Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Lekciju
konspekts.

22. nodarbība

Nodarbības mērķis: Iepazīties ar virsmu vienādojumiem. Prast sastādīt

dažādu veidu plakņu vienādojumus.
Nodarbības saturs: Virsmas un līnijas vienādojumi telpā. Plaknes
vienādojums, tā veidi. Taisnes vienādojums telpā, tā veidi. Leņķis starp
taisni un plakni.

22.1. Virsmas un līnijas vienādojumi telpā

Apskatīsim telpā Dekarta koordinātu sistēmu, tad punkts M (x, y, z)

ir viennozīmīgi noteikts ar savam koordinātām.
Brīvi izraudzīsimies punktu M (x, y, z) telpā. Tad vienādojums
F (x, y, z) = 0 (22.1)
nosaka kaut kādu punktu kopu, kuru sauc par virsmu.
Šis vienādojums nosaka punktus, kuriem piemīt kāda noteikta
īpašība. Piemēram, sastādīsim vienādojumu virsmai, kurai visi punkti ir
vienādā`attālumā R no fiksēta punkta C (a, b, c) (skat. 1. zīm.). Kā zināms,
tā ir sfēra.

1. zīm.

Pierakstīsim doto īpašību ar vienādojumu

( x  a ) 2  ( y  b) 2  ( z  c ) 2  R , jeb
www.vu.lv 22. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

( x  a ) 2  ( y  b) 2  ( z  c) 2  R 2 , (22.2)
tas ir sfēras vienādojums.
Protams, īpašos gadījumos vienādojums (22.1) var noteikt arī tādu virsmu,
kurai nav neviena punkta ar reālām koordinātām. Piemēram,
vienādojumam x 2  4 y 2  3z 2  15  0 neatbilst neviens punkts ar reālām
koordinātām. Tādu virsmu bieži sauc par imagināru.
Vienādojums (22.1) var noteikt arī tikai vienu punktu, piemēram,
vienādojumam 3( z  1) 2  ( x  2) 2  y 2  0 atbilst tikai viens vienīgs punkts ar
reālām koordinātām M 0 ( 2, 0,1).
Divām virsmām šķeļoties iegūst līniju telpā. Analītiski tā būs
vienādojumu sistēma.
F1 ( x, y, z)  0
 (22.3)
F2 ( x, y, z )  0
Bieži ir izdevīgi uzdot līniju parametriskā veidā, t. i.
 x  x(t )

 y  y(t ) ,
 z  z (t )

kur t sauc par parametru.

22.2. Plaknes vienādojums, tā veidi

Lai sastādītu plaknes vienādojumu, mums viennozīmīgi jānosaka

plakni ar kādu īpašību. Vispirms apskatīsim gadījumu, kad plakne ir uzdota

ar vektoru n   A, B, C  , kas ir perpendikulārs plaknei (to sauc par plaknes
normālvektoru), un vienu plaknes punktu M 0 ( x0 , y 0 , z 0 ) .
Brīvi izraudzīsimies plaknes punktu M ( x, y , z ) un sastādīsim

vektoru M 0 M  ( x  x0 , y  y0 , z  z 0 ), kurš pieder plaknei. Vektori n un
M 0 M ir savstarpēji perpendikulāri, tātad to skalārais reizinājums ir vienāds
ar nulli. To var pierakstīt ar vienādojumu

M 0M  n  0 (22.4)
jeb koordinātu formā:
A( x  x0 )  B ( y  y 0 )  C ( z  z 0 )  0 (22.5)
Iegūtajā vienādojumā atvērsim iekavas:

www.vu.lv 22. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Ax  Ax0  By  By0  Cz  Cz 0  0 .
Ja apzīmēsim izteiksmi – Ax0  By 0  Cz 0 ar D, tad iegūstam plaknes
vispārīgo vienādojumu
Ax  By  Cz  D  0 , (22.6)
kur A, B, C joprojām ir normālvektora koordinātas.
Vienādojumu (22.4) mēs varējam pierakstīt arī vektoriālā formā ar
rādiusvektoru palīdzību.

z M0

r0  M
r
0 y

2. zīm.
   
kur r un r0 ir attiecīgi punktu M un M 0 rādiusvektori.
M 0 M  r  r0 ,
Vienādojums (22.4) pārveidojas kā
  
(r  r0 )  n  0 (22.7)
Izmantojot skalārā reizinājuma īpašības, pierakstīsim brīvi izraudzīta
plaknes punkta rādiusvektora projekciju uznormāli.
 n r
proj n r  
n
Acīmredzot šīs projekcijas absolūtā vērtība ir plaknes attālums no
koordinātu sistēmas sākumpunkta.
z


r0  M
r
0
y

3. zīm.

www.vu.lv 22. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Koordinātu formā plaknes attālumu no sākumpunkta d pierakstīsim

ar formulu
D
d
A2  B 2  C 2 (22.8)
Patiešām, 
n r  Ax  By  Cz .

No (22.6) varam izteikt n r  D
un pēc vektora moduļa formulas (19.6)

A2  B 2  C 2 .
n 
Analoģiski var pierādīt ka plaknes attālums d1 no kaut kāda telpas
punkta P ( x1 , y1 , z1 ) var būt izskaitļots ar formulu:
Ax1  By1  Cz1  D
d (22.9)
A2  B 2  C 2
Piezīme.
Ja plaknes vispārīgajā vienādojumā (22.6) kaut viens no koeficientiem ir
vienāds ar nulli, vienādojumu nosauca par nepilnu.
a) Ja D = 0 – plakne iet caur sākumpunktu O(0, 0 ,0): punkta O
koordinātas apmierina nepilno vienādojumu Ax By  Cz  0 ;
b) ja A = 0 – plakne iet paralēli Ox asij: vektors n  (O, B, C ) ortogonāls

Ox asij, n  i   0, B, C   1,0,0  0 ;
c) ja B = 0 – plakne iet paralēli Oy asij;
d) ja C = 0 – plakne iet paralēli Oz asij.
No tā izriet, ka, ja izpildās vienādības
e) A = D = 0 – plakne iet caur Ox asi;
f) B = D = 0 – plakne iet caur Oy asi;
g) C = D = 0 – plakne iet caur Oz asi.
Ja divi koeficienti pie nezināmiem ir vienlaicīgi vienādi ar nulli, tad
plakne iet paralēli attiecīgajai koordinātu plaknei, piemēram, A = B = 0 –
plakne iet paralēli xOy plaknei, A = B = D = 0 – plakne sakrīt ar xOy plakni
utt.
Pierakstīsim vēl vienu plaknes vienādojumu gadījumā, ja plakne ir
viennozīmīgi noteikta ar trim punktiem (tie neatrodas uz vienas taisnes).
Dotie punkti ir M 1 ( x1 , y1 , z1 ), M 2 ( x2 , y 2 , z 2 ), M 3 ( x3 , y3 , z3 ). Brīvi
izraudzīsimies plaknē punktu M (x, y, z) un konstruēsim vektorus
M 1 M 2  ( x 2  x1 , y 2  y1 , z 2  z1 ), M 1 M 3  ( x3  x1 , y3  y 2 , z 3  z1 ),
M 1 M  ( x  x1 , y  y 2 , z  z1 )

www.vu.lv 22. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

4. zīm.

Ja punkts M pieder plaknei, kuru nosaka punkti M1, M2, M3, tad vektori
M 1 M 2 , M 1 M 3 , M 1 M ir komplanāri (skat. 4. zīm.). No komplanaritātes
nosacījuma seko, ka šo vektoru jauktais reizinājums
M 1 M  M 1 M 2  M 1 M 3  0 jeb

x  x1 y  y1 z  z1
x 2  x1 y 2  y1 z 2  z1  0 . (22.10)
x3  x1 y 3  y1 z 3  z1

Piemērs 1.
Sastādīt vienādojumu plaknei, kura iet caur punktiem M 1 (3, 1, 1) ,
M 2 ( 2, 2, 2) , M 3 ( 4, 2, 3) .

Risinājums.
Izmantosim vienādojumu (22.10), tad
x3 y 1 z 1 x3 y 1 z 1
23 2 1 2 1  0  1 1 1 0 
43 2 1 3 1 1 1 2
izvirzot pēc 1. rindas elementiem, iegūsim:
1(x – 3) +3(y – 1) – 2(z – 1)= 0,
jeb vispārīgajā formā
x + 3y – 2z – 4 = 0.
Piezīme.
Izskatīsim īpašo gadījumu, kad punkti M 1 , M 2 , M 3 , kuri nosaka plakni,
atrodas uz attiecīgajiem koordinātu asīm: M 1 ( a, 0, 0) , M 2 (0, b, 0) ,
M 3 (0, 0, c ) . Vienādojumu plaknei M 1 M 2 M 3 dotajā gadījumā var pierakstīt
veidā:
x y z
  1 (22.11),
a b c

www.vu.lv 22. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

tā saucamais vienādojums asu nogriežņos. To var iegūt no pilnā vispārīgā

vienādojuma (22.6) ar elementārajiem pārveidojumiem. Pārnesīsim D
vienādojuma labajā pusē un izdalīsim abas daļas ar ( - D). Protams, D  0 .
Tad
Ax By Cz
  1
D D D
un
D D D
a , b , c ,
A B C

Piemērs 2.
Sastādīt vienādojumu plaknei, kura atšķel no koordinātu asīm attiecīgi
nogriežņus 2, 3 un 5.
Risinājums.
x y z
Pēc formulas (22.1) plaknes vienādojums ir    1.
2 3 5
Piemērs 3.
Sastādīt vienādojumu

plaknei, kurai
pieder punkts A (2, 3, 5) un kura ir
paralēla vektoriem a  (1, 3, 5) un b  (2, 1, 3) .

Risinājums.
   
Tā kā vektori a un b ir paralēli plaknei, tad plaknes normālvektors n  a
   
un n  b , tas nozīmē, ka vektora n vietā mēs varam ņemt vektoru a un b
vektoriālo reizinājumu (garums un vērsums 
nav

svarīgi) - jeb vektoru,
i j k
      
kolineāru vektoram n  a b ; n  1 3 5  4i  13 j  7 k
2 1 3

Izmantojot (22.5), iegūsim

4 (x – 2) – 13 (y – 3) + 7 (z – 5) = 0, jeb
4x – 13y + 7z – 4 = 0.

22.3. Taisnes vienādojumi telpā, tā veidi

Taisni vispārīgā veidā definē kā divu neparalēlu plakņu šķēluma

līniju, t. i.
 A1 x  B1 y  C1 z  D1  0
 (22.12)
 A2 x  B2 y  C2 z  D2  0
www.vu.lv 22. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Taisni var noteikt viennozīmīgi


ar vienu punktu M ( x0 , y 0 , z 0 ) , caur
kuru tā iet un vektoru S  (m, n, p) , kuram taisne ir paralēla (virziena
vektoru).

5. zīm.
 
Brīvi izraudzīsimies punktu M (x, y, z) uz taisnes. Vektors M 0 M  r  r0 ir

paralēls vektoram S , tādējādi 
 
r  r0  t  S , (22.12)
kur t – patvaļīgs reāls skaitlis. (22.12) ir taisnes vienādojums vektoriālā
formā.
Koordinātu formā šis vienādojums pārveidosies kā
 x  x0  tm

 y  y0  tn (22.13)
 z  z  tp
 0
jeb
x  x0 y  y 0 z  z 0
  (22.14)
m n p
(22.13) sauc par taisnes parametriskajiem vienādojumiem; bet
vienādojumus (22.14) sauc par taisnes kanoniskajiem vienādojumiem.
Ja taisne ir uzdota ar diviem punktiem M (x , y , z ) un M2 (x2, y2, z2), tad
 1 1  1 1
par virziena vektoru var ņemt vektoru S  M 1 M 2  ( x2  x1 , y 2  y1 , z 2  z1 ) un
vienādojumi (12.14) pārveidosies formā
x  x1 y  y1 z  z1
  (22.15)
x2  x1 x2  x1 z 2  z1
Tas ir vienādojums taisnei caur diviem dotiem punktiem.

www.vu.lv 22. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Piemērs 4.
Dota taisne
2 x  3 y  5 z  0

 x  2 y  3z  6
Uzrakstīt šīs taisnes kanoniskos vienādojumus.

Risinājums.

Lai uzrakstītu kanoniskos vienādojumus, jāzina taisnes virziena vektoru S
un vienu punktu uz taisnes. Taisne ir dota kā divu plakņu šķēluma līnija,
tādējādi, tās virziena
vektors ir perpendikulārs kā pirmās plaknes
normālvektoram n1 ( 2, 3,  5) , tā arī otrās plaknes normālvektoram
 
n 2 (1, 2, 3) . Tas nozīmē, ka taisnes virziena vektors S ir paralēls vektoru
 
n1 un n2 vektoriālajam reizinājumam.
  
i j k
    
n  n2  2 3  5  19i  11 j  k .
1 2 3
 
Tātad par virziena vektoru S varam ņemt vektoru S  (19,  11, 1) .
Lai atrastu kaut kādu punktu, kas pieder taisnei, mums jāatrod vienu dotās
sistēmas atrisinājumu. Atzīmēsim, ka sistēmai ir bezgalīgi daudz
atrisinājumu. Izvelēsimies vienu nezināmo patvaļīgi, piemēram, z 0  1 un
risinot sistēmu, atrodam punktu M(1, 1, 1).
x 1 y 1 z 1
Tātad taisnes kanoniskie vienādojumi ir   .
19  11 1

22.4. Leņķis starp plaknēm, starp taisnēm,

starp taisni un plakni

Pieņemsim, ka ir dotas divas plaknes A1 x  B1 y  C1 z  D1  0 un

A2 x  B2 y  C 2 z  D2  0 . Dotos vienādojumos n1  ( A1 , B1 , C1 ) ir pirmās un

n2  ( A2 , B2 , C 2 ) – otrās plaknes normālvektori.
Leņķi  starp plaknēm nosaka kā leņķistarp 
šo plakņu normālvektoriem
n  n2
cos    1  (22.16)
n1  n2
jeb koordinātu formā
A1 A2  B1 B2  C1C 2
cos   (22.17)
2 2 2 2 2 2
A1  B1  C1  A1  B1  C1
 
Ja plaknes ir paralēlas, tad n1 n2 un
www.vu.lv 22. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

A1 B1 C1
  - plakņu paralelitātes nosacījums (22.18)
A2 B2 C 2
Gadījumā, kad visi koeficienti plakņu vienādojumos proporcionāli
A1 B1 C1 D1
   - plaknes sakrīt.
A2 B2 C 2 D2
 
Ja plaknes ir perpendikulāras, tad n1  n2  0 un
A1 A2  B1 B2  C1C 2  0 (22.19)
plakņu perpendikularitātes nosacījums.


Pieņemsim tagad,

ka dotas divas taisnes, kuru virziena vektori ir
un 2
S1  (m1 , n1 , p1 )
S  ( m 2 , n2 , p 2 ) .

Par leņķi  starp divām taisnēm sauc leņķi starp šo taišņu virziena
vektoriem  
S S
cos    1 2 , (22.20)
S1  S 2
jeb koordinātu formā:
m1m2  n1n2  p1 p2
cos   (22.21)
(m1 )  (n1 )  ( p1 ) 2  (m2 ) 2  (n2 ) 2  ( p 2 ) 2
2 2

Taišņu paralelitātes un perpendikularitātes nosacījumi attiecīgi ir

m1 n1 p1
  (22.22)
m2 n 2 p 2
un m1m2  n1n2  p1 p 2  0 (22.23)

Un tagad apskatīsim leņķi starp taisni un plakni – leņķi  , ko veido

taisne ar tās projekciju dotajā plaknē (skat. 6. zīm.)

6. zīm.

www.vu.lv 22. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

  
Leņķis starp n1 un S ir vienāds ar   , tādējādi
2 

  nS
cos     sin     (22.24)
2  S  n
jeb
Am  Bn  Cp
sin  
m  n  p 2  A2  B 2  C 2
2 2 (22.25)

 
Ja taisne ir paralēla plaknei, tad   un n  S  0 , jeb
2
Am  Bn  Cp  0 (22.26)
 
Ja taisne ir perpendikulāra plaknei, tad S n un
A B C
 
m n p (22.27)

Piemērs 5:
x 1 y  2 z
Dota plakne 3 x  4 z  4 un taisne   . Atrast taisnes un plaknes
1 2 2
krustpunktu un leņķi starp taisni un plakni.

Risinājums: 
No plaknes vispārīgā vienādojuma ir zināms tās normālvektors n  (3, 0, 4) .

Taisne ir dota ar kanoniskiem vienādojumiem, vektors S  (1, 2, 2) ir
taisnes virziena vektors. Leņķi starp taisni un plakni var aprēķināt pēc
formulas (22.25)
38 5 1 1
sin     ;   arcsin .
1  4  4  9  0  16 3  5 3 3

Tā kā plaknes un taisnes krustpunkts pieder vienlaicīgi gan plaknei, gan

taisnei, tā koordinātas atbilst vienādojumu sistēmai
 x 1 y  2 z
  
  1 2 2
3x  4 z  4
Lai atrisinātu sistēmu, vienkāršāk pārveidot taisnes vienādojumus
parametriskajā formā x  1  t , y  2  2t , z  2t un ievietot to plaknes
vienādojumā : 3 (1  t )  4  2t  4 , no kurienes t  0,2 .
Krustpunkta koordinātas ir
x  1  0,2  0,8 ; y  2  2  0,2  1,6 ; z  2  0,2  0,4 ;

www.vu.lv 22. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

tātad krustpunkts ir M (0,8 ;  1,6 ; 0,4) .

Līdz šim mēs aplūkojām tikai vienkāršākās virsmas telpā – plaknes, tās ir
pirmās kārtas virsmas. Aplūkosim tagad virsmas, kuras nosaka ar otrās
pakāpes vienādojumiem – otrās kārtas virsmas. Galvenās no tām:
x2 y2 z2
1.   1 - elipsoīds
a2 b2 c2

7. zīm.

Ja a  b  c  R elipsoīds pārveidojas par sfēru x2  y2  z2  R2.

x2 y2 z2
2.   1 - viendobuma hiperboloīds
a2 b2 c2

8. zīm.

x2 y2 z2
3.    1 - divdobuma hiperboloīds
a2 b2 c2

www.vu.lv 22. nodarbība. 11. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

9. zīm.

x2 y2
4.   2z - eliptiskais paraboloīds
p q

10. zīm.

x2 y2
5.   2z - hiperboliskais paraboloīds
p q

www.vu.lv 22. nodarbība. 12. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

11. zīm.

x2 y2 z 2
6.   0 - divdobumu konuss.
a2 b2 c2

12. zīm.

Pētot virsmu īpašības, izdevīgi apskatīt šķēlumu līnijas ar koordinātu

plaknēm un plaknēm, kuras ir paralēlas koordinātu plaknēm
( x  0, y  0, z  0, x  a, y  b, z  c)
Vēl viena svarīga virsmu kopa ir cilindriskas virsmas, tās veidojas
paralēlai taisnei l (veidotājai) pārvietoties pa līniju L (vadītāju).

www.vu.lv 22. nodarbība. 13. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

13. zīm.

Ja veidotāja ir paralēla Oz asij, tad cilindriskas virsmas vienādojums būs

F(x,y) = 0. Analoģiski, F ( x, z )  0 uzdod virsmu, kuras veidotāja paralēla
Oy asij, un F ( y, z )  0 - Ox asij.

www.vu.lv 22. nodarbība. 14. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Uzdevumi patstāvīgai risināšanai

Ieteicams izpildīt uzdevumus

Nr. 470, 476, 480, 489, 495, 498. 505
no „Uzdevumu krājuma augstākajā metemātikā”.

Kontroles jautājumi 22.nodarbībai

1. Atrast attālumu no punkta M (2, -1, -1) līdz plaknei

16x – 12y + 15z – 8 = 0.
2. Sastādīt vienādojumu plaknei, kas iet caur punktu M (0, 1, 3) paralēli
x 1 y  2 x y 1 z
taisnēm  z un   .
3 5 5 2 3
3. Pierādīt, ka taisnes x  2t  1, y  3t  2, z  6t  1 un
2 x  y  4 z  2  0
 ir perpendikulāras.
4 x  y  5z  4  0
x 1 y  2 z  3
4. Atrast taisnes 2  3  4 un plaknes x  y  z  3 krustpunktu.
5. Atrast punkta M (1, 1, 1) projekciju uz plakni 2 x  y  z  15 .

www.vu.lv 22. nodarbība. 15. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko