Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Lekciju
konspekts.

12. nodarbība.
Nodarbības mērķis. Apgūt saliktas un apslēpti uzdotas vairākargumentu
funkcijas atvasināšanu. Apgūt augstākas kārtas parciālo atvasinājumu
atrašanu. Iepazīties ar augstākas kārtas diferenciāļa jēdzienu.
Nodarbības saturs. Saliktas vairākargumentu funkcijas atvasināšana.
Apslēpti uzdotas vairākargumentu funkcijas atvasināšana. Augstāku
kārtu parciālie atvasinājumi. Augstākas kārtas diferenciāļi.

12.1. Saliktas vairākargumentu funkcijas atvasināšana.

Īpašība 12.1. Ja funkcijām z = f (u, v), u = u(x, y), v = v(x, y)

eksistē nepārtraukti parciālie atvasinājumi, tad saliktai funkcijai
z = f (u(x, y), v(x, y)) arī eksistē parciālie atvasinājumi, kurus atrod pēc
formulām:
z z u z v
    , (12.1)
x u x v x
z z u z v
    . (12.2)
y u y v y

Pierādījums.
z  z
Pēc parciālā atvasinājuma definīcijas  lim x , kur  x z ir
x x0 x
funkcijas z = f (u, v) parciālais pieugums pēc x. Lai atrastu  x z , ir
jāatrod funkcijas z = f (u, v) argumentu pieaugumi. Acīm redzami, ja
funkciju u = u(x, y) un v = v(x, y) argumentu x izmaina par ∆x, tad iegūst
šo funkciju parciālos pieaugumus pēc x:
 x u  u  x  x, y   u  x, y  ,  x v  v x  x, y   v x, y  ,

kurus var uzskatīt par funkcijas z = f (u, v) argumentu pieaugumiem.

Izmainot funkcijas z = f (u, v) argumentus par lielumiem  x u un  x v ,
iegūst šīs funkcijas pieaugumu  x z . Atgādināsim iepriekšējās
nodarbības īpašību 11.2:

www.vu.lv 12. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Īpašība 11.2. Ja funkcijai z = f (x, y) punktā (x, y) un tā apkārtnē

z z
eksistē nepārtraukti parciālie atvasinājumi x
un y
, tad funkcijas
pilnais pieaugums šajā punktā ir
z z
z = x  y  o   ,
x y
kur =  x  2   y  2 un o   ir bezgala mazs lielums, salīdzinot ar .

Saskaņā ar šo funkcijas pilnā pieauguma formulu saliktas funkcijas

z = f (u, v) gadījumā varam rakstīt
z z
xz   xu   x v  o   ,
u v
kur  =   x u     x v  un
2 2
o   
ir bezgala mazs lielums, salīdzinot ar
 .
Pēdējās vienādības abas puses izdalot ar ∆x, iegūstam
 x z z  x u z  x v o  
     .
x u x v x x
Ņemot robežu no šīs vienādības abām pusēm, kad ∆x → 0, un ievērojot
parciālā atvasinājuma definīciju, varam rakstīt
z  z  z  u z  v o   
 lim x  lim   x   x  =
x x0 x x 0  u x v x x 
z  u z  v o  
  lim x   lim x  lim .
u x 0 x v x 0 x x0 x
 x u u  x v v
Pēc parciālā atvasinājuma definīcijas lim  un lim 
x 0 x x x 0 x x
z z u z v o  
. Tātad      lim . Pēdējais saskaitāmais šajā
x u x v x x0 x
o  
izteiksmē lim ir vienāds ar nulli. Lai pamatotu šo apgalvojumu,
x  0 x
   xu  2    x v 2 2
  xu    xv 
2
atradīsim lim  lim = lim     =
x 0 x x 0 x x 0  x   x 
2 2
 u   v 
=     .
 x   x 
u v
Tā kā pēc dotā parciālie atvasinājumi x
un x
eksistē, tad
  u 
2
 v 
2
nav bezgalība. No bezgalīgi mazu lielumu
lim      
x 0  x 
 x 
 x
 o  
īpašībām seko, ka, ja lim ir galīgs skaitlis, tad lim  0.
x 0 x x 0 x

www.vu.lv 12. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

z z u z v
Līdz ar to esam pierādījuši formulu     . Formula
x u x v x
z z u z v
    tiek pierādīta analoģiski.
y u y v y

Trīsargumentu funkcijas gadījumā h = h(u, v, w), kur u = u(x, y, z),

v = v(x, y, z), w = w(x, y, z) ir spēkā analoģiskas formulas:
h h u h v h w
      ,
x u x v x w x
h h u h v h w
      ,
y u y v y w y

h h u h v h w
      .
z u z v z w z

Ja, piemēram, h = h(u, v), kur u = u(x, y, z), v = v(x, y, z), tad
atbilstošās funkcijas h = h(u, v) parciālo atvasinājumu pēc mainīgajiem x,
y un z formulas ir šādas:
h h u h v
    ,
x u x v x
h h u h v
    ,
y u y v y

h h u h v
    .
z u z v z

Pēc līdzīgiem principiem mēs varam uzrakstīt parciālo

atvasinājumu formulas jebkuram mainīgo skaitam. Šo formulu izvedums
ir līdzīgs iepriekš parādītajam.

z z x
Piemērs 1. Atrast un , ja z = u2ln v, u , v = 3x – 2y.
x y y

z z u z v 2 2
    =  2u ln v   1  u  3 = 2u ln v  3u =
x u x v x y v y v
2 x ln  3 x  2 y  2
x 3
  2 .
y 2
y  3x  2 y 

z z u z v   2
v 2u 2
    =  2u ln v     x2   u    2 =  2ux ln  =
y u y v y  y  v y2 v
2 x  x  ln 3x  2 y  x2  2 2 x 2  ln 3 x  2 y  2x 2
  =  .
y  y2 y 2  3x  2 y  y3 y 2  3x  2 y 

www.vu.lv 12. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Īpašība 12.2. Ja funkcija z = f (x, y) ir diferencējama pēc

mainīgajiem x un y, un argumenti x un y ir diferencējamas neatkarīgā
mainīgā t funkcijas x    t  , y    t  , tad saliktas funkcijas
z = f( (t),  (t)) atvasinājumu var aprēķināt pēc formulas
dz z dx z dy
    . (12.3)
dt x dt y dt

Šajā gadījumā funkcija z = f (x, y) ir viena mainīgā t funkcija.

Formula (12.3) acīm redzamā veidā seko no formulām (12.1) un (12.2).
dz
Ar formulu (12.3) aprēķināto atvasinājumu dt
sauc par funkcijas pilno
atvasinājumu.

Atsevišķā gadījumā, ja z = f (x, y(x)) formula (12.3.) ir pārrakstāma

šādi:
dz z z dy
   .
dx x y dx

dz
Piemērs 2. Atrast dt
, ja z = e3x + 2y, x = cos t, y = t2.
z 3x + 2y z 3x + 2y dx dy
x
= 3  e ,  y = 2  e , dt = - sin t, dt
= 2t.
dz
dt
= 3 e3x + 2y(-sin t)+ 2 e3x + 2y2t =
2
= e3x + 2y(4t – 3sin t) = e 3 cos t  2t  4t  3 sin t  .

Šo pašu uzdevumu varēja rēķināt arī šādi:

dz
z  e 3 cos t  2t
2
 dt
= e 3 cos t  2t
2
 3 cos t  2t 2  =
2
= e 3 cos t  2t    3 sin t  4t  .

12.2. Apslēpti uzdotas vairākargumentu funkcijas

atvasināšana.

Īpašība 12.3. Ja ar vienādojumu F(x1, x2, ... , xn, u) = 0 ir definēta n

F F
argumentu funkcija u = f (x1, x2, ... , xn) un F, xi
, u
ir nepārtrauktas
F
funkcijas, kur  0, tad visiem i = 1, 2, ..., n i r spēkā vienādība
u
F
u x
 i .
xi F
u

www.vu.lv 12. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Pierādījums.
Atvasināsim doto vienādojumu F(x1, x2, ... , xn, u) = 0 pēc mainīgā
xi, kur i ir jebkurš skaitlis 1, 2, ..., n, izmantojot saliktas funkcijas
atvasināšanas formulu. Iegūstam:
dx1 dx 2 dx dx n u
Fx  Fx  ...  Fx i  ...  Fx  Fu  0. (12.4)
1 dxi 2 dxi i dxi n dxi xi
Tā kā mainīgie x1, x2, ... , xn ir neatkarīgi, tad visiem i un k no 1 līdz n ir
spēkā
dx k 0, ja k i
 .
dxi 1, ja k  i
Tāpēc vienādība (12.4) ir pārrakstāma šādi:
u
Fx  Fu  0,
i xi
no kurienes seko, ka
F
u x
 i , i = 1, 2, ..., n.
xi F
u
Līdz ar to īpašība ir pierādīta.

No šīs īpašības seko, ka, gadījumā, ja ar vienādojumu F(x, y) = 0 ir

aizklātā veidā uzdota funkcija y = f (x), tad
dy F
 x .
dx F
y
Ja ar vienādojumu F(x, y, z) = 0 ir aizklātā veidā uzdota divu argumentu
funkcija z = f (x, y), tad
z F z
F
y
 x ,  .
x F y F
z z

Piemērs 3. Funkcija z = f (x, y) ir uzdota aizklāti ar vienādojumu

z z
x 3  2 y 3  z 3  3 xyz  2 y  3  0. Atrast x
un y

F ( x, y, z )  x 3  2 y 3  z 3  3xyz  2 y  3 ,
Fx  3 x 2  3 yz , Fy  6 y 2  3 xz  2 , Fz  3 z 2  3xy ,

z F 3 x 2  3 yz x 2  yz
 x  2  2 ,
x F 3 z  3 xy z  xy
z
F
z y 6 y 2  3 xz  2
y

F

3 z 2  3 xy
.
z

www.vu.lv 12. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

x y z
Piemērs 4. Dots, ka F(x, y, z) = 0. Atrast   .
y z x

x F
y y F
z z F
  x
y
= 
F
, z
= F , x
= F .
x y z

x y z F  F   F  F  F  F
y   y z x
   F z     F  
   x 
y z x = F
= F  F  F = -1.
x  y  z x y z

12.3. Augstāku kārtu parciālie atvasinājumi.

z
Divargumentu funkcijas z = f (x, y) parciālie atvasinājumi x
z
un y
arī ir divu argumentu x un y funkcijas. Tātad arī šīm funkcijām
var meklēt parciālos atvasinājumus kā pēc x, tā arī pēc y. Rezultātā
iegūstam dotās funkcijas četrus otrās kārtas parciālos atvasinājumus:
 z 
2z    = f   x, y  - funkcija z = f (x, y) divas
 2 =  x  = z xx xx
x
x
reizes tiek atvasināta pēc x,
 z 
2z   z  f   x, y 
 xy
=  x  = xy = xy - funkcija z = f (x, y)
y
vispirms tiek atvasināta pēc x, tad pēc y,
 z 
2z 
 y 
 z  f   x, y 
 yx
=   = yx = yx - funkcija z = f (x, y)
x
vispirms tiek atvasināta pēc y, tad pēc x,
 z 
2z 
 y 
 z  f   x, y 
 y 2
=   = yy = yy - funkcija z = f (x, y) divas
y
reizes tiek atvasināta pēc y.
Katru otrās kārtas atvasinājumu var atvasināt gan pēc x, gan pēc y.
3 z 3z
Rezultātā tiek iegūti astoņi trešās kārtas atvasinājumi: , x 2 y
,
x 3
3z 3z 3z 3z 3z 3 z
xyx
, xy 2
, yx 2
, yxy
, y 2 x
, y 3
.

www.vu.lv 12. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Tos parciālos atvasinājumus, kuros funkcija tiek atvasināta gan pēc x, gan
pēc y, sauc par jauktajiem atvasinājumiem. No esošajiem trešās kārtas
atvasinājumiem jauktie atvasinājumi ir visi, izņemot pirmo un pēdējo.

Īpašība 12.4. (Eilera teorēma). Ja funkcija z = f (x, y) un tās

z z 2z 2z
parciālie atvasinājumi x
, y
, xy
, yx
ir nepārtraukti punktā
(x, y) un kādā šī punkta apkārtnē, tad šajā punktā izpildās vienādība
2z 2z
xy
= yx
.

Pierādījums.
Pēc parciālo atvasinājumu definīcijas
z f  x  x , y   f  x , y 
 lim . Pielietojam šo pašu definīciju vēlreiz, lai
x x0 x
2z
uzrakstītu jaukto atvasinājumu xy
. Rezultātā iegūstam:
f  x  x, y  y   f  x  x, y  f  x, y  y   f  x, y 
lim  lim
2z y 0 y y 0 y
 lim
xy x0 x
=

f  x  x, y  y   f  x  x, y   f  x, y  y   f  x, y 
 lim lim .
x 0 y 0 xy
(12.5)
2
 z
Pēc teorēmas noteikumiem ir zināms, ka xy
ir
nepārtraukta funkcija. Tāpēc pēc definīcijas 11.9. un divkāršās robežas
īpašības 11.1., kuras šeit atgādināsim:
 Definīcija 11.9. Funkciju z = f (x, y) sauc par nepārtrauktu
punktā (x0, y0), ja tā ir definēta šajā punktā un tā apkārtnē un
ir spēkā vienādība
lim f  x, y   f  x 0 , y 0 
x  x0 .
y  y0

lim f  x, y 
 Īpašība 11.1. Ja zināms, ka x x 0 eksistē, tad
y  y0

www.vu.lv 12. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

 
lim f  x, y   lim  lim f  x, y  
x x 0 x x y y
0  0
, 
y  y0

 
lim f  x, y   lim  lim f  x, y  
x x 0 y y x x
0  0 
y  y0

un otrādi, seko, ka atkārtotā robeža (12.5) ir vienāda ar divkāršo robežu

no dotās izteiksmes. Tātad
f  x  x, y  y   f  x  x, y   f  x, y  y   f  x, y 
2z  lim .
xy x 0 xy
y 0
2z
Tagad līdzīgā veidā atradīsim jaukto atvasinājumu yx
. Pēc
z f  x, y  y   f  x, y 
atvasinājuma definīcijas y  lim y
. Rīkojoties līdzīgi
y 0

kā iepriekš, iegūstam
f  x  x, y  y   f  x, y  y  f  x  x, y   f  x, y 
2 lim  lim
 z x 0 x x 0 x

yx lim
y 0 y
=

f  x  x, y  y   f  x  x, y   f  x, y  y   f  x, y 
 lim lim =
y 0 x 0 xy

f  x  x, y  y   f  x  x, y   f  x, y  y   f  x, y 
 lim
x 0 xy .
y 0
2z 2z
Redzam, ka abi jauktie atvasinājumi xy
un yx
ir izteikti ar vienu
un to pašu divkāršo robežu, kura atbilstoši Eilera teorēmas noteikumiem
2z 2z
eksistē. Tāpēc xy
= yx . Teorēma ir pierādīta.

Piezīme. Elementārajām funkcijām otrās kārtas parciālie

atvasinājumi ir nepārtraukti funkciju definīcijas apgabalos. Tāpēc Eilera
teorēmu var pielietot, speciāli nepārbaudot otro jaukto atvasinājumu
nepārtrauktību.

Piezīme. Analoga īpašība ir spēkā arī augstākas kārtas

atvasinājumiem. Atrodot augstākas kārtas jauktos atvasinājumus,

www.vu.lv 12. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

rezultāts nav atkarīgs no tā, kādā secībā pēc mainīgajiem x un y tiek

3 z 3z 3z
atvasināts. Tādējādi, piemēram, xy 2
= y 2 x
= yxy
.

Piemērs 5. Atrast f   0,0  , f   0,0 

xy , f   0,0 
yy , ja
xx
f  x , y   1  x  m  1  y  n .

f   m 1  x  m  1  1  y  n ,
x
f   m m  11  x  m  2 1  y  n ,
xx
f   mn 1  x  m  1 1  y  n  1 ,
xy
f   n 1  x  m  1  y  n  1 ,
y
f   n n  11  x  m 1  y  n  2 ,
yy
f   0,0   m m  1 , f xy
  0,0   mn f   0,0   n n  1
, yy .
xx

12.4. Augstākas kārtas diferenciāļi.

Definīcija 12.1. Par funkcijas z = f (x, y) otrās kārtas pilno

diferenciāli sauc diferenciāli no pirmās kārtas pilnā diferenciāļa
z z
d2z = d(dz), kur dz  dx  dy .
x y
Definīcija 12.2. Par funkcijas z = f (x, y) n-tās kārtas pilno
diferenciāli sauc diferenciāli no  n  1 -ās kārtas pilnā diferenciāļa
dnz = d(dn – 1z).
Atradīsim otrās kārtas pilnā diferenciāļa izteiksmi
 z z   z   z 
d2z = d(dz) = d  dx  dy  = d dx   d  dy  =
 x y   x   y 

 z   z     z    z  
= d dx  d  dy  dx =   dy dx +
 x   y   x  x  y  x  
   z    z   2z 2 2z 2z
=  x  y dx  y  y dy dy  x 2 dx  2 xy dxdy  y 2 dy .
2

     

Iegūto formulu simboliski var pierakstīt šādi:

2
   
d 2 z   dx  dy   z .
 x y 
Līdzīgi, kā tika iegūta otrā diferenciāļa izteiksme, var iegūt arī trešā
diferenciāļa izteiksmi
 2
2z 2z 
d z 3
= 
d d 2z  = d  x z dx 2
2
2
xy
dxdy  2 dy 2 
y
=
 

www.vu.lv 12. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

3z 3 3z 2 3z 2 3z 3

 dx  3 dx dy  3 dxdy  dy .
x 3 x 2 y xy 2 y 3

Šo izteiksmi simboliskā veidā var pierakstīt līdzīgi kā otrās kārtas

pilnajam diferenciālim
3
   
d 3 z   dx  dy   z .
 x y 
Analogi n–tās kārtas pilnā diferenciāļa simboliskais pieraksts ir
n
   
d nz  
 x dx  y dy 
 z.
 
Pēdējā formulā izteiksme iekavās tiek pārveidota saskaņā ar Ņūtona
binoma formulu:
 a  b  n = a n  C1n a n  1b  Cn2 a n  2b 2  ...  C nn  1ab n  1  b n ,
n!
kur Ck 
n  n  k !k! .

www.vu.lv 12. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.