RGAS VALSTS TEHNIKUMS

ELEKTROTEHNISKIE MATERILI
PROGRAMMA UN METODISKIE NORADJUMI

Rga 2008

PRIEKVRDS

Mcbu ldzeklis Elektrotehniskie materili. Programma un metodiskie noradjumi paredzta galvenokrt to Rgas Valsts tehnikuma specialitu izgltojamiem, kuriem japgst mcba par elektrotehniskajiem materiliem. Grmatas saturs atbilst o disciplnu mcbu programmai Enertika. Mcbu ldzekl ietverti visi svargkie programmas jautjumi, aplkotas plai lietojamo elektrotehnisko materilu galvens pabas. Aprakstti elektriskie procesi, kas noris materilos un liel mr nosaka o materilu darba droumu. Mcbu ldzekl sniegts zias paldzes izgltojamiem racionli izvlties un lietot elektroizolcijas, magntiskos un citus elektrotehniskos materilus. Mcbu ldzekli sastdja Dr.Ph.V. Meikovs. 173 lapaspuses, 73 ilustrcijas, 30 tabulas, 28 bibliogrfiskie nosaukumi.

Satura radtjs Priekvrds Satura radtjs Programma Ievads 1. Vadtji materili 1.1. Vadtju materilu klasifikcija 1.2. Vadtju materilu elektrovadtspja 1.3. Vadtju materilu mehnisks un termisks pabas 1.4. Termopirmspriegums (Termo-EDS) 1.5. Supravadtji un kriovadtji 1.6. Vadtju materili un to izstrdjumi 1.6.1. Lielas elektrovadtspjas materili 1.6.2. Lielas pretestbas sakausjumi 1.6.3. Elektrovakuuma materili 1.7. Kontaktu materili 1.8. Elektrotehniskie ogles materili 1.9. Vadi un kabei gaisvadu elektroprvades lnijm 1.9.1. Kailvadi 1.9.2. Piekarkabea (AMKA) sistma ar neizolto nesoo nullvadu 1.9.3. Piekarkabea sistma ar izolto nesoo nullvadu 1.9.4. etru izolto vadu sistma 1.9.5. Izolto vadu sistmas vidja sprieguma elektrotkliem 1.10. Spka kabei 1.10.1. Spka kabei ar plastmasas izolciju 1.10.2. Spka kabeli ar gumijas izolciju 1.10.3. Kontrolkabei 1.10.4. Kabeu markas izvle 1.11. Vadi 1.11.1. Tinuma vadi 1.11.2. Izolti vadi 1.12. Lodes un kui 2. MAGNTISKO MATERILU PABAS 2.1. Klasifikcija 2.2. Feromagntiu pabas 2.3. Feromagntisko materilu raksturlknes 2.4. Jaudas zudumi magntiskajos materilos 2.5. Magntiskie materili un to klasifikcija 2.6. Magntiski mkstie materili 2.6.1. Tehniski tra dzelzs (mazogleka trauds) 2.6.2. Elektrotehniskais trauds 2.6.3. Permaloji 2.6.4. Alsiferi 2.6.5. Sakausjumi ar sevim pabm 2.6.6. Amorfie magntiskie materili 2.6.7. Magntdielektrii 2.6.8. Ferti 2.6.9. Konstrukciju uguni un traudi 2 3 5 7 9 9 10 14 15 16 18 18 22 23 25 28 31 31 33 34 34 35 35 36 41 42 42 43 43 45 46 48 48 49 51 57 60 61 62 63 65 66 66 67 67 68 69

Magntiski cietie materili 2.7.1. Letie martensta traudi 2.7.2. Lietie magntiski cietie sakausjumi 2.7.3. Metlkeramiskie un metlplastiskie magnti 2.7.4. Magntiski cietie ferti 2.7.5. Sakausjumi uz retzemju metlu bzes 3. DIELEKTRISKIE MATERILI 3.1. misk saite 3.2. Dielektriu elektrovadtspja 3.2.1. Dielektriu elektrovadtspjas mehnismi 3.2.2. Dielektriu elektrovadtspjas raksturlielumi 3.2.3. Elektrovadtspjas atkarba no dadiem faktoriem 3.3. Dielektriu polarizcija 3.3.1. Dielektriu polarizcijas mehnismi 3.3.2. Dielektriu polarizcijas raksturlielumi 3.3.3. Dielektrisks caurlaidbas atkarba no rjiem faktoriem 3.3.4. Aktvie dielektrii 3.4. Dielektriskie zudumi 3.4.1. Dielektrisko zudumu mehnismi 3.4.2. Dielektrisko zudumu raksturlielumi 3.4.3. Dielektrisko zudumu raksturlielumu atkarba no rjiem faktoriem 3.5. Dielektriu caursite 3.5.1. Dielektriu caursites raksturlielumi 3.5.2. Caursites raksturlielumu atkarba no dadiem faktoriem 3.5.3. Virsmas caursiana 3.6. Dielektriu mehnisks, termiskas un fizikli misks pabas 3.6.1. Dielektriu mehnisks pabas 3.6.2. Dielektriu termisks pabas 3.6.3. Dielektriu fizikli miskas pabas 3.7. Dielektriskie materili 3.7.1. Gzveida dielektrii 3.7.2. idrie dielektrii 3.7.2.1. Naftas eas 3.7.2.2. Sinttiskie idrie dielektrii 3.7.3. Cietie dielektrii 3.7.3.1. Lielmolekulrie cietie materili 3.7.3.2. Dabiskie svei 3.7.3.3. Linerie nepolrie polimri 3.7.3.4. Linerie polrie polimri 3.7.3.5. Polikondenscijas polimri 3.7.3.6. Termonosdinmie materili

2.7.

69 70 71 71 71 71 73 73 75 75 76 79 82 83 86 88 91 93 93 94 98 101 102 103 110 111 111 112 114 114 114 116 116 117 118 118 119 120 121 123 125

3.7.3.7. Plastmasas 3.7.3.8. Slainie plasti 3.7.3.9. Gumijas 3.7.3.10. Lakas, emaljas, kompaundi 3.7.3.11. iedrainie materili 3.7.3.12. Vizla un vizlas materili 3.7.3.13. Azbests un azbesta materili 3.7.3.14. Stikli 3.7.3.15. Elektrokeramika 3.7.3.16. Aktvie dielektrii 4. PUSVADTJI MATERILI 4.1. Klasifikcija 4.2. Elektronu-caurumu preja ( p-n preja) 4.3. Pusvadtju elektrovadtspja 4.4. patnjs elektrovadtspjas atkarba no temperatrai 4.5. patnjs elektrovadtspjas atkarba no elektrisk lauka intensittes 4.6. Deformciju iespaids uz pusvadtju elektrovadtspju 4.7. Galvanomagntiskie efekti pusvadtjos 4.8. Termoelektrisks pardbas pusvadtjos 4.9. Pusvadtju fotovadtspja 4.10. Nelinerie pusvadtju rezistori 4.11. Apstrdes tehnoloijas pamati 4.12. Pusvadtji materili 4.12.1. Vienkrie pusvadtji materili 4.12.2. Saliktie savienojumi 4.13. Stiklveida pusvadtji 4.14. Organiskie pusvadtji Kontroles jautjumi Izmantot literatra

126 126 128 129 130 132 134 135 135 136 139 139 143 147 148 149 149 150 151 152 155 155 160 160 163 167 167 170 173

PROGRAMMA 1. Vadtju materili. Teorija 18 stundas, praktisks mcbas 15 stundas, patstvgais darbs 2 stundas Elektrotehnisko materilu iedaljums. Vadtju klasifikcija, patnj elektrisk pretestba, patnj vadtspja, pabas, pielietojums. Kontaktu materili, metlkeramiskie materili 2. Magntiskie materili Teorija 18 stundas, praktisks mcbas 15 stundas, patstvgais darbs 2 stundas Klasifikcija (diamagntii, paramagntii, feromagntii, ferimagntii), feromagntiu pabas, magntiski mkstie un cietie materili , tehnoloisks pabas, ferorezonanses pardba 3. Dielektriskie materili Teorija 18 stundas, praktisks mcbas 15 stundas, patstvgais darbs 4 stundas Dielektriu elektrisk pretestba, elektrovadtspja, polarizcija, gzveida un idro dielektriu elektrovadtspja, cieto dielektriu tilpuma un virsmas elektrovadtspja, dielektriskie zudumi, elektrisk stiprba, caursiana, dielektriu mehnisks, termisks, fizikli misks pabas, dabiskie svei, linerie nepolrie polimri, linerie polrie polimri, polikondescijas polimri, segnetoelektrii un citi. 4. Pusvadtju materili Teorija 18 stundas, praktisks mcbas 15 stundas, patstvgais darbs 2 stundas P n preja, pusvadtju elektrovadtspja, fotovadtspja, saules baterijas, termoelektrisks pardbas pusvadtjos, Holla efekts. ermnijs, silcijs, selns, telrs, silcija karbds, silts, binrie un citi savienojumi, to pabas. 5. Jaunko elektrotehnisko materilu pabas, pielietojums Teorija 18 stundas, praktisks mcbas 15 stundas, patstvgais darbs 2 stundas Jaunkie izolcijas materili, pabas, pielietojums. Kompozcijas materili, pabas, pielietojums Ieteicama literatra 1. Dobelis M. Elektrotehniskie materili. R.: IZM, 1997. 2. Kavi I. Elektrotehniskie un radiotehniskie materili. R.: Zvaigzne, 1975. 3. Meikovs V. Elektrotehniskie materili. I Daa. Vadtju, magntiskie un konstrukcijas materili. R., RVT, 2006. 4. Meikovs V. Elektrotehniskie materili. II Daa. Dielektriskie un pusvadtji materili. R., RVT, 2006. 5. ikuins N. Elektrotehnisko materilu mcba. R., : Zvaigzne, 1983. 6. Ptersons. Materilu mcba metlapstrdtjiem. R., 1999.

IEVADS Elektrotehniskie materili ir specili materili, no kuriem izgatavo elektrisks manas, apartus, instrumentus un citus elektroiekrtu un elektroietaiu elementus. Visus elektrotehniskos materilus parasti iedala etrs pamatgrups: dielektriskie materili, vadtji materili, pusvadtji materili un magntiskie materili. Atirbu starp vadtjiem, dielektriskajiem un pusvadtjiem materiliem nosaka dadu atomu enertiskie lmei. Daa o lmeu ir aizpildta ar elektroniem norml, neierosint atom. Citos lmeos elektroni var atrasties tikai pc tam, kad atoms tiek pakauts rjai enertiskai iedarbbai kad atoms ierosints. Tiecoties atkal nonkt stabil stvokl, atoms taj moment, kad elektroni atgrieas lmeos, kuros atoma enerija ir minimla, izstaro enerijas prpalikumu. Enertisks zonas, kuras veido enertisko lmeu kopums, sauc par atautajm zonm. Ts parasti viena no otras ir atdaltas ar aizliegtajam zonm, kuru enertiskie lmei padara elektronu atraanos tajs neiespjamu. Atautajiem lmeiem atbilstos enertisks zonas iedala aizpildtajs un brvajs zons. Ja no aizpildts zonas daa elektronu priet uz brvo zonu, rodas elektrovadmba. T ir atkarga no elektronu prejai patrt enerijas daudzuma un tai proporcionl aizliegts zonas platuma. Vadtju, pusvadtju un dielektriu vadtspjas atirbas nosaka to struktras patnbas.

1.1. att. Dielektriu, pusvadtju un vadtju enertisks diagrammas

1 ar elektroniem aizpildt zona; 2 aizliegt zona; 3 brvo enertisko lmeu zona.

No cietvielu zonu teorijas izriet, ka dielektrii ir tdi materili, kuriem aizliegt zona ir tik plata, ka parastos apstkos elektrovadtspja nav novrojama; pusvadtji ir vielas ar daudz aurku aizliegto zonu, kuru var prvart rja enertiska iedarbba; vadtji ir materili, kuros ar elektroniem aizpildt zona ciei piekaujas brvo enertisko lmeu zonai vai pat prklj to. T rezultt elektroni metl ir brvi, t ka vii var priet no aizpildts zonas lmeiem uz brvs zonas neaizemtajiem lmeiem jau vjas elektrisk lauka intensittes iespaid. Elektrisko manu, apartu un ietaiu dros darbs ir atkargs no elektrotehnisko materilu pareizas izvles un kvalittes. Racionli izvloties elektroizolcijas, magntiskos un citus elektrotehniskos materilus, var izveidot ekspluatcij droas elektroiekrtas ar maziem izmriem un nelielu masu. Lai to

izdartu, jprzina elektrotehnisko materilu pabas un o pabu izmaias elektrisk sprieguma, temperatras un citu faktoru ietekm. Lielumus, ar kuriem novrt kda materil pabas, sauc par raksturlielumiem. Lai pilnb novrttu noteikta elektrotehnisk materila pabas, jzina t mehniskie, elektriskie, termiskie un fizikli miskie raksturlielumi. Magntiskajiem materiliem jzina ar to magntiskie raksturlielumi, lai vartu novrtt o materilu magntisks pabas.

1. VADTJU MATERILI 1.1. VADTJU MATERILU KLASIFIKCIJA Vadtjus materilus var klasifict pc elektrovadtspjas mehnisma, agregtstvoka, izmantoanas veida. Elektrovadtspjas mehnismu materil nosaka ldinesju veids. Vadtajos materilos parasti novrojama elektronu vai jonu vadtspja. Pc agregtstvoka izir cietos un idros vadtjus materilus. Praktiski visnozmgkie ir cietie vadtji materili, pie kuriem pieder galvenokrt metli un to sakausjumi. Cietie vadtji materili sastv no kristlisk rea un elektronu gzi (2.1. att.). Tajos praktiski brvi ir visi atomu rjs aulas elektroni, td metliem un to sakausjumiem raksturga elektronu vadtspja un oti liela ldinesju koncentrcija, kura visos materilos ir apmram vienas krtas lielums. Struktras elementi kristliskaj re atrodas termisk svrstbu kustb ap rea mezgliem. Svrstbu intensitte un amplitda atkarga no rjiem apstkiem, it sevii no temperatras un spiediena.

2.1. att. Cieta vadtja struktra

idrie vadtji materili ir izkausti metli un to sakausjumi, k ar elektrolti. Izkaustajos metlos novrojama elektronu vadtspja. Normlos apstkos idrs ir viengi dzvsudrabs (kuanas temperatra ap -39C), bet prjie metli un to sakausjumi kst tikai paaugstint temperatr. Elektrolti ir su, skbju vai bzu dumi den un izkausti si. Tiem raksturga jonu vadtspja. Visas gzes un tvaiki, to skait ar metlu, zemos elektrisk lauka spriegumos nav vadtji. Noteikt t. s. kritisk elektrisk lauka spriegum, kur skas trieciena un fotojonizcija, gze top vadtja ar elektronu un jonu vadtspju. Ja gze ir stipri jonizta un taj negatvi ldto elektronu un pozitvi ldto jonu skaits tilpuma vienb ir viends, tad vielu td stvokl sauc par plazmu. Plazm notiek jaukta elektronu un jonu vadtspja. Elektrotehnika un radiotehnika par vadtajiem materiliem lieto galvenokrt metlus un to sakausjumus, td tlk aplkoti fiziklie procesi, kas notiek tiei dos vadtjos materilos. Pc misk sastva tos iedala tros metlos un sakausjumos. Triem metliem ir homogna kristliska struktra. Parasti t ir polikristliska, bet, pielietojot specilas metodes, var iegt ar metlu monokristlus. Ar sakausjumiem ir polikristliska struktra. Atkarb no struktras patnbm izir divus galvenos metlu sakausjumu tipus cietu dumu un cietu mehnisku maisjumu. Cietu dumu veido komponenti, kuriem gan atomu rdiusi, gan kristlisk rea konstantes ir apmram viendas. da sakausjuma komponenti kristalizjas kopg re, veidojot homognu struktru. Kristliskais reis cieta duma tipa sakausjumos ir izkropots, jo komponentu parametri tomr vairk vai mazk atiras.

Cietu mehnisku maisjumu veido komponenti, kuriem atomu rdiusi un rea konstantes ir oti atirgas. Katrs komponents kristalizjas atsevii, td rodas nehomogna sistma, kur katra komponenta kristli veido atseviu fzi. Ja komponenti nav inerti, tie sakausjum miski rea un veido saliktas vielas, kuras sauc par intermettiskiem savienojumiem. Intermetliskie savienojumi biei vien pc pabm ir pusvadtji. du komponentu veidotajam cietam mehniskam maisjumam ir sarets fzu sastvs, jo komponents, kas sakausjum ir mazkum, neveido atseviu fzi, bet ir pilngi saistts savienojum. Dai metli var veidot vairkus intermetliskus savienojumus. T, piemram, magnija un cinka sakausjum atkarb no komponentu daudzuma attiecbas var pastvt savienojumi MgZn, Mg2Zn3, MgZn4 un MgZn6. 1.2. VADTJU MATERILU ELEKTROVADTSPJA Vadtju materilu elektrovadtspjas raksturoanai lieto patnjo pretestbu , kuras mrvienba ir m vai m. Rs = , (1.1) l kur R materila parauga kopj elektrisk pretestba, ; s materila parauga laukums, caur kuru plst strva, m2; strvas cea garums materila paraug, m. Rokasgrmats doto patnjs pretestbas skaitlisko vrtbu mrvienba biei vien ir mm2/m. Lai s skaitlisks vrtbas prrintu SI sistmas mrvienbs, izmanto sakarbu 1 mm2/m = 10-6 m = l m. patnjai pretestbai apgriezto lielumu patnjo elektrovadtspju 1 (1.2) =

vadtju materilu raksturoanai lieto reti. Mrvienba SI sistm ir smenss S = 1 . Elektrovadtspjas patnbas metlos un to sakausjumos var analizt, izmantojot universlo elektrovadtspjas viendojumu, kur ldinesja ldi q aizstts ar elektrona ldiu e: = neu , kur n ir brvo elektronu koncentrcija, u ldinesju kustgums. Elektronu koncentrcija metlos un to sakausjumos ir gandrz vienas krtas lielums apmram 1028 m-3. Elektronu kustgums turpretim dados metlos var bt atirgs to nosaka elektrona brv noskrjiena garums, kuru ierobeo sadursmes ar metla katjoniem. Ttad kustgums atkargs galvenokrt no metla kristlisks struktras pabm, kvalittes un rea svrstbm. Jo tuvka idelai ir metla kristlisk struktra un jo mazk taj defektu, jo lielks ir elektronu kustgums un ldz ar to ar elektrovadtspja. Elektronu vidjais kustbas trums metlos ir mazs neprsniedz daus milimetrus sekund. Dadiem metliem un sakausjumiem elektronu kustgums praktiski atiras ne vairk k par divm krtm, td ar patnjo pretestbu vrtbas aptver tikai diapazonu no 10-8 m ldz l0-6 m. Saldzinjumam atzmsim, ka dielektriiem patnjs tilpuma pretestbas vrtbas var bt vairk nek desmit krtu robes no 107 m ldz 1018 m. Metliskos vadtjus materilus iedala metlos ar lielu elektrovadtspju patnj pretestba norml temperatr neprsniedz 0,05 m un lielas pretestbas sakausjumos, kuriem tajos paos apstkos ir ne mazk par 0,3 m. Vadtjus ar lielu elektrovadtspju izmanto vadu, kabeu, kopu u. c. izgatavoanai. Metlus un sakausjumus ar lielu pretestbu izmanto rezistoru, sildieru, kvlspuldu pavedienu u. c. izgatavoanai. Atseviu grupu prstv supravadtji un kriovadtji materili, kuru elektrisk pretestba

10

temperatrs, kas tuvas absoltajai nullei, ir oti niecga. Metlu patnj pretestba nav konstants lielums, jo to nosaka ne tikai vielas struktra, bet ar dadi citi faktori. Galvenie no tiem ir temperatra, mehnisks deformcijas, termisk apstrde un piejaukumi. T k brvo elektronu koncentrcija metlos ir praktiski konstanta, patnjs pretestbas mainanos rada viengi elektronu kustguma palielinans vai samazinans. Paaugstinoties temperatrai, metlu patnj pretestba palielins. Tas izskaidrojams ar elektronu kustguma samazinanos temperatras paaugstinans rezultt palielins rea mezglu jonu termisks svrstbu kustbas intensitte un amplitda, kas kav elektronu dreifu pretji elektrisk lauka virzienam, t. i., samazina elektronu brv noskrjiena garumu. Metlam izkustot, paa iemesla d elektrovadtspja lcienveid samazins (2.2. att.). idru un cietu metlu patnjo pretestbu . un C attiecbu kuanas temperatr raksturo das skaitlisks vrtbas: Metls . / c Hg 3,2 Cu 2,4 Au 2,28 Zn 2,19 Sn 2,10 Ag 1,9 Al 1,64

Daudziem triem metliem, paaugstinot temperatru no vrtbm, kas nedaudz prsniedz absolto n u l l i , ldz kuanas temperatrai tku, patnj pretestba palielins gandrz lineri (2.2. att.). Temperatru pazeminot ldz absoltajai nullei, metlu patnj pretestba kst vienda ar nulli, jo rea termisks svrstbas pilngi izzd, td elektronu brv noskrjiena garums un kustgums kst neierobeoti lieli. Visiem sakausjumiem un ar daiem triem metliem (piemram, dzelzij) patnjs pretestbas atkarba no temperatras ir saretka (sk. 2.2. att.). patnj elektrisk pretestba vairumam metlu krasi palielins, prejot no cieta stvoka idr. Piemram, varam t palielins apmram 2,4 reizes.

2.2. att. patnjs pretestbas atkarba no temperatras metliskiem materiliem:

Tku metla kuanas temperatra, T D Debaja temperatra, T kr kritiska temperatra

Eksperimentlo faktu analze parda, ka piln patnj pretestba ir struktras un termiskajiem defektiem atbilstoo pretestbas dau summa: = d + T . (2.1) kur T patnj pretestba, kas saistta ar rea svrstbm siltuma ietekm; d. patnj pretestba, kuru izsauc kristlisk rea defekti. Izteiksmi (2.1) sauc par Matisena likumu. Temperatrai palielinoties, galven nozme ir elektronu sadursmm ar termiskajiem defektiem, bet oti zems temperatrs noteicos ir sadursmes ar struktras defektiem. Skot ar T = 20 K, patnj pretestba pieaug proporcionli temperatrai oti zemu temperatru intervl patnj pretestba gandrz nav atkarga no temperatras un tiecas uz paliekoo vrtbu, kad temperatra tiecas uz nulli. Paliekoo pretestbu nosaka kristlrea struktras defekti. To labi var redzt 2.3. attl. Palieko pretestba pieaug, palielinoties piejaukumu koncentrcijai,

11

un ir sevii liela dadiem metlu sakausjumiem. Tas rda, ka sakausjumu kristlre ir liela struktras defektu koncentrcija.

2.3. att.

Praktiskos aprinos metla patnjas pretestbas mainanos atkarb no temperatras nosaka, izmantojot patnjs pretestbas temperatras koeficientu = 0 [1 + (T T0 )], (2.1a.) 0 kur 0 ir patnja pretestba, ja temperatra ir T0 =273 K = 0 C Koeficientu triem metliem var noteikt, izmantojot 2.3. attl pardto tuvinto lkni. No ts redzams, ka temperatras pieaugums viends ar temperatru, kurai aprina , bet patnjs pretestbas pieaugums viends ar ai temperatrai atbilstoo patnjs pretestbas vrtbu: T =T T0 = T 0 = T; = - 0 = - 0 = . Ievietojot os lielumus formul, var konstatt, ka triem metliem patnjs pretestbas temperatras koeficients ir aptuveni (ievrojot lknes tuvinto raksturu) viends ar kelvinos mrtai temperatrai apgrieztu lielumu: 1 1 1 (2.2) = = . = T T T Precziem apriniem o aptuveno koeficienta vrtbu lietot nevar. Metliem, kuriem patnjs pretestbas raksturlkne ir savdka, patnjs pretestbas temperatras koeficients nesakrt ar aprinto vidjo vrtbu, piemram, dzelzij tas normlos apstkos ir 1,5 reizes lielks. Metlu sakausjumiem biei vien ir mazks, pie tam atsevios gadjumos var bt viends ar nulli vai pat negatvs. Metlisk vadtja patnjs pretestbas izmaias aur intervl (100 C robes) ar var novrtt ar patnjs pretestbas temperatras koeficientu 1 1 0 , (2.3) = 0 T1 T0 kur 0 patnj pretestba skuma temperatr To, bet 1 temperatr T1. To parasti pieem 20 C, tpc biei uzrda pie 20 C. Izmantojot koeficienta nozmes temperatras intervlam T1 To, var pietiekami preczi noteikt patnjo pretestbu 2 jebkurai temperatrai T2 intervla robes: 2 = 0 [1 + (T2 T1 )]. . (2.4) Mehnisko deformciju ietekme uz metlu elektrovadtspju atkarga no deformcijas rakstura. Ja deformcija ir plastiska, ts rezultt metla kristlisk struktra tiek papildus izkropota, td elektronu kustgums un patnj elektrovadtspja samazins. Elastgas deformcijas ietekme atkarga no deformcijas veida. Spiedes deformcijas gadjum kristlisk rea mezglu jonu svrstbu amplitda samazins, td elektronu kustgums un patnj elektrovadtspja palielins. Turpretim stiepes deformcijas gadjum rea mezglu jonu svrstbu amplitda palielins, td elektronu kustgums un patnj elektrovadtspja samazins. patnjo pretestbu elastgi deformtam metlam var aprint pc formulas:

12

 = 0 (1 ),

(2.5)

kur 0 patnj pretestba pirms deformcijas; mehnisks deformcijas koeficients (Pa-1); mehniskais spriegums metla rsgriezum (Pa). Stiepes deformcijas gadjum formula raksta plusa zmi, spiedes deformcijas gadjum - mnusa zmi. Termisks apstrdes ietekme uz materila elektrovadtspju atkarga no apstrdes veida un kristlisks struktras mainans apstrdes rezultt. Rdanas proces, metlu sakarsjot ldz augstai temperatrai un strauji atdzesjot, struktra kst skgraudaina, k ar palielins defektu koncentrcija, td elektronu kustgums un patnj elektrovadtspja samazins. Turpretim atkvlinanas procesa, lni atdzesjot sakarstu metlu, veidojas rupjgraudaina struktra, izzd iekjie mehniskie spriegumi un samazins struktras defektu daudzums, td elektronu kustgums un patnj elektrovadtspja palielins. Ar struktras patnbm un prmaim izskaidrojama ar patnjs elektrovadtspjas atkarba no misk sastva un piejaukumiem. Piejaukumi parasti izkropo metla kristlisko struktru, td, pieaugot metla trbas pakpei, t patnj elektrovadtspja palielins. Metlu sakausjumu elektrovadtspju un ts atkarbu no temperatras nosaka sakausjuma veids un sastvs. 2.4. attl redzamas diagrammas, kas parda patnjs pretestbas un ts temperatras koeficienta atkarbu no sastva dadiem sakausjumu tipiem. Aplkoti tikai binrie sakausjumi, kas sastv no diviem komponentiem, jo vairku komponentu gadjum pabu atkarbu no sastva nav iespjams attlot plakn. Cieta mehniska maisjuma gadjum raksturlielumi mains lineri starp tm vrtbm, kas raksturgas triem komponentiem, jo katra fze saglab savus raksturlielumus un to rezultjo vrtba atkarga tikai no komponentu daudzuma attiecbas (2.4. att. a).

2.3. att. patnjs pretestbas un ts temperatras koeficienta atkarba no sastva dadu tipu binrajiem metlu sakausjumiem: A un B sakausjumu komponenti; a ciets mehnisks maisjums; b ciets dums; c sakausjums, kur veidojas misks savienojums AmBn.

Cieta duma tipa sakausjumiem izkropots struktras d ldinesju kustgums ir mazks un patnj pretestba lielka nek triem komponentiem, td diagramm (2.4. att. b) ir lkne ar izteiktu maksimumu, kur atbilst tdai komponentu daudzuma attiecbai, kad struktra visvairk izkropota. Ar patnjs pretestbas temperatras koeficients mains nelineri, pie tam s izmaias attlo lkne ar minimumu. Atsevios gadjumos vrtbas kd komponentu daudzuma attiecbu diapazon var kt ar negatvas. patnjs pretestbas temperatras koeficienta samazinans izskaidrojama ar to, ka, palielinoties strukt-

13

ras defektu koncentrcijai, elektronu kustgums strauji samazins un temperatras mainans to ietekm mazk. Sakausjums, kura komponenti veido intermetliskus savienojumus, stenb ir patnja daudzkomponentu sistma, kas sastv no vienkrajiem komponentiem un to miskajiem savienojumiem. Diagramm (2.4. att. c) pa kreisi no abscisas, kura atbilst komponentu daudzuma attiecbai misk savienojum AmBm, attlotas un izmaias binrajam sakausjumam, kas sastv no viena komponenta un misk savienojuma, kur saistti visi otra komponenta atomi. Savukrt pa labi no s abscisas attlotas un izmaias sakausjumam, kuru veido tikai miskais savienojums un otrs komponents. Td da sakausjuma diagramma sastv no divm elementro binro sakausjumu diagrammm. Lku punktus, kuros lcienveid mains lknes raksturs, sauc par singulrajiem punktiem. Ja komponenti var veidot divus vai vairkus dadus miskos savienojumus, diagramma sastv atbilstoi no trim vai vairkm elementro binro sakausjumu diagrammm. Metlu patnj elektrovadtspja nav atkarga no elektrisk lauka frekvences. Pa vadtju plstoas strvas samazinans augstfrekvences elektriskaj lauk izskaidrojama nevis ar materila pabu mainanos, bet gan ar skinefekta pardbu. Skinefekta jeb virsmas efekta btba ir t, ka elektriskais lauks neiespieas materil, bet novrojams tikai virsj sln. Vadtja tilpum, palielinoties atstatumam no virsmas, elektrisk lauka intensitte pakpeniski samazins. Praktiskos aprinos pieem, ka elektrisko strvu skinefekta gadjum vada tikai vadtja virsjais slnis, kura biezums ir tds, ka zem sla elektrisk lauka intensitte ir vismaz e reizes mazka nek uz vadtja virsmas (e naturlo logaritmu bze).

1.3. VADTAJU MATERILU MEHNISKS UN TERMISKS PABAS

Metlu un to sakausjumu nozmgks mehnisks pabas ir cietba, mehnisk izturba un plastiskums. Pietiekama cietba, liela mehnisk izturba spied un liela dilanas izturba nepiecieama kontaktu materiliem un metliem, kurus izmanto komutcijas un sadales ieru izgatavoanai. Liela izturba stiep nepiecieama galvenokrt vadu materiliem. Metliem, no kuriem izgatavo oti tievus vadus vai plnas lentas un folijas, jbt pietiekami plastiskiem. Metlu plastiskumu raksturo relatvais pagarinjums prrauanas brd. Nozmgks metlu termisks pabas ir kstamba, siltumvadtspja, siltumabsorbcija un termisk izpleans. Pc kuanas temperatras metla vadtjus iedala trs grups, kurm raksturga zema (ldz 500C), vidja (500-1500C) vai augsta (virs 1500C) kuanas temperatra. No kuanas temperatras atkarga ne tikai metliem pieaujam darba temperatra, bet ar tehnoloisks un ekonomisks pabas, jo metliem, kuriem ir augstka kuanas temperatra, prstrdes tehnoloija ir komplictka un drgka. No kuanas temperatras atkarga ar metlu termisk izpleans. Jo augstka ir metla kuanas temperatra, jo mazks t liners izpleans temperatras koeficients. Metlu ieganas tehnoloiskaj proces un iekrtu temperatras rema noteikan liela nozme ir metlu siltumkapacittei Ct siltuma enerijas daudzumam, kas jpatr, lai metla masas vienbu sasildtu par 1 K. Metliem raksturga ne tikai liela elektrovadtspja, bet ar liela siltumvadtspja. Tas izskaidrojams ar brvo elektronu gzes nozmi elektrbas un siltuma vadanas procesos.

14

Kvantitatvo sakarbu starp metla siltumvadtspjas koeficientu un patnjo elektrovadtspju nosaka VdemanaFranca likums:

= aT ,

(2.6)

kur a proporcionalittes koeficients; , T metla temperatra (K). Koeficientu a sauc par VdemanaFranca konstanti, jo lielkai daai tru metlu tas ir konstants lielums, kura skaitlisk vrtba ir

k a = 3 = 2,23 10 8 V 2 /K 2 , (2.7) e kur k ir Bolcmana konstante, bet e elektrona ldi. Elektrotehnik un radiotehnik lietojamo metlu elektriskie, mehniskie un termiskie raksturlielumi doti 2.1. tabul. 1.1. tabula Dau metlu galvenie raksturlielumi normlos apstkos Tku, Ct, , l, , , HB, Blvums, Metls kg/m3 0 C J/kgK W/mK K-1 m K-1 MPa Var 8900 1083 385 390 16,510-8 1,7210-8 4,310-3 380 -8 -8 -3 Alumnijs 2700 657 922 209 2410 2,810 4,210 250 -8 -8 -3 Dzelzs 7800 1535 452 73 1110 9,810 610 650 Nielis 8900 1455 444 95 1310-8 7,310-8 6,510-3 730 -8 -8 -3 Platns 21400 1770 134 71 910 10,510 3,910 500 Zelts 19300 1003 126 293 14,210-8 2,410-8 3,810-3 185 -8 -8 -3 Sudrabs 10500 961 234 415 19,310 1,6110 410 250 Volframs 19300 3380 138 168 4,410-8 5,510-8 4,610-3 4500 Molibdns 10200 2620 264 151 5,110-8 5,710-8 4,610-3 1870 Tantls 16800 2996 142 54 6,510-8 13,510-8 3,810-3 1000 Niobijs 8600 2415 272 50 7,210-8 1810-8 310-3 750 -8 -8 Titns 4500 1725 577 15 8,110 4210 4,410-3 2000 Cirkonijs 6500 1845 276 17 5,410-8 4110-8 4,510-3 1530 Rnijs 21000 3145 138 71 4,710-8 21,110-8 3,210-3 2500 Palldijs 12000 1555 243 72 11,910-8 1110-8 3,810-3 600 -8 -8 -3 Alva 7300 232 226 65 2310 1210 4,410 50 Svins 11400 327 130 35 2910-8 2110-8 3,710-3 40 -8 -8 -3 Cinks 7100 420 390 111 3110 5,910 410 330 Kadmijs 8600 321 230 93 3010-8 7,610-8 4,210-3 200 -8 -8 -3 Berilijs 1850 1284 2025 168 1310 5,010 610 1530 Ntrijs 970 98 1220 125 7110-8 4,610-8 510-3 0,7 -8 -8 -3 Dzvsudrabs 13600 -39 138 10 6110 95,810 0,910

1.4. TERMOPIRMSPRIGUMS (TERMO-EDS)

Elektrisk d, kas sastv no dadiem virkn saslgtiem vadtjiem materiliem, gadjum, kad kontaktu temperatras ir atirgas, rodas pirmspriegums jeb elektrodzinjspks. o pardbu sauc par Zbeka termoelektrisko efektu, bet raduos pirmspriegumu par termopirmspriegumu (sasint pierakst termo-EDS). Zbeka efekts izskaidrojams ar to, ka brvo elektronu saistba dados materilos ir atir-

15

ga. Ja metls atrodas vakuum vai gais, elektronu gzes spiediena d daa elektronu difund apkrtj vid. T rezultt starp metlu un apkrtjo vidi rodas potencilu starpba, jo metls uzldjas pozitvi. Potencilu starpbai palielinoties, metls sk arvien stiprk pievilkt difundjuos elektronus, ldz iestjas dinamisks ldzsvars starp elektronu 2.4. Termoelementa shma difziju un atgrieanos metl. Potencilu starpbu, kas atbilst ldzsvara stvoklim, sauc par attiecg metla potencilu. Saskaroties diviem dadiem metliem, starp tiem veidojas kontakta potencilu starpba. To var aprint pc formulas kT n A U AB = U B U A + ln , (2.8) e nB kur UAB kontakta potencilu starpba; U B un U A kontakt esoo metlu potencili; k Bolcmana konstante; T kontakta temperatra (K); e elektrona ldi; n A un n A elektronu koncentrcija kontakt esoos metlos. Kontakta potencilu starpba dadiem metlu priem ir robes no volta desmitdam ldz daiem voltiem. Noslgt d, kur kontaktu temperatras ir viendas, kontaktu potencilu starpbu summa vienda ar nulli. Ja turpretim kontaktu temperatras ir dadas, novrojams Zbeka efekts un rodas termo-EDS. dei, kas sastv no diviem vadtjiem A un B (2.4. att.), termo-EDS viends ar kontaktu potencilu starpbu summu: kT n kT n U T = U AB + U BA = U B U A + 1 ln A + U A U B + 2 ln B = e nB e nA (2.9) k nA = ln (T1 T2 ) = A(T1 T2 ), e nB kur U T termo-EDS; k n A = ln A dei raksturgs konstants lielums, ko sauc par patnjo termo-EDS. e nb

1.5. SUPRAVADTJI UN KRIOVADTJI

Pazeminoties temperatrai, metlu un to sakausjumu pretestba samazins. Td teortisku un praktisku interesi izraisa metlu elektrovadtspja kriogns (oti zems) temperatrs, kas tikai nedaudz prsniedz absolto nulli. Kriogno temperatru ieganai lieto aukstuma prnesjus saidrintas gzes. Viszemko temperatru nodroina hlijs, kura viranas temperatra ir 4,2 K. Pieejamki un ltki aukstuma prnesji ir deradis un slpeklis, kuru viranas temperatra ir attiecgi 20,4 K un 77,4 K. Kriogn temperatr daudzos metlos notiek patnjs pretestbas lcienveida samazinans ldz. oti niecgai vrtbai, kas praktiski vienda ar nulli, metls kst par idelu vadtju. Tdu pardbu sauc par supravadtspju, bet materilus, kam paba piemt, par supravadtjiem. Temperatru, kur materils iegst supravadtja pabas, sauc par supravadanas prejas kritisko temperatru Tkr. Supravadtspjas pardbu 1911. gad atklja holandieu zintnieks Kamerlings-Onness. Ptot

16

dzvsudraba elektrisko pretestbu zems temperatrs, noskaidrojs, ka 4,2 K (-268,8 C ir idra hlija viranas temperatra) temperatr dzvsudraba pretestba strauji samazins praktiski ldz nullei un to vairs nav iespjams izmrt. Ja emtu noslgtu metla di (gredzenu) supravadanas apstkos kritiskaj temperatr Tkr un ierosintu aj d strvu, tad strva d plstu neierobeoti ilgi. Pareiz zinmi 35 metli un vairk nek tksto sakausjumu un dadu elementu misko savienojumu ar supravadtju pabm (2.2. tabula). Tdi elektrisks strvas vadtji ka sudrabs, var un zelts, k ar feromagntiskie materili dzelzs, nielis, kobalts un to sakausjumi nav supravadtji. Pc supravadtspjas mikroskopisks teorijas (izstrdjui ameriku fizii Bardns, Kpers, Srifers 1957. gad) metlu supravadtspju var izskaidrot tdjdi, ka temperatrs, kas tuvas absoltajai nullei, mains elektronu savstarpjs iedarbbas un elektronu un atomu rea iedarbbas raksturs, t ka kst iespjama viendi ldto elektronu pievilkans un veidojas brvo elektronu pri (Kpera efekts). 2.2. tabula. Dau supravadtju galvens pabas

Materili ELEMENTRIE
Alumnijs Irdijs Niobijs Alva Cinks Vandijs

Tkr, K

Bkr, T
0,0099 0,0020 0,1944 0,0309 0,0053 0,1370 12 11 50 7 22

1,19 0,14 9,22 3,72 0,91 5,30 SALIKTIE SAKAUSJUMI 44 % niobija + 56 % titna 8,70 50% niobija + 50% cirkonija 9,50 SAVIENOJUMI Vandija gallds V3Ga 14 Niobija gallds Nb3Ga 15 Niobija stannds Nb3Sn 18

T k Kpera priem supravadtspjas stvokl ir liela saites enerija, tad starp viiem un atomu rei enertisko impulsu apmaia nenotiek un metlu elektrisk pretestba kst praktiski vienda ar nulli. Temperatrai palielinoties, daa elektronu tiek termiski ierosinti, un tie priet vieninieka stvokl, kas raksturgs parastajiem metliem. Kritisk temperatr Tkr sairst visi Kpera pri un supravadtspja izzd. Analoisku rezulttu novro noteikta magntisk lauka lielum (kritisk intensitte Hkr vai kritisk indukcija Bkr), t. i., uz daudziem supravadtjiem iedarbojoties pat ar vju magntisko lauku, to supravadtspja zd. o pabu d elektrotehnik praktiski var izmantot tikai t. s. tre veida supravadtjus savienojumus, piemram, niobiju ar alvu, ar titnu, ar cirkoniju un titnu u. c. Viena no galvenajm supravadtju lietoanas jomm ir lieljaudas supravadoi solenodi (magntiskie lauki ar B = 20 T). Enerijas patri atdzesanai ldz 4,2 K temperatrai ir 1000 reiu mazks nek tdas paas jaudas parasta elektromagnta baroanai. Lietojot supravadous tinumus, var btiski samazint elektrisko manu un transformatoru gabartus un masu. Supravadou kabeu konstrukcijas dod iespju ievrojami palielint prvadms jaudas bez

17

enerijas zudumiem. Kriovadtji jeb hipervadtji ir metli, kam ir samr zema elektrisk pretestba zems temperatrs, kas tomr ir augstkas par supravadtju kritiskajm temperatrm. o materilu elektrisk pretestba krasi samazins idra deraa (20,4 K), idra neona (27,3 K) un idra slpeka (77,4 K) temperatr. Tas izskaidrojams ar kristlisk rea svrstbu intensittes krasu samazinanos, k rezultt samazins elektronu izkliede, kuri ir strvas veidotji metlu vadtjos. Elektronu izkliedes pakpi aj gadjum nosaka viengi piemaisjumu daias, ko satur metliskais kriovadtjs. Tpc par kriovadtjiem lieto miski oti trus metlus: Cu 99,99 %; Al 99,999 %; Ag 99,99 %; Be 99,95%. Kriogn izpildjum izgatavoto elektrisko manu un apartu gabartus un masu var ievrojami samazint.

`1.6. VADTJU MATERILI UN TO IZSTRDJUMI

Pc izmantoanas veida vadtjus materilus iedala piecs grups: 1. lielas elektrovadtspjas materili; 2. lielas pretestbas materili; 3. elektrovakuuma materili; 4. kontaktu materili; 5. elektrotehniskie ogles materili.

1.6.1. LIELAS ELEKTROVADTSPJAS MATERILI

No materiliem, kam ir liela elektrovadtspja, izgatavo vadus, kopnes, kabeu dzslas un citas elektrotehnisko un radiotehnisko iekrtu strvu vados daas. Lai o dau patnj pretestba btu minimli maza, izmanto metalurisk proces iegtus trus un specili attrtus oti trus materilus. iem materiliem nepiecieama ar liela mehnisk izturba stiep, pietiekama cietba, plastiskums un korozijas izturba. Tri metli ar lielu elektrovadtspju spju ir mksti, td izstrdjumus, kam vajadzga palielinta mehnisk izturba, izgatavo no sakausjumiem. Nozmgkie lielas elektrovadtspjas materili ir var, alumnijs un dai o metlu sakausjumi. Retk lieto dzelzi mksta trauda veid. o materilu galvenie raksturlielumi doti 3.1. tabul. Var ir viens no vislabkajiem vadtajiem, jo mazka patnj pretestba ir tikai sudrabam. Trs var ir mksts, oti plastisks materils, kas labi velmjams, td no t var izgatavot oti tievus vadus un plnas folijas. Ar atbilstou mehnisko un termisko apstrdi var iegt varu, kam ir dada struktra un pabas. Varu stiepjot vai velmjot aukst stvokl, tam veidojas skgraudaina struktra, td palielins vara cietba un mehnisk izturba, tau vienlaikus palielins ar patnj pretestba. Atkvlinot varu, rodas rupjgraudaina struktra, td varam ir mazka cietba un mehnisk izturba, bet lielks plastiskums un elektrovadtspja. Atkarba no apstrdes veida izir cieto varu (MT) un mksto varu (MM). No mkst vara izgatavo vadus, folijas un kabeu dzslas, no ciet vara izstrdjumus, kuriem nepiecieama palielinta cietba un mehnisk izturba, piemram, kontaktvadus, sadales iekrtu kopnes, elektrisko manu kolektoru plksntes. Vara pabas oti atkargas no piejaukumu daudzuma. Td par vadtju materilu var lietot tikai oti tru metlu, ko iegst, elektroltiski rafinjot metalurisk proces iegto varu. Pc trbas pakpes elektroltiskajam varam izir divas markas Ml un M0. Varam Ml piejaukumu daudzums nedrkst prsniegt 0 , 1 % , bet varam M0 0,05%. Sevii nevlams varam ir skbeka piejaukums, kas metlu padara trauslu. Td skbeka daudzumu norm atsevii, pie tam varam M1 tas nedrkst prsniegt 0,08%,

18

bet varam M0 0,02%. 3.1. tabula

Lielas elektrovadtspjas materilu galvenie raksturlielumi

patnj elektrovadtspja saldzinjum ar tta vara patnjo elektrovadtspju, %

,
Materils un t sastvs Stvoklis

b,

l , l

10-8m

MPa

Var Misi (68% Cu, 32% Zn) Kadmija bronza (0,9% Cd) Fosforbronza (7% P) Berilija bronza (2,3% Be) Hroma bronza (0,3% Cr, 0,3% Cd) Alumnijs Aldrejs Dzelzs (mksts trauds)

MM MT Atkvlints Velmts Atkvlinta Velmta Atkvlinta Velmta Atkvlinta Velmta Atkvlinta AM AT -

1,75 1,79...1,82 2,95 2,95 3,17 10

40 30 95 85 15 10 30 17 90 -

270 390 380 880 310 730 400 1050 550 1350 300 80 170 350 750

50 4 65 5 50 4 60 3 40 7 30 18 2 6,5 8

Varam ir apmierinoa korozijas izturba, jo metls ir pasvs un korozijas produkti uz t virsmas veido blvu aizsargkrtiu, kurai ir liela patnj pretestba. Lai uzlabotu vada virskrtas elektrovadtspju, kam sevii liel a nozme ir skinefekta gadjum, vara vadus, kurus paredzts izmantot augsts frekvencs, prklj ar sudrabu. Var ir efektvs naftas e u novecoanas katalizators, td vara vadus, kas paredzti ekspluatcijai transformatoru e, prklj ar alvu. Var ir labi metinms un lodjams. Nozmgkie vara sakausjumi, kurus var izmantot par lielas elektrovadtspjas materiliem, ir bronzas un misii. Par bronzm sauc vara sakausjumus ar nelielu daudzumu alvas, fosfora, kadmija, berilija vai citu piejaukumu. Bronzm ir ievrojami labkas mehnisks pabas, bet mazka patnj elektrovadtspja nek varam. No bronzm izgatavo elastgas strvu vadoas detaas, piemram, atsperes. Kadmija bronzu, kuras mehnisks pabas ir labkas nek varam, bet patnj elektrovadtspja tikai nedaudz mazka, izmanto augstas kvalittes kontaktvadu un kolektoru plksnu izgatavoanai. Fosforbronzai un berilija bronzai ir izcilas mehnisks pabas, tau relatvi maza patnj elektrovadtspja: Visai perspektvas ir pdj laik izveidots hroma bronzas, kas satur 0 , 2 . . . 1%

19

hroma un daas desmitdaas procenta cirkonija, magnija un kadmija. Misii ir vara sakausjumi ar cinku. Tiem ir daudz lielka pretestba nek varam, toties mehnisks pabas, it sevii elastba atkvlint stvokl, ir labas. Td misii labi apstrdjami ar spiedienu, no tiem izgatavo dadas tanctas elektroizolcijas detaas. Daudzveidgo un plao izmantoanas iespju d var pieder pie ekonomjamiem metliem, td to cenas aizstt ar ltkiem un mazk defictiem vadtjiem materiliem, galvenokrt ar alumniju, it sevii elektroenerijas prvades gaisvadu lnijs un kabeos. Alumnijs pc patnjs elektrovadtspjas lieluma ieem ceturto vietu aiz sudraba, vara un zelta. Alumnijs ir sudrabbalts, mksts metls, kuram raksturgs mazs blvums un maza mehnisk izturba. Saldzinot alumnija un vara vadus, kuriem ir viends garums un pretestba, var konstatt, ka alumnija vadam ir 1,63 reizes lielks rsgriezums un tilpums, bet 2 reizes mazka masa nek vara vadam. Pie viendiem rsgriezumiem un garumiem alumnija vada elektrisk pretestba 0,028: 0,0172 = 1,63 reizes lielka nek vara vadam. Lai dabtu alumnija vadu ar tdu pau elektrisko pretestbu k vara vadam, jem t rsgriezums 1,63 reizes lielks, t. i., t diametram jbt d 2 S= , d = 1,27 1,63 = 1,44 4 reizes lielkam nek vara vadam. Lai gan alumnija vads ir resnks par vara vadu, tomr tas ir apm. 2 reizes vieglks par to: 8,94 2. 2,7 1,63 Ar atbilstou mehnisko un termisko apstrdi iegst mksto (AM) un cieto (AT) alumniju. Mkstajam alumnijam ir lielka elastba, cietajam lielka mehnisk izturba. patnj pretestba abu marku alumnijam ir praktiski vienda. Ar alumnija pabas oti atkargas no trbas pakpes. patnjo pretestbu it sevii palielina vara, sudraba un magnija piejaukumi, kuri stipri izkropo alumnija kristlisko rei. Td par vadtju materilu lieto tikai oti tru alumniju, kura markas ir A1 un AB00. Maksimlais piejaukumu daudzums alumnijam A1 nedrkst prsniegt 0,5%, bet alumnijam AB00 0,03%. No alumnija A1 izgatavo vadus un kabeu dzslas, no alumnija AB00 elektroltisko kondensatoru elektrodus un korpusus, k ar alumnija foliju, no kuras veido kljumus papra kondensatoros. Alumnijam ir oti liela korozijas izturba, jo uz t virsmas veidojas oti blva oksda krtia, kurai raksturga laba adhzija ar metla virsmu, liela patnj pretestba, k ar liela mehnisk un termisk izturba. Veicot specilu misko vai elektromisko apstrdi, uz alumnija virsmas var izveidot pietiekami biezu oksda krtiu, kas veido elektroizolciju. Elektroltiskajos kondensatoros izmanto oksidtas alumnija loksnes. Vienu kondensatora kljumu veido alumnijs, otru elektrolts, bet dielektriis ir oksda krtia uz alumnija virsmas. Oksda krtia, kas acumirkli izveidojas ar uz tikko mehniski notrtas alumnija virsmas, palielina alumnija kontaktu pretestbu un apgrtina alumnija lodanas procesu. Td alumnija lodanai lieto specilu pastu vai ultraskaas lodmuru, jo ultraskaas lauk oksda krtia mehniski nords. Alumnija un vara kontakta viet mitr vid veidojas makroskopisks korozijas elements, kur alumnijs ir anods un td strauji korod. Td elektriskajs ds alumnija un vara kontakta vietas rpgi jaizsarg pret mitruma piekanu, prkljot ts ar lakm vai kompaundiem.

20

Elektroenerijas prvades gaisvadu lnijm ar reti izvietotiem balstiem vadus izgatavo ar no alumnija sakausjumiem. To mehnisks pabas ir daudz labkas, tau patnj pretestba gandrz vienmr daudz lielka nek tram alumnijam. Viengais sakausjums, kuru var izmantot par lielas elektrovadtspjas materilu, ir aldrejs, kas satur daas procenta desmitdaas magnija, silcija un dzelzs. Pc mehniskajm pabm aldrejs ldzgs cietajam varam, bet patnj pretestba un blvums ir gandrz tdi pai k tram alumnijam. Mazjaudas elektroenerijas prvades lniju vadu izgatavoanai lieto ar dzelzi mksta trauda veid, kas satur 0,1. . . 0,15% ogleka. Dzelzs patnj pretestba gan ir 6 reizes lielka nek varam, toties dzelzs ir oti lts un nedeficts metls ar oti lielu mehnisko izturbu. Korozijas izturba dzelzij ir oti maza, td trauda vadus var lietot tikai piemrot vid un zem temperatr. Lai trauda vadus aizsargtu pret koroziju, tos prklj ar cinku, kas ne tikai veido mehnisku aizsargkrtiu, bet ari nodroina protektoraizsardzbu. Par strvas vadtjiem izmanto ar elektrifict transporta trauda sliedes. Augstfrekvenu tehnik trauda vadus nelieto izteikt skinefekta un feromagntisko pabu d, kas rada papildu jaudas zudumus. o pau iemeslu d trauda vadu pretestba maispriegumam ir lielka nek ldzspriegumam. Dzelzij ir liets patnjs pretestbas temperatras koeficients, td dzelzi izmanto bareteros iercs strvas stabilizanai. Palielinoties strvai d, baretera dzelzs stieple sakarst, ts pretestba palielins, td strva atbilstoi samazins. Lai ekonomtu krsainos metlus un pilngk izmantotu dadu vadtju materilu pozitvas pabas, izgatavo kombintos bimetla un trauda-alumnija vadus. Bimetla vads sastv no trauda stieples, kurai ciei uzklta vara krtia t, lai starp abiem metliem btu labs elektrisks kontakts. Vada rsgriezum jbt vismaz 50% vara. Trauda serde pieir bimetla vadam lielu mehnisku izturbu, bet var aizsarg traudu pret koroziju un nodroina lielu elektrovadtspju, it sevii skinefekta gadjum. Jau 5 kHz frekvenc strvu praktiski vada tikai vara krtia. Bimetla vadus izmanto elektroenerijas prvades un sakaru lnijs. No bimetla izgatavo ar sadales iekrtu kopnes, sldu naus un citas elektrisko apartu strvu vados detaas. Vadtju bimetlu nedrkst sajaukt ar termisko bimetlu, kas sastv no diviem metliem ar dadiem liners izpleans temperatras koeficientiem un paredzts automtiskai temperatras regulanai elektriskajs sildiercs. Trauda-alumnija vads sastv no trauda stieples serdes, kas savta kop ar vairkm alumnija dzslm. Trauda serde nodroina kombint vada mehnisko izturbu, bet alumnija dzslas lielu elektrovadtspju. Lai paplaintu lielas elektrovadtspjas materilu sortimentu un to pabu diapazonu, pdj laik veic ptjumus ntrija vadu izgatavoan. Ntrijs pc patnjs elektrovadtspjas lieluma starp metliem ieem piekto vietu tlt aiz alumnija (ntrija elektrovadtspja ir 38% no vara elektrovadtspjas). Ntrijs ir oti mksts un miski aktvs (intensvi oksidjas gais, strauji rea ar deni), td racionlkais variants vadu izgatavoanai ir ntrija iepildana miski izturgs atbilstoa diametra izolcijas caurults, kuras nodroina nepiecieamo vada izturbu stiep un metla hermetizciju. 0,046 0 = Na 2,7 Cu = 0,0172 Ntrijam reizes lielks nek varam un

0 =

Na 0,046 1,7 Al 0,028 reizes lielks nek alumnijam.

Bet, pateicoties oti mazajam blvumam (apm. 9,2 reizes mazkam nek varam, 2,8 reizes mazkam nek alumnijam), ntrija vadam jbt ievrojami vieglkam nek vadam no cita metla. Ntrija vadiem ir oti liela lokanba, niecgs blvums (mazks nek denim) un maza masa. Pareiz ntrija vadus un kabeus izgatavo ar polietilna apvalkiem, kuri kalpo ar k elektrisk

21

izolcija.

1.6.2. LIELAS PRETESTBAS SAKAUSJUMI

Par vadtjiem materiliem ar lielu pretestbu racionli lietot cieta duma tipa sakausjumus. Atbilstoi izvloties komponentu daudzuma attiecbu, var pankt, ka o materilu patnj pretestba ir daudz lielka nek atseviu komponentu patnja pretestba. Atkarba no izmantoanas veida iem sakausjumiem nepiecieamas dadas mehnisks, elektrisks, termisks un tehnoloisks pabas. Td visus lielas pretestbas sakausjumus iedala divs grups rezistoru materilos un sildieru materilos. Rezistoru materiliem savukrt ir divas apakgrupas sakausjumi elalonrezistoriem un sakausjumi reostatiem. Lielas pretestbas sakausjumu sastvs un raksturlielumi doti 3.2. tabul. Sakausjumiem, kuri paredzti etalonrezistoru un mrinstrumentu pretestbu izgatavoanai, ldz ar lielu patnjo pretestbu nepiecieamas ar vairkas citas pabas: minimli mazs patnjs pretestbas temperatras koeficients, lai pretestba btu stabila, temperatrai mainoties; mazs patnjais termo-EDS pr ar varu, lai mrjumu ds nerastos paraztiski pirmspriegumi; liels plastiskums, lai vartu izgatavot tievas stieples un plnas lentas. Materila pabm jbt stabilm, lai ts ar laiku nemaintos. m prasbm vislabk atbilst vara un mangna sakausjums manganns. Tas ir orandzeltens plastisks materils. No manganna var izgatavot stiepli, kuras diametrs ir 0,02 mm, un lentu, kuras biezums ir 10 m. pabu stabilizanai mangannu atkvlina specil rem. Pdj laik iegti vairki jauni manganna tipi ar lielku mangna saturu. Vienam no tiem raksturlielumi doti 3.2. tabul. Jaunajiem manganniem ir labkas elektrisks pabas, bet nestabilki raksturlielumi. 3.2. tabula Lielas pretestbas sakausjumu

Sakausjums
Manganns Jaunais manganns Konstantns Nihroms Fehrals Hromals

Cu 86 33 60

Mn 12 67 1,5 0,7 0,7

Sastvs, % Ni Cr 2 40 58 16 0,6 13 0,6 25

, 10 m AI Fe 42 ... 48 188 48...52 24,5 100...120 4 81,7 120 ...135 5 68,7 130...150 3.2. tabula (turpinjums)
-8

,
Sakausjums
Manganns Jaunais manganns Konstantns Nihroms Fehrals Hromals

10-5K-1
0,5..3 0 -0,5-2,5 10..20 10..12 6,5

patnjais terb, mo-EDS pr ar varu, (MPa) V/K 1 ...2 450...600 1 40... 50 400...500 650...700 700 800

l , l
% 15... 30 20...40 25...30 20 10...15

t d max
0

100...200 100...200 450...500 10001100 850 1200

22

Sakausjumiem, kuri paredzti reostatu izgatavoanai, pabu stabilitte (neatkarba no laika un temperatras) ir mazk svarga, tpat maza nozme patnj termo-EDS vrtbai, toties materilam jbt termiski izturgkam un ltkam. m prasbm atbilstokais materils ir vara un niea sakausjums konstantns. T patnjais termo-EDS pr ar varu ir liels, td preczs mrjumu ds konstantna rezistorus lietot nevar. Darba temperatra daudz augstka nek mangannam, td konstantnu var lietot ar zemas temperatras elektrisko sildieru izgatavoanai. 900C temperatr uz konstantna virsmas rodas oksda krtia. Tpat k alumnijam, t aizsarg metlu pret koroziju un veido elektroizolciju. Td reostatos konstantna vijumus var novietot ciei blakus citu citam. Ja sprieguma kritums uz vijumu neprsniedz 1,5 V, oksda krtias elektrisk izturba ir pietiekama. Atsevios gadjumos reostatu izgatavoanai lieto ar nikelnu un jaunsudrabu vara sakausjumus ar mazku niea saturu un cinka piedevu. Nikelns un jaunsudrabs ir ltki par konstantnu, tau to patnj pretestba ir mazka, bet darba temperatra zemka. No lielas pretestbas sakausjumiem izgatavo divu veidu stieples un metlplves pastvgos rezistorus. Stieples rezistorus uztin uz keramikas caurules un prklj ar stikla emaljas izolciju. Metlplves rezistorus izgatavo tpat k tlk aplkotos ogleka rezistorus. Biek lietotais metlplves rezistoru, kura darba temperatra ir -60...+125C, nominl jauda 0,125...2 W, bet nominl pretestba var bt robes no 1 ldz 10 M. Elektrisko sildieru materiliem raksturga augsta darba temperatra. Biek lietots sildieru materilu grupas ir niea, hroma un dzelzs sakausjumi nihromi , k ar dzelzs, hroma un alumnija sakausjumi fehrali un hromali. Galvenais komponents, kas nodroina o sakausjumu spju izturt augsto darba temperatru, ir hroms. Hroma oksds kop ar niea oksdu uz sakausjuma virsmas veido izturgu krtiu, kas aizsarg materilu pret skbeka iedarbbu augst temperatr. ie sakausjumi ir cieti un trausli. To plastiskums ir mazs no nihroma var izgatavot relatvi tievu stiepli, kuras diametrs ir 0,01 mm, bet fehrala un hromala stieples minimlais diametrs ir 0,2 mm. Nihroma sildelementi labi darbojas stacionr rem. Bieas ieslganas un izslganas apstkos uz stieples virsmas eso oksdu krtia sadrp, td sildelementa darbms sasins. Nihromus izmanto mazas jaudas sildelementos, kas paredzti, piemram, elektriskajm pltim un gludekiem. Rpniecbas lieljaudas elektrokrsnm sildelementus izgatavo no fehraliem un hromaliem. Termoelementu izgatavoanai lieto varu, dzelz, platnu, konstantnu un daus specilus sakausjumus kopelu (56% Cu, 44% Ni), alumelu (95% Ni, prjais AI, Si, Mg), hromelu (90% Ni, 10% Cr) un platnrodiju (90% Pt, 10% Rh). Termoelementos biek lietotie materilu pri mrjumiem dados temperatru diapazonos ir di: ldz 350 C var-konstantns un var-kopels; ldz 600 C dzelzs-konstantns, dzelzs-kopels un hromels-kopels; ldz 900 C hromels-alumels; ldz I600C platins-platnrodijs. . Termoelementu lielkajai daai patnjais termo-EDS nav konstants, bet gan atkargs no temperatras. Vislielkais patnjais termo-EDS piemt hromela-kopela termoelementam, kam, mrot 600 C temperatru, patnjais termo-EDS ir 81 V/K.

1.6.3. ELEKTROVAKUUMA MATERILI

Elektrovakuumtehnikas galvens ierces ir radiolampas, kurs vadtji materili darbojas zem spiedien un augst temperatr. dos apstkos darba temperatru ierobeo nevis me-

23

tla kuana, bet t iztvaikoanas intensitte vakuum un piestint tvaika spiediens. Metlam iztvaikojot, mains detau izmri un atstatums starp tm, bez tam uz aukstajm lampas izolcijas detam kondensjas vadoa plve. T rezultt radiolampas raksturlielumi pasliktins. Td ir svargi, lai darba temperatr metla iztvaikoanas intensitte un tai proporcionlais metla tvaika spiediens btu minimli mazi. Tpat svargi, lai ekspluatcijas apstkos metl nebtu novrojama plstamba, kuras d deformjas tklii un katodspirles. Elektrovakuuma metliem jbt miski inertiem, it sevii attiecb pret gzm, lai radiolampu detau izgatavoanas procesa uz to virsmas neizveidotos oksdi, sulfdi un citi radiolampas normlu darbbu traucjoi miski savienojumi. Pie nozmgiem raksturlielumiem pieder ar patnj pretestba, patnjs pretestbas temperatras koeficients un elektrona izej darbs. Elektrovakuumtehnik lieto nieli, dzelzi un vairkus, metlus, kuriem ir augsta kuanas temperatra, titnu, cirkoniju, niobiju, tantlu, molibdnu, rniju un volframu. o metlu galveno raksturlielumu vidjs vrtbas dotas 3.3. tabul. 3.3. tabula Elektrovakuuma metlu galvenie raksturlielumi

Mrvienba

Molibdns

Cirkonijs

Raksturlielums

Blvums Kuanas temperatra Maksiml darba temperatra vakuum Liners izpleans temperatras koeficients Izturbas robea stiep atkvlintai lentai Plstambas robea patnj pretestba atkvlintam metlam patnjs pretestbas temperatras koeficients norml temperatr Elektrona izejdarbs

103 kg/m3 8,9

0 0

7,8

4,5

6,5

8,6

16,8 10,2 21,0

C C

1455 1535 1725 1845 2415 2996 2620 3145 3380 800 1,3 600 300 800 1200 1400 2100 2200 1700 2000 2500 1,1 500 430 0,81 0,54 0,72 0,65 0,51 0,47 500 400 400 350 300 350 300 640 600 0,44 1400 800

10-5 K-l MPa MPa

m 0,068 0,096 0,42 0,40 0,18 0,155 0,048 0,21 0,055 10-3K-1 eV 6,5 6,0 4,4 4,5 3,0 3,8 4,6 3,2 4,6

0,774 0,646 0,654 0,614 0,634 0,656 0,683 0,768 0,726

Elektrovakuuma metliem nepiecieama augsta trbas pakpe un labas tehnoloisks pabas, kas atvieglo metlu mehnisko apstrdi. Dai no iem metliem titns, niobijs un tantls ir plastiski, turpretim citi, piemram, molibdns un it sevii volframs, ir cieti un trausli. Tievus, elastgus volframa vadus var izgatavot viengi td, ka zinmos apstkos volfram veidojas tievi, gari, orientti monokristli. Lai uzturtu vakuumu, elektronu lamps ievieto detaas, kas absorb gzes. Ar vairki metli, piemram, titns, cirkonijs un tantls, labi uzsc gzes, td radiolamps, kurs izmanto os metlus, specili gzu adsorbenti nav vajadzgi. Radiolampu detau izgatavoanai lieto ar cieta duma tipa sakausjumus ar augstu kuanas temperatru. iem sakausjumiem biei vien ir lielka cietba, mehnisk izturba un patnj pretestba, k ar labkas tehnoloisks pabas nek triem metliem. T, piemram, molibdna sakausjumam ar 35% rnija ir labkas pabas nek tram molibdnam. Biei lieto

24

Volframs
19,3

Tantls

Niobijs

Nielis

Titns

Rnijs

Dzelzs

ar volframa-molibdna, molibdna-dzelzs-niea, tantla-niobija un citus sakausjumus. Strvas ievadiem radiolamps lieto specilus sakausjumus, kuriem liners izpleans temperatras koeficients ir tds pats k stiklam vai keramikai, kas veido hermetizto sistmu. iem sakausjumiem nepiecieama liela mehnisk izturba, augsta kuanas temperatra un maza patnj pretestba. Tdu sakausjumu veido nielis ( 4 2 - 47%), hroms (6%) un dzelzs. Lieto ar kobalta sakausjumus. Sevii mazs liners izpleanas temperatras koeficients (4,810-6 K-1) ir kovara tipa sakausjumiem (29% Ni, 18% Co, 53% Fe). Radiolampm lieto specilus lodanas sastvus, kuru kuanas temperatra par apmram 100 K prsniedz maksimlo temperatru, (450-700 C) lampas izsknanas laik.

1.7. KONTAKTU MATERILI

Elektrisks kontakts ir strvas prejas vieta no vienas strvu vadoas detaas otr. Pc darbbas rema izir neprtraucamos(nekustgos) kontaktus, komutjoos kontaktus un sldkontaktus. Neprtraucamie kontakti parasti ir sametinti, mehniski saspiesti vai salodti. Lodes. Lodto kontaktu izgatavoanai lieto specilus vadtjus sakausjumus lodes jeb lodalvas. To kuanas temperatra ir daudz zemka nek salodjamo metlu kuanas temperatra. Izkaust lode slapina os metlus, daji dina tos un atdziestot veido salodjamo detau mehniski izturgu savienojumu, kam ir maza elektrisk pretestba. Izir divus lou veidus mkstlodes (lodalvas) un cietlodes. Mkstlou kuanas temperatra neprsniedz 400 C, turpretim cietlou kuanas temperatra ir daudz augstka(virs 450 0C). Mkstlodm raksturga mazka cietba. Vara un t sakausjumu lodanai plak lietots mkstlodes ir alvas-svina lodes (dareiz to sastv ietilpst kadmija, antimona vai vara piedeva). Marku apzmjumos ietilpstoais skaitlis norda alvas daudzumu procentos. Alva ir deficts krsainais metls. Lai to ekonomtu, iekrtu elektrisko shmu mont lieto galvenokrt lodes mazku alvas daudzumu un tikai atbildgiem lodjumiem izmanto lodi ar lielku alvas daudzumu . Alvas-svina lou kuanas temperatra (190 ... 299C) atkarga no alvas daudzuma lod jo tas ir lielks, jo zemka lodes kuanas temperatra. Atsevios gadjumos lieto ar svina vai kadmija lodes, kuru sastv ietilpst sudrabs un kuru kuanas temperatra ir augstka. Alumnija lodanai lieto mkstlodes, kuru sastv ietilpst Sn, Cd un Zn, dareiz ar Al. No cietlodm biek lieto sudraba lodes (sudraba sakausjumus ar Cu, Zn un Cd) un vara lodes (vara sakausjumus ar P un Zn). Kui. Lodanas procesu atvieglo specili palgmaterili kui. Tie notra lodjams virsmas (dina oksdus) un aizsarg ts pret vides oksidjoo iedarbbu lodanas proces. Bez tam kui biei vien samazina ar izkausts lodes virsmas spraigumu, td lode labk izplst pa lodjamo virsmu. Pc sastva izir aktvos kuus jeb skbju kuus, kuru galvenais komponents ir slsskbe vai cinka hlords (ZnCl2), un bezskbju kuus, kurus izveido galvenokrt uz kolofonija bzes. Aktvie kui nodroina labku lodjuma kvalitti, bet sakar ar to, ka no lodjuma vietas rpgi jnomazg skbes prpalikums, kas var izraist intensvu koroziju, elektrisko shmu mont os kuus lietot nedrkst. Aktiviztos bezskbju kuus ar salicilskbes vai anilna hlorda piedevu var lietot ari ne-

25

notrtu virsmu salodanai. T k alumnijs gais oti tri oksidjas, t lodanai lieto specila sastva kuus. Lodjot ar cietlodm, par kuiem lieto maisjumus, kuru galvenais komponents parasti ir boraks (Na2B4O710H2O) vai borskbe (H3BO3). Komutjoos kontaktus, ar kuriem sasldz vai atsldz elektrisko di, iedala stiprstrvas kontaktos un vjstrvas kontaktos. o kontaktu izgatavoanai lieto materilus, kas nodroina minimlu kontaktpretestbu, k ar nepiecieamo mehnisko, termisko un misko izturbu. Kontaktpretestba Rk ir divu komponentu prejas pretestbas Rpr un kontaktdetau pretestbas Rkd summa: Rk = Rpr + Rkd. (3.1) Neldzen virsmas mikroreljefa d kontaktdetaas saskaras tikai atsevios laukumios. Td kontaktans virsma, kas vienda ar o laukumiu summu, ir ievrojami mazka par kontaktdetau saskares virsmas laukumu. Turklt kontaktdetau virsma relos apstkos vienmr prklta ar oksdu, sulfdu un citu misku savienojumu, k ar dadu apkrtjs vides nogulu krtiu. Prejas pretestba sastv no pretestbas, ko rada materila efektv rsgriezuma samazinans kontakta viet, k ar no pretestbas, ko rada oksdu, sulfdu, eas, gzu un puteku krtia. Kontaktdetau pretestba atkarga no to eometriskajiem izmriem un izgatavoanai izmantot materila patnjs pretestbas.

3.1. 1.4. att. Kontakta veidoanas

1 oksdu un nosdumu plvtes; 2 strvas prejas vietas; Fk kontaktu spiediena spks; Rk kontakta prejas pretestba; I strva; Uk sprieguma kritums; k kontaktu sasiluma temperatra; a metliskais kontakts; b kvazimetliskais kontakts; c izoljoas plves; d ietama virsma

Kontaktu ekspluatcijas proces kontaktu materiliem jbt droiem pret sametinanos, k ar izturgiem pret eroziju un elektrisko un mehnisko dilanu. Sametinans iespjama kontakta ieslganas moment, kad rodas elektriskais loks, un ar ieslgt stvokli, ja caur kontaktu, kam ir liela prejas pretestba, plst stipra strva. Erozija novrojama, ja kontakta prtraukanas momenta starp kontaktdetam rodas izkausta metla kanls. Erozijas rezultt notiek metla prneana no vienas kontaktdetaas uz otru, td uz tm var veidoties adatas, uzaugumi un krteri. Erozija saistta ar elektrodu polaritti un biek novrojama ldzstrvas kontaktos. Kontakta dilanas rezultt tiek nordta t darbg virsma, ka ar mains kontakta masa, forma un izmri. Dilanu var izraist mehniski un elektriski faktori. Kontakta mehnisk dilana atkarga galvenokrt no materila pabm un kontaktspiediena jo lielks spks, ar kdu kontaktdetaas piespie vienu pie otras, jo vairk ts dilst. Elektrisko dilanu var radt

26

elektrisk loka termisk un elektrodinamisk iedarbba vai citi elektriski faktori. Materilu, kas atbilstu vism mintajm prasbm, nav. Vjstrvas kontaktiem piemrotkie materili ir clmetli (platns, zelts, sudrabs), stiprstrvas kontaktiem metlkeramiskie sakausjumi, kuriem piemt vairku metlu pozitvs pabas. Vjstrvas komutjoajiem kontaktiem parasti raksturgs mazs kontaktspiediens, caur tiem plst mazas strvas, td galven prasba, kas jievro, izvloties materilu, ir maza kontaktpretestba. ai prasbai vislabk atbilst platns, rodijs, palldijs, zelts un sudrabs. Platns gais neoksidjas un neveicina loka raanos, tau tam raksturga erozija adatu veidoans. Td biek lieto platna sakausjumu ar irdiju. No sakausjuma izgatavo atbildgus preczijas kontaktus. Rodijs ir oti ciets, mehniski grti apstrdjams metls. No t izgatavotiem preczajam kontaktiem ir oti labas pabas. Palldijs pc pabm ldzgs platnam, bet ltks, td to lieto platna aizstanai. Biei izmanto palldija sakausjumu ar sudrabu. Zeltu tr veid nelieto, jo tas veicina loka raanos un ir neizturgs pret eroziju. Parasti izmanto zelta sakausjumus ar platnu, sudrabu, nieli un cirkoniju. Sudrabs gais oksidjas, td mazk pakauts erozijai. Ja kontaktspiediens ir pietiekami liels, oksda plve kontaktu prejas pretestbu praktiski neietekm, turpretim preczijas kontaktiem, kam raksturgs oti mazs kontaktspiediens, sudrabs nav ieteicams. To biei lieto sakausjum ar nieli un varu. Sudrabs oti aktvi rea ar sru, td nav pieaujama sudraba kontaktu saskare ar vielm, kas satur sru {piemram, ar gumiju). Vjstrvas kontaktiem, kuru ekspluatcijas apstkos elektriskais loks nerodas, praktiski pietiek ar clmetla vai t sakausjumu prkljumu uz vara vai niea kontaktdetaas. dus kontaktus sauc par bimetla kontaktiem. Tdjdi pank clmetlu ekonomiju, nepazeminot kontaktdetau kvalitti, jo elektroltiski nogulsntiem prkljumiem ir pat lielka cietba un dilanas izturba nek masviem clmetliem. Stiprstrvas komutjoajiem kontaktiem lieto cieto varu, bet galvenokrt metlkeramiskos materilus (kompozcijas: sudrabs-kadmija oksds, sudrabs-vara oksds, var-grafts, sudrabsnielis, sudrabs-grafts, sudrabs-nielis-grafts, sudrabs-volframs-nielis, var-volframs-nielis utt.). Tos izgatavo pc pulvermetalurijas metodm, kuru pamatprocesi ir analoiski keramikas izgatavoanas tehnoloijas procesiem. Vispirms komponentus sasmalcina pulver un sajauc. No sajaukts masas norml temperatr pres kontaktdetau sagataves. Apdedzinot s sagataves augst temperatr (1000-14000C), kas zemka par vismaz viena komponenta kuanas temperatru, iegst keramikai ldzgu materilu ar nehomognu struktru, kas sastv vismaz no divm fzm. Metlkeramisko kontaktu materilu izgatavoanai parasti izmanto divus komponentus. Tos izvlas t, lai vienam komponentam btu zema kuanas temperatra, maza cietba un liela patnj elektrovadtspja. is komponents visbiek sudrabs vai var nodroina mazu kontaktpretestbu. Otrs komponents, kam nepiecieama liela mehnisk izturba un augsta kuanas temperatra, nodroina kontaktiem vajadzgo izturbu pret eroziju un dilanu, k ar novr kontaktu sametinans iespju. Par o komponentu izvlas vai nu metlus ar augstu kuanas temperatru, piemram, volframu un molibdnu, vai ar nemetliskas vielas metlu oksdus, karbdus un graftu. T k m divm fzm jsaglabjas ar gatavaj metlkeramik, komponenti nedrkst veidot cietu dumu ne apdedzinanas temperatr, ne ar maksimlaj kontaktu darba temperatr. Metlkeramiskie kontaktu materili ir daudzveidgi gan pc sastva, gan ar pc pabm. Saldzinjum ar sudraba, vara, volframa vai metlu sakausjumu kontaktiem metlkeramiskie kontakti ir nodilumizturgki, tiem pieaujami lielki kontaktspiedieni, tie ir izturgki pret eroziju (kontakta virsmas nordana elektrisk loka un dzirksteu ietekm), pc izgatavoanas nav mehniski japstrd. Sudraba-kadmija oksda kontakti ir plastiski un viegli apstrdjami. Tiem raksturga maza kontaktpretestba un liela izturba pret eroziju un sametinanos. 900C temperatr kadmija

27

oksds termiski sadals, veidojot daudz gzu, td ie kontakti veicina elektrisk loka dzanu. Ldzgas pabas ir ar sudraba-vara oksda kontaktiem, tikai tiem gzveida produkti izdals augstk temperatr, td os kontaktus ieteicams izmantot par lieljaudas kontaktiem, kuros loka temperatra ir augstka. 3.4. tabula Kontaktu pamatmaterilu pabu saldzinjums

Materils
Sudrabs Ag Var Cu Zelts Au Volframs W Platns Pt Palldijs Pd

Kuanas temperatra k , C
961 1083 1063 3350 1770 1555

patnja pretestba , mm 2 /m
0,016 0,0182 0,024 0,053 0,106 0,107

Cietba (pc Brinela), N/mm2

250 350-380 185 3500 500 600

Sudraba-grafta un vara-grafta kontaktiem piemt maza kontaktpretestba, tie ir droi pret sametinanos un izturgi pret dilanu, it sevii tad, ja kompozcij ietilpst ar nielis. Sudrabaniea metlkeramikas kontakti ir plastiski, tiem piemt maza kontaktpretestba. ie kontakti ir izturgi pret eroziju, bet viegli sametins. Lai to novrstu, vienu sudrabniea kontaktdetau biei vien lieto pr ar sudraba-grafta vai sudraba-kadmija oksda kontaktdetau. Sudraba-volframa un vara-volframa kontakti ir oti izturgi pret eroziju un dilanu, tau tiem ir relatvi liela kontaktpretestba un nepiecieams liels kontaktspiediens. Sldkontaktu izgatavoanai lieto divas materilu grupas; elektrotehniskos ogles materilus, kuri aplkoti nkamaj apaknoda, un atspergos metla materilus. Atspergo sldkontaktu izgatavoanai lieto galvenokrt kadmija bronzu un kadmija-alvas bronzu. Mehnisks pabas tm ir sliktkas nek, piemram, berilija bronzai, toties patnj pretestba ir daudz mazka un nodroina mazu kontaktpretestbu. Elektrisko manu sldkontaktos parasti izmanto elektrotehniskos ogles materilus, bet potenciometros, prslgos un citos radioaparatras elementos lieto galvenokrt atspergos metla materilus.

1.8. ELEKTROTEHNISKIE OGLES MATERILI

Sldoajiem kontaktiem papildus jbt ar lielu izturbu pret nodilumu, kas sevii liels pie sauss berzes, t. i., kad abi kontakti izgatavoti no viena un t paa materila vai ari kontaktu pris izvlts neveiksmgi. Visaugstk kvalitte ir kontaktu priem no metliskiem no vienas puses un graftu saturoiem no otras puses materiliem. Elektrisko manu suku, kontaktdetau, proektoru, elektrisk loka kru un elektroltisko vannu, elektrodu, galvanisko elementu, anodu u. c. izgatavoanai plai lieto elektrotehnisko ogli. Elektrotehnisks ogles izstrdjumus izgatavo no ogleka materilu grafta, koksa, kvpu un antracta maisjuma ar pulvertehnoloijas metodm. Dau elektrotehnisks ogles izstrdjumu izejvielu sastvam vl pievieno metlu (vara, svina, alvas u. c.) pulverus. Bez tam raoanas proces vl lieto saistvielas dadus sveus.

28

Nozmgkie elektrotehniskie ogles izstrdjumi ir elektrisko manu sukas, ogles elektrodi, mikrofonu pulveri un membrnas, k ar ogleka rezistori. No elektrotehnisks ogles izstrdjumiem visplak lieto elektrisko manu sukas un kontaktdetaas. Izir dus suku veidus: grafta sukas izgatavo no dabisk grafta; = 8 30 m; ogles-grafta sukas izgatavo no grafta, kvpiem, koksa un saistvielas (sveiem); = 100 400 m; metlgrafta sukas izgatavo no grafta un vara pulveriem, bet dau sastvam vl pievieno alvas un sudraba pulverus; = 0,3 - 0,8 m; elektrografitts sukas izgatavo no grafta, koksa, kvpiem un saistvielas; grafit elektrokrsn pie 2500 C; = 12 75 m. Elektrotehniskie ogles materili sastv no vairk vai mazk tra ogleka. Pc elektrovadtspjas mehnisma tie pieder pie pusvadtjiem, tau dam o materilu modifikcijm ir liela patnj elektrovadtspja, td ts praktiski lieto par vadtjiem materiliem. Galvenie elektrotehniskie ogles materili ir grafts, kvpi un piroltiskais ogleklis, k ar koksi un antracti. Grafts ir dab atrodama ogleka kristliska modifikcija, kurai raksturga augsta kuanas temperatra (3900C). Kristlisk struktra ir rupjgraudaina, oti anizotropa. Ogleka atomi taj izvietoti paralls plakns. o plaku virzien graftam ir labas mehnisks pabas un liela elektrovadtspja, pie tam elektrovadtspjas mehnisms ir tds pats k metliem. Perpendikulri iem sliem darbojas tikai Van-der-Vlsa spki, td ai virzien mehnisk izturba ir maza, bet elektrovadtspjas mehnisms ir tds pats k pusvadtjiem. Graftam ir oti maza cietba, kas anizotropijas d dados virzienos atiras 5 reizes. Grafta patnj pretestba = 810-6 m. Augst temperatr skbeka kltbtn grafts oksidjas. Kalnraktuvs iegtais grafts satur dadus piejaukumus un vismaz 90% ogleka. Kvpi ir ogleka ski dispersa modifikcija, kas rodas, nepilngi sadegot ar oglekli bagtm organiskm vielm. Kvpiem ldzgs ir piroltiskais ogleklis, ko iegst, bezskbeka vid termiski sadalot metnu, benznu un citus ogderaus. Kvpiem un piroltiskajam ogleklim raksturga oti liela trbas pakpe. oti cietas ogleka modifikcijas ir koksi un antracti. Koksus iegst akmeogu vai kdras termiskas sadalans proces. Antracti ir visveckais akmeogu paveids ar lielu ogleka saturu (9 0 -97%) un raksturgu spdumu. Tiem ir oti liels blvums un cietba. Koksus un antractus izmanto tdu ogles materilu izgatavoanai, kuriem nepiecieama liela mehnisk izturba. Atkarb no izgatavojamo izstrdjumu veida lieto trus vai ar ar saistvielu sajauktus elektrotehniskos ogles materilus. Par saistvielu izmanto akmeogu pii vai darvu. Izstrdjumus, kurus izveido no ogles materila pulvera un saistvielas maisjuma, pc tam apdedzina. Lai iegtu specifiskas pabas, masai var pievienot dadas piedevas. pabu modifikciju var pankt ar ar atbilstou termisko apstrdi, kuras rezultt- veidojas noteikta tipa struktra. T, piemram, 2500-3000C temperatr neoksidjo vid notiek grafitana veidojas grafta struktra. Nozmgkie elektrotehniskie ogles izstrdjumi ir elektrisko manu sukas, ogles elektrodi, mikrofonu pulveri un membrnas, k ar ogleka rezistori. Elektrisko manu sukas pieder pie sldkontaktu detam. Sukm nepiecieama maza patnj pretestba, liela dilanas izturba un spja pieslpties rotora kolektoram vai kontaktgredzeniem. Elektrovadtspjas uzlaboanai ogles materila masai vai pievienot metla (vara vai bronzas) pulveri. Dau suku veidus grafit, lai uzlabotu mehnisks pabas. Gatavo suku mitrumizturbu palielina, sukas piescinot ar sveiem vai vaskveida dielektriiem. Suku sortiments ir oti plas. Elektrisko manu sukas iedala etrs grups

29

ogles-grafta suks, grafta suks, elektrografitts suks un metlgrafta suks. Galveno raksturlielumu nominls robevrtbas vism suku grupm dotas 3.4. tabul. Pc o raksturlielumu skaitliskajm vrtbm izvlas katram konkrtam gadjumam piemrotks sukas. Ogles elektrodus klasific pc izmantoanas veida. Loka elektrokrsnm un elektromiskiem procesiem paredztie elektrodi, kurus izgatavo no koksa un antracta, var bt apdedzinti vai grafitti. Metinanas elektrodus izmanto metinanai ar ldzstrvu un metlu grieanai. Elektrodus elektrisk loka spuldzm sauc par apgaismoanas oglm. Tas izgatavo no koksa, grafta un kvpiem cilindra veid, biei vien ar mkstkas masas, pildjumu vid. Dareiz apgaismoanas oglm pievieno metlu sus, kas pieir lokam krsojumu. Ogles mikrofonu pulveros izmanto ogles graudiu prejas pretestbas mainanos spiediena iedarbbas rezultt. os pulverus izgatavo no loti ski sasmalcinta, apdedzinta antracta. To patnj pretestba ir 0,4-7 m. Mikrofonu membrnas iegst, sapresjot un apdedzinot maisjumu, kas sastv no 75% pia koksa un 25% akmeogu darvas. Reguljamos ogleka rezistorus izgatavo ogles plku vai disku veid, kurus saspie ar maingu spiedienu. Palielinot spiedienu pieaujams robes, rezistora pretestba kst 30-80 reiu mazka. Pastvgos ogleka rezistorus iedala virsmas rezistoros un tilpuma rezistoros. Virsmas rezistoros par lielas pretestbas materilu izmanto plnu piroltisk ogleka krtiu, kas uzklta uz izolcijas materila visbiek keramikas stiena pamatnes. Ogleka krtiu prklj ar elektroizolcijas laku. Virsmas rezistoru nominl pretestba ir robes no daiem omiem ldz 1012 . Tos iedala visprgas nozmes rezistoros un specilos rezistoros. 3.5. tabula Elektrisko manu suku galveno raksturlielumu robevrtbas Suku grupa oglesRaksturlielums grafta grafta elektrografit- metlgrafta sukas Sukas ts sukas sukas patnj pretestba m 20 ... 54 13...37 10... 50 0,12... 9 2 Strvas blvums A/cm 6.. . 8 7 . . . 11 9... 12 12... 20 (maksimlais) Tangencilais trums m/s 1015 12 ...60 35 ... 45 20. . . 35 (maksimlais) Kontaktspiediens kPa 20. . . 25 15...25 1 5 . . . 40 15... 25 (optimlais) Sprieguma kritums V 1,5...2,5 1,5...3,2 1,6... 3,5 0,1 . . . 2 uz suku pri Berzes koeficients 0,3 0,25...0,3 0,2 ...0,25 0,2 ...0,26 Pie pirms grupas pieder rezistori, kas paredzti izmantoanai temperatru intervl no 60C ldz +100 vai + 125C. o rezistoru pretestbu vrtbas ir robes no 27 ldz 10 M, bet darba spriegums atkarb no rezistora jaudas var bt visai dads no 100 V ldz 3 kV . Parasti tiek lietoti du tipu specilie virsmas rezistori: borogleka lakotie preczijas rezistori ar uzlabotu kontaktmezglu, kas hermetizti futros un iepresti plastmas; ogleka lakotie mazgabarta rezistori, kuru nominl jauda ir 0,12 W, bet nominl pretes-

Mrvienba

30

tba ir robes no 10 ldz 1 M; ogleka neaizsargtie ultraaugstfrekvences rezistori, kuri paredzti ekspluatcijai diapazon -60... +125C temperatr paaugstint mitrum un kuru nominl jauda ir 0,1-100 W, bet nominl pretestba 7,5 -100 ; kompozciju lakotie megaomu rezistori, kuros lielas pretestbas plvi veido grafta vai kvpu suspensija rezolsveos, gliftlsveos, epoksdsveos vai silikonsveos un kuru nominl pretestba ir no 10 M ldz 1 T. Tilpuma rezistori ir stieni, kurus izgatavo no ogleka izejvielas ar dielektrisku saistvielu un lieto galvenokrt augstfrekvenu tehnik. Biek lietotie tilpuma rezistoru tipi ir keraks, kuru izgatavo no mlainas keramikas un grafta pulvera, un defar oti poraina keramik, kuras pors sadedzints dekstrns, t piestinot keramiku ar oglekli. Izgatavo ar vairku tipu specilos tilpuma rezistorus, kurus lieto par untiem impulsu iekrtu devjos, k ar rezistorus, kurus lieto radiotraucjumu novranai augstsprieguma aizdedzes ds.

1.9. Vadi un kabei gaisvadu elektroprvades lnijm.

Gaisvadu elektrisko tklu izbvei lieto kailvadus un piekarkabeus.

1.9.1. Kailvadi.
Kailvadus izgatavo no vara, alumnija vai trauda, un tiem nav izolcijas. Kailvadus var lietot tad, ja cilvkam nav iespjams nejaui pie tiem pieskarties, Ja vad ir spriegums un pie t nejaui pieskaras cilvks, via dzvba ir apdraudta. Saskaroties diviem kailvadiem, rodas sslgums un bojtais iecirknis atsldzas. Ja kailvadi atrodas zem klajas debess, tie pakauti atmosfras ietekmei (vj, apledojums, temperatras izmaias) un gais atrodoos koroziju veicinoo piemaisjumu iedarbbai (misko rpncu un jras tuvum), tpc vadiem jbt mehniski izturgiem un korozijizturgiem. Agrk gaisvadu lnijs lietoja galvenokrt vara vadus. Tagad lnijas izbv no alumnija, traudalumnija un trauda vadiem. Lai ekonomtu varu, vara, bronzas un traudbronzas vadus gaisvadu lnijs nelieto. Vadus pc konstruktv izpildjuma iedala di: a) vienstieples jeb viendzslas vadi, kas sastv no vienas stieples (3.1. att. b); b) daudzdzslu jeb daudzstiepu vadi, kurus izgatavo no vara, alumnija vai trauda, savstarpji savijot 7, 19, 37 vai 61 dzslas (atkarb no vada rsgriezuma) (3.1. att. c); c) daudzdzslu vadi, kurus izgatavo no diviem metliem (alumnijstrauds, trauds bronza) savstarpji savijot 6, 18, 24, 26, 30, 42, 48, 51, 54, 76 vai 90 dzslas (atkarb no vada rsgriezuma) (3.1. att. d ); d) cauruvadi (3.1. att. e). Pareiz rpniecba rao vadus pc standarta IEC 61089 un 60228, klases 2, SFS 5701, NE 50182, ASTM B-232, BS 215 2.daa, DIN 48204, OCT 83980, tau ekspluatcij vl ir agrk raotie vara, alumnija, trauda un traudalumnija vadi. Vara vadi. Vara vadus (apzm ar burtu M) izgatavo no cieti velmta vara ar mazu patnjo omisko pretestbu ( = 18,8 mm2/km), bet relatvi augstu mehnisko izturbu ar graujoo stiepes spriegumu gr = 39 daN/mm2. Vara vadi ir izturgi pret koroziju, un tos praktiski neboj atmosfras piesrojumi. Tau ie vadi ir drgi, un tpc tos lieto oti reti. Alumnija vadi. Alumnija vadus izgatavo ar diametru no 10 ldz 1500 mm 2 . Alumnija vadiem mehnisk izturba B = 150-160 MPa, patnj elektrisk vadtspja = 32 MS/m. Sakar ar mazo mehnisko izturbu alumnija vadus lieto vietjos elektriskajos tklos, kur attlums starp balstiem nav liels. Lai paaugstintu vadu mehnisko izturbu, alumnija vadus izgatavo ar daudzm dzslm. Alumnija vadus apzm ar burtu A, piemram,

31

vads A-35. Alumnija vadi labi iztur atmosfras iedarbbu, bet vji pretojas miskajai iedarbbai. Ja gaisvadu lnija atrodas juras piekrastes, slsdens ezeru vai misko uzmumu tuvum, jlieto gaisvadu lnijas vadi ar paaugstintu korozijizturbu.

3.1. att. Gaisvadu lniju vadu konstrukcijas:

a visprgs skats; b viendzslas vads; c daudzdzslu vads no viena metla; d daudzdzslu vads no diviem metliem, e cauruvads.

Trauda vadi. Trauda vadiem patnjo elektrisko vadtspju neuzrda, jo t ir atkarga no strvas lieluma. Saldzinjum ar alumnija vadiem trauda vadu patnj elektrisk vadtspja ir mazka, bet mehnisk izturba lielka ( B = 550...770 MPa). Ekspluatcij vl sastopami viendzslas un daudzdzslu trauda vadi. To galvenais trkums tie nav korozijizturgi, tpc vadu virsmu prklj ar cinka krtiu. Augstsprieguma lnijs aizsardzbai pret prspriegumu lieto troses no trauda vadiem. Traudalumnija vadi. Traudalumnija vadus izgatavo ar diametru no 10 ldz 1250 mm 2 . Traudalumnija vadus gaisvadu lnijs lieto visvairk, jo tie ir mehniski izturgi (trauda serde) un tiem ir liela patnj vadtspja (alumnija dzslas). Traudalumnija vadu patnjo elektrisko vadtspju pieem viendu ar tda paa rsgriezuma alumnija vada vadtspju. Trauda serdes patnj elektrisk vadtspja ir maza, tpc to aprinos neievro. Izgatavo du marku daudzdzslu traudalumnija vadus: AC, ACSR, AT (alumnija un trauda dau rsgriezumu attiecba 5,5.. . 6 : 1 ) , ACSR, AC vadi ar pastiprintu mehnisko izturbu (alumnija un trauda dau rsgriezumu attiecba 4.. . 4 , 5 : 1 ) , ACO atvieglotas konstrukcijas vads (alumnija un trauda dau rsgriezumu attiecba 8 : 1 ) , ACK korozijizturgs vads. Aldreja vadi. Aldreja vadu patnj elektrisk vadtspja ir par 1 0 . . . 1 2 % mazka nek alumnija vadiem, bet to mehnisk izturba ir divas reizes lielka. Aldrejs ir alumnija sakausjums ar dzelzi ( 0,2%), magniju ( 0,7%), silciju ( 0 , 8 % ) . Atkarb no magnija un silcija daudzuma un apstrdes pamiena aldreja vadus izgatavo ar dadu mehnisko izturbu. Korozijizturbas zi aldreja vadi ldzvrtgi alumnija vadiem. Cauruvadi. Lai samazintu koronas zudumus, jpalielina vada diametrs. Ja vadu izgatavo blvu, vada rsgriezums netiek pilngi izmantots, jo, vados plstot maistrvai, novrojams virsmas efekts. Tpc izgatavo ar dobus vadus (cauruvadus). Cauruvadus izgatavo no alumnija vai vara. Tos izmanto galvenokrt apakstaciju kopnm, ja spriegums ir 330 kV un augstks. Vada atsevis daas savieno, izveidojot rievsavienojumus (sk. 3.3. att. e). Gaisvadu lnijs izmanto ar eltos vadus. Atkarba no pielietojuma izmanto dada tipa traudalumnija vadus: a - vads, kas sastv no vairkm cinkota trauda dzslm veidotas serdes, ap kuru ir alumnija dzslas; b - traudalumnija vads, kuram spraugas starp serdes trauda dzslm vai starp visa

32

vada dzslm ir aizpildtas ar zievielu, kas aizsarg vadu pret koroziju (vadus lieto juras piekrastes, slsdens ezeru vai misko uzmumu tuvum); c - traudalumnija vads, kuram trauda serdes dzslas izoltas. Traudalumnija vadus izgatavo ar dadu trauda dzslu un alumnija dzslu rsgriezumu attiecbu: 1 :6,0...6,16, ja vads novietots normlas mehnisks slodzes apstkos; 1: 4,29..4,39, ja vads novietots palielintas mehnisks slodzes apstkos; 1:0,65...1,46, ja vads novietots oti lielas mehnisks slodzes apstkos; 1 : 7,71...8,03 atvieglotas konstrukcijas vads; 1 : 12,22...18,09 oti atvieglotas konstrukcijas vads. Atkarb no vada markas un rsgriezuma vadus izgatavo ar noteiktu garumu (celtniecbas garums). Izstrdjumi parastajm kailvada lnijm aptver visplak pielietojamu vadu diapazonu. Plas armatras klsts nodroina vienkru, ekonomisku un vispusgu sistmu lniju uzbvanai atbilstoi visprgiem Eiropas standartiem.

1.9.2. Piekarkabea (AMKA) sistma ar neizolto nesoo nullvadu AMKA - 1 kV gaisvadu vtais panesoais alumnija kabelis. Piekarkabelis AMKA sastv no viena ldz pieciem izoltiem fzes vadiem kuri apvti ap nesoo nullvadu. Nesoais vads tiek izmantots ka PEN-dzsla. Fzes vadi izolti ar atmosfras izturgu blvu melnu polietilnu, nesoais nullvads izgatavots no alumnija sakausjuma (izturba pret stiepes deformciju 300 N/mm) un uzem visas mehnisks slodzes. Fzes vadu rsgriezums var bt no 16 mm ldz 120 mm atkarb no slodzes strvas, maksimli pieaujam sprieguma krituma un sslguma strvas. Neso nullvada rsgriezums var bt no 16 mm ldz 95 mm (atkarb no mehniskajiem un elektriskajiem parametriem). Kabelim papildus var bt viens vai divi izolti vadi ielu apgaismojumam. Pielietojums. Gaisvadu elektroprvades lnijm. Augstka pieaujam dzslas temperatra - pie neprtrauktas darbbas 70 0C, sslgums (ilgums ldz 5 s) - 135 0C . Zemka ieteicam uzstdanas temperatra mnus 20 C Uzbve. Vads 16 mm2 - apaa un monolta alumnija dzsla, vads 25-120 mm2 - apaa, atdedzinta un kompakta alumnija dzsla. Izolcija - klimata noturgs melns PE. Nesoais vads - apa, atdedzints un kompakts alumnija sakausjuma vads. Izvietojums - izoltie vadi tiek savti apkrt nesoajam vadam.

3.2. att. Piekarkabelis AMKA

Dzslu identifikcija. Fzes dzslas 2, 3 vai 4 gareniskas rievas. Papildus dzsla - nav rievu (3.2. att.). Standarti. SFS 2200, HD 626-5D S1 Nominlais spriegums. U0/U = 0.6/1 kV, Um=1.2 kV
33

1.9.3. Piekarkabea sistma ar izolto nesoo nullvadu

Piekarkabelis sastv no viena ldz pieciem izoltiem alumnija fzes vadiem kuri apvti ap izoltu nesoo nullvadu no alumnija sakausjuma (izturba pret stiepes deformciju 300 N/mm). Vadi izolti ar atmosfras izturgu blvu melnu polietilnu. Nesoais nullvads uzem visas mehnisks slodzes (3.3. att.). Fzes vadu rsgriezums var bt no 16 mm ldz 150 mm atkarb no slodzes strvas, maksimli pieaujam sprieguma krituma un sslguma strvas. Neso nullvada rsgriezums var bt no 25 mm ldz 95 mm (atkarb no mehniskajiem un elektriskajiem parametriem).

3.3. att. Piekarkabelis ar izolto nesoo nullvadu

1.9.4. etru izolto vadu sistma

Piekarkabelis sastv no etriem identiskiem izoltiem vadiem (rsgriezums no 16 ldz 185 mm) , mehnisk slodze sadals starp tiem vienmrgi (3.4 att.). Tie ir izgatavoti no izturga alumnija, izturba pret stiepes deformciju katram vadam ir 150 N/mm. T k slodze sadals starp visiem vadiem, tad piekarkabea kopj izturba ir diezgan augsta. Vadi izolti ar atmosfras izturgu blvu melnu polietilnu PE vai caurto polietilnu XLPE. Kabelim papildus var bt viens vai divi izolti vadi ielu apgaismojumam.

3.4. att. etru izolto vadu sistma: a - piekarkabelis -4; b - piekarkabelis EX

EX (ALUS, -1, -4, -5) - 1 kV gaisvadu vtais kabelis ar PE izoltm alumnija dzslm. Pielietojums - gaisvadu elektroprvades lnijm. Augstka pieaujam dzslas temperatra pie neprtrauktas darbbas 70 C, sslgums (ilgums ldz 5 s) - 135 C
34

Uzbve. Vads - apaa, apdedzinta un kompakta alumnija dzsla. Izolcija - klimata noturgs melns PE. Izvietojums - izolti vadi savti kop. Dzslu identifikcija. Fzes dzslas 2, 3 vai 4 gareniskas rievas (3.5. att.). Papildus dzsla - nav rievu. -1, -4, -5 bez rievm. Standarti. HD626-3I. Nominlais spriegums. U0/U = 0.6/1 kV, Um=1.2 kV

3.5. att. Dzslu identifikcija: A, B, C fzes vadi, 0 - nullvads

1.9.5. Izolto vadu sistmas vidja sprieguma elektrotkliem Izolto vadu sistmas (vl sauktas par SAX, PAS, BLX vai -3) tika izstrdtas lai samazintu bojjumu skaitu saldzinoi ar kailvada sistmm vidja sprieguma tklos (3.6. att). Papildus ieguldjumi lniju izbv biei vien pilnb tiek kompensti ietaupot ar mazkiem lnijas trases platumiem, ar mazkiem izdevumiem lniju apkalpoan un nodroinot kvalitatvku elektroenerijas piegdi. Armatra izolto vadu sistmai ir derga visiem rsgriezumiem un vadu tipiem, to ir viegli montt.

Kabelis SAX-W Kabelis -3

3.6. att. Izolto vadu sistmas vidja sprieguma elektrotkliem

SAX-W 20 kV. Sistmu pielieto uzstdanai stabos k dau no gaisvadu SAXM sistmas ar spriegumu ldz 20 kV un frekvenci 50 Hz. Augstk pieaujam dzslas temperatra pie neprtrauktas darbbas 800C; sslgums (ilgums ldz 5 s) 2000C. Zemk ieteicama guldanas temperatra mnus 20 C Uzbve. Vads - apa, kompakts densizturgs alumnija sakausjuma vads, atbilst standartam IEC 104 Type A. Apvalks - apkrtjo apstku izturba, melns XLPE maisjums (3.6. att. un P.1.7. pielikums). Standarts. SFS 5791. Nominlais spriegums: U0/U = 12/20 kV, Um = 24 kV. 1.10. Spka kabei.
Kabei paredzti elektroenerijas kanalizcijai, un tie sastv no viena vai vairkiem savstarpji izoltiem vadtajiem, kuri ievietoti hermtisk aizsargapvalk, kas izveidots no gumijas, plastmasas, alumnija vai svina. Kabei, kuriem virs aizsargapvalka ir trauda lenu, apau vai plakanu trauda stiepu segums bruas (aizsardzbai pret mehniskiem bojjumiem), sauc par bruotu kabeli. Ja kabea aizsargapvalks vai bruas nav prklti ar piescintu dutas appinumu, dus kabeus sauc par kailiem kabeiem. Izir spka kabeus un kontrolkabeus. Spka kabeus izmanto elektroenerijas prvadei un sadalei apgaismes un spka elektroietaises, k ar gadjumos, kad kabeus izmantot ir ekonomiskk un tehniski mrtiecgk nek vadus. Standarti. Vadi un kabei tiek izgatavoti atbilstoi esoajiem starptautiskajiem standar-

35

tiem. Kabelis atbilst standartu prasbm, kas ir nordts konkrt kabea aprakst. Izmru un svara rdtji ir jem vr k nominlie. Nominlie spriegumi. Zemk nordtaj 3.6. tabul tiek nordti visbiek izplattie nominlie kabeu spriegumi, kas atbilst starptautiskajam standartam IEC 38. 3.6. tabula Nominlie spriegumi U0/U kV 0,6/1 3,6/6 6/10 12/20 18/30 Um kV 1,2 7,2 12 24 36 UP kV 75 125 170
U0 - nominlais spriegums starp dzslu un zemi; U - nominlais spriegums starp dzslm; Um - maksimlais darbbas spriegums, kas ietekm jebkuru tkla dau un uz kuru neattiecas slaicgas sprieguma svrstbas, kas radtas pie palaianas, atslganas vai traucjumu situcijs; Up - impulsv sprieguma pa lielums starp katru atseviu dzslu un zemi.

Kabeu konstrukcija. Kabei pc konstrukcijas, tehniskiem raksturojumiem un ekspluatcijas pabm atbilst standartiem IEC 60827, IEC 60840, IEC 60 502-1 un CENELEC standartiem HD 620, HD 632. 10.9.1. Spka kabei ar plastmasas izolciju
Tagad stacionrajos spka tklos izmanto kabeus ar izolciju no t polietilna (PE), kas ir droki ekspluatcij, nek kabei ar papra izolciju un ekoloiski trki (konstrukcij neizmanto svina, bituma, eas). Patlaban gandrz visos ES valsts izmanto spka kabeus tikai ar izolciju no t polietilna. Daudzdzslu kabeu konstrukcija paradta 3.7. attl, viendzslu vidj sprieguma kabea konstrukcija paradta 3.8. attl. Spka kabea strvu vados dzslas izgatavo no viena vai vairkiem alumnija vai vara vadiem. Dzsls rsgriezuma forma var bt aplis, k ar sektors vai segments (3.8. att.).
1 2 4 9 1 2 4 5 6 7 8 9

3.7. att. Daudzdzslu kabeu konstrukcija ar izolciju no t polietilna a spka kabelis bez bruas, b bruots spka kabelis;
1 - strvu vado dzsla; 2 - dzslu izolcija no t polietilna (PE); 3 - aizpildtji no kabeauduma vai cita materila; 4 - savienoanas lente; 5 - jostas izolcija no PVH plastikta vai polietilna; 6 - trauda lenu bruas; 7 bitums; 8 - aptinums no polietipentereftalatas plves; 9 liesmu kavjos aizsargprkljums (apvalks) no PVH plastikta (IEC 60332)

3.8. att. Viendzslu vidj sprieguma kabeu konstrukcija ar izolciju no t polietilna

1 - strvu vado dzsla; 2 dzslas ekrns no pusvadoa t polietilna; 3 izolcija no t polietilna; 4 ekrns no pusvadoa t polietilna; 5 sadaljuma slnis no strvu vados lentes; 6 ekrns no vara stieplm, kas savienoti ar vara lentes; 7 - sadaljuma slnis; 8 slnis no alumopolimrs lentes; 9 liesmu kavjos apvalks no polietilna, plastikta vai PVH plastikta.

36

Lietojot dus sektora vai segmenta formas rsgriezuma kabeus, var paaugstint to kopj rsgriezuma lietderg aizpildjuma pakpi. Kabeu diametrs ar sektoru vai segmenta formas dzslm ir mazks par 20-25%. Mazks ir ar materilu patri. Daudzstiepu dzslu sablvana ar dod materila ekonomiju. Sablvtas un nesablvtas dzsls rsgriezumi paradti 3.10. un 3.11. attl.
Izolcija Strvu vadoa dzsla Izolcija Strvu vadoa dzsla Izolcija Strvu vadoa dzsla

a - dzsls rsgriezuma forma sektors

b - dzsls rsgriezuma forma aplis

c - dzsls rsgriezuma forma segments

3.9. Kabeu dzsls rsgriezuma forma

a b 3.10. att. Apaas dzslas rsgriezums (a - nesablvta dzsla; b sablvta dzsla)

a b 3.11. att. Kabeu rsgriezums ar sektora formas dzslm (a - nesablvta dzsla; b sablvta dzsla)

Spka kabea strvu vados dzslas izgatavo no vara, alvota vara un alumnija stieplm atbilstoi standartam IEC 60228, DIN VDE 0295, 22483-77 ar izmaim 1, 2. Vara un alumnija dzslas kabeiem stacionrai instalcijai sadala uz 1 un 2 klasi, bet lokaniem kabeiem uz 3, 4, 5 un 6 klasi (3.12. att.). Standarts Cenelec HD 308 S2:2001 nosaka dzslu krsojumu fiksts montas un lokanajiem kabeiem. Zai - dzelten dzsla paredzta aizsardzbai (PE), vai kopj - aizsardzbai un nullei (PEN), pirms dzslas krsa brna, otrs dzslas melna, tres dzslas pelka, ceturts dzslas krsa - zila. Atseviu dzslu izolcijai lieto specilu plastmasu. Izolcijas krtas biezums un aizpildjuma veids ir atkargs no kabeu nominl darba sprieguma un dzslas rsgriezuma. Minimlais locjuma rdiuss. Minimla kabea locjuma rdiusa nordjumi to instalcijas laik tiek noteikti galvenajos kabea rdtjos (3.7. tab.). Galjs uzstdanas laik tiek pieauts vienreizjs locjuma rdiusa pielietojums ldz 30% mazks k nordts un tikai ar nosacjumu, ka locjums tiks veikts vienmrg rem. Maksimlais nostiepuma spks. Kabeu guldanas darbu laik tiek pielietotas vilcja uzmava un maksimlais pieaujamais nostiepuma spks tiek nordts konkrt kabea datu aprakst: kabelis ar alumnija dzslm 10-15 N/mm2, bet ne vairk par 40 N/mm2; kabelis ar vara dzslm 10-20 N/mm2, bet ne vairk par 70 N/mm2. o apjomu var pareizint ar visu kop saliktu dzslu rsgriezumu, bet neprsniedzot 8500 N. 3.7. tabula

Minimlais locjuma rdiuss Viendzslas kabelis

Instalcijas gadjum Monta gadjum
D kabea diametrs.

Trsdzslu kabelis 12 D 8D

15 D 10 D

37

1 klase Izolcija Strvu vadoa dzsla

2 klase Izolcija Strvu vadoa dzsla

Vads (N)YM(St)-J, -1 3 klase Izolcija Strvu vadoa dzsla

Vads NYM-J, -2 4 klase Izolcija Strvu vadoa dzsla

Vads/kabelis HO5Z-K, HO7Z-K, -3 5 klase Izolcija Strvu vadoa dzsla

Kabelis KRANFLEX NSHTOU, 6 klase Izolcija

Strvu vadoa dzsla

Vads/kabelis H05VV-F, H03VVF, SIF, JZ-500,

Kabelis JZ-HF-500,

3.12. att. Vadu un kabeu dzslu klass

Pielietojot specilo vilkanas mehnismu maksimlo pieaujamo nostiepuma spku var palielint: kabelis ar alumnija dzslm 50 N/mm2; kabelis ar vara dzslm 100 N/mm2. o apjomu var pareizint ar visu kopa saliktu dzslu rsgriezumu, bet neprsniedzot 20 000 N. Ja vilkana tiek veikta ar atbalstu pret trauda nodrosi, tad pieaujamais vilkanas spks nedrkst prsniegt 130 N/mm2, kas pareizints ar nodroses rsgriezumu. Minimls pieaujamas uzstdanas temperatras. Spea kabeu uzstdanas laik kabea temperatra nedrkst bt zemka par nordtajm vrtbm: Spka kabei uz spriegumu 1 kV ar plastmasas izolciju un ar apvalku no PVX -15 C. Spka kabei uz spriegumu 1 kV < U < 30 kV ar izolciju no t PE ar apvalku no PVX -5 C; ar apvalku no t PE -20 C. Spka kabei uz spriegumu >30 kV ar izolciju no t PE ar apvalku no PVX -5 C; ar apvalku no PE -15 C Pie zemkm temperatrm kabelim ir jnodroina prieklaicga uzsildana. Nepieciea38

mo kabea temperatru var sasniegt to vairkas dienas glabjot apsildts telps vai ar pielietojot specilas uzsildanas iekrtas. Guldanas veidi. Kabeu grupu ar PE izolciju var novietot trsstr (3.13.att.) vai plakn (3.14. att.). Izvle ir atkarga no dzslas rsgriezumu, no montas vieta un no ekrna zemanas veida. Kabeus, kuru dzslas ir izoltas
3.13. att. Kabeu guldana trsstr 3.14. att. Kabeu guldana plakn

ar gumijas vai plastmasas izolciju, stvs un vertikls kabeu trass var izmantot bez ierobeojumiem. Kabea metlisk ekrna zemana. Kabeu sistmas projektanas laik var bt izmantoti dadas metodes kabea metlisk ekrna zemanai. 3.15. att. un 3.16. att. paradti parastas zemanas metodes. Atvrta shma: kopjie kabeu ekrni ir savienoti un sazemti tikai vien trases gal. Aizvrta shma: kopjie kabeu ekrni ir savienoti abos trases galos uz sazemti jebkura gadjum vien trases gal.

3.15. att. Kabeu ekrna zemanas aizvrta shma

3.16. att. Kabeu ekrna zemanas atvrta shma

Elektrisk pretestba. Katalog katram kabeu tipam tiek noradta maksiml standarta pieaujam vrtba elektriskajai pretestbai strvas dzslm pie neprtraukta sprieguma un temperatras +20 C. Metlisko apvalku un kopjo ekrnu elektrisk pretestba pie neprtrauktas strvas ir aprinu rdtji. Saistb ar maistrvas pretestbu un zemk nordtajiem faktoriem ir jem vr papildus zudumi, kas rodas atkarb no virsmas vai saskarsmes: frekvence 50 Hz kopj ekrna de ir noslgta uzstdot trsstrveid viendzslu kabei saskaras, savukrt izvietojot to vien lmen, distance starp kabeiem ir vienda ar rjo kabea diametru. Ir iespjams prrint elektrisko pretestbu pie neprtraukta sprieguma ar cits temperatrs pc sekojoas formulas: Rt = R20 [1 + a20(t - 20)], (3.1) kur: Rt -elektrisks pretestbas vrtba pie temperatras t0C, ; R20 - elektrisks pretestbas vrtba pie temperatras 20 C, ; t - strvas nesos dzslas temperatra, C a20 patnjas pretestbas temperatras koeficients (1 /C) ar vrtbu: 0,00393 1/C vara dzslm, 0,00403 1/C alumnija dzslm/apvalkiem, 0,00400 1/C apvalkiem no svina sakausjuma Kapacitativ pretestba. Kapacitatvs pretestbas vrtbas ir vidjie rdtji, kas emti izejot no temperatras +20 C un nominlo spriegumu ar frekvenci 50 Hz. Paaugstinot strvas nesos dzslas temperatru no +20 C ldz maksimli pieaujamai kabea darbbas temperatrai, tad kapacitatvs pretestbas apjoms paaugstins aptuveni par 40%. Tas attiecas uz specilajiem kabeiem ar izolciju no PVX. sslguma uz zemi apjoms palielins atbilstoi kapacitatvs pretestbas apjomam. Izldes

39

un sslguma strvas apjomi uz zemi ir aprinu vrtbas pie frekvences 50 Hz. Kapacitvo pretestbu aprina: F C= (3.2) , d 0 km 18 ln d i kur relatva dielektrisk caurlaidba; d0 izolcijas rjais diametrs, mm; di dzslu diametrs ar ekrnu, mm; spe = 2,3. Dielektriskie zudumi var aprint, izmantojot formulu U2 W Wd = 2fC tg , (3.3) 3 km kur U nominlais spriegums, kV; f frekvence, Hz; C kapacitte, F/km; tg dielektrisko zudumu tangensa leis. Induktv pretestba. Induktvs pretestbas vrtbas, kas nordtas katram kabelim atsevii, ir aptuvenas. Viendzslu kabeu induktvas pretestbas vrtba tiek noteikti atbilstoi sekojoajam: uzstdana vien lmen, attlums starp kabeiem ir viends ar rjo kabea diametru, uzstdot trsstrveida kabei saskaras. Induktivittes aprins (3.17. att.): K s H (3.4) L = 0,05 + 0,2 ln , r km kur = 1 uzstdot trsstrveid; = 1,26 uzstdana vien lmen; s attlums starp dzslu ass, mm; r dzslu rdiuss, mm.

3.17. att. Ilustrcija induktivittes un induktvas pretestbas apriniem

Induktvo pretestbu var aprint, izmantojot formulu: L X = 2f , (3.5) 1000 km kur f frekvence, Hz; L induktivitte, H/km Pieaujam kabea dzslas sasiluma temperatra. Ilgstoi pieaujama maksimla strvas nesos dzslas darbbas temperatra: kabei ar 1 kV slodzi ar izolciju no PVX 700C, kabei ar izolciju no t PE 90 0C. Pieaujam kabea dzslas sasiluma temperatra avrijas rem ar izolciju no PVX 90 0 C, kabei ar izolciju no t PE 130 0C. Lai nodrointu mehnisko un elektrisko izolcijas noturbu termisk slodze, kas ir sslguma iemesls, tiek ierobeota ar maksimlo galjo temperatru noteikanu strvas vadoo dzslu sslgumiem.

40

- kabei ar to PE izolciju - 250 C; - kabei ar PVX izolciju ar 1 kV spriegumu: 300 mm2 - 60 0C; > 300 mm2 - 140 C. Nordtie maksimlie pieaujamie sslguma strvas apjomi tiek aprinti balstoties uz faktu, ka skotnj temperatra strvas nesoaj dzsl ir maksiml pieaujam darbbas temperatra. 1 sekundes sslgumu apjomi ir strvas nesos dzslas termisks izturbas rdtjs. Maksimlo pieaujamo termisks strvas apjomu sslguma gadjum ar ilgumu no 0,2 ldz 5 sekundm var noteikt pc zemk noradts formulas: I t = I1s / t , kur I1s - 1 sekundes termiskais sslguma strvas apjoms, kA t - sslguma ilgums, s Guldot zem kabeus ar t polietilna izolciju ir jem vr fakts, ka ilgstoa dzslas temperatra +90 C apjom var izvt apkrtjo augsni un tdjdi bt par iemeslu kabea prslodzei. emot to vr nepiecieams ierobeot dzslu ar izolciju no t polietilna, kuras tiek guldtas zem, ilgstou temperatras apjomu ldz +65 C. Dinamisk slodze. sslguma strvas mehniski noslogo ne tikai kabeli, bet ar armatru. Maistrlo tklu un lielu elektrostaciju tuvum dinamisks slodzes nozme pie sslgumiem ir daudz lielka nek attlints tkla das. Ir nepiecieams prbaudt armatras dinamisko izturbu k ar paa kabea nostiprinjumu. Tas jo pai attiecas uz augstsprieguma sistmm un parallo gaisvadu trau kabeiem sslguma moment maksimlie iedarbbas spki tiek prvrsti sslguma trieciena strv, kura ietekme prsniedz sslguma strvas apjomu 2,5 reizes. Dinamisko slodu samazinana ldz minimumam bez droas armatras pielietojuma prasa ar izmantot paredzto montas tehniku. Dinamisko slodzi starp kabeiem var aprint ar formulu: 0,2 2 F= I , (3.6) s kur I = 2.5Isl, kA Isl sslguma strva, kA; s attlums starp kabeu ass, m; F maksimlais spks, N/m.

1.10.2. Spka kabeli ar gumijas izolciju.

Spka kabelis ar gumijas izolciju (3.18.att.) var bt bez brum vai bruots ar rjo segumu. Strvu vadoo dzslu rsgriezumu diapazons ir 1-500 mm2. os kabeus lieto stacionru ietaiu tklos ar maispriegumu ldz 500 V un ar ldzspriegumu ldz 1000 V, k ar elektroietaiss ar darba maispriegumu 3, 6 un 10 kV. Ir ar specilas kabeu markas, kurus izmanto kustgam savienojumam telps vai rpus telpm (darba galdos, liftos, celtos, transportanas iekrts un konveijeros, spka ds un visur, kur kabelis tiek pakauts vilkanai vai dauzanai pret zemi, vai tiek izmantots ar k trose), ievrojot nordto temperatras diapazonu. Kabei ir laikapstku un UV staru izturgi. Dzslas sastv no smalkm tra alumnija vai vara iedrm, gumijas (PCH) saturoas dzslu izolcijas, dzslas savtas kop ar specilm izturgm papildus dzslm, rj apvalka izolcijai izmantots specils gumijas (PCH) savienojums melns, liesmu kavjos. Visos kabeos ar trs vai vairkm dzslm viena ir dzeltena/zaa un t ir novietota rj sln. Prjs dzslas ir krsainas. Markas un lietoanas joma spka kabeiem ar gumijas izolciju dotas katalogos. Tehniskie dati zemsprieguma kabeiem ar gumijas izolciju. Nominlais maispriegums ar frekvenci 50 Hz 660 V, nominlais ldzspriegums 1000 V, maksimla dzslas darba temperatra +700C, sslguma maksimla dzslas temperatra 2000C, ap41

krtjas vides temperatra - +50/-50 0C, minimls pieaujamas uzstdanas temperatras - 150C, locjuma rdiuss viendzslas kabeiem 7,5 D, daudzdzslu kabeiem 10 D. 110220 kV spriegumam rao ar gzi vai eu pildtus kabeus.
1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 6 7 8

3.18. Spka kabelis ar gumijas izolciju: a kabelis bez bruas, b bruots kabelis.
1 - strvu vado dzsla; 2 apvalks; 3 izolcija; 4 aptinums; 5 apvalks; 6 spilvens; 7 brua; 8 segums.

1.10.3. Kontrolkabei.
Kontrolkabeus lieto datu prraidei spka ds, vadbas ds, releja aizsardzbas ds. Kontrolkabeus (3.19. att.) izgatavo ar 4-61 dzslm, dzslu rsgriezums 0,75-10 mm2. Kabeus izmanto brvam savienojumam, statiskai instalcijai vai kustgam savienojumam. Uzbve. Dzslas sastv no smalkm tra alumnija vai vara iedrm, polivinilhlorda (PVH), gumijas vai polyolefina saturoas dzslas izolcijas, dzslas savtas krts, apkrt dzslm aptts auduma materils, tam seko sapts vara vai alumnija ekrns (brua), rj apvalka izolcijai izmantots polivinilhlords (PVH), gumija vai specils halognbrvs poliuretna (PUR) savienojums, liesmu kavjos (IEC 60332.1). Dzslas ir krsainas.
1 2 7 1 2 3 4 5 6 7

3.19. Kontrolkabelis: a kontrolkabelis bez bruas, b - bruots kontrolkabelis

1 - strvu vado dzsla; 2 izolcija; 3 - sadaljuma slnis; 4 brua; 5 - izolcija; 6 PET plve; 7 - apvalks

Tehniskie dati. Nominlais maispriegums ar frekvenci ldz 100 Hz 660 V, nominlais ldzspriegums 1000 V, maksimla dzslas darba temperatra 700C, apkrtjas vides temperatra - +50/-50 0C, minimls pieaujamas uzstdanas temperatras nebruotiem kabeiem - 150C, bruotiem kabeiem - 50C. Kabeu marana. Kabeu markas apzmjum ietilpst burti, kas norda kabea elementu konstrukciju. Burtu secba markas apzmjum atbilst konstrukcijas elementu secbai, skot no kabea dzslm. 1.10.4. Kabeu markas izvle.
Kabeu markas izvli nosaka apkrtjs vides apstki, kabeu trases profils un saretba, k ar kabea likanas veids. Kabeu konstrukcija (marka) un rsgriezums ir jizvlas, ievrojot vissmagkos apkrtjs vides apstkus vis kabea garum. Telps, kur ir novrojama vibrcija, juzstda kabei ar alumnija vai plastmasas apvalku. Izvloties kabeus jievro, ka stiepes slodze kabeiem var rasties, tos liekot dados uzbrumos, purvains vai jaukta sastva grunts, den, k ar montjot tos pa vertiklm konstrukcijm. Ja kabeus liek tuneos, blokos vai cits slgts ietaiss, tad nav pieaujams lietot kabeus 42

ar degou aizsargprkljumu, bet tiem ir jbt prkltiem ar nedegou pretkorozijas materilu. Zons, kur ir paaugstinta korozijaktivitte vai ar grunts satur vielas, kas var sagraut metla apvalkus, jlieto kabei ar pastiprintu aizsargslni. 20 kV sprieguma lnijm lieto ar viendzslas kabeus, ja nevar lietot trsdzslu kabeus to s celtniecbas garuma d. Viendzslas kabeu rsgriezumi jnosaka, emot vr apvalku sasilanu inducto strvu d.

1.11. Vadi
Elektrotehnisks un radiotehnisks iekrts plak lietotie vadu veidi ir tinumu vadi; montas vadi; instalcijas vadi. Galvenie vadu raksturlielumi ir dzslas diametrs, dzslas patnj pretestba, maksiml darba temperatra, izolcijas biezums un izolcijas caursites spriegums. Dzslas diametrs nosaka vada rsgriezumu un ldz ar to ar maksimlo pieaujamo strvu. patnj pretestba atkarga no vadtja materila veida. Maksiml darba temperatra, kura atkarga no dzslas izolcijas veida, jizvlas atbilstoi elektrisks manas vai aparta termisks izturbas klasei. Izolcijas biezums sevii svargs ir tinumu vadiem jo plnka ir vada izolcija, jo lielku vijumu skaitu var ievietot vien un tai pa tinuma tilpum. Izolcijas caursites spriegums jzina td, lai vartu pareizi izvlties iekrtas vai mezgla darba spriegumu. Caursites spriegums atkargs no izolcijas veida un biezuma. Lai noteiktu caursites spriegumu, diviem noteikt garum kop savtiem vadiem pieslgto spriegumu paaugstina tik ilgi, kamr notiek caursite. Atbilsto sprieguma vrtba ir abu divu vadu izolcijas kopjais caursites spriegums.

1.11.1. Tinuma vadi.

No tinumu vadiem izgatavo elektrisko manu, transformatoru un apartu tinumus, releju spoles, induktivittes spoles, pretestbas spoles un citus elementus. Tinumu vadiem parasti ir vara dzsla un emaljas, iedru, plves vai ar jaukta izolcija. Izgatavo ar tinumu vadus ar alumnija dzslu. Pretestbas tinumu vadiem visbiek ir manganna dzsla. Prskats par galvenajiem vara tinumu vadu veidiem dots 3.8. tabul. Tinumu vadus ar emaljas izolciju sauc par emaljtiem vadiem. Emaljas izolcija ir plnka par citiem izolcijas veidiem, jo ts biezums ir tikai 0,0075...0,07 mm. Emaljas izolcijai parasti ir liela elastba un dilanas izturba, viengi eas emaljas mehnisks pabas ir sliktkas. Maksiml darba temperatra emaljtiem vadiem atkarb no emaljas bzes ir 1 0 5 . . . 1 8 0 C , bet vadiem ar poliimdu emaljas izolciju t ir vl augstka. Poliuretna emalja, vadus lodjot, nav jnotra, jo emalja izpilda kuu funkcijas. iedru izolciju tinumu vadiem izgatavo no kokvilnas, zda un kaprona diedziiem vai stikla iedras, retk lieto azbesta iedru. Eas transformatoru tinumiem lieto ar vadus ar kabeu papra aptinumu. iedru izolcijai ir labas mehnisks pabas, bet maza termisk izturba. Viengi stikla iedras izolcijai darba temperatra sasniedz 1 5 5 . . . 180 C.

43

3.8. tabula

Galvenie vara tinumu vadu veidi

Dzslas diametrs, mm 0,02... 2,44 0,05... 2,44 0,02... 2,44 0,05... 2,44 0,02 ... 2,44 0,02 ... 2,44 0,06... 1,0 0,06... 1,0 0,05... 2,44 1,0... 5,2 0,2... 5,2 1,0... 5,2 0,83x3,53 * No 0,9x2,83 ldz 1,16x9,8* No 0,9x14,5 ldz 5,5x14,5* Tas pats 0,31... 5,2 0,31... 5,2 No 0,9x2,1 ldz 5,5x14,5* 0,2,.. 2,1 0,2... 2,1 0,72... 2,1 0,05... 2,1 0,05... 2,1 0,72 ... 0,96 0,72 ... 0,96 0,31 ...2,1 0,31... 1,56 Ar emaljas izolciju Maksimla Izolcijas bie- darba tempezums, ratra 0 mm C Izolcijas veids

Ar idru un plves izolciju

0,0075...0,05 105 stos eas emalja 0,0125...0,06 105 Tas pats 0,01... 0,05 105 Vinifleksa un metalvina tipa emalja 0,015...0,065 105 Tas pats 0,01... 0,05 105 Poliamda-rezola emalja 0,015...0,065 105 Tas pats 0,01... 0,05 120...130 Poliuretna emalja 0,015... 0,07 120...130 Tas pats 0,01... 0.05 130 PolietilnglikoItereftalta emalja 0,15... 0,30 105 Vairkkrs kabeu papra aptinums 0.09 ... 0,16 0,42 90 Divkrs kokvilnas aptinums 0,07... 0,08 90 Kokvilnas aptinums un appinums 0,07... 0,08 90 Divkrs zda aptinums 0,15... 0,22 105 Divkrs kaprona aptinums 120 0,15... 0,22 0,11...0,165 0,11...0,165 0,22 ... 2,80 0,062...0,1 0,062...0,1 0,14...0,16 0,033 ...0,078 0,062... 0,10 0,095 0,093 0,10...0,12 0,08... 0,10 120 155 180 105 90 105 90 90 105 90 105 155 180 Divkrs triacettcelulozes plves aptinums un kokvilnas aptinums Divkrs triacettcelulozes plves aptinums un kaprona aptinums Divkrs stikla iedras appinums, kas piescints ar gliftllaku Divkrs stikla iedras appinums, kas piescints ar silikonlaku Vairkkrs kabeu papra un kokvilnas spirles aptinums Eas emalja, kokvilnas aptinums Eas emalja, kaprona aptinums Eas emalja, divkrs kokvilnas aptinums Eas emalja, zda aptinums Eas emalja, kaprona aptinums Eas emalja, divkrs zda aptinums Eas emalja, divkrs kaprona aptinums Gliftla emalja, stikla iedras aptinums Silikona emalja, stikla iedras aptinums

Plves izolciju parasti veido triacettcelulozes plves aptinums, kas nodroina lielu mehnisko, elektrisko un termisko (ldz 120 C) izturbu. Jaukt izolcija sastv no emaljas prkljuma un iedru aptinuma. izolcija ir relatvi bieza un mehniski izturga, tau tai ir maza termisk izturba (izmums izolcijas veidi, kuros ietilpst stikla iedras aptinums). Viszemks caursites sprieguma vrtbas (ldz 450 V) ir iedru izolcijai. Tinumu vadiem ar emaljas izolciju U c = 500...1200 V, bet poliimdu emaljas izolcijai pat 7900 V. Plves izolcijai Uc = 3...4 kV. Vadiem ar jauktu izolciju pieem, ka caursites spriegumu nosaka tikai lakas komponents. Augstfrekvences tinumu vadu katra dzsla sastv no oti daudzm izoltm stieplm, kas prkltas ar emalju. Dzsla aptta ar vienu vai divm zda diedziu krtm. Dzslas diametrs ir 0,05. . . 0,2 mm, katr dzsl ietilpst 7. . . 630 stieples. Pieaujam darba temperatra augstfrekvences tinumu vadiem ir 90 C. 44

Ar jauktu izolciju

Ar iedru un plves izolciju

* Taisnstrveida rsgriezuma izmri.

Lielas pretestbas tinumu vadiem, kurus izgatavo no manganna, retk no konstantna vai nihroma, ir emaljas, iedru vai jaukta izolcija. Dzslas diametrs - 0 , 0 2 0,8 mm. No iem vadiem izgatavo pretestbu tinumus etalonrezistoriem, mrinstrumentu papildrezistoriem un rezistoru magaznm.

1.11.2. Izolti vadi

Atkarb no konstruktv izveidojuma izoltus vadus iedala di: a) izolts vads strvu vados daas ieslgtas izoljo apvalk; b) izolts aizsargts vads virs izolcijas apvalka vl ir mehniski izturgs apvalks; c) aukla izolts lokans vts vara stiepu vads, sastv no vairkm kop savtm vara dzslm. Vada strvu vadoo dau rsgriezumu skala ir da (mm2): 0,5; 0,75; 1; 1,5; 2,5; 4; 6; 10; 16; 25; 35; 50; 70; 95; 120; 150; 185; 240; 300; 400. Par vada nominlo rsgriezumu sauc noapaotu vada faktisko rsgriezumu. Alumnija vadus izgatavo, skot ar 2,5 mm2 rsgriezumu. Vadu marka, raksturojums, nominlais spriegums, dzslu skaits un rsgriezums var atrast katalogos. Montas vadus izmanto apartu un instrumentu shmu montai radiotehnisks, elektronisks un elektrotehnisks iekrts. iem vadiem parasti ir vara, retk alumnija dzslas. Dzsla var sastvt no vienas vai daudzm kop savtm stieplm, kas prkltas ar lodalvu, lai atvieglotu lodanu. Daudzstiepu dzslm ir lielka lokanba un mehnisk izturba. Montas vadu izolciju izgatavo no gumijas, polivinilhlorda plastikta, polietilna, kokvilnas vai poliamdzda diedziiem, k ar no sinttiskajm plvm. Dadu izolcijas veidu nodroint termisk izturba aptver plau diapazonu. Prskats par galvenajiem vara montas vadu veidiem dots 3.9. tabul. 3.9. tabula Galvenie vara montas vadu veidi

Dzslas diametrs (mm)

0,35...1,5 0,2... 0,75 0,2 ... 0,75

0,35. . . 0,35. . . 0,75. . . 0,35. . .

2,5 2,5 5,0 4,0

0,35. . . 6,0 0,2... 1,25 0,2. . . 1,25 0,05... 0,1 0,05. . . 0,5

Darba temperatra C Izolcijas veids miniml maksiml Ar vienstieples dzslu -40 65 Gumija -60 50 Polivinilhlorda plastikts -6 0 50 Kokvilnas aptinums un polivinilhlorda plastikts Ar daudzstiepu dzslu -40 65 Gumija -4 0 65 Gumija un lakots kokvilnas aptinums -50 70 Polivinilhlorda plastikts -60 100 Plves izolcija ar aptinumu un lakotu appinumu no stikla iedras -60 250 Fluoroplasta-4 plve un stikla diegu appinums, kas piescints ar silikonlaku -50 100 Aptinums un lakots appinums no stikla iedras -50 100 Tas pats, ar lokanu ekrnu -60 70 Poliamdzda appinums -60 70 Divkrs poliamdzda appinums

45

Automtisko telefona centru montai izgatavo specilus vadus ar paaugstintu lokanbu. Vadi sastv no daudzm (ldz 60) skdzslm, kuras veido vizuojoie metla diegi. Skdzslas izoltas ar zda vai kaprona iedrm, bet vada appinums izgatavots no kokvilnas, zda vai kaprona. Instalcijas vadus izmanto spka un apgaismes iekrtu sadales tklu izveidoanai. Izgatavo viendzslas un daudzdzslu instalcijas vadus. Tiem ir vara vai alumnija dzslas un polivinilhlorda plastikta izolcija, kas nodroina labu misko izturbu un mitrumizturbu. Vl lieto ar instalcijas vadus ar gumijas izolciju un kokvilnas appinumu. Iekjos elektriskos tklus jeb instalcijas izbv ar no kabeiem. Strvu vados daas izoltiem vadiem izgatavo no vara vai alumnija. Atkarb no strvu vados daas, izolcijas materila un vada konstrukcijas vadus apzm ar burtiem, kuru nozmes doti firms katalogos. Visvairk praks izmanto PVH vadu/kabeu NYM-J un NYM-0, k ar ekranto PVH vadu (N)YM(St)-J. Auklas ir oti lokanu instalcijas vadu paveids. Ts lieto prnsjamu elektroenerijas patrtju pieslganai pie baroanas tkla.

1.12. Lodes un kui

Lodes ir tri metli vai metlu sakausjumi. Jebkuru lodi izvlas ar tdu aprinu, lai ts kuanas temperatra btu daudz zemka par savienojamo metla detau kuanas temperatru. Lodes iedala vieglkstoajs mkstlods kuanas temperatra ldz 450 C un grtkstoajs cietlods kuanas temperatra virs 450 C. Mkstlodm lieto sakausjumus no viegli kstoiem metliem: alvas, svina, antimona, bismuta, vara, kadmija u. c. Visplak lieto alvas-svina lodes, bez tam ar alvas-svina-antimona, bismuta un kadmija u. c. lodes. Pie cietlodm pieder vara-cinka, vara-sudraba u. c. sakausjumi, piem., alumnija sakausjumi ar varu, cinku un silciju. Bez lodm lodanas proces nepiecieami ar kui. Tie no salodjamo metlu virsmas notra oksdus un citus netrumus, k ar aizsarg lodjams virsmas pret oksidanos pa lodanas proces. Kui var bt cietas vielas (boraks Na 2 B 4 O 7 10H 2 O, borskbe H 3 BO 3 , kolofonijs u. c.) vai idrumi (cinka hlorda ZnCl 2 slsskb izdints Zn dums, kolofonija dums spirt u. c). Dareiz lieto pusidras kuu pastas. Cieto kuu kuanas temperatrai jbt zemkai par lodes kuanas temperatru, bet lodanas temperatrai zemkai par kuu termisks sadalans temperatru. Montjot instalcijas un kabeu lnijas, vadu un kabeu dzslu savienoanu un atzaroanu, ka ar zemanas vadu pievienoanu pie kabeu svina vai alumnija apvalkiem, veic, lodjot ar dadm lodm (3.10. tab.), lietojot lodanas ziedes (3.11 tab.) un kuus (3.12. tab.).

46

3.10. tabula

Plak lietojamo lou sastvi

Sastvs pc masas, % Lodes marka alva svins antimons var Kuanas Bl- temperatra, C vums 3 g/cm sbeigu kuma 183 183 183 183 183 185 245 450 250 400 150 170 200 250 300 222 225 230 235 245 277 265 500 300 425

sudkadalucinks rabs mijs mnijs Alvas-svina lodes -90 89...90 Prjais Ne vai- 0,8 7,6 rk par 0,1 -61 59.. . 6 1 daudzums Tikpat 0,8 8,6 -50 49...50 0,8 0,1 8,9 -40 39...40 1,5...2 0,1 9,3 -30 29...30 1,5...2 0,15 9,8 -18 17...18 2 ...2,5 0,15 10,2 -4 3...4 5 . . . 6 0,15 10,7 Lodes kabeu un vadu ar alumnija dzslm lodanai KO 85 15 MO 36 40 24 150A 40 1,5 58,5 170A 38,7 3,8 57,5 200A 79 20 1 250A 90 10 300A 80 20 _ A-I5 60 40

3.11. tabula

Izplattko lodanas zieu receptra

Sastvs, % Sastvu numuri tehniskie dzvnieku tauki vai stearns 30 30 5 5 kolofonijs 50 30 2,5 2,5 11 tehnisamonija cinka dens kais vahlords hlords zelns 10 5 2 2 5 25 20 20 5 10 5,5 5,5 65 64 petrolatums 65 slsskbe (kodint) 25

1. 2. 3. 4. 5.

3.12. tabula Alumnija lodan un metinan biek lietojamo kuu receptra

Kuu marka KM-1 A-4A BAM Sastvs, % klija hlords ntrija hlords brija hlords litija hlords 45 50 50 20 28 30 20 14 ntrija fluords 15 8 K-l markas kriolts 20

Piezme. Kuu masu izgatavo ar biezu konsistenci, td uz 100 g pulverveida kuu pievieno apmram 35 g dens.

47

2. MAGNTISKIE MATERILI 2.1. Klasifikcija

Magntisks pabas raksturgas gan vielas elementrdaim, gan atomiem, gan makroskopiskiem vielas daudzumiem. Jebkura viela, kas ievietota magntiskaj lauk, iegst magntisko momentu. Vielas magnetizanu raksturo di lielumi: B magntisk indukcija (T), H magntisk lauka intensitte (A/m), I magnetizcija magnetizans pakpe (A/m), km magntisk uzmba, magntisk caurlaidba (permeabilitte), magntisk plsma (Wb). Magnetizcija ir saistta ar magntisk lauka intensitti I = kmH. (2.1) Magntisko indukciju viel nosaka rj un paas vides magntisk lauka indukcijas summa B = B0 + Br = 0H + 0I = 0(H + I), (2.2) 7 kur 0 = 4 10 magntisk lauka konstante, H/m. Apvienojot (2.1) un (2.2) B = 0H(1 + km) = 0 r H, (2.3) B r = km + 1 vai r = , (2.4) 0 H kas ir relatv magntisk caurlaidba un kas parda, cik reiu magntisk indukcija magnti atiras no indukcijas vakuum. Magntisko caurlaidbu pie H = 0 sauc par skuma caurlaidbu r sk., nosakot to oti vjos laukos apmram 0,1 A/m. Atbilstoi to magntiskajm pabm, visus materilus iedala ds grups. 1. Diamagntii, kas ir vielas, kuras rj magntiskaj lauk magnetizjas pretji rj lauI ka virzienam, td diamagntiiem magntisk uzmba k m = 0 un relatv magntisk H caurlaidba r 1 . Diamagntiis no magnta atgras. Diamagntii ir inerts gzes, deradis, var, cinks, svins, bismuts, dens. Diamagntios visi elektronu magntiskie momenti ir kompensti, td atoma summrais magntiskais moments ir viends ar nulli. Arja magntiskaj lauk atomos inducjas neliels magntiskais moments, kas vrsts pretji rj lauka virzienam un v j i n a lauka iedarbbu. is moments rodas nosacto elektronu orbtu (stenb elektronu kustba ap kodolu nenotiek pa orbtu, bet ir saretka) precesijas rezultt. Par elektrona o r b t a s precesiju sauc pardbu, kad orbtas ass savukrt rot ap asi, kas sakrt ar rj magntisk lauka virzienu. 2. Paramagntii, kas ir vielas, kuras rj magntiskaj lauk magnetizjas t virzien, td km 0 un r 1. Paramagntii magnts pievelk. Paramagntii ir alumnijs, volframs, skbeklis. Paramagntios elektronu magntiskie momenti nav pilngi kompensti, td ar atomiem ir magntiskie momenti. ie momenti vrsti haotiski dados virzienos, td makroskopisk paraug summrais magntiskais moments ir viends ar nulli. Arj magntiskaj lauk atomu magntiskie momenti daji orientjas t, ka to poli pagrieas uz rj lauka pretju zmju polu pusi, td rodas iekjs magntiskais lauks, kas pastiprina rj lauka iedarbbu. is efekts ir oti niecgs, jo atomu magntisko momentu orientcijas pakpe ir oti maza. Feromagntii, kas ir vielas, kuras oti spcgi magnetizjas rj magntiskaj lauk. Feromagntiiem km >> 0 un r >> l. Viens no pazstamkajiem feromagntiiem ir dzelzs. No t clies ar nosaukums. Ar feromagntiu atomiem ir magntiskie momenti, tau feromagntiiem atirb no

48

paramagntiiem raksturga specifiska kristlisks struktras patnba nelielas makroskopiska ermea das, kuras sauc par domeniem, visu atomu magntiskie momenti spontni orientjas vien virzien. pardba izskaidrojama ar elektronu apmaias mijiedarbbu, kas noris starp atomiem. Mijiedarbbas procesam atbilst enerija, ko sauc par apmaias eneriju. Apmaias enerijas vrtba atkarga no atoma diametra d un neaizpildts elektronu apakaulas diametra d' attiecbas. o atkarbu attlo lkne, kas pardta 2.1. attl. K redzams, pozitva apmaias enerijas vrtba, kam atbilst sistmas pilns enerijas samazinans un ttad ar termodinamiski stabils stvoklis, novrojama tikai tiem elementiem, kuriem diametru attiecba ir robes no 1,5 ldz 3,5 dzelzij, nielim, kobaltam un lantandam gadolnijam. Td normlos apstkos pie feromagntiiem pieskaitmi tikai ie etri elementi. Zems temperatrs feromagntiskas pabas pards vl daiem citiem lantandiem.

2.1. att. Apmaias enerijas atkarba no atoma diametra un neaizpildts elektronu apakaulas diametra attiecbas.

Ar atbilstou diametru attiecbu un pozitvu apmaias enerijas vrtbu izskaidrojamas feromagntiskas pabas, kas piemt daiem neferomagntiu sakausjumiem, piemram, sistmm Mn-Sb, Mn-Al-Ag. 3. Ferimagntii, kas pc savm magntiskajm pabm neatiras no feromagntiiem, bet tie nav metliski vadtji, piemram, skbais dzelzs oksds. Visi tehnik (elektrotehnik) lietojamie magntiskie materili ir feromagntii vai ferimagntii.

2.2. Feromagntiu pabas

Feromagntiiem raksturga specifiska kristlisks struktras patnba nelielas makroskopiska ermea das, kuras sauc par domeniem (2.2. att.), visu atomu magntiskie momenti spontni orientjas vien virzien. Ja arja magntisk lauka nav, feromagntia domenu momenti vrsti kristalogrfisko asu virzienos un savstarpji kompensjas, td makroskopisk paraug summrais magntiskais moments viends ar nulli.

Magnetizanas ass

2.2. att. Feromagntisk materila domenu struktra

Ievietojot paraugu rj magntiskaj lauk, domenu magntiskie momenti cenas orientties rj lauka virzien, jo ds stvoklis atbilst minimlai potencilajai enerijai un ttad

49

ar sistmas maksimlai stabilittei. o procesu sauc par magnetizanos. T atsevias stadijas shematiski pardtas 2.3. attl. Vj magntiskaj lauk notiek tikai domenu sieniu elastga deformcija domeni, kuru magntisk momenta virziens ir termodinamiski izdevgks (mazk atiras no rj lauka virziena), palielins uz citu domenu rina. is process ir elastgs rjo lauku noemot, sieniu deformcija izzd un atjaunojas skotnjais stvoklis. Vidji spcg magntiskaj lauk magnetizans notiek straujk, jo noris domenu sieniu neelastga deformcija un, palielinot lauka intensitti vl vairk, ar domenu momentu pagrieans rj lauka virzien. o procesu rezultt viss magnetizjamais feromagntia paraugs prvras par vienu viengu domenu, kura magntiskais moments vrsts rj lauka virzien. Ldz ar to iestjas piestinjums tlk palielinoties rj lauka intensittei, magnetizans pakpe un parauga magntiskais moments vairk palielinties nevar.
2.3. att. Domenu konfigurcija dads feromagntia magnetizans stadijs: a rj lauka nav; b domenu sieniu elastga deformcija; c domenu sieniu neelastga deformcija; d domenu momentu pagrieans.

Magnetizans rezultt notiek feromagntia deformcija, mains t linerie izmri. o pardbu sauc par magnetostrikciju. Atkarb no dimensijas mainans zmes izir pozitvu un negatvu magnetostrikciju: ja, palielinot magntisk lauka intensitti, liner dimensija palielins, magnetostrikcija ir pozitva, pretj gadjum negatva. Pc rj magntisk lauka noemanas daiu termisks kustbas rezultt domenu orientcijas pakpes samazins. Atkarb no materila sastva, struktras un citm pabm kaut kda magnetizans pakpe var saglabties ilgku vai sku laiku vai pilngi izzust. Magnetizans process saistts ar magntisk lauka enerijas patriu. Patrtais enerijas daudzums un magntisk lauka miniml intensitte, kas nepiecieama, lai sasniegtu piestinjumu, atkarga no materila dabas un struktras, k ar no faktoriem, kuri, ietekm materila struktru. Feromagntiiem ir kristliska struktra. T parasti ir polikristliska, vairk vai mazk skgraudaina, ar neregulrm graudu skaldnm. Dzelzij un nielim raksturgs kubisks, kobaltam heksagonls kristliskais reis (2.4. att.). Ldzgi reu tipi ir ar lielkajai daai feromagntisko sakausjumu. Tpat k citas, fizikls pabas, ar galvens magntisks pabas kristliem ir anizotropas. Td feromagntiu monokristlos izir vieglas magnetizans virzienus, kuros piestinjumu var pankt relatvi vj magntiskaj lauk, patrjot minimlu enerijas daudzumu, un sevii grtas magnetizans virzienus, kuros enerijas patri un lauka nepiecieam intensitte ir lielka. Dzelzs kristliskaj re viegls magnetizans virziens sakrt ar elementr kuba autni, niea kristliskaj re ar kuba telpisko diagonli, bet ko balta kristliskaj re ar heksagonlo asi (2.4. att. c).

2.4. att. Kristlisk rea nas:

a dzelzij (tilpum centrta kubiska rea na); b nielim (skaldns centrta kubiska rea na); c kobaltam (heksagonla rea na). a b c

Polikristliskajos feromagntios atseviu graudu kristalogrfiskas asis vrstas dados virzienos (2.5. att.), td o feromagntiu pabas ir iotropas. Izotropie materili magnetizjas viendi visos virzienos, protams, grtk nek monokristla viegls magnetizanas virzien.

50

2.5. att. Polikristla domenu struktra

Dareiz liela magntisks anizotropijas pakpe ir ar polikristliskajiem materiliem. pardba izskaidrojama ar magntisko tekstru patnju struktru, kur atseviu graudu kristalogrfisks asis orienttas paralli. Atkarb no orientcijas rakstura izir dadus tekstras veidus. Teksturtiem materiliem atkarb no sastva un tekstras veida iespjami viens vai vairki viegls magnetizanas virzieni, kuros enerijas patri gan ir lielks nek monokristla viegls magnetizanas virzien, bet mazks nek neteksturt materil. Kristlisks struktras defekti un mehniskie spriegumi materil apgrtina feromagntiu magnetizanas un atmagnetizanas procesus. Defektu koncentrcija atkarga gan no piejaukumiem, gan ar no kristlisko graudu lieluma, jo graudu virsm defektu ir oti daudz. Graudu patnj virsma (virsmas laukums uz tilpuma vienbu) ir jo lielka, jo mazki ir graudu izmri. Td skgraudainie materili magnetizjas grtk un magnetiztu stvokli saglab ilgk nek rupjgraudainie materili. Termisks un mehnisks apstrdes veidi, kuri maina materila struktru un rada vai likvid struktras defektus un mehniskos spriegumus, atbilstoi ietekm ar magnetizanas un atmagnetizanas procesus. Galvenie magntisko materilu termisks apstrdes veidi ir rdana un atkvlinana. Rdanas proces metlu sakars ldz noteiktai temperatrai un strauji atdzes. Augstai temperatrai raksturg skgraudain struktra, materilam strauji atdziestot, nepaspj prveidoties atbilstoi temperatras izmaim. Td struktra saglabjas ar atdzisuaj materil, kur bez tam rodas mehniskie spriegumi. Turpretim atkvlinanas proces, ko realiz, sakarsjot metlu ldz temperatrai, kad iespjamas kristlisks struktras prvrtbas, un pc tam oti lni atdzesjot, metla struktra prveidojas, kst rupjgraudainka, bet mehniskie spriegumi un mehnisks apstrdes radtie struktras defekti izzd. Magnetizanas un atmagnetizans procesi feromagntios atkargi ar no mehniskajm deformcijm. Elastgo deformciju ietekmi nosaka magnetostrikcijas patnbas. T, piemram, virzien, kur novrojama pozitva magnetostrikcija, elastga stiepes deformcija atvieglo magnetizanas procesu, bet elastga spiedes deformcija apgrtina. Plastisks deformcijas vienmr izkropo kristlisko struktru un rada mehniskos spriegumus materil, ttad apgrtina magnetizanas procesu. Materilus, kas viegli magnetizjami un atmagnetizjami, sauc par magntiski mkstiem materiliem, turpretim materilus, kuros magnetizans notiek tikai spcg magntiskaj lauk, patrjot lielu enerijas daudzumu, bet atmagnetizans ir aizkavta un td magnetiztais stvoklis var saglabties ilgstoi, par magntiski cietiem materiliem. Magntiski mkstos materilus izdevgi lietot transformatoru un spou serdm un citiem izstrdjumiem, kurus ekspluatcijas proces pastvgi prmagnetiz. Turpretim pastvgo magntu izgatavoanai piemrotki ir magntiski cietie materili, kuros atmagnetizans ir aizkavta un td var ilgstoi saglabties liela magnetizanas pakpe. Ttad, kvalitatvi novrtjot magntiskos materilus, jizir magntiski mksts un magntiski ciets pabas, kuras parasti jvrt diametrli pretji: ja materila magntiski mksts pabas ir labas, tad magntiski ciets pabas sliktas, un otrdi.

51

2.3. Feromagntisko materilu raksturlknes

Feromagntiskos materilus kvalitatvi raksturo ar magnetizanas lkni un histerzes cilpu. Magnetizanas lkne. Materila magnetizanas procesu raksturo lkne, kas attlo indukcijas atkarbu no magntisk lauka intensittes. o lkni sauc par magnetizanas lkni. Tipiska feromagntiu magnetizanas lkne pardta 2.6. attl. Vj magntiskaj lauk, kad notiek domenu sieniu elastga deformcija, indukcija pieaug proporcionli lauka intensittei. Palielinoties lauka intensittei, novrojams strauj indukcijas pieaugums, kas atbilst domenu sieniu neelastgajai deformcijai, un relatvi mazk strauj indukcijas pieaugums, kas atbilst domenu magntisko momentu pagrieans procesam. Spcg magntiskaj lauk magnetianas process beidzas, jo, lauka intensittei sasniedzot kdu vrtbu Hs, ko sauc par piestinjuma magntisk lauka intensitti, magntiskais moments un magnetiztba sasniedz maksimlo iespjamo vrtbu. piestinjuma vrtbu. Lauka intensittes tlka palielinana rada tikai niecgu indukcijas pieaugumu, jo magnetiztba vairs nepalielins, bet magntisk lauka intensitte ir daudzkrt mazka par to. Intensittei HS atbilstoo indukcijas vrtbu BS sauc par piestinjuma magntisko indukciju. Katram feromagntiskam materilam ir sava magnetizanas lkne (2.7. att.). Magnetizanas lkni, ko uzem pilngi atmagnetiztam feromagntiskam materilam, sauc par skotnjo magnetizanas (indukcijas) lkni. Magnetizanas lknes daiem biek lietotiem magntiskajiem materiliem redzamas 2.7. attl.

2.6. att. Magnetizanas lkne:

I vja magntiska lauka apgabals; II vidja magntisk lauka apgabals; III spcga magntisk lauka apgabals.

2.7. att. Dau feromagntisko materilu magnetizanas lknes.

Sakarbas B = f(H) rada, ka galvens magntisks pabas kristliem ir anizotropas. Td feromagntiu monokristlos izir vieglas magnetizans virzienus, kuros piestinjumu var pankt relatvi vj magntiskaj lauk, patrjot minimlu enerijas daudzumu, un sevii grtas magnetizans virzienus, kuros enerijas patri un lauka nepiecieam intensitte ir lielka. Dzelzs kristliskaj re viegls magnetizans virziens sakrt ar elementr kuba autni, niea kristliskaj re ar kuba telpisko diagonli, bet ko balta kristliskaj re ar heksagonlo asi (2.8. att. c). Sevii grts magnetizanas virzieni savukrt ir telpisks diagonles virziens dzelzs kristliskaj re, kuba autu virzieni niea kristliskaj re un heksagonlajai asij perpendikulrie virzieni kobalta kristliskaj re. Magntisks caurlaidbas atkarba no magntisk lauka intensittes pardta 2.9. attl b. s atkarbas raksturu var izskaidrot, izmantojot galveno magnetizanas lkni (2.9. att. a) un formulu (2.4). Nav grti secint, ka noteiktai magntisk lauka intensittes vrtbai atbilsto

52

b 2.8. att. Feromagntisk materila anizotropijas: a - skaldns centrta kubiska rea na; b - tilpum centrta kubiska rea na; c - heksagonla rea na

2.9. att. Galven magnetizanas lkne (a) un magntisks caurlaidbas atkarba no magntisk lauka intensittes (b).

magntisk caurlaidba attiecg mrog vienda ar lea tangensu. Lei veido abscisu ass un taisne, kas savieno koordintu skumpunktu ar lauka intensittei atbilstoo galvens magnetizanas lknes punktu. Vj magntiskaj lauk atbilstoi minimlajai lea vrtbai min novrojama miniml magntisks caurlaidbas vrtba, ko sauc par skotnjo magntisko caurlaidbu un apzm ar sk. vrtba taj lauka intensittes diapazon, kur indukcija pieaug lineri, ir konstanta. Daudziem materiliem is diapazons ir oti aurs un neprsniedz 5...10 A/m. Tlk palielinoties lauka intensittei, ar magntisk permeabilitte strauji palielins. Tas notiek ldz punktam, kad leis sasniedz maksimlo lielumu max. im punktam atbilst maksiml magntisk caurlaidba max. Lauka intensittei vl vairk pieaugot, leis un ldz ar to ar magntisk caurlaidba samazins. No specifiskajiem magntisks caurlaidbas izteiksmes veidiem jatzm dinamiska, diferencila, reversv un impulsu magntisk caurlaidba. Dinamisk magntisk caurlaidba ~, raksturo materila pabas maing magntiskaj lauk. To aprina pc indukcijas un lauka intensittes maksimlajm (amplitdas) vrtbm: B (2.5) ~ = m . 0 H m Diferencil magntisk caurlaidba ir ar magntisko konstanti dalts magntisks induk-

53

cijas atvasinjums pc magntisk lauka intensittes jebkur magnetizanas lknes vai histerzes cikla punkt: 1 dB d = (2.6) 0 dH Diferencilo magntisko caurlaidbu praktiski var aprint pc grafisks diferencanas metodes. Diferencils caurlaidbas maksiml vrtba ir lielka par max un novrojama vjk magntiskaj lauk, kas atbilst tam magnetizanas lknes punktam, kur novilkt pieskare veido maksimlo lei ar abscisu asi. Visas iepriek aplkots likumsakarbas maingam magntiskajam laukam raksturgas tad, ja lauka intensittes maiai ir sinusoidls raksturs. Histerzes cikls td gadjum ir simetrisks ja attla plakn ciklu pagrie par 180 ap koordintu skumpunktu, tas sakrt ar skotnjo stvokli. Daos gadjumos magntiskos materilus lieto patnj magntiskaj lauk. Tad magntisko pabu aprakstanai lieto specilus raksturlielumus un raksturlknes. Reversv magntisk caurlaidba r raksturo materila magntisks pabas, ja to spcg pastvg magntiskaj lauk prmagnetiz ar nelielas amplitdas sinusoidlu maingu lauku. d ekspluatcijas rem magnetizanas lknes punkt, kas atbilst pastvg lauka intensittes vrtbai H_, maing lauka iedarbbas rezultt veidojas neliels parcilais histerzes cikls (2.10. att.). Reversvo caurlaidbu aprina k, maing lauka radts magntisks indukcijas izmaias B~ un divkrotas lauka intensittes amplitdas H~ attiecbu, kas dalta ar magntisko konstanti: 1 B r = ~ . (2.7) 0 H ~ Magntiskie materili, kurus izmanto impulsu transformatoros, darbojas tipiski nestacionr rem. Elektrisks strvas impulsu iedarbbas rezultt magnetizana notiek pa parciliem cikliem un stabilizjas pc vairkiem impulsiem, kad sasniegta paliekos indukcijas vrtba (2.11. att.). Materila pabas d impulsu rem raksturo impulsu magntisk caurlaidba i materila magntisks indukcijas pieauguma B un magntisk lauka intensittes pieauguma H attiecba, kas dalta ar magntisko konstanti: 1 B i = . (2.8) 0 H

2.10. att. Parcil histerzes cikla veidoans spcga pastvga magntisk lauka un nelielas amplitdas mainga magntisk lauka superpozcijas gadjum.

2.11. att. Feromagntia magnetizana impulsu rem.

2.12. att. Feromagntiu magntisks caurlaidbas atkarba no temperatras.

Materila impulsu magntisk caurlaidba ir daudz mazka nek norml magntisk caurlaidba. Magntisko pabu atkarba no magntisk lauka frekvences vl nav detalizti izptta un noskaidrota. Eksperimentli konstatts, ka materilu magntisk indukcija un magntisk 54

caurlaidba nav atkarga no frekvences, ja t ir mazka par kdu kritisku vrtbu, bet samazins, ja frekvence prsniedz o kritisko vrtbu, kura daudziem materiliem ir robes no 103 Hz ldz 105 Hz. Visai ticama ir hipotze, ka magnetizanas process no frekvences nav atkargs un magntisko pabu pasliktinanos rada dadas blakus pardbas. Magntisks caurlaidbas atkarba no temperatras pardta 2.12. attl. Temperatrai paaugstinoties ldz magntiskajam Kir punktam tK, caurlaidba palielins, jo atvieglojas domnu orientcijas process. Ja temperatra prsniedz Kir punktu, caurlaidba sakar ar domenu izzuanu strauji samazins ldz vrtbm, kas raksturgas paramagntiiem, ttad ldz = l. Ja temperatra prsniedz Kir punktu, magntiskie domeni izzd, jo siltuma enerija kst lielka par apmaias eneriju. Magntisks caurlaidbas izmaiu atkarb no temperatras raksturo magntisks caurlaidbas temperatras koeficients (K-1). 1 d Tk = = . t dt Tagad ir pazstami 9 tri metli feromagntii (sk. 2.1. tab.) un liels skaits feromagntisko sakausjumu, kuru sastv ir ar neferomagntiskas vielas. 2.1. tabula Feromagntiskie m et li Metls Simbols Atomu Kir punkts Piestinjuma % Tk, K indukcija B s , T Dzelzs Fe 1,5 1043 0,17 Kobalts Co 10-3 1403 0,14 -3 Nielis Ni 310 631 0,05 Lantandi Gadolnijs Gd 10-4 289 0,20 Terbijs Tb 10-6 229 0,14 -5 Disprozijs Dy 510 87 0,20 Holmijs Ho 10-6 20 0,26 Erbijs Er 510-5 20 Tlijs Tu 10-6 38

Histerzes cilpa. Ja pilngi atmagnetiztu feromagntisku materilu ievieto rj magntisk lauk, kura intensitti maina no vrtbas H = 0 ldz patvagi izraudztai maksimlai vrtbai Hm (mainot magnetizjos spoles strvu no nulles ldz Im), tad magntisk indukcija B materil mains pc skotnjs magnetizanas lknes OA, sasniedzot maksimlo vrtbu Bm (2.13. att.). Samazinot lauka intensitti H resp. spoles strvu I magntisks indukcijas izmaias lkne AK atpaliek no skotnjas magnetizanas lknes. Pardbu, ka magntiskas indukcijas B izmaias atpaliek no rj magntisk lauka intensittes H izmaim, sauc par magntisko histerzi. Ja lauka intensitti samazina ldz vrtbai H = 0, materil tomr saglabjas skotnj virziena magntiskais lauks, ko raksturo paliekos jeb remanents magntiskas indukcijas vrtba OK. Lai materilu atmagnetiztu, t. i., sasniegtu B = 0 (punkts M), tad materils jpakauj pretja virziena magntiskajam laukam (jmaina I virziens) ar intensittes vrtbu OM. Nogrieznis OM izsaka materila a i z t u r o o jeb k o e r c i t v o s p k u . Palielinot pretj virziena lauka intensitti ldz Hm, dab lknes punktu C, kam atbilst maksiml indukcija Bm. Samazinot pretj virziena lauka intensitti ldz vrtbai H = 0, dab lknes punktu D. Pa-

55

liekoo magntisko indukciju (nogrieznis OD = OK) likvid skotnj virziena magntiskais lauks ar nogrieznim ON atbilstou intensittes vrtbu.

2.13. att. Histerzes cilpa.

2.14. att. Histerzes cilpu saime un histerzes robecilpa.

Lauka intensitti palielinot ldz vrtbai Hm, nonk atkal punkta A, t. i., iegst noslgtu kontru. Noslgto kontru, kas attlo magntisks indukcijas izmaiu vien prmagnetizanas cikl, sauc par histerzes cilpu. Ts forma ir atkarga no materila magntiskajm pabm. Atkarb no prmagnetizanas veida izir statisko un dinamisko histerzes ciklu. Statisko ciklu iegst pastvg magntiskaj lauk, mainot t intensitti un virzienu, bet dinamisko ciklu noteiktas frekvences maing magntiskaj lauk. Dinamiskais histerzes cikls ir platks par statisko ciklu, td dinamisk cikla ietvertais laukums ir lielks. Par materila magntisko pabu raksturlielumiem izmanto daus histerzes robecikla punktus. T, piemram, cikla virsotu koordintes raksturo piestinjuma intensitti Hs un piestinjuma indukciju BS. Magntisko indukciju materil pc magntisk lauka intensittes samazinanas ldz nullei sauc pr paliekoo magntisko indukciju un apzm ar Br. Pretj virzien vrsta magntisk lauka intensitti, kas jpieliek, lai indukciju samazintu ldz nullei, sauc par koercitvo spku un apzm ar Hc. Histerzes cikla forma dadiem materiliem var bt atirga. Atkarb no paliekos indukcijas vrtbas cikla forma robegadjumos var bt ldzga elipsei (ja palieko indukcija ir oti maza) vai taisnstrim (ja palieko indukcija ir oti liela). Cikla ldzgumu taisnstrim raksturo taisnstrainibas koeficients kt paliekos indukcijas un piestinjuma indukcijas attiecba: B kt = r . (2.9) BS Praktiski lietotiem materiliem ar taisnstrveida histerzes ciklu taisnstrainbas koeficients kt = 0,85 ... 0,96. Materiliem ar taisnstrveida histerzes ciklu ir tikai divi stabili magntiskie stvoki, kas atbilst paliekos indukcijas pozitvai un negatvai vrtbai, td ie materili piemroti binrs informcijas glabanai un apstrdei. No diem materiliem izgatavotas detaas lieto skaitoanas tehnik, automtik un sakaru tehnik. Izmantojot dadas Hm vrtbas, feromagntiskam materilam var eksperimentli iegt dada lieluma histerzes cilpas, kuras, attlotas kopg koordintu plakn, izveido cilpu s a i m i (4.14. att.). o histerzes cilpu virsotu eometrisk vieta ir lkne, ko sauc par g a l v e n o m a g n e t i z a n a s lkni (t gandrz sakrt ar skotnjo magnetizanas lkni). T ir viena no svargkajm magntisko materilu raksturlknm. Ja palielina rj magntisk lauka intensittes maksimlo vrtbu Hm, histerzes cilpu laukumi palielins tik ilgi, kamr tiek sasniegta maksimls intensittes robevrtba Hs 56

(2.14. att.): ar Hm> Hs cilpas laukums vairs nepalielins, un materila magntisk stvoka izmainu raksturo cilpas bezhisterzes posmi AA' un CC'. Robeintensittei Hs atbilstoo histerzes cilpu sauc par hist e r z e s r o b e c i l p u , un t kvalitatvi raksturo materilu. Histerzes robecilpas krustpunkti ar koordintu asm (Br un Hc) izsaka feromagntisk materila btiskks pabas: Br ir remanent (palieko) indukcija un HC koercitvais (aizturoais) spks, kas raksturo materila spju saglabt magntismu. Magntiskajai histerzei ir liela praktiska nozme (pastvgie magnti, ldzstrvas eneratori, histerzes mikrodzinji u. c). Ttad feromagntiiem ir das galvens pabas. 1. Feromagntiiem pat samr vjos rjos magntiskajos laukos raksturgs magntiskais piestinjums. Daudziem feromagntiiem o lauku intensitte nav lielka par 103-104 A/m (paramegntiiem 107-109 A/m). 2. Feromagntiu relatv magntisk caurlaidba ir saret veid atkarga no arj lauka intensittes. Tas skumvrtba a parasti ir 102-104 bet maksiml vrtba m a k s . 103-106. 3. Feromagntiu magnetizans nav atgriezenisks process, tiem raksturga histerze, proti, magnetizans un atmagnetizans lknes nesakrt, bet veido t. s. histerzes cilpu. Magnetizans neatgriezeniskumu nosaka vairki histerzes cilpas parametri: 1) cilpas ierobeotais laukums, kas viends ar feromagntia prmagnetizanai nepiecieamo darbu; 2) koercitvais spks Hc, proti, tda rj magntisk lauka intensitte, kurai atbilst magntisks indukcijas (rezultjo lauka) nulles vrtba feromagnti (ir jpieliek noteiktas intensittes pretji vrsts rjais lauks, lai izdzstu lauku feromagnti); 3) palieko indukcija Br indukcija, kas pastv feromagnti, kad rj lauka nav; 4) feromagntiis kvazistatisk magntiskaj lauk magnetizjas lcieniem (2.15. att.).

2.15. att.

o magnetizans patnbu sauc par Barkhauzena efektu. Tas ir atkargs no feromagntiu domnu struktras.

2.4. Jaudas zudumi magntiskajos materilos

Prmagnetizanas proces magntiskajos materilos tiek izkliedta elektromagntisk lauka aktv jauda. Jaudas zudumu summu magntisk materila izstrdjum vai paraug prmagnetizanas proces sauc par magntiskajiem zudumiem jeb prmagnetizanas zudumiem. Jaudas zudumu raksturoanai izotrop materil izmanto pilno magntisko zudumu P un parauga masas m attiecbu. o raksturlielumu, kuru apzm ar p un kura mrvienba ir W/kg, sauc par patnjiem magntiskajiem zudumiem:

57

P . (2.10) m Dareiz par patnjiem magntiskajiem zudumiem sauc pilno magntisko zudumu un materila tilpuma V attiecbu: P p= . (2.10a) V ai gadjum patnjo zudumu mrvienba ir W/m3. Literatr un valsts standartos ar patnjos jaudas zudumus biei vien apzm ar P. Ttad patnjie magntiskie zudumi raksturo aktvs jaudas zudumus magntisk materila masas vienb, materilam atrodoties noteiktas frekvences un intensittes magntiskaj lauk. Valsts standartos un rokasgrmats pie patnjo jaudas zudumu apzmjuma P ar indeksu norda, kdai magntisks indukcijas amplitdas vrtbai (kilogausos vai tesls) un magntisk lauka frekvencei (hercos) atbilst ie zudumi. T, piemram, ar P10/50 apzm patnjos magntiskos zudumus, kas atbilst indukcijas vrtbai Bm = 10kGs = l T un frekvencei f = 50 Hz. Elektromagntisk lauka aktvs jaudas izkliedi rada dadi fiziklie procesi, kas notiek magntiskaj materil. Atbilstoi tiem izir trs magntisko zudumu komponentes magntisks histerzes, virpustrvu un pc darbbas zudumus. Histerzes zudumus rada enerijas patri domenu sieniu neelastgajai deformcijai un domnu magntisko momentu pagrieanai rj lauka virzien. patnjo histerzes zudumu ph atkarbu no materila pabm, magntisks indukcijas un lauka frekvences apraksta viendojums n (2.11) p = Bm f, kur histerzes zudumu koeficients, kas atkargs no materila pabm; n emprisks, koeficients, parasti n = 1,6... 2. Virpustrvu zudumus rda virpustrvas (Fuko strvas), kas rodas materil maing magntiskaj lauk. Lai ierobeotu virpustrvas, magntisks serdes parasti izgatavo nevis no monolta feromagntia, bet gan no lentas vai loksnm, starp kurm atrodas elektroizolcijas krtia (oksdu slnis, lakas prkljums vai paprs). izolcijas krtia pasliktina materila magntiski mksts pabas. patnjos virpustrvu zudumus pf aprina pc formulas 2 2 p f = Bm f . (2.12) ai formul ar apzmts virpustrvu zudumu koeficients, kas atkargs no materila izmriem un pabm: 164 h 2 , = (2.13) D kur h materila loku biezums (m); D materila blvums, kg/m3; materila patnj pretestba, m. Pcdarbbas zudumu mehnisms vl nav noskaidrots. Tie saistti ar magntisks viskozittes pardbu magntisks indukcijas atpalikanu fz no magntisk lauka intensittes izmaim. Pcdarbbas zudumus Pp aprina k starpbu starp pilnajiem magntiskajiem zudumiem P un histerzes un virpustrvu zudumu Ph un Pf summu: (2.14) PP = P (Ph + Pf). Ja magntisk lauka frekvence ir zema, pcdarbbas zudumus var neievrot. Ar tiem praktiski jrins tikai augsto radiofrekvenu diapazon un impulsu rem. patnjo magntisko zudumu komponenu atkarba no magntisk lauka frekvences (2.16. att.) izriet no formulm (2.11) un (2.12). Virpustrvu zudumi, kas proporcionli frekvences kvadrtam, augsts frekvencs var sasniegt nepieaujami lielas vrtbas. Td augstfrekvenp=

58

ces tehnik lieto tikai tdus magntiskos materilus, kuriem virpustrvu zudumu koeficients ir pietiekami mazs, lai ar augsts frekvencs virpustrvu zudumi btu niecgi un dominjoais magntisko zudumu veids btu histerzes zudumi. K redzams no formulas (2.13), virpustrvu zudumu koeficienta samazinanos var pankt, samazinot materila loku biezumu (ldz noteiktai robeai, jo oti plnm loksnm strauji palielins histerzes zudumu koeficients) vai palielinot materila patnjo pretestbu (im nolkam izmanto piejaukumus vai ar veic materila termisko vai mehnisko apstrdi). Sevii lielu patnjo pretestbu iegst, ja par magntisko materilu lieto nemetlisku pusvadtju vielu vai feromagntia pulvera kompozciju ar dielektrisku saistvielu. Visas s patnjs pretestbas palielinanas metodes ievrojami pasliktina materila magntiski mksts pabas samazina magntisko caurlaidbu un piestinjuma indukciju, k ar palielina koercitvo spku. Ievrojami palielins ar histerzes zudumi. Td zemfrekvences materiliem samazint virpustrvu zudumu koeficientu ldz minimumam nav racionli, sakar ar to zemfrekvences materilos dominjoais magntisko zudumu veids parasti ir virpustrvu zudumi.

2.16. att. patnjo virpustrvu zudumu (1) un patnjo histerzes zudumu (2) atkarba no magntisk lauka frekvences.

Par dominjoo zudumu veidu var spriest pc grafika, kas attlo patnjo zudumu atkarbu no magntisk lauka frekvences. Ja grafiks tuvs taisnei, prsvar ir histerzes zudumi. da lknes forma raksturga augstfrekvences materiliem. Zemfrekvences materiliem, kuros parasti domin virpustrvu zudumi, grafiks tuvs eksponentei. Magntisko zudumu raksturoanai radioelektronisko iekrtu materilos dareiz izmanto magntisko zudumu lea tangensu tgm. Par magntisko zudumu lei sauc lei starp spriegumu un t reaktvo komponenti vektoru diagramm. Lai aprintu magntisko zudumu lea tangensu, toroidlu induktivittes spoli ar feromagntisku serdi aizstj ar ekvivalentu shmu (2.17. att.), kas sastv no induktivittes L un aktvs pretestbas R virknes slguma. No s ekvivalents shmas spriegumu vektoru diagrammas var secint, ka U IR R tg m = a = = . (2.15) U r IL L

2.17. att. Ekvivalent shma spolei ar feromagntisko serdi un s shmas spriegumu vektoru diagramma.

Vj magntiskaj lauk tgm atkarbu no lauka intensittes un frekvences var izteikt analtiski, izmantojot katram zudumu veidam raksturgus koeficientus: (2.16) tgm = ff + hH + p, kur f virpustrvu zudumu koeficients, kas attiecints uz vienu prmagnetizanas ciklu; h histerzes zudumu koeficients, kas attiecints uz magntisk lauka intensittes vie-

59

nbu; P pcdarbbas zudumu koeficients. ie koeficienti pc btbas un skaitlisks vrtbas atiras no koeficientiem, kas ietilpst formuls (2.11) un (2.12). Magntisko zudumu raksturoanai var izmantot ar histerzes ciklu. Histerzes cikla laukums atbilsto mrog viends ar patnjiem magntiskajiem zudumiem (tilpuma vienb) viena prmagnetizanas cikla laik. Viegli prliecinties, ka histerzes cikla laukuma mrvienba ir A V s A W [B] [H ] = T A = Wb = = 3 . (2.17) 2 3 m m m m m Hz Statisk histerzes cikla laukumu nosaka tikai patnjie histerzes zudumi, bet dinamisk histerzes cikla laukumu ar patnjie virpustrvu zudumi, td dinamisk cikla laukums ir lielks. Magntiskie zudumi novrojami tikai parmagnetizanas proces magntiski mkstajos materilos, kurus izmanto maing magntiskaj lauk. Magntiski cietajos materilos, no kuriem izgatavo pastvgos magntus, enerijas zudumi novrojami tikai magnta izgatavoanas proces.

2.5. MAGNTISKIE MATERILI UN TO KLASIFIKCIJA

Magntiskie materili pc magnetizanas un atmagnetizanas procesa patnbm un tm atbilsto lietojuma ir daudzveidgi. Td liela nozme ir o materilu racionlai klasifikcijai. Koercitvais spks ir pamatkritrijs materilu iedaljumam magntiski mkstos un magntiski cietos materilos. Pc standarta par magntiski mkstiem materiliem sauc materilus, kuriem koercitvais spks neprsniedz 800 A/m, bet par magntiski cietiem materilus, kuriem koercitvais spks nav mazks par 4000 A/m. Magntiski cietajiem materiliem koercitvais spks, parasti ir tkstoiem reiu lielks nek magntiski mkstajiem materiliem, td, piemram, m abm materilu grupm attlot histerzes ciklus viend mrog nav iespjams. Atseviu feromagntisko materilu grupu izveido materili ar specilm magntiskajm pabm M a g n t i s k i m k s t a j i e m m a t e r i l i e m ir raksturga liela magntisk caurlaidba , mazs koercitvais spks HC (l95 A/m), ttad aura histerzes cilpa un mazi histerzes zudumi. Magntiski mkstie materili ir tehniski tra dzelzs, traudi ar mazu ogleka saturu, elektrotehnisk trauda skrdi un permaloji; pdjiem raksturga histerzes cilpa pardta 2.18. attl b. Tehniski tru dzelzi un traudus ar mazu ogleka saturu izmanto ldzstrvas magntiskajs ds: no iem materiliem izgatavo ldzstrvas elektromagntu, releju un apartu detaas, ldzstrvas manu korpusus u, c. Elektrotehnisk trauda skrdus izmanto visvairk; tie sastv no dzelzs un 14% silcija. Pdjais uzlabo dzelzs magntiskas pabas: palielina s un m vrtbas, palielina elektrisko pretestbu un samazina koercitvo spku, ttad samazina histerzes zudumus. Elektrotehnisk trauda irnes apzm ar burtu un cipariem aiz t, piemram, 43. Pirmais cipars (14) rda aptuvenu silcija daudzumu procentos. Otrais cipars raksturo magntisks pabas: 13 normli, pazeminti, mazi zudumi 50 Hz frekvencei; 4 dergs 400 Hz frekvencei; 56 normla un paaugstinta vrtba vjos laukos (0,20,8 A/m); 7 8 tas pats vidji spcgos laukos 31000 A/m). Skrda biezums parasti ir 0,35 un 0,5 mm; t viena puse prklta ar plnu elektroizoljoas emaljas slnti. o materilu svargs rdtjs ir taisnstrainbas koeficients, kuru aprina k paliekos indukcijas attiecbu pret maksimlo magntisko indukciju

60

k ts =

Br < 1. Bmaks.

2.18. att. Histerzes cilpas magntiski cietam (a) un magntiski mkstam (b) materilam (permalojam).

Taisnstra formas histerzes cilpa ir daiem permalojiem un dzelzs-niea-kobalta sakausjumiem ar kobalta saturu 30-55 % un letiem ar varu vai citiem metliem. Permaloju dzelzs-niea sakausjumu sastv ir ldz 80% niea; dam irnm ir vl neliela hroma, silcija vai cita elementa piedeva. Permalojam ir oti liela magntisk caurlaidba, kas vjos laukos 1050 reizes lielka nek elektrotehniskajam traudam, un oti mazs koercitvais spks HC (l30 A/m). Tau permaloji ir visai drgi. No permaloja skrda izgatavo serdes mazjaudas transformatoriem (radiotehnikai), droselm, mrtransformatoriem, magntiskajiem pastiprintjiem, relejiem u. c. M a g n t i s k i c i e t a j i e m m a t e r i l i e m ir raksturgs liels koercitvais spks Hc (4 0 00060 000 A/m), liela palieko indukcija Br (0,41,3 T), ttad plata histerzes cilpa (5.1. att. a). ai grupai pieder dzelzs sakausjumi ar kobaltu, nieli, hromu, varu, alumniju, silciju, volframu u. c. metliem: kobalttrauds, volframtrauds, hromtrauds un specili sakausjumi: alni (Fe, Ni, Al, Cu), alniko (Fe, AI, Ni, Co, Cu), magniko (Fe, Ni, Co, Cu, Al), alnisi (Fe, Al, Ni, Si). No magntiski cietajiem materiliem izgatavo pastvgos magntus elektriskajiem mrapartiem, mazjaudas elektriskajm manm un specilm iekrtm (medicnai, skau pierakstam u. c). F e r o m a g n t i s k i e m a t e r i l i ar s p e c i l m magn t i s k a j m p a b m ir magntdielektrii un ferti. Magntdielektrius iegst, magntiski mksta materila, piemram, permaloja pulveri sapresjot ar organisku vai neorganisku dielektrisku saistvielu (polistirolu vai izoljoiem sveiem). Magntdielektriiem ir oti aura histerzes cilpa un oti mazi histerzes zudumi; magntisk caurlaidba u, ir neliela no dam vienbm ldz daiem desmitiem vienbu. Fertus izgatavo no dzelzs, cinka, niea un citu metlu oksdiem, kurus sasmalcina pulver, pievieno saistvielas, sapres forms un apdedzina 1200 C temperatr, iegstot vajadzgs formas detaas (serdes). Pc izskata ferti atgdina keramiku. Fertiem ir mazs koercitvais spks un liela magntisk caurlaidba. T k fertu patnj pretestba ir ap 106 reizes lielka nek traudam, tad virpulstrvu zudumi fertos ir oti mazi, un os materilus var izmantot augstfrekvences ds. Magntdielektriu un fertu serdes lieto automtikas un skaitoanas tehnikas aparatr, radiotehnik u. c.

2.6. Magntiski mkstie materili

Magntiski mkstie materili ir viegli prmagnetizjami. Tiem vlama liela skotnj un maksiml magntisk caurlaidba, liela piestinjuma indukcija, niecgs koercitvais spks un 61

mazi magntiskie zudumi. das pabas piemt dzelzij ar homognu struktru, kurai nav piemaisjumu un ieslgumu. Sevii kaitgi piemaisjumi ir ogleklis (Fe3C), skbeklis un srs. Magntiski mkstos materilus izmanto, lai izgatavotu magntisks des elektriskajs mans un transformatoros, magntiskos pastiprintjus, induktivittes spou serdes, magntiskos ekrnus, k ar daiem speciliem uzdevumiem, kuriem atbilst o materilu specifisks pabas. Pc darba frekvences magntiski mkstos materilus iedala divs grups zemfrekvences materilos, kas paredzti ekspluatcijai 50...400 Hz frekvenc, un augstfrekvences materilos, kas paredzti ekspluatcijai radiofrekvencs un ultraaugstfrekvencs (UAF). Pie zemfrekvences magntiski mkstajiem materiliem pieder feromagntiskie metli un sakausjumi. Tiem ir labas mehnisks pabas (cietba, mehnisk izturba) un tehnoloisks pabas (plastiskums norml un paaugstint temperatr), k ar labi magntiskie raksturlielumi. Izmums ir viengi maz patnj pretestba, ttad relatvi lieli virpustrvu zudumi. Atsevi grup lietdergi izdalt zemfrekvences magntiski mkstos sakausjumus ar specifiskm pabm. Pie augstfrekvences magntiski mkstajiem materiliem pieder nemetliskie ferimagntii ferti, kas pc elektriskajm pabm ir pusvadtji, un nehomognie materili magntdielektrii, kas sastv no feromagntiskiem un dielektriskiem komponentiem. iem materiliem mehnisks un tehnoloisks pabas ir sliktkas nek feromagntiskajiem metliem un sakausjumiem. T k fertu un magntdielektriu patnj pretestba ir relatvi liela, virpustrvu zudumi ir niecgi ar oti augsts frekvencs. Turpretim prjie magntiskie raksturlielumi ir daudz sliktki nek zemfrekvences materiliem. Magntisk caurlaidba pieaug, palielinoties ferta graudu izmriem un samazinoties iekjiem spriegumiem. Magntiski cietajiem materiliem, kurus izmanto pastvgo magntu izgatavoanai, galvenie pozitvie raksturlielumi ir liels koercitvais spks, liela un stabil palieko indukcija un liela patnj magntisk enerija. Magntiski mkstos materilus lieto transformatoru serdm, elektromagntiem, mrinstrumentos u. c., kur vajadzgs ar vismazko enerijas patriu sasniegt vislielko indukciju. Virpustrvu zudumu samazinanai izmanto magntiski mkstus materilus ar paaugstintu patnjo elektrisko pretestbu, lietojot magntvadus, kas samontti no vienai no otras izoltm plnm loksnm.

2.6.1. Tehniski tra dzelzs (mazogleka trauds)

Dzelzs ir magntiski mksts materils, kura pabas liel mr ir atkargas no piemaisjumu daudzuma. Dzelzij, ja taj maz piejaukumu, ir oti labas magntisks pabas. Pc trbas pakpes izir tehniski tro un oti tro dzelzi. Tehniski tr dzelzs (armko dzelzs), kuru iegst martenkrsns vai konvertoros rafinanas proces, satur ne vairk par 0,08...0,1 % piejaukumu. No oti trs dzelzs, kas satur mazk par 0,05 % piejaukumu, veidiem biek lieto elektroltisko dzelzi, ko iegst, elektroltiski rafinjot tehniski tro dzelzi (srskbo dzelzi vai hlordzelzi); karbonildzelzi, kura rodas smalka pulvera veid, termiski sadalot dzelzs pentakarbonilu Fe(CO)5: Fe(CO ) 5 Fe + 5CO. Karbonildzelzs ir smalks pulveris, ko rti lietot augstfrekvences magntisko seru izgatavoanai ar presanas pamienu. Dau dzelzs veidu sastvs un galvenie magntiskie raksturlielumi doti 2.2. tabul. T k dzelzij ir maza patnj pretestba, virpustrvu zudumi ir lieli. Td dzelzi lieto galvenokrt pastvg magntiskaj lauk.

62

2.2. tabula

Dau dzelzs veidu sastvs un magntiskie raksturlielumi Dzelzs veids Piejaukumu daudzums, sk max BS, % T C O2 Tehniski tr dzelzs 0,02 0,06 250 7 000 2,18 Elektroltisk dzelzs 0,02 0,01 600 15 000 2,18 Karbonildzelzs 0,005 0,005 3300 21000 2,18 Supertras dzelzs monokristls, 1 430 000 kas rpgi atkvlints derad 2.6.2. Elektrotehniskais trauds

HC, A/m 64 28 6,4 1,2

Elektrotehniskais trauds ir galvenais no masveid lietotajiem magntiski mkstajiem materiliem. Elektrotehniskais trauds ir loku materils, kas satur ne vairk par 0,1 % ogleka un ldz 5 % silcija (vai alumnija). Ogleka piedeva uzlabo trauda mehnisks pabas cietbu un mehnisko izturbu. Silciju elektrotehniskajam traudam pievieno, lai palielintu patnjo pretestbu, t. i., samazintu virpustrvu zudumus. T k silcija piedeva vienlaikus samazina trauda plastiskumu, silcija saturs nedrkst bt prk liels ja tas prsniedz 5%, trauds kst trausls. Atkarb no silcija piedevas lieluma izir divus elektrotehnisk trauda veidus. Dinamotraudam silcija saturs neprsniedz 3%, bet transformatoru traudam ir 3-5 %. Elektromotoriem izmanto mazleto traudu (0,5-2,3%) Si, bet transformatoriem traudu ar palielintu silcija saturu (3,5-4,5%). Trauda blvuma un patnjs pretestbas atkarba no silcija satura pardta 2.3. tabul. Atirb no citiem piejaukumiem silcija piedeva uzlabo tehniski trs dzelzs magntisks pabas palielina skotnjo un maksimlo magntisko caurlaidbu, samazina koercitvo spku
un histerzes zudumus. Tas notiek td, ka silcija ietekm trauda struktra kst rupjgraudainka, turklt silcijs saista skbekli un samazina ogleka dbas nelabvlgo ietekmi, jo ogleklis izdals grafta veid.

2.3. tabula

Elektrotehnisk trauda pabu atkarba no silcija satura

Pirmais cipars trauda markas apzmjum 1 2 3 4 Silcija saturs (%) 0,8... 1,8 1,8... 2,8 2,8... 3,8 3,8... 4,8 D (kg/m3) 7800 7750 7650 7550 (m) 0,25 0,40 0,47. ..0,50 0,55... 0,57

Elektrotehnisko traudu velm plns loksns vai lentas. Nominls biezuma vrtbas ir 0,05; 0,08; 0,1; 0,2; 0,35; 0,5 un 1 mm. Elektrotehnisk trauda struktra un pabas ir atkargas no velmanas metodes. Ja velmanu izdara augst temperatr, kristlisk struktra ir skgraudaina un izotropa (2.19. att. a). Velmjot zem temperatr, kristliskie graudi orientjas tdjdi, ka kristlisk rea elementro kubisko nu etras paralls autnes un diagonls plaknes ir vrstas velmanas virzien (2.19. att. b). du velmanas rezultt iegtu tekstras elektrotehnisko traudu velm plns loksns vai lentas. Nominls biezuma vrtbas ir 0,05; 0,08; 0,1; 0,2; 0,35; 0,5 un 1 mm. Elektrotehnisk trauda struktra un pabas ir atkargas no velmanas metodes. Ja velmanu izdara augst temperatr, kristlisk struktra ir skgraudaina un izotropa. Velmjot 63

zem temperatr, kristliskie graudi orientjas tdjdi, ka kristlisk rea elementro kubisko nu etras paralls autnes un diagonls plaknes ir vrstas velmanas virzien (2.19. att. a). du velmanas rezultt iegtu tekstras veidu sauc par autu tekstru. Td auksti velmtam traudam magntisks pabas ir anizotropas. Viegls magnetizanas virziens teksturt trauda loksnm sakrt ar velmanas virzienu, ttad ar loksnes garenvirzienu, bet sevii grts magnetizanas virzieni vrsti loksnes rsvirzien un perpendikulri loksnes virsmai. oti vilinoa ir perspektva iegt traudu ar skaldu tekstru (2.19. att. b), kuram velmanas virzien orienttas etras paralls autnes un skaldnes. Td gadjum traudam ir trs viegls magnetizanas virzieni loksnes garenvirzien, rsvirzien un perpendikulri loksnes virsmai.
Velmanas virziens autu tekstra Velmanas virziens Skaldu tekstra

b
a
Labks magntisks pabas velmanas virzien, sliktks 550 no velmanas virziena Labks magntisks pabas visas skaldu virzienos

2.19. att. Dzelzs kristlisk rea nu orientcija auksti velmt traud ar autu tekstru (a) un auksti velmt traud ar skaldu tekstru (b).

Auksti velmt trauda izgatavoanas tehnoloija aptver loksnes (lentas) karsto velmanu ldz 2,5...2,8 mm biezumam, auksto velmanu ldz 0,9...1 mm biezumam, atkvlinanu, auksto velmanu ldz loksnes vai lentas nominlajam biezumam un galgo atkvlinanu. is process ir relatvi komplicts, td auksti velmtais trauds ir apmram par 20% drgks nek karsti velmtais trauds. Tomr auksti velmt trauda lietoana ekonomiski attaisnojas, jo trauda magnetizanai nepiecieama ievrojami mazka jauda. Sakar ar to iespjams iegt lielku indukciju (1,7 T) nek karsti velmtaj traud (1,3 T), atbilstoi samazint vijumu skaitu tinumos un palielint vijumu rsgriezumu, tdjdi samazinot zudumus ne tikai traud, bet ar var. Lai pilngk izmantotu auksti velmt trauda priekrocbas, konstruktvi jpank, lai magntisks plsmas virziens vis serdes garum sakristu ar velmanas virzienu. Visrtk to realizt, ja serdi uztin no trauda lentas un pc tam presjot serdei izveido vajadzgo formu (2.20. att.). Lai samazintu mehnisko deformciju negatvo ietekmi, auksti velmta trauda serdes pc izgatavoanas atkvlina, tdjdi novrot mehniskos spriegumus un struktras defektus.

a b c

2.20. att. Uztts transformatoru serdes: a un b) vienlaidus serdes; c un d izjaucams serdes

64

Pielietojot specilu tehnoloiju, iegst auksti velmtu traudu ar zemu tekstras pakpi un praktiski izotropam magntiskajm pabm, kuras ir nedaudz labkas nek karsti velmtajam traudam. Auksts velmanas proces uz loku vai lentu virsmas nerodas pietiekami bieza oksdu krtia, td starp loksnm serd nepiecieama papildu izolcija, visbiek elektroizolcijas lakas prkljums. Turpretim karsti velmt trauda serds papildu izolcija starp loksnm parasti nav vajadzga. Trauda marku apzmjumi sastv no burta un vairkiem cipariem. Pirmais cipars norda aptuveno silcija saturu (2.5. tab.), bet otrais cipars (1-8) apzm garantts trauda elektromagntisks pabas noteiktos ekspluatcijas apstkos. cipara nozme loku traudam un auksti velmtajai lentai atsevios gadjumos ir dada. 2.4. tabula

Elektrotehniska trauda elektromagntisko raksturlielumu robevrtbas

Biezums h, Magntisk indukcija mm normtais vr- minimlas tbu diapazons vrtbas, T (pc H, A/cm) 0,35... 1 0,50 0,05 ... 0,5 0,1... 0,35 0,05... 0,15 0,2 ... 0,35 0,2... 0,35 0,2... 0,5 Bl0...B300 B25...B300 B10...B300 B5...B25 B0,4...B25 B0,002...B0,008 B0,1...B10 B0,03...B10 1,29... 2 1,48... 2 1,6... 2 1,19... 1,7 0,4... 1,82 (1,2...8,8)10-4 0,03... 1,3 0,01 ... 1,7 patnjie magntiskie zudumi maksimnormtais vrtbu diapazons ls vrt(pc Bm/f, T/Hz) bas, W/kg P1,0/50, Pl,5/50 P1,0/50, P1,5/50 Pl,0/50...P1,7/50 P0,75/400, P1,0/400 P1,0/400... Pl,5/400 0,9... 13,4 1,5... 7,5 0,5... 3,2 6... 19 3,5... 23 H C, A/m , m

26...34

0,47...0,57 0,5 0,55 0,55 0,47

2.6.3. Permaloji
Vjstrvas elektrotehnik, radiotehnika un elektronik izmanto dzelzs-niea sakausjumus permalojus, kas stipri magnetizjas pat oti vju magntisko lauku iedarbb. ie sakausjumi satur 45-80% Ni un ir papildus leti ar molibdnu, hromu, mangnu, varu un siliciju, kas uzlabo magntisks pabas un nodroina to nemainbu. Vislielk magntisk caurlaidba ir sakausjama ar 79% Ni un 4% Mo (piemram, 79 HM), ko izmanto mazgabarta un impulsu transformatoros, bezkontaktu relejos un magntisko pastiprintju drosels. Permaloji ir dzelzs un niea sakausjumi, kuriem ir liela magntisk caurlaidba vjos laukos. iem sakausjumiem praktiski nav magntisks anizotropijas un magnetostrikcijas, un tpc tie ir sevii viegli magnetizjami. Permalojus ar niea saturu 40-50 % sauc par mazniea permalojiem, bet permalojus ar niea saturu 72-80 % par daudzniea permalojiem. Lai uzlabotu permaloju pabas, to sastv ievada lejous elementus. Molibdns un hroms palielina patnjo pretestbu un skuma magntisko caurlaidbu un pazemina jutbu no mehniskajm deformcijm. Vienlaikus gan samazins piestinjuma indukcija. Var palielina r pastvbu, palielina temperatras stabilitti un patnjo pretestbu, k ar atvieglo mehnisko apstrdi. Silcijs un mangns palielina patnjo pretestbu. Elektromagntisko raksturlielumu robevrtbas dau marku permaloja lentai dotas 2.5. un 2.6. tabul. Mazniea permalojus lieto droseu, mazgabarta transformatoru un magntisko pa-

65

stiprintju seru izgatavoanai, daudznieu permalojus aparatras detau izgatavoanai, kas paredztas darbam frekvencs virs skaas frekvences. 2.5. tabula Permaloja lentas un alsifera elektromagntisko raksturlielumu robevrtbas
Materila marka h, mm sk max Hc, A/m maksimls vrtbas 16...32 10...24 10...14 8...20 1,6...4 1....2,4 1...4 1,6...5,2 1,76 BS , , T m minimls vrtbas 1,5 1,5 1,5 1,0 0,75 0,75 0,65 0,75 0,45 0,45 0,45 0,90 0,55 0,55 0,62 0,57

minimls vrtbas

Mazniea permalojs 45H 0,02...2,5 (1,7...2,8) 103 (16...25) 103 50H 0,02...2,5 (1,8...3) 103 (20...35) 10 3 50HY 0,1...2,5 (3...4) 103 (30...45) 10 3 50HXC 0,02...1,0 (1,5...3) 103 (15...30) 103 Daudzniea permalojs 79HM 0,02...2,5 (1,6...2,5) 104 (7....15) 104 79HM-Y 0,02...2,5 ( 2. ..3 ) 10 4 (10...22) 10 4 80HXC 0,02...2,5 (1,8...3,5) 104 (7...17) 104 76HXD 0,02 ...0,30 (1 ...1,8) 10 4 (5...15) 104 Alsifers >1 3,5104 11,7104

2.6. tabula

Permaloju pabas (pc termisks apstrdes) Grupa

Neletie mazniea Letie mazniea Letie daudzniea

sk.

r maks.
16 000-35 000 15 000-30 000 50 000-220 000

1700-3000 1500-3200 16 000-35 000

Bmaks., T ne mazk 1,5 1,0 0,65

Hc, A/m 32-10 20-8 5,2-1,0

, m 0,45 0,9 0,55

2.6.4. Alsiferi
Alsiferi ir dzelzs sakausjumi ar silciju un alumniju. Tie ir trausli, nekaami sakausjumi. Optimlais sastvs: 9,6 % Si, 5,4 % Al, prjais Fe. Raksturlielumi: r sk. = 35 500; r ma k s . = 120 000; Hc = 1,8 A/m; = 0,8 m. ie raksturlielumi, ar kuriem alsiferi neatiras no daudzniea permalojiem, ir tikai sakausjumam ar uzrdto sastvu. Rpniecbas paraugiem ir zemki raksturlielumi. No alsifera t trausluma d lej detaas (magntiskos ekrnus, apartu korpusus u. c), kuru sieniu biezums nav mazks par 2 mm. Alsiferu var samalt pulver un tpat k karbonildzelzi vai kop ar to izmantot prestu seru un magntvadu izgatavoanai.

2.6.5. Sakausjumi ar sevim pabm

Atsevi grup var nodalt materilus, kuru lietoana pamatojas uz tm vai citm to sevim magntiskajm pabm, kuras nosaka sakausjuma struktra un sastvs. Tdi materili ir 1. Sakausjumi, kuriem pie magntisk lauka maim magntisk caurlaidba mains neievrojami; 2. Sakausjumi ar lielu magntisks caurlaidbas atkarbu no temperatras;

66

3. Sakausjumi ar lielu magnetostrikciju; 4. Sakausjumi ar sevii lielu piestinjuma indukciju. Pie pirmajiem pieder sakausjums perminvars 25 % Co, 45 % Ni, 30 % Fe. Perminvara magntisk caurlaidba pc specilas termisks apstrdes vakuum ir 300 un, mainoties lauka intensittei no 0 ldz 160 A/M, praktiski paliek nemainga. Perminvara piestinjuma indukcija sasniedz 1,55 T. Tomr perminvars ir nepietiekami stabils magntisk zi, jutgs pret temperatrm un mehniskiem spriegumiem. Ar lielku magntisks caurlaidbas ( r s k . = 30-80) stabilitti ir sakausjums izoperms, kur sastv no dzelzs, niea, alumnija un vara. Magntisk caurlaidba ir stabila magntiskajos laukos ldz 500 A/m. o sakausjumu lieto telefona aparatras raoan. Pie otrajiem pieder termomagntiskie sakausjumi uz NiCu, FeNi vai FeNiCr bzes. os sakausjumus lieto temperatras kdu kompenscijai magntiskajs ds. Paaugstinoties temperatrai, magntisk plsma magnta darba spraug krtas. s izmaias kompens magntisk unta magntisks pretestbas pieaugums, jo tiek izmantota feromagntiu paba samazint indukciju, pieaugot temperatrai Kir punkta tuvum. Atkarb no sakausjuma sastva, Kir punkts iem feromagntiiem ir robes starp 0 un 100 C. Vara-niea sakausjumu sauc par kalmaloju, dzelzs-niea par termaloju, dzelzs-nieahroma par kompensatoru. Sakausjumi ar lielu magnetostrikciju ir sistmas FePt, FeCo, FeAl (alfers). iem sakausjumiem liner izmra l/l izmaias ir pozitvas. Par magnetostrikcijas materiliem lieto ar tru nieli, kam ir liela negatv magnetostrikcija, niea-kobalta sakausjumus, daas markas permaloju un dadus fertus. Pie ceturtajiem pieder dzelzs-kobalta sakausjumi. Dadm serdm, elektromagntu poliem magntiskajos laukos ar intensitti 24 000 A/m un vairk nepiecieami materili ar sevii augstu piestinjuma indukciju. Ar tdm pabm ir sakausjums permendrs, kas sastv no 30-50 % kobalta, 1,5-2 % vandija un dzelzs (prjais). im sakausjumam no visiem zinmajiem feromagntiiem ir vislielk piestinjuma indukcija ldz 2,43 T. Permendru lieto telefona membrnu izgatavoanai, oscilogrfos u. c. Permendram ir maza patnj elektrisk pretestba, kas noved pie lieliem virpustrvu zudumiem maingos magntiskajos laukos.

2.6.6. Amorfie magntiskie materili

Tdus materilus iegst no izkausta materila, tri atdzesjot (ldz 106C/s) bez kristalizcijas. Izgatavo stiepli vai lenti. Amorfie magntiskie materili ir ar oti augstiem magntiskajiem raksturlielumiem un palielintu pretestbu. Perspektvi ir amorfie dzelzs un niea sakausjumi ar hroma, molibdna, bora, silcija, fosfora, ogleka vai alumnija piedevm, kuriem magntisk caurlaidba ir ldz 500, koercitvais spks ap 1 A/m un piestinjuma indukcija 0,6 -1,2 T. Amorfos magntiskos materilus var izmantot dados specilos transformatoros, magntiskajos pastiprintajos, reproducjos un ierakstoajs galvis, magntisks atmias iekrts, elektrodzinjos.

2.6.7. Magntdielektrii
Tie ir tdi materili, kas sastv no magntisk materila ar mazu koercitvo spku skm daim (pulvera), kas izoltas cita no citas ar organisku vai neorganisku dielektrii, kas ar ir sasaistoais elements. T k feromagntisks fzes daias ir izoltas, magntdielektriiem ir liela pat-

67

nj elektrisk pretestba, mazi virpustrvu zudumi, mazi histerzes zudumi un augsta caurlaidbas stabilitte. Tomr magntisk caurlaidba nav augsta. Feromagntisko daiu izolcijai lieto idro stiklu, dadus sveus (polistirolu, fenolaformaldehda u. c). Daiu izmri ir 10-2-10-4 cm. Visplak lieto magntdielektrius uz karbonildzelzs, alsifera un molibdna permaloja bzes. Magntdielektrii paredzti darbam vjos magntiskos laukos, un tos izmanto augstfrekvences sakaru tklos, radioelektronik u. c. 2.7. tabula Magntdielektriu pabas Robefrekvence, ~ ~10-6, tgH , m/A -1 Materils K MHz H Magntdielektrii uz 5-16 no 50 ldz 100 1,25-6,26 50 karbonildzelzs bzes Magntdielektrii uz 20-65 no -200 ldz 400 15-62,5 0,1 alsifera bzes Magntdielektrii uz 20-60 no -150 ldz 50 15-62,5 1 alsifera maisjuma ar citiem feromagntiiem bzes

2.6.8. Ferti
Augstfrekvenu tehnik izmanto magntiskos materilus ar lielu elektrisko pretestbu un magntisko caurlaidbu. Tdi ir ferti. Ferti ir magntiska keramika ar niecgu elektronu vadmbu. Galven fertu pozitv paba ir augstu magntisko parametru savienoana ar lielu elektrisko pretestbu, kas prsniedz feromagntisko metlu un sakausjumu pretestbu 103-1013 reizes. Tpc tiem ir mazi zudumi paaugstintu un augstu frekvenu diapazon un tos var lietot augstfrekvenu elektromagntisks iekrts. Ferti ir sistmas no dzelzs oksdiem un citu divvrtgu, retk vienvrtgu, metlu oksdiem: MeOFe2O3 vai MeFe2O4. Tos izgatavo, sapresjot un saepinot dzelzs un citu metlu oksdu pulverus. Ferta nosaukums ir atkargs no metla, kura oksds ietilpst ferta sastv, piem., NiFe2O4 niea ferts (NiOFe2O3). Nav magntiski CdOFe2O3 kadmija un ZnOFe2O3 cinka ferts. Fertiem ir kubiska kristliska struktra, ldzga dab sastopam minerla drgakmea pinela MgOAl2O3 struktrai. Tpc tos sauc par feropineliem. Tehnik lietojamos fertus sauc ar par oksiferiem. rzemju literatr daiem fertu tipiem lieto nosaukumu "ferokskubs". Fertu izgatavoanai izmanto keramikas tehnoloiju. Ferti ir cieti un trausli. Visplak lieto jauktos magntiski mkstos fertus: niea-cinka fertu, mangna-cinka fertu, litija fertu. Magntiski mksto fertu galvenie raksturlielumi: blvums 3,8-5,0; 1 = (0,5 -1,2) 10-5 l/C. Dada sastva fertiem Kir punkts ir no 70 C ldz 450 C. Telegrfa sakaru aparatras automtisks vadbas iekrts, skaitoanas tehnik u. c. nepiecieami magntiskie materili ar taisnstra formas histerzes cilpu. o materilu svargs rdtjs ir taisnstrainbas koeficients, kuru aprina k paliekos indukcijas attiecbu pret maksimlo magntisko indukciju Br < 1. k ts = Bmaks. Taisnstra formas histerzes cilpa ir daiem permalojiem un dzelzs-niea-kobalta sakausjumiem ar kobalta saturu 30-55 % un letiem ar varu vai citiem metliem.

68

2.8. tabula

Magntiskie un elektriskie raksturlielumi Materils

Nieacinka ferti Mangnacinka ferti

sk.

80-2400 550-25 000

Hc, A/m 850-700 20-54 2000-35 000 2-24 r maks.

B r, T 0,11-0,29 0,09-0,13

, m 10-108 10-2-10

Fertu ar taisnstra formas histerzes cilpu raksturlielumi: kts = 0,9-0,94; Br = 0,15-0,25 T; Kir temperatra Tk = 110-250C (magnija-mangna fertiem); 550-630C (litija fertiem); Hc = =10-20 A/m (materiliem automtisks vadbas shms); 100-1200 A/m (materiliem, kurus lieto skaitoanas tehnik). Fertu ar taisnstra formas histerzes cilpu trkums ir to mazka parametru temperatras stabilitte nek metlu sakausjumiem.

2.6.9. Konstrukciju uguni un traudi

iem materiliem, kurus lieto elektrisko manu, apartu un iekrtu bvs, jbt ar augstm mehniskm pabm un pietiekami lielm tehnoloiskm iespjm. Attiecb uz magntiskajm pabm tos var iedalt magntiskos materilos un nemagntiskos materilos. Pie magntiskajiem materiliem var bt pieskaitmi pelkais uguns, ogleka un letie traudi, pie nemagntiskajiem nemagntiskais uguns un nemagntiskie traudi. Pelkais uguns satur 3,2-3,5 % ogleka, silciju, mangnu, fosforu, sru. Pelko ugunu lieto elektrisko manu korpusu ljumiem. No t atlej stiprinjumu detaas, pltes u. c. Ogleka traudu ar ogleka saturu 0,08-0,2 % parasti izmanto ljumiem. Sevii atbildgm un specilm elektriskajm manm, k ari atvieglotas konstrukcijas manm lieto ar nieli, vandiju, hromu, molibdnu letos traudus, kuriem ir paaugstintas mehnisks pabas. Nemagntiskais uguns. Plai tiek lietots uguns, kur satur nieli un mangnu, kuri veicina austenta struktras izveidoanos. uguna sastvs: 2,6-3,0 % C; 2,5 % Si; 5,6 % Mn; 9-12 % Ni; prjais Fe. sastva uguna magntisk caurlaidba = 1,03; patnj elektrisk pretestba = l,4 m. Nemagntiskie uguni viegli apstrdjami ar griezjinstrumentiem. Liel elektrisk pretestba samazina virpustrvu zudumus, kas ir nemagntisk uguna priekrocba attiecb pret krsaino metlu sakausjumiem. Nemagntisko ugunu lieto, kad konstrukciju materila magntisks pabas var kaitt aparta vai iekrtas darbam. No t izgatavo vkus, apvalkus, piem., metinanas transformatoriem utt. Nemagntiskos traudus izgatavo, ievadot to sastv nieli un mangnu. Piemram, niea trauda sastvs: 0,25-0,35 % C; 22-25 % Ni; 2-3 % Cr; prjais Fe. = 1,05-1,2. T k magntiskajam traudam ir augstas mehnisks pabas, to var lietot vara un alumnija sakausjumu viet, kuru mehnisks pabas nav tik augstas.

2.7. Magntiski cietie materili

Magntiski cietos materilus raksturo koercitvais spks, kas ir lielks nek magntiski mkstajiem materiliem (5103 - 5106 A/m), histerzes cilpas laukums, palieko indukcija un maksiml enerija, ko atdod, piemram, pastvgais magnts rj telp. Pastvgo magntu un magntiski cietos materilus galvenokrt lieto to izgatavoanai, magntisk caurlaidba ir mazka nek magntiski mkstajiem materiliem un, jo lielks koercitvais spks, jo mazka magntisk caurlaidba.

69

Magnts slgt stvokl (piemram, tora veid) rj telp eneriju neatdod. Lai magntisko eneriju atdotu, jrada gaisa sprauga (darba telpa), t. i., magntisk de jprtrauc. Uz prtraukts des galiem izveidojas poli, kuri rada atmagnetizjou lauku ar intensitti Hd, kas samazina induktivitti pa magnt ldz Bd, kas ir mazka par paliekoo indukciju Br. Palieko indukcija Br raksturo materilu taj gadjum, ja magnts atrodas slgt stvokl un iepriek ir magnetizts ldz piestinjumam stipr rj magntiskaj lauk. Magntiski cietus materilus raksturo s raksturlknes:

2.21. Magntiski ciet materila raksturlkne.

1 atmagnetizanas raksturlkne gaisa sprauga; 2 magntisks enerijas raksturlkne spraug.

patnj lauka magntisk enerija, kas rodas magnta gaisa spraug, B H Wd = d d . 2 Prtraukt magnt indukcija Bd samazins reiz ar spraugas palielinanu. Slgt magnt Bd = Br, magntisk enerija vienda ar nulli, jo Hd = 0. Ja sprauga starp poliem ir liela, tad magntisk lauka intensitte spraug ir vienda ar materila koercitvo spku Hc, bet Bd = 0, un ar aj gadjum magntisk enerija Wd = 0. Pie noteiktm Bd un Hd vrtbm enerija sasniedz maksimlo vrtbu Bd maks. H d maks. B H . Wd = Wmaks. = d d = 2 2 Pie materila kvalittes noteikanas Wmaks. ir svargkais lielums. Atmagnetizanas lknes formu raksturo izliekuma koeficients ( BH ) maks. = . 2 Br H c Izliekuma koeficients tuvojas vienam, palielinoties histerzes cilpas taisnstrainbai. Magnta maksiml enerija ir jo lielka, jo lielka ir palieko indukcija B r , jo lielks koercitvais spks H c un izliekuma koeficients . Magntiski cietos materilus grup pc sastva un ieganas pamiena.

2.7.1. Letie martensta traudi

ie ir visveckie materili, kurus lieto pastvgo magntu izgatavoanai. T k to magntisks pabas nav augstas, pareiz tos lieto tikai mazatbildgos gadjumos. Par martenstu sauc trauda mikrostruktras veidu, ko iegst traudu tri atdzesjot (rdot). Martensta veidoanos pavada tilpuma izmaias, izveidojas lieli iekjie spriegumi, kas rada lielu koercitvo spku. Lieto tikai letos martensta traudus, kuru nosaukumu veido lejoais elements: hroma (Cr ldz 3 %), volframa (W ldz 8 %) un kobalta (Co ldz 15 %) traudi. W m a k s . ir zema 1 - 4 kJ/m3.

70

2.7.2. Lietie magntiski cietie sakausjumi

Visplak izplatti magntiski cietie materili uz dzelzs-niea-alumnija un dzelzs-nieakobalta-alumnija sakausjumu bzes. Augsto koercitvo o sakausjumu spku nosaka dispersijas cietanas mehnisms. Augsts temperatrs (1200-1300C) elementu dba ir neierobeota un Fe-Ni-Al sakausjumi atrodas viendabg stvokl ( fze). Lni atdzesjot ldz noteiktai temperatrai, notiek ldzsvara fzes sadalans divs ( 1 un 2 fze). 1 fze pc sastva ir tuva trai dzelzij un ir stipri magntiska, otr fze 2 sastv no Ni-Al un ir vji magntiska. Td veid stipri magntisk 1 fze domnu ieslgumu veid sadals nemagntiskaj 2 fz. Materiliem ar tdu struktru ir liels koercitvais spks. os sakausjumus izmanto lietu magntu izgatavoanai. Magntisko pabu uzlaboanai sakausjumus le ar varu, titnu, silciju, niobiju. Fe-Ni-Al sakausjumos niea saturs ir 20-33 %, alumnija 11-17 %. Fe-Ni-Co-Al sakausjumos Ni 12-26 %, Co 2-40 %, Al 6-13 %, Lejoo elementu saturs: Cu 2-8 %, Ti 0-9 %. Hc sasniedz 50 kA/m, Wmaks. 12 kJ/m3.

2.7.3. Metlkeramiskie un metlplastiskie magnti

Tos iegst ar pulvera metalurijas pamieniem, kas auj automatizt raoanas procesus. Metlkeramiskos magntus izgatavo no sasmalcintiem ski disperstiem pulveriem, kurus iegst no Cu-Ni-Co-Fe, Cu-Ni-Fe sakausjumiem ar presanas un tlkas saepanas pamieniem. T k metlkeramiskie magnti ir poraini, to magntisks pabas ir zemkas nek lietajiem (Wmaks mazka par 10-20% nek lietajiem), bet mehnisks pabas augstkas 3-6 reizs. Metlplastiskos magntus ar izgatavo no pulveriem, kurus sajauc ar kda dielektria, piemram, fenola-formaldehda sveu, pulveri. Izgatavoanas process ldzgs plastmasu presanas procesam. T k magntplastiskie magnti satur ldz 30 % neferomagntiska materila, Br ir mazka par 35-50 %, W m a k s . par 40-60 % nek lietajiem.

2.7.4. Magntiski cietie ferti

Visplakais pielietojums ir materiliem uz brija vai stroncija un kobalta ferta bzes: BaFe12O19 (BaO6Fe2O3) un Co Fe2O4 (CoOFe2O3). Brija magntiem ir augsta stabilitte, tos var lietot magntiskajs ds, kas strd augstfrekvences laukos, jo tiem ir liela elektrisk pretestba ldz 106-109 m. Brija magntu trkumi: zema palieko indukcija, cieti un trausli, ievrojama magntisko pabu atkarba no temperatras. Kobalta ferti ir stabilki pret temperatras maim.

2.7.5. Sakausjumi uz retzemju metlu bzes

Sakausjumiem, kuros ietilpst crijs Ce, prazeodms Pr, lantns La, samrijs Sm, k ar itrijs Y, ir oti augsts koercitvais spks un oti liela magntisk enerija. Vislielko interesi rada savienojumi ar kobaltu RCo5, R2Col7, kur R retzemju metls. Piemram, sakausjumam ar sastvu 52 % Co, 25,5 % Sm, 8 % Cu, 14 % Fe un 1,1 % Zn ir di raksturlielumi: Br = 1,1 T, Hc = 550 kA/m, Wmaks.. = 120 kJ/m3.

71

Binriem savienojumiem RCo5, R2Col7 magntisk enerija var sasniegt 190 kJ/m3, bet savienojumiem R2(Co1-xFex), kur x < 0.6 uz samrija un prazeodma bzes Wmaks= 240 kJ/m3 (teoretisk vrtba). iem sakausjumiem ir zemas mehnisks pabas, un tie ir trausli. ie ir jauni materili, un to lietoanas perspektvas ir plaas.

72

3. DIELEKTRISKIE MATERILI
Par dielektriskajiem materiliem sauc tehnik lietojamos materilus, kuriem piemt dielektriu pabas. Dielektriskajiem materiliem raksturga niecga elektrovadtspja, td no tiem izgatavo galvenokrt elektroizolciju, kura novr elektrisko ldiu nopldi un neitralizciju, k ar izol iekrtu strvu vados daas citu no citas un no zemtm iekrtas dam. Par elektroizolcijas materiliem izmantojamos dielektrius sauc par pasviem dielektriiem. Plai lieto ar aktvos dielektrius, kuru parametrus var regult, mainot elektrisk lauka intensitti, temperatru, mehnisks slodzes un citus lielumus. Piemram, kondensatoros dielektriskos materilus lieto ar elektrisks kapacittes palielinanai.

3.1. misk saite

misko saiti rada spki, kas saista atomus molekuls. Saite veidojas atomu rjo aulu elektronu kustbas un mijiedarbbas rezultt. Spkiem, kas rada misko saiti, vienmr ir elektrostatisks raksturs. Stabilas misks saites veidoans prieknoteikums ir sistmas pilns enerijas samazinans saites veidoans proces. misks saites stabilitti raksturo saites enerija enerijas daudzums, kas izdals, saitei veidojoties, un kas jpatr, lai saiti prrautu. Atkarb no saites veidotju elektronu novietojuma telp izir trs galvenos misko saiu veidus kovalento saiti, metlisko saiti un jonu saiti. Universlkais misks saites veids ir kovalent saite (3.1. att.). T saista molekul neitrlus atomus un novrojama viss gzs un organiskajs viels, k ar das ciets neorganiskajs viels.

3.1. att. Kovalents saites veidoans shma

Elektrostatiskie spki starp atomiem ir divjdi pievilkans spki, kas darbojas starp viena atoma kodolu un otra atoma elektronu apvalku, un atgrans spki, kas darbojas attiecgi starp abu atomu kodoliem un starp atomu elektronu apvalkiem. Kovalents saites enerija atkarga no elektronu mkou prklans pakpes, bet to savukrt nosaka mkou forma un prklans veids. Svarga kovalents saites paba ir ts elektriskais moments. Ja kovalent saite saista divus viena elementa atomus, piemram, divatomu gzu molekuls H2, N2, 02 u. tml., pozitvie un negatvie elektriskie ldii molekul novietoti simetriski un to centri sakrt. Saites elektriskais moments ir viends ar nulli, ttad saite ir nepolra (3.2. att. a). Ja turpretim kovalent saite saista divus dadu elementu atomus, saistoo elektronu negatv ldia mkonis ir vairk vai mazk nobdts elektronegatvk atoma virzien. Td pozitv un negatv ldia centri nesakrt, rodas elektriskais moments, ttad saite ir polra (3.2. att. b). T, piemram, hlorderaa HC1 molekul saites elektronu mkonis ir stipri nobdts Cl atoma virzien. Jo vairk atiras abu atomu elektronegativitte, jo lielks ir saites elektriskais moments. Ja elektronegativitu atirba ir pietiekami liela, elektronu pris pilngi priet elektronegatvk atoma kodola lauk - veidojas jonu saite. Jonu saiti var uzskatt par polrs kovalents saites

73

robegadjumu.

3.2. att. Kovalent saite: a nepolra jeb neitrla (O2, N2, Cl2, CH4), b polra (CH3Cl)

Jonu saiti (3.3. att.) rada elektrostatiskie savstarpjs pievilkans spki starp joniem daim ar pretju zmju ldiiem. Jonu veidoanos nosaka galvenokrt attiecgo atomu elektronegativitte. Jonu saite ir stabila, ja jonu saites veidoans rezultt sistmas piln enerija samazins.

3.3. Jonu saite vielas ar blvo jonu iepakojumu

Jonu saiti tikai nosacti var uzskatt par polrs kovalents saites robegadjumu, jo iem saites veidiem ir vairkas kvalitatvas atirbas. Kovalentajai saitei, piemram, raksturgs noteikts virziens telp. Jonus turpretim tuvinti var uzskatt par lodm, uz kuru virsmas vienmrgi sadalts elektrisks ldi, td pievilkans spkiem, kas darbojas starp joniem, ir sfriska simetrija un nav noteikta virziena. Sakar ar to konkrtus jonu prus var novrot tikai izolt veid inert vid. Kristlisk struktr jonu saite eksist nevis starp atseviiem jonu priem, bet gan starp katru vienas zmes jonu un visiem pretjas zmes joniem, kas novietoti tam apkrt kristlisk rea mezglos. Elektrostatiskie spki, kas darbojas starp joniem, ir elastgi, td atstatums starp joniem molekul (vai kristliskaj re) nav konstants. Tas atkargs no pievilkans spkiem starp jonu pretju zmju ldiiem un atgrans spkiem starp jonu elektronu apvalkiem, k ar no rjiem faktoriem temperatras, spiediena un elektrisk lauka iedarbbas. Jonu saite vienmr ir polra. Pilngi tr veid jonu saite novrojama reti. Parasti eksist dadas prejas formas, kas vairk vai mazk tuvas polrajai kovalentajai saitei. Jonu saite raksturgas lielkajai daai neorganisko savienojumu. Jonu saites enerija ir lielka nek kovalents saites enerija. Vielm ar jonu saiti parasti ir kristliska struktra. Metlisk saite (3.4. att.) saista atomus metlos un to sakausjumos. Metliem raksturgs neliels rjs aulas elektronu skaits (viens vai divi, retk trs). Sakar ar to metlu elektronegativitte ir neliela un rjs aulas elektroni viegli atraujami no atoma. Metlu enerijas lmeu diagramm nav aizliegts zonas, td visi rjs aulas elektroni praktiski var atrasties vadtspjas zon un veido brvo elektronu gzi. Metlisko saiti rada elektrostatiskie savstarpjs pievilkans spki starp o elektronu gzi un kristlisk rea mezglos izvietotajiem metla katjoniem. Vielm ar metlisko saiti vienmr ir kristliska struktra. Polarizcijas saite vai Van der Vlsa saite (3.5. att.). Vielas sastv no atseviam molekulm un mijiedarbba nav liela (fosfors, parafns, arsns, H2, N2). Starp polrm kovalentajm molekulm novrojama galvenokrt polarizcijas (orientcijas) mijiedarbba. T k elektrostatiskie spki ir apgriezti proporcionli ldiu atstatuma kvadrtam, tad gadjum, ja molekulas orienttas t, ka atstatums starp divu molekulu pretju zmju poliem ir mazks nek atstatums starp viendas zmes poliem, pievilkans spki starp polro molekulu pretju zmju poliem var bt ievrojami lielki nek atgrans spki starp

74

viendas zmes poliem. Orientcijas mijiedarbba ir spcga, td polrs viels Van der Vlsa spki ir ievrojami lielki nek nepolrs viels. Paaugstinoties temperatrai, molekulu orientcijas iespjas samazins, jo orientciju trauc intensv un haotisk termisk kustba. Ldz ar to samazins ar Van der Vlsa spki. Elektrons Jons

3.4. att. Metlisk saite

3.5. att. Polarizcijas saite: a - dipolu veidoana shma neitrlo atomu tuvinans gadjum; b - grafta struktra

Indukcijas mijiedarbba novrojama tad, ja, saskaroties polrai un nepolrai molekulai, nepolraj molekul inducjas elektrisks dipols. Starp o inducto dipolu un polro molekulu -rodas relatvi vji savstarpjs pievilkans spki.

3.2. Dielektriu elektrovadtspja 3.2.1. Dielektriu elektrovadtspjas mehnismi

Dielektriu elektrovadtspjas mehnismu nosaka dominjoais ldinesju veids, kas atkargs no vielas miskas saites veida, agregtstvoka un ieganas tehnoloijas. Cieto dielektriu enerijas lmeu diagramm ir plata aizliegta zona, td vj un vidji spcg elektriskaj lauka dielektrios atirb no vadtjiem un pusvadtjiem nav brvu elektronu ldinesju (3.6. att.). Td ar strva dielektrios ir 1015...1025 reiu mazka nek metlos. Viengi daos keramikas veidos novrojama neliela elektronu vadtspja.

Metli

Pusvadtji

Dielektrii

3.6. att. Enerijas lmeu diagramma

75

Cietajos dielektrios, izemot mintos keramikas veidus, ldinesji ir tikai joni. Pc izcelsmes var izirt paa materila un piejaukumu jonus. Visi potencilie ldinesji joni vienlaikus nevar bt brvi, struktr nesaistti. Atkarb no rjiem apstkiem ldinesji koncentrcija var mainties plas robes. idrajos dielektrios parasti novrojama jonu vadtspja, ko rada piejaukumu joni. oti polri idrumi pai spontni disoci jonos (o procesu sauc par elektroltisko disociciju), td os idrumus nevar lietot par dielektriskajiem materiliem. Spcg elektriskaj lauk var disocit ar vji polri idrumi, kas rada paa materila jonus. Gzs novrojama jaukta elektronu un jonu vadtspja. Ldinesji rodas gzes molekulu jonizcijas rezultt. Vj elektriskaj lauk gzi joniz kosmiskie stari, Zemes garozas radioaktivitte un citi rjie jonizatori. Spcg elektriskaj lauk notiek triecienjonizcija brvie elektroni, kuriem ir pietiekami liela kintisk enerija, sae neitrls molekulas elektriski ldts dais, visbiek elektronos un katjonos. rjie jonizatori izraisa gzes nepatstvgo vadtspja, triecienjonizcija patstvgo vadtspja. Jonu vadtspja dielektrios saistta ar masas prvietoanos elektrovadtspjas proces joni, kuru masa ir relatvi liela, neitralizjas un uzkrjas uz elektrodiem. is process parasti jtami neietekm ldinesju koncentrciju, jo izldjuos jonu viet dielektri neprtraukti atbrvojas jauni joni. Viengi oti tros dielektrios, kuros maz piejaukumu un struktras defektu, var novrot elektrisko attranos os dielektrius ilgku laiku turot elektriskaj lauk, ldinesju koncentrcija un ldz ar to dielektria elektrovadtspja samazins. Cietajiem dielektriiem izir tilpuma elektrovadtspju un virsmas elektrovadtspju, kuru raksturs ir atirgs. Caurpldes strvu dielektria tilpum rada konkrtajam materilam tipiskie ldinesji, bet strvu pa dielektria virsmu dadu citu vielu joni, kas atrodas uz s virsmas. Visbiek tie ir dens joni H+ un OH-, jo jebkur vid, kuras mitrums nav viends ar nulli, uz cietu vielu virsmas, kondensjoties dens tvaikam, adsorbjas dens molekulas, kas viegli disoci jonos. Uz putekainas un netras virsmas var atrasties ar dadi jonu savienojumi, kuri, stot den, veido elektroltu ar paaugstintu elektrovadtspju. Elektrolta krti uz dielektria virsmas pards ar paa materila joni. Virsmas elektrovadtspja uzskatma par paa dielektria pabu.

3.2.2. Dielektriu elektrovadtspjas raksturlielumi

Dielektria parauga elektrovadtspjas vienkrkie raksturlielumi ir caurpldes strva Ic un parauga pretestba R. os raksturlielumus saista sakarba U R= , (3.1) Ic kur U paraugam pieslgtais ldzspriegums. Cietajiem dielektriiem caurpldes strva sastv no tilpuma strvas Iv un virsmas strvas Is (3.7. att.): Ic = Iv + Is. (3.2) m divm caurpldes strvas komponentm atbilst divas pretestbas R komponentes U tilpuma pretestba Rv = Iv U un virsmas pretestba Rs = , Is kas veido parallslgumu: 1 1 1 (3.3) = + . R Rv R s

76

3.7. att. Strvas dielektri:

Iv tilpuma strva; Is virsmas strva; 1 un 2 elektrodi; 3 dielektria loksne. idrajiem dielektriiem un gzveida dielektriiem virsmas elektrovadtspjas nav, td caurpldes strva vienda ar tilpuma strvu: Ic = Iv, (3.4) bet pretestba vienda ar tilpuma pretestbu: R = Rv. (3.5) Materila elektrovadtspjas raksturoanai ie lielumi neder, jo tie ir atkargi ne tikai no dielektria pabm, bet ar no parauga izmriem. Aplkojot starp metla elektrodiem ievietotu cieta dielektria paraugu, kuram ir taisnstra parallskalda forma (3.8. att.), var konstatt, ka parauga tilpuma pretestba ir tiei proporcionla elektrodu atstatumam h un apgriezti proporcionla elektroda un dielektria saskares virsmas laukumam S: h (3.6) Rv = v , S kur v proporcionalittes koeficients, ko sauc par patnjo tilpuma pretestbu.

3.8. att. Cieta dielektria paraugs elektriskaj d:

1 metla elektrodi; 2 paraugs; h elektrodu atstatums; S elektroda un dielektria saskares virsmas laukums.

Tilpuma patnja pretestba atkarga tikai no materila pabm un ttad raksturo cieta dielektria tilpuma elektrovadtspju. patnjs tilpuma pretestbas aprina formulu iegst no viendojuma (7.6): S (3.7) v = Rv . h No formulas izriet, ka patnjs tilpuma pretestbas mrvienba ir m, bet skaitlisk vrtba vienda ar tda parauga tilpuma pretestbu, kuram ir kuba forma un autnes garums viends ar garuma mrvienbu - attiecgi 1 m. idriem dielektriiem un gzveida dielektriiem, kuriem ir tikai tilpuma elektrovadtspja, vienkrbas d parasti raksturlielumu nosaukumos atmet vrdu tilpuma, bet to apzmjumos indeksu V, piemram, patnjo tilpuma pretestbu sauc par patnjo pretestbu un apzm ar simbolu .

77

Aplkojot plakanu dielektria virsmu starp diviem paralli novietotiem naveida elektrodiem (3.9. att.), var konstatt, ka virsmas pretestba Rs ir tiei proporcionla elektrodu atstatumam l un apgriezti proporcionla elektroda un ts virsmas, pa kuru plst strva, saskares lnijas garumam d: l Rs = s , (3.8) d kur s proporcionalittes koeficients, ko sauc par patnjo virsmas pretestbu. Koeficients s atkargs tikai no virsmas pabm un stvoka un ttad raksturo materila virsmas elektrovadtspju. patnjs virsmas pretestbas aprina formulu iegst no viendojuma (3.8): d s = Rs . (3.9) l

3.9. att. Cieta dielektria virsma elektriskaj d: 1 naveida elektrodi; 2 virsma;

l elektrodu atstatums; d elektroda un virsmas saskares lnijas garums.

No formulas redzams, ka patnjs virsmas pretestbas mrvienba (atirb no patnjs tilpuma pretestbas mrvienbas) ir , bet skaitlisk vrtba vienda ar tdas plakanas virsmas pretestbu, kurai ir kvadrta forma (neatkargi no malas garuma), ja strva plst starp divm pretjm kvadrta malm. Materila elektrovadtspjas raksturoanai biei vien lieto patnjm pretestbm apgrieztus lielumus patnjo tilpuma elektrovadtspju v un patnjo virsmas elektrovadtspju s: 1 (3.10) v =

v
1

s =

(3.11)

patnjo elektrovadtspju v un S mrvienbas ir attiecgi S/m un S. Sakarbu starp vielas patnjo elektrovadtspju un ldinesju raksturlielumiem var atrast no strvas viendojuma I = nqvS, (3.12) kur I strva viel (vai tilpuma strva ciet dielektri), A; n ldinesju koncentrcija, m-3; q ldinesja ldi, C; v ldinesju vidjais kustbas trums, m/s; S vielas rsgriezuma laukums, caur kuru plst strva, m2. Izdalot o viendojumu ar vielas rsgriezuma laukumu S, iegst J = nqv, (3.13) kur J strvas blvums viel, A/m2. Viendojumu (3.13) izdalot ar elektrisk lauka intensitti E, viendojuma kreisaj pus iegst patnjo elektrovadtspju (vai cieta dielektria patnjo tilpuma elektrovadtspju):

78

v (3.14) . E Ldinesju vidjo kustbas trumu elektriskaj lauk, kura intensitte ir viena vienba, sauc par ldinesju kustgumu un apzm ar u: v u= . (3.15) E Ldinesju kustguma mrvienba ir m2/(Vs). Pdjo reizintju viendojuma (3.14) labaj pus aizstjot ar u, vielas patnjo elektrovadtspju var izteikt k ldineseju koncentrcijas, ldia un kustguma reizinjumu: = nqu. (3.16) o sakarbu sauc par universlo elektrovadtspjas viendojumu, jo ts dergs visiem materiliem dielektriiem, vadtjiem un pusvadtjiem. Anizotropiem materiliem elektrovadtspja dados virzienos ir atirga. Sevii liela atirba novrojama slainas struktras dielektriiem, ja atseviu slu patnjs tilpuma pretestbas ir dadas. Perpendikulri sliem pretestba ir maksimla, paralli sliem minimla. o minimlo pretestbu skaitliski raksturo materila iekj pretestba Rie.

= nq

3.2.3. Elektrovadtspjas atkarba no dadiem faktoriem.

Lai analiztu patnjs tilpuma elektrovadtspjas atkarbu no dadiem faktoriem, izdevgi lietot universlo elektrovadtspjas viendojumu = nqu. No paa materila pabm atkargi visi trs reizintji, kas atrodas viendojuma labaj pus. Atkarb no materila misk sastva, struktras un trbas pakpes oti plas robes var mainties ldinesju koncentrcija. Ldinesju ldi un kustgums parasti mains pretji pieaugot jonu vrtbai, to kustgums oti strauji samazins. Td vienvrtgie joni nodroina lielku patnjo tilpuma elektrovadtspju nek ekvivalents daudzums divvrtgo vai trsvrtgo jonu. Ldinesju kustgums atkargs ar no dielektria struktras blvuma jo blvka struktra, jo mazks ir jonu kustgums.

3.10. att. patnjs tilpuma elektrovadtspjas atkarba no temperatras jonu dielektriiem (1) un kovalentajiem dielektriiem (2). 3.11. att. Eu patnjs pretestbas atkarba no temperatras: 1 rpgi attrta; 2 attrta; 3 rpniecbas; 4 rcinea

No rjiem faktoriem patnjo tilpuma elektrovadtspju visvairk ietekm temperatra, kurai mainoties: mains ar ldinesju koncentrcija un kustgums. Cietos un idros dielektrios, paaugstinoties temperatrai, intensificjas jonizcijas, disocicijas un termisks kustbas procesi, kuru rezultt atbrvojas jauni ldinesji, td to koncentrcija n strauji pieaug.

79

Ldinesju kustgums u, paaugstinoties temperatrai, nedaudz samazins, jo intensvka kst termisk kustba, kas trauc ldinesju prvietoanos elektrodu virzien. T k ldinesju koncentrcija mains daudz vairk nek kustgums, paaugstinoties temperatrai, patnj tilpuma elektrovadtspja v pieaug. patnjs tilpuma elektrovadtspjas izmaiu grafiski attlo taisne (3.10. un 3.11. att.). Jonu dielektriu grafikam ir lzumpunkts, kas atbilst temperatrai, kur sk atbrvoties materila pamatjoni. Polrajiem idrumiem, saldzinjum ar nepolrajiem, elektrovadtspja vienmr ir lielka (3.11. att.) Gzm temperatra patnjo elektrovadtspju praktiski neietekm. patnj tilpuma elektrovadtspja no vides mitruma atkarga tikai higroskopiskiem materiliem, kas absorb deni. dens molekulas relatvi viegli disoci jonos un veicina ar citu piejaukumu disociciju. Td ldinesju koncentrcija un ldz ar to ar patnj tilpuma elektrovadtspja diem dielektriiem pieaug, palielinoties mitrumam.

3.12. att. Strvas blvuma atkarba no elektrisk lauka intensittes gzm: 1 nepatstvgs vadtspjas apgabals; 2 patstvgs vadtspjas apgabals.

Dielektriu tilpuma elektrovadtspja atkarga ar no elektrisk lauka intensittes. Gzm o atkarbu uzskatmi attlo strvas blvuma mainans elektrisk lauka intensittes maias ietekm (3.12. att.). oti vj elektriskaj lauk gzes patnj elektrovadtspja ir konstanta, td strvas blvums pieaug tiei proporcionli elektrisk lauka intensittei (palielinoties lauka intensittei, palielins ldinesju vidjais kustbas trums). Kad elektrisk lauka intensitte sasniedz noteiktu vrtbu Es (gaisam t ir 0,6 V/m), kustbas trums kst tik liels, ka visi ldinesji, kas laika vienb rodas rjo jonizatoru iedarbb, taj pa laika vienb sasniedz elektrodus. Tlk palielinot lauka intensitti, strva vairs nemains, jo ldinesju skaits ir konstants, bet to kustbas truma pieaugums procesu neietekm. Strvas blvums Js gaisam normlos apstkos ir apmram 10-15 A/m2. Elektrisk lauka intensittei prsniedzot kdu relatvi lielu kritisko vrtbu Ekr (gaisam Ekr 106 V/m), gz skas triecienjonizcija, ttad pards patstvg vadtspja. Triecienjonizcijas rezultt strauji palielins ldinesju koncentrcija, strvas blvums un patnj elektrovadtspja. idro dielektriu elektrovadtspja ciei saistta ar idruma molekulu uzbvi (3.1. tab.). Nepolros idrumos elektrovadtspja ir atkarga no disocitu piemaisjumu kltbtnes, to skaita no mitruma. Polros idrumos elektrovadtspju nosaka ne tikai piemaisjumi, bet ar paa idruma molekulu disocicija. Strvu idrumos nosaka k jonu prvietoans, t ar lielu uzldtu kolodu daiu kustba. oti triem idrajiem dielektriiem var novrot ldzgu gzm strvas blvuma atkarbu no elektrisk lauka intensittes, tikai strva novrojama daudz aurk lauka intensittes vrtbu diapazon. Cietajiem un tehniskajiem idrajiem dielektriiem piestinjuma pardba nav novrojama. patnj tilpuma elektrovadtspja ldz elektrisk lauka intensittes kritiskajai vrtbai Ekr ir konstanta, bet spcgk elektriskaj lauk strauji pieaug, palielinoties ldinesju koncentrcijai jonizcijas rezultt (3.13. att.). Elektrisk lauka intensittes kritisk vrtba daudziem materiliem atkarga no temperatras un, pieaugot temperatrai, samazins.

80

3.1. tabula Dadu idrumu patnj elektriska pretestba idrums Uzbves Attranas , m; patnbas Pakpe t = 20C Benzols Normla, rpniec10l1-1012 Benzns Nepolri bas 1010-1013 Transformatoru ea idrumi Rpniecbas 21010 (80C) Tas pats Attrta 51012 (80C) Tas pats Rpgi attrta 21013 (80C) Sovols 10111013 Polri Sovtols 10111012 Acetons 104 105 Etilspirts 103 104 oti polri Destilts dens

3.13. att. patnjs tilpuma elektrovadtspjas atkarba no elektriska lauka intensittes cietajiem un tehniskajiem idrajiem dielektriiem.

Cieto dielektriu tilpuma elektrovadtspju nosaka k paa dielektria, t ar nejauu piemaisjumu jonu prvietoans, bet daiem materiliem ar brvo elektronu kltbtne. Elektronu elektrovadtspja visbiek novrojama stipros elektriskos laukos. Daudziem dielektriiem, kurus izmanto par elektrisko izolciju, tilpuma patnj pretestba v ir stipri atkarga no to samitrinanas pakpes. Cieto poraino dielektriu, pat ja tajos esoais mitrums ir niecg daudzum, elektrovadtspja, saldzinjum ar sausiem izvtiem, ir liela. 3.2. tabula Cieto poraino dielektriu v Materils v , m ar gaisa relatvo mitrumu 70% 0% 0% (T = 20C) (T = 100C) (T = 20C) Marmors 106108 1010 -1012 10l2 - 1014 Koks 106107 1010 -1012 1011 - 1012 6 7 8 9 Fibra 10 10 10 -10 1011 -1012
Cieto dielektriu ar jonu elektrovadtspju patnjas vadtspjas atkarba no temperatras ir tda pati k idrajiem dielektriiem. patnja virsmas elektrovadtspja. patnjo virsmas elektrovadtspju nosaka galvenokrt materila virsmas pabas un vides mitrums (3.13. att.). Pc virsmas elektrovadtspjas patnbm izir trs dielektrisko materilu grupas den nestoos, den daji stoos un porainos materilus. Atkarb no virsmas pabm den nestoie materili var bt hidrofili vai hidrofobi. Hidrofilo materilu virsmu dens slapina, veidojot dens krtiu, kura tad ar nodroina virsmas elektrovadtspju (3.14. att. d). Pieaugot vides mitrumam, pieaug dens krtias biezums un ldz ar to ar patnj virsmas elektrovadtspja. Turpretim uz hidrofobo materilu virsmas, kuru dens neslapina, veidojas nevis neprtraukta dens krtia, bet atsevii pilieni (3.14.

81

att. b, c). Td patnj virsmas elektrovadtspja iem materiliem ir daudz mazka un, pieaugot vides mitrumam, praktiski nemains vai ar tikai nedaudz pieaug, kad saplst atseviie dens pilieni.
Nepolrie dens praktiski neietekm uz elektrovadtspju c Polrie dens stipri ietekm uz elektrovadtspju b a d

3.14. att. patnjs virsmas elektrovadtspjas atkarba no vides mitruma dadiem dielektriskajiem materiliem: 1 den daji stoiem materiliem un porainiem materiliem; 2 deni nestoiem
hidrofiliem materiliem; 3 den nestoiem hidrofobiem materiliem.

deni daji stoi materili. Lai gan dba tiem parasti ir oti niecga (den labi stoas vielas par dielektriskajiem materiliem lietot nevar), tomr uz hidrofils virsmas veidojas elektrolta krtia, kurai ir paaugstinta elektrovadtspja. Td den daji stoajiem materiliem patnj virsmas elektrovadtspja ir lielka nek den nestoajiem materiliem, pie tam, pieaugot vides mitrumam, elektrovadtspja strauji palielins. Porainie materili neatkargi no misks saites veida un virsmas polarittes labi adsorb vides mitrumu. Uz porains virsmas mitr vid veidojas oti bieza dens krtia, td patnj virsmas elektrovadtspj ir relatvi liela un oti atkarga no vides mitruma. patnjo virsmas elektrovadtspju ietekm ar virsmas gludums un trba. Gludi apstrdtai un trai virsmai patnj elektrovadtspj ir daudz mazka nek neldzenai un netrai virsmai, jo virsmas negludumi un netrumi veicina mitruma adsorbciju, turklt ie netrumi dareiz var st den un disocit jonos, palielinot virsmas dens krtias elektrovadtspju. T, piemram, labi notrtam neorganiskajam srmu stiklam patnj virsmas pretestba normlos apstkos ir 1011 , bet netram tikai apmram 108 . 3.3. tabula
Dau materilu s, ja relatvais mitrums 70 %

Dielektriis
Loga stikls Kausts kvarcs Mikalekss (plastiska masa ar lielu vizlas saturu)

s nenotrtai virsmai,
2108 2108 109

s pc virsmas notranas, 1011 1013 1013

Visefektvkie patnjas virsmas elektrovadtspjas samazinanas paskumi ir virsmas nogludnana, to slpjot vai puljot, un notrana, virsmu mazgjot ar destiltu deni vai organiskajiem dintjiem, kuri nedina pau materilu. Labus rezulttus dod ar vrana destilt den, jo visi viegli stoie joni no virsmas priet den. Tomr is efekts nav stabils, jo ar laiku viegli stoie joni no materila tilpuma difund uz virsmu, td patnj virsmas elektrovadtspj atkal pieaug.

3.3. DIELEKTRIU POLARIZCIJA

Elektrisk polarizcija ir process, kura rezultt kd vielas tilpum rodas elektrisks

82

moments. Elementra elektrisk dipola elektrisko momentu pe, kura mrvienba ir Cm, apraksta viendojums pe= ql, (3.17) kur q elementr dipola viena pola ldi (C); l atstatums starp dipola pretju zmju polu centriem (m).

3.15. att. Elementrais elektriskais dipols: elektrisk lauka intensitte = 0; pozitva un negatva ldia centri sakrt; b elektriskais lauks ar intensitti .

Elementr dipola elektriskais moments skaitliski ir niecgs, dipola elektrisk momenta lieluma krta ir apmram 10-27 Cm. Kda dielektria tilpuma elektriskais moments Me ir viends ar visu elementro dipolu elektrisko momentu vektoru summu: M e = pei ,
i =1 n

(3.18)

kur n elementro dipolu skaits dielektria paraug. T k saskaitmie ir oti niecgi, ar summa parasti ir oti maza.

3.3.1. Dielektriu polarizcijas mehnismi.

Elektriskais moments dielektri var rasties dadu procesu rezultt. Polarizcijas procesa mehnismi atkargi no misks saites veida, k ar no materila sastva, un struktras. Biei vien dielektri novrojami vairki polarizcijas veidi. Noteiktos apstkos viens no polarizcijas veidiem parasti ir dominjoais. Polarizcijas veidus iedala divs grups deformcijas polarizcijas veidos un relakscijas polarizcijas veidos. Deformcijas polarizciju rada struktras elementu elastga deformcija vai nobde no ldzsvara stvoka elektrisk lauka ietekm. Izir divus galvenos deformcijas polarizcijas veidus elektronu polarizciju un jonu polarizciju (3.15. att. un 3.16. att.).

3.16. att. Elektronu polarizcijas: a elektrisk lauka nav; b elektrona apvalka deformcija elektrisk lauka ietekm.

Elektronu polarizcijas mehnisma btba ir atomu un jonu elektronu apvalku elastga deformcija un nobde rja elektrisk lauka iedarbbas rezultt (3.16. att.). Lauka spku ietekm elektronu mkonis, kam relatvi liels elektriskais ldi un niecga masa, nobds pretji lauka virzienam t, ka atoma (vai jona) pozitv un negatv ldia centri vairs nesakrt un veidojas elementrs elektriskais dipols ar rjam laukam pretji vrstu elektrisko momentu. is process noris oti tri (apmram 10-15 s), nav atkargs no temperatras un nav saistts ar termisko kustbu un enerijas patriu. Polarizcija ir linera elektriskais moments mains tiei proporcionli rj elektrisk lauka intensittei. Polarizcijas mehnisms ir elastgs, td elektriskais moments pc rj elektrisk lauka atslganas izzd tikpat tri k rodas. Elektro-

83

nu mkoa nobde ir niecga (apmram 106 reiu mazka par atoma rdiusu), ar elektriskais moments ir mazs. Td parasti elektronu polarizcija ir dominjoais polarizcijas veids tikai nepolros kovalentajos dielektrios, kur citu polarizcijas veidu nav. Elektronu polarizcija notiek ari visos prjos dielektrios (jo visi tie sastv no atomiem vai joniem), tau praktiski ts radto elektrisko momentu var neievrot, kamr eksist citi polarizcijas veidi. Jonu polarizcijas proces rja elektrisk lauka iedarbbas rezultt no ldzsvara stvoka nobds elastgi saisttie joni: pozitvie joni lauka virziena, negatvie joni pretji lauka virzienam (3.17. att.). Jonu saite ir polra, td gadjum, kad rja lauka nav, parauga elektriskais moments ir viends ar nulli. Jonu polarizcijas proces palielins elektriskie momenti, kas versti pretji rjam elektriskajam laukam, un samazins lauka virzien vrstie momenti. T rezultt parauga rodas rjam laukam pretji vrsts summrs elektriskais moments, kur ir ievrojami lielks nek elektronu polarizcijas gadjum. Polarizcijas laiks oti ss apmram 10-13 s. Paaugstinoties temperatrai, vjins saite starp joniem, td elektriskais moments palielins. Ar jonu polarizcija ir linera, elastga un noris praktiski bez enerijas patria. Jonu polarizcija notiek visos jonu dielektrios un ir dominjoais polarizcijas veids blvas kristliskas struktras gadjum.

c a b

3.17. att. Dielektriu polarizcija elektriskaj lauk: a - jonu un elektronu polarizcija jonu kristlos; b elektronu polarizcija kovalentajai kristl; c - orientcijas polarizcija polraj dielektri.

Abiem deformcijas polarizcijas veidiem kopgs tas, ka polarizcija ir elastga, noris oti tri, bez enerijas patria. No ekspluatcijas viedoka vissvargk ir tiei pdj kopg iezme. Relakscijas polarizcija saistta ar struktras elementu orientciju vai ierobeotu prvietoanos rja elektrisk lauka ietekm, prvarot termiskas kustbas radto pretestbu. Relakscijas polarizcija ir neelastga pc elektrisk lauka atslganas elektriskais moments izzd relatvi lni, tikai termisks kustbas d. dus procesus, kuros sistmas preja no neldzsvarota stvoka ldzsvarot stvokl notiek termisks kustbas rezultt, sauc par relakscijas procesiem. Relakscijas trumu raksturo relakscijas laiks laika sprdis, kur uzdotais parametrs (polarizcijas gadjum elektriskais moments) samazins e reizes (e naturlo logaritmu bze). Mazmolekulrm vielm relakscijas laiks parasti ir niecgs 10-10...10-8 s, turpretim polimriem tas var sasniegt daudz lielkas vrtbas, daos gadjumos pat dienas un mneus. Par relakscijas polarizciju ttad sauc neelastgu polarizciju, kurai relakscijas laiks samrojams ar elektrotehnika un radiotehnika lietojamo frekvenu diapazona elektriska lauka mainans periodu vai lielks par to. Galvenie relakscijas polarizcijas veidi ir dipolu (vai dipolradiku) polarizcija, jonu relakscijas polarizcija, migrcijas polarizcija un spontn polarizcija. Dipolu polarizcija saistta ar molekulu orientcija arja elektriska lauka ietekm (3.18. att.). Polrajm molekulm ir pastvgi elektriskie momenti. Ja rja elektrisk lauka nav, ie momenti vrsti dados virzienos un savstarpji kompensjas. Arj elektriskaj lauk polrs molekulas elektrostatisko mijiedarbbas spku d cenas pagriezties t, lai elektriskais moments btu vrsts pretji rj elektrisk lauka virzienam. Td paraug veidojas, liels elektriskais moments, kaut gan vairums molekulu pagrieas tikai nedaudz, jo orientciju trauc molekulu haotisk termisk kustba. Ts prvaranai polarizcijas proces tiek patrta elek84

trisk lauka enerija. Polarizcijai nepiecieamais laiks, kas atkargs no vielas blvuma un molekulu izmriem, parasti neprsniedz 10-8...10-6 s.
E

3.18. att. Dipolu polarizcija polros dielektrios:

a - elektrisk lauka intensitte E = 0; b rja elektrisk lauka intensitte E > 0

Paaugstinoties temperatrai, vjins Van der Vlsa spki un samazins viskozitte, td molekulu orientcijas pakpe un ldz ar to elektriskais moments pieaug. Augsts temperatrs, it sevii mksttapanas vai kuanas proces, termisk svrstbu kustba kst tik intensva, ka apgrtina molekulu orientciju, td elektriskais moments samazins. Ar dipolu polarizcijas atkarba no elektrisk lauka intensittes ir linera. Polimriem, kuriem ir oti lielas molekulas un elektriskais moments raksturgs katram elementrposmam, elektrisk lauka ietekm orientjas nevis visa molekula, bet gan tikai polrie radiki. du dipolu polarizcijas paveidu sauc par dipolradiku polarizciju. Dipolu vai dipolradiku polarizcija parasti ir dominjoais polarizcijas veids polros kovalentajos dielektrios. Jonu relakscijas polarizcijas btba ir struktr nesimetriski un vji saistto jonu ierobeota prvietoans rja elektrisk lauka ietekm, prejot no viena nestabila ldzsvara stvoka cit. Pozitvie joni prvietojas elektrisk lauka virzien, negatvie joni pretji lauka virzienam. T rezultt rodas elektriskie dipoli ar rjam laukam pretji vrstu lielu elektrisko momentu, jo atstatums starp pretju zmju joniem ir relatvi liels. Jonu relakscijas polarizcijai nepiecieamais laiks neprsniedz 10-8...10-6 s (tpat k dipolu polarizcijas gadjuma). Elektriskais moments ir, proporcionls elektriska lauka intensittei un, paaugstinoties temperatrai, palielins sakar ar daiu mijiedarbbas spku vajinanos. Jonu ierobeot prvietoans saistta ar daiu termiskas kustbas radts pretestbas prvaranu, td polarizcijas proces tiek patrta elektrisk lauka enerija. Jonu relakscijas polarizcija parasti ir dominjoais polarizcijas veids jonu dielektrios ar stiklveida struktru vai neblvu kristlisku struktru. Migrcijas polarizcija ir relakscijas polarizcijas veids, kas novrojams slainos un nehomognos (pc sastva neviendabgos) saliktajos dielektrios, ja sliem vai komponentiem ir atirga patnj tilpuma elektrovadtspja. Pastvga elektrisk lauka iedarbbas rezultt dos dielektrios uz slu vai komponentu robevirsmm uzkrjas elektriskie ldii, veidojot milzgus dipolus ar lielm elektrisk momenta vrtbm. Process notiek samr lni, tam nepiecieamais laiks var sasniegt 10-3 s. Elektriskais moments ir proporcionls elektriska lauka intensittei, t atkarba no temperatras sareta. Polarizcija saistta ar ievrojamu elektriska lauka enerijas patriu. Daudzos slainos un nehomognos dielektrios migrcijas, polarizcija ir dominjoais polarizcijas veids. Spontn polarizcija notiek patvagi noteikt temperatru intervl daos jonu dielektrios ar patnju kristlisku struktru. Nelielas tilpuma daias, kuras sauc par domeniem, jonu saiu elektriskie momenti spontni orientjas vien virzien (3.19. att.). Domenu elektriskie momenti vrsti dados virzienos, td makroskopisk dielektria paraug summrais elektriskais moments viends, ar nulli. Ievietojot du dielektrii elektriskaj lauka, notiek spontns polarizcijas orientcija domenu elektriskie momenti pagrieas pretji rj lauka virzienam, td pa raug rodas elektriskais moments. Saldzinjum ar citiem polarizcijas mehnismiem spontn polarizcija rada rkrtgi lielu elektrisko momentu. Paaugstinoties elektrisk lauka intensittei, elektriskais moments oti strauji pieaug, kamr tiek sasniegts pie85

stinjums, t. i., stvoklis, kad visu domenu elektriskie momenti vrsti viena virzien. Domenu orientcija noris vieglk un elektriskais moments strauji pieaug ar tad, ja paaugstins temperatra. Temperatrai prsniedzot kdu kritisku vrtbu, kuru sauc par Kir punktu, dielektria kristliskaj struktr notiek prmaias, kuru rezultt domeni un ldz ar to ar spontn polarizcija izzd, td elektriskais moments strauji samazins. Kir punkta skaitlisk vrtba dadiem dielektriiem ir atirga, bet visos gadjumos daudz zemka par kuanas temperatru. Domenu elektrisko momentu orientcijai nepiecieamais laiks, kas atkargs no domenu lieluma, struktras blvuma un citiem faktoriem, parasti ir 10-6...10 -8 s. Orientcijas process saistts ar elektriska lauka enerijas patriu. Spontn polarizcija novrojama neliel grup jonu dielektriu, kurus sauc par segnetoelektriiem.
E=0 E

3.19. att. Spontn polarizcija vai relakscijas polarizcija: a E = 0; b E >0

Visu relakscijas polarizcijas veidu nozmgks kopgas iezmes ir procesa neelastgais raksturs un elektrisk lauka enerijas patri polarizcijas proces sistmas piln enerija pieaug uz elektrisk lauka enerijas rina, bet relakscijas proces enerijas uzvija prvras siltum. Pc polarizcijas veidiem dielektrius var iedalt vairks grups (3.4. tab.). 3.4. tabula Dielektriu klasifikcija pc polarizcijas veidiem
Nr. Dielektriu grupa p.k. 1. Nepolrie kovalentie dielektrii 2. Polrie kovalentie dielektrii 3. Jonu dielektrii ar blvu kristlisku struktru 4. Jonu dielektrii ar stiklveida struktru vai neblvu kristlisku struktru 5. Segnetoelektrii 6. Nehomognie dielektrii Polarizcijas veidi dominjoais veids prjie veidi Elektronu polarizcija Nav Dipolu polarizcija Elektronu polarizcija Jonu polarizcija Elektronu polarizcija Jonu relakscijas polarizci- Jonu polarizcija, elektronu ja polarizcija Spontn polarizcija Jonu polarizcija, elektronu polarizcija Migrcijas polarizcija Atkarb no komponentiem

3.3.2. Dielektriu polarizcijas raksturlielumi.

Praktiski dielektria polarizcijas raksturoanai biek lieto dielektrisko caurlaidbu, kas stenb raksturo dielektria spju veidot elektrisku kapacitti. Dielektrisks caurlaidbas fiziklo jgu var noskaidrot, saldzinot kapacitti kondensatoram ar dielektrii, un tdu pau izmru vakuumkondenstoram. Vienkrbas d var aplkot plakanus kondensatorus. Pieemsim, ka plakana kondensatora kljumu laukums ir S, bet atstatums starp kljumiem d. Ja kondensator ievietots izotrops dielektriis, kura dielektrisk caurlaidba ir , kondensatora kapacitti C var aprint pc formulas S C= 0 . (3.19) d Tdu pau izmru vakuumkondenstoram, ievrojot, ka vakuumam = 1, kapacitte S (3.20) C0 = 0 . d

86

a
Abu kondensatoru kapacitu attiecba ir da: C 0 S d = = = . C0 d 0S

3.20. att. Plakans vakuumkondenstors (a) un plakans kondensators ar dielektrii (b)

(3.21)

3.5. tabula Dadu dielektriu relatva dielektriska caurlaidba r normlos apstkos

Viela, materils
Hlijs deradis Skbeklis Argons Slpeklis Ogskb gze Etilns Gaiss Benzols Toluols Tetrahlorogleklis Transformatoru ea Kabeeas Sovols Sovtols Parafns Potistirols Srs Dimants Akmenssls Korunds Rutils Kalcija titants Kausts kvarcs Srma stikls Barta stikls Organiskais stikls Fenolformaldehdsvei Celuloze Segneta sls Brija titants Brija titants ar piedevm

Uzbves patnbas

Nepolras un vji polras gzes

Nepolri un vji polri idrumi

Polri idrumi

Nepolri cieti dielektrii

Cietie jonu kristli

Neorganiskie stikli un organiskie polrie dielektrii

Segnetoelektrii

1,000072 1,00027 1,00055 1,00056 1,00060 1,00096 1,00138 1,00058 2,218 2,294 2,163 2,2-2,4 2,1-2,3 5,2 4,6-4,8 1,9-2,2 2,4-2,6 3,6-4,0 5,6-5,8 6 10 110 150 4,5 6,5 10,0 4,0 4,5 6,5 500-600 1500-2000 7000-9000

Ttad dielektrisk caurlaidba ir dielektria raksturlielums, kas rda, cik reiu palielins vakuumkondensatora kapacitte, ja starp t kljumiem ievieto o dielektrii. Jo lielka ir materila dielektrisk caurlaidba, jo lielka t radt kapacitte. Td par dielektriiem kondensatoros izdevgi lietot tdus materilus, kuru dielektrisk caurlaidba ir maksimli liela, turpre-

87

tim elektroizolcijas materiliem liela dielektriska caurlaidba ir nevlama. T, piemram, kabea izolcija starp dzslm veidojas kapacitte, td pc sprieguma atslganas uz kabea dzslm paliek lieli elektriskie ldii. Ja relakscijas procesi izolcij notiek lni un dielektria patnj pretestba ir liela, elektriskie ldii var saglabties ilgi. Td rpgi jievro drobas tehnikas noteikumi kabeu ekspluatcij un remontdarbos, k ar gadjumos, kad tiek izmantoti citi izolcijas veidi, kuri rada lielas kapacittes. Gzm to niecg blvuma d ir oti maza elementro dipolu koncentrcija tilpuma vienb, td dielektrisk caurlaidba normlos apstkos maz atiras no 1. Polrm gzm atirba nav lielka par procenta desmitdam, nepolrm gzm par procenta simtdam. T, piemram, gaisam dielektrisk caurlaidba ir = 1,0003...1,0004. Praktiskos aprinos var pieemt, ka normlos apstkos vism gzm dielektrisk caurlaidba ir 1,0. idrie un cietie dielektrii ir daudz blvki, td dielektrisk caurlaidba tiem ir lielka un oti atkarga no dominjo polarizcijas veida. Nepolriem idrumiem dielektrisk caurlaidba parasti ir = 1,8... 2,5, turpretim polriem idrumiem t var bt daudz lielka, piemram, denim dielektrisk caurlaidba ir = 81. Praktiski par dielektriskajiem materiliem nevar lietot polros idrumus, kam dielektrisk caurlaidba ir lielka par 5, jo ie idrumi elektrisk lauka iedarbbas rezultt viegli disoci jonos un kst par vadtjiem.

idrie dielektrii

Molekulu uzbve

Neitrla

Polra

Domenu struktra

Cietajiem materiliem dielektrisks caurlaidbas vrtbu diapazons ir daudz plaks: nepolrajiem dielektriiem 2...3, polrajiem dielektriiem parasti 3...8, bet dam stiklu irnm ldz 16, daiem keramikas veidiem ldz 230. Segnetoelektriiem dielektrisk caurlaidba ir nesamrojami lielka un parasti ir robes no daiem tkstoiem ldz simt tkstoiem.

3.3.3. Dielektrisks caurlaidbas atkarba no rjiem faktoriem

Dielektrisk caurlaidba nav konstanta, bet mains atkarb no vides apstkiem un elektrisk lauka pabm. Ja dielektrisks caurlaidbas mainans kda faktora ietekm atkarga no polarizcijas mehnisma, lietdergi aplkot katru dielektriu grupu atsevii (sk. 3.5. tab.). Praktiski oti svarga ir dielektrisks caurlaidbas atkarba no temperatras, jo biei vien ekspluatcijas proces temperatra var mainties vairk vai mazk plas robes. Gzm temperatras maia dielektrisko caurlaidbu praktiski neietekm (3.21. att.).

88

P, MPa b

3.21. att. Gaisa dielektrisks caurlaidbas atkarba no temperatras (a), ja p = const un spiediena (b), ja T = const

Nepolriem dielektriiem (3.22. att.), paaugstinoties temperatrai, termisks izpleans rezultt palielins tilpums, td dielektrisk caurlaidba nedaudz samazins. Ja vielai mains agregtstvoklis, tilpums palielins lcienveid, atbilstoi tam samazins dielektrisk caurlaidba. Gzm temperatras maia dielektrisko caurlaidbu neietekm.

tvrans
a b

3.22. att. Dielektrisks caurlaidbas atkarba no temperatras nepolriem dielektriiem (a), b - transformatoru ea ( = 2,1-2,5).

3.23. att. Dielektrisks caurlaidbas atkarba no temperatras polriem kovalentajiem dielektriiem (a), b sovols ( = 3,5-5). 3.24. att. Dielektrisks caurlaidbas atkarba no temperatras jonu dielektriiem:
1 dielektriiem ar stiklveida struktru; 2 dielektriiem ar blvu kristlisku struktru; 3 vizlai.

Polriem kovalentajiem dielektriiem (3.23. att.) tilpums mains maz saldzinjum ar elektrisko momentu, kur atbilstoi polarizcijas mehnisma patnbm, paaugstinoties temperatrai, skum pieaug sakar ar to, ka vjins saites starp molekulm, tad sasniedz maksimumu un pc tam samazins intensvs termisks kustbas d. Analoiski elektriskajam momentam mains ar dielektrisk caurlaidba. Jonu dielektriiem (3.24. att.), paaugstinoties temperatrai, dielektrisks caurlaidbas mainanos nosaka galvenokrt elektrisk momenta pieaugums, kas izskaidrojams ar jonu saites vjinanos. Vielm ar blvu kristlisku struktru dielektrisk caurlaidba pieaug relatvi nedaudz, bet daiem dielektriiem, piemram, vizlai, paliek konstanta, jo elektrisk momenta

89

pieaugumu kompens tilpuma palielinans. Vielm ar neblvu kristlisku struktru vai stiklveida struktru dielektrisk caurlaidba atkarb no temperatras mains vairk. Segnetoelektriiem (3.25. att.) augstk temperatr atvieglojas domenu elektrisko momentu orientcija, td vj elektriskaj lauk dielektrisk caurlaidba oti strauji aug, kamr temperatra sasniedz Kir punktu. Pc tam spontn polarizcija izzd un dielektrisk caurlaidba strauji samazins ldz vrtbm, kas raksturgas nesegnetoelektriskajiem jonu dielektriiem. Spcg elektriskaj lauk, kur piestinjums tiek sasniegts jau zem temperatr, dielektrisk caurlaidba ldz Kir punktam praktiski nav atkarga no temperatras.

tK
b

3.25. att. Dielektrisks caurlaidbas atkarba no temperatras segnetoelektriiem vj (a, b) un spcg (c) elektriskaj lauk (b brija titanats).

Ar saliktajiem dielektriiem, kuros domin migrcijas polarizcija, dielektrisk caurlaidba atkarga no temperatras, tau s atkarbas raksturs var bt visai sarets. Ja migrcijas polarizcija nav dominjoais polarizcijas veids, salikt materila dielektrisks caurlaidbas temperatras raksturlkne summjas no komponentu attiecgajm raksturlknm. No vides mitruma dielektrisk caurlaidba atkarga tikai higroskopiskiem materiliem. Vielas tilpum absorbtas dens molekulas ir oti polras un veido dipolus ar lielu elektrisko momentu. Td higroskopiskiem dielektriiem mitr vid strauji pieaug elektriskais moments un ldz ar to ar dielektrisk caurlaidba. Spiediena ietekm var mainties tikai tilpums. Ja dielektriis ir saspieams, pieaugot spiedienam, tilpums samazins, ttad dielektrisk caurlaidba palielins. Cietie un idrie dielektrii nav saspieami, td du dielektrisks caurlaidbas mainanos var novrot viengi gzs, turklt tikai tad, ja spiediens ir liels. Gadjum, kad spiediens ir tikai nedaudz paaugstints, dielektrisk caurlaidba no spiediena praktiski nav atkarga. oti svarga, it sevii augstfrekvenu tehnik, ir dielektrisks caurlaidbas atkarba no elektrisk lauka frekvences (3.26. att.). Palielinoties frekvencei, polarizcijas raksturlielumi nemains, kamr elektrisk lauka mainans pusperiods ir pietiekams, Lai atbilstoais polarizcijas process vartu norist pilngi. Ja lauka mainans pusperiods ir sks par polarizcijas laiku, polarizcija nenotiek nemaz vai ar nenotiek ldz galam. T rezultt dielektrisk caurlaidba samazins vai nu lcienveid, izzdot deformcijas polarizcijas veidiem, vai ar pakpeniski, samazinoties relakscijas polarizcijas pakpei. Nepolriem kovalentajiem dielektriiem un jonu dielektriiem ar blvu kristlisku struktru, kuros iespjami tikai deformcijas polarizcijas veidi, dielektrisk caurlaidba praktiski lietojamo elektrisk lauka frekvenu diapazon ir nemainga un samazins viengi tad, kad frekvence prsniedz attiecgi 1015 vai 1013 Hz. Turpretim dielektriiem, kuriem raksturga relakscijas polarizcija, dielektrisk caurlaidba samazins, skot ar zemm radiofrekvencm. Daos saliktajos dielektrios un daos segnetoelektrios polarizcija nespj izsekot elektrisk lauka izmaim jau dau kilohercu frekvenc. No elektrisk lauka intensittes dielektrisk caurlaidba nav atkarga nevienam dielektriim, izemot segnetoelektrius.

90

b 3.26. att. Dielektriskas caurlaidbas atkarba no elektriska lauka frekvences:

a kovalentajiem dielektriiem; 1 polriem dielektriiem; 2 nepolriem dielektriiem; 6 jonu dielektriiem; 1 dielektriiem ar stiklveida struktru; 2 dielektriiem ar blvu kristlisku struktru.

Segnetoelektrios (3.27. att.) domnu elektrisko momentu orientcija spcgk elektriskaj lauk noris vieglk un trk, td skum elektriskais moments pieaug straujk nek elektrisk lauka intensitte dielektrisk caurlaidba palielins. Kad visu domenu elektriskie momenti orientjuies pretji rj lauka virzienam, elektriskais moments sasniedz maksimlo (piestinjuma) vrtbu. Elektrisk lauka intensittei palielinoties tlk, dielektrisk caurlaidba samazins. Atkarb no elektrisk lauka ietekmes uz elektrisko momentu visus dielektrius var iedalt lineros un nelineros dielektrios. Pie nelinerajiem dielektriiem pieder segnetoelektrii, bet pie linerajiem - visi prjie dielektrii.
3.27. att. Dielektrisks caurlaidbas atkarba no elektrisk lauka intensittes segnetoelektriiem.

3.3.4. Aktvie dielektrii.

Visus dielektriskos materilus iedala divs grups aktvajos un pasvajos dielektrios. Pasvajiem dielektriiem polarizcijas procesu regult praktiski nevar. Pie s grupas pieder visi parastie elektroizolcijas un kondensatoru materili. Aktvajos dielektrios polarizcijas process un ldz ar to dielektrisk caurlaidba ir relatvi rti reguljami, td os dielektrius var lietot par aktviem elementiem dads automatizcijas, regulanas un prveidoanas shms. Svargkie aktvo dielektriu veidi ir segnetoelektrii, pjezoelektrii un elektreti. Segnetoelektriu aktvo raksturu nosaka spontns polarizcijas patnbas, td tiem ir oti liela dielektrisk caurlaidba, kas nelineri mains atkarb no elektriska lauka intensittes. o pardbu izmanto varikondos kondensatoros, starp kuru kljumiem ievietots segnetoelektriis. Btisks segnetoelektriu trkums ir izteikta dielektrisks caurlaidbas atkarba no temperatras. Lai to novrstu, varikondu izgatavoanai biei vien lieto vairku segnetoelektriu maisjumu. Komponentus izvlas t, lai tiem btu ldzgas dielektriskas caurlaidbas vrtbas, bet Kir punkti nedaudz atirtos. T rezultt kondensatora kapacitte kd neliel temperatru intervl ir gandrz konstanta. Segnetoelektria kondensatoriem raksturga patnja kljumu ldia atkarba no pieslgt sprieguma. Kondensator, kura dielektri notiek tikai deformcijas polarizcija (piemram, vizlas kondensator), ldi uz kljumiem mains tiei proporcionli pieslgtajam spriegumam (3.28. att. a), pie tam ai kondensator enerijas patri ir tik niecgs, ka to var neievrot. Ja kondensatora dielektri notiek ar relakscijas polarizcija (piemram, papra konden-

91

sator), klajumu ldia maiu mainga elektrisk lauka viena perioda laika grafiski attlo elipse (3.28. att. b). Enerijas patri dielektria tilpuma vienb viena prpolarizanas cikla laik ir proporcionls elipses ierobeotajam laukumam. Segnetoelektria kondensatora kljumu ldia maiu elektriska lauka viena perioda laik attlo patnja noslgta lkne (3.28. att. c), ko sauc par dielektrisks histerzes ciklu. Ar cikla, ierobeotais laukums atbilsto mrog viends ar enerijas patriu dielektria tilpuma vienba viena prpolarizanas cikla laik.

3.28. att. Kljumu ldia atkarba no pieslgta sprieguma kondensatoram bez zudumiem (a), kondensatoram ar zudumiem (6) un segnetoelektria kondensatoram (c).

Par pjezoelektriiem sauc dielektrius, kuros polarizetba rodas un var mainties mehniskas iedarbbas rezultt. Pjezoelektriiem raksturga anizotropa kristliska, struktra. Pjezoelektrios novrojamo polarizcijas procesu, kas notiek mehnisko spriegumu iedarbbas rezultt, sauc par tieo pjezoelektrisko efektu. is efekts ir apgriezenisks. Apgrieztais pjezoelektriskais efekts ir pjezoelektria parauga izmru mainanas, ja paraugu polariz ar rju elektrisko lauku. As izmru mainans ir tiei proporcionla elektrisk lauka intensittei un atkarga no elektrisk lauka virziena. Apgriezto pjezoelektrisko efektu nedrkst sajaukt ar elektrostrikciju jebkura dielektria izmru maiu polarizcijas proces. Elektrostrikcija izskaidrojama ar vielas struktras elementu deformciju un nobdi. Atirb no apgriezta pjezoelektrisk efekta elektrostrikcija ir proporcionla elektriska lauka intensittes kvadrtam, nav atkarga no elektriska lauka virziena un nav apgriezeniska. Pjezoelektriskais efekts novrojams visos segnetoelektrios. Biei lieto ar nesegnetoelektriskus pjezoelektrius, piemram, kristlisku kvarcu. Tehnik pjezoelektrius biei izmanto mehnisku svrstbu prveidoanai elektrisks svrstbs un otrdi. Vielas pjezoelektrisks pabas kvantitatvi raksturo pjezoelektriskais modulis (sk pjezomodulis) d, kas parda sakarbu starp pjezoelektriskaj efekt raduos ldiu q un deformjoo spku F: q = dF. (3.22) Izdalot o viendojumu ar pjezoelektria virsmas laukumu S, iegst q'=d, (3.22a) kur q' ldia blvums uz pjezoelektria virsmas; = F/S mehniskais spriegums rsgriezum. Pjezomodua mrvienba ir C/N. Monokristliskajiem pjezoelektriiem anizotropijas d pjezoelektrisko pabu raksturoanai lieto vairkus pjezomoduus katrai kristalogrfiskajai asij savu. Par elektretiem sauc no dielektriiem izgatavotus ermeus, kuri ilgstoi paliek polarizt stvokl ar pc arja elektrisk lauka atslganas. Td uz elektreta skaldnm saglabjas elektriskie ldii, kuri apkrtj vid rada pastvgu elektrisko lauku. Elektreta pabas analoiskas magnta pabm: magnts ilgstoi saglab magnetiztbu, elektrets polariztbu. Elektretu polarizcijas procesi ir daudzveidgi, to mehnismi sareti Vienkrko elektretu ieganu var izskaidrot ar iesaldtu dipolu polarizciju izkaustu polru kovalento dielektrii ievieto spcg elektriskaj lauk un auj atdzist un saciett. Polarizcijas pakpe

92

idr dielektrii ir augsta, bet depolarizcija pc sacietanas notiek tik lni, ka elektriskie ldii uz elektreta pretjm skaldnm saglabjas pat gadiem ilgi. Uz katras skaldnes, pie kuras pieslgts rja elektrisk lauka elektrods, rodas ldii ar pretjm zmm. Homoladii, kuru zme sakrt ar elektroda polaritti, uz skaldni priet no elektroda, bet heteroldii, kuru zme ir pretja, rodas dielektria polarizcijas proces. Homoldiu un heteroldiu skaita starpba nosaka skaldnes summro ldiu. Ar homoldiu un heteroldiu daudzuma attiecbas maiu depolarizcijas proces izskaidrojama skaldu ldiu inversija ldiu zmes maia, kas notiek pirmajs neds pc elektreta izgatavoanas (3.29. att.).
3.29. att. Elektrisko ldiu inversija elektret:
1 ldi uz skaldnes, pie kuras bija pieslgts pozitvais elektrods; 2 ldi uz skaldnes, pie kuras bija pieslgts negatvais elektrods.

Elektretus izmanto pastvga elektrisk lauka radanai galvenokrt neelektrisko lielumu mranas tehnik.

3.4. DIELEKTRISKIE ZUDUMI

Par dielektriskajiem zudumiem sauc aktvo elektrisko jaudu, kas tiek izkliedta dielektrii, tam atrodoties elektriskaj lauk. Dielektriskie zudumi rodas k pastvga, t ar mainga elektrisk lauka iedarbbas rezultt. Dielektri elektrisk lauka jauda prvras siltum. Dielektriskie zudumi elektroizolcij un kondensatoru dielektrios ir nenovrama negatva pardba. Ts rezultt tiek nelietdergi patrta elektrisk jauda, bez tam dielektriis sasilst. Sasilanas d pasliktins dielektria elektrisks pabas un ldz ar to ar izolcijas kvalitte. Organiskie dielektrii paaugstint temperatr noveco, td to raksturlielumi pasliktins neapgriezeniski. Sliktos dzesanas apstkos silana var radt izolcijas caursiti, kas savukrt var bt clonis iekrtas avrijai. Radiotehniskajs iekrts lieli dielektriskie zudumi palielina svrstbu kontra aktvo pretestbu un rimanas koeficientu, dam kontrm ir plata caurlaides josla. Dielektriskos zudumus lietdergi izmantot var tikai atsevios gadjumos, piemram, materilu dielektriskajai sildanai. Ja tiek izmantots rjs siltuma avots, mazs siltumvadtspjas d dielektrii sasilst oti nevienmrgi, galvenokrt no rpuses, td dielektria tilpum var rasties lieli temperatras gradienti, kas savukrt rada mehniskos spriegumus un struktras defektus. Turpretim dielektrisko zudumu jauda homogn materil izkliedjas vienmrgi vis tilpum, td ar silana notiek vienmrgi. Dielektrisks sildanas metodi var izmantot ar mitru materilu vanai.

3.4.1. Dielektrisko zudumu mehnismi.

Atkarb no elektrisks jaudas izkliedanas mehnisma izir etrus galvenos dielektrisko zudumu veidus: 1) caurpldes vadtspjas zudumus; 2) polarizcijas zudumus; . 3) jonizcijas zudumus; 4) zudumus nehomognas struktras d. Atkarb no materila pabm un ekspluatcijas apstkiem dielektrios var vienlaikus

93

noverot ar vairkus zudumu veidus, pie tam viens no tiem parasti ir dominjoais. Caurpldes vadtspjas zudumus rada dielektria elektrovadtspja caurpldes strvai plstot pa materilu, t veic darbu, patrjot elektrisk lauka eneriju, kura prvras siltuma enerij. Normlos apstkos caurpldes vadtspjas zudumi ir nelieli. Polarizcijas zudumus rada relakscijas polarizcijas veidi dipolu polarizcija, jonu relakscijas polarizcija un spontn polarizcija. Polarizcijas zudumu mehnisms rtk un uzskatmk aplkojams dipolu polarizcijas gadjum, bet secinjumus var attiecint ar uz prjiem relakscijas polarizcijas veidiem. Dipolu polarizcijas proces notiek dipolu pagrieans elektrisk lauka ietekm. Dipolu orientciju trauc haotisk termisk kustba, kuras radts pretestbas prvaranai dielektriis absorb elektrisk lauka eneriju sistmas piln enerija pieaug. Relakscijas procesa enerijas uzvija prvras siltum. Polarizcijas zudumi atkargi no polarizcijas ciklu skaita laika vienb, no polarizcijas pakpes un no t, cik daudz polarizcija atpaliek fz no elektriska lauka izmaim. Polarizcijas zudumi var bt relatvi lieli. Tie novrojami viengi maing elektriskaj lauk un raksturgi tikai tiem dielektriiem, kuros notiek relakscijas polarizcija. Normlos apstkos polarizcijas zudumi atbilstoos dielektrios parasti ir dominjoais zudumu veids. Jonizcijas zudumus rada enerijas patri elektrona atrauanai no molekulas. Ekspluatcijas apstkos jonizcijas zudumu clonis ir triecienjonizcija, kura iespjama galvenokrt cietu dielektriu gzu ieslgumos un gzveida izolcij. Vienlaikus ar jonizciju parasti novrojams ar pretjs process rekombincija, t. i., ldto daiu savienoans neitrls molekuls. Jonizcijas proces elektrisk lauka enerija prvras jonu miskaj enerij, kura savukrt rekombincijas proces izdals siltuma veid. Jonizcijas zudumi var sasniegt lielas vrtbas. Tie novrojami galvenokrt neblvos dielektrios, kuros ir gaisa vai gzu ieslgumi, turklt tikai spcg elektriskaj lauk. Zudumus nehomognas struktras d rada migrcijas polarizcija un tai radniecgi procesi. is zudumu mehnisms ir saretks nek prjie un nav analtiski aprakstms daudzo iespjamo mehnisma variantu d. Zudumi nehomognas struktras d var bt visai lieli. Normlos apstkos daudzos nehomognos dielektrios ie zudumi ir dominjoais zudumu veids. Ttad pc zudumu mehnismiem visus dielektrius var iedalt etrs grups: 1) nepolros kovalentajos dielektrios un jonu dielektrios ar blvu kristlisku struktru, kuros ir tikai caurpldes vadtspjas zudumi; 2) polros kovalentajos dielektrios, jonu dielektrios ar neblvu kristlisku struktru vai stiklveida struktru un segnetoelektrios, kuros kopa ar caurpldes vadtspjas zudumiem novrojami ar polarizcijas zudumi, kas normlos apstkos ir dominjoais zudumu veids; 3) neblvos, porainos dielektrios ar gaisa vai gzu ieslgumiem, kuros vienlaikus ar citiem zudumu veidiem spcg elektriskaj lauk rodas ar jonizcijas zudumi; 4) nehomognajos dielektrios, kuriem raksturga migrcijas polarizcija un kuros novrojami ar zudumi nehomognas struktras d.

3.4.2. Dielektrisko zudumu raksturlielumi

Pastvg elektriskaj lauk, ja t intensitte nav sevii liela, dielektrios iespjami tikai caurpldes vadtspjas zudumi. To raksturoanai var izmantot dielektria patnjo tilpuma elektrovadtspju un patnjo virsmas elektrovadtspju. Maing elektriskaj lauk dielektrios piemrotka raksturlieluma izvlei nepiecieamie apsvrumi izriet no strvu vektora diagrammas relam dielektriim (3.30. att. b). Strvas I vektors apsteidz sprieguma U vektoru par fzu nobdes lei . Strva I dielektri sastv no trim fiziklm komponentm (3.1. att. a): I = Ic + I abs. + Icp. (3.23) 94

Nobdes (kapacitva) strva Ic, kuru rada deformcijas polarizcija, ir reaktva, td ts vektors apsteidz sprieguma vektoru pr 90, bet kopjs strvas vektoru par lei . Nobdes strvu izsauc atomu, jonu, molekulu elektronu apvalku nobde; strva izzd 10-15-10-16 s laik un neizsauc enerijas izkliedi dielektri. Absorbcijas strva Iabs, ko rada relakscijas polarizcija, atpaliek fz no nobdes strvas. Absorbcijas strvu rada saistto ldiu nobde lns polarizcijas gait, un t izsauc dielektriskos zudumus. Caurpldes strva Icp ir aktva un sakrt fz ar spriegumu. Caurplstoo nopldes strvu Icp izsauc brvo ldiu prvietoans dielektri, t laik nemains un izraisa zudumus, kas ldzgi zudumiem pc Doula-Lenca likuma vadtjos. Absorbcijas strvu analtiski var sadalt divs komponents aktvaj absorbcijas strv Iabs a un reaktvaj absorbcijas strv Iabs r. Kopjs strvas analtisks komponentes aktvo strvu Ia un reaktvo (kapacitatvo) strvu Ir var izteikt ar viendojumiem Ia = Icp + Iabs a, (3.24) Ir = Ic + Iabs r. (3.25) Dielektriskie zudumi, t. i., aktv elektrisk jauda, ir tiei proporcionli aktvajai strvai, bet t savukrt ir proporcionla leim starp strvas un ts reaktvs komponentes vektoriem. Td o lei sauc par dielektrisko zudumu lei. Leis parasti ir oti mazs: labiem dielektriiem daas mintes, sliktiem dai grdi (3.30. un 3.31. att. leis paradts daudz lielks, lai attls btu uzskatmks). Visbiek lietotais dielektrisko zudumu raksturlielums maing elektriskaj lauk ir dielektrisko zudumu lea tangenss tg. Tas nav atkargs no strvas absolts vrtbas, bet tikai izsaka strvas aktvs un reaktvs komponentes attiecbu, ttad spj raksturot dielektriskos zudumus materil neatkargi no t formas, izmriem un pieslgt elektrisk lauka intensittes un frekvences. Dielektrisko zudumu lea tangensa skaitlisks vrtbas dadiem materiliem atkargas no zudumu veida. Labiem dielektriiem, kuros rodas tikai caurpldes vadtspjas zudumi, tg ir apmram 10-4...10-3 (gzm pat 10-6), turpretim materiliem, kuros novrojami ar polarizcijas zudumi, tg ir 10-3...10-1. Radiotehnisks iekrts praktiski var lietot tikai tdus materilus, kam tg neprsniedz 10-2.

a b

3.30. att. Strva dielektri (a) un strvu vektoru diagramma relam dielektriim (b)

Lai analtiski apraksttu relu kondensatoru, kur ir zudumi, to aizstj ar ekvivalentu shmu, kas izveidota no kapacittm (ideliem kondensatoriem) un aktvm pretestbm. Vienkrks ekvivalents shmas sastv no diviem elementiem no aktvs pretestbas un kapacittes. Atkarb no to slguma veida izir virknes ekvivalento shmu un parallo ekvivalento shmu (3.31. att.). Dielektrisko zudumu lea tangensu tg var aprint, izmantojot virknes ekvivalents shmas spriegumu vektoru diagrammu vai paralls ekvivalents shmas strvu vektoru diagrammu. Virknes ekvivalentajai shmai

95

Ua I RS = = RS CS , Ur I 1 C S kur Ua un Ur attiecgi aktvais un reaktvais spriegums; I strva; Rs aktv pretestba; leisk frekvence; Cs kapacitte. Parallajai ekvivalentajai shmai 1 I U = , tg = a = I r R pUC p R pC p tg =

(3.26)

(3.27)

U a = IRS ;

Ur = I

1 CS

Ia =

U ; Rp

I r = UC p

3.31. att. Rela kondensatora ekvivalents shmas:

a virknes ekvivalent shma un ts spriegumu vektoru diagramma; b parall ekvivalent shma un ts strvu vektoru diagramma.

kur Ia un Ir attiecgi aktv un reaktv strva; U spriegums; Rp aktv pretestba; Cp kapacitte. Dielektrisko zudumu jaudu P virknes ekvivalentajai shmai, var uzrakstt di; P = I2RS. (3.28) Ievietojot ai formul U2 I2 = 2 Z un savukrt des pilno pretestbu Z
1 Z = R + X = R + C S
2 2 S 2 C 2 S

(RSCS )2 + 1 = (CS )2
2

iegst U 2 RS U 2CS RSCS U 2CS tg P= = = . Z2 (RSCS )2 + 1 tg 2 + 1 Parallajai ekvivalentajai shmai dielektrisko zudumu jauda ir U2 P= . Rp No formulas (3.27) (3.29)

(3.30)

96

1 . C ptg Ievietojot o Rp izteiksmi formul (7.30), iegst (3.31) P = U 2C ptg . Lai noskaidrotu skaitlisko sakarbu starp kapacitti CS virknes shm un kapacitti Cp parallaj shm, var pieldzint vienu otrai viendojumu (3.31) un (3.29) labs puses, jo atbilstoi ekvivalences noteikumam zudumu jaudai abs shms jbt viendai: U 2CS tg (3.32) U 2C ptg = . 1 + tg 2 No viendojuma Rp =
(3.33) K redzams, kapacitu attiecba atkarga no dielektrisko zudumu lea. Sliktiem dielektriiem, kam raksturgi lieli zudumi un is leis relatvi liels (tg 0,l), virknes shm kapacitte ir nedaudz lielka nek parallaj shm. Labiem dielektriiem, kam zudumu leis niecgs (tg 10-4), ekvivalento shmu kapacittes praktiski neatiras un ir viendas ar rel, kondensatora kapacitti C: Virkns ekvivalents shmas un paralls ekvivalents shmas aktvo pretestbu Rs un Rp attiecbu var atrast, sareizinot viendojumu (3.26) un (3.27) kreiss un labs puses: R C R C (3.34) tg 2 = S S = S S . R pC p R p C p Izmantojot formulu (7.33), var rakstt R p CS 1 1 + tg 2 1 (3.35) = 2 = = 2 + 1. 2 RS C p tg tg tg Ttad ar aktvo pretestbu attiecba atkarga no dielektrisko zudumu lea lieluma, pie tam parallaj ekvivalentaj shm aktv pretestba vienmr ir daudz lielka nek virknes ekvivalentaj shm: sliktiem dielektriiem simtiem reiu, labiem dielektriiem miljoniem reiu. Izvloties un lietojot kdu ekvivalento shmu, svargi zint, vai t paliek ekvivalenta relajam kondensatoram un attlo fiziklos procesus, kas notiek dielektri, ar tad, ja mains rjie apstki. Virknes ekvivalent shma pilngi atbilst un neierobeoti lietojama viengi vakuuma kondensatoram, kur jaudas zudumi rodas tikai savienotjvados un kondensatora kljumos, bet starp kondensatora kljumiem zudumu nav. Parall ekvivalent shma savukrt ir pilngi atbilstoa un neierobeoti lietojama tad, ja kondensatora dielektri ir tikai caurpldes vadtspjas zudumi. Visos prjos gadjumos, kad dielektri novrojami ar polarizcijas zudumi vai citi zudumu veidi, neviena no m shmm nav pilngi atbilstoa, td ts var lietot tikai kdos noteiktos apstkos. Mainoties rjiem apstkiem, piemram, temperatrai vai elektrisk lauka frekvencei, shma vairs nav ekvivalenta relajam kondensatoram, td ts elementu (kapacittes un it sevii pretestbas) vrtbas jkori. Praktiski ajos gadjumos rtk lietot parallo ekvivalento shmu. Materila dielektrisko zudumu raksturoanai dareiz lieto ar labumu Q, kas viends ar dielektrisko zudumu lea kotangensu: 1 Q = ctg = (3.36) . tg Ja dielektriis ievietots elektriskaj lauk, kuram ir konstanta intensitte un frekvence, zudumu raksturoanai var izmantot patnjos dielektriskos zudumus p. Ja materils un elek-

97

triskais lauks ir homogni, patnjos dielektriskos zudumus var aprint pc vienkrotas formulas P p= , (3.37) V kur V dielektria tilpums, m3. patnjo dielektrisko zudumu mrvienba ir W/m3. Formulu (3.38) iespjams prveidot t, lai patnjo dielektrisko zudumu aprinam vartu izmantot elektriskos raksturlielumus. Sevii svargi tas ir gadjumos, kad dielektria tilpums nav elementri nosakms. Vienkrbas d aplkosim plakanu kondensatoru (is vienkrojums neietekm sldzienu visprgumu). Kondensatora kljumu laukums ir S, bet atstatums starp kljumiem h. Starp kljumiem ievietots labas kvalittes dielektriis, kura dielektrisk caurlaidba ir . Izvloties parallo ekvivalento shmu un ievrojot, ka labam dielektriim CP C, patnjo dielektrisko zudumu formulu (3.37) var prveidot di: U 2Ctg U 2 0 Stg U 2 p= = = 2 0tg = E 2 0tg . (3.38) hS hSh h Praktiskiem apriniem o formulu parasti prveido vl tlk, ievietojot = 2f, kur f 1 elektrisk lauka frekvence, k ar elektrisks konstantes skaitlisko vrtbu 0 = , 4 9 109 F/m, iegst formulu, kur p mrvienba ir W/m3: E 2 2f tg E 2 f tg (3.39) = , p= 4 9 109 1,8 1010 Dielektriskos zudumus dielektri, kas atrodas noteiktas frekvences elektriskaj lauk, raksturo ar patnj aktv elektrovadtspja a, kuru ar patnjiem dielektriskajiem zudumiem saista sakarba p = E 2 a . (3.40) No s sakarbas, izmantojot formulas (3.38) un (3.39), patnjo aktvo elektrovadtspju var izteikt visprg veid, k ar praktiskiem apriniem piemrot veid: p E 2 0tg f tg = 0tg = . (3.41) a = 2 = 2 1,8 1010 E E ai gadjum a mrvienba ir S/m. patnjo reaktvo elektrovadtspju r nosaka, izmantojot proporcionalitti starp strvas aktvo vai reaktvo komponenti un atbilstoo patnjo elektrovadtspju, k ar formulu (3.27): a Ia = = tg . (3.42) r Ir No s sakarbas, izmantojot formulu (3.41), patnjo reaktvo elektrovadtspju var izteikt visprg veid, k ar praktiskiem apriniem piemrot veid: 0tg f r = a = = 0 = . (3.43) 1,8 1010 tg tg

3.4.3. Dielektrisko zudumu raksturlielumu atkarba no rjiem faktoriem

Dielektrisko zudumu raksturlielumi atkargi gan no vides pabm temperatras un mitruma, gan ar no elektrisk lauka intensittes un frekvences. Praktiski nozmgks dielektriu grupas ir dielektrii, kuros ir tikai caurpldes vadtspjas zudumi, un dielektrii, kuros kop ar caurpldes vadtspjas zudumiem rodas ar polarizcijas zudumi. Viens no vissvargkajiem rjiem faktoriem, kas ietekm dielektriskos zudumus, ir temperatra. Materilos, kuros ir tikai caurpldes vadtspjas zudumi, paaugstinoties temperat-

98

rai, patnjie dielektriskie zudumi mains tpat k patnj tilpuma elektrovadtspja, ttad eksponencili pieaug (3.32. att.). T k prjie reizintji, kas ietilpst viendojuma (3.38) labaj pus, no temperatras nav atkargi vai mains maz, ar tg mains tpat k patnjie dielektriskie zudumi p.
3.32. att. Dielektrisko zudumu raksturlielumu atkarba no temperatras dielektriiem, kuros ir tikai caurpldes vadtspjas zudumi.

3.33. att. Dielektrisko zudumu raksturlielumu atkarba no temperatras polriem kovalentajiem dielektriiem (a) un jonu dielektriiem ar neblvu kristlisku struktru vai stiklveida struktru (b).

Ja kop ar caurpldes vadtspjas zudumiem materil ir ar polarizcijas zudumi, zem temperatr domin tiei polarizcijas zudumi. Paaugstinoties temperatrai, patnjie dielektriskie zudumi pieaug, jo samazins relakscijas laiks, strauji pieaug polarizcijas pakpe un ar to saisttie polarizcijas zudumi. Raksturlknes maksimums (3.33. att. a) atbilst temperatrai, kuru sasniedzot relakscijas laiks kst viends ar elektrisk lauka mainans pusperiodu. Tlk pieaugot temperatrai un samazinoties relakscijas laikam, samazins polarizcijas atpalikana fz no elektrisk lauka izmaim, bez tam intensvs termisks kustbas d var samazinties ar polarizcijas pakpe. Abu o iemeslu d patnjie dielektriskie zudumi samazins. Augstk - temperatr polarizcijas zudumi samazins, bet caurpldes vadtspjas zudumi pieaug, ldz ar to par dominjoiem kst caurpldes vadtspjas zudumi. Temperatrai paaugstinoties vl vairk, novrojama patnjo dielektrisko zudumu eksponencila palielinans. da raksturlkne (3.33. att. a) raksturga polriem kovalentajiem dielektriiem. Jonu dielektriiem ar neblvu kristlisku struktru vai stiklveida struktru caurpldes vadtspjas zudumi aug straujk un polarizcijas pakpes atkarba no termisks kustbas ir mazka, td raksturlkne minimuma nav (3.33. att. b ). Tpat k iepriekj gadjum, tg mains analoiski patnjiem dielektriskajiem zudumiem. Dielektrisko zudumu atkarba no vides mitruma raksturga higroskopiskiem materiliem. Absorbtais dens palielina gan caurpldes vadtspjas zudumus, gan polarizcijas pakpi, td mitriem materiliem dielektriskie zudumi ir lielki nek sausiem. Zudumu pieauganas raksturs atkargs ne tikai no mitruma pakpes, bet ar no mitruma sorbcijas mehnisma. Praktiski oti svarga, it sevii radiotehnik, ir dielektrisko zudumu atkarba no elektrisk lauka frekvences. Caurpldes vadtspjas zudumi no frekvences nav atkargi, td patnjie dielektriskie zudumi materilos, kuros citu zudumu veidu nav, frekvencei palielinoties, paliek konstanti, bet tg atbilstoi formulai (3.27) samazins (3.34. att. a). Materilos, kuros novrojami ar polarizcijas zudumi, zems frekvencs, kas tuvas nullei, domin caurpldes vadtspjas zudumi. Palielinoties frekvencei, aug polarizcijas ciklu skaits laika vienb, samazins pusperioda ilgums, polarizcija pakpeniski sk atpalikt fz no elektrisk lauka izmaim. Td polarizcijas zudumi kst par dominjoo zudumu veidu. patn99

jie dielektriskie zudumi pieaug skum gandrz lineri, bet, frekvencei vl vairk palielinoties, oti strauji (3.34. att. b). Kad elektrisk lauka mainans pusperiods ir mazks par relakscijas laiku, patnjie dielektriskie zudumi kst aptuveni konstanti, jo polarizcijas ciklu skaita

3.34. att. Dielektrisko zudumu raksturlielumu atkarba no elektrisk lauka frekvences:

a materiliem, kuros ir tikai caurpldes vadtspjas zudumi; b materiliem, kuros ir ar polarizcijas zudumi.

palielinans un polarizcijas amplitdas samazinans savstarpji kompensjas. Dielektrisko zudumu lea tangensa mainans raksturu var izsecint no viendojuma (3.17). Ja frekvence
tiecas uz nulli, bet patnjiem dielektriskajiem zudumiem p ir kda galga vrtba, ko nosaka caurpldes vadtspjas zudumi, tg asimptotiski tuvojas bezgalbai. Frekvencei palielinoties no nulles, posm, kad p ir konstants, tg strauji samazins. Kamr patnjie dielektriskie zudumi aug proporcionli frekvencei, tg ir konstants, bet, lielumam p strauji pieaugot, ar tg palielins. Kad patnjie dielektriskie zudumi kst konstanti, tg no jauna samazins.

3.35. att. Dielektrisko zudumu raksturlielumu atkarba no elektrisk lauka intensittes blviem dielektriiem.

Elektrisk lauka intensittes ietekme uz dielektriskajiem zudumiem atkarga no materila blvuma. Blvos dielektrios neatkargi no zudumu veida patnjie dielektriskie zudumi pieaug proporcionli elektrisk lauka intensittes kvadrtam, turpretim tg no lauka intensittes nav atkargs (3.35. att.).

3.36. att. Cietas izolcijas jonizcijas lkne (tg atkarba no elektrisk lauka intensittes porainiem dielektriiem).

Porainos dielektrios pietiekami spcg elektriskaj lauk, kura intensitte prsniedz kdu kritisku vrtbu Ekr, skas gzu ieslgumu jonizcija. Ldz ar to pards ar jonizcijas zudumi, td tg palielins. Atbilstoi straujk pieaug ar patnjie dielektriskie zudumi. Palielinoties elektrisk lauka intensittei, ar jonizcijas process kst intensvks, td tg turpina pieaugt un sasniedz maksimumu, kad visi gzu ieslgumi ir jau jonizti un enerijas patri vl vajadzgs tikai rekombinto molekulu atkrtotai jonizcijai. Elektrisk lauka intensittei

100

vl vairk palielinoties, samazins jonu rekombincijas iespjas, td samazins ar tg. Raksturlkni, kas attlo tg atkarbu no elektrisk lauka intensittes (3.36. att.), sauc par cietas izolcijas jonizcijas lkni un izmanto materila kvalittes raksturoanai. No vairkiem porainiem materiliem labks ir tas, kuram lauka intensittes kritisk vrtba Ekr ir lielka, bet tg lknes kpums pc s kritisks vrtbas prsnieganas lzenks. 3.6. tabula Zudumu klasifikcija dielektrios Dielektriskie zudumi Galvens patnbas Dielektriu veidi 1 2 3 Polarizcijas: relakscijas Ir zudumu lea tangensa mak- Dipolu idrie un cietie dielektrii (dipolu un jonu) simums, kas atkargs no tempe- ar neblvu jonu sakrtojumu: transratras un frekvences formatoru ea, sovols, paprs, organiskais stikls, bakelts, keramikas komponenti Rezonanses Ir krasi izteikts zudumu lea Visi dielektriu veidi maksimums pie zinmas frekvences (virs 1013 Hz), kura stvoklis nav atkargs no temperatras Spontns polarizcijas Lieli zudumi: virs Kir punkta Segnetoelektrii novro krasu to samazinanos Elektrovadtspjas Zudumu neatkarba no frekvences un ievrojams pieaugums ar temperatras paaugstinanos Jonizcijas Novrojami pie spriegumiem, kas augstki par jonizcijas spriegumu Struktras neviendabguma Sareta zudumu atkarba no dielektrii veidojoiem komponentiem un nejauiem piemaisjumiem idrie un cietie dielektrii ar lielu elektrovadtspju: acetons, spirts, dens, dai neorganiskie slikti Gzveida dielektrii un cietie dielektrii ar gzu ieslgumiem Neviendabgie dielektrii: keramika, vizla un ts atvasinjumi, piescints paprs un audums, plastmasas un gumija ar pildvielm, slainie plasti

3.5. DIELEKTRIU CAURSITE

Dielektriis, kur atrodas elektriskaj lauk, zaud elektroizolcijas materila pabas, ja lauka intensitte prsniedz zinmu kritisku vrtbu. Caur dielektrii plsto strva krasi pieaug ldz 100 kA/m2 (100 A/mm2), bet dielektria pretestba samazins ldz tdai vrtbai, ka notiek elektrodu sslgums. o pardbu sauc par dielektria caursianu, bet spriegumu, pie kura notiek caursiana par caursites spriegumu. (Par caursiti sauc vadtja kanla veidoanos dielektri elektrisk lauka iedarbbas rezultt). Caursite ir ekspluatcijas apstkos, nepieaujams process, jo t rezultt dielektriis zaud spju izpildt savu uzdevumu. Vadtjam kanlam, kas rodas caursites proces, ir oti niecgs rsgriezums, t diametrs parasti neprsniedz milimetra desmitdaas. Gzveida dielektrios un idros dielektrios pc elektrisk lauka atslganas molekulu termisks kustbas rezultt vadtjs kanls drz vien izzd un izolcijas spjas atjaunojas. Turpretim cietos dielektrios caursites proces notiek misk sastva un struktras neapgriezeniska mainans, td cietu dielektrii pc caursites

101

lietot vairs nevar. Dielektriu caursiti var radt dadi procesi, kas notiek materil elektrisk lauka iedarbbas rezultt. Lai dielektri veidotos vadtjs kanls, ldinesju koncentrcijai ai kanl jpalielins 1015...1025 reiu. Ldinesju koncentrcijas tik lielu pieaugumu parasti rada gan tri elektriski vai termiski procesi, gan ar dadas o procesu kombincijas. 3.7. tabul sniegts prskats par galvenajiem dielektriu caursites mehnismiem. 3.7. tabula Galvenie dielektriu caursites mehnismi Nr. Dielektria agreCaursites Ec, Materili, kuriem is p. k. gtstvoklis mehnisms MV/m caursites mehnisms raksturgs 1. Gzveida agregt- Elektrisk caursite <10 Visas gzes stvoklis 2. idrs agregtst- Elektrisk caursite 100 Ideli tri idrumi voklis Termisk jeb gzu 10 Visi tehniskie idrumi caursite 3. Ciets agregtstElektrisk caursite 100... 300 Plni blvi dielektrii zem voklis temperatr Elektrotermisk caursi10...50 Biezi blvi dielektrii te Jonizcijas caursite 1...20 Neblvi, poraini dielektrii

3.5.1. Dielektriu caursites raksturlielumi

Caursites procesa tiekais raksturlielums konkrtam dielektria paraugam, izolcijai vai kondensatora dielektriim ir caursites spriegums Uc minimlais pieslgtais spriegums, kas rada caursiti. Sevii preczi caursites spriegumu var noteikt pc izolcijas voltampru raksturlknes (3.37. att.) tas ir spriegums, kuru sasniedzot raksturlknes pieskare veido taisnu lei ar abscisu asi. Caursites spriegumu parasti mra kilovoltos (kV).

3.37. att. Cietas izolcijas voltampru raksturlkne.

Lai raksturotu dielektria pabas caursites proces, lieto elektrisko izturbu EC homogna rj elektrisk lauka intensitti dielektria caursites gadjum. Elektrisko izturbu parasti mra megavoltos uz metru (MV/m). Ja homogns dielektriis atrodas starp diviem plakaniem elektrodiem, t elektrisko izturbu var aprint pc formulas U (3.44) EC = C , h kur h atstatums starp elektrodiem jeb dielektria biezums. Lai elektrisks izturbas vrtbas iegtu vajadzgajs mrvienbs (MV/m), caursites spriegumu formul ievieto kilovoltos, bet elektrodu atstatumu milimetros, jo 1 MV/m = l kV/mm. 102

Elektrisk izturba atkarga ne tikai no materila pabm un rjiem apstkiem, bet ar no caursites mehnisma un dielektria biezuma, it sevii cietajiem dielektriiem. Td rokasgrmats daudziem cietiem dielektriiem parasti uzrdts relatvi plas elektrisks izturbas vrtbu diapazons. diapazona augstks vrtbas raksturgas plnkam materilam, zemks biezkam. Tas ir td, ka, palielinoties dielektria, biezumam, elektrisko caursiti var aizstt elektrotermisk caursite, turklt samazins dielektria patnj virsma, ttad pasliktins dzesanas apstki. Gaisam elektrisks izturbas maksiml vrtba normlos apstkos homogn elektriskaj lauk, ja atstatums starp elektrodiem 1 cm, ir 3,2 MV/m (efektv vrtba ttad 1/2 reizes mazka). Elektronegatvajm gzm elektrisk izturba ir 2... 3 reizes lielka nek gaisam. idriem un cietiem dielektriiem elektrisk izturba atkarga no caursites mehnisma (aptuvens robevrtbas dotas 3.7. tabul).

3.5.2. Caursites raksturlielumu atkarba no dadiem faktoriem

Dadu faktoru ietekme uz dielektriu caursites raksturlielumiem atkarga no caursites mehnisma un t patnbm, td o faktoru ietekmi izdevgk aplkot, klasificjot dielektrius pc to agregtstvoka. Elektriskie procesi, kuru rezultt notiek dielektria caursite, pamatojas uz triecienjonizcijas pardbu. Brvie elektroni elektrisk lauka iedarbb iegst patrinjumu, elektrona enerija pieaug. Elektronam saduroties ar kdu vielas struktras daiu, notiek triecienjonizcija neitrl daia saeas katjon un elektron un rezultt izveidojas elektronu lavna. Lavnas ce izveidojas kanls no elektroniem un pozitviem joniem. Elektrona enerija W atkarga no elektrona brv noskrjiena garuma un elektrisk lauka intensittes E: W = Ee.

3.38. Neitrls daias saelana (triecienjonizcija) Atsevios gadjumos elektrons, elektrisk lauka iespaid attstot lielu trumu, molekulu var nejonizt, bet novest to ierosint stvokl. Nkamaj moment ierosint molekula savu lieko eneriju izstaro fotona veid. Fotonu uztver cita molekula, kura turklt var tikt jonizta. Tda gzes iekja fotonu jonizcija, pateicoties izstarojuma izplatans lielajam trumam, izldans spraug loti tri izveido kanlus ar paaugstintu gzes vadtspju. Fotonu jonizcijas rezultt rodas sekundrie elektroni, kuri savukrt rada triecienjonizciju un veido jaunas elektronu lavnas. Nkamaj caursianas stadij atsevias lavnas iedzen viena otru, saplst kop un izveido vienlaidu kanlu. Kustgkie elektroni pie anoda prvietojas trk, tpc kanls galvenokrt sastv no pozitviem joniem, un to sauc par strimeru. Strimera galvgal veidojas elektrovadoa plazma, kas sastv no pozitviem joniem un elektroniem. Strimers prvietojas katoda virzien ar trumu 106 m/s. Kad strimers sasniedz katodu, elektrovadoais plazmas kanls nosldz izldanas sprauga (3.39. att.). Gzveida dielektriiem caursites spriegums un elektrisk izturba, k ar dadu faktoru ietekme uz iem raksturlielumiem atkarga no elektrisk lauka formas sakar ar atirbm strmera veidoans proces homogn un nehomogn elektriskaj lauk. Gandrz pilngi ho-

103

mognu elektrisko lauku rada lodveida elektrodi (3.40. att.), ja atstatums starp tiem ir daudz mazks par lou diametru, k ar Rogovska elektrodi plakani diski ar noapaotm malm malas efekta novranai (3.41. att.). Jebkdi citi elektrodu pri rada nehomognu elektrisko lauku, pie tam nehomogenittes pakpe var bt dad.

3.39. att.

3.40. att. Lodveida elektrodi

3.41. att. Rogovska elektrodi (plakani diski ar noapaotm malm)

Palielinoties atstatumam starp elektrodiem, gzu elektrisk izturba samazins (3.42. att.), jo palielins elektronu lavnu cea garums un ldz ar to ar raduos elektronu un katjonu koncentrcija, td izlde var izveidoties vjk elektriskaj lauk. Gzu elektrisk izturba sevii liela ir tad, ja atstatums starp elektrodiem mazks par 0,2 mm, jo ldinesju niecgs koncentrcijas d strmera veidoans ir apgrtinta. Caursites spriegums savukrt samazins posm, kad elektrisk izturba strauji kst mazka, un palielins tad, kad elektrodu atstatums kst lielks.

3.42. att. Gzu elektrisks izturbas un caursites sprieguma atkarba no elektrodu atstatuma (a) un maksiml caursiana gaisam pie f = 50 Hz normlos apstkos (b).

Jo nehomognks ir elektriskais lauks, jo zemks taj ir gzu caursites spriegums un elektrisk izturba jonizcijas procesi viets, kur lauka intensitte ir maksimla, var skties jau tad, kad pieslgt sprieguma vrtba ir relatvi zema. Sevii nehomogns elektriskais lauks veidojas, ja viens elektrods ir smails (3.43. att. c), jo lauka intensitte pie elektroda smailes ir oti liela. Pastvg elektriskaj lauk caursites spriegums ir sevii zems, ja elektroda smaile ir pozitva, jo pie ts trk un vieglk plazma veido anoda pagarinjumu, no kura tlk aug strmers katoda virzien. Maing elektriskaj lauk caursite vienmr notiek taj pusperiod, kad elektroda smaile ir pozitva. Nevienmrg elektrisk lauk veidojas izlde koronas

104

veid (3.44. att. b). Tdu izldes formu sauc par gzes nepilngu caursianu.

3.43. att. Caursite nehomogn lauk: a starp gaisvadu lnijas vadiem, b - starp divm smailm, c starp smaile un plakne; d starp divm lodm, ja atstatums lielks par lodes diametru

Spiediena ietekme uz caursites procesiem gzs (3.45. att.) izskaidrojama galvenokrt ar gzes blvuma mainanos. Spiedienam paaugstinoties virs normls vrtbas p0, gzes blvums pieaug, td samazins elektronu brv noskrjiena garums. Lai elektrona papildu enerija sasniegtu triecienjonizcijai nepiecieamo vrtbu, elektrisk lauka intensitte jpalielina,

U c, kV

h, cm a

b c

3.44 att. Caursite nehomogn lauk: a - gzu caursites sprieguma atkarba no elektrodu atstatuma nehomogn lauk, b - izlde koronas veid, c atvienotjs 500 kV

ttad gzu elektrisk izturba palielins. Analoiski var secint, ka, spiedienam pazeminoties zem normls vrtbas, elektronu brv noskrjiena garums palielins, bet elektrisk izturba samazins. Pieaugoa retinjuma apstkos, kad molekulu koncentrcija gz kst arvien niecgka, ldinesju niecgs koncentrcijas d strmera veidoans ir apgrtinta, td elektrisk izturba palielins. Ar vakuumam elektrisks izturbas un caursites sprieguma vrtba ir galga, jo oti spcg elektriskaj lauk vadtju kanlu veido no katoda izrautie elektroni. Ttad gzveida izolcijai paaugstint vai ievrojami pazemint spiedien elektrisk izturba ir daudz lielka nek normlos apstkos.

Vakuumsldzis 10 kV

3.45. att. Gzu elektrisks izturbas un caursites sprieguma atkarba no spiediena.

Gaisa sldzis 220 kV

Analoiski aplkotajiem gadjumiem gzu caursites spriegums mains atkarb no elektrodu atstatuma un spiediena reizinjuma. sakarba, kuru sauc par Pana likumu, grafiski attlota 3.46. attl. Lknes raksturu var izskaidrot, prmaius pieemot viena vai otra reizintja vrtbu par konstantu. No Pana likuma izriet divi svargi secinjumi. Pirmkrt, katrai gzei ir kda noteikta miniml caursites sprieguma Ucmin vrtba, kas atrodas robes no 280 105

ldz 420 V (gaisam 300 V). Ja pieslgtais spriegums zemks par o vrtbu, caursite nevar notikt neatkargi no iespjam spiediena vai elektrodu atstatuma. Otrkrt, ja viens no reizintjiem mains, tad, atbilstoi mainot otru reizintju, caursites spriegums paliek nemaings.
3.46. att. Gzu caursites sprieguma atkarba no elektrodu atstatuma un spiediena reizinjuma.

Ar temperatras ietekmi uz caursites procesiem gzs var izskaidrot ar blvuma mainanos. Konstanta spiediena apstkos, paaugstinoties temperatrai, gzes blvums termisks izpleans d samazins, td elektronu brv noskrjiena garums palielins, bet elektrisk izturba samazins. Turpretim konstanta tilpuma apstkos, paaugstinoties temperatrai, paaugstins spiediens gz un atbilstoi mains elektrisk izturba.

Ja gzes temperatra un spiediens tikai nedaudz atiras no to vrtbm normlos apstkos, var pieemt, ka gzes caursites spriegums mains proporcionli blvumam: Uc = Uc0, (3.46) kur Uc0 caursites spriegums normlos apstkos; gzes relatvais blvums. Lielumu nosaka pc formulas p t0 = , (3.47) p0 t
kur p un p0 attiecgi spiediens dotajos apstkos un spiediens normlos apstkos; t0 un t attiecgi temperatra normlos apstkos un temperatra dotajos apstkos (K). Formulu (3.47) var lietot, ja gzes relatvais blvums ir 0,95... 1,05. Mitruma ietekme uz gaisa caursiti novrojama tikai tad, ja atstatums starp elektrodiem ir relatvi liels (ap 10 cm). Pieaugot mitrumam, gaisa elektrisk izturba palielins, jo dens tvaiks pieder pie elektronegatvm gzm. Elektrisk lauka frekvences ietekme uz caursites procesiem gzs (3.47. att.) izskaidrojama ar elektrisk lauka mainans pusperioda un strmera veidoans norml laika attiecbas izmaim. Ja lauka frekvence ir zema, pusperiods ir ievrojami lielks par strmera veidoans laiku, td elektrisk izturba ir konstanta. Frekvencei prsniedzot desmitus kilohercu, elektrisk izturba samazins

sakar ar to, ka gz veidojas telpiski, jonu ldii, kas samazina elektrisk lauka homogenitti. Minimlo vrtbu elektriska izturba sasniedz tad, kad frekvence ir 5 MHz un elektrisk lauka mainans pusperiods viends ar strmera veidoans normlo laiku (10-7 s). Frekvencei vl vairk palielinoties, elektrisk izturba palielins, jo strmera izveidoanai sk laik nepiecieama lielka elektrisk lauka intensitte. Nehomogna elektrisk lauka gadjum raksturlkne ir ldzga, tikai elektrisk izturba ir ievrojami mazka un telpisko ldiu veidoans novrojama jau zemk frekvenc.
3.47. att. Gzu elektrisks izturbas un caursites sprieguma atkarba no elektrisk lauka frekvences homogna (1) un nehomogna (2) elektrisk lauka gadjum

Ar sakarbu starp sprieguma iedarbbas ilgumu un strmera veidoanas laiku izskaidrojamas ar gzu caursites sprieguma vrtbas impulsu rem. T k sprieguma impulsu iedarb-

106

bas laiks ir oti ss, triecienjonizcijai jnoris oti strauji, lai pasptu izveidoties strmers. Td caursites spriegums impulsu rem ir augsts. To raksturo impulsu koeficients , ko aprina pc formulas U = c.imp , (3.48) Uc kur Uc.imp caursites spriegums impulsu rem; UC caursites spriegums sinusoidl mainga lauk ar 50 Hz frekvenci. Impulsu koeficienta skaitlisk vrtba gzm var sasniegt 1,5. idru dielektriu caursites raksturlielumu atkarba no rjiem faktoriem aplkota naftas em. Visos tehniskajos idrajos dielektrios, ja tie satur gzu ieslgumus vai ar polru idrumu (piemram, dens) piejaukumus notiek gzu jeb termisk caursite. dens daias rj elektrisk lauka ietekm polarizjas un izveido starp elektrodiem dti, kurai raksturga paaugstinta elektrovadtspja (3.48. att.). ai dt ir lieli caurpldes vadtspjas zudumi, td dte sakarst un iztvaiko, veidojot starp elektrodiem gzu kanlu, kur notiek caursite.

1 b a c

3.48. att. idru dielektriu caursites mehnismi

Mitruma ietekme uz eu caursiti pardta 3.49. un 3.50. attl. Palielinoties eas mitrumam, elektrisk izturba strauji samazins, jo kolodais dens piejaukums sekm caursites procesa attstbu. Elektrisk lauka iespaid dens, stipri polra idruma pilieni polarizjas un izveido starp elektrodiem dtes ar paaugstintu vadtspju, pa kurm ar notiek caursiana. Kad sasniegta mitruma pakpe, kas atbilst dens maksimlajai kolodajai dbai e (0,01...0,02%), elektrisk izturba kst konstanta, jo neizduais dens nesajaucas ar eu, bet veido, atseviu slni, kur ir blvks par eu un atrodas zem ts.

3.49. att. Naftas eu elektrisks izturbas un caursites sprieguma atkarba no mitruma. 3.50. att. dens iespaids uz transformatoru eu

Temperatras ietekme uz naftas eu caursiti pardta 3.51. un 3.52. attl. Sildot oti sausu eu, ts elektrisk izturba praktiski nemains ldz 7 0 . . . 80C, kad skas eas termisk jonizcija un ldz ar to elektrisks izturbas samazinans. Mitr e, temperatrai paaugstino-

107

ties no oti zemm vrtbm, elektrisk izturba samazins, jo paaugstint temperatra atvieglo gzu kanla veidoanos no polrajiem piejaukumiem. Elektrisk izturba minimlo vrtbu sasniedz apmram pie 0C. Temperatrai paaugstinoties tlk, pieaug dens molekulr dba e, t d kolodo dens daiu koncentrcija samazins, tm prejot dum, un elektrisk izturba palielins. Tlkais elektrisks izturbas mainans raksturs ir tds pats k saus e.

3.51. att. Naftas eu elektriskas izturbas un caursites sprieguma atkarba no temperatras sausai (1) un mitrai (2) eai.

3.52. att. dens iespaids uz transformatoru eu: 1 izvta ea; 2 ekspluatcij esoa ea (satur deni)

Gzu kanla izveidoanai idr dielektri nepiecieams relatvi ilgs laiks, td, elektrisk lauka frekvencei palielinoties ldz kiloherciem, elektrisk izturba palielins. paa iemesla d idriem dielektriiem caursites sprieguma impulsu koeficients ir liels (3...7). Ja elektrisk lauka frekvence ir lielka, palielinto dielektrisko zudumu d idrais dielektriis trk sasilst, td elektrisk izturba samazins. Cietiem dielektriiem raksturga izteikta rjo faktoru ietekmes atkarba no caursites mehnisma. Elektrisks caursites gadjum ietekme ir minimla, turpretim elektrotermisks caursites procesu dadi faktori ietekm daudz lielk mr. Dielektria biezuma ietekme uz caursites raksturlielumiem pardta 3.53. attl. Elektrisks caursites gadjum homogn lauk dielektria elektrisk izturba no t biezuma nav atkarga, td caursites spriegums pieaug proporcionli biezumam. Turpretim nehomogn lauk elektrisk izturba, palielinoties dielektria biezumam, nedaudz samazins, atbilstoi tam caursites spriegums vairs nepieaug tiei proporcionli biezumam. Elektrotermisks caursites gadjum neatkargi no elektrisk lauka formas, palielinoties dielektria biezumam, elektriska izturba samazins, jo samazins dielektria patnj virsma un pasliktins dzesanas apstki. Jo vairk, palielinoties biezumam, samazins elektrisk izturba, jo mazk pieaug caursites spriegums.

3.53. att. Elektrisks izturbas (a) un caursites sprieguma (6) atkarba no cieta dielektria biezuma dadiem caursites mehnismiem: 1 elektrisk caursite homogn lauk; 2 elektrisk caursite nehomogn lauk; 3 elektrotermisk caursite.

Elektrisks caursites gadjum elektrisk izturba un caursites spriegums no temperatras

108

nav atkargi. Turpretim elektrotermisks caursites gadjum, paaugstinoties temperatrai, ie raksturlielumi samazins (3.54-3.56. att.), jo atvieglojas caursites process. Elektrisk lauka frekvence caursites raksturlielumus elektrisks caursites gadjum ietekm maz. Elektrotermisks caursites process turpretim, palielinoties frekvencei, var norist vieglk, jo pieaug dielektriskie zudumi, td elektrisk izturba un caursites spriegums samazins. Elektromisks caursianas mehnisms organiskiem un neorganiskiem dielektriiem ir atirgs.

3.54. att. Tehniskais stikls: 1 homogns lauks; 2 stipri nehomogns lauks.

3.55. att. Elektrisks izturbas un caursites sprieguma atkarba no temperatras cietiem dielektriiem elektrisks (1) un elektrotermisks (2) caursites gadjum.

3.56. att. Elektrotehniskais porcelns: 1 elektriskas caursianas apgabals; 2 siltuma caursianas apgabals.

Polimru elektrisks novecoans galvenais iemesls ir atsevii ldii, kuri ir sevii intensvi maispriegum. ie ldii gzu ieslgumos izsauc dadus procesus, kas dielektrii sarda. Viens no tdiem procesiem ir dendrtu tievu (l m diametr) caurulu, kas piepildtas ar gzm, veidoans; tie savieno elektrodus ar kanlu, pa kuru notiek caursiana. Ja izolcija strd paaugstint mitrum, tad var izveidoties ar dens dendrti. Neorganisko dielektriu novecoans notiek intensvk ldzspriegum. Jonu elektrovadtspjas proces notiek jonu, t. i., vielas, prneana, kas noved pie neatgriezeniskm materila misk sastva izmaim. Ecaur. pazemins. Elektriskas caursites process nav atkargs no elektrisk lauka iedarbbas ilguma, jo caursite notiek momentni, tikldz lauka intensitte sasniegusi nepiecieamo vrtbu. Turpretim elektrotermisk caursite, palielinoties elektrisk lauka iedarbbas ilgumam, atvieglojas. Ja dielektri nav jaudu bilances, bet dielektrisko zudumu jauda tikai nedaudz prsniedz apkrtjai videi atdoto siltuma jaudu, dielektria sasilana notiek lni un elektrotermisks caursites procesam nepiecieams relatvi ilgs laiks. Paaugstinoties spriegumam, dielektrisko zudumu jauda pieaug un jaudu diference palielins, td vadtjs kanls izveidojas sk laik. Ttad, palielinoties elektrisk lauka iedarbbas ilgumam, elektriska izturba un caursites spriegums samazins, asimptotiski tiecoties uz kdu stabilu vrtbu (3.57. att.).

109

3.57. att. Elektrisks izturbas un caursites sprieguma atkarba no elektrisk lauka iedarbbas ilguma cietiem dielektriiem elektrisks (1) un elektrotermisks (2) caursites gadjum.

3.8. tabula Dau cieto dielektriu elektrisk stiprba homogn lauk pie 50 Hz

Materils
Stikls Akmenssls Vizla Piescints paprs Organisks plves (polistirols, celulozes triacetts) Keramika Mikalekss Plastmasas ar pildjumu Marmors Porain keramika Koks Nepiescints kabeu paprs

E caur.ef., MV/m
100-300 100-150 100-300 100-300 90-120 10-30 10-15 10-15 4-5 1,5-2,5 4-6 7-10

Struktras patnbas
Viendabgie blvie dielektrii un slainie, ja elektriskais lauks perpendikulrs sliem

Pc struktras neviendabgi dielektrii ar slgtiem vai savstarpji savienotiem kapilriem Dielektrii ar atkltm, lielm porm

3.5.3. Virsmas caursiana

Elektroizolcijas konstrukcijs, tds k visdu veidu porcelna un plastmasas elektriskie izolatori, augstsprieguma ievadu porcelna apvalki un to iekj izolcija, kas atrodas transformatoru e, nelabvlgos apstkos notiek virsmas caursiana un var rasties virsmas korona. Mitrums un netrumi uz ciet dielektria virsmas izsauc potencila un virsmas strvas izkropojumu, k rezultt mitruma plvte atsevis viets iztvaiko un pards spcgas dzirksteles, kas materil veido vadous kanlus trekus. Virsmas dzirksteu izlde btiski neboj neorganisku dielektriu virsmu. Tomr pie spcgas loka izldes notiek pat porcelna izolatoru virsmas sakuana, bet organisku dielektriu virsma progojas un uz ts izveidojas vienlaidu vadoa krtia.

b c

3.58. att. Virsmas caursite: a elektrisk, b siltuma, c - elektromisk

Dielektria spju izturt uz t virsmas elektrisko loku bez t pabu pasliktinans sauc par

110

loka izturbu. Elektroizolcijas izstrdjumu konstrukcijas veido t, lai uz to virsmm mitruma un netrumu d nenotiktu dzirksteu izldes un korona. Izlde gais uz cieta dielektria virsmas parasti notiek pie zemkiem spriegumiem nek tad, ja starp elektrodiem ir tikai gaiss. 3.6. Dielektriu mehnisks, termiskas un fizikli misks pabas 3.6.1. Dielektriu mehnisks pabas
Ts raksturo dielektria spju izturt statiskas un dinamiskas slodzes bez skotnjo izmru un formas nepieaujamm izmaim. Statisks slodzes materila ekspluatcij vai prbaudes gadjumos pieaug ar noteiktu trumu, dinamisks slodzes iedarbojas momentni, ar rvienu, triecienu un tri mains pc lieluma un (vai) virziena. Stiprbu stiep nosaka noteiktas formas materilu paraugiem, kuru forma nodroina stiepes slodzes vienmrgu sadaljumu parauga vidusdaas rsgriezum. P st . = st . (Pa), (3.48) S0 kur Pst. graujos deformcijas spks, materilu stiepjot, N; So parauga rsgriezuma laukums pirms prbaudes, m2. Bez mrvienbas paskls (Pa) tehnik lieto ari kG/mm2 (kgf/mm2). Cietbas prbaude. Stiepes statiskajm prbaudm galven nepilnba ir t, ka var prbaudt nevis pau konstrukciju, bet tikai ts paraugu, kur prbaud tiek sagrauts. Nesagraujot materilu, var prbaudt t cietbu. Cietbu prbauda ar citu cietermeni, iespieot to materil. Lieto das cietbas prbaudes metodes: Brinella metodi iespie rdta trauda lodti; apzmjums HB; Vikersa metodi iespie dimanta piramdu; apzmjums HV; Rokvela metodi iespie trauda lodti HRB vai dimanta konusu HRC. Stiprbu spied nosaka paraugiem, kuriem ir cilindra vai kuba forma. Psp . sp. = (Pa), (3.49) S0 kur Psp. graujos deformcijas spks, paraugu spieot, N; S0 rsgriezuma laukums, m2. Stiprbu statiskaj liec nosaka taisnstrveida rsgriezuma stieniem. PL L = 1,5 L 2 (Pa), (3.50) bh kur PL graujo lieces slodze, N; L atstatums starp trauda atbalstiem prbaudes man, m; b parauga platums, m; h parauga biezums, m. Vairumam materilu (plastmasm) lieto stienus 10x15 mm, 120 mm garum. Triecienstigrbu nosaka paraugiem 10x15 mm, 120 mm gariem stieniem (plastmasm) vai pilniem cilindriem, tos sitot centr ar krtoa svrsta trauda uzgali. Triecienstigrba a, kJ/m2 patrt darba A un parauga rsgriezuma laukuma S0 attiecba: A . (3.51) a= S0 Jo mazka triecienstigrba, jo trauslks materils.

111

Plastmasm svargs parametrs ir skaldanas pretestba, ko nosaka, parauga (15x15x10 mm) gal iespieot li: F S = , (3.52) b kur F lielk slodze skaldanas moment, N; b parauga vidusdaas platums, m. Lokanus materilus (papru, lakaudumu, plves) raksturo ieplsuma izturba. Materila strmeli, prliecot ar skavu par 180, stiepj, kamr parauga mals pards ieplsumi. Vibrcijas izturbas prbaudi izdara materiliem, kurus lieto hermetizjom konstrukcijm. Prbaudi veic specilos vibrostendos. Daudzu elektroizolcijas materilu svargs parametrs ir lokanba, kas nodroina augstu mehnisko un elektrisko rdtju saglabanos pie visdadkajm mehniskajm deformcijm. Lokanbu nosaka ar locjumu skaitu, kuru iztur plns materila paraugs ldz t sagranai locjuma viet. Prbaudot lokanbu laku plvtm, plnu vara foliju ar uzklto lakas plvti izliec ap dada diametra stieiem. Par lokanbas rdtju kalpo mazkais stiea diametrs, pie kura plvte vl neplais.

3.6.2. Dielektriu termisks pabas

Dielektria izturanos pie sildanas raksturo pabas, kuras kopum nosaka t pieaujamo darba temperatru. Siltumvadtspja nosaka siltuma novadanas procesu no sasiluiem vadtjiem materiliem un magntvadiem caur elektroizolcijas krtu, k ar siltuma aizvadanu no izolcijas sla, kas sasilis dielektrisko zudumu rezultt. Kvantitatvi siltumvadtspju raksturo siltumvadtspjas koeficients . Mrvienba W/(mK) vai W/(mC). Gzm = (2 - 5)10-2 W/(mK), cietiem dielektriiem 0,02 - 3,0 W/(mK). Siltumietilpba ir siltuma daudzums, kds vajadzgs, lai vielas temperatru paaugstintu par 1 K: Q C= . (3.53) T Siltumietilpba C ir atkarga no vielas masas m. patnj siltumietilpba J C c= (3.54) . kg K m 3.9. tabula patnj siltumietilpba Materils c, J/kgK Alumosiliktstikli 300-1000 Elektrotehniskais porcelns un steatts 800-900 Organiskie polimri 1200-2200 Elektroizolcijas naftas eas 1800-2500 dens 4200

Kuanas temperatra ir raksturga kristlisks struktras materiliem, kas noteikt temperatr var priet no cieta stvoka idr stvokli. Mksttapanas temperatra raksturga vielm ar amorfu struktru (sveiem, bitumeniem u. c). iem materiliem preja no cieta stvoka idr nenotiek stingri noteikt temperatr, bet gan kd temperatru intervl.

112

Materilu nedrkst lietot temperatr, kas tuva t mksttapanas temperatrai, jo tad tas kst mksts un var plst Siltumizturba ir raksturlielums, ar kuru var novrtt, k dielektriis iztur slaicgu sasilanu. To nosaka Martensa apart. Piemram, polistirola siltumizturba ir 75C - 80C, bet getinaksa 150 - 170C. Termoizturba ir dielektrisk materila spja ilgstoi izturt paaugstintu temperatru, nepieaujami nepasliktinoties t pabm. Elektriskajs mans un apartos izmantojamos elektroizolcijas materilus pc termoizturbas iedala klass. Materiliem, kuri strd vl augstks temperatrs, termoizturbas klases raksturo ar temperatrm 275C, 300 C utt., pc katriem 25 C. 3.10. tabula Termoizturbas klases Klases Maks. pieaujama Galvens elektroizolcijas grupas, 0 apzmjums temperatra, C kas atbilst dotajai klasei 1 2 3 Y 90 Dau marku polistirols, polietilns, polivinilhlords; nepiescintie iedru materili: kartoni, papri, kokvilnas audumi, dabiskais zds u. c. A 105 Piescinti papri, kartoni, kokvilnas un zda materili, k ar lakaudumi, daudzas plastmasas, polivinilacetta vadu emaljas izolcija u. c.
E 120 Sinttisks iedras, plves, slainie plasti getinakss, tekstolts, plastmasas ar reaktvajm saistvielm, vadu emaljas epoksdu lakas izolcija u. c. Lmtie vizlas materili (mikanti), stikla iedras materili ar termoreaktvu saistvielu, stikla lakaudumi u. c. Materili, kuru pamat ir vizla, azbests un stikla iedra, kas salmti vai piescinti ar termoizturgm saistvielm (epoksdlakm) u. c. Silcijorganisks lakas, k ar materilu kompozcijas, kas sastv no vizlas un stikla iedras un salmtas ar silicijorganiskiem sveiem un lakm Poliamdi, plastmasas (kompozti) no stikla vai azbesta iedrm ar termoizturgm organiskm un silcijorganiskm saistvielm Vairki poliamdu veidi, fluoroplasti un plastmasas ar kramaia (SiO2) pavedieniem un silcijorganiskm un citm termoizturgm saistvielm Neorganiskas izcelsmes dielektrii (elektrokeramika, stikli, vizla bez organiskas izcelsmes lmjoiem vai piescinoiem sastviem u. c). No organiskiem dielektriiem; fluoroplasts-4 un poliimdi

B F

130 155

180

200

220

220

250

250

Aukstumizturba raksturo materila spju izturt zemas temperatras iedarbbu. Zem temperatr elastgie un lokanie dielektriskie materili (gumijas, plastmasas, lakas plves u. c.) kst trausli, saplais vai zaud lokanbu. Ekspluatcijas drobu pie zemm temperatrm (-60C ldz 70 C) nereti prbauda kop ar vibrcijas izturbu. idriem dielektriiem aukstumizturbu nosaka pc sacietanas temperatras, kuru sa-

113

sniedzot tie kst cieti. Temperatru, kur, saskaroties ar atkltu liesmu, uzliesmo idro dielektriu tvaiki, sauc par tvaiku uzliesmoanas temperatru.

3.6.3. Dielektriu fizikli miskas pabas misk izturba. Elektroizolcijas materiliem ir dada korozijas izturba, kontaktjoties ar deni, skbm, srmiem, slu dumiem, em, gzm. Piem., naftas es iegremdta izolcija un metli korod, e rodas skbes, un t noveco. Skbes satur ar slikti attrta ea. Skbes skaitlis klija hidroksda (KOH) gramu skaits, kas nepiecieams visu brvo skbju neitralizcijai vien kilogram prbaudmaj idraj dielektri. Jo lielks skbes skaitlis, jo vairk brvo skbju ir idraj dielektri un ttad lielka ir t vadtspja skbes elektrisk lauka ietekm viegli sadals jonos. Bez tam skbes norda iedru elektroizolcijas materilus (papru, kokvilnas aptinumu u. c), ar kuriem idrais dielektriis saskaras. Viskozitte ir iekjs berzes koeficients pie idruma daiu relatvs prvietoans. Ja viskozitte ir liela, idrums ir biezs un t daias ir mazkustgas, un otrdi. No viskozittes ir atkarga idro dielektriu piescinanas spja. Jo mazka piescinanas materilu (laku, kompaundu) viskozitte, jo labk to daias iespieas tinumu iedrains izolcijas pors. Temperatrai paaugstinoties, visu idrumu viskozitte samazins. densabsorbjamba ir raksturlielums, ar kuru var novrtt dielektria spju izturt dens iedarbbu, kas, iespieoties materila pors, pasliktina t elektriskos parametrus. Materila densabsorbjamba W procentos m m1 W= 2 100, m1 kur m1 izvta materila parauga masa, g; m2 materila parauga masa pc 24 stundu atraans den, g. Tropisk izturba. Elektroizolcijas materili, kas nav aizsargti ar hermtiski slgtiem apvalkiem, tropu apstkos pakauti dm iedarbbm: augstai gaisa temperatrai (4555C), krasm diennakts temperatras maim (40 C un vairk), lielam gaisa relatvajam mitrumam (90-95 %), saules radicijai, peljumsu (mikroorganismu) iedarbbai, k ar kukaiu un grauzju postjumiem. Pret tropisko apstku iedarbbu visizturgkie ir neorganiskas izcelsmes materili elektrokeramika, bezsru stikls u. c, k ar daudzi organiskas izcelsmes sinttiskie dielektrii bakelta, epoksda, silcijorganiskie svei, fluoroplasti u. c. 3.7. Dielektriskie materili 3.7.1. Gzveida dielektrii
Saldzinjum ar citiem dielektriskajiem materiliem, gzm ir das priekrocbas: liela patnj pretestba, mazs dielektrisko zudumu lea tangenss, maza (tuva vienam) dielektrisk caurlaidba. Pati svargk gzu paba ir to spja atjaunot elektrisko stiprbu pc izldes. Bez gaisa par elektrisko izolciju plai lieto ar divatomu un trsatomu gzes slpekli, deradi, ogskbo gzi. o gzu elektrisk stiprba normlos apstkos maz atiras viena no otras. Gaiss ir labs izolators, ja elektrisk lauka intensitte nav liela. Izmanto ka izolatoru gaisa sldus (3.59. att.).

114

3.59. att. Gaisvadu lnijas augstsprieguma gaisa sldzis (p = 2-12 MPa) 3.60. att. Spka transformators

Slpeklim attiecb pret gaisu ir t priekrocba, ka nav skbeka, kas izsauc materilu oksidanos. Izmanto spka transformatoros (gzu spilvena), gzu kondensatoros (3.60. att.). Visatbilstoks elektroizolcijas prasbm ir elegze un freons. Elegzi SF6 lieto sldos (3.61. att.), augstsprieguma kabeos, spka transformatoros, hermtiski slgtas sadales punktos. Heksafluoretnu nedrkst lietot paaugstinta spiediena gadjumos. Gaisam Ecaur. normlos apstkos, ja h = 1 cm 3,2 MV/m, ja h = 5 cm 70 MV/m. Lielu interesi izraisa deradis, kam ir augsts siltumvadtspjas koeficients (ja gaisam nosacts vienbs to pieem par 1, tad deradim tas ir 6,69), lai gan elektrisk stiprba tam ir mazka nek gaisam (ja gaisam 3,0 MV/m, tad deradim 1,8 MV/m). Lieto k elektroizolciju un dzesjoo vidi lielos turboeneratoros (3.62. att.).

3.61. att. Elegzes sldzis U = 110 kV

3.62. att. Turboenerators

3.11. tabula

E
Dau gzu

caur.gzei

caur.gaisam
Ecaur. gzei Ecaur. gaisam
1,0 2,3 2,4 2,0 3,05

Gze
Slpeklis Sra heksafluords SF6 (elegze) Dihlorfluormetns CCI2 F2 (freons-12) Heksafluoretns C2 F6 Trifluormetilpentafluorsrs

Blvums, Vrans kg/m3 temperatra, 0C

1,25 6,70 6,33 9,01 -196 -64 -30 -78 -20,4

115

3.7.2. idrie dielektrii

idros dielektrius plai lieto augstsprieguma elektriskajs ietaiss: transformatoros, reaktoros, eas sldos, kondensatoros, kabeos u. c. Elektroizolcijas idrumi nodroina drou un ilgstou elektrisks izolcijas, kas atrodas zem sprieguma, darbbu un aizvada siltumu, kas izdals elektrisko ietaiu darb. Par idrajiem dielektriskajiem materiliem visplak lieto naftas elektroizolcijas eas: transformatoriem un augstsprieguma sldiem domts, kondensatoru papra piescinanai domts un augstsprieguma kabeiem domts. Retk lieto sinttiskos idros dielektrius: sovolu, sovtolus un silcijorganiskos idrumus.

3.7.2.1. Naftas eas

Naftas elektroizolcijas eas iegst no naftas frakcionts destilcijas produkta solreas, kas paliek pc vieglo naftas produktu atdalanas: benzna, petrolejas, ligrona (dzeltengs idrums, lieto par dintju). Solreu pakpeniski apstrdjot ar srskbi un srmu, no ts atdala miski nestabilos savienojumus. Pc tranas, vanas un filtranas iegst elektroizolcijas eas transformatoriem, kondensatoriem un kabeiem. Transformatoru eu lieto elektrotehniskajs iekrts, kur tai ir divi uzdevumi. Pirmkrt, ea veido elektroizolciju starp tinumiem, otrkrt, t ir dzestjvide, kas transformatora serd un tinumos izdalto siltumu caur metala apvalku aizvada apkrtjo vidi (3.63. att.). Transformatoru eu lieto ar eas sldos par vidi, kur slda atslganas brd iedegas un nodziest elektriskais loks.

3.63. att. Transformators

3.64. att. Papra kondensators

3.65. att. Elektriskais spka kabelis

Ar kondensatoru eas piescina kondensatoru papru, lai palielintu t elektrisko izturbu (3.64. att.). Kabeu eas lieto spka kabeu papra izolcijas piescinanai (3.65. att.), lai palielintu izolcijas elektrisko izturbu. Atkarb no kabeu konstrukcijas izmanto eas ar dadm viskozittes un sastinganas temperatras vrtbm. Kondensatoreas un kabeeas ir trkas nek transformatoreas, tpc to elektriskie raksturlielumi ir labki. Naftas eu miskais sastvs ir atkargs no naftas sastva. Visas naftas elektroizolcijas eas ir naftnu, parafnu un aromtisks rindas ogderau maisjums. Naftas elektroizolcijas eu sastv ietilpst ari citi komponenti organisks skbes, svevielas, divvrtg sra savienojumi un nedaudz nepiestinto ogderau, kas viegli oksidjas. Ekspluatcijas proces visas eas saskaras ar elektroiekrtu metla dam, ir pakautas paaug-

116

stintas temperatras un elektrisk lauka iedarbbai, k ar saskaras ar gaisu. Tas viss izraisa eas novecoanu (ts pamat ir eas oksidans). Novecoanas proces e veidojas cieti, sveveida piemaisjumi, skbes un mitrums, kas krasi pazemina izolcijas kvalitti. Eas novecoanu aizkav inhibitori. Ekspluatcij eso ea laiku pa laikam jattra no piemaisjumiem un dens, lai atjaunotu ts pabas. 3.12. tabula
Naftas elektroizolcijas eas Raksturlielumi Blvums Viskozitte: pie 20C pie 50C Tvaiku uzliesmoanas temperatra (min.) Sastinganas temperatra (maks.) patnj pretestba pie 20C Skbes skaitlis Dielektrisk caurlaidba Dielektrisko zudumu lea tangenss pie 50 Hz Elektrisk stiprba pie 20C Vienba Transformator Kondensatorea ea kg/m3 895 866 2 -5 m /s 3-10 4,4-10-5 2 6 M /s 9 10 1,2-10-5 C 135 150 C -45 -45 m
mgKOH/g n

Kabeeas 840-890 (0,4-8)10-4 (0,9-5)10-5 135-180 -30-45 1012-1013 0,02 - 0,04 2,1-2,3 0,003 18-21

1012-1013 0,01-0,02 2,2-2,3 0,018 25-30

1013-1014 0,01-0,02 2,2 0,0015 30-32

MV/m

3.7.2.2. Sinttiskie idrie dielektrii

Naftas elektroizolcijas eu trkumi ir to degtspja, samr zem tvaiku uzliesmoanas temperatra un maz dielektrisk caurlaidba (kondensatoros). ie trkumi nepiemt sinttiskajiem idrumiem, kas sastv no hlortajiem ogderaiem. o dumu tipisks prstvis ir sovols C12H5Cl5. Sovolu iegst, hlorjot izkaustu kristlisku vielu difenilu H5C6-C6H5. Sovols ir oti viskozs, un, lai o pabu mazintu, bet tas paliktu nedegos, t ataidanai lieto nedegou idrumu trihlorbenzolu (C6H3C13). Iegst sovtolu-2 un sovtolu-10, k ar heksolu. Liels trkums ir sovola un sovtola toksiskums, ko izraisa hlora atomi sovola (sovtola) molekul. Tie bstami piesro vidi, tpc pareiz gandrz visur (piem., Japn ar likumu) to lietoana ir aizliegta, lai gan ekspluatcij ir to ievrojams daudzums. Ievrojams sasniegums idro sinttisko dielektriu nozar bija silcijorganisko un fluororganisko (senk sauca freoni) idrumu ieganas metou izstrdana. Tiem raksturga oti zema sasalanas temperatra, elektrisko raksturlielumu stabilitte, liela izturba pret oksidanos.

3.66. att. Silcijorganiskie idrumi

3.67. att. Fluororganiskie idrumi (hladons)

Silcijorganiskiem savienojumiem (3.66. att.)piemt liela termisk izturba, laba mitrumizturba un hidrofoba virsma. Viskozitte ir maza un stabila pla temperatru intervl: temperatrai paaugstinoties no 400C ldz + 1200C, naftas em viskozitte samazins 2500 reiu, bet silcijorganiskiem idrumiem tikai 10 reiu. Izmanto kondensatoru dielektriu piescinanai un aizlieanai, lieto ar papru, audumu un citu materilu hidrofobizcijai. Fluororganiskie idrumi (3.67. att.) ir miski oti inerti, termiski stabili ldz 4005000C tem-

117

peratrai, nedegoi, fizioloiski nekaitgi, tiem ir laba salizturba un maza viskozitte, bez tam arpc atkrtotas caursites elektrisks pabas nepasliktins. Trkumi: elektrisko raksturlielumu atkarba no mitruma un idrumu liela gaistamba, kuras d os idrumus var lietot tikai hermetizts iekrts. Lieto mazgabarta transformatoros, dareiz ar eas sldos. 3.13. tabula Sinttiskie elektroizolcijas idrumi
Raksturlielumi Vienba Sovols Sovtols-2 Sovtols-10 1540 1,1510-4 3,410-6 200 -40 1013 0,01 4,6 0,008 1640 6.510-4 2.510-5 200 -6 1013 0,01 4,8 0,006 Heksols 942-974 410-6 150 -60 1010 2,9 0,03 (pie 70C) 18 (pie 35C) Silcijorganiskie idrumi (1,1-8)10-5 (0,32-17,2)10-5 150-200 -60 - -110 1011-1012 2,5-2,8 0,0002

Blvums kg/m3 1560 1520 2 Viskozitte: pie 20C m /s 2,910-4 2 pie 65C m /s 2.810-5 pie 100C m2/s Tvaiku uzliesmoanas C 200 temperatra (min.) Sastinganas C +5 temperatra (maks.) patnj pretestba m 1013 pie 20C mgKOH/g Skbes skaitlis 0,02 Dielektrisk caurlaidba 5,2 Dielektrisko zudumu 0,005 lea tangenss pie f = 50Hz Elektrisk stiprba MV/m 18 pie 65C

20

22

15-18

3.7.3. Cietie dielektrii 3.7.3.1. Lielmolekulrie cietie materili

Lielmolekulrie materili polimri sastv no liela izmra molekulm, kas ietver sev simtus un tkstous (pat miljonus) kdas mazmolekulras vielas monomra molekulu. Monomri ir vielas, kas aktvi iesaists miskajs reakcijs, saistoties sav starp. Piemram, polietilna veidoans. No piestinto ogderaa etna C2H6, kas kop ar metnu CH4 (purvu gze, raktuvju gze) un citm gzm sastopams naftas gzs, iegst nepiestintu ogderadi ar divkru saiti etilnu. Etns C2H6 Etilns CH2

Etilns CH2 ir viegla, bezkrsas gze. Polietilns [ CH2 CH2 ]n. Struktras vienbu skaitu polimra molekul sauc par polimerizcijas pakpi jeb koeficientu. [ CH2 CH2]20 ir idrums; [ CH2 CH2]2000 ir elastgs materils; [ CH2 CH2]50O0-6O0O ir oti cieta viela. Liels polimru molekulas var veidoties, monomru molekulm saistoties vien virkn liners molekuls. Ja tm ir stabila linera forma, ts sauc par termoplastiskiem polimriem (termoplastiem). Sasilstot tie kst mksti, bet atdziestot atkal saciet. st organiskajos dintjos. Ir polimri, kuru molekulas telp izveidotas trs virzienos telpisks molekuls. Tos sauc

118

par termostabiliem polimriem. Polimrus ar nestabilm linerm molekulm, kuras var prveidoties telpisks molekuls, sauc par termoreaktviem polimriem (reaktoplastiem). Tie atirb no termoplastiem ir nekstoi un nestoi. Lielmolekulras vielas ir gan dab sastopamas (celuloze, dzintars, dabiskais kauuks u. c.), gan sinttiskas (polistirols, polivinilhlords u. c.), gan mkslgas vielas (celulozes teri un esteri). Sinttiskos lielmolekulros materilus iegst polimerizcijas vai polikondenscijas reakcijs. Polimerizcijas proces veidojas viela, kas pc savm mehniskajm pabm atiras no izejvielas, bet saglab ts misko sastvu. d veid iegst polietilnu, polistirolu, polivinilhlordu un poliakriltus termoplastus. Polikondenscijas proces no divm vai vairkm vielm rodas jauna viela ar citu misko sastvu, piem., fenolformaldehdsvei, karbamdsvei, poliestersvei, epoksdsvei. Procesu pavada blakusproduktu (dens, spirtu u. c.) izdalans. Polikondenscijas proces parasti iegst reaktorplastus. Rpniecb terminu "svei" reizm lieto ldzgi k nosaukumu "polimrs".

3.7.3.2. Dabiskie svei

Pie dabiskajiem sveiem, kam ir nozme elektroizolcijas tehnik, pieskaitmi ellaka, kolofonijs, dzintars. Sveus iegst no dau lapkoku un skujkoku (normliem vai slimga rakstura) izdaljumiem. Dabisk veid svei pards vai nu k cietas vielas gabali ar dadu formu, lielumu, krsu, dzidrumu utt, vai ar idras un pusidras vielas veid. Pdj gadjum tos sauc par balzmiem. Daus sveus atrod uz augiem vai ap tiem, citus t. s. izrakteu sveus atrod zem, den, jru un upju krastos. Pdjie ir neaktvas, inertas vielas, kuru attstbas process ildzis gadu simtiem un tkstoiem. Visi svei ir C, H un O savienojumi. Svei nest den, bet st taukajs un teriskajs es un virkn citu dintju: spirt, aceton, hloroform, benzol u. c.

ellaka (gumilaka) Par gumilaku sauc sveus, ko izdala eksotiski augi, kas aug Indij, Ceilon (rilank) un Antiu sals. Svei iem augiem izdals un sakrjas uz jaunajiem zariiem kukaiu (bruutu) apgrauztajs viets. Svaig veid gumilaka ir karmna krs, kas ceas no taj eso pigmenta, t. s. lakdeja, kuru lieto krsvielas izgatavoan. Ja gumilaku atbrvo no lakdejas, iegst ellaku. T labi st spirt un gandrz nest benzn un benzol. Pc dielektriskajm pabm ellaka ir vji polrs dielektriis. Elektrotehnik lieto galvenokrt spirta duma veid k lmjou laku vizlas izolcijas izgatavoan, k ar detau lakoanai. t ku. = 80C; = 1013-1015 m; = 3,5; tg = 0,0l; t mkst. = 50-60C; E caur. = 20-30 MV/m. Kolofonijs To iegst no prieu sveiem pc terpentneas iztvaicanas. Atkarb no terpentna kvalittes, t ieganas veida utt, iegst stipri krsainas un bezkrsas kolofonija irnes. Kolofonijs viegli st terpentne, tauku es, ter, hloroform, spirt, aceton, ar benzn, bez tam st amonjak, sodas dum un kodgajos srmos, radot sveu ziepes. Vji polrs dielektriis. Lieto laku un kompaundu, kurus lieto k elektrisko izolciju, izgatavoan. t ku. = 50-80C; = 1012-1013 m; = 2,8-5,3; tg = 0,05; E caur. = 10-15 MV/m.

119

Dzintars Dzintars ir izrakteu svei, kas cluies no skujkokiem paas dzintara priedes sveiem oti tl pagtn (pirms apm. 70 miljoniem gadu). Dzintars nav vienkri sacietjui koka svei, bet gan o sveu produkts. Pie 150C dzintars kst mksts, plastisks, pie 350-380C kst. Daji st organiskajos dintjos: spirt 30 %, ter 20 %, hloroform 25 %. Vji polrs dielektriis. T k tas ir drgs, t lietoana ir ierobeota galvenokrt elektriskajos mrinstrumentos, kur vajadzga liela izolcijas pretestba. = 1015-1017 m; = 2,8; tg = 0,001. 3.7.3.3. Linerie nepolrie polimri
Nepolrie polimri ar maziem dielektriskajiem zudumiem ir polietilns, polistirols, politetrafluoretilns. o polimru makromolekulu monomru posmiem nav dipolu momenta. iem polimriem ir vislielk tehnisk nozme starp tiem materiliem, ko iegst ar polimerizcijas pamienu. Polietilns ir balts vai gaii pelks, ciets, puscaurspdgs materils, kas aptaustot iet nedaudz taukains. Izir augstspiediena (maza blvuma) polietilnu, vidja un zemspiediena (liela blvuma) polietilnu. Zemspiediena un vidja spiediena polietilns atiras no augstspiediena polietilna ar lielku blvumu, lielku mehnisko izturbu un cietbu, bet tiem ir mazka izturba pret termisko novecoanu un sliktkas elektrisks pabas. Polietilni ir termoplastiski materili. Istabas temperatr tie nest nevien dintj. Polietilna izstrdjumi ir neizturgi pret saules gaismu. Tos var sametint sav starp. Augstspiediena polietilnam ir zema siltumizturba (55-60C). Polietilnus lieto par vadu izolciju, izgatavo izolcijas caurules, puscaurspdgas elektroizolcijas plves ( = 30 m -200 nm). No cietko iru polietilna izgatavo neelastgus elektroizolcijas izstrdjumus: spou karkasus, plksnes u.c. st. = 10-27 MPa. = 1,9-2,6. Polietilns (C2H4)n Polipropilens (C2H6)n Poliizobutilens (C2H8)n Izmanto kabeu izolcijai (3.68. att.)
3.68. Elektriskais kabelis

Polistirolu (C8H8)n iegst, polimerizjot stirolu caurspdgu, bezkrsas idrumu. Polistirols ir termoplastisks materils, kura mksttapanas temperatra ir 110-120C. Tas st benzol, toluol, ksilol, tetrahloroglekl. No polistirola izgatavo plves, spou karkasus, izolcijas paneus, elektromrapartu pamatnes un izolatorus. Kabeu rpniecb lieto k augstfrekvences izolcijas materilu. Lieto ari polistirola laku raoan. st. = 30-50 MPa. Politetrafluoretilns (tirdzniecbas marka fluoroplasts-4). Tas ir nedegos balts materils, kas aptaustot iet taukains. To iegst, polimerizjot saidrintu gzi tetrafluoretilnu F2C=CF2.

120

Politetrafluoretilna galven patnba ir t augst termoizturba (260C) un aukstumizturba (-269C). Tam ir ar sevii liela misk izturba. Tas nest nevien dintj ne istabas temperatr, ne ar sildot. Uz to neiedarbojas ne koncentrtas skbes, ne srmi, deni neadsorb, un dens to neslapina.

3.69. att. Polistirola plves

3.70. att. Izolcija no ftoroplasta-4

Politetrafluoretilns ir nepolrs dielektriis, tpc t elektriskie raksturlielumi ir stabili pla frekvenu diapazon. T trkums ir t plstamba istabas temperatr, ja mehniskais spiediens prsniedz 13 MPa. Tpc politetrafluoretilna detaas nedrkst pakaut tdm mehniskm slodzm, kas materil izraisa par 13 MPa lielkus spriegumus. st. = 14-25 MPa. Politetrafluoretilnu nevar salmt ar citiem materiliem ar parastajm metodm t slikts adhzijas d. Politetrafluoretilnu lieto elektrotehnik un radioelektronik k vadu, kabeu, kondensatoru, transformatoru elektroizolcijas materilu, kas strd augsts un zems temperatrs vai agresv vid (3.68. att.). Elektrisk stiprba plnm, biezum 2-20 m, plvm sasniedz: polietilnam 150 MV/m polistirolam 110 MV/m politetrafluoretilnam 250 MV/m 3.14. tabula Nepolro polimru elektriskie raksturlielumi

Raksturlielumi
Blvums, kg/m Tilpuma patnj pretestba, nm Relatv dielektrisk caurlaidba pie 1 MHz Dielektrisko zudumu lea tangenss pie f =1 kHz - 1 MHz Darba temperatra, C Elektrisk stiprba, MV/m
3

Polietilns
910 - 970 1015 2,2 - 2,4 (2-4)10-4 90 45 - 55

Polistirols
1050 1015-1016 2,5 - 2,6 (2-4)10-4 70 25

Politetrafluoretilns
2100 1015 - 1018 1,9 - 2,2 (2-2,5)10-4 260 25 - 27

3.7.3.4. Linerie polrie polimri

Saldzinjum ar nepolrajiem polimriem s grupas materiliem ir lielka dielektrisk caurlaidba ( = 3-6) un lielki dielektriskie zudumi [tg = (1-6) 10-2 pie f =l MHz]. o materilu virsmas patnj pretestba ir oti atkarga no apkrtjs vides mitruma. Pie iem polimriem pieder polivinilhlords, politrifluorhloretilns (fluoroplasts-3), organiskais stikls (polimetilmetakrilts), k ar polietilntereftalts un poliamdu svei. Elektrotehnik os polimrus lieto galvenokrt k izolcijas un konstrukciju materilus zemu frekvenu diapazon. 121

Raksturgkie s grupas prstvji

H2C = CH Cl

Polivinilhlords (PVH) ir balts pulveris, kuru iegst, polimerizjot gzveida vielu vinilhlordu. Vinilhlorda molekula ir asimetriska, un tpc tai ir krasi izteiktas polrs pabas. Polivinilhlords ir termoplastisks materils. Karsts presanas rezultt no pulverveida polivinilhlorda iegst cieta, neelastga materila viniplasta loksnes, plksnes, caurules un stieus. Tas ir miski oti izturgs pret minerlelm, ataidtiem srmiem un skbm. Viniplasta izstrdjumiem ir liela mehnisk izturba, sevii pret triecienslodzm, k ar labas elektroizolcijas pabas. Viniplasta trkumi ir t zem aukstumizturba (15-25) C un relatvi maz siltumizturba +(60-70C). st. = 40-50 MPa. Polivinilhlorda plastikts ir lokans ruu materils ( = 0,8-2,5 mm), ko iegst no polivinilhlorda pulvera, kas sajaukts ar plastifikatoriem (dibutilftaltu u. c).
Polivinilhlorda plastiktu plai lieto montas vadu galvenajai izolcijai un kabeu aizsargapvalku izgatavoanai. Polivinilhlorda plastikts bez krsvielu piedevas ir caurspdgs materils ar dzeltenu nokrsu.

3.71. att. Spka kabelis ar PVH izolciju

No polivinilhlorda plastikta izgatavo lokanas izolcijas caurules un lipgo izolcijas lenti. st. = 18-25 MPa. Politrifluorhloretilns (fluoroplasts-3) ir trifluorhloretilna F2C = CFCl polimrs. Tas, saldzinot ar politetrafluoretilnu (fluoroplastu-4) ir ar zemku termoizturbu. Temperatr, augstk par 260C, atdala hloru. Tpat k fluoroplasts-4, ir ar augstu misko izturbu, bet atirb no t to var prstrdt, presjot temperatr 220-250C. Politrifluoretilnu lieto vadu un kabeu izolcijai, dadu radio un elektrotehnisko detau izgatavoanai, plvju izgatavoanai kondensatoru raoan. Organiskais stikls (polimetilmetakrilts) ir termoplastisks caurspdgs materils, ko viegli nokrsot dads krss. 3.15. tabula
Polro polimru elektriskie raksturlielumi Raksturlielumi Polivinilhlords Politrifluorhloretilns Blvums, kg/m3 1350 _. 11 13 Tilpuma patnj pretestba, m 10 -10 1,21016 Relatv dielektrisk caurlaidba 3,1-3,4 2,5-2,7 pie 1 MHz Dielektrisko zudumu lea tangenss pie f = 1 MHz Darba temperatra, C Elektrisk stiprba, MV/m 0,015-0,018 90 35-45 0,01 No -195 ldz +190 13-15 Organiskais stikls 1180 1010-1011 3,6-4,0 6.10-2 80 15-18

Organisk stikla ieganai lieto idru izejvielu metilmetakriltu. Organiskais stikls ir izturgs pret ataidtm skbm un srmiem, k ari pret benznu un minerlem. Tas st benzol, toluol, ksilol, dihloretn, hlorben-zol, aceton u. c.

122

Pie 115 -135C tas kst viegli veidojams. Pakaujas visiem mehnisks apstrdes veidiem. st.= 60-70 MPa.

3.7.3.5. Polikondenscijas polimri

T k polikondenscijas proces izdals zemmolekulri blakusprodukti, kurus ne vienmr var pilngi atdalt no polimra, polikondenscijas polimru elektriskie raksturlielumi ir nedaudz zemki par polimerizcijas ce iegto polimru raksturlielumiem, jo ie blakusprodukti (dens, skbes u. c), disocijot jonos, palielina elektrovadtspju un dielektriskos zudumus. Tau t var iegt polimrus ar augstu stiprbu un lielu pagarinjumu pie stiepes. No tiem var izstiept tievus pavedienus, kurus lieto elektroizoljou audumu raoan. Daus polikondenscijas polimrus lieto plvju materilu raoanai. No polikondenscijas dielektriiem visplak lieto formaldehda polimrus (rezolsveus un novolaksveus), poliestersveus, epoksdsveus, kapronu, silcijorganiskos sveus, poliimdus. Polikondenscijas dielektrii ir polri polimri. Fenotformaldehda polimri (svei) ir fenola C6H5-OH un formaldehda CH2O polikondenscijas produkts. Atkarb no polikondenscijas apstkiem var iegt termoplastiskus sveus, kurus sauc par novolaksveiem, vai termoreaktvus sveus, kurus sauc par rezolsveiem. Termoreaktvos fenolformaldehda sveus sauc ar par bakeltu [pc ameriku mia L. Bekelenda (Backeland) vrda]. Sakarsti novolaksvei ir bieza, gaii brna masa, atdzesti cieta, trausla viela, kas st etilspirt un aceton. Novolaksveus lieto laku izgatavoan, bet, pulverveida sveiem pievienojot 15-20% urotropnu (balts pulveris), iegst maisjumu, no kura pres zemsprieguma apartu detaas (sldu pamatnes un vcius, spuldu ietveres), k ari tdus elementus k vadbas pogas, rokturus u. c. Rezolsvei istabas temperatr ir brna, cieta, trausla viela. Tos lieto par saistvielu plastmass un slainajos plastos, k ar bakeltlaku izgatavoanai. Ja fenola vieta em anilnu vai krezolu, iegst anilnformaldehdsveus un krezolformaldehdsveus. Tiem ir labkas elektroizolcijas pabas nek fenolformaldehdsveiem. Novolaksvei un rezolsvei ir elektroizolcijas materilu pusfabrikti. st. = 50-60 MPa. Poliestersvei ir dadu spirtu un skbju (vai to anhidrdu) polikondenscijas produkti. Glicerna (trsatomu spirta HO CH2 CHOH CH2 OH) un ftalskbes anhidrda (naftalna oksidans produkts ( ) potikondenscijas reakcij iegst gliftlsveus. Tiem ir augsta adhzijas (lmanas) spja. Tos izmanto par bzi lmjom, piescinanas un prkljumu lakm, kuru plvtes ir izturgas pret karstu minerleu. Lmjos gliftllakas plai lieto vizlas lmanai mikantu un mikalenu raoan. st. = 30-70 MPa. Etilnglikola HO CH2 CH2 OH un tereftalskbes HOOC C6H4 COOH polikondenscijas reakcijas rezultt iegst lavsnu (nosaukums ASV dakrons vai mailars, Lielbritnij terilns). Lavsna plves (biezum 30-100 m) plai lieto elektrisko manu rievu izolcijai. im nolkam lavsna plvi biei vien uzlm uz elektrotehnisk kartona vai stiklauduma. Lavsna plves ir izturgas pret vairumu organisko dintju, k ar peljumsu iedarbbu un mitrumu. Ts nav izturgas pret koronas izldi, tpc ts lieto tikai zemsprieguma elektroiekrts. st.. = 180-200 MPa. Epoksdsvei ir srupveida vielas dzelten vai gaii brn krs. Epoksdsveu molekuls ir t. s. epoksdgrupas, no kurm ari clies o sveu nosaukums. Epoksdsveus iegst hlorta glicerna un difenilolpropna polikondenscijas reakcij. Ievadot epoksdsveos cietintjus malenskbes un ftalskbes anhidrdus, amnus u. c. tie saciet.

123

Epoksdsveus plai lieto par komponentu elektroizoljoiem hermetizjoiem kompaundiem, k ari lmjom lakm un lmm. Tiem ir mazs tilpuma rukums (0,5-2 %) sacietanas proces, liela mehnisk un mitrumizturba. Daudzi epoksdsvei un to cietintji ir toksiski. Sacietjuiem epoksdsveiem toksiskums vairs nepiemt. st. = 30-60 MPa. Kaprons ir balts vai gaii dzeltens ciets materils, ko iegst, polikondensjot kaprolaktmu pulverveida vielu. Kaprons ir oti izturgs pret peljumsu iedarbbu, bet ar nelielu atmosfriz-turbu. To palielina, pievienojot stabilizatoru. Kaprona iedrai, kuru iegst, izvelkot caur filjerm (mazi caurumii, kuru diametrs neprsniedz 0,1 mm) sasildtus kaprona sveus, raksturga liela mehnisk izturba un paaugstinta nodilumizturba. To lieto montas vadu izolcijai, k ar par pamatu lakaudumiem. Kapronu plai lieto vieglu elektromontzas un konstruktvo detau raoan. Kaprons pieder pie sinttisko materilu grupas, kuru sauc par poliamdiem. st. = 50-70 MPa. Silcijorganiskie svei. To molekulu skeletu veido t.s. siloksnu des Si0 Si. Nosaukums "silcijorganiskie dielektrii" ir izveidojies tpc, ka to molekulu sastv bez silcija un skbeka atomiem ietilpst dadi organiskie radiki: CH3; C2H5; C6H5 u. c. Iegst idrus, elastgus kauukam ldzgus (termoplastiskus) un cietus (termoreaktvus) silcijorganiskos dielektrius. Tie ir bezkrsas, vai ar to krsa mains no bli dzeltenas ldz brnai.

Visiem silcijorganiskajiem savienojumiem ir augsta siltumizturba un aukstumizturba. Tiem piemt brniga paba neuzskt sev un pat it k atgrst no sevis uz t nokuvuu deni, tpc ar tiem prklj plastmasas, keramikas u. c. materilus. Silcijorganiskos sveus lieto k saistvielu dados kompozcijas elektroizolcijas materilos, piem., vizlas materilos, plastmass, slainos plastos, elektrisko manu izolcijas piescinanas sastvos, k ar darbam tropiskos apstkos. st. = 20-45 MPa. 3.16. tabula Polikondenscijas polimru elektriskie raksturlielumi
Raksturlielumi Fenolformaldehdsvei Poliestersvei Lavsns Epoksd- Kaprons SilcijPoliimdi svei organiskie svei 1600-1750 1012-1014 3-5 0,01 - 0,03 180-220 15-25 1015 200-220 100-150

Blvums, kg/m3 Tilpuma patnj pretestba, m Relatv dielektrisk caurlaidba pie 50 Hz Dielektrisko zudumu lea tangenss pie 50 Hz Darba temperatra, C Elektrisk stiprba, MV/m

1250 -1300 1100 -1450 1400 1200 1140 1011-10I2 1011 -1014 1012 -1013 1012-1013 1011-1012 5-6,5 0,01 - 0,1 105-120 10-20 3- 4,5 0,002-0,02 110-150 15-25 3,5 3-4 4 0,04 50-60 18-20

(2-6)10-3 0,01- 0,03 70 130-150 120-140 20-80

Poliimdi ir jauni termoizturgi organiski polimri, kurus ilgstoi var ekspluatt 200-220C temperatr. Polimra sadalans skas pie temperatras, kas augstka par 400 C. Reiz ar to poliimdiem ir sevii augsta aukstumizturba, pat ldz -269 C. Poliimdus iegst piromeltskbes anhidrda un dau aromtisko diamnu polikondenscijas reakcijas rezultt. Izgatavo emaljas lakas tinumu vadu izolcijai, lokanas puscaurspdgas elek-troizolcijas pl124

ves, dadus elektroizolcijas un konstruktvos plastmasu izstrdjumus. Poliimdu plastmasu patnbas ir to viegl prvrana izstrdjumos, izmantojot poliimdu starpproduktu lielo plstambu, niecgs tilpuma rukums un pabu stabilitte prstrdes laik. Vism plastmasm, kas veidotas uz poliimdu bzes, piemt oti liela izturba pret radiciju.

3.7.3.6. Termonosdinmie materili rstais polimrs un formas atmia. Termoplastiskie materili sastv no garm, tievm, haotiski izvietotm molekulm. da materila stingrums atkargs no attluma starp molekulm un t molekulrs struktras kristlisk rea (3.72. att. a). Karsjot materila kristlisks pabas pazd. Pards slde starp molekulm un materils sk tect (3.72. att. b). Karsanas laik materils var pieemt jebkuru formu. Pc tam atdziestot, atkal sk veidoties kristlisks zonas, kas atjauno materila stiprbu un iegst jaunu formu, kur tas ir ievietots.

3.72. att.

Atomenertikas attstba radja svargus atkljumus materilzinbs. Ja plastiskus materilus ievieto augstas enerijas plsm, tad notiek savienoans jeb blakus molekulu saans (3.72. att. c). das rstas molekulas rada jauna, plastiska materila iekjs struktras trsdimensiju sistmas, kas balsts uz jaunm miskm saitm. Ja materils ir izgjis rsanas procesu, tad tas nekuss un netecs pie jebkuras temperatras. Karsjot kristliskums pazuds k iepriek, bet materils netecs un nemains formu, tpc ka ir izveidojus rssaites starp molekulm. Taj pa laik rstai struktrai piemt elastba. Kad materils uzsilst ldz temperatrai, pie kuras izjk kristliskie rei, tas kst ldzgs gumijai. Apstarojot caurultes ar elektronu plsmu, veidojas pastvgas rssaites starp molekulm. Attl (3.73. att. a) redzams shematisks, palielints oti garas molekulas nelielas ts sekcijas attls un termonosdinms caurultes izskats Pc sasuanas nkoais solis ir pieirt caurultei elastgu atmiu, ko pank karsjot to virs kristlu kuanas temperatras (3.73. att. b). d stvokl molekulas turas kop tikai pateicoties rsaitm.

3.73. att.

Uzkarst caurulte tiek pakauta spiedienam, k rezultt rst molekula izstiepjas (3.74. att. a). Caurulte tiek atdzesta, izstiepta deformt stvokl, kas nostiprina materila struktru dos deformtos apstkos. d veid caurulte tiek piegdta klientiem (3.74. att. b). Monttji pc tam kars caurulti un izkaus os "kristlus" (3.75. att. a). krssaites liek 125

materilam atgriezties sav pirmatnj stvokl. Pc atdzianas "kristli" nofiks caurultes pieemto formu (3.75. att. b).

3.74. att.

3.75. att.

3.7.3.7. Plastmasas
Plastmasas raksturo paba zem spiediena, biei pie vienlaikus sildanas, pieemt noteiktu formu, kas atbilst spiedveidu apveidiem (kontrm). Plastmasu izstrdjumus visbiek iegst no prespulveriem presjot vai lejot. Plastmasas parasti ir daudzkomponentu materili, kas sastv no saistvielas, pildvielm, plastifikatoriem, stabilizatoriem, eotjiem, cietintajiem, krsvielm, poru veidotjiem u. c. komponentiem. Daudzos gadjumos plastmasas ir kompozcijas, kas sastv no saistvielas un pildvielas. Atseviu veidu plastmasas sastv tikai no saistvielas, piemram, polivinilhlords, polietilns u. c. Saistvielas ir sinttiskie svei: rezolsvei, epoksdsvei, silcijorganiskie svei u. c. Par saistvielm var bt termoplastiskas vai termoreaktvas vielas, kas ar plastmasas izstrdjumiem pieir termoplastiskas vai termoreaktvas pabas. Pildvielas ir pulverveida vai iedrainas vielas, kas palielina izstrdjumu mehnisko izturbu un samazina to tilpuma rukumu. Bez tam pildvielas iedala organiskajs un neorganiskajs. Piemram, organisks pulverveida pildvielas ir koka milti, dispersie polimri; organisks iedrains vielas kokvilnas izsukas, sulftceluloze, papra smalkumi; neorganisks pulverveida pildvielas malta vizla, kvarca milti, azbests, talks, kaolns; neorganisks iedrains pildvielas stikla iedra. Plastifikatorus pievieno plastmasm, lai samazintu to trauslumu un palielin tu aukstumizturbu. Stabilizatori palnina saistvielas termisko novecoanu. Eotji veicina plastmasas izstrdjumu labku atdalanos no trauda spiedveidu virsmas. Cietintji patrina plastmasu sacietanu. Krsvielas pieir plastmasu izstrdjumiem vienmrgu krsu un palielina izturbu pret gaismas iedarbbu. lielko dau plastmasu izstrdjumu elektroizolcijas mriem iegst ar karsts presanas metodi. Saldzinjum ar triem polimriem plastmasm, kas veidotas uz o polimru bzes, ir nedaudz sliktkas elektroizolcijas pabas. Tas saistts ar citu vielu pievienoanu polimriem. Plastmasu blvums ir 900-1800 kg/m3. Plastmasu elektriskie raksturlielumi: v = 1081013 m; r = 5-8; tg = 0,002-0,08; Ecaur. = 5-25 MV/m. Labkie raksturlielumi ir plastmasm uz silcijorganisko saistvielu bzes.

3.7.3.8. Slainie plasti

Slainie plasti ir materili, kuros lokveida pildvielas papra, kokvilnas vai stikla

126

auduma sli mijas ar saistvielas sliem. Getinakss (3.76. att.) ir slains loku materils, kuru iegst sapresjot, lietojot karsto pamienu, ar sveiem (bakeltu, epoksdsveiem) piescintas 0,1-0,12 mm biezas papra loksnes. Getinaksu izmanto dada veida plakanu elektroizolcijas detau izgatavoanai.

3.76. att. Getinakss

Atkarb no markas, getinakss paredzts izmantoanai k zemfrekvences, t ar augstfrekvences iekrts. 3.17. tabula Slaino plastu raksturlielumi
Raksturlielums Blvums, kg/m3 Stiprba liec, MPa Stiprba stiep, MPa Siltumizturba, C Tilpuma patnj pretestba, m Dielektrisk caurlaidba Dielektrisko zudumu lea tangenss pie 50 Hz Elektrisk stiprba, MV/m Zemfrekvences getinakss 1350-1450 100-125 80-100 150-160 108-109 6-8 0,04-0,08 12-20 Zemfrekvences tekstolts 1300-1450 90-110 56-60 135-150 107-109 6-7 0,08-0,18 5-10 Stikla tekstolts 1600-1900 95-420 70-250 185-260 109-1012 5-7 0,006-0,014 12-30

Tekstolts ir analoisks getinaksam, tikai pildviela taj ir kokvilnas vai poliesteriedras audums. Stikla tekstolts atiras no tekstolta ar to, ka stikla tekstolta pildviela ir elektroizolcijas bezsrmu stikla audums. Saldzinjum ar getinaksu un tekstoltu tam ir lielka mitrumizturba un termoizturba, labki elektriskie un mehniskie raksturlielumi, tau tas ir daudz grtk apstrdjams. Stikla tekstolta raoan par saistvielu bez fenolformaldehdsveiem un epoksdsveiem izmanto ar silcijorganiskos 3.77. att. Stikla tekstolts sveus. Bez slainajiem plastiem, kurus rao plksns un loksns, izgatavo ar slainos uzttos materilus cilindrus, caurules, k ari prestus stieus un dadas konfigurcijas detaas. aj dielektrisko materilu grup ietilpst ar krtainie plasti, kas no vienas vai abm pusm prklti ar metla (parasti vara) foliju. Tos lieto iespiesto shmu izveidoanai dads elektrotehnisks un radio elektronisks iekrts. Pie cita slaino plastu veida pieder koksnes slainie plasti finieri uz bakelta

127

sveu bzes. Tie ir ltki par getinaksu, bet to elektroizolcijas pabas ir sliktkas un tie ir daudz higroskopiskki.

3.7.3.9. Gumijas
Gumija sastv no daudzkomponentu maisjuma uz kauuku un pc pabm tiem tuvm vielm, sauktm par elastomriem, bzes. Galven sastvdaa viss gumijs ir dabiskais vai sinttiskais kauuks. Dabisko kauuku iegst no kauukauga piena sulas lateksa. Dabiskais kauuks ir ogderau polimrs ar misko sastvu (C5H8)n. Tru dabisko kauuku elektriskajai izolcijai nelieto, jo tam ir zema izturba k pret paaugstintm, t pazemintm temperatrm, k ar pret dadiem dintjiem. Lai os trkumus novrstu, kauuku vulkaniz ievada taj sru un sasilda. Atkarb no sra daudzuma pie vulkanizcijas iegst dadus produktus: pie 1-3 % sra satura mkstu gumiju, bet pie 30-35 % sra satura cietgumiju, sauktu par ebontu. Relatvais pagarinjums pie stiepes dadm tehniskm gumijm ir 150-500 %, bet ebontam 2-6 %. Bez kauuka un sra gumijas un ebonta izgatavoan gumijas maisjuma sastvam pievieno pildvielas (krtu, kvpus, talku, kaolnu u. c.), patrintjus (piem., kaptaku), krsvielas (dzelzs mniju, cinka baltumu u. c), mkstintjus (stearnskbi, parafnu u. c.) un citas vielas. Gumiju lieto vadu un kabeu izolcijai, k ar aizsardzbas ldzeku dielektrisko cimdu, botu, galou, paklju izgatavoanai; ebontu konstrukcijm.

3.78. att. Kabelis ar gumijas izolciju 3.79. att. Akumulatoru tvertne no ebonta

Gumijas k elektroizolcijas trkumi ir ts zem siltumizturba (sildot gumija noveco, kst trausla un plais), maza izturba pret naftas em, kuras t piebriest, un citiem nepolriem idrumiem (benzolu, benznu), maz izturba pret gaismas, sevii ultraviolets daas, iedarbbu. Postoi uz gumiju iedarbojas ozons. Gumij esoais brvais srs (kas nav miski saistts ar kauuku), saskaroties ar vara dzslu, izveido vara sulfdu CuS, kas kaitgi iedarbojas uz varu, k ar uz gumiju. Lai no t izvairtos, vara vadus pirms gumijas izolcijas uzklanas alvo. Alumnija vadiem gumijas izolciju var uzklt tiei. Lai izvairtos no sra kaitgs ietekmes, tra sra viet lieto tiurmu organisku savienojumu, kas satur sru. Sinttiskais kauuks. Bez dabisk kauuka, ko ilgus gadus iegst tropiskajs zems skum Brazlij, vlk Indonzij, rilank u. c. plai lieto sinttisko kauuku. Kabeu gumijas aizsargapvalkus izgatavo tikai uz sinttisk kauuka bzes, bet izolcijas maisjumos vairk par pusi dabisk kauuka atvieto sinttiskais kauuks. Par izejvielm sinttisk kauuka ieganai lieto spirtu, naftu un dabasgzi. Butilkauuku iegst pie izobutilna ar nelielu daudzumu izoprna vai butadina kopjas polimerizcijas. im kauukam un gumijm uz t bzes ir augstka siltumizturba, augstka izturba pret skbeka, ozona un skbju iedarbbu k dabiskajam kauukam, k ar labas elektroizolcijas pabas. To var lietot pie augstiem spriegumiem. Butilkauuka elastba nav liela, bet t saglabjas pie temperatrm, kas zemkas pat par -60 C.

128

Hlorprnkauuku (ar nairts, aiz robem neoprns) iegst, polimerizjot hloroprnu. Elektroizolcijas pabas im kauukam nav augstas, bet tam ir liela izturba pret eu, petrolejas, benzna, ozona iedarbbu. Hlora kltbtne padara kauuku nedegou. Silcijorganisko kauuku uzbves pamatu veido polisiloksnu des. Gumijas maisjumu ieganai silcijorganiskajam kauukam pievieno pildvielas kramskbi (baltie sodrji) un titna dioksdu un vulkanizjou aentu organiskos peroksdus. m gumijm ir augsta siltumizturba ilgstoi pieaujam darba temperatra 250 C. Ts saglab elastbu pie temperatras no -70 ldz -100 C. Tm ir augstas elektroizolcijas pabas. Trkumi ir neliels mehnisks pabas un zem izturba pret dintjiem. 3.7.3.10. Lakas, emaljas, kompaundi
Lakas ir plvi veidojoo vielu kolodi dumi, kas pc dintja atdalanas izveido plvi ar elektroizolcijas pabm. Plvi veidotjas vielas ir stoas augu eas, bitumi, dabiskie un sinttiskie svei, celulozes esteri vielas, ko iegst, miski prstrdjot celulozi. Augu eas iegst no dadu augu sklm: linu, tungas koka, kaepju, riekstu u. c. Eu nozuana ir sarets misks process, kas saistts ar polimerizciju. Visplak lieto linu un rungas koka eu, turklt pdjai ir visaugstks elektroizolcijas pabas, lai gan t ir toksiska. Bitumi ir melnas, cietas vai plastiskas vielas ar amorfu struktru, kuras sastv galvenokrt no sareta ogderau un to polimerizcijas un oksidans produktu maisjuma. Dabiskie bitumi, ko sauc ar par asfaltiem, satur dadus minerlu piemaisjumus. Labks elektroizolcijas pabas ir grti kstoiem bitumiem. Par plvi veidojoo vielu dintjiem lieto gaistous idrumus: benzolu, toluolu, ksilolu, spirtus, acetonu, terpentnu u. c. Lai patrintu laku anu, tm pievieno sikatvus, kas ir idras vai cietas vielas. Lai lakas plvti padartu elastgu, lieto plastifikatorus, piem., rcineu. Emaljas ir lakas, kurm pievienotas ski sasmalcintas krsvielas pigmenti, kas palielina lakas plves cietbu un mehnisko izturbu, siltumvadtspju, elektrisk loka izturbu. Par pigmentiem lieto galvenokrt metlu oksdus: titna dioksdu, cinka oksdu, dzelzs mniju u. c. Kompaundi pamat sastv no tm pam vielm, no kurm sastv lakas, tikai kompaundu sastv nav gaistou dintju. Kompaundu sastv var bt ari pildvielas neorganiskas un organiskas pulverveida vai iedrainas vielas: kvarcs, talks, vizla, azbests, stikla iedra. Lietoanas laik kompaundi ir idrumi, jo tos sasilda. vjot lakas, dintjs iztvaiko, izveidodams lakas plv caurejoas poras un kapilrus. Tas, ka kompaunda sastv nav dintja, rada t monoltumu pc sacietanas. Elektroizolcijas lakas, emaljas un kompaundus plai lieto kabeu tehnik, elektrisko manu, transformatoru, apartu, sadales iekrtu raoan, augstfrekvences tehnik. Pc nozmes un veicamajm funkcijm elektroizolcijas lakas tiek iedaltas piescinanas, prkljuma un lmjos laks. Piescinanas lakas lieto elektrisko manu un apartu tinumu un dadu iedrainu elektroizolcijas materilu papra, audumu, stikla auduma, elektrokartona u. c. piescinanai. Prkljumu lakas lieto, lai radtu mitruma un eas izturgus prkljumus uz iepriek piescintu tinumu virsmm. Pie prkljuma lakm pieder ari emaljas, kuras lieto tinumu vadu izolcijai, k ar lakas, kuras lieto elektrotehnisk trauda loku un citu detau izolanai. Lmjos lakas lieto dadu elektroizolcijas materilu vizlas, papra, kartona, keramikas, plastmasu u. c. salmanai. Pc vanas pamiena lakas iedala aukststos laks un karststos laks. Karststom lakm parasti ir labki mehniskie un elektriskie raksturlielumi nek aukststom lakm. Pc miska sastva elektroizolcijas lakas iedala

129

eas eas-bituma, eas-kolofonija; sveu fenolformaldehda, poliesteru, epoksda, silcijorganisko, dabisko un celulozesnitrocelulozes, etilcelulozes laks. Elektroizolcijas kompaundus pc nozmes iedala piescinanas un aizlieanas kompaundos. Piescinanas kompaundus lieto elektrisko manu un apartu tinumu piescinanai. Aizlieanas kompaundus lieto tukumu (brvo telpu) aizlieanai kabeu uzmavs, strvmaiu, droseu u. c. elektroapartu korpusos. Kompaundi var bt termoreaktvi, k ar termoplastiski materili. Pc misk sastva kompaundus iedala kompaundos uz naftas bitumu, augu vai minerleu un kolofonija un sinttisko sveu bzes. Kompaundus uz sinttisko sveu bzes izgatavo uz poliesteru, epoksdu, silcijorganisko u. c. sveu un to kompozciju bzes. Vislielk mehnisk izturba ir kompaundiem, kuriem pievienotas pildvielas (kvarca puteki u. c.). Elektroizolcijas laku elektriskie raksturlielumi: v = 1011-1014 m; Ecaur. = 50-80 MV/m. Kompaundu raksturlielumi: blvums 950-1700 kg/m3; v = 108-1013 m; r = 3,2 - 5,2; tg = 0,02-0,09; Ecaur. = 10-25 MV/m; tilpuma rukums 5-8 % (kompaundiem uz epoksdsveu bzes 0,5-1,5 %); siltumizturba, izemot silcijorganiskos kompaundus, 80-110C. Silcijorganiskos kompaundus var ekspluatt no -60 ldz +200 C temperatr. Bez tam tiem ir Ecaur. = 50-60 MV/m.

3.7.3.11. iedrainie materili

Elektrotehnik diezgan plai lieto iedrainos materilus, t. i., materilus, kuri sastv galvenokrt (vai ar pilngi) no iegarenas formas daim iedrm. Daudzu iedraino materilu priekrocbas ir to ltums, pietiekami liela mehnisk izturba, lokanba un rta apstrde. Trkumi zema elektrisk stiprba un siltumvadtspja, liels higroskopiskums. iedraino materilu pabas var jtami uzlabot, tos piescinot. Nepiescintus iedrainos materilus pc izejvielas veida iedala materilos no a) augu iedrm: koks, kokvilnas iedra, paprs u. c, kas sastv galvenokrt no celulozes; b) dzvnieku valsts iedrm: zds, vilna; c) mkslgm un sinttiskm iedrm: acettzds, kaprons u. c; d) neorganiskm iedrm: stikla iedra, azbests.

Koks Koks ir viens no pirmajiem elektroizolcijas un konstrukciju materiliem, kuru ska lietot elektrotehnik. To noteica koka ltums un viegl mehnisk apstrde. Kokam ir labas mehnisks pabas, it sevii, ja em vr t vieglumu: koka izturba, ja to attiecina nevis uz eometriskajiem izmriem, bet uz masu, kas nav mazka k traudam. Smagks koka sugas ir izturgkas. Izturba rsm iedrm ir mazka nek iedru garenvirzien. Koka trkumi: augsts higroskopiskums, koka pabu neviendba pat vienas sugas kokiem, zema siltumizturba, degamba. Koka elektrotehnisks pabas uzlabo, to piescinot ar parafnu, lineu, dadiem sveiem utt. Piescinana jizdara tikai pc pilngas koka mehnisks apstrdes. Elektrotehnik koku lieto elektroprvades un sakaru lniju balstiem, augstsprieguma un zemsprieguma transformatoru stiprinjuma detam, elektrisko manu rievu iem utt. r = 6,5- 7; tg = 0,005-0,01. Papri un kartoni Papri un kartoni ir loku vai ruu materili ar su iedru, galvenokrt celulozes, uzbvi. Parastos rakstmpaprus izgatavo no sulfftcelulozes, kuru iegst, vrot koksni dum, kur

130

satur srpaskbi H2SO3; tda celuloze izgatavoanas proces viegli iegst baltu krsu. Izgatavojot paprus, kurus lieto elektriskajai izolcijai, izmanto sulftcelulozi un natroncelulozi. Pdjo iegst, vrot koksni dumos, kuri satur kodgo ntriju NaOH. Natroncelulozi nebalina, un tai ir augstkas mehnisks pabas, t ir izturga pret siltuma novecoanos, kas tehniskajiem papriem, sevii elektrotehnik lietotajiem, ir oti svargi. Elektroizolcijas paprus iedala kabepapros, kondensatorpapros, piescinmajos papros, uztinamajos papros, mikalentes papros un kreppapros. Kabepaprs ir augstsprieguma kabeu galven izolcija. Kabepapru izgatavo galvenokrt no trekna maluma sulftcelulozes, jo tas nodroina labas mehnisks pabas. Bez tam treknais malums papram nodroina lielu blvumu un mazu porainbu. idr piescinanas ea vai easkolofonija sastvs papr piescinanas proces sadals plns plvts un kanlos, kas palielina papra elektrisko izturbu. Nepiescinta kabepapra elektrisk izturba ir 6-9 MV/m, piescinta 70-80 MV/m. Kondensatorpaprs ir visplnkais un visaugstvrtgkais elektroizolcijas paprs. Kondensatorpapra izgatavoanai lieto vistrko trekna maluma sulftcelulozi. Nepiescinta papra elektrisk izturba ir 19-65 MV/m; ar naftas kondensatoreu piescinta 250-300 MV/m. Piescintu kondensatorpapru lieto papra kondensatoros. T ka paprs nav augstfrekvences dielektriis, to var lietot frekvencm ldz 10 kHz. Piescinmais paprs paredzts slain plasta getinaksa izgatavoanai. Uztinamo papru lieto uzttu elektroizolcijas izstrdjumu transformatoru un elektrisko apartu cilindru un izolcijas cauruu izgatavoanai. Mikalentes papru lieto lokanas vizlas lentes izgatavoanai, uzlmjot uz mikalentes papra lentes vizlas plksntes. Mikalentes papra izgatavoanai lieto gariedru kokvilnu. Kreppapru lieto izvadu un tinumu savienojumu vietu izolcijai transformatoros un citos ar eu pildtos apartos. Elektroizolcijas kreppapra lietoana drgo eizturgo lakaudumu viet dod ekonomisku efektu, nesamazinot izvadu elektrisko izturbu. Kartonus izgatavo tpat k paprus, tikai tie ir biezki ldz 8 mm. Par izejvielu lieto sulftcelulozes masu vai celulozes maisjumu ar kokvilnas iedrm. Kartoniem, kas paredzti darbam gais, piem., zemsprieguma elektrisko manu rievu un starpvijumu izolcijai, elektrisk izturba ir 8-13 MV/m. E ekspluatjamo, piescintu kartonu elektrisk izturba 20-60 MV/m.

Fibra Fibru izgatavo no plna papra, kura sastv ir 50 % kokvilnas iedras un 50 % koksnes celulozes. Papru lai caur vannu, kur atrodas ldz 50 C temperatrai sasildts cinka hlorda ZnCl2 dums, bet pc tam uztin uz velta ldz noteiktam biezumam. No fibras izgatavo loksnes 0,6-20 biezum mm, k ar stieus un caurules. Fibra ir mehniski viegli apstrdjama. Loku fibru var tanct, bet pc izmrcanas den no ts iespjams veidot sareta profila detaas. Trkumi: higroskopiskums un spja uzbriest mitr vid.

3.80. att. Drointja cilindra sienas no fibras 3.81. att. Rievu un starpvijumu izolciju sadales

131

transformator no lakaudumiem

Elektrotehnik fibru lieto par elektroizolcijas materilu zemsprieguma elektroiekrts, piem., par rievu iem un starplikm elektriskajs mans. Fibru lieto augstsprieguma prsprieguma novadtajos, kuros no fibras cilindra sienm elektrisk loka ietekm intensvi izdals gzes un nodz loku. Fibras elektriskie raksturlielumi nav augsti: v = 106-107 m; Ecaur. = 5-7 MV/m. Blvums 1150 kg/m3. Lakaudumi Lakaudumi ir lokani ruu materili, kuri sastv no pamatnes auduma, kas piescints ar elektroizolcijas laku. Par pamatni lieto kokvilnas, zda, kaprona, stikla iedras audumu. Lakaudumus plai lieto par rievu un starpvijumu izolciju transformatoros un zemsprieguma elektriskajs mans. Zda un kaprona audumus piescina ar gaim eas-sveu lakm. Kokvilnas audumus piescina ar gaiam eas-sveu lakm vai melnm eas-bituma lakm, kas 3.82. Stikla iedras lakaudumi lakaudumiem pieir paaugstintu mitrumizturbu. Lakaudumiem ar paaugstintu termoizturbu lieto stikla audumus, kurus piescina ar silcijorganisko kauuku lakm. Tos var lietot ldz 180 C temperatrai. Lakaudumu biezums svrsts no 0,04 mm ldz 0,30 mm. patnj tilpuma pretestba 1011-1013 m; elektrisk izturba 20-58 MV/m.

Lentes Lipgs elektroizolcijas lentes gatavo uz kokvilnas, stikla iedras, k ar uz polivinilhlorda plastikta lentes bzes. Gumijot kokvilnas lente ir mitkala lente, kas piescinta ar viskozu gumijas sastvu. Lenu biezums ir 0,12-0,45 mm, platums 10-50 mm. Lakots caurultes Lakots kokvilnas (linoksna) caurultes ir izgatavotas no kokvilnas diedziiem un piescintas ar eas laku. Iekjais diametrs 0,5-16 mm, sieniu biezums 0,4-0,9 mm. Caursites spriegums 5 kV. Lakots lavsna caurultes ir lavsna iedras caurultes, kas piescintas ar poliesteru lakm. Iekjais diametrs 0,5-10 mm, sieniu biezums 0,4-0,8 mm. Ecaur. = 4-10 MV/m; v = 106107 m. Lakots lavsna caurultes saldzinjum ar linoksna caurultm ir mehniski daudz izturgkas. Lakots stikla iedras caurultes izgatavo no stikla iedras diedziiem, kas piescinti ar eas laku, epoksdlaku vai termoizturgu silcijorganisko laku. Iekjais diametrs 0,5-10 mm, sieniu biezums 0,4-0,6 mm. Darba temperatra no -50 ldz +180C. 3.7.3.12. Vizla un vizlas materili
Vizla ir svargkais no dabiskajiem minerlu elektroizolcijas materiliem. Pateicoties ts sevii vrtgajm pabm augstai elektriskajai izturbai, karstumizturbai, mitruma izturbai, mehniskajai izturbai un lokanbai , vizlu lieto atbildgos gadjumos, to skait augstsprieguma un lielas jaudas elektrisko manu izolcijai un par dielektrii dau konstrukciju kondensatoros.

132

Vizla ir minerls ar monokristlisku struktru un ar krasi izteiktu anizotropiju. Tpc vizlas kristlus var saskaldt plns plksnts (0,006 mm un plnks). No samr plas dab atrodamo vizlu grupas par elektroizolcijas materiliem lieto tikai muskovtu (klija vizlu) un flogoptu (klija-magnija vizlu). Pc elektriskajm pabm muskovts ir labks par flogoptu, k ari tam ir labkas mehnisks pabas. Ir radta ar sinttiska vizla fluorflogopts, kas labi saeama pilngi caurspdgs plksnts. Fluorflogoptam ir augstka termoizturba, mazka densabsorbjamba un labki elektriskie raksturlielumi nek dabiskajm vizlm. elts vizlas plksnu maza laukuma d to izmanto lmto vizlas materilu mikantu, mikafolijas un mikalentes raoan. Mikanti ir cieti vai lokani loku vai ruu materili, ko izgatavo, salmjot elts vizlas plksntes ar lmjoiem sveiem (ellaka, gliftlsvei u. c.) vai lakm, kas izgatavotas uz o sveu bzes. Cietie mikanti ir kolektoru un starpliku mikants. Kolektoru mikants ir ciets loku materils no flogopta plksntm, kas salmtas ar ellaku vai gliftlsveiem. Lieto elektrisko manu kolektoru vara plksnu savstarpjai izolanai. 3.18. tabula Vizlu raksturlielumi
Raksturlielumi Blvums, kg/m3 patnj elektrisk pretestba, Relatv dielektrisk caurlaidba Dielektrisko zudumu lea tangenss pie 1 MHz Termoizturba, C Elektrisk stiprba, MV/m Muskovts (2,6-2,8)103 1012-1014 6-8 0,0003 500-600 120-190 Flogopts (2,7-2,8)103 1011-1012 5-7 0,0015 800-900 95-180 Sinttisk vizla (fluorflogopts) (2,6-2,8)103 1014-1015 0,0002 1100 180-300 (ldz 0,01 mm)

Starpliku mikants ir ciets loku materils, ko izgatavo, salmjot ar ellaku, gliftlsveiem vai silcijorganiskajiem sveiem muskovta, flogopta vai to maisjuma plksntes. Izgatavo dadas elektroizolcijas starplikas elektriskajm manm un apartiem. Veidojamais mikants pie normlas temperatras ar ir ciets loku materils, bet pie sildanas spj pieemt to vai, citu formu, kru saglab pc atdzesanas. Lieto kolektoru uzmavu (kolektoru izolcija no elektrisks manas vrpstas), flanu, spou karkasu u. c. izgatavoanai.

3.83. att. Kolektoru mikants (elektrodzinju kolektors)

3.84. att. Veidojamais mikants (kolektoru manetes izgatavoanai)

3.85. att. Lokanais mikants dadas detaas izolanai

133

Lokanais mikants ir loku materils, kuru iegst, salmjot muskovta vai flogopta plksntes ar eas-gliftllakm, kuras veido lokanas plves. Lieto elektrisko manu rievu, starptinumu un zembandas izolcijai, k ar dadm lokanm elektroizolcijas starplikm. Ja lokano mikantu no vienas vai abm pusm aplm ar bezsrmu stikla audumu, iegst lokano stikla mikantu, kam ir liela lokanba un augsta mehnisk izturba. Veidojam mikanta paveids ir mikafolija, kas sastv no vienas vai vairkm elts vizlas krtm, kuras uzlmtas uz papra, stikla auduma vai stikla tklia un kuru lieto skrvju izolcijas izgatavoanai, tinumu rievu izolcijai u. c. veidos gatavojamu izstrdjumu izgatavoanai. Savukrt lokan mikanta paveids ir mikalente, kas istabas temperatr ir lokans ruu materils. To iegst, aplmjot elts vizlas plksntes vien krt no abm pusm ar mikalentes papru, stikla audumu vai stikla tkliu. Lieto augstsprieguma eneratoros un elektrodzinjos par tinumu galveno izolciju. Prstrdjot dabisko vizlu un izgatavojot no ts elektroizolcijas materilus, rodas apm. 90 % dadu atbiru. Sks vizlas paliekas sauc par skrapu. No attrt skrapa izgatavo vizlas papru, no kura gatavo cietus un lokanus elektroizolcijas materilus novomikantus. Saldzinjum ar mikantiem tiem ir mazka mehnisk izturba un nedaudz mazka mitrumizturba. Mekljot izturgkus pamatnes materilus, rads vizlasplasta papri. Tos ar iegst, samaot vizlas atbiras, tikai nelietojot apstrdi augst (800 C) temperatr un miskus reaentus. Tpc liel mr saglabjas vizlas daiu spja saistties sav starp. Vizlasplasta paprs ir mehniski daudz izturgks nek novomikanti. Vizlasplasta un novomikantu papri ir poraini materili, tpc tos lieto tikai pc piescinanas ar elektroizolcijas lakm vai kompaundiem. Bez apskattajiem vizlas materiliem izgatavo ar mikaleksu, kas ir plastiska masa ar lielu vizlas (pildvielas) saturu un viegli kstou stiklu k saistvielu. Mikaleksam ir augsta siltumizturba un elektrisk loka izturba, liela mehnisk izturba, var mehniski apstrdt. o materilu galvenokrt izmanto radiotehnik un elektrovakuumtehnik. Pdj laik to biei aizvieto ar speciliem keramikas materiliem. Blvums 2600-3000 kg/m3; pieaujam temperatra 300-350C; v = 1010-1012 m; r = 68,5; tg pie 1 MHz 0,003-0,01; Ecaur. = 10-20 MV/m. 3.7.3.13. Azbests un azbesta materili
Pie plai lietotiem minerlu dielektriiem pieder azbests un azbestcements. Azbests ir dabisks minerls ar raksturgu iedrainu struktru. iedras viegli saeamas atsevis sks iedris. Dadu elektroizolcijas materilu (papru, diedziu, lenu, kartonu) izgatavoanai galvenokrt izmanto hrizotilazbestu jeb magnija siliktu (3MgO2SiO22H2O). Azbesta iedras neuzsc mitrumu, bet dens ts slapina. Td azbesta materilu elektrisks pabas ir sliktas: v = 106 m; Ecaur. = 1-2 MV/m. Azbesta galvens priekrocbas ir t liel termoizturba un nedegamba. Azbesta darba temperatra ir apmram 450 C. 400-500C temperatra no azbesta sk izdalties miski saisttais dens un azbesta iedra zaud mehnisko izturbu. Virs 1150C azbests kst. Gandrz visus azbesta materilus lieto tikai pc piescinanas ar lakm vai kompaundiem. Azbestcementu izgatavo no azbesta iedras un portlandcementa. T ir neorganiska plastmasa: saistviela portlandcements, pildviela azbesta iedra. Izgatavo plates, caurules.

134

3.7.3.14. Stikli
Stikli ir neorganiskas amorfas vielas, kuras veido dadu oksdu u. c. savienojumu saretas sistmas. Vairuma stiklu pamata ir kvarca smilts, kas satur 98 % SiO2. os stiklus sauc par siliktstikliem. Pc misk sastva siliktstiklus iedala di. 1. Srmu stikli. Tie ir samr viegli kstoi (1350 C) un satur daudz srmu metlu oksdu (galvenokrt Na2O un daji K2O.). Pie s grupas pieder logu stikls, trauku stikls un pudeu stikls. iem stikliem ir slikti elektriskie raksturlielumi. 2. Srmu stikli ar lielu smago metlu oksdu daudzumu. Pie s grupas pieder flintstikli (satur PbO) un kronstikli (satur BaO). Tos lieto k optiskos un elektroizolcijas stiklus (kondensatoros, izolatoriem). 3. Bezsrmu stikli. To sastv vai nu pavisam nav srmu metlu oksdu (piem., kvarca stikl), vai ar to saturs ir niecgs (ldz 2 %). Lieto optiskajiem, elektroizolcijas (augstsprieguma stikla izolatori) un specilas nozmes stikliem. Elektrotehniskos stiklus savukrt iedala di. 1. Kondensatoru stikli. Tiem jbt ar lielu un mazu tg. 2. Montas stikli. No tiem izgatavo montas detaas, izolatorus (telegrfa, antenu, balsta, caurvadu), krelles u. tml. 3. Spuldu stikli. Apgaismoanas spuldu stikli. Dadi elektronu aparti. iem stikliem jnodroina laba salodana ar metliem. 4. Stikli ar pildvielu. Pie tiem pieder karsts presanas plastmasa no stikla k saistvielas un vizlas k pildvielas mikalekss.

3.86. att. Montas stikli EPL 35-110 kV

3.87. att. Iestatanas stikli

3.88. att. Apgaismoanas spuldu stikli

3.89. att. Stikli ar pildvielu augstsprieguma iekrtm

Stikla pabas. Blvums 2000-8100 kg/m3. Mehnisk stiprba spied 6000-21000 MPa; stiep 100-300 MPa. Siltuma pabas. Mksttapanas temperatra 400-1600C. 1, no 0,5510-6 (kvarca stikls) ldz 1510-6 K-1. Elektrisks pabas. Pie 20C atkarb no sastva v = 1061015 m; r = 3,8--16,2; tg = 0,0002-0,01. Kvarca stiklam pie 20C r = 3,8; tg = 0,0002; v pie 200C vl ir 1015 m. Ecaur.= 3544 MV/m. Kvarca stiklu lieto dadu raojumu izgatavoanai elektroradiovakuuma rpniecb: izolatori, kondensatoru, spou, lampu detaas. No parast srmu stikla izgatavo t. s. rdtos izolatorus 31, 110 un 220 kV elektroprvades lnijm. 3.7.3.15. Elektrokeramika
Par keramiskiem sauc neorganiskus materilus, no kuriem var izgatavot ts vai citas formas izstrdjumus, kuri tlk tiek pakauti apdedzinanai pie augstas temperatras. 135

Visi elektrokeramiskie materili ir atmosfrizturgi un nav higroskopiski. Viens no plai lietotiem iem materiliem ir elektrotehniskais porcelns. No t izgatavo dadu konstrukciju augstsprieguma un zemsprieguma izolatorus. Elektrotehnisk porcelna tipisks sastvs: 42-50 % kaolna, 22-30 % klija laukpata, 20-25 % kvarca, 5-8 % samaltu izbrtu porcelna izstrdjumu. Samaltajiem komponentiem pievieno 20-22 % dens. Pc izolatoru izveidoanas un izvanas tos prklj ar glazru (vpi). Glazrs ir lielks stiklveida fzi veidojoo komponentu (kvarca, laukpata, dolomta) saturs. Izolatoru apdedzinanu izdara neprtrauktas darbbas tunekrsns. Apdedzinanas maksiml temperatra montas porcelnam ir 1300-1350C, augstsprieguma porcelnam 13301410C. Apdedzinta porcelna blvums ir 2300-2500 kg/m3; 1 = (3-4,5)10-6 K-1; stiprba spied 400-700 MPa, stiep 45-700 MPa, liec 80-150 MPa. Elektrisks pabas pie normlas temperatras un zemm frekvencm: v = 1012-1013 m; r = 6- 8; tg = 0,015-0,025; Ecaur. = =10-30 MV/m;. Paaugstinoties temperatrai, elektroizolcijas pabas krasi samazins. Steatts. Tas atiras no elektrotehnisk porcelna ar lielku mehnisko izturbu un labkiem elektriskajiem raksturlielumiem. Steatta izstrdjumus var lietot ldz 250 C temperatrai.

3.90. att. Augstsprieguma izolatori 6-1150 kV (ievada, balsta un caurvadsizolators - materils augstsprieguma porcelns)

3.91. att. Lnijas izolatori (tapas un piekarizolatori- materils augstsprieguma porcelns)

3.92. att. Kondensators SMP1100 (materils steatts)

Steatta masu gatavo no minerla talka, pievienojot tam brija vai kalcija karbontu. Saldzinjum ar elektrotehnisko porcelnu steatts ir drgks materils.

Keramika ar lielu dielektrisko caurlaidbu Ts r = 14-250, un to lieto keramisko kondensatoru izgatavoanai. Kondensatoriem ir samr mazi izmri pie lielas kapacittes. Keramiskos kondensatoru materilus uz titna dioksda bzes sauc par titantiem (piemram, magnija titants MgTiO3 ), uz alvas bzes par stanntiem (kalcija stannts CaSnO3), uz cirkonija bzes par cirkontiem (brija cirkonts BaZrO3). 3.7.3.16. Aktvie dielektrii
No ldz im apskattajiem dielektriiem, t. s. pasvajiem dielektriiem, tiek prasta to pabu stabilittes saglabana pie dadas rjs ietekmes. Dielektrii, kam ir aktvas funkcijas pie enerijas vadanas vai pienkos informcijas prveidoanas, jo vairk izmaina savas pabas pie rjs ierosmes (perturbcijas), jo labk veic savas funkcijas. Dielektrii, kuru pabas var vadt ar rjs enerijas ietekmi un o ietekmi izmantot, lai radtu 136

funkcionlus elementus, piem., elektronik, veido aktvo dielektriu grupu: segnetoelektrius, pjezoelektrius un piroelektrius; elektroelektrius, magnetoelektrius un akustooptiskos materilus; dielektriskos kristlus ar nelinerm optiskm pabm u. c. Visplak lietotie aktvie dielektrii ir segnetoelektrii, pjezoelektrii, piroelektrii un elektreti. Segnetoelektrii vielas, kurm piemt spontna polarizcija, kuras virzienu var maint ar rj elektrisk lauka paldzbu. Segnetoelektriu specifisks pabas pards tikai noteikt temperatras diapazon. temperatra Tk segnetoelektriskais Kir punkts raksturo segnetoelektrisk stvoka (fzes, kur ir domnu struktra) preju paraelektriskaj stvokl (domnu struktras sairana pie Tk un augstk). Segnetoelektriiem domnu uzbves d raksturga to elektrisks indukcijas nelinera atkarba no elektrisk lauka intensittes. To sauc par histerzes dielektrisko cilpu (3.93. att.)

3.93. att.

Segnetoelektriiem novro ar krasi izteiktu dielektriskas caurlaidbas atkarbu no temperatras. Dielektrisks caurlaidbas maksimls vrtbas ir Kir punkt. Brija titanta atkarba no temperatras rdta 3.94. attl. Pareiz zinmi vairki simti segnetoelektriu, kurus iedala divs grups: 1) jonu kristli brija titants BaTiO3, svina titants PbTiO3, klija niobts KNbO3; 2) dipolu kristli segnta slis NaKC4H4O64H2O, triglicnsulfts (NH2CH2COOH)3 H2SO4. Segnetoelektrius lieto miniatru lielas kapacittes zemfrekvences kondensatoru izgatavoanai; materilu ar lielu nelineru polarizciju dielektriskajiem pastiprintjiem izgatavoanai; skaitoanas tehnik atmias elementiem; lzera starojumu modulcijai un prveidoanai; pjezoelektriskajos un piroelektriskajos prveidotjos.

3.94. att.

Nelineru kondensatoru izgatavoanai lieto ar citus segnetoelektriskos materilus, kam ir oti liela dielektrisks caurlaidbas atkarba no elektrisk lauka intensittes. os materi137

lus sauc par varikondiem. Varikondi paredzti elektrisko u parametru vadbai, mainot to kapacitti. Daiem segnetoelektriu kristliem ir stipri izteikts elektrooptiskais efekts, kas izpauas tdjdi, ka mains vides gaismas lauanas koeficients, ko izsauc rjs ldzstrvas elektriskais lauks. o pabu izmanto lzera starojuma modulcijai. Pjezoelektrii dielektrii ar krasi izteiktu pjezoelektrisko efektu: tieo, kad dielektria polarizcija notiek mehnisko spriegumu rezultt, un pretjo, kad pielikt elektrisk lauka ietekm mains dielektria izmri un ener, piem., ultraskaas svrstbas. Lai gan zinmas vairk par tksto vielm, kurm piemt pjezoelektrisks pabas, pjezotehnik lieto ierobeotu materilu daudzumu. Viu vid svargu vietu ieem monokristliskais kvarcs. Bez kvarca lieto litija sulfta, segnta sa, niobta un litija tantalta kristlus. Pjezoprveidotju izgatavoanai plai izmanto pjezoelektrisko keramiku, kuru izgatavo no svina cirkonta titanta PbZrO3-PbTiO3. No pjezokeramikas izgatavo mazgabarta mikrofonus, telefonus, spiediena deformciju, patrinjuma, vibrciju devjus, pjezorezonanses filtrus u. c. Piroelektrii. Piroelektrisk efekta btba ir dielektriu spontns polarizjambas izmaias, mainoties temperatrai. Tipiski linerie piroelektrii ir turmalns un litija sulfts. Piroefektu izmanto staru enerijas siltuma devju un uzmju radanai, to skait infrasarkan starojuma reistranai. Elektreti. Tie ir dielektrii, kas spjgi ilgstoi saglabt polarizciju un radt apkrtj telp elektrisko lauku. Elektretu ms normlos apstkos var sasniegt daus gadus, bet strauji samazins, paaugstinoties temperatrai un mitrumam. Vislielkais praktiskais lietojums ir elektretiem no plvju materiliem: lavsna, fluoroplasta-4, polikarbonta u. c. Tos lieto mikrofonu, telefonu, radicijas dozimetru, mitruma mrtju u. c. izgatavoanai. Aktvi dielektrii ir ar materili, kurus lieto optiskajos kvantu eneratoros (lzeros), piemram, rubns, grants, bora stikls u. c.

138

4. Pusvadtji materili 4.1. Klasifikcija

Pc elektrovadtspjas pusvadtji ieem starpstvokli starp vadtjiem un dielektriiem (4.1. att.).

4.1. att.

patnj elektrisk pretestba: vadtjiem = 10-8 - 10-5 m; pusvadtjiem = l0-6 l08 m; dielektriiem = 107 - 1018 m. Vadtjos ir milzgs daudzums brvo elektronu, kuru orientt prvietoans izraisa strvu, turpret pusvadtjos brvo elektronu ir maz. Tas izskaidrojams ar to, ka valences elektroni pusvadtjos ir saistti ar saviem atomiem, t i., tie nav brvi. Cita pusvadtju patnba ir t, ka strva tajos var rasties un mainties plas robes tikai rjo iedarbbu sildanas, apstaroanas vai dau piemaisjumu ievadanas ietekm. Tas viss palielina valences elektronu eneriju, aujot tiem atrauties no saviem atomiem un pieslgt sprieguma ietekm uzskt orienttu prvietoanos, t. i., kt par ldinesjiem. Pusvadtjiem piemt pabas, kas raksturgas tikai tiem, un tie krasi atiras no vadtjiem: liel temperatras intervl to patnj pretestba samazins, t.i., tiem ir negatvs temperatras koeficients; ievadot pusvadtj niecgu daudzumu piemaisjumu, t patnj pretestba krasi mains; pusvadtji ir jutgi attiecb pret dadm rjm iedarbbm gaismu, radioaktvo starojumu, elektrisko un magntisko lauku, spiedienu utt. Pusvadtjus materilus klasific pc struktras, misk sastva un izmantoanas veida. Lielkajai daai nozmgko pusvadtju materilu ir monokristliska struktra. Polikristliska, stiklveida vai nehomogna struktra ir tikai nedaudziem materiliem. Pc misk sastva izir vienkros pusvadtjus, kas sastv no viena elementa atomiem, un saliktos pusvadtjus, kurus veido miski savienojumi. Pusvadtju pabas piemt 12 elementiem. Periodisks sistmas III grup pusvadtjs ir bors (B), IV grup ogleklis (C), silcijs (Si), germnijs (Ge) un alvas (Sn) pelk modifikcija, V grup fosfors (P), arsns (As) un antimons (Sb), VI grup srs (S), selns (Se) un telrs (Te), VII grup jods (I). Visi plak lietotie saliktie pusvadtji ir neorganiski savienojumi. Tikai pdj laik tehnik apgti ar dai organiskie pusvadtji savienojumi. Neorganiskie saliktie pusvadtji materili visbiek ir binri (divu elementu) miskie savienojumi. Tos iedala tipos atkarb no periodisks sistmas grupm, pie kurm pieder elementi, kas veido savienojumu. Tipu apzmjumos komponentus nosacti apzm ar burtiem A un B, pie kuriem augjo indeksu veid pieraksta grupas krtas numuru. Galvenie o savienojumu tipi ir AIIBVI, A III B V un A IV B IV . Sareta sastva pusvadtji ir dadu elementu savienojumi: binrie GaAs, CdTe, CdS, CuCl, AgBr, Cu2O2, CuS utt., ZnCl2, GaS, Fe2O3, NiO utt; trskrtgie CuAlS2, CuAsS2, ZnSiAs2, PbSiSe2, Ga1-XAlXAs utt.; cietie dumi GeSi utt; 139

organiskie pusvadtji naftalns utt. Pusvadtjos, tpat k metlos, elektrisk strva ir saistta ar ldinesju dreifu. Bet, ja metlos brvo elektronu pastvanu nosaka metlisko saiu daba, tad ldinesju raanos pusvadtjos nosaka virkne faktoru, no kuriem svargkie ir materila trba un rja iedarbba, piemram, temperatra. Atkarb no trbas pakpes pusvadtjus iedala pamatpusvadtjos un piejaukuma pusvadtjos. Visbiek lietotie pamatpusvadtji ir periodisks sistmas ceturts grupas elementi silcijs Si un germnijs Ge. Pamatpusvadtji ir oti tras kristliskas vielas. Piemram, starp 1011 silcija atomiem nedrkst bt vairk par vienu piejaukumvielas atomu. Silcija un germnija atomu rj elektronu aul ir etri valences elektroni. Starp diviem o elementu kristlrea blakus-atomiem pastv kovalent saite, ko veido divi valences elektroni, kuri vienlaikus pieder abiem atomiem (4.2. attl tie pardti uz sarkans elipses). Ldz ar to katra atoma rj elektronu aul etru viet ir it k astoi valences elektroni, un t ir aizpildta (4.2. attl sarkanais riis). Ja pusvadtja temperatra ir tuva absoltajai nullei, tad visi t elektroni ir saistti ds kovalentajs saits, brvu ldinesju elektronu tikpat k nav un pusvadtjs ldzgi dielektriim strvu nevada. Ttad elektronu enerijas zonu shm valences elektronu enerijas lmeu zon visi lmei ir aizpildti, bet vadtspjas zona nav elektronu (att.). Aizliegtas zonas platums, ja T = 300 K, germnijam ir W0 = 0,75 eV un silcijam W0 = 1,12 eV.

4.3. att. 4.2. att.

Paaugstinoties temperatrai, kristla elektrovadtspja pieaug. T, piemram, oti tram silcijam 300 K temperatr patnjas pretestbas lieluma krta ir 104 m, bet paaugstinoties temperatrai ldz 1000 K, t samazins ldz 10-3 m, t.i., miljoniem reiu. Augstk temperatr kristlrea atomi intensvk svrsts un kda no kovalentajm saitm sabrk. Tad rodas brvs elektrons, bet atbrvotaj kovalentaj sait paliek vakanta vieta caurums, kas izturas k pozitvs ldinesjs. Tdjdi izveidojas ldinesju pris . Kristlrea svrstbu d caurumu var aizpildt elektrons no blakusatoma kovalents saites, atstjot caurumu taj (4.3. att.). dam procesam turpinoties, caurums prvietojas. ds process ir ekvivalents ar cauruma prvietoanas. Td veida ar caurumiem, tpat k elektroniem, piemt spja prvietoties kristlre, t.i., kustgums. Ja caurum nonk brvais elektrons, tad notiek brvo ldinesju elektrona un cauruma rekombincija. Konstant temperatr elektronacauruma rekombinciju skaits ir viends ar raduos brvo ldinesju pru elektronscaurums skaitu. Td brvo elektronu skaits ir viends ar caurumu skaitu un pusvadtjs kopum ir elektroneitrls.

140

Paaugstinot pusvadtja temperatru, pieaug kristlrea atomu svrstbu amplitdas un palielins ar brvo elektronu un caurumu skaits, kas savukrt palielina pusvadtja elektrovadtspju. da elektrovadtspjas palielinans, paaugstinoties temperatrai, ir pusvadtjiem raksturga paba, ar kuru tie atiras no metliem (temperatrai paaugstinoties, metlu elektrovadtspja samazins). Piesldzot pamatpusvadtju baterijai, pusvadtj rodas elektriskais lauks, kur brvie elektroni un caurumi prvietojas pretjos virzienos. Ttad caur pusvadtju plstoo strvu rada gan brvie elektroni, gan caurumi, un piln strva ir brvo elektronu un caurumu radto strvu summa. Ttad pusvadtjos pastv elektronu vadtspja, pie tam atbrvojuies elektroni pieder paa pusvadtja atomiem. Caurumu pieemts uzskatt par pozitvi ldtu daiu, kuras ldi viends ar elektrona ldiu. Pusvadtju, kur rodas viends brvo elektronu un caurumu skaits, sauc par pamatpusvadtju. oti biei nepiecieami pusvadtju materili, kuriem prsvara btu elektronu vadtspja (os pusvadtjus sauc par n tipa pusvadtjiem, jo ldinesju vairkums tiem ir negatvi (elektroni)) vai caurumu vadtspja (os pusvadtjus sauc par p tipa pusvadtjiem, jo ldinesju vairkums tiem ir pozitvi (caurumi)). di pusvadtji, piemram, vajadzgi, lai radtu pusvadtju taisngrieus. To pank, rpgi attrt (rpgi attrta pusvadtju materila piejaukumu daudzums nedrkst prsniegt 10-6 %) pusvadtj ievadot atbilstous lejous piejaukumus. Istabas temperatr tram germnijam brvo elektronu koncentrcijas lieluma krta ir 1019 m-3, bet silcijam tikai 1016 m-3. Pusvadtjiem, kuros ir da maza ldinesju koncentrcija, patnj vadtspja ir oti maza, resp., pretestba liela ( = 102-104 m). Pusvadtju vadtspju stipri palielina noteikti piejaukumi. Ja, piemram, silcij ievada 0,001 atomprocentu fosfora, silcija patnja pretestba istabas temperatr samazins ldz 0,006 m, t.i., apmram 105 reizes. K izskaidrot o piejaukumu ietekmi uz pusvadtju pabm? Ja piejauc piecvrtgas vielas (periodisks sistmas piekts grupas elementi), piemram, antimonu vai arsnu, tad piejaukuma atoma etri elektroni veido saites ar pamatmaterila atomiem, bet piektais elektrons atbrvojas (8.4. att.). da veida piejaukumu sauc par donorpiejaukumu (no latu vrda donare dvint, atdot), un rezultt rodas pusvadtjs ar lielu brvo elektronu koncentrciju n tipa pusvadtjs (no vrda negatvs). Ldinesju vairkums ir elektroni, jo donorpiejaukumu caurumi ir nekustgi. Dai kustgi caurumi un tiem atbilstoie elektroni rodas pamatmaterila atomu jonizcijas rezultt. Kopj strva pusvadtj ir vienda ar elektronu strvas un caurumstrvas summu, bet elektronu strva ir daudzkrt lielka par caurumstrvu, tpc caurumstrvu praktiski var neieverot. Ja piejauc trsvrtgas vielas (periodisks sistmas tres grupas elementi), piemram, alumniju vai indiju, tad piejaukuma atoma visi trs elektroni veido saites ar pamatmaterila atomiem, izbrvjot pamatpusvadtj pozitvu ldinesju caurumu (4.5. att.). du piejaukumu sauc par akceptorpiejaukumu (no latu vrda acceptor - samjs), un rezultt rodas pusvadtjs ar brvu pozitvu caurumu koncentrciju p tipa pusvadtjs (no vrda pozitvs). Kopj strva pusvadtj, tpat k iepriekj gadjuma, ir vienda ar elektronu strvas un caurumstrvas summu. Tau caurumu strva ir lielka par elektronu strvu. Mehniski saspieot n un p tipa pusvadtjus, labu kontaktu iegt nevar, jo kontaktu ietekm, virsmas neldzenumi, oksdu krtias, gaisa starpslnis u.c. Parasti kontaktu iegst, ar difzijas pamienu ievadot tr pusvadtja monokristla paraug vien puse akceptoru un otr pus donora piejaukumus. Td veid viena pusvadtja daa kst par p-tipa un otra par ntipa pusvadtju. Robevirsma starp m dam ir p un n tipa pusvadtju kontaktvirsma jeb p-n

141

preja.

4.4. att.

4.5. att.

Pusvadtja enerijas lmeu diagrammai (4.6. att.) raksturga aura aizliegt zona, kas atdala valences zonu no vadtspjas zonas. Absolts nulles temperatr visi elektroni atrodas pilnaj valences zon, vadtspjas zon elektronu nav, td pusvadtja elektrovadtspja vienda ar nulli. Ja viela absorb eneriju, visbiek siltuma vai gaismas veid, atseviu elektronu enerija var pieaugt tik daudz, ka tie priet vadtspjas zon, atstjot valences zon vakantas vietas, kuras sauc par caurumiem. Ierosinos enerijas daudzumam ai gadjum jbt viendam ar aizliegts zonas platumu W0 vai lielkam par to.

4.6. att. Enerijas lmeu diagrammas i, n un p pusvadtjiem:

1 donorlmenis; 2 akceptorlmenis; Wd donora jonizcijas enerija; Wa akceptora jonizcijas enerija; - elektrons; o - caurums.

Ierosintie elektroni (vadtspjas elektroni) nav saistti ar vienu noteiktu atomu un elektrisk lauka ietekm var prvietoties cauri visam pusvadtja tilpumam ar noteiktu vidjo trumu, kas atkargs no elektronu brv noskrjiena vidj garuma. Caurumu raans elektronu ierosinanas proces dod iespju ierobeoti prvietoties ar daiem valences zonas elektroniem. Uz vakanto enerijas lmeni var priet kda blakuseso atoma valences zonas elektrons, kas savukrt sav viet atstj caurumu, kuru

142

ldzg veid var ieemt kda cita blakusesoa atoma elektrons, utt. rj elektrisk lauka ietekmes d elektronu prvietoans no viena atoma uz otru notiek galvenokrt vien virzien pretji elektrisk lauka virzienam. Ttad caurums prvietojas elektrisk lauka virzien. du elektrovadtspjas procesu, ko rada daudzu valences zonas elektronu pakpeniska ierobeota prvietoans pretji elektrisk lauka virzienam, rtk aplkot k elementriem pozitviem ldiiem ekvivalento caurumu prvietoans rezulttu. Cauruma prvietoans trumu var kvantitatvi raksturot ar t kustgumu, kas atkargs no materila pabm un parasti ir mazks par elektronu kustgumu, jo elektronu pakpenisk ierobeot prvietoans valences zon notiek lnk nek elektronu kustba vadtspjas zon. 4.2. Elektronu-caurumu preja ( p-n preja)
Homogns pusvadtjs ir elektriski neitrls, jo pamatpusvadtjos pozitvo un negatvo ldinesju koncentrcija ir vienda. Ja pusvadtjs nav homogns, bet sastv no apgabaliem ar dadu elektrovadtspju tipu, starp n apgabalu un p apgabalu pamatldiu ldinesju difzijas rezultt veidojas robeslnis, ko sauc par elektroncaurumu preju jeb p-n preju (4.7. att.). Ar jebkura pusvadtju aparta galvenais struktras elements ir elektrisk preja starp diviem pusvadtja apgabaliem, no kuriem viens ir ar p tipa elektrovadmbu, otrs n tipa.

4.7. att. Elektronu-caurumu preja (p-n preja) bez baroanas avota; 1 un 2 elektrodi ( mazkumldii, o pamatldii)

Pusvadtja divu dada tipa elektrovadtspjas apgabalu robevirsma, ko sauc par p-n preju, spj taisngriezt maistrvu. Piesldzot maispriegumu, p-n preja lai cauri tikai viena pusperioda strvu. To var izskaidrot di. Ja sistmai nav pieslgts rjais spriegums, tad n tipa pusvadtj ir liela elektronu koncentrcija, bet p tipa pusvadtj liela caurumu koncentrcija. o divu dadas vadtspjas apgabalu ciea kontakta gadjum (to pank, piemram, n tipa pusvadtj iekausjot akceptora piejaukumu) elektroni no pusvadtja difund p tipa pusvadtj, kur elektronu koncentrcija ir oti maza. Vienlaikus no p tipa pusvadtja uz n tipa pusvadtju difund caurumi, kur to koncentrcija ar oti maza. s savstarpjs caurumu un elektronu difzijas d strauji samazins elektronu koncentrcija n tipa pusvadtja robesln un tikai nedaudz palielins caurumu koncentrcija. Taj pa laik strauji samazins caurumu koncentrcija p tipa pusvadtja robesln, jo palielins elektronu koncentrcija (3.7. att.). Tdjdi, vl pirms rj sprieguma pieslganas elektrodiem 1 un 2, uz divu pusvadtju robeas rodas elektriskais dubultslnis. T rezultt p-n prej izveidojas lokls elektriskais lauks, kur intensitte E0 vrsta elektrisk dubultsla negatvo ldiu virzien. o lauku sauc par difzijas elektrisko lauku. Rezultt rodas prejas kontaktpotencilu starpba iekjais spriegums UT slieka spriegums. Germnijam UT = 0,3-0,4 V; silcijam UT = 0,7-0,8 V. Piesldzot p-n prejai rjo spriegumu, k pardts 4.8. attl a, kad rj elektrisk lauka

143

virziens sakrt ar lokl elektrisk lauka virzienu, elektroni n tipa pusvadtj un caurumi p tipa pusvadtj prvietojas atbilstoi elektrodu 1 un 2 virzien. T rezultt p-n prejas sprostslnis paplains. Ldz ar to p-n prejas elektrisk pretestba ievrojami palielins, un pn prejai strva cauri neplst. Novrojama tikai oti niecga sproststrva, ko izraisa mazkuma ldinesju prvietoans. du sprieguma pieslgumu p-n prejai sauc par pretslgumu.

a a slgtai prejai, b atvrtai prejai; 1, 2 elektrodi.

4.8. att. Pusvadtja p-n prejas darbbas shma, ja tai pieslgts rjais spriegums:

Pievienosim p slnim pozitvo sprieguma avota spaili (4.8. att. b) un uz n slnim negatvo, bet d ieslgsim slodzes pretestbu R. rjais elektriskais lauks vrsts pretji difzijas elektriskajam laukam un difzijas lauks ir ievrojami vjks par rjo elektrisko lauku, elektroni n tipa pusvadtj un caurumi p tipa pusvadtj prvietojas uz p-n prejas apgabalu. T rezultt sprostslnis saaurins un t elektrisk pretestba samazins. aj gadjum caur p-n preju plst strva. o strvu sauc par caurlaides strvu, bet sprieguma pieslgumu p-n prejai par tieo pieslgumu. Ttad ja rj avota spriegums prsniedz pusvadtja iekjo spriegumu UT, d strauji pieaug strva, kuru praktiski nosaka tikai avota spriegums un ieslgts pretestbas lielums. du remu sauc par ties nobdes remu, kad diode (apzmjums VD) vada strvu. Pozitv p sla izvadu sauc par anodu A, negatv sla izvadu par katodu K. Sprieguma kritums starp anodu un katodu prsniedz UT vrtbu. Tas rada vr emamus jaudas zudumus pusvadtja p-n prej. o jaudas zudumu izraist prejas temperatra silcija diodei nedrkst prsniegt 1300C. Pusvadtja sla tilpums ir niecgs, td siltuma novadi no pusvadtja ir aktuls elektronisks tehnikas uzdevums. Pusvadtju diode ir no silcija vai germnija izveidota p-n preja, kura ievietota hermtisk metla, stikla vai plastmasas korpus. Elektriskajs shms pusvadtju diodi apzm ar viendmalu trijstri (p apgabals), caur kura vienu virsotni novilkts taisnes nogrieznis (n apgabals) (4.9. att.), un virsotne norda virzienu, kd diode lai cauri strvu. o strvas planas virzienu sauc par caurlaides virzienu un d virzien plstoo strvu par caurlaides strvu. Btb strva ir p-n prejas difzijas strva. Caurlaides strvu IF rada caurlaides spriegums UF (4.10. att.). Ja diodes p-n prejas p apgabals pieslgts baterijas negatvajam polam, bet n apgabals pozitvajam polam, tad diodei ir pieslgts sprostspriegums UR un caur diodi plst oti maza sproststrva IR. Sproststrvu rada p-n prejas mazkumldinesji, un tpc t ir vadtspjas strva. Pusvadtju taisngriea darbu vrt pc t voltampru raksturlknes. Diodes VA raksturlkne pardta 4.10. attl. Pusvadtju diodes voltampru raksturlkne izvietota divos darba kvadrantos: ties nobdes F (angliski forward vadmbas) kvadrant un sprostvirziena nobdes R (reverse) kvadrant. To zm gan caurlaides virzienam (1. kvadrant), gan sprostvirzienam (3. kvadrant). Vism no viena un t paa pamatpusvadtja izgatavotm diodm caurlaides virziena VA raksturlknes strauj kpuma skums atbilst viendam slieka spriegumam UT. Ja caurlaides spriegums UF sasniedz slieka spriegumu UT, tad prejas rjais elek-

144

triskais lauks pilngi kompens iekjo elektrisko lauku un pamatldinesju difzija vairs netiek bremzta. Tlka caurlaides sprieguma palielinana difziju patrina, un tpc caurlaides strva sk strauji pieaugt. Germnija diodm UF 0,34 V, silcija diodm UF 0,7 V.

4.9. att.

4.10. att.

T k germnijam (Ge) tas ir apmram divas reizes mazks nek silcijam, tad ar silcija diodes tieais sprieguma kritums ir apmram divas reizes lielks (4.11. att.).

8.11. att. Pusvadtju diodes VA raksturlknes:

a - no germnija (Ge) un silcija (Si) materiliem; b temperatras ietekme uz raksturlkni

No 4.11. att. redzams, ka taisngriea caurlaides strva sasniedz lielas vrtbas jau maza sprieguma gadjum. Tda paa pretjas polarittes sprieguma gadjum sproststrva ir oti niecga. Ja pretslgum spriegumu palielina, tad sproststrva kd brd sk strauji palielinties un notiek p-n prejas caursite. Apmram pusi no sprostvirziena caursites sprieguma URC pieem par diodes nominlo pieaujamo sprostspriegumu URmax. Parasti par 20% lielks ir pieaujamais impulsveida sprostspriegums URmax.imp. Diodei raksturgo nopldes strvu norda pie nominl sprostsprieguma. K redzam no 4.11. att. a, germnija diodm ir lielkas nopldes strvas. Prejas temperatrai palielinoties, pieaug sproststrva un samazins tieais sprieguma kritums. Silcija diodm temperatras ietekme ir daudz vjka nek Ge diodm. Ievrojot, ka germnijs ir samr rets materils, bet silcijs - plai izplatts un t parametri ir stabili, aizvien noteiktk pusvadtju tehnoloija orientjas uz silcija lietoanu. Palielinot pusvadtja temperatru, palielins mazkumldiu kustbas intensitte, pieaug nopldes strva (sproststrva). Pieaugot nopldes strvai, aug ar jaudas zudumi pusvadtj. Rezultt pusvadtja temperatra var pieaugt. Ja temperatra silcija p-n sln prsniedz 1300C, var notikt pusvadtja siltuma caursite, kas neatgriezeniski sarda p-n preju. Tie virziena nelinero VA raksturlkni biei lineariz (4.11. att. a). Datos par diodes pa-

145

rametriem parasti norda linearizts VA raksturlknes slieka spriegumu Uto (apmram 0,7 V). Linearizts VA raksturlknes augos daas slpumu raksturo diferencil pretestba Rd = tg. Tdjdi VA raksturlknes tie zara sprieguma kritums uv = Uto + ivRd, (4.1) bet jaudas zudumi pv = ivUto + i2Rd. (4.2) Ja diode vada periodisku strvu, vidjie jaudas zudumi Pv = UtoIv + RdIve2, (4.3) kur Uto raksturlknes slieka spriegums (4.11. att.); Rd diferencil pretestba (Rd = tg); Iv - vidj maistrvas vrtba perioda laik; Ive vidj kvadrtisk (efektv) strvas vrtba. Ttad strvai plstot vien virziena, pusvadtjam ir loti maza pretestba, bet, strvai plstot pretj virzien, pretestba ir oti liela. Caurlaides strva Icaur. strauji palielins, palielinoties pieslgtajam spriegumam. Ja tam paam pusvadtjam piesldz pretju spriegumu -U, tad skum strva pretj virzien praktiski neplst. Paaugstinot pretj sprieguma lielumu, novro oti nelielu pretj virzien plstou strvu, ko sauc par sproststrvu jeb nopldes strvu. Tdjdi pusvadtjs ar atirgu tipu elektrovadmbu nelai cauri pretj virziena strvu. o pusvadtju pabu plai izmanto pusvadtju taisngrieos. Tranzistors sastv no divm virkn slgtm p-n prejm, kuras divjdi kombinjot iegst p-n-p struktras (4.12. att. a) vai n-p-n struktras tranzistoru (4.12. att. b). T vidjo plno apgabalu, kuram ir maza piejaukumu koncentrcija, sauc par bzi. Abi maljie apgabali, kuri izveidoti no pretj tipa pusvadtja, ir ar lielu piejaukumu koncentrciju, t. i., tajos ir daudz brvo ldinesju. Apakjo maljo apgabalu sauc par emiteru, un t uzdevums ir emitt ievadt bz brvos ldinesjus. Augjo apgabalu sauc par kolektoru, un t uzdevums ir satvert caur bzi izgjuos emitera brvos ldinesjus. Emiteram pieguoo p-n preju sauc par emitera preju, bet kolektoram pieguoo preju par kolektora preju. Lai gan tranzistoram ir trs vadi, to uzskata par etrpolu un sldz t, ka viens izvads ir kopgs gan ieejai, gan izejai. Ja kopgais izvads ir emitera izvads E, tad du slgumu sauc par kopemitera slgumu.

a
4.12. att.

Tranzistora ieejas spriegums UBE ir emitera prejas caurlaides spriegums un IB ieejas strva (4.13. att. a). Izejas spriegums UCE ir kolektora prejas sprostspriegums un Ic ir izejas strva. K ieejas, t izejas sprieguma burtu apzmjumam otrais indekss vienmr atbilst kopj izvada apzmjuma burtam. Tranzistora darbba. Aplkosim 4.13. attl b redzam n-p-n struktras tranzistora darbbu. T ieejai pievienotais emitera prejas caurlaides spriegums UBE samazina emitera prejas iekj elektrisk lauka intensitti un rada lielu emitera brvo elektronu difziju bz, kur tie kst par minorittes ldinesjiem. T k bze ir oti plna ( 10-5 m) un taj brvo elektronu nav daudz, tad gandrz visi emitera elektroni nonk kolektora prej, kolektora prejas

146

elektriskais lauks tos prnes n tipa kolektor, kur tie kst par majorittes ldinesjiem.

4.13. att.

Kaut gan bz ir maz caurumu un t ir oti plna, nedaudzi emitera elektroni tomr paspj rekombinties ar bzes caurumiem un radt nelielu bzes strvu IB. Turpretim vairums emitera elektronu nokst kolektor un rada tur lielu kolektora strvu IC. Saska ar pirmo Kirhofa likumu tranzistora izvadu strvas saista viendojums IE=IC+IB. Nedaudz palielinot ieejas spriegumu, strauji pieaug emitera brvo elektronu difzija bz, nedaudz palielins ieejas strva IB, bet oti strauji izejas strva Ic. Attiecbu , kur IB ir tranzistora ieejas strvas pieaugums un Ic ieejas strvas izraistais izejas strvas pieaugums, sauc par strvas prvades koeficientu. Lai to palielintu, jsamazina bzes biezums un brvo ldinesju skaits taj, k ar jpalielina kolektora prejas laukums.

4.3. Pusvadtju elektrovadtspja

Vielas galven paba attiecb pret elektrisko lauku ir elektrovadtspja, t. i., spja vadt elektrisko strvu pastvga (kas nemains laik) elektrisk sprieguma iespaid. Ja pusvadtjs atrodas elektriskaj lauk ar intensitti E, tad brvie ldinesji taj lauka ietekm iegst mrtiecgu virzes kustbu, kas ar ir elektrisk strva. Pusvadtjiem universl elektrovadtspjas viendojuma = nqu labaj pus ietilpst divu komponenu summa, kas attlo vadtspjas elektronu un caurumu nozmi elektrovadtspjas proces: = n + p = n n eu n +n p eu p = e ( n n u n + n p u p ). (4.4) kur n ldinesju koncentrcija, m-3; e ldinesja (elektrona) ldi, C; u ldinesju kustgums, m2/Vs; ai viendojum ar indeksu n apzmti elektronu (negatvo ldinesju), bet ar indeksu p caurumu (pozitvo ldinesju) raksturlielumi. oti tros pusvadtjos, kuros nav struktras defektu, enerijas absorbanas rezultt rodas ldinesju pris vadtspjas elektrons un vadtspjas caurums, td elektronu un caurumu koncentrcija ir vienda. du ldinesju pru izraisto elektrovadtspjas mehnismu sauc par pamatvadtspju (ar par i tipa vadtspju), bet pusvadtjus, kuros novrojama pamatvadtspju , par pamatpusvadtjiem (i pusvadtjiem). Abu veidu ldinesju viendo koncentrciju pamatvadtspjas gadjuma sauc par patstvgo ldinesju koncentrciju un apzm ar ni: ni = nn = np. (4.5) To ievrojot, viendojumu (21.1) pamatvadtspjas gadjuma var uzrakstt vienkrk: i = en i ( u n + u p ). (4.6) Zinot vadtja materila patnjo vadtspju i, varam aprint strvas blvumu J, kas tie-

147

i proporcionls elektrisk lauka intensittei E pusvadtj J = i E = en i ( u n + u p ) E (4.7) un pc tam strvu pusvadtj I = JS = en i ( u n + u p ) ES, (4.8) 2 kur S vielas rsgriezuma laukums, caur kuru plst strva, m . Pusvadtja elektrovadtspju ievrojami palielina lejoie piejaukumi, jo tie atvieglo ldinesju ierosinanu. Dadi nevlami gadjuma piejaukumi izraisa elektronu un caurumu izkliedi. Jo trks pusvadtjs, jo mazka ldinesju izkliede, lielks elektronu un caurumu kustgums un lielka pusvadtja vadtspja .

4.4. patnjs elektrovadtspjas atkarba no temperatrai No universlajiem elektrovadtspjas viendojumiem (8.4) redzams, ka maingie raksturlielumi, kas nosaka patnjs elektrovadtspjas lielumu, ir ldinesju koncentrcija un kustgums. Ldinesju koncentrcijas atkarba no temperatrai apgriezta lieluma pardta 4.14. attl b. Paaugstinoties temperatrai, defektu jonizanas rezultt ldinesju koncentrcija eksponencili pieaug (I posms) ldz temperatrai tkr, kuru sasniedzot visi loklie lmei jau izmantoti, bet pakondukcijas ldinesju ierosinanai vielas siltuma enerija vl ir par mazu. Td ldinesju koncentrcija paliek konstanta (II posms) ldz temperatrai tp, kad sakas ldinesju pru enercija un ldinesju koncentrcija atkal eksponencili pieaug (III posms). Ldz ar to dominjou nozmi iegst pamatvadtspja.

4.14. att. Pusvadtju patnjas elektrovadtspjas (a), ldinesju koncentrcijas (b) un ldinesju kustguma (c) atkarba no temperatrai apgriezt lieluma.

Ldinesju kustgums temperatras paaugstinans rezultt skum pieaug, jo pusvadtjs termiski izpleas un ldz ar to palielins ldinesja brv noskrjiena garums (kustgumu ierobeo galvenokrt sadursmes ar rea defektiem). Prsniedzot kdu temperatras vrtbu, kustgums sk samazinties, jo rea mezglu svrstbu intensificans d ldinesju brv noskrjiena garums samazins (4.14. att. c).

148

patnjs elektrovadtspjas atkarba no temperatrai apgriezt lieluma pardta 4.14. attl a. T k elektrovadtspjas lielumu nosaka galvenokrt ldinesju koncentrcijas maia, temperatras intervlos, kuros ldinesju koncentrcija mains eksponencili (I un III posma), patnjs elektrovadtspjas maia ir pilngi analoiska ldinesju koncentrcijas izmaim. Temperatru diapazon, kur ldinesju koncentrcija ir konstanta (II posm), patnjo elektrovadtspju ietekm ar ldinesju kustguma mainans. Palielinoties defektu koncentrcijai (n2 > n1), ldinesju koncentrcija un patnj elektrovadtspja ir lielka ar zems temperatrs. Bez tam paaugstins kritisk temperatra, kur ldinesju koncentrcija kst konstanta, un ar pamatvadtspja pards augstk temperatr. Turpretim temperatru intervl, kur novrojama pamatvadtspja, skotnj defektu koncentrcija patnjo elektrovadtspju neietekm nemaz. Ja defektu koncentrcija pusvadtj ir loti liela (n3 >> n1), ldinesju koncentrcija un patnj elektrovadtspja ir konstanta ldz pat temperatrai, kuru prsniedzot par dominjoo kst pamatvadtspja. patnjs pretestbas lielo atkarbu no temperatras praktiski izmanto termorezistoros jeb termistoros pusvadtju rezistoros, kuru pretestba ir oti jutga pret temperatras izmaim. 4.5. patnjs elektrovadtspjas atkarba no elektrisk lauka intensittes Vj elektriskaj lauk pusvadtja patnj elektrovadtspja nav atkarga no elektrisk lauka intensittes. Spcg lauk, kura intensitte prsniedz kdu kritisku vrtbu E k r (apmram 1 MV/m), novrojama patnjs elektrovadtspjas palielinans. Sakarba starp patnjo elektrovadtspju un lauka intensitti parasti ir eksponencila (4.15. att.).

4.15. att. Pusvadtju patnjas elektrovadtspjas atkarba no elektrisk lauka intensittes.

Elektrisk lauka intensittes kritisk vrtba daudziem materiliem atkarga no temperatras un, pieaugot temperatrai, samazins. patnjas elektrovadtspjas pieaugums spcg elektriskaj lauk izskaidrojams ar ldinesju koncentrcijas palielinanos. Ldinesju koncentrcijas palielinanos var radt ar triecienjonizcija vai iekj aukst elektronu emisija, ka oti spcg elektriskaj lauk var notikt tuneefekta rezultt, elektroniem tiei prejot no valences zonas vadtspjas zon. Tuneefekts novrojams tikai oti plns plvs un izskaidrojams ar elektronu vijdm pabm. o pardbu izmanto pusvadtju tunediods. 4.6. Deformciju iespaids uz pusvadtju elektrovadtspju
Pusvadtju patnj pretestba atkarga ar no elastgm mehnisks spiedes vai stiepes deformcijm. o pardbu sauc par tenzorezistvo efektu. patnjs pretestbas maia izskaidrojama ar atstatumu mainanos starp kristlisk rea atomiem. Td mains ldinesju kustgums, aizliegts zonas platums vai defektu jonizcijas enerija un ldz ar to

149

ar ldinesju koncentrcija. patnjs pretestbas mainanos vadtjos tenzorezistv efekta gadjum raksturo tenzojutba m patnjs pretestbas relatvs izmaias un spka iedarbbas virzienam atbilstos relatvs deformcijas attiecba:

l l (4.9) kas ir relatvs patnjs pretestbas izmaias attiecba pret relatvo deformciju dotaj virzien Tenzorezistvo efektu izmanto pusvadtju tenzodevjos mazu deformciju un spiedienu mranai paredztu mriekrtu elementos, mikrofonos, seismogrfos un cits iekrts. Tenzorezistvais efekts novrojams ar vadtjos. Pusvadtjiem tenzojutba ir par vienu krtu lielka nek vadtjiem, tau pusvadtji ir oti jutgi ar pret temperatras mainanos.

m=

4.7. Galvanomagntiskie efekti pusvadtjos Par galvanomagntiskiem efektiem sauc sekundras pardbas, kas novrojamas viels ar elektronu vadtspju, ja uz tm vienlaikus iedarbojas elektriskais un magntiskais lauks. Praktiski nozmgkais ir Holla efekts , kura ieganas shma pardta 4.16. attl. Ja n vai p pusvadtja plksnti, kurai garenvirzien pielikts elektriskais lauks, ievieto tam perpendikulr magntiskaj lauk, plksnt rodas elektrisk un magntisk lauka virzieniem perpendikulrs spks. o spku sauc par Lorenca spku. T iedarbbas rezultt kustgie ldinesji tiek nobdti pie plksntes vienas skaldnes. Td starp plksntes pretjm skaldnm rodas potencilu starpba. Ldinesju nobdes virzienu var noteikt pc kreiss rokas trs pirkstu likuma : ja tie izvrsti taisn le cits pret citu un rdtjpirksts norda elektrisk, bet kis magntisk lauka virzienu, tad vidjais pirksts vrsts ldinesju nobdes virzien. Ar magntelektrisku instrumentu nosakot atbilstoo skaldu polaritti, var noskaidrot pusvadtja tipu: n pusvadtjam skaldne, pie kuras nobds ldinesji, uzldjas negatvi, p pusvadtjam pozitvi.

4.16. att. Holla efekta ieganas shma n pusvadtjam.

Lorenca spks, kas iedarbojas uz kustgajiem ldinesjiem, ir viends ar ldinesja ldia e, vidj kustbas truma v un paraug radus magntisks indukcijas B reizinjumu: FL = evB. (4.10) Ldinesjiem nobdoties pie vienas skaldnes, pie ts izveidojas vienas zmes ldiu uzvija, bet pie pretjas skaldnes iztrkums. Tdjdi uz m skaldnm rodas pretju

150

zmju potencili un starp tm pards Holla elektriskais lauks, kura intensitte ir E H Holla elektriskais lauks iedarbojas uz ldinesjiem ar spku FH = eEH, (4.11) kas vrsts pretji Lorenca spkam. Stabils stacionrs rems iestjas tad, kad Holla elektrisk lauka radtais spks ldzsvaro Lorenca spku, t. i., kad FL = FH. No formulm (4.10) un (4.11) izriet, ka td gadjum evB = eEH. (4.12) Strva, kas plst pa plksnti, saska ar viendojumu I = nqvS, ir I = nevah, (4.13) kur a ir plksntes platums, bet h plksntes biezums. Izsakot no s formulas ldinesju vidjo kustbas trumu 1 v= (4.14) neah un ievietojot to formul (4.12), iegst viendojumu, kas apraksta Holla elektrisk lauka intensitti: 1 IB EH = . (4.15) ne ah Holla spriegums uz plksntes skaldnm viends ar Holla elektrisk lauka intensittes un plksntes platuma reizinjumu: 1 I B UH = . (8.16) ne h Viendojumu (4.15) un (4.16) labaj pus ietilpstoais pirmais reizintjs ir konstants lielums, kas atkargs tikai no materila pabm. o reizintju sauc par Holla konstanti. T precz vrtba ir A = , (4.17) ne kur Holla konstante (m 3 /C); A korekcijas koeficients, kas raksturo termisks kustbas ietekmi. Pusvadtjiem 3 ar atomru kristlisko rei A = . 8 No formulas (4.16) var konstatt, ka Holla spriegums ir tiei proporcionls strvai un parauga magntiskajai indukcijai. Ja ie lielumi ir zinmi, var izmrt Holla spriegumu un aprint pamatldinesju koncentrciju pusvadtj. Izmantojot universlo elektrovadtspjas viendojumu un papildus izmrot pusvadtja patnjo elektrovadtspju, var noteikt ar pamatldinesju kustgumu. Holla efektu izmanto ne tikai pusvadtju raksturlielumu noteikanai, bet ar dadu elektrisko un neelektrisko lielumu mrjumiem. T, piemram, Holla devjus lieto magntisk lauka intensittes, strvas, spiediena, gaisa mitruma un citu lielumu noteikanai. Holla efekts novrojams ar vadtjos, kuros gan tas izteikts daudz vjk, jo ldinesju koncentrcija vadtjos ir par vairkm krtm lielka. Td praktiski lieto tikai pusvadtju Holla devjus. 4.8. Termoelektrisks pardbas pusvadtjos
Svargks termoelektrisks pardbas ir Zbeka, Peltj un Tomsona efekti. Pusvadtjos, tpat k vadtjos, novrojams Zbeka termoelektriskais efekts. is efekts pusvadtju termoelement pardts 4.17. attl a. Termoelements sastv no p pusvadtja un n pusvadtj stabiiem, kuru ar kontaktplksnti savienotie gali tiek sildti. Stabiu otri gali,

151

pie kuriem pieslgts voltmetrs, atrodas zem temperatr. Katra stabia karstaj gal tiek ierosinti pamatldinesji. Termisks kustbas un savstarpjs atgrans spku d tie difund uz stabia auksto galu, kur p pusvadtj uzldjas pozitvi, bet n pusvadtj negatvi. T rezultt starp stabiu aukstajiem galiem rodas termo-EDS, kas proporcionls stabiu galu temperatru diferencei.

4.17. att. Zbeka (a) un Peltj (b) termoelektriskais efekts.

Atirb no vadtjiem, kuros Zbeka efektu var izmantot tikai mrjumiem, pusvadtju termoelementus lieto siltuma enerijas tieai prveidoanai elektriskaj enerij termoelektroeneratoros, kuru lietderbas koeficients sasniedz 10%. Sasldzot vairkus termoelementus virkn, var palielint eneratora EDS, turpretim termoelementu paralls slgums auj iegt lielku strvu. Pusvadtjiem raksturgs ar otrs termoelektriskais efekts, kuru sauc par Peltj efektu. Peltj termoelements pardts 4.17. attl b. Ar tas sastv no p pusvadtja un n pusvadtja stabiiem, kas saslgti virkn, izmantojot kontaktplksnti. Ja stabiu brvajiem galiem piesldz ldzspriegumu, stabios notiek pamatldinesju prvietoans. Strvai plstot caur termoelementa kontaktiem, viens no tiem sasilst, bet otrs atdziest. Sasilana izskaidrojama ar siltuma enerijas izdalanos, rekombinjoties no abiem pusvadtjiem pieplduajiem pretju zmju ldinesjiem, bet atdziana ar enerijas patriu jaunu ldinesju ierosinanai. Mainot pieslgt sprieguma polaritti, process noris pretj virzien karstais kontakts atdziest, bet aukstais sasilst. Karst un aukst kontakta temperatru diference t2 t1 var sasniegt vairkus desmitus kelvinu. Peltj efektu izmanto dadu pusvadtju saldanas iekrtu izgatavoanai, skot ar vienkrm kriokamerm un beidzot ar ultratermostatiem, kuru precizitte ir 0,001 K. Saldanas iekrtu materilu kvalitti raksturo saldanas koeficients k auksto kontaktu absorbts siltuma enerijas Q un patrts elektrisks enerijas W attiecba: Q k= . W (4.18) Tomsona efekts: ja vadtj, caur kuru plst strva, pastv temperatras gradients, tad vadtj siltums tiek papildus absorbts vai emitts.

4.9. Pusvadtju fotovadtspja

Elektrona prveana brv stvokl vai cauruma veidoana var notikt ar gaismas iespaid. Uz pusvadtju krtos gaismas enerija tiek nodota elektroniem. Bez tam enerija, kas tiek nodota katram elektronam, ir atkarga no gaismas svrstbu frekvences un nav atkarga no gaismas spilgtuma (gaismas stipruma). Palielinoties gaismas spilgtumam, pieaug gaismu absorbjoo elektronu skaits, bet ne enerija, kuru dab katrs no tiem. Fotona enerija

152

 F = h =

1,23

kur h Planka konstante (akcijas kvants) = 6,6310-34 Js, starojuma frekvence, Hz. hc No Planka formulas eF = hv ( F = ) redzams, ka, palielinoties starojuma frekvencei v

(samazinoties via garumam , m), kvanta enerija palielins. Pusvadtjiem raksturgkais fotoelektriskais efekts ir iekjais fotoefekts. efekta fizikl btba ir ldinesju pru enercija fotonu iedarbbas rezultt. Iekjais fotoefekts iespjams tikai tad, ja fotona enerija ir vienda ar ldinesju ierosinanai nepiecieamo eneriju vai lielka par to: W0 hv, (4.19) kur W0 aizliegts zonas platums; hv fotona enerija; h Planka konstante; v elektromagntisko viu frekvence, kuru nosaka pc formulas v = c/; (4.20) c elektromagntisko viu izplatanas trums vakuum; viu garums. Iekj fotoefekta proces ierosintie ldinesju pri jeb fotonesji ir neldzsvaroti, jo apgaismoanas proces pusvadtja temperatra praktiski nemains. Td fotonesju ms ir ss, tie tri rekombinjas. Ja apgaismo jums ir ilgstos, starp fotonesju enercijas un rekombincijas procesiem iestjas dinamisks ldzsvars, ko raksturo fotonesju virskoncentrcija nf. Ldinesju koncentrciju n pc apgaismoanas apraksta viendojums

n = n0 + n f e , (4.21) kur n0 ldinesju ldzsvarot koncentrcija; e naturlo logaritmu bze; laiks, kas pagjis kop apgaismoanas; 0 laika konstante, kas vienda ar fotonesju mu. Pusvadtja patnjs elektrovadtspjas atkarba no apgaismojuma pardta 4.18. attl. Palielinot apgaismojumu Ef, patnj elektrovadtspja skum strauji pieaug, asimptotiski tiecoties uz kdu robevrtbu, ko sauc par gaismas patnjo elektrovadtspju un apzm ar g. patnja fotovadtspja f ir gaismas patnjs elektrovadtspjas un tumsas patnjs elektrovadtspjas t starpba: f = g - t . (4.22)

4.18. att. Pusvadtja patnjas elektrovadtspjas atkarba no apgaismojuma.

4.19. att. Pusvadtju patnjs fotovadtspjas spektrls jutbas raksturlkne.

Elektrovadtspja tumsa

t = pnn ,

(4.23)

153

kur p caurumu koncentrcija valences zona, m-3; n elektronu koncentrcija vadtspjas zona, m-3; n proporcionalittes koeficients, t. s. kustgums, m2/(Vs). Pusvadtja elektrovadtspja pie gaismas iedarbbas uz to g = q (n + n) n , (4.24) -19 kur q elektrona ldi, 1,610 C; n elektronu papildu skaits, kas rodas pie apgaismoanas. Tdjdi fotovadtspja f = q n n . (4.25) -3 Gaismas atbrvotie elektroni vadtspjas zon atrodas loti su laiku 10 -10-7 s. Ja nav rj elektrisk lauka, tie haotiski prvietojas starp atomiem. K izriet no formulas (4.19), iekjo fotoefektu var radt elektromagntiskie vii, kuru frekvence nav mazka par kdu minimlu robevrtbu t. s. fotovadtspjas sarkano robeu. Lielkajai daai praktiski lietojamo pusvadtju, robea ir spektra infrasarkanaj da. Vii, kuru frekvence ir ievrojami lielka par robevrtbu, rada mazku fotovadtspju, jo tie ener ldinesju prus tikai uz paas pusvadtja virsmas un ie pri oti tri rekombinjas. Td pusvadtju fotokondukcijai raksturga selektva spektrl jutba maksimlo fotovadtspju rada noteiktas frekvences elektromagntiskie vii. patnjs fotovadtspjas spektrls jutbas (fotojutbas) raksturlkne paradta 4.19. attl. Pusvadtju iekjo fotoefektu izmanto fotorezistoros, kuru pretestba oti atkarga no apgaismojuma un t spektrl sastva.

4.21. Saules nas konstrukcija: 4.20. att. Pusvadtju fotoelementa shma:

- elektrons; o - caurums. 1 ieejas kontakts; 2 potencilais barjeras + 0,2 ; 3 slnis 250-400 ; 4 n slnis 0,2-1,0 ; 5 pretatstaroanas prkljums; 6 virs kontakts: 7 izejas kontakts; 8 aizmugures metliskais kontakts.

Pusvadtjos, kuros ir p-n preja, iekj fotoefekta gadjum ne tikai palielins elektrovadtspja, bet noteiktos apstkos var rasties ar fotopirmspriegums jeb foto-EDS. o pardbu izmanto pusvadtju fotoelementu izgatavoan. Fotoelementa shma pardta 4.20. attla. Ja da pusvadtja vienu dau, piemram, n apgabalu, apstaro ar fotoniem, kuru enerija ir pietiekami liela iekj fotoefekta izraisanai, rodas neldzsvaroti ldinesju pri. Ja n apgabals ir oti plns, ie ldinesju pri sav saj m ldz rekombincijai difzijas rezultt var nonkt p-n prej. Sprostsla difzijas elektriskais lauks ldinesju prus iziro caurumi priet p apgabal, bet elektroni tiek atsviesti atpaka n apgabala. T rezultt p apgabal rodas pozitvo ldiu, bet n apgabala negatvo ldiu uzvija, kas uzkrjas uz metla elektrodiem, starp kuriem pards potencilu starpba foto-EDS. Lai fotoni vartu sasniegt pusvadtja n apgabalu, negatvajam metla elektrodam jbt oti plnam, td to parasti izgatavo no puscaurspdgas zelta folijas. Tpat k fotorezistoriem, ar fotoelementiem ir selektva jutba pret dada garuma elektromagntiskajiem viiem.

154

8.10. Nelinerie pusvadtju rezistori

Daai pusvadtju raksturga patnba ir nelinera sakarba starp strvu un pieslgto spriegumu, t. i., strva palielins daudz straujk nek spriegums. Vienlaikus ar strvas palielinanos krasi samazins pusvadtja elektrisk pretestba (4.22. att.).

4.22. att.

o pabu izmanto pusvadtju prsprieguma novadtjos (elektroprvades lniju aizsardzba pret zibens sprieniem). Tos pievieno elektroprvades lniju vadiem (4.23. att.), lai pasargtu tos no prk lieliem spriegumiem, kas var rasties, lnija iesperot zibenim. Saglabjoties normlam spriegumam, prsprieguma novadtja lielas pretestbas d strva no prvades lnijas nevar noplst uz zemi. Iesperot lnija zibenim, vados rodas oti liels spriegums, kura ietekme prsprieguma novadtja elektrisk pretestba krasi samazins. T rezultt prsprieguma novadtjs novada strvu no lnijas uz zemi, un elektroprvades lnijas spriegums samazins ldz normlam lielumam. Prsprieguma novadtja liel pretestba atjaunojas, un strva prstj plst no lnijas uz zemi.

4.23. att. Pusvadtju prsprieguma novadtja pievienoana elektroprvades lnijai:

1 izolatori, 2 masts, 3, 4 un 5 prsprieguma novadtja gaisa spraugas; 6, 7 un 8 nelinerie pusvadtju elementi, 9 prsprieguma novadtja korpuss (porcelns), 10 elektroprvades lnijas vads.

4.11. Apstrdes tehnoloijas pamati

Pusvadtju materilu apstrdes tehnoloiju nosaka specifisks prasbas, kdas tiem uzstda tehnika. Pusvadtju ieru izgatavoanai nepiecieami materili ar piemrotu elektrovadtspjas tipu un noteiktiem raksturlielumiem. dus materilus parasti iegst, oti trm pusvadtjam pievienojot atbilstous donorpiejaukumus vai akceptorpiejaukumus optiml daudzum, o procesu sauc par leanu. Lai materilam btu maksimli liela patnj elektrovadtspja, mazkumldinesju koncentrcijai jbt iespjami mazai. Td materil nedrkst bt gadjuma rakstura piejaukumi. oti tros pusvadtjos piejaukumu koncentrcija nedrkst bt

155

lielka par patstvgo ldinesju koncentrciju. T, piemram, pieaujamais piejaukumu daudzums nedrkst prsniegt 1 gramu 10 000 tonns germnija vai 10 000 000 tonns silcija. Tik niecgu piejaukumu daudzumu nav iespjams konstatt pat pc vispreczkajm analtisks mijas metodm. Td piejaukumu koncentrciju pusvadtjos nosaka, saldzinot izmrto patnjo elektrovadtspju ar teortiski aprinto pilngi tras vielas patnjo elektrovadtspju. oti augstas prasbas tehnika uzstda ar pusvadtju materilu struktrai. Visbiek nepiecieama monokristliska struktra ar minimlu rea defektu koncentrciju. Td lieljaudas ieru izgatavoanai vajadzgi oti lieli pusvadtju monokristli. Vajadzgo struktru un nepiecieamo trbas pakpi var iegt pc dadm metodm. Zonls kausanas metodi supertru materilu ieganai var pielietot tad, ja piejaukumu dba vielas idraj fz ir lielka nek cietaj fz. Ja vielas ciet un idr fze veido sistmu, to raksturo piejaukumu sadaljuma koeficients kp lielums, ko iegst, attiecinot piejaukumu koncentrciju idraj fz n pret piejaukumu koncentrciju cietaj fz nc: n kp = . (4.26) nc Ttad zonls kausanas metode izmantojama tdu pusvadtju attranai, kuriem piejaukumu sadaljuma koeficients ir lielks par vienu. Parasti zonls kausanas metodi realiz t, ka kvarca vai grafta silt (gar, aur tel) ieliktu attrm materila stienti virza cauri daudzm aurm induktvs karsanas zonm (4.23. att. a). Ieejot karsanas zon, neliels stiena posms, kura garums atbilst zonas platumam, izkst, bet, virzoties r no zonas, atkal kristalizjas. Piejaukumu atomi koncentrjas izkaustaj viel, kas robeojas ar kristlisko fzi. Izkaustais posms pakpeniski prvietojas no stiena viena gala uz otru. Td pa veid attranas process atkrtojas katr nkamaj induktvs karsanas zon, td procesa beigs praktiski visi piejaukumi uzkrjas taj stiena gal, kur pdjais atstj induktvs karsanas iekrtu. o stiena galu nogrie un nodod atkrtotai attranai, bet prj stiena da parasti jau ir sasniegta vajadzg trbas pakpe. Lai novrstu dadu piejaukumu iekanu no apkrtjs vides un materila oksidciju zonls kausanas proces, silti ievieto hermtiski slgt kvarca cilindr, kas pildts ar inertu gzi, piemram, deradi.

4.23. att. Zonls kausanas iekrtu shmas:

a horizontl kausana tel; b beztea vertikl kausana: 1 attrm materila stientis; 2 izkaustie stiena posmi; 3 kvarca cilindrs; 4 silte (telis); 5 induktvs karsanas iekrtas vijumi; 6 statvs.

Ja attrmajam pusvadtjam, piemram, silcijam, ir tik augsta kuanas temperatra, ka kst iespjama t reakcija ar siltes materilu, pielieto beztea zonls kausanas metodi

156

(4.23. att. b). Td gadjum attrm materila stienti induktvs karsanas iekrt ievieto vertikli, un izkaustais posms stient noturas tikai virsmas spraiguma spku d. Zonls kausanas metodi var realizt ar tdjdi, ka kvarca cilindrs ar attrmo materilu novietots nekustgi, bet prvietojas induktvs karsanas iekrtas vijumi. Supertras vielas var iegt ar pc sublimcijas metodes (4.24. att.). Tas iespjams gadjumos, kad vielai raksturgs liels tvaika spiediens un ttad ar spja izgaist tiei no cieta agregtstvoka. Sublimto tvaiku kondensjot, iegst oti tru vielu, jo piejaukumi paliek cietaj fz.

4.24. att. Ietaises shma kristalizcijai ar sublimcijas metodi

oti perspektvs pamiens supertru vielu ieganai ir joddmetode. T pamatojas uz daudziem miskiem savienojumiem raksturgo pabu sadalties vienkrs viels, ja os savienojumus sakars ldz pietiekami augstai temperatrai. Parasti tehnoloiskaj proces izmanto metlu un citu elementu joddus, td ar metodei ir ds nosaukums. Procesu realiz vakuum kvarca vai stikla trauk. Taj ievada metla stiepli, kuru sakars ldz vajadzgajai temperatrai, laiot cauri strvu. Pc tam no trauka izskn gaisu un ievada atbilstoo joddu. Jodda tvaiks pie stieples augst temperatr sadals, trs metls vai pusvadtjs elements nogulsnjas uz stieples, bet jods paliek brv stvokl gzes veid. Pusvadtju monokristlu ieganai visbiek izmanto ohraska metodi (4.25. att.). s metodes pamat ir monokristla audzana, izvelkot to no izkausta materila vakuum vai inertas gzes atmosfr. Izkaust viela atrodas tel noteikt temperatr, kas nedaudz (par daiem kelviniem) prsniedz kuanas temperatru. Vielas temperatru stabiliz ar termostatu. Perpendikulri idrs vielas lmenim novietots stienis, kas rot ap savu asi. Stiea gal piestiprints monokristla ierosinjuma kristli. Ar to pieskaras idrs fzes

4.25. att. Pusvadtju monokristla iegana ar ohraska metodi:

1 telis ar kausjumu; 2 kristls; 3 krsns; 4 dzesintjs; 5 stiepanas mehnisms

virsmai, ldz kristli apkst, un tad to lni (ar trumu 12 mm/min) ce uz augu. Izkausts vielas stabi kohzijas un virsmas spraiguma spku ietekm paceas ldzi kristliam virs idrs fzes lmea un atdziestot saciet, turpinot ierosinjuma kristlia rei. T veidojas monokristls, kur aug gan garum, gan platum. Monokristla diametrs atkargs no izkausts vielas temperatras jo t ir zemka, jo diametrs lielks. Lai iegtu monokristlu ar preczu un nemaingu diametru, temperatrai jbt konstantai ar precizitti

157

ldz kelvina desmitdam. Td veid iegst, piemram, germnija monokristlus, kuru diametrs sasniedz 100 mm. Audzjot monokristlus pc ohraska metodes, var palielint ar to trbas pakpi ja piejaukumu sadaljuma koeficients ir lielks par vienu, piejaukumi koncentrjas taj monokristla da, kuru no tea izvelk pdjo. Pusvadtju ieru izgatavoanai parasti vajadzgas oti plnas monokristliskas plksntes, td pc ohraska metodes iegtos monokristlus sadala plksnts, tos sazjot vai sagrieot. Grieanas opercija, kas jveic oti preczi, ir visai darbietilpga un rada ievrojamus materila zudumus (ldz 50%). Bez tam grieanas proces iegtajai plksnu virsmai ir defekti. Lai tos novrstu, virsmu mehniski un miski apstrd slp, pul, attauko un kodina. Ar ie procesi ir darbietilpgi, tos grti mehanizt un automatizt. Td pdj laik apgta dendrtu tipa monokristlu audzana lielu, sazarotu plnu plku veid. Pusvadtju ieru izgatavoana no dendrtu plksnm ir vienkrka, racionlka un vieglk automatizjama (4.26. att.).

4.26. att. Silcija monokristla un saules baterijs nas un moduls izgatavoana (The overall process of monocrystalline silicon solar cell and module production)

158

Msdienu elektronik un radiotehnik, plak izvroties mikrominiaturizcijas tendencm, rodas nepiecieamba pc sevii plnm monokristliskm pusvadtjam plvm. du plvju izgatavoanas tehnoloisks metodes auj ekonomt pusvadtjus materilus un ievrojami samazint tehnoloisk procesa darbietilpbu, izveidojot pusvadtju plvi k gatavu ierces elementu. Rodas ar iespja plves audzanas proces izveidot p-n prejas, kontaktus, kapacittes, pretestbas un citus elektronisks shmas elementus. Plvju tehnoloijas attstba pamatojas galvenokrt uz pusvadtju kristalizciju no gzes vides, izmantojot gztransportreakcijas, un uz epitaksilo nogulsnanu no nestehiometriska kausjuma. Monokristlisks silcija plves audzana uz silcija starpsla, izmantojot gztransportreakciju, shematiski pardta 4.27. attl. Slgt ampul ievietots silcijs, jods un starpslnis, uz kura veido plvi. Ar elektriskiem sildelementiem temperatru ampulas vien gal paaugstina ldz 11000C, bet otr ldz 900C. 1100C temperatr jods rea ar silciju, veidojot silcija dijoddu SiI2. Tas difund uz ampulas otru galu, kur 900 C temperatr sadals, veidojot silcija tetrajoddu SiI4 un brvu silciju, kas nogulsnjas uz silcija starpsla, veidojot monokristlisku plvi. Ja ts kristlisks asis ir starpsla kristlisko asu turpinjums, iegto plvi sauc par epitaksilu plvi. Silcija tetrajodds savukrt difund uz ampulas karstko galu, tur, pievienojot silciju, atkal prvras par dijoddu, un skas jauns reakcijas cikls. o gztransportreakcijas ciklu var aprakstt ar viendojumu dzesana 2SiI2 SiI4 + Si. karsana Ja ampul ievieto ar lejoo vielu halogendus, nogulsnjamo plvi var let ar vajadzg tipa piejaukumiem un pat izveidot p-n preju.

4.27. att. Epitaksils silcija plves audzanas shma: 1 sildelementi; 2 starpslnis.

Pie vienkrkajm p-n prejas ieganas metodm pieder ts izveidoana monokristl, ko audz pc ohraska metodes. Ja, piemram, monokristlu veido n germnijs un kd moment kausjumam tel pievieno p germniju, tas piedals monokristla tlko slu veidoan, td monokristl rodas p-n preja. Pc ohraska metodes p-n preju var iegt ar, mainot trumu, ar kdu monokristlu izvelk no kausjuma, kas satur akceptorpiejaukumus un donorpiejaukumus, jo piejaukumu sadaljuma koeficients donorpiejaukumiem parasti ir mazks nek akceptorpiejaukumiem. Visbiek p-n preju izveido pc iekausanas metodes. T, piemram, uz n germnija plksntes virsmas novieto akceptora indija graudiu. Plksnti karsjot, indijs izkst, dina germniju un difund taj. Indija atomi germnija kristliskaj re veido akceptoru tipa defektus un rada caurumu vadtspju. T rezultt germnija izveidojas p-n preja. Difzijas metode p-n prejas ieganai pamatojas uz donorpiejaukumu vai akceptorpiejaukumu difziju pusvadtj. difzija notiek pietiekami augst temperatr no gzveida fzes vai ar pulvera. Lai izveidotu uzdots formas un lieluma p-n preju, prjo pusvadtja virsmu nosedz ar masku aizsargslnti (visbiek oksdu), kas ir pietiekami blvs, lai caur

159

to nenotiktu piejaukumu difzija.

4.12. Pusvadtji materili

Pusvadtju materilu nozmgks pabas kvalitatvi ir viendas, tau var stipri atirties kvantitatvi pc atbilstoo raksturlielumu skaitliskajm vrtbm un raksturlku patnbm. Dados konkrtos izmantoanas apstkos ir svargas dadas materilu pabu vai efektu grupas. Td biei vien pusvadtjus materilus klasific ar pc izmantoanas veida. Materiliem, kurus lieto pusvadtju taisngrieiem un diodm, nepiecieams liels maksimlais pieaujamais spriegums un strvas blvums, liels taisngrieanas koeficients, k ar laba jutba, ko raksturo slieka spriegums. Termorezistoru izgatavoanai lieto materilus, kuriem raksturga oti liela patnjs pretestbas temperatras koeficienta absolt vrtba. Fotorezistoriem vispiemrotkie ir materili ar nelielu aizliegts zonas platumu un atbilstoi labu fotovadtspju, k ar ar piemrotu spektrlo jutbu. Holla devjiem, kurus lieto mranas tehnik, nepiecieams liels pieaujamais strvas, blvums, ttad ar maksimli liels ldinesju kustgums. Ar specifiskm pabm kas nav raksturgas lielkajai daai pusvadtju materilu, atiras viengi materili, kurus izmanto nelinero pusvadtju rezistoru izgatavoanai. Tas izskaidrojams ar atbilstoo materilu sastvu un struktru. No liel skaita neorganiskas un organiskas izcelsmes pusvadtju materilu tehnik galvenokrt lieto germniju, silciju, selnu, telru, silcija karbdu un binros savienojumus.

4.12.1. Vienkrie pusvadtji materili

No zinmajm divpadsmit vienkrajm vielm, kam raksturgas pusvadtju pabas, par pusvadtjiem materiliem lieto tikai trs germniju, silciju un selna heksagonlo modifikciju. o vielu galvenie fiziklie raksturlielumi doti 4.1. tabul, bet p-n prejas pabas 4.2. tabul. 4.1. tabula Vienkro pusvadtju galvenie raksturlielumi

Raksturlielums
Rea konstante Blvums Liners izpleans temperatras koeficients (t = 0...100 C) Siltumvadtspjas koeficients Kuanas temperatra Patstvgo ldinesju koncentrcija Patstvg patnj elektrovadtspja Aizliegts zonas platums Elektronu kustgums Caurumu kustgums Dielektrisk caurlaidba

Mrvienba
nm 10 kg/m3
3

Germnijs
0,566 5,3 6 55 936 2,510 19 1,47 0,115 0,39 0,19 16

Silcijs
0,542 2,3 4,2 80 1420 10 15 510 -4 0,179 0,14 0,05 12,5

Selns
0,434 4,8 50 0,4 220 0,252 510 -5 0,01 6

10 -6 K -1 W/(mK) C m-3 S/m aJ 2 m /(Vs) m2 /(Vs)

Germnijs. Germnijs (Ge) ir Mendeejeva periodisks sistmas IV grupas elements, kura eksistanu Mendeejevs paredzja jau 1871., bet 1886. gad atklja vcu miis Vinklers. Saturs Zemes garoz ir 210-4 %. Germnijs ir oti izkliedts elements. Parasti to iegst, prstrdjot krsaino metlu rdas un no akmeogu un brnogu pelniem. Germniju iegst saretu misku un termisku procesu rezultt. Piemaisjumu saturs nedrkst prsniegt 510-9 %.

160

4.2. tabula Vienkro pusvadtju p-n prejas pabas

Raksturlielums Pieaujamais spriegums (maksimlais) Slieka spriegums Strvas blvums (maksimlais) Taisngrieanas lietderbas koeficients Darbms Darba temperatra (maksiml) Sproststrva pretslgum Mrvienba V V A/cm2 % h C % Germnijs 300 0,3...0,4 100 99 >104 70 100 Silcijs 600 0,7-0,8 100 99 >104 120 ... 200 1 Selns 18...36 0,3 ... 0,4 0,1 (0,5... l)104 75

Trs germnijs ir sudrabot krs ar metlisku spdumu, ciets un trausls. Tas kristalizjas dimanta struktr. Kuanas temperatra ir 937 C, blvums 5300 kg/m3. Kristlisks germnijs gais istabas temperatr ir miski izturgs, den st maz, praktiski nest HCl un ataidt H2SO4. Aktvi dintji ir slpekskbes un fluorderaskbes maisjums un deraa prskbes dums. Germnija monokristlu ieganai izmanto ohraska metodi. Germnijam ir labi elektriskie raksturlielumi mazs aizliegts zonas platums, liela patstvgo ldinesju koncentrcija, liels ldinesju kustgums. Labas ir ar germnija p-n prejas pabas. Attrta germnija elektriskie raksturlielumi: v = 0,5 m; r = 16,3. Leto marku germnijam ar elektronu (n tipa) elektrovadtspju v = 0,07-0,5 m, ar caurumu (p tipa) elektrovadtspju v = 0,01 - 0,45 m. Germniju lieto dadu tipu diou un tranzistoru, Holla EDS devju, tenzodevju izgatavoanai. Germnija optisks pabas auj to izmantot fotodiou un fototranzistoru izgatavoanai, k ar kodoldaiu skaittju izgatavoanai. Germnija apartu darba temperatra ir no -60 ldz +70 C. Silcijs. Ar silcijs ir periodisks sistmas IV grupas elements, td daudzas t pabas ir ldzgas germnija pabm. Kovalentos savienojumos silcija maksimla valence ir 4. Kristliskajai struktrai raksturgs dimanta tipa kubiskais reis. Saturs Zemes garoz 16,7 %. Pretji germnijam ir viens no visizplattkajiem elementiem Zemes garoz. Brv veid nav sastopams. oti biei sastopams silcija dioksds SiO2, galvenokrt k parasts smiltis, kas noder par izejmaterilu visu prjo Si savienojumu ieganai, tomr sakar ar to, ka silcija savienojumu lielk daa ir miski un termiski oti stabila, izejvielu izvle tra silcija ieganai ir ierobeota. Visbiek im nolkam izmanto silcija halogendus (SiCl4, Sil4 u.c.) vai silnu SiH4. Tru silciju no tetrahlorda iegst, to reducjot ar alvas tvaiku. Tlks silcija attranas, leanas un monokristlu ieganas metodes ir tdas paas k germnijam, tikai tehnoloiski saretkas silcija augsts kuanas temperatras d. T, piemram, silcija zonlo kausanu realiz tikai pc beztea vertikls metodes. Silcija leanai par donorpiejaukumiem parasti lieto fosforu vai arsnu, bet par akceptorpiejaukumiem boru vai alumniju. Attrt silcij piemaisjumu nedrkst bt vairk par 10-11 %. Pulta Si paraugiem ir trauda krsa. Si, tpat k Ge, ir ciets un trausls materils. Attrta silcija raksturlielumi: blvums 2300 kg/m3; kuanas temperatra 1415C; v =2,3 m; r = 11,7. Silcijam ir lielks aizliegts zonas platums nek germnijam, td silcijam raksturga daudz mazka patstvgo ldinesju koncentrcija un patnj elektrovadtspja. Ar ldinesju kustgums ir vairkkrt mazks nek germnijam. Elektroncaurumu prejas pabas silcijam ir labkas divreiz lielks pieaujamais spriegums, ievrojami lielka jutba (slieka spriegums ir 10 reizes mazks), augstka darba temperatra un par divm krtm mazka sproststrva. Turklt pabas ir stabilkas, mazk atkargas no rjiem apstkiem. Pie-

161

aujam darba temperatra atkarba no trbas pakpes sasniedz 120...200C. Letam Si ar n tipa elektrovadtspju v = 0,003 2 m; ar p tipa elektrovadtspju v = 0,06 50 m. Pareiz Si ir pusvadtju elektronikas bzes materils. To izmanto integrlajs mikroshms. No silcija izgatavo dada tipa pusvadtju diodes, tranzistorus, stabilitronus, tiristorus. Plas lietojums ir Si fotodiodm, fototranzistoriem, saules bateriju fotoelementiem. Tpat ka Ge, Si lieto Holla EDS devju, tenzodevju un kodolstarojuma detektoru izgatavoanai. Pusvadtju tehnik parasti izmanto monokristlisks silcija plksntes un plves. No tm izgatavo dadu tipu diodes, tranzistorus, fotoelementus, fotorezistorus, Holla devjus, tenzodevjus un citas ierces. Silcija fotoelementiem jeb saules baterijm raksturgs oti augsts (saldzinjum ar citiem fotoelementiem) lietderbas koeficients, kur sasniedz 10...18%. Silcija saules baterijas lieto radioaparatras baroanai mkslgajos Zemes pavadoos un kosmosa kuos, ka ar saules elektrostacijs, kas Saules gaismas eneriju prveido elektroenerij. T k Si aizliegts enertisks zonas platums ir lielks nek germnijam, silcija aparti var strdt pie augstkm temperatrm. Darba temperatras augj robea silcijam ir 180-200C. Selns. Selns (Se) periodisks sistmas VI grupas elements. Selns ir vissenk lietotais pusvadtjs materils. Selns dab ir stipri izkliedts. Saturs Zemes garoz 10-5 %. No vairkm elementa modifikcijm pusvadtja pabas piemt tikai kristliskajam selnam ar heksagonlu rei. Selna ieganai izmanto srskbes raoanas un vara elektroltisks rafinanas atkritumus. Cietam Se var bt amorfa vai kristliska struktra. Melnais amorfais selns ir dielektriis (v = 1011 m). No t iegst pelko kristlisko selnu. Tas ir p tipa pusvadtjs ar polikristlisku struktru. Tatad seln praktiski novrojama tikai caurumu vadtspja. Vadtspjas caurumu koncentrcija seln ir 31020 m -3 (ja patnj pretestba ir 1000 m). Elektriskie raksturlielumi selnam ir sliktki nek germnijam un silcijam, td pdj laik seln lietoana saaurins. Selna galvenie raksturlielumi: blvums 4800 kg/m3; kuanas temperatra 220C; v = 0,83 510 m; r = 6,3. No seln izgatavo taisngrieus un fotoelementus. Lai iegtu p-n preju, uz metla pamatnes (diska) izveido plnu (30...40 m) seln krtiu, kuru prklj ar bismuta, alvas un kadmija sakausjumu. is sakausjums tiek izmantots ar par otru elektrodu. Disku formjot pret-slgum, kadmija atomi difund seln, miski rea ar to un veido plnu kadmija selenda CdSe plvi. Starp p selnu un n pusvadtju kadmija selendu rodas p-n preja. Seln taisngrieu raksturlielumi ir daudz sliktki nek citu pusvadtju taisngrieu raksturlielumi, tau seln taisngriei ir vienkri ekspluatcij, nejtgi pret prslodzi un mitrumu, k ar relatvi lti. Ldzgi taisngrieiem izgatavo ar selna fotoelementus, kuru lietderbas koeficients ir tikai 0,2%. Maksiml fotojutba tiem ir spektra redzamaj da. Selna darba temperatra taisngrieos ir -60 +75 C. Telrs. Telrs (Te) periodisks sistmas VI grupas elements. Saturs Zemes garoz ir 10-7 %. Telra ieganai, tpat k selna ieganai, izmanto srskbes rpniecbas atkritumus (kameru un kanlu putekus, skaloanas toru nogulsnes), k ar svinacinka rdu prstrdes atlikumus un nogulsnes ("dues"), kas rodas, elektroltiski rafinjot varu. Ar telram ir amorfa un kristliska struktra. Tas ir sudraboti balts. Telrs var bt k ar n tipa, t ar ar p tipa elektrovadmbu. Telra galvenie raksturlielumi: blvums 6200 kg/m3; kuanas temperatra 451C; v = 2,910-3 m. Telru lieto sakausjumos ar bismutu, antimonu un svinu, kurus izmanto termoelektrisko eneratoru izgatavoanai. Selna un telra savienojumi ir indgi.

162

4.12.2. Saliktie savienojumi AIIBVI tipa savienojumi. Lielk neorganisko salikto pusvadtju materilu grupa ir AIIBVI tipa savienojumi. Pie tiem pieder II grupas metlu halkogendi oksdi, sulfdi, selendi un telurdi. Pc pabm un izmantoanas veida tiem ldzgi ir ar vairku citu metlu halkogendi, td tie aplkoti kop ar o grupu. misk saite ajos savienojumos ir oti tuva jonu saitei. Nozmgkie metlu oksdi ir vara oksds CuO, mangna oksds Mn3O4, kobalta oksds Co3O4, niea oksds NiO, cinka oksds ZnO, titna oksds TiO2, urna oksds UO2 un dzelzs oksds Fe2O3, k ari vara oksiduls Cu2O. Metlu oksdi ir cietas, blvas vielas ar polikristlisku struktru un augstu kuanas temperatru. Aizliegts zonas platums tiem ir mazs no attodoulu tkstodam ldz desmitdam. No citiem pusvadtjiem materiliem oksdi atiras ar sevii lielu patnjs pretestbas temperatras koeficienta negatvo vrtbu (ap 10-2 K-1). Td vairkus oksdus un oksdu maisjumus lieto termorezistoru izgatavoanai. Termorezistoru pretestba ir oti atkarga no temperatras. Tos izgatavo gan no n pusvadtjiem, gan ar no p pusvadtjiem ar atbilstoiem piejaukumiem. Piejaukumu kondukcija nosaka tikai termorezistora nominlo pretestbu, patnjs pretestbas temperatras koeficients atkargs no pamatvielas. Rpniecba rao vairk nek 100 dadu tipu termorezistorus, kam raksturgs plas nominlo pretestbu diapazons. Termorezistorus parasti izgatavo pc keramisks tehnoloijas metodes. Plak lietotie termorezistoru tipi, kurus izgatavo atbilstoi no vara un mangna oksdu vai kobalta un mangna oksdu maisjuma.

4.28. att. Termorezistoru voltampru raksturlknes:

1 spriegumu paaugstinot lnk; 2 spriegumu paaugstinot trk; 3 konstant temperatr.

Termorezistoru pretestbas inerci, mainoties temperatrai, raksturo laika konstante laiks, kur rezistora pretestba pc rezistora prvietoanas no 0C temperatras 100 C temperatr samazins e reizes (e naturlo logaritmu bze). Nehermetiztiem MMT un KMT tipa termorezistoriem laika konstante ir 85 s, hermetiztiem 115 s. Teortisk voltampru raksturlkne termorezistoram konstant temperatr ir linera. Praktiski raksturlknes uzemanas laik rezistors caurplstos strvas d sasilst, t pretestba samazins un lkne kst izteikti nelinera (4.28. att.). Termorezistora temperatra atkarga no izdalt siltuma daudzuma, td lknes stvoklis atkargs ne tikai no strvas, bet ar no sprieguma paaugstinanas truma. Spriegumu paaugstinot lnk, termorezistora pretestba samazins vairk. Termorezistorus izmanto galvenokrt mranas tehnik, k ar temperatras regulanai un termokompenscijai, sprieguma stabilizanai, strvas laika releju izgatavoanai un citiem nolkiem. Metlu oksdus izmanto ar taisngrieos. Pirmos pusvadtju taisngrieus izgatavoja no p pusvadtja vara oksidula (kuproksa taisngriei), bet tagad im nolkam lieto citus materilus, kuriem ir labkas p-n prejas pabas, galvenokrt germniju un silciju. Taisngrieus izgatavo ar no titna oksda TiO2. Metlu sulfdiem, selendiem un telurdiem pabas ir ldzgas. Parasti lieto kadmija sulfdu CdS, antimona sulfdu Sb23, bismuta sulfdu Bi2S3, tallija sulfdu T12S, svina sulfdu PbS un

163

sudraba sulfdu Ag2S, kadmija selendu CdSe, indija selendu InSe un svina selendu PbSe, ka ar kadmija telurdu CdTe, bismuta telurdu Bi2Te3 un svina telurdu PbTe. Metlu sulfdi, selendi un telurdi ir cietas polikristliskas vielas ar dadu blvumu un kuanas temperatru. Biei vien tiem ir dadas modifikcijas, bet pusvadtju pabas piemt tikai kristliskajm modifikcijm. s grupas materilu galvenie raksturlielumi doti 4.3. tabul. 8.3. tabula Dau metlu sulfdu, selendu un telurdu galvenie raksturlielumi Savienojums tku, 0C W0, aJ un, [m2/(Vs)] up, [m2/(Vs)]
CdS CdTe Bi 2 S 3 Bi 2 Te 3 PbS PbSe PbTe Ti 2 S Ag2 S 1750 1045 685 585 1114 1088 920 448 860 0,34 0,23 0,20 0,026 0,06 0,041 0,04 0,18 0,16 0,025 0,045 0,057 0,04 0,12 0,21 0,005 0,01 0,015 0,06 0,08

Aizliegtas zonas platums s grupas materiliem ir mazs. Atkarb no piejaukumu veida tie var bt gan n, gan p pusvadtji. Spilgtk izteikt pusvadtju paba iem savienojumiem ir iekjais fotoefekts, td tos biei lieto fotorezistoru izgatavoanai. ai nolk uz dielektriskas pamatnes vakuum kondens sulfda tvaiku, t izveidojot pusvadtja krtiu. Pamatnes mals analoiski izveido metla elektrodus. Fotorezistori ir jutgi gaismas indikatori, kas rea uz gaismas plsmas mainanos apgaismojumam pastiprinoties, fotorezistoru pretestba samazins. Viens no galvenajiem fotorezistoru raksturlielumiem ir fotostrva If, kas vienda ar gaismas strvas Ig un tumsas strvas It, starpbu: If = Ig- It. (4.27) Fotostrva nav lineri atkarga no apgaismojuma, td fotorezistoru raksturoanai biei vien lieto patnjo jutbu kf, ko aprina pc formulas If , (4.28) kf = U kur gaismas plsma (lm); U spriegums (V). Fotorezistoru jutba palielins, pazeminoties temperatrai. Visjutgkos rezistorus izgatavo no kadmija sulfda. Fotorezistoru spektrl jutba atkarga no pusvadtja materila aizliegts zonas platuma. Svina sulfda un kadmija sulfda fotorezistoriem maksiml spektrl jutba ir spektra redzamaj da, bet tallija sulfda fotorezistoriem spektra infrasarkanaj da. No sudraba sulfda izgatavo ar termorezistorus un oti jutgus fotoelementus. No cinka sulfda, kadmija sulfda un cink selenda ar sudraba, vara un citu aktivatoru piedevm izgatavo luminoforus. Luminiscence pusvadtjos izskaidrojama ar rekombinatvo spdanu. AIIIBV tipa savienojumi. Pie AIIIBV tipa savienojumiem pieder periodisks sistmas III grupas elementu Al, Ga un In savienojumi ar V grupas elementiem P, As un Sb, ttad alumnija, gallija un indija fosfdi, arsendi un antimondi. misk saite ajos savienojumos ir prejas forma starp polam kovalento saiti un jonu saiti. AIIIBV tipa savienojumus iegst, sakausjot atbilstos vienkrs vielas un attrot piejaukumus pc zonls kausanas metodes. Vajadzgo elektrokondukcijas tipu iegst, pievienojot 164

atbilstoi akceptorpiejaukumus II grupas elementus vai donorpiejaukumus VI grupas elementus. Kristlisk struktra ldzga dimanta kubiskajam reim. o savienojumu pabas ir daudzveidgas, to galvenie raksturlielumi doti 4.4. tabul. 4.4. tabula III V A B tipa savienojumu galvenie raksturlielumi SavienoD, t ku, W0, un, up , ni, 0 jums 103 kg/m3 C aJ [m2/(Vs)] [m2/(Vs)] m-3 AlP 2,36 1500 0,5 GaP 4,14 1500 0,36 0,011 0,0075 10 InP 4,47 1067 0,206 0,46 0,065 1015 14 AlAs 3,81 600 0,35 14 GaAs 5,30 1240 0,216 0,85 0,04 10 11 InAs 5,68 942 0,058 3,0 0,05 2 1015 14 AlSb 4,15 1060 0,26 0,04 0,02 GaSb 5,65 706 0,11 0,40 0,14 15 16 InSb 5,68 523 0,029 8,0 0,12 1,610 16 Vairkiem s grupas materiliem ir izcilas pabas un liela praktiska nozme pusvadtju tehnik. Indija antimonds ir pelka viela ar metlisku spdumu. im materilam ir oti aura aizliegt zona un lielks elektronu kustgums nek citiem pusvadtjiem materiliem, td indija antimonds ir oti piemrots jutgu Holla devju izgatavoanai. Galvenais akceptorpiejaukums indija antimondam ir cinks, bet donorpiejaukums telrs. Materilam piemt oti liela patnj fotovadtspja, it pai zem (idra slpeka) temperatr spektra infrasarkanaj da. o patnbu izmanto fotorezistoros un fotodiods. No indija antimonda izgatavo ar taisngrieus. Pc pabm un izmantoanas veida tam ldzgs ir indija arsends. Gallija arsends ir pelka viela ar violetu nokrsu. Tam ir platka aizliegt zona nek silcijam, ar kuanas temperatra ir augsta, td materils piemrots ekspluatcijai augst temperatr (ldz 450C). No gallija arsenda izgatavo augstas temperatras diodes, tranzistorus, fotoelementus. Ldinesju kustgums ir relatvi liels. Par akceptorpiejaukumiem lieto cinku, kadmiju un varu, bet par donorpiejaukumiem sru, selnu un telru. Gallija arsenda fotoelementiem lietderbas koeficients sasniedz 7%. No deenerta gallija arsenda izgatavo tunediodes, kuras izmanto par prslganas elementiem dads radiotehnisks iekrts. Tunediodes stabili darbojas ldz 1011 Hz frekvencei, patr niecgu jaudu, k ari ir maz jutgas pret temperatras svrstbm un jonizjoo radiciju. AIVBIV tipa savienojumi. Nozmgkais AIVBIV tipa savienojums ir silcija karbds SiC, ko sauc ar par karborundu. Tas ir loti ciets, trausls, pret statiskm slodzm izturgs materils ar kovalento saiti un kristlisku struktru. Kristliskais reis ir tds pats k dimantam. Silcija karbda monokristlus dab atrod niecg daudzum. Tehnikas vajadzbm polikristlisku silcija karbdu iegst no silcija dioksda (kvarca smiltm), reducjot to ar oglekli. Tas notiek elektriskaj krsn, karsjot SiO2 un ogles maisjumu ldz 2000 C: SiO2 + 3C SiC+2CO. Pilngi trs silcija karbds ir bezkrsains, tau tds atrodams reti. Dadi piejaukumi pieir silcija karbdam specifisku krsojumu un rada piejaukumu vadtspju. Periodisks sistmas V grupas elementu (P, As, Sb, Bi) atomu piejaukums pieir silcija karbdam zau krsu un, tpat k silcija uzvija nestehiometrisk sastv, rada donoru tipa defektus. Turpretim II grupas elementu (Ca, Mg) vai III grupas elementu (B, Al, Ga, In) atomu piejaukums pieir

165

silcija karbdam zilu vai violetu krsu un, tpat k ogleka uzvija sastv, rada akceptoru tipa defektus. Pamatvadtspja novrojama tikai tad, ja temperatra prsniedz 1400C. Termisk izturba silcija karbdam ir oti augsta tas vispr nekst, bet 2600...2700C temperatr sublimjas. Td supertru silcija karbdu iegst pc sublimcijas metodes. Galvenie silcija karbda elektriskie raksturlielumi ir di: W o = 0,450,50 aJ; u n = 0,3 m 2 /(Vs); u p = 0,02 m2(Vs); = 6,5...7,5, patnja pretestba atkarba no piejaukumu veida un daudzuma var mainties oti plas robes v = 102-105 m, blvums 3200 kg/m3; Silcija karbdu izmanto galvenokrt varistoru nelineru pusvadtju rezistoru izgatavoanai (lieto automtisks regulanas iercs). Bez tam izgatavo gaismas diodes, k ar augstas temperatras diodes, tranzistorus, tenzorezistorus, augstas enerijas daiu skaittjus, kas var strdt miski agresvs vids.

U, V

4.29. att. Varistora voltampru raksturlkne.

Cietbas un trausluma, k ar termisko pabu d silcija karbdu nevar mehniski vai termiski apstrdt. Td varistorus izgatavo no pulver sasmalcinta silcija karbda, izmantojot neorganisku saistvielu. Atkarb no saistvielas veida izir vairkus silcija karbda materilus. Nozmgkie no tiem ir tirts, vilts, letins un silts. Tirt saistviela ir mlaina keramika, vilt idrais stikls, bet letin ultraporcelns. Varistora voltampru raksturlkne ir oti nelinera un pilngi simetriska pretjiem strvas virzieniem (4.29. att.). Strvas I nelinero atkarbu no sprieguma U apraksta viendojums I = kU, (4.29) kur k koeficients, kas atkargs no materila pabm un varistora izmriem; nelinearittes koeficients, kura skaitlisk vrtba var sasniegt 7. Varistora voltampru raksturlkne nav izskaidrojama ar pusvadtju visprgm pabm, bet tikai ar varistora materila patnjo sastvu un struktru. Starp atseviiem silcija karbda kristliskajiem graudiiem materil atrodas biezkas vai plnkas saistvielas vai oksda krtias. Strva varistora plst pa daudzm kristlisko graudiu dtm, kurs kontaktpretestba starp graudiiem ir relatvi maza. Paaugstinot spriegumu, kontaktpretestba starp atseviiem graudiiem samazins gan elektronu emisijas, gan kontaktlaukumiu mikrosasilanas, gan izolcijas krtiu caursites rezultt. Td pieaug strva ajs dts, k ar palielins parallo du skaits, pa kurm plst strva. Pazeminot pieslgto spriegumu, kontaktpretestba atkal palielins, td varistora pretestba atgst skotnjo vrtbu. Pc izmantoanas veida izir augstsprieguma un zemsprieguma varistorus. Augstsprieguma varistorus lieto elektroenerijas prvades lniju aizsardzbai pret prsprie-

166

gumu. im nolkam, izmanto keramisk korpus iemonttus vilta diskus. Norml lnijas darba rem vilta prsprieguma novadtja pretestba ir oti liela un strva taj niecga. Ja lnij rodas prspriegums, novadtja pretestba strauji samazins, un atpildes strva caur novadtju aizplst zem. Pc tam, spriegumam pazeminoties, prsprieguma novadtja pretestba atkal atgst nominlo vrtbu. Zemsprieguma varistorus, kuru darba spriegums ir 3 200 V, lieto radiotehnikas un automtikas shms, k ar skaitoanas tehnik. os varistorus izgatavo no tirta vai letina. Varistoru darba temperatra parasti ir -50...+ 80C. No supertra monokristliska silcija karbda, kuru iegst pc sublimcijas metodes, izgatavo taisngrieus, kuru darba temperatra var sasniegt 500 C. Silts. Karborunds diezgan labi vada elektrbu, td to izmanto elektriskajs krsns par sildelementiem. Vl biek im nolkam lieto t. s. siltu. Silta stieus izgatavo no silcija karbda, kristlisk silcija un ogleka. Tiem ir paaugstinta patnj pretestba 0,0010,1 m un augsta termoizturba maksiml darba temperatra 1500 C. Silts ir pusvadtjs. T patnj pretestba, temperatrai paaugstinoties, samazins. Siltam ir augsta mehnisk stiprba, liela misk stabilitte.

4.13. Stiklveida pusvadtji

Pusvadtju pabas novrojamas ar daiem neorganiskajiem stikliem. Tas izskaidrojams ar zinmas krtbas eksistenci amorfaj struktr, ja t ir stiklveida stvokl. Atirb no kristliskajiem pusvadtjiem stiklveida pusvadtjos valences un vadtspjas zonas ir vairk izplduas, td aizliegt zona ir relatvi aura parasti 0,13. . .0,35 aJ. T k struktra nav kristliska, nav ar defektu ietekmes uz elektrovadtspju piejaukumi btiskas izmaias elektrovadtspjas proces nerada. Ldinesju kustgums nav atkargs no materila sastva un neprsniedz 10-4 m2/(Vs). patnjs elektrovadtspjas un temperatras sakarbas raksturlkne ir eksponencila, bez lzumpunktiem, kas raksturgi kristliskajiem pusvadtjiem. Stiklveida pusvadtju apgana tehnik skusies tikai nesen. No izpttiem un apgtiem s grupas materiliem jatzm vandijfosftu stikli un halkogendu stikli. Vandijfosftu stikli pc sastva atbilst visprgai formulai V2O5P2O5MexOy, kur Me kds metls (Cd, Co, Zn, Sb u.c.). Atkarba no sastva vandijfosftu stiklos iespjama vai nu elektronu, vai ar caurumu kondukcija. Halkogendu stikli nesatur skbekli. Tos iegst, sakausjot halkognu elementus S, Se un Te ar periodisks sistmas III, IV un V grupas elementiem. Sakausanu izdara kvarca kolbs vakuum. Mksttapanas temperatra iem stikliem ir zema 6 0 . . . 3 0 0 C (atkarb no sastva). Halkogendu stiklos novrojams iekjais fotoefekts, td tos var izmantot fotorezistoru izgatavoanai. Ja stikla plksntei pieliek divus dadu metlu elektrodus un plksnti apgaismo, rodas foto-EDS. Labo dielektrisko pabu d ( = 7,5...10; tg < 610-4) halkogendu stiklus lieto ar kondensatoru izgatavoanai.

4.14. Organiskie pusvadtji

Daos nepiestintos un aromtiskos organiskajos savienojumos, kuriem molekulu struktr ir konjugts divkrs saites, novrojama elektronu kondukcija un pusvadtju pabas. Jonu kondukcija ajos materilos ir niecga. Elektrokondukcijas mehnisms organiskajos pusvadtjos vl nav pilngi noskaidrots. Tas neapaubmi saistts ar elektronu patnjo stvokli konjugto saiu gadjum elektronu mkoi savstarpji prkljas, td n elektroni molekul ir praktiski delokalizti un var pr-

167

vietoties vis vielas tilpuma da, ko ierobeo ie mkoi. Bez tam konstatts, ka iespjama n elektronu preja no vienas molekulas uz otru. preja ir apgrtinta, td ldinesju kustgums niecgs. Piejaukumu ietekm uz organisko pusvadtju elektrovadtspjas raksturu un lielumu atirb no piejaukumu ietekmes uz kristlisku neorganisko materilu elektrovadtspju ir sareta un nav elementri izskaidrojama, Eksperimentli noskaidrots, ka patnjs elektrovadtspjas atkarba no temperatras tpat k dielektrios un stiklveida pusvadtjos ir eksponencila. Daos organiskajos pusvadtjos var novrot ar iekjo fotoefektu un Holla efektu. Organiskie pusvadtji izraisa praktisku interesi divu iemeslu d. Pirmkrt, to mehnisks pabas auj izveidot elastgas un lokanas pusvadtjas iedras un plves, turpretim visi neorganiskie pusvadtji ir cieti un trausli. Otrkrt, sinttisko polimru pusvadtju pabas paver iespjas sintezt jaunus pusvadtjus materilus ar iepriek plnotm pabm. Vienkrkie organiskie pusvadtji ir savienojumi, kuros ietilpst kondensti aromtiskie cikli:

Pie s grupas pieder ar perilns, violantrons un ftalocianni, kuriem struktra ir saretka. iem savienojumiem prsvar raksturga caurumu vadtspja. Pusvadtju pabas piemt ar daiem molekulriem kompleksiem. di kompleksi veidojas, ja starp molekulm rodas donoru-akceptoru tipa mijiedarbba. Donori parasti ir antracns, perilns un citi daudzciklu aromtiskie ogderai, bet akceptori ir broms, jods vai ar srmu metli ntrijs un klijs. o komponentu daudzuma attiecba kompleks var bt no 1 : 1 ldz 1:4. Pie metlorganiskiem kompleksiem pieskaitma ar krsviela vara ftalocianns, kam ldinesju kustgums ir liels un var sasniegt 1 m 2 /(Vs). Pusvadtju pabas piemt ar indigo, eoznam un vairkm citm organiskajm krsvielm. Pusvadtjos polimros konjugto divkro saiu des ir daudz garkas, td ldinesju kustgums un patnj elektrovadtspja ir daudz lielka nek mazmolekulros savienojumos. Praktiski nozmgi ir polimri ar heterociklu dm, piemram, vara poliftalocianns un pirolizts poliakrilnitrils, kura molekuls izveidojas poli-kondenstu heterociklu struktra ar divm konjugto divkro saiu rindm:

No karbociklu pusvadtjiem polimriem jatzm polifenilns

Organisko pusvadtju izmantoana tehnik strauji paplains. No vara poliftalocianna un antracna izgatavo taisngrieu diodes. No termiski apstrdta poliakrilnitrila (piropolimra) iegst termorezistorus ar dada lieluma un zmes patnjs pretestbas temperatras koeficientu. o rezistoru darba temperatra sasniedz 600C. No vara ftalocianna izgatavo ar varistorus, kuru raksturlielumi ir stabili ar tad, ja mains temperatra. Organisko pusvadtju pjezoelementus augsts frekvencs var izmantot par induktivittm integrlajs shms. Vara fta-

168

locianna fotorezistoriem ir izcila jutba gaismas strva tiem ir tksto reiu lielka par tumsas strvu. No policinamdiem izgatavo tenzodevjus, kuru parametru atkarba no temperatras ir mazka, bet tenzojutba lielka nek neorganisko pusvadtju tenzodevjiem.

169

Kontroles jautjumi
1. Ar ko atiras feromagntisko materilu struktra no neferomagntisko materilu struktras? 1. Tiem ir kristlisk struktra; 2. Tiem ir amorfa struktra; 3. Tie sastv no domniem ar magntisko lauku, kas nav viends ar 0; 4. Tie sastv no domniem ar magntisko lauku, kas viends ar 0. 1. Zemes magntiskais spks; 2. Magntisks caurlaidbas atkarbas nelineritte no magntisk lauka sprieguma; 3. Enerijas patri berzei grieot magntiskos domnus; 4. Piestintbas efekts. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. oti mitrs un putekains telps; Ugunsnedros telps; Ar miski aktvu vidi; rj elektroinstalcij. Nemains; Palielins; Samazins; T var gan palielinties, gan samazinties. Izmanto monolto martensita traudu; Izmanto fertu; Izmanto ugunu; Izmanto silicija elektrotehnisko traudu. Stikls; Nihroms; Kondensatoru ea; Vizla. Izmanto monoltu mazogleka elektrotehnisko traudu; Izmanto fertu; Izmanto misiu; Izmanto sudrabu. Polistirols; Kaprons; Polietilns; Getinaks. Getinaks; Bakelts; Vizla; Polivinilhlords.

2.

Feromagntiskajos materilos magntisks indukcijas atkarbai no rj lauka intensittes (histerzes cilpa) ir raksturgs zinms laukums. Kdi ir laukuma raans iemesli?

3.

Kds telps aizliegts izmantot viniplasta caurules?

4.

K mains vara vada vadtspja, ja paaugstins temperatra?

5.

Kdu materilu izmanto maistrvu elektrodzinju statora serdeu izgatavoanai?

1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4.

6.

Kur materils ir elektriskais vadtjs?

7.

Kdu materilu izmanto ldzstrvu releju serdeu izgatavoanai?

8.

Kur ir termoreaktvais materils?

9.

Kur ir termoplastiskais materils?

170

10.

Kuru materilu iegst no gzes (etilns) ar polimerizciju zem spiediena?

1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1.

Kapronu; Polivinilhlordu; Polietilnu; Polistirolu. Mkstina materilu; Uzlabo elektroizolcijas patnbas; Salm plastmasas detaas; Iekrso materilu. Elektrotehniskais trauds; Permalojs; Ferts; Martensita trauds. Bs mazk virpustrvas; Bs mazk enerija uz prmagnetizanu; Bs mazk kuanas temperatra; Bs plastiskki. Bs cietki; Bs mazk virpustrvas; Bs grtk atmagnetizt; Bs izturgki. Samazina kuanas temperatru; Samazina molekulu garumu un pasliktina dielektriskas patnbas; Kst mazk miski izturgi; Kst par termoreaktviem. Polietilns; Keramika; Stiklatekstolts; PVC plastikts. Varu; Volframu; Nihromu; Konstantnu. Varu; Volframu; Nihromu; Konstantnu. Alumnija vadiem prk zema patnj pretestba; Alumnijs mazk izturgs; Alumnijs gais oksidjas; Traudalumnija vadi neeksist. Gaiss; PVC plastikts; Gumija; Porcelns.

11.

Kam kalpo plastifikators?

12.

Kur feromagntais materils nav vadtjs?

13.

Kpc vlams, lai magntmkstiem materiliem btu lielka patnja pretestba?

14.

Kpc magntcietiem materiliem vlams, lai btu platka histerzes cilpa?

15.

K daudzkrtga prstrde ietekm termoplastisko materilu pabas?

16.

Kuri no mintiem dielektriiem ir anizotropi?

17.

Kdu materilu izmanto sildelementu izgatavoanai?

18.

Kdu materils izmanto stiepu rezistoru izgatavoanai?

19.

Kpc gaisvadu lnijs, ldz ar alumnija vadiem, izmanto teraudalumnija vadus?

20.

2. 3. 4. Kas kalpo par izolciju kailiem gaisvadu 1. lniju vadiem? 2. 3. 4.

171

21.

Kds parametrs ir iziroais augstsprieguma izolcijai?

22.

Kpc elektriskos kontaktos nav vlams divu visbiek izmantojamu materilu (var un alumnijs) saskarsme?

1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4.

23.

K saucas plastmasas komponents, kur prveido svei neaido un nekusto viel - reaktoplast? Kurm no m augstas pretestbas sakausjumiem piemt visstabilks termisks patnbas? Kurm no mintiem vadtju materiliem ir visaugstk patnja vadtspja?

24.

25.

26.

Kur no mintiem materiliem ir polimrs?

27.

K plastisk deformcija (kalana) ietekm metlu pabas?

28.

Kdi materili ir elektriskie vadtji?

patnja pretestba; Dielektrisk caurlaidba; Dielektrisko zudumu lea tangenss; Elektrisk stiprba. Starp m metliem notiek misk reakcija; Kontakts izjk sakar ar elektromisko reakciju; Tdu kontaktu grti izolt; Tdi kontakti oti drgi. Pildtjs; Plastifikators; Cietintjs; Poruveidotjs. Nihroms; Konstantns; Manganns; Hromels. Var; Sudrabs; Zelts; Alumnijs. Transformatoru ea; Etilns; Stikls; Viniplasts. Tie kst izturgki; Tie kst plastiskkie; Palielins kuanas temperatra; Samazins kuanas temperatra. ermnijs; Silicijs; Alumnijs; Vizla; Izmanto ermniju; Izmanto siliciju; Izmanto alumniju; Izmanto vizlu.

29.

Kdu materilu izmanto pusvadtju apartu kristlu izgatavoanai?

172

Izmantot literatra
1. Dobelis M. Elektrotehniskie materili. Rga: Jumava, 1997. 2. Kavi. Elektrotehniskie un radiotehniskie materili. Rga: Zvaigzne, 1975. 3. ikuins N. Elektrotehnisko materilu mcba. Rga, 1988. 4. Greivulis Jnis, Rakis Ivars. Moderns elektronikas pamati. Rga, 1992. 5. Popovs V. un Nikolajevs S. Elektrotehnika. Rga, 1971. 6. Zommers K. mijas rokasgrmata. Rga, 1981. 7. ukova Z. Kompozti nkotnes materili. Rga, 1988. 8. Ulpe J., Kupe L. Koka un plastmasu konstrukcijas. Rga, 1991. 9. Rolovs B. Par fiziku un fiziiem. Rga, 1989. 10. Fizikas rokasgrmata /V.Forovs, I.Kolangs, P.Putis u.c. R.: Zvaigzne, 1988. 11. Branka V., Gaumigs V., Puktis P. Fizikas jdzieni, likumi, formulas. Rga, 1989. 12. Zolbergs J. Visprga elektrotehnika. R.: Zvaigzne, 1974. 13. Hall . ., On the new action of magnetism on a permanent electric current, The Philosophical Magazine, 1880, v. 10, p. 301; 14. H.., .., .. . , 1977. 15. , . . . , 1990. 16. . . . , 1989. 17. . . . , 1952. 18. , . , 1964. 19. . . ( , 9). , 1992. 20. . . . , 1991. 21. , . . . , 1989. 22. , . . . , 1991. 23. . . , 1989. 24. . . . , 1959. 25. . ., . . . , 1990. 26. . . ; . , 1983. 27. . . . , 1988. 28. ., , . ., ., 1974;

173