Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Uzdevumu
risinājumu paraugi.

18. nodarbība
1. piemērs. Atrast pārliekuma punktus un intervālus, kuros funkcijas
y = x 4 − 12 x 3 + 48 x 2 − 110 grafiks ir izliekts un kuros ieliekts.

Vispirms atradīsim pārliekuma punktus, risinot vienādojumu y′′ = 0 :

y ′ = 4x3 – 36x2 + 96x ,

y′′ = 12x2 – 72x + 96 = 0 ï x2 – 6x + 8 = 0 ï x1 = 2, x2 = 4.

Tādu mainīgā x vērtību, kuros funkcijas otrais atvasinājums neeksistētu, nav, tātad
atrastie x1 = 2, x2 = 4 ir vienīgie iespējamie pāliekuma punkti. Lai pārliecinātos, ka tie
tiešām ir pārliekuma punkti, jāpārbauda, vai tajos mainās funkcijas grafika liekums. Lai
to izdarītu, šos punktus atzīmēsim uz skaitļu ass un atrodīsim funkcijas otrā atvasinājuma
vērtības pa labi un pa kreisi no punktiem x1 = 2, x2 = 4:

2 4 x
Redzam, ka
y ′′(0) = 96 > 0 , tātad funkcijas grafiks intervālā (-¶; 2) ir ieliekts,
y ′′(3) = −12 < 0 , tātad funkcijas grafiks intervālā (2; 4) ir izliekts,
y ′′(5) = 30 > 0 , tātad funkcijas grafiks intervālā (5; +¶) ir ieliekts.
Varam secināt, ka punkti x1 = 2 , x 2 = 4 tiešām ir pārliekuma punkti, jo tajos
mainās funkcijas grafika liekums. Atradīsim funkcijas vērtības pārliekuma punktos:

y (2 ) = 2 4 − 12 ⋅ 2 3 + 48 ⋅ 2 2 − 110 = 16 − 96 + 192 − 110 = 2 ,

y (2 ) = 4 4 − 12 ⋅ 4 3 + 48 ⋅ 4 2 − 110 = 256 − 768 + 768 − 110 = 146 .

Apkoposim iegūtos rezultātus tabulā:

x (-¶; 2) 2 (2; 4) 4 (4; +¶)

y′′ + 0 - 0 +
y ieliekts 2 izliekts 146 ieliekts

Funkcijas y = x 4 − 12 x 3 + 48 x 2 − 110 grafiks ir parādīts zīmējumā:

18. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.
y
200

150

100

50

x
-1 1 2 3 4 5

-50

-100

2. piemērs. Atrast pārliekuma punktus un intervālus, kuros funkcijas y = 3 4 x 3 − 12 x

grafiks ir izliekts un kuros ieliekts.

Vispirms atradīsim pārliekuma punktus, risinot vienādojumu y ′′ = 0 :

( ) (12 x ) ( ) (x )
2 2
1 − −
y′ = 4 x 3 − 12 x 3 2
− 12 = 4 x 3 − 12 x 3 2
−1 ⋅ 4 ,
3

⎛ 2
( ) ⎞⎟⎟(12 x )( ) ( )
5 2
− −
y ′′ = 4⎜⎜ − 4 x 3 − 12 x 3 2
− 12 x 2 − 1 + 4 x 3 − 12 x 3 ⋅ 2x ⋅ 4 =
⎝ 3 ⎠

=
(
− 32 x 2 − 1) 2

+
8x
=
( )
2
− 32 x 2 − 1 + 8 x 4 x 3 − 12 x ( )=
3
(4 x − 12 x )
3 5 3
(4 x 3
− 12 x ) 2 3
(4 x 3
− 12 x )
5

− 32 x 4 + 64 x 2 − 32 + 32 x 4 − 96 x 2 − 32 x 2 − 32 x2 +1
= = = −32 ⋅ .
3
(4 x 3
− 12 x )5 3
(4 x 3
− 12 x )5 3
(4 x 3
− 12 x )
5

Redzam, ka neeksistē tādas x vērtības, pie kurām funkcijas otrais atvasinājums kļūst
vienāds ar nulli, jo x2 + 1 ∫ 0. Tātad pārliekuma punkti varētu būt tikai pie tādiem x,
kuros funkcijas otrais atvasinājums nav definēts. Funkcijas otrais atvasinājums nav
definēts, ja

18. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

3
(4 x 3
− 12 x )
5
= 0 ⇒ 4x3 – 12x = 0 ⇒ 4x(x2 – 3) = 0 ⇒ x1 = − 3 , x2 = 0, x3 = 3 .

Pati funkcija visos šajos punktos ir definēta.

Tagad noteiksim funkcijas otrā atvasinājuma zīmi intervālos starp iespējamajiem
pārliekuma punktiem:

− 3 0 3 x

• Intervāls (-¶; − 3 )
5 160
Aprēķinām y ′′(−2) = −32 ⋅ = > 0 , tātad funkcijas grafiks intervālā
3
(− 32 + 24 )5 32
(-¶; − 3 ) ir ieliekts.
• Intervāls ( − 3 ; 0)
5 64
Aprēķinām y ′′(−1) = −32 ⋅ =− = −2 < 0 , tātad funkcijas grafiks intervālā
3
(− 4 + 12)5 32
( − 3 ; 0) ir izliekts.
• Intervāls (0; 3)
2 64
Aprēķinām y ′′(1) = −32 ⋅ =− = 2 > 0 , tātad funkcijas grafiks intervālā
3
(4 − 12) 5 − 32
(0; 3 ) ir ieliekts.
• Intervāls ( 3 ; +¶)
5 160
Aprēķinām y ′′(2) = −32 ⋅ =− < 0 , tātad funkcijas grafiks intervālā
3
(32 − 24) 5 32
( 3 ; +¶) ir izliekts.
Atradīsim funkcijas vērtības intervālu galapunktos:

( ) ( )
3
y − 3 = 3 4 − 3 + 12 3 = 3 − 12 3 + 12 3 = 0 ,

y (0) = 3 4 ⋅ 0 3 − 12 ⋅ 0 = 0 ,

( ) ( ) 3
y 3 = 3 4 3 − 2 3 = 3 12 3 − 12 3 = 0 .

18. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

Tagad iegūtos rezultātus apkoposim tabulā:

x (-¶; − 3 ) − 3 ( − 3 ;0) 0 (0; 3) 3 ( 3 ;+¶)

y′′ + « – « + « –

y ieliekts 0 izliekts 0 ieliekts 0 izliekts

Redzam, ka, tā kā punktos x1 = − 3 , x2 = 0, x3 = 3 funkcijas grafika liekums mainās,

tie ir pārliekuma punkti. Funkcijas y = 3 4 x 3 − 12 x grafiks ir parādīts zīmējumā.

1
3 3
4⋅ x − 12⋅ x
3 2.25 1.5 0.75 0 0.75 1.5 2.25 3
1

Zim. 2.
3. piemērs. Noteikt funkcijas y = x 4 (12 ln x − 7 ) pārliekuma punktus, ieliekuma un
izliekuma intervālus.

Dotās funkcijas definīcijas apgabals ir x ∈ (0; + ∞ ) , jo logaritms eksistē tikai no

pozitīviem skaitļiem. Noteiksim funkcijas otrās kārtas atvasinājumu:
1
y ′ = 4 x 3 (12 ln x − 7 ) + x 4 ⋅ 12 ⋅ = 48 x 3 ln x − 28 x 3 + 12 x 3 = 48 x 3 ln x − 16 x 3 ;
x
1
y ′′ = 144 x 2 ln x + 48 x 3 ⋅ − 48 x 2 = 144 x 2 ln x + 48 x 2 − 48 x 2 = 144 x 2 ln x .
x
Otrās kārtas atvasinājumu pielīdzināsim nullei un noteiksim otrās kārtas kritiskos
punktus:

18. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

144 x 2 ln x = 0 ⇒ x = 0 vai ln x = 0 .

Tā kā punkts x = 0 nepieder funkcijas definīcijas apgabalam, tad

ln x = 0 , x = 1 .
Šis punkts ir vienīgais otrās kārtas kritiskais punkts. Atzīmēsim to uz skaitļu ass un
noteiksim otrās kārtas atvasinājuma zīmi iegūtajos intervālos:

funkcija nav definēta

0 1 x

y (1) = 14 ⋅ (12 ln 1 − 7 ) = 12 ⋅ 0 − 7 = −7 .

Tātad funkcijas grafiks ir izliekts, ja x ∈ (0; 1) ; ieliekts, ja x ∈ (1; + ∞ ) ; un funkcijas

grafika pārliekuma punkts ir (1; − 7 ) .
Funkcijas grafiks parādīts zīmējumā:

10

x
0.25 0.5 0.75 1 1.25 1.5 1.75 2

-5

-10

4. piemērs. Atrast funkcijas y = x − sin x pārliekuma punktus un intervālus, kuros

funkcijas grafiks ir ieliekts un kuros ir izliekts.

Lai to izdarītu, vispirms atrisināsim vienādojumu y ′′ = 0 . Atradīsim funkcijas

y = x − sin x otro atvasinājumu:

y ′ = 1− cos x ,

y ′′ = sin x = 0 ï x = π n , nœ Z.

18. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

y (π n ) = π n − sin (π n ) = π n .

Tā kā nav tādu punktu, kuros funkcijas pirmais atvasinājums neeksistētu, tad pārliekuma
punkti varētu būt tikai punktos (π n; π n ) , nœ Z.
Ievērosim, ka pati funkcija y = x − sin x nav periodiska, bet tās otrais
atvasinājums y ′′ = sin x ir periodiska funkcija ar periodu 2π . Tā kā pārliekuma punktu
eksistenci nosaka tikai otrā atvasinājuma vērtības, tad varam apskatīt tikai vienu periodu.
Apskatīsim intervālu x ∈ [0; 2π ] , kurš sakrīt ar funkcijas otrā atvasinājuma vienu
periodu. Šajā intervālā atrodas trīs punkti, kuri varētu būt pātliekuma punkti. Tie ir (0; 0),
(π ; π ) un (2π ; 2π ) . Apskatīsim katru no šiem punktiem atsevišķi un noteiksim funkcijas
otrā atvasinājuma zīmes šo punktu apkārtnē:
1. Punkts (0; 0).
Pieņemsim, ka ε > 0 ir mazs skaitlis. Tad

y ′′(0 − ε ) = y ′′(− ε ) = sin (− ε ) < 0 , y ′′(0 + ε ) = y ′′(ε ) = sin (ε ) > 0 .

Tā kā punktā (0; 0) funkcijas otrais atvasinājums maina zīmi, tad šajā punktā
funkcijas grafikam ir pārliekuma punkts. Pa kreisi no šī punkta funkcijas grafiks ir
izliekts, pa labi ieliekts.
2. Punkts (π ; π ) .

y ′′(π − ε ) = sin (π − ε ) = sin ε > 0 , y ′′(π + ε ) = sin (π + ε ) = − sin ε < 0 .

Arī punktā (π ; π ) funkcijas otrais atvasinājums maina zīmi, un šajā punktā

funkcijas grafikam ir pārliekuma punkts. Pa kreisi no šī punkta funkcijas grafiks ir
ieliekts, pa labi izliekts.
3. Punkts (2π ; 2π ) .
Šo punktu varam neapskatīt funkcijas otrā atvasinājuma periodiskuma dēļ.
Funkcijas otrais atvasinājums punkta (2π ; 2π ) apkārtnē sakrīt ar funkcijas otro
atvasinājumu punkta (0; 0) apkārtnē.
Iegūtos rezultātus apkopojot iegūstam:
• pārliekuma punkti ir (π n; π n ) , nœ Z,
• intervālos (2π n; π + 2π n ) , nœ Z funkcijas grafiks ir ieliekts,
• intervālos (π + 2π n; 2π + 2π n ) = (π + 2π n; 2π (n + 1)) , nœ Z funkcijas
grafiks ir izliekts.
Funkcijas grafiks ir parādīts zīmējumā:

18. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.
y
10

7.5

2.5

x
-10 -7.5 -5 -2.5 2.5 5 7.5 10

-2.5

-5

-7.5

-10

2 x − 3x 2
5. piemērs. Noteikt funkcijas y = grafika asimptotas.
x +1

Dotajai funkcijai ir viens pārtraukuma punkts x = −1 . Aprēķināsim vienpusējās robežas

un noteiksim pārtrukuma veidu:

2 x − 3 x 2 2 ⋅ (− 1) − 3 ⋅ (− 1)
2
−5
lim = = = −∞ ,
x → −1+ 0 x +1 −1+ 0 +1 +0

2 x − 3x 2 2 ⋅ (− 1) − 3 ⋅ (− 1)
2
−5
lim = = = +∞ .
x → −1− 0 x +1 −1− 0 +1 −0
Punkts x = −1 ir otrā veida pārtrukuma punkts, līdz ar to taisne x = −1 ir dotās funkcijas
grafika vertikālā asimptota.
Noteiksim slīpās asimptotas. Tā kā dotā funkcija ir daļveida racionāla funkcija,
robežas, kad x → +∞ un x → −∞ sakritīs:

18. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

2 x − 3x 2 2
−3
f (x ) x(2 − 3x ) 2 − 3x ⎛ ∞ ⎞
k = lim = lim x + 1 = lim = lim = ⎜ ⎟ = lim x = −3 ;
x → ±∞ ( x + 1)x x → ±∞ x + 1
x → ±∞ x x → ±∞ x ⎝ ∞ ⎠ x→±∞ 1 + 1
x

⎛ 2 x − 3x 2 ⎞ 2 x − 3x 2 + 3x 2 + 3x 5x ⎛∞⎞
b = lim ( f (x ) − kx ) = lim ⎜⎜ + 3 x ⎟⎟ = lim = lim =⎜ ⎟=
x → ±∞ x → ±∞
⎝ x +1 ⎠ x →±∞ x +1 x → ±∞ x + 1
⎝∞⎠

5
= lim = 5.
x → ±∞ 1
1+
x
Ievietojot šīs vērtības taisnes vienādojumā y = kx + b , iegūsim slīpās asimptotas
vienādojumu y = −3x + 5 . Funkcijas grafiks (sarkanā līnija) un tā asimptotas (zilās
līnijas) parādītas zīmējumā:
y
30

20

10

x
-4 -2 2 4

-10

-20

6. piemērs. Noteikt funkcijas y = ( x + 2)e − x grafika asimptotas.

Tā kā dotā funkcija ir nepārtraukta, tās grafikam nav vertikālu asimptotu. Noteiksim

slīpās asimptotas:

k1 = lim
(x + 2)e − x ⎛ 2⎞
= lim ⎜1 + ⎟e − x = 1 ⋅ 0 = 0 ;
x → +∞ x x → +∞
⎝ x⎠

18. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

x+2 ⎛∞⎞
( )
b1 = lim ( x + 2 )e − x − 0 x = lim ( x + 2)e − x = (∞ ⋅ 0) = lim = ⎜ ⎟ = [pielietosim
x → +∞ x → +∞ x → +∞ ex ⎝∞⎠
1
Lopitāla kārtulu] = lim = 0;
x → +∞ e x

k 2 = lim
(x + 2)e − x ⎛
= lim ⎜1 +
2 ⎞ −x
⎟e = 1 ⋅ ∞ = ∞ .
x → −∞ x x → −∞
⎝ x⎠

Tātad dotās funkcijas grafikam ir asimptota y = 0 , kad x → +∞ , un nav asimptotas, kad

x → −∞ . Dotās funkcijas grafiks parādīts zīmējumā:
y
10

x
-4 -2 2 4

-10

-20

-30

-40

-50

x3
7. piemērs. Noteikt funkcijas y = grafika asimptotas.
x−2

Vispirms meklēsim vertikālās asimptotas. Lai to izdarītu, noteiksim funkcijas

x3
definīcijas apgabalu. Funkcija ir definēta, ja izpildās nevienādība ≥ 0 , turklāt x ∫ 2.
x−2
x3
Mainīgā x zīme sakrīt ar x3 zīmi, tāpēc apskatām nevienādībai ≥ 0 ekvivalentu
x−2
x
nevienādību ≥ 0 . Tās grafiskais atrisinājums parādīts zīmējumā:
x−2

18. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

+ +

0 2 x

Tātad funkcijas definīcijas apgabals ir x ∈ (− ∞; 0] ∪ (2; + ∞ ) . Vertikālā asimptota

var būt tikai uz definīcijas apgabala robežas. Pie x = 0 nevar būt vertikālā asimptota, jo
funkcija ir definēta pie x = 0.
Apskatīsim robežu no labās puses, kad x → 2 (robeža no kreisās puses neeksistē):

x3 ⎛ 8 ⎞
lim = ⎜⎜ ⎟=∞.
x→2+ 0 x − 2 ⎝ 2 + 0 − 2 ⎟⎠

Punkts x = 2 ir dotās funkcijas otrā veida pārtraukuma punkts, tātad taisne x = 2 ir

funkcijas grafika vertikālā asimptota.
f (x )
Atgādināsim, ka slīpā asimptota ir taisne y = kx + b , kur k = lim un
x →∞ x
b = lim( f ( x ) − kx ) . Šajā gadījumā
x →∞

x3
x−2 x3 ⎛∞⎞ 1 1
k1 = lim = lim = ⎜ ⎟ = lim = = 1,
x → +∞ x x → +∞ x ( x − 2) ⎝ ∞ ⎠ x→ +∞
2
2 1− 0
1−
x

⎛ x3 ⎞ ⎛1 x3 ⎞
b1 = lim ⎜ − x ⎟ = (∞ − ∞ ) = lim x⎜ − 1⎟ =
x → +∞⎜ ⎟ x → +∞ ⎜ x x − 2 ⎟⎠
⎝ x−2 ⎠ ⎝

⎛ x3 ⎞ ⎛ ⎞
⎟ = (∞ ⋅ 0) =
x
= lim x⎜ − 1 ⎟ = lim x⎜ − 1
x → +∞ ⎜
⎝ (x − 2)x 2 ⎟⎠ x→+∞ ⎜⎝ x − 2 ⎟⎠
1 x−2− x
⋅
x
−1 2⋅
x (x − 2) 2

x−2 ⎛0⎞ x−2

= lim = ⎜ ⎟ = [pielieto Lopitāla kārtulu] = lim =
x → +∞ 1 ⎝0⎠ x → +∞ 1
− 2
x x

x − 2⎛ 1 ⎞
⎜− ⎟
x ⎜⎝ ( x − 2)2 ⎟
⎠ = [tā kā lim x−2 2
= lim = lim 1 − = 1 ] =
x → +∞ 1 x → +∞ x x → +∞ x
− 2
x

18. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.
2
⎛ ⎞
x2
2 ⎜ 1 ⎟ 2
⎛ x ⎞ ⎜ ⎟ ⎛ 1 ⎞
= lim = lim ⎜ ⎟ = xlim =⎜ ⎟ = 1.
x → +∞ ( x − 2 )2 x → +∞ x − 2
⎝ ⎠ → +∞⎜ 2⎟
⎜1− ⎟
⎝ 1− 0 ⎠
⎝ x⎠

Tātad slīpā asimptota, kad x → +∞ , ir y = x + 1.

Tagad meklēsim slīpo asimptotu, kad x → −∞ :

x3
x−2 ⎛ x3 ⎞
k 2 = lim = [ievērojot to, ka x < 0] = lim ⎜ − ⎟=
x → −∞ x x → −∞⎜
⎝ x 2 ( x − 2 ) ⎟⎠

x3 ⎛∞⎞ 1
= − lim = ⎜ ⎟ = − lim = −1 .
x − 2x ⎝∞⎠ 2
x → −∞ 3 2 x → −∞
1−
x

⎛ x3 ⎞ ⎛1 x3 ⎞
b2 = lim ⎜ + x ⎟ = (∞ − ∞ ) = lim x⎜ + 1⎟ = [ievērojot to, ka x < 0] =
x → −∞⎜ ⎟ x → −∞ ⎜ x ⎟
⎝ x−2 ⎠ ⎝ x−2 ⎠

⎛ x3 ⎞ ⎛ x ⎞
= lim x⎜ − + 1⎟ = lim x⎜1 − ⎟ = (∞ ⋅ 0) =
x → −∞ ⎜
⎝ (x − 2)x 2 ⎟⎠ x→−∞ ⎜⎝ x − 2 ⎟⎠
1 x−2− x
− ⋅
1−
x
2⋅
x (x − 2) 2

x−2 ⎛0⎞ x−2

= lim = ⎜ ⎟ = [pielieto Lopitāla kārtulu] = lim =
x → −∞ 1 ⎝0⎠ x → −∞ 1
− 2
x x

x −2⎛ 1 ⎞
⎜− ⎟
x ⎜⎝ ( x − 2)2 ⎟
⎠ = [tā kā lim x−2 2
= − lim = lim 1 − = 1 ]=
x → −∞ 1 x → −∞ x x → −∞ x
− 2
x
2
⎛ ⎞
x2
2 ⎜ 1 ⎟
⎛ x ⎞ ⎜ ⎟ = −1 .
– = − lim = − lim ⎜ ⎟ = − xlim
x → −∞ ( x − 2 )2 x → −∞ x − 2
⎝ ⎠ → −∞⎜ 2⎟
⎜1− ⎟
⎝ x⎠

Tātad slīpā asimptota, kad x → −∞ , ir y = – x – 1.

18. nodarbība. 11. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

x3
Funkcijas y = grafiks (sarkanā līnija) un tā asimptotas (zilās līnijas) parādītas
x−2
zīmējumā:
y

14

12

10

x
-10 -7.5 -5 -2.5 2.5 5 7.5 10

sin x
8. piemērs. Atrast asimptotas funkcijas y = x + grafikam.
x

Funkcijas definīcijas apgabals ir x ∈ (− ∞; 0 ) ∪ (0; + ∞ ) . Tā kā funkcijas vertikālā

asimptota var būt tikai uz funkcijas definīcijas apgabala robežas, atradīsim funkcijas
vienpusējās robežas, kad x → 0 . Iegūsim

⎛ sin x ⎞
lim ⎜ x + ⎟ = [ievērojot pirmo ievērojamo robežu] = 0 + 1 = 1.
⎝
x → +0 x ⎠

⎛ sin x ⎞
lim ⎜ x + ⎟ = [ievērojot pirmo ievērojamo robežu] = 0 + 1 = 1.
x → −0
⎝ x ⎠

Secinām, ka punkts x = 0 ir funkcijas novēršamais pārtraukuma punkts un funkcijas

grafikam vertikālās asimptotas nav.
Tagad atradīsim funkcijas grafika slīpās asimptotas.

18. nodarbība. 12. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

sin x
x+
f (x ) x = lim ⎛1 + sin x ⎞ = [tā kā sin x ir ierobežota funkcija] =
k1 = lim = lim ⎜ ⎟
x → +∞ x x → +∞ x x → +∞
⎝ x2 ⎠

=1 + 0 = 1 ,
⎛ sin x ⎞ sin x
b1 = lim ( f ( x ) − kx ) = lim ⎜ x + − x ⎟ = lim = 0.
x → +∞ x → +∞
⎝ x ⎠ x → +∞ x
sin x
Tātad funkcijas y = x + grafika slīpā asimptota, kad x → +∞ , ir taisne y = x.
x
Ir acīm redzams, ka tad, ja x → −∞ iepriekš apskatītās robežas nemainās. Tāpēc
arī pie x → −∞ funkcijas grafika slīpā asimptota ir y = x. Funkcijas grafiks un tā
asimptota ir parādīti zīmējumā. Redzam, ka funkcijas grafiks krusto asimptotu, tai
neierobežoti tuvojoties.
y
10

7.5

2.5

x
-10 -7.5 -5 -2.5 2.5 5 7.5 10

-2.5

-5

-7.5

-10

18. nodarbība. 13. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko