti veic apskates un defektanu. Pirms kompleks remonta ekspluatcijas darbus plno t, lai ldz remonta skumam btu pc iespjas pilngka informcija par nepiecieamo remonta apjomu. Pirms kompleks remonta lnijs prbauda koka balstu puvuma pakpi un dzelzsbetona balstu stvokli, nosaka mainmos un taisnojamos balstus, reguljamos vadu posmus, prbvjams prejas, uzstdmos pastabus, trmos trases posmus. Tpat nosaka nepiecieamos remontdarbus TP un sadales iekrts. Plnojot un organizjot darbu izpildi kompleksos iecirkos, samazins patrtju plnoto atslgumu ilgums, tiek efektvk izmantots darbaspks, mehnismi un transporta tehnika, samazins kopjs ekspluatcijas un remonta darbu izmaksas. Remonta brigu person1u nodroina ar remontu tehnoloisko dokumentciju, instrumentiem un mehnismiem. Tehnoloisko dokumentu sastdanu un apstiprinanas krtbu noteic energouzmuma tehniskais vadtjs. Tehnoloiskais dokuments ir grafisks vai teksta dokuments, kas atsevii vai kop ar citiem dokumentiem noteic objekta vai mezgla izgatavoanas, montas remonta vai kontroles tehnoloiju (piemram, tehnoloisks kartes, iekrtu apkalpes un remontu instrukcijas, izstrdtas remontu, prbaudes protokolu formas u.t.t. ). Komplekso remontu veic pamatojoties uz augstk mintajiem dokumentiem un ajos dokumentos, ja tas paredzts, atzm ar darbu izpildi. Vienlaicgi ar remonta darbiem jveic ar apkalpoanas darbi, k ar brvgaisa atdaltju remonts un vajadzbas gadjum 20 kV lniju augjs revzijas. Kompleks remonta laik izpilda remontdarbus un veic profilaktisks apskates un mrjumus. 20 un 0,4 kV GVL izpilda dus galvenos darbus: bojto balstu un pastabu nomaiu, dzelzbetona balstu remontu, balstu taisnoanu, preju prbvi, lniju augjs revzijas, bojto izolatoru nomaiu, vadu savienojumu prbaudi, vadu regulanu un nomaiu, trases tranu u.c. darbus. Transformatoros, sadales iekrts un komutcijas punktos izpilda dus darbus: prbauda kontaktu savienojumus un elektroiekrtu; regul atdaltjus, ieeo un regul piedzias; prbauda drointjus, nepiecieambas gadjum nomaina drointju kstoos ieliktus; apskata, tra, regul un eo kontaktus; prbauda un remont 0,4 kV sadali (sldus, automtus, strvmaius, skaittjus u.c.); prbauda un remont prsprieguma aizsardzbas un zemjumu ierces; prbauda uzrakstus, plaktus un vajadzbas gadjum tos atjauno; TA un sadales punktu remonta laik remont ar kas, telpas un bvkonstrukcijas.

81

Kompleks remonta laik transformatoriem izdara dus darbus: apskata un tra izolatorus, tvertni un aparatru; prbauda blvjumus; prbauda eas lmeni, noem prbaudei eas paraugus (transformatoriem ar jaudu virs 630 kVA); nepiecieambas gadjum nomaina vai papildina eu; mra izolcijas pretestbu. Rezulttus fiks tehniskaj dokumentcij. Pc kompleks iecirka remonta pabeiganas remontu meistars prbauda darbu izpildi un noform nepiecieamo dokumentciju. Atbildgie specilisti prbauda veikto darbu apjomu un jdod t novrtjumu. Defektu pieemanas aktu jparaksta iecirka meistaram. Iecirka meistars un elektroapgdes tklu specilisti izlases veid prbauda un jizvrt veikto darbu apjomu un kvalitti.

5.5. Patrtju elektroiekrtu ekspluatcijas organizcija

Katr nozar atkarb no ts patnbm izveido tai atbilstou ekspluatcijas organizatorisko struktru. Patrtju (elektrouzmju) elektrotehniskais personls administratvi ir pakauts sava uzmuma vai organizcijas vadbai, bet operatv zi ar energosistmas operatvajam personlam. Bez tam patrtju elektroietaiu ekspluatciju un tehnisko stvokli kontrol un uzrauga energosistmas enerijas sadales uzmums. Prjo elektroapgdes sistmas datu, kura neietilpst patrtju vai specializta nozares uzmuma bilanc, ekspluat energosistma. Rpniecbas uzmumos sastopamas divas galvens patrtju elektroietaiu ekspluatcijas organizatorisks formas - elektrocehs un galven enertika dienests. Pirm no tm raksturga nelieliem un vidjiem, bet otr - lieliem energoietilpgiem uzmumiem; o dienestu vada galvenais enertiis, kas organiz un vada visu enerijas veidu izmantoanu. Pavaldbs elektrosaimniecbu organiz un vada galvenais enertiis vai veckais enertiis, vai ar inenieris vai tehniis elektriis. os posteus nosaka atkarb no raoanas vajadzbm patrts elektroenerijas daudzuma un no nosacts vienbs izteikta elektroiekrtu skaita saimniecb. Elektroapkalpoanas darbu ekspluatciju veic saska ar izstrdto profilaktisko apkopju un remontu plnu. da plna sastdanai tiek emti vr elektroiekrtu raotju instrukcijs nordtie apkopju termii un relais iekrtu tehniskais stvoklis uzmum.

82

5.6. Apkopes un remonta darbu tehniskais nodroinjums

Elektroapgdes sistmu apkalpoanas un remonta brigdes ir jnodroina ar visiem nepiecieamajiem mehnismiem, instrumentiem, mrapartiem un darba aizsardzbas ldzekiem. Piemram, operatvs izbraukuma brigdes (OIB) ir nepiecieams apgdt ar diem darba aizsardzbas ldzekiem: 20 kV sprieguma uzrdtji - 2 gab.; 20 kV slgstiei - 2 gab.; 0,4 kV sprieguma uzrdtji - 2 gab.; dielektriskie cimdi - 2 pri; zemjuma uzlikanas stienis (20 - 0,4 kV); prnesamie zemjumi 20 - 0,4 kV lnijm; aizsargiveres; kpi, jostas; izbdms trepes; drobas virve; brigdes medicnisk aptiecia; aizsargacenes. Materilu un instrumentu saraksts ir jnorda tehnoloiskajs karts, kas tiek sagatavotas komplictiem apkopes vai remontu darbiem . Tehnoloisko karu izstrde bzjas uz ilggadgu pieredzi, pastvoajiem darbu izpildes normatviem un apriniem. Tehnoloisko karu izstrde un izmantoana dod lielu ekonomisko efektu, jo auj samr preczi noteikt materilu un darbaspka izlietojumu apkopes un remontu veikanai, k ar iepriek aptuveni noteikt darbu paredzamo izpildes laiku, kas ir svargi elektroenerijas padeves prtraukumu samazinanai. Lai nodrointu elektroapgdes lniju atjaunoanas operativitti energouzmumos tiek noteikti rezerves materilu obligtie apjomi. To daudzumu parasti nosaka uz elektroprvades lniju garuma vienbm, piemram, tiek normts rezervjamo stabu, pastabu, izolatoru u.c. detau (mezglu) skaits uz 100 km lnijas garumu. Normatvo uzkrjumu daudzumu elektropatrtjiem nosaka uzmua elektrodienesta specilisti, izejot no spk esoajiem normatviem, tehnoloijas darbbas nodroinanas svarguma un iepriekjs pieredzes. Prliku lielu (virsnormatvu) uzkrjumu veidoana palielina vajadzbu pc kapitlieguldjumiem, pasliktina uzmuma ekonomiskos rdtjus, k ar apgrtina modernu elektrotehnoloiju ievieanu uzmum.

83

6. CILVKA AIZSARDZBA ELEKTROIEKRTU EKSPLUATCIJAS PROCES

Cilvka aizsardzbai ir prioritra nozme EI ekspluatcijas un remontu proces un t tiek noteikta ar likumdoanas aktiem.

6.1. Elektrisks strvas iedarbba uz cilvka organismu

Strvas iedarbba var izraist ar muskuu krampjus un neatgriezeniskas izmaias ns un audos, tpc tie var atmirt. Elektrisks strvas iedarbbas bstambu uz cilvka organismu nosaka: caur ermeni plstos strvas stiprums; elektrisk kontakta ilgums; ermea pretestba; strvas frekvence; strvas spriegums; strvas ce cilvka ermen; kontakta virsmas lielums; rjs vides faktori; cilvka fizioloiskais un psiholoiskais stvoklis. Elektrisks strvas iedarbbas bstambas raksturoanai atkarb no strvas stipruma un iedarbbas ilguma uz cilvka organismu lieto trs primros kritrijus: sajtambas strva; satvero strva; nvjo strva.
Sajtambas strva ir mazk sajtam strva iedarbb, kas prsniedz 30 sekundes. Sajtambas strva 50 Hz maistrvai ir 0,6 ldz 1,5 mA, ldz strvai no 5 ldz 7 mA. Satvero strva ir mazkais strvas stiprums, kas rada muskuu krampjus (satverous) un spes, ja strvas iedarbbas ilgums ir no 1 ldz 30 sekundm. Satveros strvas apakj robea 50 Hz aistrvai ir no 5 ldz 25 mA, ldzstrvai no 50 ldz 80 mA. Nvjo strva ir mazkais strvas stiprums, kas rada sirds fibrilciju un elpoanas paralzi, ja iedarbbas ilgums ir no 0,5 ldz 3 sekundm. Nvjos strvas zemk robea 50 Hz maistrvai ir 100 mA, ldzstrvai 300 mA.

84

6.2. Telpu klasifikcija pc to elektrobstambas

Darba telpas un apkrtj vide krasi ietekm elektrisks strvas bstambas pakpi. Pc uzstdanas veida elektroietaises iedala di: slgts jeb iekjs elektroietaises, kas ir izvietotas ku iekpus un aizsargtas no atmosfras faktoru iedarbbas; rjs jeb atklts elektroietaises, kas nav aizsargtas no atmosfras faktoru iedarbbas; elektrotelpas ir atsevias telpas vai noogota telpas daa, kur atrodas elektroietaises, ts ap kalpo tikai kvalificts elektrotehniskais personls; raoanas telpas ir telpas, kurs uzstdts elektroiekrtas izmanto ar neelektriskais personls. Mitrums, paaugstinta temperatra, miski aktvu vielu tvaiki, strvu vadoi puteki btiski ietekm elektroietaiu izolcijas pretestbu. Telpu iedaljums pc elektrobstambas pakpes: Telpas bez paaugstintas elektrobstambas ts ir sausas telpas, kurs: relatvais gaisa mitrums ir ldz 60 %; gaisa temperatru ldz 35 C; nav strvu vadou grdu; nav strvu vadou puteku; notiekoie procesi neizdala miski aktvas vielas; nav iespjams vienlaikus pieskarties elektrisko ieru metla korpusiem un ar zemi savienotm ku metla konstrukcijm. Telpas ar paaugstintu elektrobstambu ts ir telpas, kurs: relatvais gaisa mitrums prsniedz 75%; gaisa temperatra ilgstoi prsniedz 35 C; tehnoloiskaj proces izdals strvu vadoi puteki; ir strvu vadoas grdas (metla, dzelzsbetona, ieeu, flu u.c.); ir iespjams vienlaikus pieskarties elektrisko ieru metla korpusiem un ar zemi savienotm ku metla konstrukcijm vai tehnoloiskajai iekrtai.
Sevii bstamas telpas ts ir telpas, kurs ir: relatvais gaisa mitrums ir gandrz 100 %; miski aktvas vielas, kas rdoi iedarbojas uz elektroiekrtu izolciju; vienlaikus pastv divi vai vairki faktori, kas nosaka telpas ar paaugstintu elektrobstambu.

Teritorijm, kas ir rpus telpm, piemt sevii bstamo telpu pazmes.

85

6.3. Tehniskie un organizatoriskie elektroaizsardzbas paskumi

Elektrotraumas ieganas varbtbas samazinanai nepiecieams veikt du paskumu kompleksu: Organizatoriskie elektrodrobas paskumi: instrukta; drou darba veikanas pamienu apguve; pareiza darba vietas un darba rema izvle; individulo aizsardzbas ldzeku lietoana; drobas zmju un plaktu pareiza izvle; atbilstoas kvalifikcijas darbinieku izvle; profilaktiskie paskumi elektroietaises strvu vadoo dau izolcija, noogojumi, pareiza elektroietaises darbbas rema izvle; Tehniskie elektroaizsardzbas paskumi: drou tehnisko sistmu (elektroapgdes sistmu) izveide; nullana; zemana; potencilu izldzinana; aizsargslgums; atdaloie un zema sprieguma transformatori, dubultizolcijas izveidoana, u.c.
6.3.1. Elektroiekrtu zemana un nullana

Elektroiekrtu zemana un nullana ir elektroapgdes tkla drouma paaugstinanas pamieni, tau tie ir jizpilda saska ar normatvm prasbm un neprtraukti juztur darba krtb, tpat k visas prjs elektroietaiu sastvdaas.
6.3.1.1. Tehnisks prasbas elektroiekrtu zemanai telps

Telps izvietoto elektroiekrtu zemjumiem atkarb no telpas elektrobstambas pakpes tiek noteiktas das prasbas: telps bez paaugstintas elektrobstambas jzem elektroiekrtas, kuras tiek pieslgtas 380 V maistrvai vai 400 V ldzstrvai; telps ar paaugstintu elektrobstambu, sevii bstams telps un teritorij rpus telpm jzem elektroiekrtas, kuras pieslgtas 42 V maistrvas spriegumam vai 110 V ldzstrvai; sprdzienbstamajs telps neatkargi no sprieguma vrtbas jzem visas elektroiekrtas, k ar metla konstrukcijas, uz kurm ts ir uzstdtas.
86

Telps ar paaugstintu elektrobstambu jlieto elektroinstrumenti ar dubultu izolciju. Sevii bstams telps un teritorijs rpus telpm jlieto elektroinstrumenti ar dubultu izolciju, papildus izmantojot individulos aizsardzbas ldzekus.
6.3.1.2. Prasbas 1 kV elektrotklu ar ciei zemtu neitrli nullanai

Tklus, kas pievienoti transformatora sekundram tinumam ar ciei zemtu neitrli, sauc par tkliem ar ciei zemtu neitrli. Tie ir trsfzu tkli ar nullvadu un 380/220 V spriegumu. ai sistmai iespjami divi nullvada darbbas remi: rems, kur nullvads pilda tikai aizsardzbas funkciju; rems, kur nullvads nodroina gan aizsardzbas funkciju, gan elektroiekrtas darbspjas nodroinanas funkcijas. Nullana ir galvenais pamiens, lai pasargtu cilvku no elektrotraumas, ko var gt izolcijas bojans vai vienfzes sslguma gadjum, ja cilvks pieskaras elektroiekrtu korpusiem un metliskm dam konstrukcijs, kuras nokuvuas zem sprieguma. Ja pareizi izpildta nullana un izvlta atbilstoa aizsardzbas ierce, sslguma strvai jprsniedz aizsardzbas ierces nostrdes strvas lielums un jnodroina bojt posma automtiska un tra atslgana. Lai zintu, vai aizsardzba nostrds, jveic aizsardzbas nostrdes des fze nulle mrjumi izmantojot vienu no divm metodm. Pirm metode: nosaka faktisko pretestbu Zfakt mrmajam des posmam. im mrjumam var izmantot attiecgus mrinstrumentus, piemram, M417. Mrjuma rezulttu saldzina ar posmam pieaujamo pretestbas lielumu Zpie, kas ir noteikta tabuls katram drointja lielumam. Jbt izpildtam nosacjumam: Zfakt Zpie. Ja viendba neizpilds, jveic paskumi pretestbas Zfakt samazinanai (palielina vadu rsgriezumus, sasina lnijas garumu) vai ar prbauda iekrtas slodzes, lai prliecintos, vai ir iespja maint drointju, kas autu izmaint Zpie vrtbu. Otr metode: veic aizsardzbas nostrdes prbaudes mrjumus mra sslguma strvas lielumu d (piemram, mrinstruments CM300/2), pc tam prbauda, vai ir spk nosacjumi Isl 3 Idro un Isl 1,5 Iaut. Lai ar elektrotkls ar spriegumu ldz 1000 V tiek plai aprkots ar ciei zemtu neitrli, tam ir das galvens nepilnbas: nullana rada potencila noplanu pa visiem ai sistmai pieslgtajiem patrtjiem, kas rada bstambu un traucjumus pusvadtju aparatrai; vienlaicga pieskarans pie elektroiekrtas strvu vadoajm dam un ts nullt korpusa ir bstama; nullanas tkl nedrkst zemt atsevius patrtjus bez to pievienoanas nullvadam, jo, ja fze nokst uz korpusa, sazemtie korpusi var nokt zem
87

bstama sprieguma, jo sslguma des pretestba var bt par lielu, lai nostrdtu aizsardzba. Cilvks var nokt zem sprieguma, ar nepieskaroties zemtajm elektroiekrtu dam. Prvietojoties zemesslguma strvas izpldes zon, katra kjas pda tiek pielikta zemes punktam ar dadu potencilu. Potencilu starpbu starp abm kjm sauc par soa spriegumu.
6.3.1.3. Nullanas un zemanas izmantoana 1 kV elektrotklos

Tklos ar spriegumu ldz 1000 V un ciei zemtu neitrli galvenais aizsardzbas ldzeklis ir nullana. ajos tklos nav atauta elektroiekrtu zemana bez to korpusu pievienoanas nullvadam. Tklos ar spriegumu ldz 1000 V un izoltu neitrli galvenais aizsardzbas ldzeklis ir zemana. Nullanai vai zemanai ir pakauti: elektrisko manu, transformatoru, apartu, gaismas ermeu korpusi un apvalki; mrtransformatoru sekundrie tinumi (ja nav citu specilu nordjumu); sadales un vadbas skapju karkasi, o iekrtu noemams vai virinms daas, ja uz tm ir uzstdta aparatra, kuras maispriegums ir 42 V un lielks, vai ldzspriegums 110 V un lielks; sadales iekrtu metla konstrukcijas, kabeu tilti, kabeu metliskie apvalki, elektroinstalcijas metla caurules, k ar citas metliskas konstrukcijas, kas saisttas ar elektroietaises uzbvi, prvietojamo elektroiekrtu korpusu metlisks daas; elektroiekrtu korpusi, kas izvietoti uz kustgm manu un mehnismu dam. Nullanu vai zemanu var neveikt dos gadjumos: ja elektroiekrtas korpusi, aparti, elektromontas konstrukcijas uzstdtas uz nulltm vai zemtm konstrukcijm, pie kam jbt labam savstarpji nodrointam kontaktam; balsta izolatoru ki un stiei, piekarizolatoru armatra, gaisa vadu lnijas ar koka balstiem; elektroskapju atverams vai noemams daas, ja uz tm nav elektrisko apartu ar spriegumu virs 42 V pie maisprieguma vai 110 V pie ldzsprieguma; elektroiekrtas ar dubultizolciju, k ar elektroiekrtu korpusi, kuri pieslgti atdaloajam transformatoram. K nullanas vai zemanas vadtji tiek izmantoti: specili im nolkam paredzti vadtji; ku metlisks konstrukcijas;

88

 raoanas iekrtu metlisks konstrukcijas; elektroinstalcijas metla caurules; kabeu tiltu konstrukcijas; metla cauruvadi (izemot tos, kas prvada degoas vai sprgstoas vielas). Katra nulljam vai zemjam elektroiekrta nullvadam vai zemjuma maistrlei jpievieno ar atsevia vadtja paldzbu. os vadtjus nedrkst slgt virknes slgum. Nullana vai zemana iekrtm, kuras tiek biei demonttas vai ir uzstdtas uz vibrjoiem vai kustgiem pamatiem, izpilda ar lokana vadtja paldzbu. Nullvad nedrkst bt izjaucamu savienojumu, drointju un sldu, ja darba nullvad nepiecieams komutcijas aparts, tam jatsldz visi strvu vadoie (lnijas) vadi. Atkrtotu nullvada zemjumu ieteicams ierkot pie ievadiem ks, kurs elektroiekrta tiek nullta. Nullvada atkrtotais zemjums samazina bstambas pakpi izldzina potencilu starpbu, samazina soa un pieskarspriegumu. Ja notiek zemesslgums posm aiz prtraukt nullvada, kur nav atkrtoti sazemts, iekrtas, kas atrodas aiz prtraukuma vietas, nonk zem paaugstinta sprieguma.
6.3.1.4. Potencilu izldzinana

Potencilu izldzinana ir metode pieskarsprieguma un soa sprieguma samazinanai. Potencilu izldzinana tiek izmantota k papildu aizsardzbas ldzeklis kop ar citiem aizsardzbas pamieniem. Vairum gadjumu elektroiekrtas ir novietotas vai atrodas blakus metlkonstrukcijm, metla cauruvadiem, raoanas iekrtu metliskajm dam, telpu dzelzsbetona un metla konstrukcijm. Ja visus os metliskos mezglus pievieno nullanas vai zemanas sistmai, tad mazks bs attlums starp sazemtajm iekrtm un labk izldzins potencilu starpba. Ja kd no elektroiekrtas korpusiem notiek saskare ar fzes vadu, zem sprieguma nonk visa sistma un samazins pieskarsprieguma un soa sprieguma vrtbas un bstambas pakpe.
6.3.1.5. Zemjumietaiu uzturana un prbaudes Viens no svargkajiem paskumiem elektroietaiu darbbas un drobas nodroinanai ir normatvajiem aktiem atbilstoas zemjumietaises ierkoana, kurai jnodroina personla droba, elektroietaiu aizsardzba un normls darba rems. Pc funkcionls nozmes visu zemjumietaiu iedaljums ir ds: darba zemjumietaises, kuru kopg iezme ir t, ka ts nepiecieamas attiecgo apartu normlai darbbai; aizsargzemjums, kuru izveido, lai apkalpojoo personlu pasargtu pret bstamu pieskarspriegumu un soa spriegumu. Dada sprieguma un nozmes
89

zemjumietaises japvieno vien apvienot sistm, lai dados elektrisk tkla remos nerastos potencilu starpba starp atseviiem zemjumiem. Kopjs zemjumietaises pretestbai jnodroina ts iekrtas prasbas, kurai pieaujam pretestba ir vismazk. Zemjumietaise sastv no zemtjiem, zemtjvadiem, zemjummaistrlm un zemjumvadiem: zemtjvadi savieno zemtju ar zemjummaistrli, pievienojumam jbt vismaz divs dads viets; zemjummaistrle paredzta zemjumtkla izveidoanai raoanas telps; zemjumvads ir vads, kas savieno zemjamo objektu ar zemjummaistrli. Zemjumietaiss jveic das prbaudes: zemjumietaises rj apskate, izlases veid atrokot zem novietotos zemtjus. Tie nedrkst bt ar redzamiem defektiem, prbaudi parasti veic kop ar attiecgs elektroietaises apskati; saites prbaude starp zemtju un zemtajm elektroiekrtm, mra saites pretestbu un prbauda, vai iekrta nav zem sprieguma; des fze nulle pretestbas mrana ietaiss ar spriegumu ldz 1000 V un ciei zemtu neitrli; drointja prbaude ietaiss ar spriegumu ldz 1000 V un izoltu neitrli un izolcijas mrana.
6.3.2. Atdaloo un zema sprieguma transformatoru izmantoana

Atdaloais transformators, pateicoties t konstruktvajam izpildjumam, paredzts elektroenerijas patrtja atdalanai no transformatora primrs des, pie kam sekundr de netiek zemta. Atdaloajam transformatoram atauts pieslgt tikai vienu patrtju. Pazeminoo transformatoru sekundrs puses spriegums ne lielks par 42 V, patrtju skaits nav ierobeots. Atkarb no elektrisk tkla neitrles izpildjuma primraj pus transformatora korpuss tiek zemts vai nullts. Spriegums ne lielks par 12 V jlieto, izmantojot rokas elektriskos instrumentus, prnsjamas lampas sevii nelabvlgos apstkos, kad iespju iegt elektrotraumu palielina nerti darba apstki, nepietiekami telpas gabarti, saskare ar lielm sazemtm metliskm virsmm (katlos, pagrabos, tuneos u.c.).
6.3.3. Aizsardzbas atslguma ierces

Aizsardzbas atslgums nodroina automtisku bojts iekrtas atslganos, nodroinot apkalpojo personla drobu. Lieto tad, kad elektroiekrtas aizsardzbai ir

90

noteiktas paaugstintas prasbas, k ar gadjumos, kad ar citiem aizsardzbas veidiem nodroint iekrtas aizsardzbu ir apgrtinoi. Diferencils aizsardzbas sldi (diferencilsldi) kontrol strvas nopldes lielumu uz iekrtas korpusa un, nopldes strvai prsniedzot pieaujamo vrtbu, atsldz iekrtu. TEHNISKIERJUMITO PERI
6.3.4. Elektroaizsardzbas ldzeku lietoana

Bstamu darbu un darbu elektroietaiu zem sprieguma tuvum lietojami elektroaizsardzbas ldzeki darba drobas paaugstinanai. Pc lietojuma nozmguma visus elektroaizsardzbas ldzekus iedala: pamata elektroaizsardzbas ldzekos; papildu elektroaizsardzbas ldzekos. Par pamata aizsardzbas ldzekiem sauc tdus aizsardzbas ldzekus, kuru izolcija ilgstoi iztur elektroietaises darba spriegumu un ar tiem var pieskarties strvu vadoajm dam, kas atrodas zem sprieguma. Elektroietaiss ldz 1000 V tie ir: dielektriskie cimdi; instrumenti ar izoltiem rokturiem; izoljos un strvu mrknaibles; izoljoie stiei; sprieguma uzrdtji (indikatori). Par papildu aizsardzbas ldzekiem sauc tdus aizsardzbas ldzekus, kuru izolcija nevar ilgstoi izturt elektroietaises darba spriegumu un nevar pasargt no strvas iedarbbas pie sprieguma. Papildu aizsardzbas ldzekus izmanto galveno aizsardzbas ldzeku darbbas papildinanai. Papildu aizsardzbas ldzeki elektroietaiss ldz 1000 V ir: dielektrisks galoas; dielektriskie paklji; prnesamie zemjumi; izoljoie palikti un uzlikti; pagaidu noogojumi; plakti un brdinjuma uzraksti. Uz visiem izoljoiem aizsargldzekiem (izemot instrumentus ar izoltiem rokturiem), kas izturjui periodisko prbaudi, jbt: prbaudes marjumam, kur nordta laboratorija, kas veica prbaudi; maksimlajam spriegumam, ko iztur aizsardzbas ldzeklis; nkamajam prbaudes termiam.

91

6.3.5. Sprieguma atslgana un citi drobas paskumi EI ekspluatcij

Darbi, kas saistti ar elektroiekrtu apkalpoanu, ir paaugstintas bstambas darbi. No elektrodrobas viedoka izpildmos darbus pie elektroietaism iedala 4 kategorijs: darbs ar iekrtm, kas izpildms, pilngi atsldzot spriegumu, ir darbs, kas veicams elektroiekrt vai ts da, kur no vism strvu vadom dam spriegums atslgts un kur ir slgta ieeja blakus elektroiekrt, kas atrodas zem sprieguma; darbs ar iekrtm, kas daji atslgtas no sprieguma, ir darbs, kas veicams elektroiekrt vai ts da, kur spriegums atslgts tikai no tiem pieslgumiem vai to dam, pie kurm strd, vai kur spriegums ir pilngi atslgts, bet ir nenoslgta ieeja blakus elektroiekrt, kas atrodas zem sprieguma; darbs bez sprieguma atslganas tlu no strvu vadoajm dam, kuras ir zem sprieguma, ir darbs, kuru veicot, nav iespjama strdjoo, remonta aprkojuma un darba rku tuvoans strvu vadoajm dam ldz bstamam atstatumam un nav jveic tehniski vai organizatoriski paskumi, lai du tuvoanos novrstu; darbs bez sprieguma atslganas strvu vadoo dau tuvum vai uz tm. Tas pieaujams tikai tad, ja ir organizta strdjoo neprtraukta uzraudzba un ja tiek lietoti izoljoie aizsargldzeki. Lai garanttu drobu darb ar elektroiercm, nepiecieami di tehniski paskumi: sprieguma atslgana no elektroiekrtm vai elektroiekrtu dam, pie kurm vajadzs strdt, k ar no elektroiekrtm, pie kurm iespjama nejaua pieskarans, izpildot darbu. Spriegums j atsldz t, lai strdanai izdalt elektroiekrta vai elektroiekrtas daa btu no vism pusm atdalta no strvu vadoajm dam, kas atrodas zem sprieguma. Atsldzot spriegumu, des nedrkst bt noslogotas, lai neveidotos elektriskais loks; atslguma ieru bloana, kas ir operciju kopums, kas nepieauj atslganas ierces iedarbinanu, noturot to noteikt stvokl. Atslguma ieru bloana var novrst tehniskas kmes, personla kdas un citus neparedztus faktorus. Veicot fizisko bloanu starp izslganas ierces dam, kuras ir nepiecieams blot, ievieto izoljou elementu, lai kontaktiem fiziski nebtu iespjams savienoties. Veicot mehnisko bloanu, atslganas vadbas elements tiek fiksts nekustg stvokl, izmantojot atslgas vai sldzenes; aizlieguma zmju uzlikana uz atdaltju, nodaltju un slodzes sldu piedzim, uz distances vadbas atslgm un pogm, uz komutcijas apa rtiem, ar kuru ieslganu var pievadt spriegumu darba viet. Jizvieto
92

aizlieguma zme: NEIESLGT! STRD CILVKI!; sprieguma neesambas prbaude tiek veikta, lai prliecintos, ka visi sprieguma avoti ir atslgti. Sprieguma neesambas prbaudes laik jrkojas t, it k ierce atrastos zem sprieguma. Sprieguma neesambas prbaudei lieto sprieguma indikatorus. Pirms sprieguma neesambas prbaudes jprliecins, vai darba krtb ir pats sprieguma indikators. Sprieguma indikatoru prbauda ldzs esos elektroiekrts, kas atrodas zem sprieguma; zemjuma pievienoana visiem iespjamiem sprieguma avotiem. Prnesamie zemjumi vispirms jpievieno zemjumietaisei, bet pc tam juzliek uz strvu vadoajm dam. Elektroietaiss strvu vados daas jzem no vism pusm, no kurm var ieslgt spriegumu. Pilnga aizsardzba tiek pankta ar zemjumu sslgumu, savienojot visus elektrisks instalcijas elementus; darba zonas ierobeoana ar nodaloiem paneiem, vairogiem, aizslietiem u.c. norobeojumiem, lai pasargtu strdjoos no strvu vadoajm dam, kurs paliek spriegums; brdinoo, rkojuma un nordjuma plaktu uzlikana darba zon. Pieci visprjie likumi darbam ar elektroiekrtm drobas palielinanai: atslgt visus sprieguma avotus ja iespjams, fikst vai blot visas atslganas ierces (virs 1000 V obligti, ldz 1000 V - ieteicams); prliecinties, vai iekrt nav sprieguma; izveidot zemjumu vai sslgumu visiem iespjamiem sprieguma avotiem (ldz virs 1000 V obligti, ldz 1000 V - ieteicams); ierobeot darba zonu, izvietojot drobas zmes vai norobeojumus (ldz virs 1000 V obligti, ldz 1000 V - ieteicams).
6.3.6. Organizatoriskie drobas paskumi darbam elektroietaiss

Elektroiekrtu apkalpoana ir paaugstintas bstambas darbs, kuru drkst izpildt tikai specili apmcts elektrotehniskais personls. Ikvienam darbiniekam, kas strd ar elektrbu, jspj apliecint, ka viam ir nepiecieams zinanas: par elektroietaises, kur ir veicams darbs, tehnisko raksturojumu; par veicam darba drobas paskumiem; par aizsardzbas aprkojuma lietoanu un prbaudi; par veicamajiem paskumiem nelaimes gadjumos un pirms paldzbas snieganu; par attiecgo likumdoanu un uzmuma iekjiem noteikumiem.

93

Pirms darba uzskanas uzmum elektrotehniskais personls tiek darba viet instruts un ne retk k vienu reizi 6 mneos tas tiek instruts atkrtoti. Instrukt darba viet izskaidro darba drobas instrukcijas, kurs noteikti darba aizsardzbas paskumi un prasbas, kas jievro elektrotehniskajam personlam, veicot konkrtu darbu vai pildot amata pienkumus. Zias par instruktu darba viet reistr urnl darba aizsardzbas instruktas darba viet. Darbus ekspluatcij esoajs elektroietaiss atauts izpildt saska ar norkojumu, rkojumu, k ar tehnisks ekspluatcijas krtb. Norkojumu izsniedz atbildg persona par elektrosaimniecbu vai darbinieks, kuram ar atbildgs personas par elektrosaimniecbu rakstisku rkojumu ir pieirtas tiesbas izsniegt rkojumu. Norkojums ir droas darba veikanas garantanai paredzts dokuments, kas sastdts uz specilas veidlapas un nosaka norkojuma izpild iesaistmos un par drou darbu veikanu atbildgos darbiniekus, veicamos darbus, darbu veikanas laiku, paskumus darba vietas sagatavoanai un pielaianai darbam, fiks ikdienas pielaianu darbam un darba pabeiganu, k ar izmaias darbu izpildtju sastv. Norkojums tiek noformts vismaz divos eksemplros, no kuriem viens paliek pie norkojuma izsniedzja. Rkojums ir droai darbu veikanai mutiski vai rakstiski dots darba uzdevums, kas nosaka darbbas saturu, vietu, skuma un beigu laiku, nepiecieamos drobas paskumus, darbiniekus, kuri atbildgi par drou darbu veikanu. Rkojumu izsniedz uz laiku, kas ne prsniedz vienu izpildtju darba dienu. Pc rkojuma elektroietaiss atauts izpildt darbus uz strvu vadoajm dam, ja nav nepiecieams atslgt spriegumu un izvietot pagaidu noogojumus, k ar viss elektroietaiss ldz 1000 V, izemot darbus sadales ietaiss. Norkojumi un rkojumi jreistr rkojumu reistrcijas vai operatvaj urnl, uzrdot norkojuma vai rkojuma numuru, darba vietu, izsnieganas un noslganas laiku, norkojuma izsniedzju vai rkojuma devju. Elektroietaises valdtjs ar rakstisku rkojumu norko atbildgo personu par elektrosaimniecbu vai sldz lgumu ar Ekonomikas ministrij reistrtu firmu par elektroietaiu apkalpoanu. Atbildg persona par elektrosaimniecbu, izdodot norkojumu, ja ir nepiecieams, norkojum nosaka: pielaidju darbam; atbildgo darba vadtju; darba dartju; uzraudztju; brigdes locekus. Pielaidjs darbam iepazstina darbu dartjus ar norkojuma vai rkojuma saturu, instru vius, nordot darbu izpildei sagatavots darba vietas robeas, parda darba vietai tuvk esos strvu vados iekrtas, kurm aizliegts tuvoties, pierda, ka darba viet nav sprieguma, k ar prbauda elektrotehnisk personla atbilstbu norkojumam

94

vai rkojumam. Ja elektroietais jveic saretks darbs, atbildg persona par elektrosaimniecbu ar rakstisku rkojumu norko atbildgo darbu vadtju. Atbildgais darba vadtjs pieem darba vietu no pielaidja darba veikanai, organiz drou darbu veikanu un norkojum nordto drobas paskumu izpildi un veikto drobas paskumu pietiekambu. Uzraudztjs darba izpildes laik neprtraukti atrodas darba viet un ir atbildgs par darba vietas atbilstou sagatavoanu, nepiecieamo elektroaizsardzbas ldzeku lietoanu un darbinieku elektrodrobu. Uzraudztjam aizliegts apvienot uzraudzbu ar kdu citu darbu un vi nedrkst atstt darba vietu. Ja uzraudztjam ir nepiecieams aiziet no darba vietas un viu aj laik nevar aizvietot darbu vadtjs, pielaidjs vai darbinieks, kuram ir tiesbas izsniegt norkojumu, tad viam jizved visi darbinieki no darba vietas. Darbuzmjam, kas izpilda darbus elektroietaiss, kas nav via valdjum, pirms lguma slganas vai darbu skanas jiesniedz elektroietaises valdtjam iesaistto darbinieku saraksts, nordot viu elektrodrobas grupu. Krtbu, k o personlu pielaist darbam, nosaka elektroietaises valdtja atbildg persona par elektrosaimniecbu. Darbus, kuru izpildei vajadzgs rkojums vai kuri veicami tehnisks ekspluatcijas krtb, nosaka atbildg persona par elektrosaimniecbu, ievrojot konkrtos apstkus. Darbi, kuru izpildei vajadzgs rkojums, var bt, piemram: darbi maistrlajs un stvvadu elektrosadals bez sprieguma atslganas (atseviu elementu nomaia, kontaktu savienojumu prbaude, trana, uzrakstu atjaunoana); kanlu prsegumu remonts; jaunu kabeu ieguldana kanlos; vdinanas sistmu elektroapgdes iekrtu remonts un nomaia; teritorijas apgaismoanas sistmas elektroiekrtu remonts un apkope; darbs augstum virs 5 m (elektroinstalcijas remonts, apgaismojuma sistmas ermeu nomaia); citi darbi, ko noteikusi atbildg persona par elektrosaimniecbu. Darbi, kuri veicami tehnisks ekspluatcijas krtb, var bt, piemram, di: elektrospuldu nomaia; apgaismojuma armatru, krbu un sldu remonts; sienas kontaktu remonts un nomaia; zemjuma spailes pieslguma pareizbas prbaude; sadales skapju sakrtoana (skrvju un uzgrieu pievilkana, bojto elementu nomaia, puteku trana, uzrakstu atjaunoana); zemjumu kontru prbaude (apskate, mehnisko bojjumu novrana);

95

 elektrodzinju apskate; zibens aizsardzbas iekrtas prbaude (vizul apskate, mehnisko bojjumu novrana); elektroinstrumentu lietoanas noteikumu izpildes kontrole (saska ar instrukciju par prvietojamiem elektroinstrumentiem); dens sildtju elektroiekrtas prbaude; aizsardzbas iekrtas nostrdes prbaudes mrjumi; citi darbi, ko noteikusi atbildg persona par elektrosaimniecbu.

96

IZMANTOT LITERATRA
1. Arjs R., Staltmanis I. Elektriskie sadales tkli. R.: Liesma, 1973. 313 lpp. 2. Arjs R., Staltmanis I. Elektroiekrtas un to eksp1uatcija. R.: Liesma, 1977. 258 lpp. 3. Balti A. Lauksaimniecbas elektroapgde. R.: Zvaigzne, 1982. 365 lpp.; Liesma, 1977. 374 lpp. 5. Dirba J., Ketners K., Ketnere E. Enertisko sistmu transformatori. R.: RTU izdevniecba, 2004. 296 lpp. 6. Drobas prasbas, veicot darbus elektroietaiss. LEK 025. 2001. 96 lpp. 7. Energoapgde. J.Gerharda red. R.: Zvaigzne, 1989. 329 lpp. 8. Elektroietaiss lietojamo elektroaizsardzbas ldzeku izmantoana un prbaude 1. daa. LEK 056-1, 2003. 24 lpp. 9. Elektroietaiss lietojamo elektroaizsardzbasldzeku izmantoana un prbaude 2. daa. LEK 056-2, 2003. 28 lpp. 10. Elektrostaciju, tklu un lietotju elektroietaiu tehnisk ekspluatcija. LEK 002. 1997. 154 lpp. 11. Laganovskis J. Enertika. R.: Zvaigzne, 1972. 399 lpp. 12. Putni J. Elektroapgdes iekrtu aizsardzba un automtika R.: Zvaigzne, 1973. 487 lpp. 13. Timmermanis K., Rozenkrons J. Elektrisko staciju un apakstaciju elektrisk daa. R.: Zvaigzne, 1988. 421 lpp. 14. Vartanovs G., Verners V., Serebrjakovs V. Elektroiekrtu remonts. R.: Liesma, 1967. 226 lpp. 15. Zviedris A. Elektrisks manas. R.: Zvaigzne, 1984. 367 lpp. 16. K ., K . . .: , 1984. 208 . 17. ., . . .: , 1990. 283 . 18. ., . - . .: , 1990. 76 .

97

1. pielikums GVL ar spriegumu ldz 20 kV plnoto ekspluatcijas darbu periodiskums

Darba nosaukums

Ne retk k

Nordjumi

Periodisks apskates (var veikt elektromontieri)

GVL pilsts, ciemos un apdzvots viets GVL neapdz. viets

1 reizi 2 gados Periodisko apskau rezultti jieraksta apskates laps 1 reizi 3 gados

Specilistu apskates (defektana un pieemana)

1 reizi 6 gados

Apskates veic, defektjot GVL remontcrn un pieemot remonta darbus. Rezultti jatzm remonta dokumentcij (EPL pases-shmas) Jprbauda vadu savienojumu un pievienojumu vietas, stiprinjumi pie izolatoriem. Defekti jnovr, novrstie defekti - apskates lapu kopijs Gabarti jnovrt vizuli, apaubmos gadjumos jizdara mrjumi. Vajadzbas gadjum jsastda kopgs akts ar krustojam objekta valdtju. Rezultti jieraksta GVL dokumentcij (EPL pases-shmas kopijs)

GVL augj revzija

Nosaka tehniskai vadtjs Ja ir ievrojamas gabartu izmaias, objektu prbv

GVL gabartu prbaude (ldz zemei un inenierbvm)

Koka balstu un to detau trupanas pakpes mrjumi, dzelzsbetona balstu un pastabu apskate

Koka balstu branas norma (vesels daas ekvivalentais diametrs), kuru sasniedzot Pirmo reizi pc jplno 12 gadiem, 0,4 kV -20 kV GVL balstiem. Preju balstiem turpmk pr inenierbvm branas norma ir par 3 1 reizi 6 gados cm lielka. Koka balstu traveru, detau, k ar dzelzsbetona balstu un pastabu branai normas nav noteiktas.

98

Zemanas ieru pretestbas mrjumi, cilpas fzenulle pretestbas mrjumi

Pc montas, prbves, remonta Nosaka Sadales ietaiss virs tehniskais 1000 V vadtjs Pretestbai jatbilst elektroietaiu Ja ir izbves normm balstiem, GVL balstiem izolatoriem virs 110 kV ir apdegumu pdas GVL Balstiem ar atdaltjiem, balstiem 1 x 6 gados izldiem, virs 1000 V dzirkstespraugm Visiem zemjumie m Nosaka teh. v.

Sprieguma mrjumi GVL

GVL kompleksais remonts

1 reizi 6 g.

99

2. pielikums

Kabeu lniju ar spriegumu ldz 20 kV plnoto ekspluatcijas darbu periodiskums

Darba nosaukurns
Kabeu galu apdaru apskates transformatora punktos un sadales punktos

Periodiskums, ne retk k

Nordjumi
Ja kabeu lnijai ir atsevis valdtjs, tad TP, SP valdtjs par gala apdares stvokli zio kabeu lnijas valdtjam

Vienlaicgi ar elektroietaises apskati 1 reizi gad

Kabea gala apdaru Kabeu Iniju apskates transformaVienlaicgi ar apgaitas un tora un sadales elektroietaises apskati apskates 1 reizi 6 mneos punktos ar jaudas sldiem 0,4 kV - 20 kV kabeu galu apdaru un pie Vienlaicgi ar GVL apskati GVL balsta piestipri1 reizi 2 gados ntu kabeu apskate pilsts un ciematos Kabeu OA kV - 20 kV kabeu Iniju gala apdaru un pie Vienlaicgi ar GVL apskati apgaitas GVL balsta piestipri1 reizi 3 gados ntu kabeu apskate un apskates neapdzvots viets 6 kV - 20 kV kabeu trau apskates pilsts un ciematos 6 kV - 20 kV kabeu trau apskates neapdzvots viets Kabeu trau ar spriegumu ldz 1000 V apskates 6 kV - 20 kV kabeu prbaude ar paaugstintu spriegumu atbilstoi standarta prasbm Kabeu ar spriegumu Idz 1000 V prbaude ar paaugstintu spriegumu (ar 2500 V megommetru)

Kabea apskati veic valdtjs

Kabea apskati veic valdtjs Bvlaukumos, uzmumu teritorijs, kur ir lielka aizsardzbas noteikumu prkpumu iespja, jnosaka bieka apskate

1 reizi 2 gados

1 reizi 3 gados

1 reizi 6 gados Pirms jaunu kabeu ieslganas darb un pc kabeu remonta Pirms jaunu kabeu ieslganas darb un pc kabeu remonta

100

2. pielikuma turpinjums
Darba nosaukums Periodiskums, ne retk k Nordjumi

110 kV apakstacijs ar tlvadbu

1 reizi mnes visu diennakti

Kabeu lniju slodzes un sprieguma mrjumi 6kV 20kV kabeiem

bez tlvadbas un derpersonla

4 reizes gad. Vasar un ziem visu diennakti katru stundu, bet mart un septembri maksimuma laik Katru dienu plkst. 10.00. Vasar un ziem vienu diennakti katru stundu katr mnes Ziem vienu reizi rta un vakara maksimls slodzes laik. Vasar vienu reizi maksimls slodzes laik Jbt kartei vai plnam, kur nordts, kds viets mrjumi jveic un bstamo zonu robeas

110 kV apakstacijs bez tlvadbas, bet kur ir der personls sadales punktos un transformatora punktos

Korozijbstams zons klaidstrvu, grunts un gruntsdeu agresivittes pakpes mrjumi

Atbilstoi vietjm instrukcijm

Kabeu lniju atjaunoanas remonts

Pc to tehnisk stvoka Iesldzot darb lokdzses apartus un ievrojami izmainoties remam, k ar pc tehnisk vadtja lmuma

Kapacittes, lokdzses reaktoru, zemesslguma strvu un neitrles novirzes sprieguma mrana

101

3. pielikums

0,4 kV 20 kV sadales ietaiu ekspluatcijas darbu periodiskums

Darba nosaukums Periodiskums, ne retk k Nordjumi
Sldu izminjumi ar paaugstintu spriegumu uz spou spailm (120 % atslganas spolei un 110 % ieslganas spolei) izdara, ja dus spriegumus iespjams nodroint. Izdarot izminjumus, jveic 3 - 5 ieslganas un atslganas opercijas vai 2 - 3 saliktie cikli ar katru izminjuma sprieguma lielumu. Jprbauda eas caursianas spriegums (norma - ne mazk k 20 kV - 6 kV - 10 kV sldiem un ne mazk k 25 kV - 20 kV sldiem), k ar vizuli jprbauda, vai eai nav mehniski piemaisjumi. Lieltilpuma eas sldiem ea jprbauda pirms un pc ielieanas, mazumtilpuma eas sldiem - pirms ielieanas. Veicot remontu pc resursa izlietoanas, eu var neprbaudt, bet nomaint to ar svaigu eu. Veicot brvgaisa lieltilpuma eas sldu tekoo remontu, to eai jprbauda tikai caursianas spriegums. Porcelna izolcijas prbaudi izdara pc izvles ar 2500 V megommetru vai paaugstintu spriegumu, organisko materilu izolcijas - ar 2500 V megommetru. Izolcijas pretestba nedrkst bt mazka par 300 M 6 kV - 10 kV izolcijai un 1000 M 20 kV izolcijai. Normas prbaudei ar paaugstintu spriegumu dotas tabul 3.4.3.

Jaudas slsldu du apkal1 reizi prbaude, po ana, tos 6 gados, remonts un vairkkrtgi atjaunoanas prbaudes izminot remont jveic izgatavotjas rpncas instrukcijs noteiktos termios un apjom. Ja konkrta sldu eas Jebkur tipa sldzim prbaude remont du dokumentu nav, darbi jveic d apjom un termios organisko materilu izolcijas 1 reizi prbaude 6 gados porcelna izolcijas prbaude kontaktu Tehniskais sistmas Atdaltju vadtjs var prejas un maint termiu pretestbas slodzes atkarb no mrjumi sldu iekrtu atdaltjiem prbaudes tehnisk ar 600 A un stvoka un lielku vietjiem nomin1o apstkiem strvu slodzes 1 reizi 6 sldu gados, ja tas lokdzses paredzts ieliktu rpncas prbaude norms

Kontaktu prejas pretestbai jatbilst izgatavotjrpncas normm. Atdaltjiem os mrjumus izdara tikai gadjum, ja kontaktiem ir vizuli novrojami bojjumi.

Ieliktu nolietoans nedrkst prsniegt rpncas norms noteikto.

102

3. pielikuma turpinjums

Darba nosaukums

Periodiskums, ne retk k
1 reizi 6 gados, atjaunoanas remont, k ar remont pc komutcijas resursa izlietoanas

Nordjumi

pretestbas (ldzstrvai) mrjumi

Kontaktu prejas pretestbai, k ar ieslganas un atslganas elektromagntu pretestbai jatbilst izgatavotjrpncas instrukcij dotajai

Jaudas sldu apkalpoana, remonts un prbaudes jveic izgatavotjrpncas instrukcijs noteiktos termios un apjom. Ja konkrta tipa sldzim du dokumentu nav, darbi jveic d apjom un termios

slda kontaktu truma un slganas laika raksturlku prbaude slda kustgo dau gjiena, kontaktu saspieduma un saslgans vienlaicbas prbaude brvatsldzes mehnisma darbbas prbaude

Prbaudmajiem parametriem jatbilst izgatavotjrpncas noteiktajiem.

1 reizi 6 gados,

Mehnisma darbba, sldzim iesldzoties, jprbauda kontaktu saskarans brdi un kad kontakti ir pilnb saslgti. Nostrdes spriegums ir mazkais spriegums, pie kura piedzia veic slganas operciju pilnb (neemot vr truma un laika raksturojumus). Tam jatbilst izgatavotjas rpncas normm, ja tdu nav, im spriegumam jbt par 15 % - 20 % zemkam nek piedzias elektromagntu darba sprieguma zemkajai robeai. Atsperu piedziu vadbas elektromagntu nostrdes spriegumu prbauda, kad ieslganas atsperu nostiepums ieregults atbilstoi normm. SIdu vairkkrtga izminana ir to ieslganas un atslganas opercija, k ar salikto ciklu veikana (iesl. -atsl. bez laika ieturjuma jveic visiem sldiem; atsl.-iesl. un atsl.-iesl.-atsl. jveic sldiem, kuri paredzti darbam AAI rem). Izminjumi jizdara, nodroinot uz spou spailm dus spriegumus: ieslganai - 100 % un 80 % no nominl; atslganai - 100 % un 65 % no nominl.

sldu piedzias nostrdes sprieguma prbaude

atjaunoanas remont

sldu prbaude, tos vairkkrtgi izminot

103

3. pielikuma turpinjums
Periodiskums, ne retk k

Darba nosaukums
izolcijas pretestbas mrjumi primrajm dm (pilngi saslgtm) Komplekto sadales izolcijas ietaiu (KSI) pretestbas apkalpoana, mrjumi remontu un sekundraprbaudes jveic jm dm izgatavotjrpncas (pilngi instrukcij saslgtm) noteiktos prbaude ar termios un paaugstintu apjom. Ja rpncas 50 Hz instrukcij nav frekvences nordtas prbaudes spriegumu normas, tad jveic primrajm das dm KSI prbaudes prbaude ar paaugstintu 50 Hz frekvences spriegumu sekundrajm dm Jaudas sldu apkalpoana, remonts un prbaudes jveic izgatavotjrpncas instrukcijs noteiktos termios un apjom. Ja konkrta tipa sldzim du dokumentu nav, darbi jveic d apjom un termios atjaunoanas remonts

Nordjumi

1 reizi 6 gados

Izolcijas pretestba pilnb saslgtm dm, kas satur organisko materilu izolcijas elementus, jmra ar 2500 V megommetru un t nedrkst bt mazka par 300 M 6 kV - 10 kV iekrtm un 1000 M 20 kV iekrtm Mra ar 500 V - 1000 V megommetru, katram sekundro u pievienojumam ar pieslgtiem apartiem. T nedrkst bt mazka par 1 M .

1 reizi 6 gados. Tehniskais vadtjs var noteikt citus prbaudes termius 1 reizi 6 gados

Prbauda ar 1000 V spriegumu 1 minti vai ar 2500 V megommetru

krtjais remonts remonts pc komutcijas resursa izlietoanas (sldiem, kuriem ds resurss noteikts rpncas dokumentos)

Nosaka tehniskais vadtjs

Veic pc noteikta sslgumu vai slodzes strvu atslgumu skaita

104

4. pielikums

Transformatoru ldz 20 kV apkopes un remontu darbu perioditte

Darba nosaukums
iekrts ar pastvgu derpersonlu Transforprjs iekrts matoru TP apskate TP ar jaudas sldiem Transformatoru slodzes un sprieguma mrjumi

Periodiskums, ne retk k
1 reizi diennakt 2 reizes gad 1 reizi gad 2 reizes gad Nosaka tehniskais vadtjs Nosaka tehniskais vadtjs atkarb no iekrtas tehnisk stvoka

Nordjumi

Transformatoru ar jaudu ldz 630 KVA izolcijas pretestbas mrana

Mrjumi jveic maksimlo un minimlo slodu laik Novrtjot transformatora tehnisko stvokli, jem vr t kalpoanas laiks, slodzes raksturs, iespjamo prslodu sekas, drointju atbilstba transformatora jaudai utt.

Transformatoru ar jaudu virs 630 KVA eas prbaude un izolcijas pretestbas mrana Transformatoru krtjais remonts Transformatoru atjaunoanas remonts TP remonts

1 reizi 6 gados Nepiecieambu nosaka tehniskais vadtjs atkarb no transformatora tehnisk stvoka un mrjumu rezulttiem 1 reizi 6 gados TP remontu apjomu nosaka veicot defektanu pirms remonta

105