Prizmas PDF

8.
TEMATS Prizmas
Temata apraksts
Skolnam sasniedzamo rezulttu cevedis
Uzdevumu piemri
Stundas piemrs
M_11_UP_08_P1
M_11_LD_08_P
Taisnas prizmas elementu aprinana

Prizmas lums ar plakni
1.variants
2.variants
Vrtanas kritriji
Lai atvru dokumentu aktivjiet saiti. Lai atgrieztos uz o satura rdtju, lietojiet taustiu kombinciju CTRL+Home.
Skolna darba lapa

Skolna darba lapa
P R I Z M A S
PRIZMAS
T E M A T A
A P R A K S T S
Prizma k telpisks ermenis un vienkrkais daudzskaldnis veicina telpisks uztveres attstbu, saskatot prizmas modeus rel telp un mkslas darbos.
No pamatskolas skolni jau zina daus prizmas specilgadjumus: kubu un taisnstra parallskaldni, izmantojot formulas, prot aprint to virsmu laukumus un
tilpumu.
Jaunie jdzieni: taisna prizma, slpa prizma, regulra prizma, diagonllums.
86
aj temat tiek nostiprintas skolnu prasmes klasifict prizmas, pamatot sakarbas starp prizmas elementiem (leiem, autnm, skaldnm), ptniecisk ce
izvrtt un konstrut prizmas lumus ar plakni; veikt relu eometrisku ermeu
tilpuma un virsmu laukuma aprinanu, izmantojot mrjuma rezulttus. Veicot
aprinu un konstrukciju uzdevumus prizm, tiek pilnveidota prasme, saskatt un
izmantot plaknes figras un to pabas.
Lai veicintu skolnu telpisko un kombinatorisko domanu, vlams skolnus
rosint praktiskai un teortiskai darbbai ar prizmu modeiem.
MATEMTIKA 11. klase
P R I Z M A S
C E V E D I S
PROGRAMM
STANDART
Galvenie skolnam sasniedzamie rezultti

Izprot eometriskos modeus
(eometrisks figras,
eometriskie ermei,
pagrieziena leis, eometriskie
prveidojumi, darbbas ar
vektoriem u.c.) un to attloanu
plakn.
Lieto eometrisko figru pabas

(teormas), pamatojot eometrisko figru
vai to elementu pabas un savstarpjo
novietojumu, aprinot eometrisko
figru un ermeu elementu, virsmas
laukuma, tilpuma skaitlisks vrtbas.
Lieto dadus spriedumu

ieganas veidus (emprisko,
induktvo, deduktvo);
visprina, klasific, saskata
analoijas, novrt procesu
tendences; izvirza hipotzi,
izmantojot iepriekjs
zinanas vai darba gait
iegtos rezulttus.
Izprot pierdjuma
nepiecieambu, btbu
un struktru, lieto dadus
pierdjumu veidus.
Apzins matemtikas
zinanu un prasmju nozmi
ikdienas dzv, apgstot
dabas un socils zintnes,
tlkizgltb un turpmkaj
profesionlaj darbb.
Nosaka prizmas veidu (slpas,

taisnas, regulras, neregulras
prizmas) pc dot modea vai
analizjot doto informciju.
Veido prizmas lumus ar plakni.
Izprot prizmu vietu

daudzskaldu klasifikcij
(ietverot slpas prizmas).
Izprot nepiecieambu
pamatot leus prizms.
Aprina relu objektu

virsmu laukumus,
tilpumus, veicot
nepiecieamos mrjumus
vai izmantojot mrjumu
rezulttus.
Aprina taisnas prizmas autu,

augstuma, diagonu garumus, lea
starp taisni un plakni, lea starp
plaknm lielumus, izmantojot plaknes
figru pabas.
Attlo prizmu parall

projekcij, veidojot tekstam
atbilstou uzskatmu zmjumu
un lietojot pieemtos
Aprina taisnas prizmas virsmas
apzmjumus.
laukumu, tilpumu, diagonllumu
laukumu.
STUND
KD. Prizmas luma ar plakni

konstruana.
KD. Prizmas elementi, virsmas
laukums un tilpums.
Analiz iespjamos
gadjumus, ptot prizmas
un to lumus ar plakni.
87
Izpte.
LD. Prizmas lums ar plakni.
VM. Prizmas lums ar
plakni.
VM. Lei parallskaldn.
VM. Dadi objekti.
P R I Z M A S
U Z D E V U M U
P I E M R I
Sasniedzamais rezultts
II
III
Nosaka prizmas
veidu (slpas, taisnas,
regulras, neregulras
prizmas) pc dot
modea vai analizjot
doto informciju.
1. Nosaki prizmas veidu pc dot modea!
1. Nosaki prizmas veidu, ja ts pamats ir

kvadrts, bet divas snu skaldnes ir viendi
rombi!
Izvrt doto prizmas definciju!

Par prizmu sauc daudzskaldni, kura divas
skaldnes ir parallas, bet prjs skaldnes ir
paralelogrami.
(Var uzkonstrut pretpiemru, kas pierda, ka
defincija ir neprecza. Skolotjs var aicint
skolnus izveidot atbilstou modeli.)
Attlo prizmu parall

projekcij, veidojot
tekstam atbilstou
uzskatmu zmjumu
un lietojot pieemtos
apzmjumus.
1. Par kdu figru parall projekcij attlojas

viendsnu trijstris, kvadrts, rombs,
viendsnu trapece?
2. Nosaki prizmas veidu, ja ts pamats ir trijstris

un snu autne ir perpendikulra pamatam!
2. Dots regulras etrstra prizmas attls

parall projekcij (skat. zm.). Kdas regulras
etrstra prizmas pabas saglabjas un kdas
nesaglabjas, attlojot to parall projekcij?
2. Prizmai ir tiei devias autnes un ts ir

vienda garuma. Viens no prizmas divplaku
kaktiem ir 30. Nosaki prizmas veidu un
izveido atbilstou zmjumu?
1. Dots taisns parallskaldnis. T sk diagonle
ar pamata plakni veido lei a, bet ar vienu
no snu skaldnm veido lei b. Uzzm
tekstam atbilstou zmjumu!
1. Nosauc eometriskas figras, kuru attls

parallaj projekcij var bt attlots dotaj
zmjum!
2. Uzzm slpu trijstra prizmu, kuras

pamat ir platlea viendsnu trijstris,
ja zinms, ka augj pamata plat lea
virsotnes projekcija ir pamata garks malas
viduspunkt!
2. Regulru etrstra prizmu attlo parallaj
projekcij. Prizmas attlam apvelk kontru,
iegstot daudzstri. Kdus daudzstrus var
iegt?
88
3. Attlo parall projekcij regulru etrstra,

(trijstra, sestra) prizmu!
MATEMTIKA 11. klase
P R I Z M A S
II
III
Veido prizmas lumus

ar plakni.
1. Dotaj prizm konstru vienu no

diagonllumiem!
1. Taisnas prizmas ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 pamats ABCD

ir kvadrts. Punkts E ir A 1 B 1 viduspunkts.
Konstru prizmas lumu ar plakni, kas iet
caur AC un punktu E!
Dota taisna etrstra prizma ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 !

Konstru prizmas lumu ar plakni, kas iet caur
punktiem B 1 , LAA 1 , MDD 1 C 1 C!
2. Taisnstra parallskaldn ABCDA 1 B 1 C 1 D 1

punkts PA 1 D 1 un punkts KB 1 C 1 . Konstru
parallskalda lumu ar plakni, kas iet caur
punktiem P un K, un ir paralla AA 1 !
2. Regulra trijstra prizma tiek elta ar plakni,

kas vilkta caur pamata autni un tai pretjs
snu autnes viduspunktu. Konstru o
lumu!
Aprina taisnas
prizmas autu,
augstuma, diagonu
garumus, lea starp
taisni un plakni, lea
starp plaknm lielumus,
izmantojot plaknes
figru pabas.
1. Dots kubs ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 .

a) Uzraksti viendsnu taisnlea trijstri,
kura virsotnes sakrt ar kuba virsotnm!
b) Uzraksti dadmalu taisnlea trijstri, kura
virsotnes sakrt ar kuba virsotnm!
c) Uzraksti regulru trijstri, kura virsotnes
sakrt ar kuba virsotnm!
d) Uzraksti taisnstri, kura virsotnes sakrt ar
kuba virsotnm!
2. Regulras etrstra prizmas diagonle ir
17cm un augstums 15 cm. Aprini prizmas
pamata diagonli!
3. Aprini lei, ko veido kuba diagonle ar
pamata plakni!
3. Konstru taisnas etrstra prizmas

ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 lumu ar plakni, kas iet
caur punktiem M, P un E, ja MB 1 C 1 , PCC 1 ,
EAB!
1. Taisnas trijstra prizmas pamats ir viendsnu

taisnlea trijstris, kura katete ir 6cm.
Lielks snu skaldnes diagonle ir 9cm.
Aprini lei, ko diagonle veido ar snu
skaldni un prizmas augstumu!
2. Regulras etrstra prizmas diagonle d
ar prizmas augstumu veido 30 lielu lei.
Aprini prizmas pamata autnes garumu!
3. Sastdi dot uzdevuma risinjuma plnu,
katr sol nordot izmantojamo plaknes figru
un ts pabu!
ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 ir taisna prizma, kuras pamat
ir rombs. Dota romba mala, viena no romba
diagonlm un prizmas augstums. Aprint
abas prizmas diagonles.
1. Kuba autnes garums ir a. Aprini attlumu

no kuba virsotnes ldz tai kuba diagonlei,
kurai t nepieder!
2. Dots, ka regulr etrstra prizm
ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 diagonles B 1 D un D 1 B
ir perpendikulras. Aprini lei starp
diagonlm A 1 C un B 1 D!
3. Izveido uzdevumu par regulru trijstra
prizmu, kuru risinot jizmanto zinanas par
trapeci!
89
P R I Z M A S
II
III
Aprina taisnas
prizmas virsmas
laukumu, tilpumu,
diagonllumu
laukumu.
1. Taisnas prizmas pamats ir taisnlea trijstris

ar 3 cm un 4 cm garm katetm. Prizmas
augstums ir 6 cm. Aprini prizmas pilnas
virsmas laukumu!
1. Taisnas prizmas pamats paralelograms,

kura diagonles krustojoties veido 30 lei.
Aprini prizmas tilpumu, ja diagonllumu
laukumi ir 16 cm2 un 12 cm2, bet augstums ir
4cm!
1. Taisnas prizmas pamats ir taisnlea trapece

ar auro lei 45. Prizmas sk diagonle
ar pamata plakni veido 45 lei. Aprini
prizmas snu virsmas laukumu, ja pamata
diagonle sadala pamatu divos viendsnu
trijstros un trapeces skais pamats ir d!
2. Dota regulra etrstra prizma, kuras

pamata perimetrs ir 28 cm, bet prizmas snu
autnes garums ir 12 cm. Aprini prizmas
diagonlluma laukumu, pilnas virsmas
laukumu un tilpumu!
2. Regulras sestra prizmas pamata mala

vienda ar 4 cm, bet prizmas gark diagonle
veido ar pamatu 60 lei. Aprini prizmas
snu virsmas laukumu un tilpumu!
2. Izveido vizulu uzskates materilu, kur

apkopota informcija par taisnas prizmas
virsmas laukuma aprinanu!
3. Regulras etrstra prizmas snu virsmas
laukums ir S, bet tilpums ir V. Aprini autu
garumus!
Izvlas situcijai
atbilstou prizmas vai
ts elementu attloanas
veidu.
90
Doto uzdevumu risini galv! Ja nepiecieams,

veido tikai kuba skaldnes zmjumu!
Kuba pamata skaldn ievilkts ria lnijas
rdiuss ir 3 cm. Aprini kuba virsmas laukumu!
1. Uzdevums grupai (M_11_UP_08_P1).

a) Izveidojiet dot eometrisk ermea
telpisko modeli!
b) Uz kodoplves vai lapas izveidojiet modea
zmjumu!
c) Plnojiet risinjuma gaitu, ar modea
vai zmjuma paldzbu paskaidrojiet
risinjuma plnu pa soiem!
d) Uz kodoplves vai lapas uzrakstiet
risinjuma plnu!
e) Prdomjiet prezentciju (uzstans
laiks 2 mintes, prezentcijas gait jspj
paskaidrot izveidotais modelis un jparda
atbilstoais zmjums, risinjuma plns)!
2. Prizmas pamat ir viendsnu trapece, kuras
aurais leis ir a un taj ievilkts ria lnijas
rdiuss ir r. Aprini prizmas tilpumu, ja
prizmas augstums ir 2r!
Dots kubs ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 . Skudrai no punkta

A jnonk punkt A 1 , rsojot visas snu
skaldnes. Nosaki sko no iespjamiem skudras
marrutiem!
MATEMTIKA 11. klase
P R I Z M A S
II
III
Lieto jdzienus taisna

prizma, regulra prizma,
parallskaldnis, skaldne,
autne, augstums,
prizmas diagonle,
skaldnes diagonle,
diagonllums,
prizmas virsma ,
plnojot risinjuma
gaitu, definjot prizmas
un saldzinot to pabas.
1. Pabeidz ieskto teikumu!
1. Kuri no apgalvojumiem ir patiesi?
1. Koment jdziena diagonle lietoanu

saistb ar prizmm!
a) Prizmu, kurai pamati ir paralelogrami, sauc

par ....
a) Katrs taisns parallskaldnis ir etrstra

prizma.
b) Taisnstra parallskaldni, kura visas

autnes ir viendas, sauc par ....
b) Katrs taisns parallskaldnis ir taisnstra

parallskaldnis.
c) Daudzskaldni, kuram divas skaldnes ir

paralli viendi daudzstri, bet prjs
skaldnes ir paralelogrami, sauc par ....
c) Katra etrstra prizma ir taisna prizma.
2. Regulras etrstra prizmas pamata mala ir

3 cm un t veido 30 lielu lei ar snu
skaldnes diagonli. Sakrto dotos uzdevuma
risinanas sous pareiz secb, ja japrina
prizmas snu virsmas laukums!
Aprina prizmas snu virsmas laukumu.
2. Nosauc pabu, kas ir atirga regulrai

trijstra prizmai un taisnai trijstra prizmai?
Nosauc pabas, kas tm ir kopgas?
d) Katra regulra etrstra prizma ir taisnstra

parallskaldnis.
e) Atbildi pamato!
2. Taisnas prizmas pamats ir regulrs trijstris,
kura malas garums ir c. Prizmas snu skaldnes
diagonle ar pamata plakni veido lei .
Sastdi plnu prizmas tilpuma aprinanai!
Aprina prizmas augstumu.

Izveido uzdevumam atbilstou zmjumu.
Aprina pamata perimetru.
Izprot prizmu vietu
daudzskaldu
klasifikcij (ietverot
slpas prizmas).
Nosauc daudzskaldus, kas ir prizmas un nosauc

daudzskaldus, kas nav prizmas.
Kura no figrm nav piederga dotajai figru

virknei: kubs, regulra trijstra prizma, taisna
etrstra prizma, regulra 5-stra prizma?
Kd?
Klasific tev zinms prizmas (izvlies pazmi

vai pazmes, pc k klasificsi)! Izveidoto
klasifikciju attlo vizuli!
91
P R I Z M A S
II
III
Izprot nepiecieambu
pamatot leus prizms.
1. Dota regulra etrstra prizma

ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 . Nosauc plaknes, leis starp
kurm ir:
1. Dota regulra trijstra prizma ABCA 1 B 1 C 1 .

Iezm lei starp snu skaldnes diagonli un
citu snu skaldni. Atbildi pamato!
1. Prizmas pamats ir viendsnu trijstris, kuram

leis pie virsotnes ir 120. Uzzm lei starp
lielks snu skaldnes diagonli un citu snu
skaldni!
a) 90
b) 45
2. Uzzm lei starp kuba snu skaldnes
diagonli un pamata plakni! Atbildi pamato!
2. Dots kubs ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 . Aprini lei

B 1 AD? Atbildi pamato!
3. Animcij (M_11_UP_08_VM1) vro, k taisn
parallskaldn ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 tiek noteikti t
diagonu lei ar pamata plakni! Nosaki, kuri
no iem leiem ir viendi sav starp!
2. Pierdi, ka taisna parallskalda

diagonllumu luma lnija ir
perpendikulra pamatam!
3. Animcij (M_11_UP_08_VM2) vro, k taisn
parallskaldn ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 tiek noteikti
diagonles AC 1 lei ar vism snu skaldnm!
Izvrt, vai iespjamas dots situcijas!
a) Visi etri lei ir atirgi.
b) Divi no leiem ir viendi.
c) Visi etri lei ir viendi.
92
Analiz iespjamos
gadjumus, ptot
prizmas un to lumus
ar plakni.
1. Taisna prizma tiek elta ar plakni paralli

pamatam! Ko var secint par lumu?
2. Piecstra prizmu e plakne. Vai lum var
iegt:
a) trijstri,
b) sestri,
c) astostri?
1. Cik dada garuma autu var bt:

a) regulrai etrstra prizmai,
b) taisnai piecstra prizmai?
2. Dota taisna 5-stra prizma. Cik dadu taisnu
trijstra prizmu ar virsotnm dots prizmas
virsotns var saskatt zmjum? Pamato
atbildi!
1. Dota regulra etrstra prizma

ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 . Kdas plaknes figras ar
virsotnm prizmas virsotns var izveidot?
Pamato, ka citu iespju nav!
2. Regulra trijstra prizma tiek elta ar
plakni, kas iet caur pamata autni. Kdas
figras vartu izveidoties lum? Uzzm
atbilstous zmjumus!
3. Dota regulra etrstra prizma. Uz prizmas
autnm atliec trs punktus M, N un K t,
lai plaknei MNK eot prizmu, izveidotos
piecstris!
MATEMTIKA 11. klase
P R I Z M A S
II
III
Aprina relu
objektu virsmu
laukumus, tilpumus,
veicot nepiecieamos
mrjumus vai
izmantojot mrjumu
rezulttus.
Dots taisnas etrstra prizmas modelis. Veic

atbilstoos mrjumus un aprini s prizmas
pilnas virsmas laukumu un tilpumu!
Trauks, kura garums ir 30 cm, platums 27 cm,

ldz pusei pieliets ar deni. Par cik cm paceas
dens lmenis trauk, ja taj nogremd kubu,
kura autnes garums ir 18 cm?
1. Vienai no atptas kompleksa km ir ds

karkass (skat. zm.): pamat ir kvadrts, kura
malas garums ir 6 m, bet t stros ir 3, 4, 6 un
5 m gari balsti, kas perpendikulri pamatam.
Sastdi plnu kas tilpuma aprinanai!
2. Doti trs viendi taisnstra parallskalda

formas ieei. K, neizdarot aprinus, ar
linelu var izmrt ieea diagonles garumu?
93
U z d e v u m i
s k o l n u
g r u p m
M_11_UP_08_P1
TAISNAS PRIZMAS ELEMENTU APRINANA

1. Regulras etrstra prizmas
2. Regulras etrstra prizmas pa- 3. Regulr trijstra prizm nodiagonle ir 12cm gara un veido
mata malas garums ir 6cm. Prizvilkta plakne caur viena pamata
30o lielu lei ar snu skaldnes
mas diagonle veido 60o lei ar
malu un otra pamata pretjo
diagonli. Aprini prizmas
pamata plakni. Aprini prizmas
virsotni. lums ir viendsnu
augstumu!
diagonlluma laukumu!
trijstris ar 6cm garu pamatu un
10cm garu snu malu. Aprini
prizmas augstumu!
Uzdevums
Uzdevums:
Uzdevums:
a) Izveidojiet dot eometrisk
ermea telpisko modeli!
b) Uz kodoplves vai lapas
izveidojiet modea zmjumu!
c) Plnojiet risinjuma gaitu, ar
modea vai zmjuma paldzbu
paskaidrojiet risinjuma plnu
pa soiem!
pa soiem!
pa soiem!
d) Uz kodoplves vai lapas

uzrakstiet risinjuma plnu!
e) Prdomjiet prezentciju


(uzstans laiks 2 mintes,
prezentcijas gait jspj
paskaidrot izveidotais modelis
un jparda atbilstoais
zmjums, risinjuma plns)!
42
S k o lna
Vrds
darba
lapa
M_11_LD_08_P
uzvrds
klase
datums
PRIZMAS LUMS AR PLAKNI

Situcijas apraksts
Stereometrij nereti ir sastopami uzdevumi, kuros nepiecieams konstrut telpiskas figras lumu ar plakni.
lum iegtais daudzstris ir atkargs no ljplaknes novietojuma. Piemram, ja regulru etrstra prizmu
e ar plakni, kuru nosaka trs punkti uz prizmas autnm, tad lum var iegt gan trijstri, gan etrstri, gan
piecstri, gan sestri.
etrstrus pc to pabm iedala skk: paralelograms (kvadrts, taisnstris, rombs), trapece. Protams, ir daudz
etrstru, kuri nav ne paralelogrami, ne trapeces.
Ptm problma
Vai regulru etrstra prizmu, eot ar plakni, lum var iegt:
kvadrtu,
taisnstri, kur nav kvadrts,
paralelogramu, kur nav taisnstris,
rombu, kur nav kvadrts,
trapeci,
etrstri, kur nav ne paralelograms, ne trapece?
Datu reistrana un apstrde, hipotzes izvirzana un pierdana
Uzdevumu veic uz papildu darba lapas!
Rezulttu analze, izvrtana un secinjumi
17
MATEMTIKA 11. klase
PRIZMAS LUMS AR PLAKNI

Darba izpildes laiks 40 mintes
M_11_LD_08
Mris
Pilnveidot izpratni par lumiem, izveidojot atbilstou zmjumu, izvirzot
hipotzi un pierdot to.
nosaka trs punkti uz prizmas autnm, tad lum var iegt gan trijstri, gan
etrstri, gan piecstri, gan sestri.
Konstru lumus.
Secina un pamato lum iegto etrstru veidu.
Saskata un klasific lielumus, formul ptmo problmu
Dots
Veido plnu
Iegst un apstrd informciju
Patstvgi
Formul piemumu/ hipotzi
Mcs
Veic pierdjumu
Mcs
Analiz un izvrt rezulttus, secina
Patstvgi
Prezent darba rezulttus
Patstvgi
Sadarbojas, strdjot grup (pr)
Mcs
Darbu ieteicams veikt pros vai grups. Skolotjs var mudint skolnus izmantot
telpisku regulras etrstra prizmas modeli k uzskates ldzekli. Var izdalt papildu
darba lapas, kurs ir sakopti regulras etrstra prizmas attli. Jparedz laiks prezentcijai, k ar materili prezentciju noformanai un demonstranai.
Situcijas apraksts
Stereometrij nereti ir sastopami uzdevumi, kuros nepiecieams konstrut telpiskas figras lumu ar plakni. lum iegtais daudzstris ir atkargs no ljplaknes novietojuma. Piemram, ja regulru etrstra prizmu e ar plakni, kuru
etrstrus pc to pabm iedala skk: paralelograms (kvadrts, taisnstris, rombs), trapece. Protams, ir daudz etrstru, kuri nav ne paralelogrami, ne
trapeces.
Ptm problma
Vai regulru etrstra prizmu, eot ar plakni, lum var iegt:
kvadrtu,
taisnstri, kur nav kvadrts,
paralelogramu, kur nav taisnstris,
rombu, kur nav kvadrts,
trapeci,
etrstri, kur nav ne paralelograms, ne trapece?
Atkarb no klases sagatavotbas pakpes un skolotja mriem ptmo problmu
var varit: 1) nedalt skk paralelogramu, 2) trapeces iedalt skk, viendsnu un
dadmalu trapecs, 3) formuljot ptmo problmu, neatsegt etrstru veidus, atstjot to skolna zi, 4) lai ekonomtu laiku, grupm var dot ptt dadus etrstru
veidus (piemram, vienai grupai kvadrtu, citai trapeci utt.).
Datu reistrana un apstrde, hipotzes izvirzana un pierdana
Skolnus nodroina ar papildu darba lapm.
Hipotzes izvirzanu nav lietdergi atdalt no datu reistranas un apstrdes, jo
daa skolnu vispirms izvirzs hipotzi un tad to prbauds, bet daa rkosies otrdi,
vispirms apskatot konkrtus piemrus.
15
Skolotjs pieem lmumu un dara to zinmu skolniem, cik stingrus pamatojumus vajadztu veikt. Tam jbt saskaotam ar mcbu procesu aj temat kopum.
Skolniem ir jzina, ko aj gadjum nozm pierdt. Pierdjumu faktam, ka regulras prizmas lums nevar bt etrstris, kur nav ne paralelograms, ne trapece,
var veikt skolotja vadb. Lk, viens no iespjamiem pierdjumiem. Turpmk tekst ar vrdu lums sapratsim figru, kas izveidojas plaknes un regulras etrstra
prizmas lum.
Visas etrstra prizmas skaldnes iedalsim trijs grups; katr grup ir divas
skaldnes, kuras atrodas paralls plakns. No luma etrm malm vismaz
divas pieder vienai grupai, ttad atrodas paralls plakns. Tas nozm, ka lumam vismaz divas malas ir parallas, no k var secint, ka lums ir trapece vai
paralelograms.
Rezulttu analze, izvrtana un secinjumi
16
K R T J S
Vrds
V R T A N A S
D A R B S
M_11_KD_08_01
uzvrds
klase
datums
PRIZMAS ELEMENTI, VIRSMAS LAUKUMS UN TILPUMS

1. 3. uzdevumam izveido tekstam atbilstou zmjumu (uzdevums nav jatrisina)!
1. uzdevums (2 punkti)
Regulras trijstra prizmas pamata mala ir 18 cm, bet snu autne 24 cm. Aprini perimetru lumam ar
plakni, kura vilkta caur apakj pamata malu un tai pretjo augj pamata virsotni!
Regulras etrstra prizmas pamata mala ir 6 2 cm, bet diagonlluma laukums 72 cm2. Aprini prizmas
tilpumu!
Regulras trijstra prizmas pamata mala ir 8 cm, bet snu skaldnes diagonle ar pamata plakni veido 60 lei.
Aprini prizmas tilpumu!
21
K R T J S
V R T A N A S
D A R B S
M_11_KD_08_01
4. 5. uzdevumam izveido tekstam atbilstou zmjumu un uzraksti risinjuma plnu (uzdevums nav jatrisina)!
Aprini pilnas virmas laukumu taisnstra parallskaldnim, kura pamata malu garumi ir 7 m un 24 m, bet parallskalda diagonle ar pamatu veido 45 lei!
Taisnas prizmas pamats ir taisnlea trijstris, kura viena katete ir 24 cm, bet hipotenza 25 cm. Snu skaldne,
kuras laukums ir vismazkais, ir kvadrts. Aprini prizmas tilpumu!
22
K R T J S
V R T A N A S
Vrds
D A R B S
M_11_KD_08_02
uzvrds
klase
datums
PRIZMAS LUMA AR PLAKNI KONSTRUANA

Konstru regulras etrstra prizmas lumu ar plakni, kas iet caur autni A1B1 un autnes CC1
viduspunktuM!
B1
C1
A1
D1
M
C
D
Konstru taisnas trijstra prizmas lumu ar plakni, kas iet caur punktiem K, L un M!
B1
K
C1
A1
M
B
L
23
K R T J S
V R T A N A S
D A R B S
M_11_KD_08_02
Konstru taisnas etrstra prizmas lumu ar plakni, kas iet caur punktiem X, Y un Z! Pamato konstrukcijas
gaitu!
C1
B1
A1
X
D1
Y
B
A
C
D
24
N O B E I G U M A
V R T A N A S
Vrds
D A R B S
M_11_ND_08_V1
uzvrds
klase
datums
PRIZMAS
1. variants
Pasvtro aprakstam atbilstoos prizmas veidus (pareizas var bt vairkas atbildes)!
Dots, ka prizmas pamats ir rombs, kura aurais leis ir 60, un prizmas snu autnes ir perpendikulras pamatam. Dot prizma ir:
a) regulra etrstra prizma;
b) taisns parallskaldnis;
c) taisnstra parallskaldnis;
d) taisna etrstra prizma.
Dota regulra trijstra prizma (zmjums).
a) Papildini zmjumu, atzmjot autnes, kas noteikti ir vienda garuma!
b) Iezm lei, ko veido snu skaldnes diagonle CB1 ar skaldni AA1C1C! Pamato konstrukcijas gaitu!
A1
B1
C1
B
C
Regulras etrstra prizmas augstums ir 8 cm, bet snu skaldnes diagonle ir 17 cm.
Aprini prizmas virsmas laukumu!
69
N O B E I G U M A
V R T A N A S
D A R B S
M_11_ND_08_V1
Taisnas prizmas pamats ir viendsnu platlea trijstris. Lielks snu skaldnes diagonle ar pamata plakni
veido 45lei.
a) Izveido prizmas zmjumu parall projekcij, lietojot pieemtos apzmjumus!
b) Cik dada garuma autnes ir dotai prizmai? Pamato!
Dota regulra etrstra prizma (zmjums).
a) Uzraksti kdu taisnlea trijstri, kura virsotnes sakrt ar prizmas virsotnm!
B1
A1
C1
D1
B
A
C
D
b) Nosaki lea B1C1D lielumu! Atbildi pamato!

B1
A1
C1
D1
B
A
C
D
70
N O B E I G U M A
V R T A N A S
D A R B S
M_11_ND_08_V1
c) Punkts K ir autnes AA1 viduspunkts. Konstru prizmas lumu ar plakni, kas iet caur punktiem K, D unC!
Pamato konstrukcijas gaitu!
B1
A1
C1
D1
K
B
C
D
Taisnas prizmas ABCDA1B1C1D1 pamats ir rombs, kura malas garums ir 8 cm un platais leis B ir 120o. Leis
starp plaknm ADC un BDC1 ir 60o. Aprini prizmas tilpumu!
71
N O B E I G U M A
V R T A N A S
Vrds
D A R B S
M_11_ND_08_V2
uzvrds
klase
datums
PRIZMAS
2. variants
Pasvtro aprakstam atbilstoos prizmas veidus (pareizas var bt vairkas atbildes)!
Dots, ka prizmas pamats ir paralelograms, kura aurais leis ir 60, un prizmas snu autnes ir perpendikulras pamatam. Dot prizma ir:
a) Papildini zmjumu, atzmjot autnes, kas noteikti ir vienda garuma.
b) Iezm lei, ko veido prizmas diagonle DB1 ar skaldni CDD1C1! Pamato konstrukcijas gaitu!
B1
A1
C1
D1
B
A
C
D
Regulras etrstra prizmas pamata mala ir 12 cm , bet snu skaldnes diagonle ir 13 cm. Aprini prizmas virsmas laukumu!
72
N O B E I G U M A
V R T A N A S
D A R B S
M_11_ND_08_V2
Taisnas prizmas pamats ir viendsnu taisnlea trijstris. Lielks snu skaldnes diagonle ar pamata plakni
veido 45lei.
a) Izveido prizmas zmjumu parall projekcij, lietojot pieemtos apzmjumus!
a) Uzraksti kdu viendsnu trijstri, kura virsotnes sakrt ar prizmas virsotnm!
B1
A1
C1
D1
B
A
C
D
b) Nosaki lea B1A1D lielumu! Atbildi pamato!

B1
A1
C1
D1
B
A
C
D
73
N O B E I G U M A
V R T A N A S
D A R B S
M_11_ND_08_V2
c) Punkts M ir autnes CC1 viduspunkts. Konstru prizmas lumu ar plakni, kas iet caur punktiem A, D un
M! Pamato konstrukcijas gaitu!
B1
A1
C1
D1
M
C
A
Taisnas prizmas ABCDA1B1C1D1 pamats ir rombs, kura gark diagonle ir 10 3 cm un platais leis B ir 120.
Leis starp plaknm ADC un BDC1 ir 60. Aprini prizmas tilpumu!
74
MATEMTIKA 11. klase
PRIZMAS
1. variants
Pasvtro aprakstam atbilstoos prizmas veidus (pareizas var bt vairkas
atbildes)!
Dots, ka prizmas pamats ir rombs, kura aurais leis ir 60, un prizmas snu
autnes ir perpendikulras pamatam. Dot prizma ir:
Dota regulra trijstra prizma (zmjums).
a) Papildini zmjumu, atzmjot autnes, kas noteikti ir vienda garuma!
Taisnas prizmas pamats ir viendsnu platlea trijstris. Lielks snu skaldnes diagonle ar pamata plakni veido 45 lei.
a) Izveido prizmas zmjumu parall projekcij, lietojot pieemtos
apzmjumus!
a) Uzraksti kdu taisnlea trijstri, kura virsotnes sakrt ar prizmas
virsotnm!
B1
A1
C1
D1
b) Iezm lei, ko veido snu skaldnes diagonle CB1 ar skaldni AA1C1C!

Pamato konstrukcijas gaitu!
A1
B1
A
A
C
D
b) Nosaki lea B1C1D lielumu! Atbildi pamato!
C1
B1
A1
C1
D1
Regulras etrstra prizmas augstums ir 8 cm, bet snu skaldnes diagonle ir
17cm. Aprini prizmas virsmas laukumu!
B
A
C
D
27
c) Punkts K ir autnes AA1 viduspunkts. Konstru prizmas lumu ar plakni,

kas iet caur punktiem K, D un C! Pamato konstrukcijas gaitu!
B1
A1
C1
D1
K
B
C
D
Taisnas prizmas ABCDA1B1C1D1 pamats ir rombs, kura malas garums ir 8 cm
un platais leis B ir 120o. Leis starp plaknm ADC un BDC1 ir 60o. Aprini
prizmas tilpumu!
28
MATEMTIKA 11. klase
PRIZMAS
2. variants
Pasvtro aprakstam atbilstoos prizmas veidus (pareizas var bt vairkas
atbildes)!
Dots, ka prizmas pamats ir paralelograms, kura aurais leis ir 60, un prizmas
snu autnes ir perpendikulras pamatam. Dot prizma ir:
A1
a) Papildini zmjumu, atzmjot autnes, kas
noteikti ir vienda garuma.
b) Iezm lei, ko veido prizmas diagonle DB1
ar skaldni CDD1C1! Pamato konstrukcijas
gaitu!
B1
a) Uzraksti kdu viendsnu trijstri, kura virsotnes sakrt ar prizmas
virsotnm!
B1
A1
D1
C1
A
D1
C1
C
D
b) Nosaki lea B1A1D lielumu! Atbildi pamato!

B1
B
A1
A
D
Regulras etrstra prizmas pamata mala ir 12 cm , bet snu skaldnes diagonle
ir 13 cm. Aprini prizmas virsmas laukumu!
Taisnas prizmas pamats ir viendsnu taisnlea trijstris. Lielks snu skaldnes diagonle ar pamata plakni veido 45 lei.
a) Izveido prizmas zmjumu parall projekcij, lietojot pieemtos
apzmjumus!
C1
D1
B
A
C
D
29
c) Punkts M ir autnes CC1 viduspunkts. Konstru prizmas lumu ar plakni,

kas iet caur punktiem A, D un M! Pamato konstrukcijas gaitu!
B1
A1
C1
D1
M
C
A
Taisnas prizmas ABCDA1B1C1D1 pamats ir rombs, kura gark diagonle ir
10 3 cm un platais leis B ir 120. Leis starp plaknm ADC un BDC1 ir 60.
Aprini prizmas tilpumu!
30
MATEMTIKA 11. klase
PRIZMAS
Izveido tekstam atbilstou zmjumu 1 punkts
Vrtanas kritriji
Uzde
Kritriji
vums
1.
2.
Nosaka, ka dot prizma ir taisns parallskaldnis 1 punkts

Nosaka, ka dot prizma ir taisna etrstra prizma 1 punkts
Aprina nogriea OC (O pamata diagonu krustpunkts) garumu

(aprina pamata malas garumu) 1 punkts
Punkti
Iezm lei starp plaknm ADC un BDC1 1 punkts

2
6.
Pamato, ka iezmtais leis ir leis starp plaknm ADC un BDC1

1punkts
Nosaka vienda garuma autnes 1 punkts
Aprina prizmas augstumu 1 punkts
Iezm prasto lei 1 punkts
Aprina prizmas pamata laukumu 1 punkts
Pamatojum atsaucas uz to, ka D ir autnes viduspunkts

(pamatojum atsaucas uz to, ka leis B1C1D ir taisns) 1 punkts
Aprina prizmas tilpumu 1 punkts
4
Kop
Pamatojum atsaucas uz definciju leim starp taisni un plakni

1punkts
28
Izveido zmjumu 1 punkts

Saskata taisnlea trijstri 1 punkts
3.
Aprina pamata autnes garumu (aprina prizmas augstuma

garumu) 1 punkts
Aprina pamata laukumu 1 punkts

Aprina virsmas laukumu 1 punkts
Uzzm trijstra prizmu 1 punkts
Saprot, ka platais leis ir leis starp snu malm (saprot, ka taisns
leis ir leis starp snu malm) 1 punkts
4.
Iezm snu skaldnes diagonles lei ar pamata plakni 1 punkts
Nosaka dada garuma autu skaitu 1 punkts

Pamatojum atsaucas uz viendsnu taisnlea trijstra pabm
1punkts
Saskata taisnlea trijstri (saskata viendsnu trijstri) 1 punkts
Nosaka, ka leis B1C1D (B1A1D) ir taisns 1 punkts
5.
Pamatojum atsaucas uz triju perpendikulu teormu 1 punkts
Konstru lumu 1 punkts

Pamatojum atsaucas uz parallu skaldu pabm 1 punkts
31

Prizmas PDF

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Prizmas PDF

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

8.

Taisnas prizmas elementu aprinana

Skolna darba lapa

MATEMTIKA 11. klase

Galvenie skolnam sasniedzamie rezultti

Lieto eometrisko figru pabas

Lieto dadus spriedumu

Nosaka prizmas veidu (slpas,

Veido prizmas lumus ar plakni.

Izprot prizmu vietu

Aprina relu objektu

Aprina taisnas prizmas autu,

Attlo prizmu parall

KD. Prizmas luma ar plakni

VM. Lei parallskaldn.

VM. Dadi objekti.

1. Nosaki prizmas veidu pc dot modea!

1. Nosaki prizmas veidu, ja ts pamats ir

Izvrt doto prizmas definciju!

Attlo prizmu parall

1. Par kdu figru parall projekcij attlojas

2. Nosaki prizmas veidu, ja ts pamats ir trijstris

2. Dots regulras etrstra prizmas attls

2. Prizmai ir tiei devias autnes un ts ir

1. Nosauc eometriskas figras, kuru attls

2. Uzzm slpu trijstra prizmu, kuras

3. Attlo parall projekcij regulru etrstra,

MATEMTIKA 11. klase

Veido prizmas lumus

1. Dotaj prizm konstru vienu no

1. Taisnas prizmas ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 pamats ABCD

Dota taisna etrstra prizma ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 !

2. Taisnstra parallskaldn ABCDA 1 B 1 C 1 D 1

2. Regulra trijstra prizma tiek elta ar plakni,

1. Dots kubs ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 .

3. Konstru taisnas etrstra prizmas

1. Taisnas trijstra prizmas pamats ir viendsnu

1. Kuba autnes garums ir a. Aprini attlumu

1. Taisnas prizmas pamats ir taisnlea trijstris

1. Taisnas prizmas pamats paralelograms,

1. Taisnas prizmas pamats ir taisnlea trapece

2. Dota regulra etrstra prizma, kuras

2. Regulras sestra prizmas pamata mala

2. Izveido vizulu uzskates materilu, kur

Doto uzdevumu risini galv! Ja nepiecieams,

1. Uzdevums grupai (M_11_UP_08_P1).

Dots kubs ABCDA 1 B 1 C 1 D 1 . Skudrai no punkta

MATEMTIKA 11. klase

Lieto jdzienus taisna

1. Pabeidz ieskto teikumu!

1. Kuri no apgalvojumiem ir patiesi?

1. Koment jdziena diagonle lietoanu

a) Prizmu, kurai pamati ir paralelogrami, sauc

a) Katrs taisns parallskaldnis ir etrstra

b) Taisnstra parallskaldni, kura visas

b) Katrs taisns parallskaldnis ir taisnstra

c) Daudzskaldni, kuram divas skaldnes ir

c) Katra etrstra prizma ir taisna prizma.

2. Regulras etrstra prizmas pamata mala ir

2. Nosauc pabu, kas ir atirga regulrai

d) Katra regulra etrstra prizma ir taisnstra

Aprina prizmas augstumu.

Nosauc daudzskaldus, kas ir prizmas un nosauc