Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Lekciju
konspekts.

6. nodarbība.
Nodarbības mērķis. Apgūt augstākas kārtas atvasinājumu atrašanu.
Iepazīties ar augstākas kārtas diferenciāļa jēdzienu. Iemācīties uzrakstīt
funkciju ar Teilora formulas palīdzību. Apgūt Lopitāla kārtulas pielietošanu
robežu aprēķinos.
Nodarbības saturs. Augstāku kārtu atvasinājumi. Augstāku kārtu
diferenciāļi, to īpašības. Teilora formula.  Lopitāla kārtula.

6.1. Augstāku kārtu atvasinājumi.

Pieņemsim, ka funkcijai y = f(x) eksistē atvasinājums f  x  . Kā

zināms, tas ir cita funkcija. Ja šai funkcijai arī eksistē atvasinājums, tad to
sauc par funkcijas f(x) otrās kārtas atvasinājumu un pieraksta formā f  x 
d2y d 2 f  x
vai arī y  . Var lietot arī pierakstu vai . Tātad funkcijas otrās
dx 2 dx 2
kārtas atvasinājums ir pirmās kārtas atvasinājuma atvasinājums. Vispārīgā
gadījumā funkcijas n-tās kārtas atvasinājums ir funkcijas (n – 1)-ās kārtas
   y  n  1  dny
atvasinājuma atvasinājums: y n 
  . Var lietot arī apzīmējumu .
dx n
Piemērs 1. Atrast n-tās kārtas atvasinājumu funkcijai y = ln(ax+b).
Vispirms atradīsim pirmās kārtas atvasinājumu:
y 
 ax  b    a .
ax  b ax  b
Otrās kārtas atvasinājums ir pirmās kārtas atvasinājuma atvasinājums:
 a a2
 a 
y     =   ax  b   =  .
 ax  b   ax  b  2  ax  b  2
 2a 2  2a 3
Trešās kārtas atvasinājums ir y    =   ax  b 
.
 ax  b  3  ax  b  3
2a 3    3   23 a
4
 4
Ceturtās kārtas atvasinājums ir y    ax  b  = .
 ax  b  4  ax  b  4
Ar pirmajiem četriem atvasinājumiem pietiek, lai saskatītu likumsakarību,
 
y n    1 n  1 
 n  1 !a n
un .
 ax  b  n

www.vu.lv 6. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Jāpiezīmē, ka ne vienmēr ir iespējams atrast n-to atvasinājumu, kaut

arī tas eksistē. Bieži katra nākošā atvasinājuma izteiksme kļūst aizvien
sarežģītāka un nav iespējams saskatīt likumsakarību, kas dotu iespēju
uzrakstīt vispārīgu izteiksmi n-tajam atvasinājumam. Ir spēkā acīm
redzamas n-tās kārtas atvasinājuma īpašības:
  Cu   n   Cu  n  , kur u = u(x), C = const,
  u  v   n   u  n   v n  , u = u(x), v = v(x).
Divu funkciju reizinājuma n-tās kārtas atvasinājumam ir spēkā formula,
kuru sauc par Leibnica formulu:
 u  v n          
 u n v  C1 u n  1 v   C 2u n  2 v  ...  C k u n  k v k 
n n n
   
 ...  C n  1u v n  1  uv n
n
Atgādināsim, ka kombinācijas no n elementiem pa k aprēķina pēc formulas
n!
Ck 
n  n  k !k! .
Vēl ir lietderīgi atcerēties šādas kombināciju īpašības :
 C1n  n ,
 Cnn  k  C nk ,
 Cnn 1  n .
Piemērs 2. Atrast n-tās kārtas atvasinājumu funkcijai y = x2 e –2x.
Apzīmēsim u = x2 un v = e–2x. Tādā gadījumā u   2 x , u   2 , bet
u   u  4   ...  u  n   0 . Savukārt, v   2e  2 x , v   2 2 e  2 x , v   2 3 e  2 x , ...,
 
v n    1 n 2 n e  2 x .
Līdz ar to pēc Leibnica formulas
       
y n  uv n  C n  1u v n  1  C n  2u v n  2 .
n n
Pārējie saskaitāmie vienādi ar 0.
n2 n! n n  1
Tā kā C n 
 n  2! n  n  2!

2
un C n 1  n
n , bet v n  2    1 n  2 2 n  2 e  2 x
un v n  1    1 n  1 2 n  1e  2 x , tad

n n  1  n  2 2 n  2 e  2 x  n  2 x    1 n  1 2 n  1 e  2 x +  x 2   1 n 2 n e  2 x =
 
yn 
2 2  
  1
  1 n  2  n n  1  2 n  2 e  2 x 
+   1 n  1  n  2 n xe  2 x  x 2   1 n 2 n e  2 x =
n  1 e  2 x    1 n  2 n n  1    1 n  1 2nx    1 n 2 x 2 
=2  .
 2 
Pieņemsim, ka funkcija y = f(x) ir uzdota parametriskā veidā
 x  x t  y
 . Kā zināms no iepriekšējā y   t . Tagad atradīsim y xx
 . Pēc
 y  y  t  x x
t
otrās kārtas atvasinājuma definīcijas, saliktas funkcijas atvasināšanas
likuma un inversās funkcijas atvasināšanas likuma iegūstam

www.vu.lv 6. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

 y  x  x  y  1
  =  yt   t x =
y   y  
tt t tt t 
xx x x
x t
 t
 x
t
2
x
t
.
Jāpiezīmē, ka praktiskos uzdevumos otrās kārtas atvasinājuma iegūšanai
ir ērtāk realizēt augstāk parādīto procedūru, nevis pielietot iegūto
formulu.
d2y  x  a cos 3 t
Piemērs 3. Atrast parametriski uzdotai funkcijai  3 .
dx 2  y  a sin t
y 3a sin 2 t  cos t sin t
y  t 
x x  3a cos 2 t    sin t  =  cos t  tgt .
t
1 1
  tgt  t  t  =  
cos t  x  = cos 2 t  3a  cos 2 t   sin t  =
y  2
xx x
t
1
= .
3a  cos 4 t  sin t

www.vu.lv 6. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

6.2. Augstāku kārtu diferenciāļi, to īpašības.

Pieņemsim, ka funkcijai y = f(x) eksistē atvasinājumi f  x  , f  x 

, f  x  , ... , f  n   x  . Funkcijas diferenciālis dy  f  x  dx arī ir argumenta x
funkcija, tāpēc ir jēga apskatīt tās diferenciāli.
Definīcija 6.1. Par funkcijas y = f(x) otrās kārtas diferenciāli d2y
sauc diferenciāli no šīs funkcijas pirmās kārtas diferenciāļa.
Tātad

d y  d  dy   d  f  x  dx    f  x  dx  dx =
2

=  f  x    dxdx  f  x  dx   dx = f  x  dx 2 .
Jāpaskaidro, ka  dx    0 , jo, atbilstoši atvasinājuma definīcijai, argumenta
pieaugums dx nav atkarīgs no x. Jāatzīmē arī, ka, apskatot augstākas
kārtas diferenciāļus, ar pierakstu dx2 saprot (dx)2. No iegūtās otrās kārtas
diferenciāļa izteiksmes seko, ka funkcijas otrās kārtas atvasinājumu var
pierakstīt arī šādi
d2y
f  x   .
dx 2
Definīcija 6.2. Par n-tās kārtas diferenciāli sauc diferenciāli no
(n – 1)-ās kārtas diferenciāļa d n y  d  d n  1 y   .
No šīs definīcijas seko, ka d n y  f  n   x  dx n visiem n un funkcijas augstākas
d3y   dny
kārtas atvasinājumi var tikt pierakstīti formā f  x   , ..., f n  x 
dy 3 dx n
.
Piemērs 4. Atrast d2y funkcijai y = x2e –x.
d 2 y  f  x  dx 2


y   2 xe  x  x 2 e  x  e  x 2 x  x 2 ,
y   e  x  2  e x  2  2x  e x   2 x  x 2  2  2x  
 2x  x   
   
 e x  x 2  4x  2 

 

Tatad d 2 y  e x 
 x  4x  2
2
dx .
2
 

Jāpiezīmē, ka augstākas kārtas diferenciāļiem nav spēkā formas

invariances īpašība. Pieņemsim, ka dota salikta funkcija y = f(g(x)). Ir
zināms, ka tās otrās kārtas diferenciāli mēs varam pierakstīt formā
d 2 y  f  x  dx 2 (6.1.)
Tagad ievedīsim apzīmējumu t = g(x). Līdz ar to doto funkciju mēs
varam pārrakstīt formā y = f(t), kur t = g(x). Meklēsim šīs funkcijas otrās
kārtas diferenciāli:
d 2 y  d  dy   d  f  t  dt   d  f  t   dt  f  t  d  dt   f  t  dtdt  f  t  d 2 t =
 f  t  dt 2  f  t  d 2 t . (6.2.)

www.vu.lv 6. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Salīdzinot izteiksmes (6.1.) un (6.2.) mēs redzam, ka otrās kārtas

diferenciāļa forma mainās atkarībā no mainīgā, pēc kura veikta
atvasināšana.

6.3. Teilora formula.

Pieņemsim, ka funkcijai y = f(x) punkta x0 apkārtnē eksistē visi

atvasinājumi līdz (n+1)-ajam, ieskaitot. Tādā gadījumā šo funkciju var
uzrakstīt ar Teilora formulas palīdzību:
f  x0 
 
f n  x0 
f ( x)  f  x0   f  x0  x  x0  
  x  x0   ... 
2
 x  x 0  n  Rn  x  , kur
2! n!
saskaitāmo R  x
sauc par Teilora formulas atlikuma locekli. Atlikuma
n
locekļa vērtība ir vienāda ar starpību starp funkcijas vērtību un polinoma
vērtību, kurš ieiet Teilora formulā.
Lai funkciju y = f(x) patvaļīgā punktā x varētu aizstāt ar tās Teilora
formulu, ir nepieciešams, lai izpildītos vienādība
lim Rn  x   0 .
n
Ir funkcijas, kurām šī vienādība ir spēkā visiem x no definīcijas apgabala.
Tomēr ir arī tādas funkcijas, kurām šī vienādība izpildās tikai kādā
definīcijas apgabala intervālā. Tām x vērtībām, kurām apskatītā vienādība
neizpildās, Teilora formula nav pielietojama. Šis gadījums sīkāk ir
apskatīts uzdevumus 6. un 7. šīs nodarbības uzdevumu risināšanas
paraugos.
Īpašība 6.1. Ja x x0, tad atlikuma loceklis ir augstākas kārtas
bezgalīgi mazs lielums, salīdzinot ar (x – x0)n, t.i.,
Rn(x) = o((x – x0)n).
Pēdējo izteiksmi sauc par Teilora formulas atlikuma locekļa novērtējumu
Peano formā. Šāda atlikuma locekļa forma nedod iespēju to izmantot
praktiskos aprēķinos, jo tajā ir tikai uzrādīta atlikuma locekļa kārta, kad
x x0. Ir būtiski novērtēt atlikuma locekli patvaļīgam x.
Īpašība 6.2. Ja Teilora formulā tiek ņemti n saskaitāmie, tad tās
atlikuma loceklis ir novērtējams pēc formulas
 
f n  1  
R  x   x  x0  n  1 ,
n  n  1!
kur  kāds skaitlis no intervāla (x0; x).
Šādi pierakstītu atlikuma locekli sauc par atlikuma locekli Lagranža
formā.
Atsevišķā gadījumā, ja x0 = 0, Teilora formulu sauc par Maklorēna
formulu:

www.vu.lv 6. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

f  0  2
 
f n  0 n
f ( x )  f  0   f  0   x   x  ...   x  R  x .
2! n! n
Piemērs 5. Uzrakstīt funkciju y = ex ar Maklorēna formulas
palīdzību un aprēķināt skaitli e ar 10 zīmēm aiz komata.
Šīs funkcijas visi atvasinājumi ir vienādi ar ex, tāpēc
f (0)  f  0  f  0   ...  f  n   0  1.
xn e
ex  1 x 
x2 x3
  ...   R  x , kur R  x  x n  1. Tā kā ir jāaprēķina
2! 3! n! n n  n  1 !
skaitļa e vērtība, tad x = 1 un   (0;1). No atlikuma locekļa izteiksmes
redzams, ka tā vērtība vislielākā būs, ja  = 1. Skaitlis e būs noteikts ar
e
precizitāti 10–10, ja Rn(1) =  n  1! < 10–10. No pēdējās nevienādības
seko, ka (n + 1)! > e1010. Tā kā e  2.71, tad jāatrod tāds n, lai izpildītos
nevienādība (n+1)! > 2.711010. No tā, ka 13!  0.62271010, bet 14! 
8.7171010 , secinām, ka n + 1 = 14 un n = 13. Līdz ar to skaitli e ar 10
1 1 1
precīzām zīmēm aiz komata var aprēķināt šādi e  11   ...  =
2! 3! 13!
2.1718281828.

6.4. Lopitāla kārtula.

Ir spēkā teorēma, kuru pieņemts saukt par Lopitāla kārtulu.

Teorēma 6.1. Pieņemsim, ka funkcijas f(x) un g(x) ir:
 definētas un diferencējamas punkta x = a apkārtnē, izņemot, varbūt,
pašu punktu a,
 g  x   0 punkta x = a apkārtnē,
f ( x)  0 g ( x)  0 f ( x)  
 lim un lim , vai arī lim un
xa xa xa
lim g ( x)   .
xa
f  x 
Tādā gadījumā, ja eksistē robeža lim g  x  , tad eksistē arī robeža
xa
f  x
lim g  x  , turklāt tās ir vienādas.
xa
0 
Lopitāla kārtula ir pielietojama nenoteiktību   un  

0
novēršanai. Ja, pielietojot Lopitāla kārtulu, iegūstam jaunu nenoteiktību

www.vu.lv 6. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

0 
  vai  
 , tad Lopitāla kārtulu drīkst pielietot atkārtoti jaunajai
0
nenoteiktībai, un tā to var atkārtot galīgu skaitu reižu.
f  x 
Jāpiezīmē, ka, gadījumā, ja lim g  x  neeksistē, tad Lopitāla
xa
kārtula nav pielietojama un šo faktu var konstatēt nevis uzdevuma
risināšanas sākumā, bet pēc Lopitāla kārtulas pielietošanas mēģinājuma.
Šis apgalvojums tiek ilustrēts piemērā 6.
x  cos x
Piemērs 6. Aprēķināt robežu lim x .
x
x  cos x
lim x = 
 
 = [mēģinām pielietot Lopitāla kārtulu] = =
x
 x  cos x   1  sin x
lim x
= lim 1 – robeža neeksistē, tātad Lopitāla
x x
kārtulu pielietot nedrīkstēja. Un patiesi, aprēķinot robežu tieši, iegūstam
x  cos x  cos x 
lim x = lim 1    1.
x  
x 
x

Apskatīsim dažus Lopitāla kārtulas pielietošanas piemērus.

e x  ex
Piemērs 7. Aprēķināt lim ln(1  x ) .
x0
e x  ex
lim
e x  ex
=
1 1 0 
   =
e x
e x
 = lim 1 =
ln(1  x ) lim  x0
x0  ln 1 0  x  0  ln(1  x )  1 x

e x

 e  x 1  x 
lim 1 = 21 = 2.
x0

ln x
Piemērs 8. Aprēķināt lim 3 .
x x
1
ln x  ln x  x 3
lim = 
 
= lim = xlim 2 = lim = 0.
 x 
3 3
x x  1 3 x x

x 3
x
3

x
Piemērs 9. Aprēķināt lim 1  x  tg 2 .
x 1

www.vu.lv 6. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

x 1 x 1  x  
lim 1  x  tg = (0) = lim x =
0
  = xlim  x =
x 1
2 x  1 ctg 0  1  ctg
 
2  2 
1 x
 lim 2 sin 2
1  2
x 1  = lim 2 = .
 x 2  
sin 2 x 1
2

 x 1 
Piemērs 10. Aprēķināt lim  x  1  ln x  .
x 1
 x 1  x ln x  x  1
lim  x  1  ln x  = ( - ) = lim  x  1 ln x =
x 1 x 1
1
 x ln x  1
 1  ln 1  1  1   0   x ln x  x  1 x
=  1  1 ln 1    0  = lim  = lim x 1 =
    x  1   x  1 ln x  x  1 ln x 
x
ln x 
x ln x  x ln x 
= lim
0
x ln x  x  1 = lim x ln x  x  1 =  0  = lim  = =
x 1
x x 1   x  1  x ln x  x  1
1
ln x  x 
x 1
lim 1 =
2
.
x  1 ln x  x   1
x

g  x
Pieņemsim, ka ir jāaprēķina robeža lim f  x  , ja tā ir kāda no
xa
0 0 
nenoteiktībām (0 ) vai ( ), vai (1 ). Vēl pieņemsim, ka šī robeža eksistē
un ir vienāda ar A. Tādā gadījumā var meklēt nevis A, bet
g  x g  x   ln f  x 
ln A = lim ln f  x  = lim . Visos gadījumos pēdējā robeža
xa xa
0
ir nenoteiktība (0), kuru nav grūti pārvērst par nenoteiktību   vai
0

 
 un pēc tam risināt, kā parādīts augstāk. Nedrīkst tikai aizmirst, ka
iegūtais rezultāts būs logaritms no meklējamās robežas, tāpēc meklējamā
robeža aprēķināma kā elnA.
1
Piemērs 11. Aprēķināt lim xx .
x
1 1 ln x
Apzīmē lim xx = A. ln A = lim x
ln x = lim x = 
 
 =
x x x
1
 ln x   1
= lim x
= lim x = lim x = 0  tā kā ln A = 0, tad
x 1 x
x

www.vu.lv 6. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.
1
0
A = e = 1 un varam rakstīt lim xx = 1.
x

3
Piemērs 12. Aprēķināt lim x 4  ln x .
x0
3
 3

 0 4   0 0 
lim x 4  ln x = 



=A,
x0
3
 ln x
3 ln x  3 ln x  
ln A = lim 4  ln x = lim 4  ln x

  
 = lim  =
x0 x0 x  0  4  ln x 
1
3 3
= lim 1 x = 3  A = lim x 4  ln x = e3.
x0 x0
x
 x
tg
Piemērs 13. Aprēķināt lim  tg 4x  2 .
 x 1
 x x   x
 x tg 2  ln tg
lim

 tg  = (1) = A.  ln A = lim tg 2 

4  =
x  1
4  x 1

  x    x 
ln tg   ln  tg 
 4  0   4 
= (0) =  lim x
=  0  = lim  =
  x  1   x 
x  1 ctg  ctg 
2  2 
1 1 
 
 x  2 x  4  x 
tg   cos   2 sin 2  
 4   4   2 
= lim  =  lim  x
=
1  2 x 
x 1   x  1 4 tg    cos  
 x  2  4   4 
sin 2  
 2 
 1 1
sin 2  
1
=    2  = 2 1   2  2 = -1.
2 tg  cos 2  2 
 
4 4
 x
 x tg 2
Līdz ar to A = 
lim  tg 4  = e –1.
x  1

www.vu.lv 6. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.