Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

Uzdevums 1. Atrast pārliekuma punktus un intervālus, kuros funkcijas

y = x4 – 12x3 + 48x2 – 50 grafiks ir izliekts un kuros ieliekts.

Vispirms atradīsim pārliekuma punktus, risinot vienādojumu y   0

.
y  = 4x3 – 36x2 + 96x ,
y  = 12x2 – 72x + 96 = 0  x2 – 6x + 8 = 0  x1 = 2, x2 = 4.
Tādu mainīgā x vērtību, kuros funkcijas otrais atvasinājums neeksistētu
nav, tātad atrastie x1 = 2, x2 = 4 ir vienīgie iespējamie pāliekuma punkti.
Lai pārliecinātos, ka tie tiešām ir pārliekuma punkti, jāpārbauda, vai tajos
mainās funkcijas grafika liekums. Lai to izdarītu, atrodam funkcijas otrā
atvasinājuma vērtības pa labi un pa kreisi no punktiem x1 = 2, x2 = 4.
Redzam, ka
y (0)  96  0 , tātad funkcijas grafiks intervālā (-; 2) ir ieliekts,
y (3)  12  0 , tātad funkcijas grafiks intervālā (2; 4) ir izliekts,
y (5)  30  0 , tātad funkcijas grafiks intervālā (5; +) ir ieliekts.
250

200

150

4 3 2
x  12 x  48 x 50100

50

0 1 2 3 4 5

50

Zim. 1.

www.vu.lv 9. nodarbība. 1. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

Varam secināt, ka punkti x1= 2, x2= 4 tiešām ir pārliekuma punkti, jo

tajos mainās funkcijas grafika liekums. Atradīsim funkcijas vērtības
pārliekuma punktos: y(2) = 62, y(4) = 206.
Apkoposim iegūtos rezultātus tabulā:
x (-¥; 2) 2 (2; 4) 4 (4; +¥)
y  + 0 - 0 +
y ieliekts 62 izliekts 206 ieliekts
Funkcijas y = x4 – 12x3 + 48x2 – 50 grafiks ir parādīts zīmējumā 1.

Uzdevums 2. Atrast pārliekuma punktus un intervālus, kuros

funkcijas y  3 4 x 3  12 x grafiks ir izliekts un kuros ieliekts.
Vispirms atradīsim pārliekuma punktus, risinot vienādojumu y   0
.
    
2
1
  
 2
y  4 x 3  12 x 3 12 x 2  12 = 4 x 3  12 x  3 x 2  1  4 ,
3
 2  
      
5 2

  3
 2 2 3
y  4  4 x  12 x  12 x  12 x  1  4 x  12 x 3  2 x  4 =
3
 3 



 32 x 2  1  2
8x 
 32 x 2  1  2

 8 x 4 x 3  12 x 
+3 = =
3
4x 3
 12 x  5
4x 3
 12 x  2
3
4x 3
 12 x  5

x2 1
 32  .
3
4x 3
 12 x  5

Redzam, ka neeksistē tādas x vērtības, pie kurām funkcijas otrais

atvasinājums kļūst vienāds ar nulli, jo x2 + 1  0. Tātad pārliekuma punkti
varētu būt tikai pie tādiem x, kuros funkcijas otrais atvasinājums nav
definēts. Funkcijas otrais atvasinājums nav definēts, ja
3
 4 x 3  12 x  5  0  4x3 – 12x = 0  4x(x2 – 3) = 0 
x1 =  3 , x2 = 0, x3 = 3 .
Pati funkcija visos šajos punktos ir definēta.
Tagad noteiksim funkcijas otrā atvasinājuma zīmi intervālos starp
iespējamajiem pārliekuma punktiem:
 Intervāls (-¥;  3 )
5 160
Aprēķinām y (2)  32    0, tātad funkcijas grafiks
  32  24 3 5 32
intervālā (-¥;  3 ) ir ieliekts.
 Intervāls (  3 ; 0)
5 64
Aprēķinām y ( 1)  32    2  0 , tātad funkcijas grafiks
  4  123 5 32
intervālā (  3 ; 0) ir izliekts.

www.vu.lv 9. nodarbība. 2. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

 Intervāls (0; 3)
2 64
Aprēķinām y (1)  32    2  0, tātad funkcijas grafiks
 4  12 5 3  32
intervālā (0; 3 ) ir ieliekts.
 Intervāls ( 3 ; +¥)
5 160
Aprēķinām y (2)  32  tātad funkcijas grafiks   0,
 32  24 5 3 32
intervālā ( 3 ; +¥) ir izliekts.
Atradīsim funkcijas vērtības intervālu gala punktos:
y   3   3 4  3   12 3  0 ,
3

y(0) = 0,
y  3   3 4 3   2 3  0 .
3

Tagad iegūtos rezultātus apkoposim tabulā:

x (-¥;  3)  3 ( 3 ;0) 0 (0; 3) 3 ( 3 ;+¥)

y  +  –  +  –
y ieliekts 0 izliekts 0 ieliekts 0 izliekts

Redzam, ka, tā kā punktos x1 =  3 , x2 = 0, x3 = 3 funkcijas grafika

liekums mainās, tie ir pārliekuma punkti. Funkcijas y 3
4 x 3  12 x grafiks
ir parādīts zīmējumā 2.

1
3
3
4 x 12 x 3 2.25 1.5 0.75 0 0.75 1.5 2.25 3
1

Zim. 2.

www.vu.lv 9. nodarbība. 3. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

Uzdevums 3. Pierādīt, ka, ja funkcijai y = ax3 + bx2 + cx + d, kur

a  0, eksistē divi kritiskie punkti, tad starp tiem atrodas pārliekuma
punkts. Ja šai funkcijai kritisko punktu nav, tad tai vienmēr ir viens
pārliekuma punkts. Ja funkcijai ir viens kritiskais punkts, tad tas ir
pārliekuma punkts.

Atradīsim likumu, pēc kura meklējami funkcijas kritiskie punkti.

Šim nolūkam meklējam funkcijas pirmo atvasinājumu un pielīdzinām to
nullei.
y   3ax 2  2bx  c  0 
 2b  4b 2  12ac b b 2  3ac
x1, 2    .
6a 3a 3a

1. Pieņemsim, ka funkcijai y = ax3 + bx2 + cx + d ir divi kritiskie

punkti. Tādā gadījumā izpildās b2 – 3ac > 0. Atradīsim funkcijas
otro atvasinājumu un pielīdzināsim to nullei
b
y   6ax  2b  0  x .
3a
Ir redzams, ka šis punkts atrodas starp kritiskajiem punktiem, proti,
b  b b 2  3ac b b 2  3ac 

.
    ; 
3a  3a 3a 3a 3a 
b
Lai pārliecinātos, ka punktā x ir pārliekuma punkts,
3a
atrodam funkcijas trešo atvasinājumu y   6a , tātad arī
 b   b   b 
y     6a  0 , jo a  0. Tā kā y     0, bet y     0,
 3a   3a   3a 
b
tad punktā x funkcijai ir pārliekuma punkts.
3a
Iepriekš teikto ilustrēsim ar piemēru.

www.vu.lv 9. nodarbība. 4. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

Apskatīsim funkciju y = –0.1x3 + 5x2 + x – 400.

Redzam, ka izpildās 52 – 3(–0.1)1 = 25.3 > 0, tātad funkcijai ir divi
5 25.3 5 25.3
kritiskie punkti x1=    0.1  3  0.3
   0 .1 un x2=
0 .3 0 .3
5 25.3 5 25.3
     33.4 , kā arī pārliekuma punkts
  0.1  3
0.3 0.3 0.3
5 5 50
x    16.67 .
 0.1  3 0.3 3
Funkcijas grafiks ir redzams zīmējumā 3. Punktā x1  0.1 0 funkcijai ir
minimums, bet punktā x2  33.4 33 funkcijai ir maksimums.

2000

1500

1000

3 2
 0.1 x  5x  x 400 500

10 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
500

1000

Zim. 3.

www.vu.lv 9. nodarbība. 5. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

2. Pieņemsim, ka funkcijai y = ax3 + bx2 + cx + d kritisko punktu

nav. Tad izpildās nevienādība b2 – 3ac < 0. Otrais atvasinājums
b
tāpat kā iepriekšējā gadījumā ir nulle, ja x un
3a
 b 
y     6a  0 . Tāpēc varam apgalvot, ka funkcijai šajā
 3a 
gadījumā eksistē pārliekuma punkts.
3. Pieņemsim, ka funkcijai y = ax3 + bx2 + cx + d eksistē viens
kritiskais punkts. Tad ir spēkā b2 – 3ac = 0. Šis kritiskais punkts ir
b
x . Kā jau noskaidrojām iepriekš, šis punkts ir pārliekuma
3a
punkts.

Uzdevums 4. Atrast funkcijas y  x  sin x pārliekuma punktus un

intervālus, kuros funkcijas grafiks ir ieliekts un kuros ir izliekts.

Lai to izdarītu, vispirms atrisināsim vienādojumu y   0 . Atradīsim

funkcijas y  x  sin x otro atvasinājumu.
y   1  cos x ,
y   sin x  0  x = p n, nÎ Z.
y( n)=  n – sin n =  n.
Tā kā nav tādu punktu, kuros funkcijas pirmais atvasinājums neeksistētu,
tad pārliekuma punkti varētu būt tikai punktos ( n;  n), n Z.
Ievērosim, ka pati funkcija y  x  sin x nav periodiska, bet tās
otrais atvasinājums y   sin x ir periodiska funkcija ar periodu 2. Tā kā
pārliekuma punktu eksistenci nosaka tikai otrā atvasinājuma vērtības, tad
varam apskatīt tikai vienu periodu.
Apskatīsim intervālu x  [0; 2], kurš sakrīt ar funkcijas otrā
atvasinājuma vienu periodu. Šajā intervālā atrodas trīs punkti, kuri varētu
būt pātliekuma punkti. Tie ir (0; 0), (; ) un (2; 2). Apskatīsim katru no
šiem punktiem atsevišķi un noteiksim funkcijas otrā atvasinājuma zīmes
šo punktu apkārtnē:
1) Punkts (0; 0).
Pieņemsim, ka   0 ir mazs skaitlis. Tad
y  0    = y     = sin      0
y  0    = y    = sin     0 .
Tā kā punktā (0; 0) funkcijas otrais atvasinājums maina zīmi, tad
šajā punktā funkcijas grafikam ir pārliekuma punkts. Pa kreisi no šī
punkta funkcijas grafiks ir izliekts, pa labi ieliekts.
2) Punkts (; ).

www.vu.lv 9. nodarbība. 6. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

y      = sin       sin   0

y      = sin        sin   0 .
Arī punktā (p; ) funkcijas otrais atvasinājums maina zīmi, un šajā
punktā funkcijas grafikam ir pārliekuma punkts. Pa kreisi no šī
punkta funkcijas grafiks ir ieliekts, pa labi izliekts.
3) Punkts (2; 2).
Šo punktu varam neapskatīt funkcijas otrā atvasinājuma
periodiskuma dēļ. Funkcijas otrais atvasinājums punkta (2; 2)
apkārtnē sakrīt ar funkcijas otro atvasinājumu punkta (0; 0)
apkārtnē.
10

x sin( x)
15 12 9 6 3 0 3 6 9 12 15

10

Zim. 4.
Iegūtos rezultātus apkopojot iegūstam:
 pārliekuma punkti ir ( n;  n), nÎ Z,
 intervālos (2 n; +2 n), n Z funkcijas grafiks ir ieliekts,
 intervālos ( + 2 n; 2 + 2 n) = ( + 2 n; 2 (n + 1)),
n Z funkcijas grafiks ir izliekts.
Funkcijas grafiks ir parādīts zīmējumā 4.

www.vu.lv 9. nodarbība. 7. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

x3
Uzdevums 5. Noteikt funkcijas y grafika asimptotas.
x2

Vispirms meklēsim vertikālās asimptotas. Lai to izdarītu, noteiksim

funkcijas definīcijas apgabalu. Funkcija ir definēta, ja izpildās
x3
nevienādība  0, turklāt x  2.
x2
x3
Mainīgā x zīme sakrīt ar x3 zīmi, tāpēc apskatām nevienādībai 0
x2
x
ekvivalentu nevienādību  0. Tās grafiskais atrisinājums parādīts
x2
zīmējumā 5.

+ +

0 2 x
Zīm. 5.

Tātad funkcijas definīcijas apgabals ir x  (–; 0]  (2; +).

Vertikālā asimptota var būt tikai uz definīcijas apgabala robežas. Pie
x = 0 nevar būt vertikālā asimptota, jo funkcija ir definēta pie x = 0.
x3  8 
Apskatām robežu lim     . Tātad taisne x = 2 ir
x2 0 x  2  2  0  2 
funkcijas vertikālā asimptota.
f  x
Atgādināsim, ka slīpā asimptota ir taisne y = kx + b, kur k  lim
x  x

un b  lim  f  x   kx  . Šajā gadījumā

x 
x3
x3
k x  2  lim  1,
x
lim
 x
x  x 2  x  2

 x3  1 x3 
b  lim   x  = (-) = lim x  1 =
 x2
x   
 
x   x x2 
 
 x 3   x 
= lim x  1  lim x  1 = (0) =
x     x  2 x 2 
 x    x2 
x
1
x2 0
= lim    = [pielieto Lopitāla kārtulu] =
x   1 0
x

www.vu.lv 9. nodarbība. 8. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

1 x2 x
 x  2 1 
x  x  2 2  
2 x   x  2  2 

= x2  lim = [tā kā
lim 1 x 
 2
1
x  
 x
x2
x2 x2
lim 1] = lim  1.
x   x  2 
2
x  x
Tātad slīpā asimptota, kad x→+ ir y = x + 1.
Tagad meklēsim slīpo asimptotu, kad x→–.
x3  
 x3 
k= x  2 = [ievērojot to, ka x < 0] = lim  x 2  x  2  =
lim
x   x
x    

x3
  lim  1 .
x   x3  2x2
 x3  1 x3 
b  lim   x  = ( – ) = lim x  1 = [ievērojot to, ka x

x    x2  
x    x x2 
 
 x 3   x 
< 0] = lim x   1 = lim x1   = (0) =

x   
  x  2 x 2 
 x    x  2 
x
1
x  2   0 
= lim = [pielieto Lopitāla kārtulu]=
x   1 0
x
1 x2 x
  x  2 1 
x  x  2
2  
2 x   x  2  2 
= x2   lim
= [tā kā
lim 1 x 
 2
1
x  
 2 x
x
x2 x2
lim  1 ]= – lim  1 .
x   x  2 
2
x   x
Tātad slīpā asimptota, kad x→– ir y = – x – 1.
x3
Funkcijas y grafiks un tā asimptotas parādītas zīmējumā 6.
x2

www.vu.lv 9. nodarbība. 9. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

15

13

11

3
x
9
x2

x 1 7
 x1
5
x

10 8 6 4 2 0 2 4 6 8 10
1

x x x 2

Zim. 6.

sin x
Uzdevums 6. Atrast asimptotas funkcijas y  x grafikam.
x

Funkcijas definīcijas apgabals ir x  (–; 0)  (0; +). Tā kā

funkcijas vertikālā asimptota var būt tikai uz funkcijas definīcijas
apgabala robežas, atradīsim funkcijas robežu, kad x → 0.
Iegūstam
 sin x 
lim x   = [(0 + 1) ievērojot pirmo ievērojamo robežu] = 1.
x 0  x 
Secinām, ka punkts x = 0 ir funkcijas novēršamais pārtraukuma punkts
un funkcijas grafikam vertikālās asimptotas nav.
Tagad atradīsim funkcijas grafika slīpās asimptotas.
sin x
f  x x  sin x 
k  lim = x = lim 1   = [tā kā sin x ir
x  x lim
x   x x   x2 
ierobežota funkcija] = 1,
b  lim  f  x   kx  = lim  x  sin x  x  = lim sin x  0 .
x  x   x  x  x

www.vu.lv 9. nodarbība. 10. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumi.

sin x
Tātad funkcijas y  x grafika slīpā asimptota, kad x → + ir
x
taisne y = x.
Ir acīm redzams, ka tad, ja x → – iepriekš apskatītās robežas
nemainās. Tāpēc arī pie x → – funkcijas grafika slīpā asimptota ir
y = x. Funkcijas grafiks un tā asimptota ir parādīti zīmējumā 7. Redzam,
ka funkcijas grafiks krusto asimptotu, tai neierobežoti tuvojoties.
10

2
sin( x)
x
x
10 8 6 4 2 0 2 4 6 8 10
x
2

10

Zim. 7.

www.vu.lv 9. nodarbība. 11. lpp. Augstākā matemātika.

V. Gošteine, M. Iltiņa, I. Iltiņš, I. Volodko.