Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Lekciju
konspekts.

18.nodarbība
Nodarbības mērķis. Iepazīties ar jēdzieniem lineāra atkarība un
neatkarība. Iemācīties veikt lineāras darbības ar vektoriem gan
ģeometriski, gan analītiski.

Nodarbības saturs. Pamatjēdzieni par vektoriem. Lineāras darbības ar

vektoriem. Vektora projekcija uz ass. Vektoru lineārā atkarība. Vektora
sadalīšana komponentēs.

18.1. Pamatjēdzieni par vektoriem

Bieži fizikālos procesos un parādībās tiek lietoti dažāda veida

lielumi. Dažus lielumus, kā, piemēram, temperatūru, laukumu, tilpumu,
masu, var raksturot ar vienu skaitlisku vērtību. Šādus lielumus sauc par
skalāriem lielumiem.
Bet eksistē tādi lielumi, kuru noteikšanai ir jāzina ne tikai skaitliskā
vērtība, bet arī darbības virziens. Tie ir, piemēram, ātrums, spēks. Šādus
lielumus sauc par vektoriāliem lielumiem.

Definīcija 1. Par vektoru sauc vērstu jeb orientētu taisnes nogriežni,

kuram dots sākumpunkts un galapunkts.
Ja sākumpunkts A un galapunkts B ir zināmi, tad vektoru apzīmē ar

AB , vai ar mazo burtu, B

piemēram, a . 
a
A

Vektora skaitlisko vērtību (garumu) sauc par moduli un apzīmē AB


, jeb a , kādreiz apzīmē arī AB un a bez bultiņas (svītriņas).
Taisni, uz kuras atrodas vektors, sauc par vektora darbības līniju.
Vektorus iedala brīvos vektoros, slīdošos un saistītos vektoros.
Par brīvu vektoru sauc tādu vektoru, kuru nemainot tā darbības
efektu vai fizikālo jēgu, var pārnest paralēli sev jebkurā telpas punktā.
www.vu.lv 18. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Par slīdošu vektoru sauc tādu vektoru, kuru, nemainot tā fizikālo

jēgu vai darbības efektu, var pārnest tikai pa tā darbības līniju.
Par saistītu vektoru sauc tādu vektoru, kuru, nemainot tā darbības
efektu, nedrīkst pārvietot.
Dotajā kursā mēs apskatīsim tikai brīvos vektorus.

aa
Definīcija 2. Vektoru, kura sākumpunkts sakrīt ar galapunktu, sauc

par nullvektoru un apzīmē ar 0 .
Nullvektora virziens nav noteikts un modulis ir vienāds ar nulli.

Definīcija 3. Vienu vienību garu vektoru, kurš vērsts tādā pašā

 
virzienā kā nenulles vektors a sauc par vektora a vienības vektoru jeb
ortu. Parasti to apzīmē ar simbolu a0 .

Definīcija 4. Vektorus, kuru darbības līnijas ir paralēlas vai sakrīt,

sauc par kolineāriem vektoriem.

  
a c
b

Vektori ir kolineāri, ja pēc paralēlās pārneses tie atrodas uz vienas

taisnes.
   
Kolineārus vektorus var apzīmēt vispārīgā veidā a || b , a || c , jeb
īpaši norādot to, kā tie ir vērsti (vienā virzienā vai pretējos virzienos):
  
a  b , a  c .

 
Definīcija 5. Vektorus a un b sauc par pretējiem vektoriem, ja tie
ir 

a) kolineāri a || b ; 

b) vienāda garuma a  b ;
c) pretēji vērsti a  b .
 
Tad raksta b  a .

 
a b
www.vu.lv 18. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Definīcija 6. Vektorus, kas atrodas paralēlās plaknēs vai vienā

plaknē, sauc par komplanāriem vektoriem.


b

a

c

  
a, b un c ir komplanāri vektori – pēc paralēlās pārneses tie var atrasties
vienā plaknē.

18.2. Lineāras darbības ar vektoriem

Lineārās darbībās ar vektoriem ietilpst vektoru saskaitīšana,

atņemšana un vektoru reizināšana ar skaitli.
 
Definīcija 7. Ja vektora a  galapunkts sakrīt ar vektora b
  
sākumpunktu, tad par vektoru a un b summu  a  b sauc vektoru c , kurš

novilkts no vektora a sākumpunkta uz vektora b galapunktu.
Lai konstruētu vektoru summu, brīvi izraudzīsimies telpā punktu O
un atlieksim vektoru OA  a , pēc tam AB  b . Tad vektors OB  a  b .
  

plūkosim atsevišķus gadījumus;

 
1. Vektori a un b nav kolineāri.
A
  
a a b
www.vu.lv 18. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.
 V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
b O   B
ab
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

 
2. Vektori a un b ir kolineāri.
 
a) a  b

 
a 
O a A b B

b
 
ab
b)  
a  b 
a
 O B A
a  
b   b
ab
No vektora summas definīcijas izriet no fizikas labi pazīstams
paralelograma likums:

a  
ab

 
ja divu vektoru sākumpunkti sakrīt un vektori a un b veido
 
paralelogramu, tad a  b ir paralelograma diagonāle, summas a  b
 
sākumpunkts sakrītar vektoru a un b kopīgo sākumpunktu.

Ja vektoru b novieto vektora a galapunktā, var izmantot trijstūra
likumu:
Vektoru summa ir trešā trijstūra mala, vērsta no pirmā vektora
sākumpunkta uz otrā vektora galapunktu.
 
a b
www.vu.lv 
18. nodarbība. 4. lpp.
 Augstākā matemātika.
a  b
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Vektoru summas definīciju ļoti viegli var vispārināt uz jebkuru

galīgu n vektoru summu:
  
 b c d 
a e
    
ab c d e
 
Definīcija 8. Par vektora a reizinājumu ar skaitli k sauc vektoru b ,

kura modulis ir vienāds ar vektora a moduļa un k reizinājumu; pie tam
 
vektors b ir vienādi versts ar vektoru a b  a  , ja k > 0, bet pretēji – ja
 

k < 0  a  b  .



a 
1,5 a 
 0,5 a

Bez pierādījuma noformulēsim svarīgu teorēmu:

 
Divi vektori a un b ir kolineāri tad un tikai tad, ja eksistē tāds skaitlis ,

ka a  b .

Lineāro darbību īpašības:

1) komutatīvā īpašība:
   
a  b  b  a - attiecībā uz vektoru saskaitīšanu,
 
a  a - attiecībā uz vektora reizināšanu ar skaitli;

2) asociatīvā īpašība:
 a  b  c  a b  c - attiecībā uz vektoru saskaitīšanu,
 

   a     a  - attiecībā uz vektora reizināšanu ar diviem skaitļiem;

3) distributīvā īpašība

 
  a  b   a  b - attiecībā uz vektoru summas reizināšanu ar skaitli,


     a  a  a - attiecībā uz vektora reizināšanu ar skaitļu summu.

www.vu.lv 18. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

  
Definīcija 9. Par divu vektoru a un b starpību sauc vektoru c ,
 
kuru saskaitot ar vektoru b iegrūsts

vektors a , t.i.
   
a  b  c , ja c  b  a .

  
Gadījumā, ja vektoriem a un b ir kopīgs sākumpunkts , tad a  b ir

vektors, kas iet no vektora b galapunkta uz vektora a galapunktu.


a   
c a b

b

 .
     
Var konstruēt c a b kā c a  b


b
   
 
   a c a b
c a  b

www.vu.lv 18. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Tātad paralelograma likums darbojas arī vektoru starpībai: ja

 
vektoriem a un b ir kopīgs sākumpunkts, tad uz šiem vektoriem

konstruētā paralelograma viena diagonāle nosaka vektoru a un b summu,
otrā – šo vektoru starpību. Ja a  MQ , b  MN , tad šo vektoru summa
 

     
a  b  MP , starpība a  b  NQ (skat. zīmējumu).

N P


b
 Q
M a

18.3. Vektora projekcijas uz ass.


Pieņemsim, ka ir dots vektors a  AB un ass l.
Apzīmēsim sākumpunkta un galapunkta projekciju uz ass attiecīgi ar
A1 un B1 .
B

A1 B1 l


Definīcija 10. Par vektora AB projekciju uz ass l (to apzīmē
 
proj l AB ) sauc reālu skaitli, kas ir vienāds ar vektora A1 B1 moduli, ja

A1 B1 vērsums sakrīt ar ass pozitīvo virzienu, un ir vienāds ar vektora
 
A1 B1 modulim pretēju skaitli, ja A1 B1 un ass virzieni ir pretēji.

B D
N

A
www.vu.lv 18. nodarbība.C7. lpp.M Augstākā matemātika.
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko

B1 A1 C1 M1 N1 l
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

projl AB   A1 B1 , projl CD  0, proj l MN  M 1 N1 .

Par leņķi starp vektoru un asi sauc mazāko leņķi, par kādu jāpagriež
ass, lai tās virziens sakristu ar vektora virzienu.
 B
No trigonometrijas izriet, ka a
   A
proj l a  a cos  a , l  B2

 l
   a, l 

Izmantojot projekcijas definīciju un vektoru lineāro darbību īpašības,

viegli redzēt, ka
 
   
proj l a  b  proj l a  proj l b
 
proj l  a    proj l a

18.4. Vektoru lineārā atkarība.

Vektora sadalīšana komponentēs

Definīcija 11. Jebkuru vektoru l , kuru var izteikt formā
   
l  1a1   2 a 2  ...   n an ,
(18.1)
  
sauc par vektoru a1 , a 2 , ..., an lineāru kombināciju.
  
Definīcija 12. Vektori a1 , a 2 , ..., an ir lineāri atkarīgi, ja var atrast
tādus skaitļus 1 ,  2 , ...,  n , kuri visi reizē nav vienādi ar nulli, un kuriem
izpildās vienādība
  
1a1   2 a2  ...   n an  0 . (18.2)

Definīcija 13. Vektori  1 , 2 , ...,  n ir lineāri


neatkarīgi, ja vienādība
1a1   2 a2  ...   n an  0 ,
ir spēkā tad un tikai tad, kad visi koeficienti 1 ,  2 , ...,  n ir vienādi ar
nulli.
www.vu.lv 18. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Viegli redzēt, ka gadījumā, kad vektori ir lineāri atkarīgi, vienu no

tiem var izteikt kā pārējo vektoru lineāru kombināciju.
Pieņemsim, ka  i  0 , tad
          
ai   1 a1  2 a2  ...  i 1 ai 1  i 1 ai 1  ...  n an .
i i i i i

Sakarā ar vektoru lineāro atkarību jeb neatkarību, izskatīsim trīs

gadījumus:
1) Divi vektori ir lineāri atkarīgi tad un tikai tad, ja viņi ir kolineāri.
 
Mēs
zinām, ka dotajā gadījumā var izteikt, piemēram, 1 a   a a
2 , tad 1   a 2 0
– lineāra kombinācija.
Ja divi vektori nav kolineāri, tad viņi ir lineāri neatkarīgi.

2) Trīs vektori ir lineāri atkarīgi tad un tikai tad, ja tie ir komplanāri

(atrodas vienā plaknē vai paralēlās plaknēs).
Ar paralēlo pārnesi pārvietosim trīs komplanārus vektorus tā, lai
viņu sākumpunkti sakrīt.

A B

 a3
a1
O C


Caur viena vektora (piemēram, a3 ) galapunktu novilksim taisnes,

kas ir paralēlas vektoriem a1 un a2 ; iegūsim paralelogramu OABC.
   
Tā kā a3  OA OC , OA || a1 , OC || a2 , var atrast skaitļus  1 un  2 ,
    
kuri apmierina vienādības OA  1a1 un OC   2 a2 ,  a3  1a1   2 a2 jeb
  
a3  1a1   2 a2  0 .
Tātad trīs komplanāri vektori vienmēr ir lineāri atkarīgi.
Savukārt trīs nekomplanāri vektori ir lineāri neatkarīgi.

3) Četri vektori trīsdimensiju telpā vienmēr ir lineāri atkarīgi.

   
Ja vektori a , b , c , d ir komplanāri, lineārā atkarība ir acīmredzama.
   
Pieņemsim, ka četri vektori a , b , c , d ir nekomplanāri.
Pārvietosim telpā dotos vektorus tā, lai viņiem būtu kopīgs
sākumpunkts O un izveidosim paralēlskaldni, kura trīs šķautnes ir vērstas
  
pa vektoriem a , b , c , bet diagonāle sakrīt ar vektoru d .

www.vu.lv 18. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

B N


M b  P
 d

aO c C

A D

 
Acīmredzot, eksistē tādi skaitļi , , , ka
   
d  OP  OA AD  DP . OA   a ,

    
AD  OC   c , DP  OB   b , tāpēc

       
d  OP  OA OB  OC   a   b   c
       
jeb  a   b   c  d  0 ,tātad vektori a , b , c , d ir lineāri atkarīgi.
  
Vektorus  a ,  b ,  c sauc par vektora d komponentēm.
Visu to lineāri neatkarīgo vektoru kopu, ar kuriem izsaka pārējos
vektorus, sauc par bāzi.
Kā redzam, plaknē par bāzi var ņemt jebkurus divus nekolineārus
vektorus, trīsdimensiju telpā – jebkurus trīs nekomplanārus vektorus; par
bāzi taisnē var kalpot jebkurš vektors, kura modulis nav vienāds ar nulli.
18.5. Dekarta ortogonālās komponentes un koordinātes

Pieņemsim, ka ir dota Dekarta taisnleņķa koordinātu sistēma

trīsdimensiju telpā.
  
Ar i , j , k apzīmēsim ortus, kuri atrodas attiecīgi uz Ox, Oy un Oz
asīm.

z
M3 K


L k
 M

i 0 j M2 y

M1
www.vu.lv 18. nodarbība. 10. lpp. P Augstākā matemātika.
x
V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

   
Nekomplanāri vektori i , j , k veido bāzi, jebkuru vektoru a trīsdimensiju
  
telpā mēs varam izteikt ka i , j ,

k lineāru

kombināciju
 
axi  a y j  az k  a .
Ja vektora sākumpunkts sakrīt ar Dekarta koordinātu sistēmas

sākumpunktu 0, tad vektoru sauc par rādiusvektoru un apzīmē ar r .
Kā redzams, 
  
r  0 M 1  M 1 P  PM  0 M 1  0M 2  0M 3  xi  yj  zk ,
kur x, y, z ir punkta M koordinātas un vektora projekcijas uz koordinātu
asīm.

Vektora r modulis ir taisnleņķa paralēlskaldņa 0M1PM2KM3LM
diagonāles garums, tātad

r  x2  y2  z2 . (18.3)

Protams, ka jebkuru brīvo vektoru a mēs varam ar paralēlo pārnesi

pārvietot tā, lai a sākumpunkts sakristu ar 0 (koordinātu sistēmas
sākumpunktu).
    
Tātad izvirzījumā a  a x i  a y j  a z k skaitļi a x , a y , a z ir vektora a
projekcijas uz attiecīgajām koordinātu asīm.
Attiecīgi:

Vektora a modulis ir
a   ax  2   a y  2   az  2

(18.3’)

Apzīmēsim ar , ,  - leņķus, kurus vektors a veido ar koordinātu
asīm, tad, saskaņā ar projekcijas definīciju

a x  a  cos  ,

a y  a  cos  , (18.4)

a z  a  cos  .
Definīcija 14. Skaitļus cos  , cos  , cos  sauc par vektora virziena
koeficientiem.
Parādīsim, ka jebkuram vektoram ir spēkā vienādība
cos 2   cos 2   cos 2   1 . (18.5)
Lai to iegūtu, izteiksim cos , cos  un cos  no (18.4) un kāpināsim
kvadrātā;
2 2 2
 ax  a  a  a 2  a 2  a z2 a x2  a 2y  a z2
     y    z   x y  2  1.
 a   a   a  2
a x  a 2y  a z2
      a

www.vu.lv 18. nodarbība. 11. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Lekciju
konspekts.

Pieņemsim, ka ir doti vektora a sākumpunkts M 1  x1 , y1 , z1  un



galapunkts M 2  x2 , y 2 , z 2  . Tad a  M 1M 2  r2  r1 , kur r1  x1i  y1 j  z1k un

      
  
r2  x2 i  y 2 j  z 2 k ir attiecīgi punktu M1 un M2 rādiusvektori.

z
M2
M1
 
r1 r2

k
i 0 
j y


No tā izriet, ka vektora a koordinātes ir vienādas ar galapunkta un
sākumpunkta atbilstošo
x   koordinātu starpību 
 

a  r2  r1   x2  x1  i   y2  y1  j   z 2  z1  k . (18.6)
veido formā a   a x , a y , a z  ,

Piezīme. Dažreiz vektora koordinātu pierakstu 
  
kura ir identiska pierakstam a  a x i  a y j  a z k .
Ja vektors ir dots ar koordinātām, tad saka, ka vektors dots analītiski.

No lineāru darbību īpašībām


izriet: 

 

1) a  b   a x  bx  i  a y  b y j   a z  bz  k ,
   
2) a  a x i  a y j  a z k ,
 
3) a  b  a x  bx , a y  b y , a z  bz .
4) ja divi vektori ir kolineāri, tad šo vektoru koordinātas ir
 
proporcionālas: no a  b seko
a x  b x , a y  b y , a z  b z ,
jeb
ax a y az
  .
bx b y b z

www.vu.lv 18. nodarbība. 12. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko