Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Uzdevumu
risinājumu paraugi.

16. nodarbība
arctg 4 x
1. piemērs. Noteikt otrās kārtas atvasinājumu funkcijai y = .
16 x 2 + 1

1
( )
⋅ 4 ⋅ 16 x 2 + 1 − arctg 4 x ⋅ 32 x
1 + (4 x )
2
4 − 32 x arctg 4 x
y′ = = ,
(16 x 2
+1 )2
(16 x 2
+1 )2

⎛ ⎞
− 32⎜⎜ arctg 4 x + x ⋅
1
( )
⋅ 4 ⎟⎟ ⋅ 16 x 2 + 1 − (4 − 32 x arctg 4 x ) ⋅ 2 16 x 2 + 1 ⋅ 32 x
2
( )
1 + (4 x )
2

y ′′ = ⎝ ⎠ =
16 x 2 + 1
4
( )
(16 x 2 ⎛
) (
+ 1 ⎜ − 32 16 x 2 + 1 arctg 4 x − )128
( ⎞
16 x 2 + 1 − 64 x(4 − 32 x arctg 4 x )⎟ )
⎝ 1 + 16 x 2
⎠=
=
16 x 2 + 1
4
( )
− 512 x 2 arctg 4 x − 32arctg 4 x − 128 − 256 x + 2048 x 2 arctg 4 x
= =
(16 x 2
+1) 3

=
( )
32 48 x 2 − 1 arctg 4 x − 128 − 256 x
.
(16 x 2
)
+1
3

2. piemērs. Noteikt trešās kārtas atvasinājumu funkcijai y = (3 x + 1) ln (3 x + 1) .

1
y ′ = 3 ln(3x + 1) + (3x + 1) ⋅ ⋅ 3 = 3 ln (3 x + 1) + 3 ,
3x + 1
1 9
y ′′ = 3 ⋅ ⋅3 = ,
3x + 1 3x + 1

(
y ′′′ = 9 (3x + 1)
−1
)′ = −9(3x + 1) −2
⋅3 = −
27
(3x + 1)2
.

3. piemērs. Atrast n-tās kārtas atvasinājumu funkcijai y = x .

Ja vajag atrast formulu funkcijas n-tās kārtas atvasinājumam, parasti funkciju

atvasina tik daudzas reizes, cik nepieciešams, lai saskatītu kopējās likumsakarības.

16. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

1
1 1 −
y′ = = x 2,
2 x 2
3
1 ⎛ 1 ⎞ −2
y ′′ = ⎜ − ⎟x ,
2⎝ 2⎠
5 5
1 1 ⎛ 3⎞ − 1 1 3 −
y ′′′ = − ⋅ ⎜ − ⎟ x 2 = ⋅ ⋅ x 2 ,
2 2⎝ 2⎠ 2 2 2
7
1 1 3 5 −
y (4 ) = − ⋅ ⋅ ⋅ x 2 ,
2 2 2 2
9
1 1 3 5 7 −2
y (5 ) = ⋅ ⋅ ⋅ ⋅ x .
2 2 2 2 2
Tālāk atvasināt nav vajadzības, jo likumsakarības, kā veidojas augstākas kārtas
atvasinājumi ir acīmredzamas. Nepāra atvasinājumi ir pozitīvi, pāra atvasinājumi ir
negatīvi. Saucējā ir 2, kāpināts tādā pašā pakāpē kā atvasinājuma kārta. Skaitītājā ir
nepāra skaitļu reizinājums, kurā pēdējais reizinātājs ir 2n − 3 , ja n ir atvasinājuma kārta.
Tādā veidā

y (n )
= (− 1)
n +1 1 ⋅ 3 ⋅ 5 ⋅ 7 ⋅ ... ⋅ (2n − 3) −
x
2 n −1
2
= (− 1)
(2n − 3)!! 2
n +1
x
1− 2 n
.
2n n
2
Piezīme. Der ievērot, ka reizinājumu 1 ⋅ 3 ⋅ 5 ⋅ 7 ⋅ K ⋅ (2n − 1) var pierakstīt arī šādi
(2n − 1)!! , kur n – naturāls skaitlis.
Lai varētu saskatīt sakarību, kā veidojas n-tais atvasinājums, vēlams atvasināšanas
procesā neizpildīt aritmētiskas darbības, kā tas arī bija darīts šajā uzdevumā.

4. piemērs. Noteikt otrās kārtas atvasinājumu parametriski dotai funkcijai

(
⎧ x = ln t 2 + 1
.
)
⎨
⎩ y = t − 3t
4 2

Vispirms noteiksim dotās funkcijas pirmās kārtas atvasinājumu:

1 2t
xt′ = ⋅ 2t = 2 , y t′ = 4t 3 − 6t ,
t +1
2
t +1

y t′ 2t (2t 2 − 3)(t 2 + 1)
= (4t 3 − 6t ) : 2
2t
y ′x = = = 2t 4 + 2t 2 − 3t 2 − 3 = 2t 4 − t 2 − 3 .
xt′ t +1 2t

16. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

Iegūto atvasinājumu atvasināsim pēc parametra:

( y ′x )t ′ = 8t 3 − 2t
un izdalīsim ar xt′ :

( y ′x )t ′ ( )(
2t 4t 2 − 1 t 2 + 1 )
y ′x′ =
xt′
(
= 8t 3 − 2t :) 2t
= = 4t 4 + 4t 2 − t 2 − 1 = 4t 4 + 3t 2 − 1 .
t2 +1 2t

5. piemērs. Noteikt otrās kārtas atvasinājumu parametriski dotai funkcijai

⎧ x = cos t + t sin t
⎨ .
⎩ y = sin t − t cos t

Dotās funkcijas pirmās kārtas atvasinājumu:

xt′ = − sin t + sin t + t cos t = t cos t , y t′ = cos t − cos t − t ⋅ (− sin t ) = t sin t ,

y t′ t sin t
y ′x = = = tg t .
xt′ t cos t

Pirmās kārtas atvasinājuma atvasinājums pēc parametra:

( y ′x )t ′ = 1
,
cos 2 t
dotās funkcijas otrās kārtas atvasinājums:

( y ′x )t ′ 1 1
y ′x′ = = : t cos t = .
xt′ 2
cos t t cos 3 t

6. piemērs. Pārbaudīt, vai funkcijai f(x) = x2 – 6x +100 intervālā [1; 5] ir izpildīti Rolla
teorēmas nosacījumi un atrast tādu c vērtību, kurā f ′(c ) = 0 .

Pārbaudīsim, vai izpildās Rolla teorēmas nosacījumi:

1) Dotā funkcija ir definēta un nepārtraukta intervālā [1; 5];
2) Dotajai funkcijai eksistē atvasinājums visos intervāla [1;5] punktos, jo
f ′( x ) = 2 x − 6 ir definēts pie visiem x, tai skaitā arī intervālā [1; 5];

3) Tā kā f(1) = 1 – 6 + 100 = 95 un f(5) = 25 – 30 + 100 = 95, tad varam secināt,

ka dotās funkcijas vērtības intervāla gala punktos ir vienādas, t.i. f (1) = f (5) .

16. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

Tātad Rolla teorēmas nosacījumi ir izpildīti, un eksistē tāds punkts c ∈ [1; 5] , kurā
f ′(c ) = 0 . Lai atrastu šo punktu, atrodīsim funkcijas atvasinājumu un pielīdzināsim to
nullei: f ′( x ) = 2 x − 6 = 0 ⇒ x = 3.
Esam atraduši, ka f ′(3) = 0 un tātad meklētais punkts c = 3. Šajā punktā novilktā
funkcijas grafika pieskare ir paralēla Ox asij. Funkcijas grafiks ir parādīts 1. zīmējumā.

95

94

2
x − 6⋅ x+ 100

91
92

90 90
0 2 4 6
0 x, x 6

1. zīm.

7. piemērs. Pārbaudīt, vai funkcija f ( x ) = 4 x 3 − 24 x intervālā [0; 4] apmierina Rolla

teorēmas nosacījumus un atrast tādu c vērtību, kurā f ′(c ) = 0 .

Pārbaudīsim, vai izpildās Rolla teorēmas nosacījumi:

1) Dotā funkcija ir definēta un nepārtraukta intervālā [0; 4];
3 1
2) Atradīsim funkcijas atvasinājumu. Tā kā f (x ) = 4 x 3 − 24 x = x 4 − 2x 4 , tad
1 3
3 − 1 − 3 1
f ′( x ) = x 4 − 2 ⋅ x 4 = 4 − . Atvasinājums eksistē visos intervāla
4 4 4 x 2 x34

[0; 4] iekšējos punktos. Piezīmēsim, ka punkts x = 0, kurā funkcijas atvasinājums

neeksistē, nav intervāla iekšējais punkts un atvasinājuma eksistenci intervāla gala
punktos teorēma neprasa.

16. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

3) Aprēķinot funkcijas vērtības intervāla galapunktos, iegūstam, ka

3 1 6 1 3 3
f (0 ) = 4 0 3 − 24 0 = 0 un f(4) = 4 − 2 ⋅ 4 = 2 − 2 ⋅ 2 = 2 − 2 = 0 , tātad
4 4 4 2 2 2

f (0 ) = f (4 ) .

Redzam, ka visi Rolla teorēmas noteikumi izpildās. Lai noteiktu punktu, kurā
funkcijas atvasinājums ir nulle, jāatrisina vienādojums f ′( x ) = 0 , t.i,

3 1 34 x 2 − 2 2 4
− =0 ⇒ =0 ⇒ 3 x −2=0 ⇒ x= ⇒ x= .
4
4 x 4
2 x 3 4
4 x 3 3 9

Funkcijas grafiks ir parādīts 2. zīmējumā.

0 1 2 3 4 5
4
3 4
x − 2⋅ x
1
⎛ 4⎞
f⎜
⎝ 9⎠

2. zīm.

8. piemērs. Pārbaudīt, vai funkcijai f ( x ) = x 3 − 2 x 2 + x + 3 intervālā [− 1; 1] izpildās

Lagranža teorēmas nosacījumi, un atrast tādu c∈(-1;1), kurā izpildās vienādība
f (b ) − f (a )
f ′(c ) = .
b−a

Dotā funkcija ir nepārtraukta intervālā [− 1; 1] . Tās atvasinājums

f ′( x ) = 3 x − 4 x + 1 eksistē visos intervāla [− 1; 1] iekšējos punktos. Līdz ar to varam
2

secināt, ka funkcija f ( x ) = x 3 − 2 x 2 + x + 3 intervālā [− 1; 1] apmierina Lagranža

teorēmas nosacījumus.
Lai noteiktu c vērtību, vispirms aprēķināsim

16. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

f (1) = 13 − 2 ⋅ 12 + 1 + 3 = 1 − 2 + 1 + 3 = 3 ,

f (− 1) = (− 1) − 2 ⋅ (− 1) + (− 1) + 3 = −1 − 2 − 1 + 3 = −1 ;
3 2

f (b ) − f (a ) f (1) − f (− 1) 3 − (− 1) 4
= = = = 2.
b−a 1 − (− 1) 2 2

Tātad ir jāatrod punkts, kurā f ′( x ) = 2 . Lai to izdarītu, jāatrisina vienādojums

2± 7
3x 2 − 4 x + 1 = 2 ⇒ 3x 2 − 4 x − 1 = 0 ⇒ x = .
3
2+ 7
Punkts x = ≈ 1.549 nepieder intervālam [-1;1], tāpēc meklējamais punkts ir
3
2− 7
c= ≈ −0.215 .
3
3. zīmējumā ir parādīts dotās funkcijas grafiks, kā arī tas, ka punktā
2− 7
x= ≈ −0.215 funkcijas grafikam novilktā pieskare ir paralēla hordai, kas iet caur
3
punktiem (–1; f(–1)) un (1; f(1)).

6
5.113

3 2
x − 2⋅ x + x+ 3

horda( x) 2

pieskare( x)

1 0.5 0 0.5 1

− 0.617 2

−1 x 1

3. zīm.

Uzrakstīsim minētās pieskares un hordas vienādojumus.

Kā jau aprēķinājām, funkcijas vērtības intervāla galapunktos ir f (1) = 3 un f (− 1) = −1 .
Tagad jāuzraksta vienādojums hordai, kas savieno punktus (–1; –1) un (1; 3):

16. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

x +1 y +1
= ⇒ 2y + 2 = 4x + 4 ⇒ y = 2x + 1 .
1+1 3 +1
2− 7
Uzrakstīsim vienādojumu pieskarei punktā x = . Funkcijas vērtība šajā
3
punktā ir
3 2
⎛2− 7 ⎞ ⎛ 2− 7 ⎞ ⎛2− 7 ⎞ 2− 7
f ⎜⎜ ⎟=⎜
⎟ ⎜
⎟ − 2⎜
⎟ ⎜ 3 ⎟
⎟ + + 3 ≈ 2.682
⎝ 3 ⎠ ⎝ 3 ⎠ ⎝ ⎠ 3

un pieskares vienādojums ir
⎛ 2− 7 ⎞ ⎛ 2− 7 ⎞
y = f ⎜⎜ ⎟ + 2⎜ x −
⎟ ⎜
⎟.
⎟
⎝ 3 ⎠ ⎝ 3 ⎠
Atgādināsim, ka pieskares vienādojums punktā (c; f(c)) ir uzrakstāms ar formulu
⎛2− 7 ⎞
y = f (c ) + f ′(c )( x − c ) , bet mūsu gadījumā f ′(c ) = f ′⎜⎜ ⎟=2.
⎟
⎝ 3 ⎠

2x −1
9. piemērs. Parādīt, ka funkcijai f ( x ) = intervālā (1; 2 ) nav spēkā Lagranža
2x − 4
teorēma.

Šīs funkcijas definīcijas apgabals ir x ∈ (− ∞; 2 ) ∪ (2; + ∞ ) . Punktā x = 2

funkcijai ir otrā veida pārtraukuma punkts, jo

2x − 1 ⎛ 4 −1 ⎞ ⎛ 3 ⎞
lim =⎜ ⎟=⎜ ⎟ = −∞ ;
x→2−0 2x − 4 ⎝4−0−4⎠ ⎝−0⎠

2x − 1 ⎛ 4 −1 ⎞ ⎛ 3 ⎞
lim
x→2+ 0 2 x − 4
=⎜ ⎟=⎜ ⎟ = +∞
⎝4+0−4⎠ ⎝+0⎠
Secinām, ka nav izpildīts Lagranža teorēmas nosacījums, kas prasa funkcijai būt
nepārtrauktai slēgtā intervālā [a;b], mūsu gadījumā slēgtā intervālā [1; 2]. Redzam, ka
f(2) neeksistē un neeksistē arī horda, kas savienotu punktus (1; f (1)) un (2; f (2 )) .
2x −1
Funkcijas f ( x ) = grafiks ir parādīts 4. zīmējumā.
2x − 4

16. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

5
5.647

2⋅ x− 1
2⋅ x− 4
10 5 0 5 10
x

− 5.647 5

− 10 x, 2 10

4. zīm.

10. piemērs. Dotas funkcijas f ( x ) = x 2 − 2 x + 3 un g ( x ) = x 3 − 7 x 2 + 20 x − 5 . Pārbaudīt,

vai šīs funkcijas intervālā [1; 4] apmierina Košī teorēmas noteikumus un atrast punktu,
kurā šo funkciju atvasinājumu attiecība ir vienāda ar funkciju pieaugumu attiecību
dotajā intervālā.

Pārbaudīsim, vai funkcijām izpildās Košī teorēmas nosacījumi:

1) Abas funkcijas ir nepārtrauktas dotajā intervālā.

2) Šo funkciju atvasinājumi ir f ′( x ) = 2 x − 2 un g ′( x ) = 3 x 2 − 14 x + 20 , tie eksistē

visos intervāla [1; 4] punktos.
3) Funkcijas g(x) atvasinājums nav vienāds ar nulli nevienā intervāla [1; 4] punktā, jo
vienādojumam 3 x 2 − 14 x + 20 = 0 nav reālu sakņu (diskriminants
D = 14 − 4 ⋅ 3 ⋅ 20 = −4420 < 0 ).
2

Redzam, ka dotās funkcijas apmierina Košī teorēmas nosacījumus intervālā [1; 4].
Pielīdzinot funkciju atvasinājumu attiecību funkciju pieaugumu attiecībai
intervālā [1; 4] , iegūstam:
f ′(c ) f (4 ) − f (1)
= .
g ′(c ) g (4 ) − g (1)

Uzrakstītā izteiksme ir Košī teorēmas formula funkcijām f(x) un g(x) intervālā [1; 4].
Tagad atradīsim funkciju vērtības intervāla galapunktos:

f (4 ) = 4 2 − 2 ⋅ 4 + 3 = 16 − 8 + 3 = 11 , f (1) = 12 − 2 ⋅ 1 + 3 = 1 − 2 + 3 = 2 ;

g (4 ) = 4 3 − 7 ⋅ 4 2 + 20 ⋅ 4 − 5 = 64 − 102 + 80 − 5 = 27 ,

16. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

g (1) = 13 − 7 ⋅ 12 + 20 ⋅ 1 − 5 = 1 − 7 + 20 − 5 = 9 .

Tā kā doto funkciju atvasinājumu izteiksmes ir f ′( x ) = 2 x − 2 un g ′( x ) = 3 x 2 − 14 x + 20 ,

Košī teorēmas formulu varam pārrakstīt sekojošā veidā:
2c − 2 11 − 2 2c − 2 9 1
= ⇒ = = ⇒ 3c2 – 14c + 20 = 4c – 4.
3c − 14c + 20 27 − 9
2
3c − 14c + 20 18 2
2

Iegūstam kvadrātvienādojumu 3c 2 − 18c + 24 = 0 jeb c 2 − 6c + 8 = 0 , kura saknes ir

c1 = 2 un c 2 = 4 . Vērtība c 2 = 4 nav intervāla [1; 4] iekšējs punkts (tā ir intervāla
galapunkts), tātad mūsu meklētais punkts ir c = 2.

3x 2 − 4 x
11. piemērs. Aprēķināt lim .
x →0 arctg 2 x

3x 2 − 4 x ⎛ 0 ⎞ 6x − 4 6⋅0 − 4 − 4
lim = ⎜ ⎟ = lim = = = −2 .
x →0 arctg 2 x
⎝ 0 ⎠ x →0 1 1 2
⋅ 2 ⋅ 2
1 + (2 x ) 1+ 0
2

ln 2 x
12. piemērs. Aprēķināt lim .
x →∞ x 2 + 1

1 1
2 ln x ⋅
ln x ⎛ ∞ ⎞
2
x = lim ln x = ⎛ ∞ ⎞ = lim x = lim 1 = 1 = 0 .
lim = ⎜ ⎟ = lim ⎜ ⎟
x →∞ x 2 + 1 ⎝ ∞ ⎠ x →∞ 2x x →∞ x 2
⎝ ∞ ⎠ x →∞ 2 x x →∞ 2 x
2
∞

⎛ 1 1⎞
13. piemērs. Aprēķināt lim⎜ − ⎟.
x →0 sin x x⎠
⎝

⎛ 1 1⎞ x − sin x ⎛ 0 ⎞ 1 − cos x ⎛0⎞

lim⎜ − ⎟ = (∞ − ∞ ) = lim = ⎜ ⎟ = lim =⎜ ⎟=
x →0 sin x
⎝ x⎠ x →0 x sin x
⎝ 0 ⎠ x→0 sin x + x cos x ⎝ 0 ⎠
− sin x − sin 0 0
= lim = = = 0.
x →0 cos x + cos x − x sin x 2 cos 0 − 0 ⋅ sin 0 2

πx
14. piemērs. Aprēķināt lim(4 x − 12)tg .
x →3 2

16. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu
risinājumu paraugi.

πx 4 x − 12 ⎛ 0 ⎞ 4 4
lim(4 x − 12 )tg = (0 ⋅ ∞ ) = lim = ⎜ ⎟ = lim = =
x →3 2 x →3 π x ⎝ 0 ⎠ x →3 1 π 1 π
ctg − ⋅ − ⋅
2 πx 2 3π 2
sin 2 sin 2
2 2
4 2 8
=− = −4 ⋅ =− .
1 π π π
⋅
(− 1)2 2

15. piemērs. Aprēķināt lim(3 x ) .

2x
x →0

Dotā robeža satur nenoteiktību 0 0 . Lai to novērstu, robežu vispirms logaritmēsim:

1
2⋅ ⋅3
(x →0 x →0
)
ln lim(3 x ) = lim ln (3 x ) = lim 2 x ln 3 x = (0 ⋅ ∞ ) = lim
2x 2x
x →0 x →0
2 ln 3 x ⎛ ∞ ⎞
1
= ⎜ ⎟ = lim 3 x− 2 =
⎝ ∞ ⎠ x →0 − x
x
2
⎛1 1 ⎞ x
= −2 lim⎜ : 2 ⎟ = −2 lim = −2 lim x = −2 ⋅ 0 = 0 .
x →0 x x
⎝ x ⎠ x → 0 x →0

Ievērojot, ka a = e ln a , dotā robeža lim(3 x )

2x
= e0 = 1.
x →0

2
16. piemērs. Aprēķināt lim(cos 5 x ) x 2 .
x →0

Dotā robeža satur nenoteiktību 1∞ . Lai to novērstu, līdzīgi kā iepriekšējā piemērā, robežu
vispirms logaritmēsim:

⎛ 2
⎞ 2 2 ln cos 5 x ⎛ 0 ⎞
ln⎜ lim(cos 5 x ) x 2 ⎟ = lim ln (cos 5 x ) x 2 = lim 2 ln (cos 5 x ) = (∞ ⋅ 0 ) = 2 lim =⎜ ⎟=
⎝ x →0 ⎠ x →0 x →0 x x →0 x2 ⎝0⎠

1 1
⋅ (− sin 5 x ) ⋅ 5 ⋅5
tg 5 x ⎛ 0 ⎞ 2 1
= 2 lim cos 5 x = −5 lim = ⎜ ⎟ = −5 lim cos 5 x = −25 ⋅ = −25
x →0 2x x →0 x ⎝0⎠ x →0 1 cos 2 0

16. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

I. Volodko