1

Projekts Nr. 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002 "Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvlajai izgltbai"tiek realizts ar Eiropas Socil fonda atbalstu
Projekta 1.aktivitte Valsts valodas programmu pilnveide, mcbu materilu izstrde pilnveidotajam mcbu saturam un to aprobcija


Mcbu priekmeta Literatra programma vidusskolm

Ievads

Visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmeta Literatra programmas paraugs ir veidots atbilstoi Latvijas Republikas Visprjs izgltbas
likumam un Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumu Nr. 715 Noteikumi par valsts visprjs vidjs izgltbas standartu un visprjs
vidjs izgltbas mcbu priekmetu standartiem 23. pielikumam Literatra. Visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmeta standarts.

Mcbu programmas mris: sekmt izgltojam emocionlo, radoo un intelektulo spju attstbu, izpratni par literatras daudzveidbu un
ieinterestbu folkloras un literatras mantojuma izzinan.

Mcbu programmas uzdevumi:

attstt skolnos prasmi raksturot latvieu un cittautu rakstnieku daidarbu anrus, sietus, tmas, motvus un tlus, sastatt literro darbu ar atbilstou
kultras tipu un literatras virzienu;
aplkot rakstnieku dzves gjumus un daidarbus kopsakarbs ar Latvijas kultrvsturiskajiem procesiem un Latvijas gargs un materils kultras
vrtbm;
literro tekstu apguv pievrsties ar vrdu krjuma pilnveidei, ar runas kultru un runas prasmi saisttiem lingvistikas jautjumiem;
rosint skolnus radoai darbbai, aktualizjot iegts zinanas un prasmes, persongo pieredzi un mekljumdarbbu.



2
Programmas satura un aktualittes pamatojums.

Programm ietvertais literatras saturs izkrtots, respektjot kultras tipu un literro virzienu attstbu un literatras vstures procesa specifiku.
Programm paredzta latvieu kultrai nozmgu cittautu literatras paraugu apguve. Ieteicamie cittautu autoru darbi nordti slprakst. Kopsakarbs
ar latvieu literro procesu aktualizti Rietumeiropas, Ziemeeiropas, ameriku un krievu literatras paraugi.
Programmas ietvaros sasniedzamais literatras apguves rezultts paredz noteiktu zinanu kopumu, skolnu analtisko un radoo spju attstanu, k
ar izpratni par literatras un kultras, un valodas/lingvistikas mijiedarbi.
Apgstot piedvtos daidarbus, skolni iegst zinanas un prasmes gan literatras vstur un teorij, gan literr teksta analz un interpretcij.
Vienlaikus tiek aktualizta rado darbba, uzdevumos kreatvi iekaujot skolnu pieredzi, attieksmi pret literatru, vsturi, izgltbu, mkslu un kultru.
Programmas novatorisms izpauas ar kultras un lingvistisk konteksta integranu latvieu literatras apguv. Programm aktualizt starppriekmetu
saikne veicina latvieu literatras satura apguvi saistb ar kulturoloijas, Latvijas vstures un kultrvstures, klasisks un msdienu sadzves un
materils kultras fenomeniem, valodas attstbu. Apguvei ieteicamais kultras konteksts veicina izpratni par literatru k kultras procesa
sastvdau, aktualiz literro darbu sasaisti ar msdienu kultru. Programm iestrdtais lingvistiskais konteksts paredz saistb ar analizjamo tekstu
pievrsties tematiski atbilstoiem leksikas vai valodas izteiksmes jautjumiem.
Programm piedvto autoru un daidarbu klsts var tikt varits pc skolotja ieskatiem atbilstoi katras skolnu grupas mcmbas pakpei.
Ar zvaigznti (*) programm apzmti autori, ko skolni vartu bt apguvui pamatskol.


Programmas sasniedzamie rezultti.

Apgstot programmu, visprizgltojoo skolu skolniem rezultt ir das zinanas un prasmes:

izpratne par latvieu literatras procesu vsturisk skatjum,
pilnveidotas literr teksta analzes prasmes,
attsttas skolnu rados darbbas prasmes,
nostiprintas prasmes uztvert un interprett literros fenomenu kultras kontekst,
prasmes saskatt daidarba lingvistisko specifiku,
zinanas par nozmgu cittautu rakstnieku recepciju Latvij,
veidojas attieksmes pret literrajos darbos atkltajm tiskajm un esttiskajm vrtbm.



3












10. klase

Tma Apaktma
St.
skaits
Zinanas, prasmes, rado
darbba un attieksmes
Kultras
konteksts
Lingvistiskais
konteksts
1. Literatra kultras
sastvdaa un vrda mksla.
1.1. Literatra k mkslas
veids.
1.2. Teksta saikne ar
autoru, lastju. Teksta
analze un interpretcija.
1.3. Literatras
mijiedarbba ar citiem
mkslas veidiem.
1.4. Latvieu un cittautu
literrie kontakti.
2 Saldzina literatru ar citiem
mkslas veidiem.
Lasa un interpret dadu
literatrteortisku tekstu fragmentus.
Iepazstas ar pasaules un latvieu
rakstnieku atzim par literatru.
Izvrt savu lastja pieredzi un
zinanas par literatru k kultras
sastvdau un vrda mkslu.
Izprot literatru k mkslas veidu,
prot saldzint ar citiem mkslas
veidiem, argument savu viedokli.
Prot saistt klasisks un msdienu
mkslas attstbas tendences.
Izprot autora, lastja un kritia
attieksmi pret literatru.
Dadu laikmetu
mkslas veidu
mijiedarbba.
Moderno mkslas veidu
izpausmes (instalcijas
u.c. ).

Panormisks skatjums uz
latvieu literatru un
kultru Rakstniecbas un
mzikas muzej vai muzeja
interneta vietn
www.rmm.lv.

Latvijas Kultras kanon
iekauts vrtbas un to
skaidrojumi.

Zintnes terminoloija.

2. Mitoloija un folklora.* 2.1. Mts k senk 6 Iepazstas ar mta pazmm, Personvrdu izcelsme un
4
pasaules izpratnes forma.
2.2. Simboli dadu tautu
mtos.
2.3. Heroisma tematika
mtos.
2.4. Esttisks kategorijas
mtos.
2.5. Mitoloijas iezmes
latvieu folklor.


2.6. Latvieu folkloras
vkana, sistematizana,
aktualizcija
(tautasdziesmas, vsttja
folklora, brahiloismi).

simboliem un grieu mitoloiju, ts
ietekmm latvieu literatr.
Saldzina dau simbolisko figru,
tlu nozmi sengrieu, krievu un
latvieu mtu/teiku fragmentos (ce,
pils, mes u.c.).
Saskata mta pazmju transformciju
tautas pasak.
Atpazst personvrdus un eponmus
tekst, var izskaidrot to nozmi.











K. Barona devums
latvieu tautasdziesmu
vkan un
popularizan. K.
Barona muzejs.
www.baronamuzejs.lv
Latvju dainas
UNESCO Pasaules
atmias sarakst.
Dainu skapis k pasaules
kultras sastvdaa.
Dainu skapja virtul
izpte.
www.dainuskapis.lv
J. Kurstes ptjumi par
folkloru un mitoloiju.
semantika. K. Sili
Personvrdu vrdnca
(Zintne, 1990).
(Iepazstas ar dadiem
eponmiem, kas valod
saglabjuies no sengrieu
mtiem (Ahileja papdis,
Trojas zirgs, Amora bulta
u.c.), skaidro to nozmi,
izmantoanu aktvaj
leksik).

I. Ruberte Senvrdu
vrdnca(Zvaigzne ABC,
2004).

3. Senkie rakstu
piemineki.
3.1. Literatras skotnes
mekljumi latvieu un
pasaules vsturiskajs
hroniks.
3.2. Senkie rakstu
piemineki: babilonieu,
senindieu, senkrievu u.c.
3.3. Pirmie fragmentrie
2 Iepazstas ar senajiem rakstu
paraugiem.
Zina latvieu rakstu valodas
pirmskumus.
Prot izlast nelielus tekstus vecaj
druk.
Kristietbas ievieana
Latvij.
Bbeles tulkojums. E.
Glika un via
audumeitas neparastais
liktenis.


Vec druka.
5
teksti latvieu valod.
3.4. Bbeles tulkojums
latvieu valod.
4. Latvieu literatras
pirmskumi.
4.1. Apgaismbas idejas
latvieu literatr (18.gs.
19. gs. vidus):
G.F. Stenders ,
G. Merelis.
4.2. Pirmo latvieu
periodisko izdevumu
nozme.
4.3. Pirmie latvieu
tautbas autori. J. Runs,
A. Leitns, A. Lventls,
Neredzgais Indriis.

4 Veido priekstatu par pirmajm
populrzintniskajm grmatm
latvieu valod.
Zina G. F. Stendera nozmi latvieu
literatras un kultras attstb.
Izprot beces nozmi sabiedrbas
izgltoanas proces. Saldzina
dadas beces.
Skaidro dadus msdienu
populrzintniskus jdzienus 18. gs.
lastjam.

Augstas gudrbas
grmatas un atbilstgi
msdienu enciklopdiju
irki.
Vecvrdi k laikmeta
realitu atspoguotji un
vrdu krjuma
paplaintji.

5. Latvieu nacionls
identittes veidoans
literatr.
5.1. Jaunlatvieu kustba.
J. Alunns, Kr. Valdemrs.
5.2. Tautiskais/nacionlais
romantisms.
Auseka dzeja. Horcijs.
5.3. Eposs pasaul un
Latvij. (Gilgames,
Odiseja, Ilida,
Beovulfs, Dziesma
par Rolandu, Nbelungu
dziesma, Kalevala,
Kalevipoegs, krievu
biinas).*
5.4. A. Pumpurs, eposs
Lplsis.*

8 Zina jaunlatvieu darbbas virzienus
un sasniegumus.
Aktualiz mitoloijas un folkloras
tlus tautiskaj romantism.
Saldzina dadu tautu eposu
fragmentus: varous, rcbas
motvus, mksliniecisko telpu un
laiku.
Saskata varonbas un varodarbu
motvu.

Jaunlatvieu vrdos
nosaukts ielas Latvijas
pilstu karts.











A. Pumpura eposa
Lplsis tlu
inspircijas latvieu
kultras telp.
Lielvrdes jostas
Deminutvu vsturiskais
un msdienu lietojums.
6
fenomens.
Andreja Pumpura
Lielvrdes muzejs
www.lielvarde.lv (sadaa
Kultra).
6. Literr daudzveidba 19.
gs. beigs.

6.1. Relisma aizskumi
literatr.
6.2. Bri Kaudztes.
Mrnieku laiki.
6 Iepazstas ar relisma kultras tipa
patnbm, persona un telplaika
raksturoanas specifiku.
Zina bru Kaudzu dairades
nozmi latvieu kultras telp.
Saskata laikmetam tipisko tlu
iezmes un jauna pozitv varoa
modeli romn Mrnieku laiki.

Krklu vcietis k
laikmeta sabiedrbas
tips.
Vsturiskais konteksts
bru Kaudzu romn
Mrnieku laiki.
Mrnieku laiki k
ekonomiska pardba
toreiz un odien.
Bru Kaudzu
memorilais muzejs
Kalna Kaibni.
www.vecpiebalga.lv
(sadaa MUZEJI)
Msdienu anglicismu
ienkana latvieu
literraj valod.
Barbarismi, slengs.
Latvieu valodas slenga
vrdnca (Zvaigzne ABC,
2009).
6.3. Psiholoisms R.
Blaumaa proz un
dramaturij. Nves
n,* Salna pavasar,
Raudupiete, Indrni,
Pazuduais dls.

10 Konstat biek sastopamos telpas
un laika modeus R. Blaumaa
tekstos.
Apzins metaforu un simbolu lomu
R. Blaumaa daidarbos.
Literrajos darbos
izvirzts problmas:
aprina laulbas,
paaudu konflikts.
Braki R. Blaumaa
memorilais muzejs,
www.braki.lv
Splfilmas Purva
bridjs (1966),
Indrni (1991) un
Nves n (1971).
L. Volkova Blaumaa
zelts (Karogs, 2008).
Diskusijas pamatprincipi,
argumentcijas prasmju
izkopana.
6.4. Eksistencil pasaules
izjta E. Veidenbauma
dzej.
4 Iepazstas ar E. Veidenbauma dzejas
paraugiem, konstat filozofisks
dzejas iezmes.
Protesta izpausmes forma
E. Veidenbauma dzej un
msdienu sabiedrb.
Uzrunas formu lietojums
literraj tekst k autora
stratija.
7
Izmanto biogrfisks interpretcijas
metodi E. Veidenbauma dzejas
analz.
Zina potiska teksta patnbas, spj
atrast mksliniecisks izteiksmes
ldzekus un noteikt to lomu dzej.

6.5. Romantisma un
modernisma krustpunkti
latvieu literatr.
6.6. Jnis Poruks.
Blo znu tls J. Poruka
proz.
F. Nes idejas J. Poruka
dairad, brvbas ideli.
Pru zvejnieks,
Perpetum mobile.
8 Saskata jauna tipa literr persona
iezmes J. Poruka prozas darbos.
Interpret J. Poruka simboliskos
tlus (prles, dzirnavas u. c.).
F. Nes T runja
Zaratustra rezonanse
kultr.
Filozofijas jdzieni:
eksistence,
transcendentlais,
prcilvks, mg
atgrieans u.c.
6.7. Indivda un
sabiedrbas attiecbu
problemtika Aspazijas
dairad.
Feminisma iezmes
Aspazijas lugs.
Zaudts tiesbas,
Sarkans pues,
Dvseles krsla.

8 Apzins sievietes lomu sabiedrb
19. gs. otraj pus, izprot feminismu
k kultras sastvdau.
Pta feminisma izpausmes Aspazijas
drm Zaudts tiesbas.
Iepazstas ar drmas uzbves
principiem.
Prot noteikt romantisma iezmes
Aspazijas dzej.
Sievietes loma sabiedrb
19. gs. otraj pus.
Feminisms k kultras
sastvdaa .
I. Novikova. Msdienu
feministisks teorijas:
antoloija (Jumava,
2001).

Drmas teksta patnbas:
monologs, dialogs,
polilogs, iekjais
monologs.
7. Raia fenomens. 7.1.Raia personbas
raksturojums.
7.2. Simbolisms Raia
dramaturij.
Motvu paralles Raia
lug Pt vjii un V.
ekspra Romeo un
Duljeta vai
10 Atpazst kultras kodus Raia lugs.
Saldzina Raia un ekspra tekstus
vai Bbeles tekstu, konstat kopgo
un atirgo.
Tautasdziesmas Pt,
vjii! popularittes
fenomens.
tisks un esttisks
kategorijas (gargais,
fiziskais spks,
varmcba u. c.).
Vrddarinana, Raia
potismi.
8
Bbel un Raia lug
Jzeps un via bri.
9

11. klase

Tma Apaktma
St.
skaits
Zinanas, prasmes, rado
darbba un attieksmes
Kultras
konteksts
Lingvistiskais
konteksts
7. Raia fenomens latvieu
kultrtelp.
7.3. Raia personba un
dairade dadu rakstnieku
un literatrzintnieku
skatjum.
7.4. Raia dzejou krjumu
kompozcijas un satura
savdabba.
Gals un skums,
Dagdas piecas skiu
burtncas.
J. F. Gtes tradijas
Fausts ietekme uz
Raia dairadi.
F. Petrarkas dzejas formas
izmantojums Raia dzej.
6 Iepazst Raia dzejas lirisko varoni,
analiz t pasaules uztveri.
Izsaka savu viedokli par lirisk es
centieniem un ilgm.
Nosaka Raia dzejas pamatmotvus.
Analiz Raia dzeju modernisma
(simbolisma) kontekst.
Dzejas dienu tradcijas
Latvij.
Iesaistans radoos
konkursos un Dzejas
dienu paskumos.

Raia literr mantojuma
aktualizcija kultr
(kino, mzika, tetris,
tlotjmksla).
G. Grnuma Piemias
paradoksi (Karogs,
2009).

Potiskais valodas stils.
Raia devums latvieu
literrs valodas
bagtinan.
Raia dzejas tulkojumi
krievu valod, leksikas
prnesumi.

8. 20. gs. skuma literrs
situcijas raksturojums.

8.1. Agrnais modernisms.
E. Virza Bieris vai
V. Egla dzeja.
Cittautu modernisma
dzejas paraugu (. Bodlrs
aunuma pues vai A.
Bloka dzeja) ietekme E.
Virzas vai V. Egla dzej.
3 Izprot 20. gs. literatras
daudzveidbu.
Apgst agrn modernisma iezmes.
Zina E. Virzas dzejas krjuma
Bieris galvenos motvus.
Jgendstila iezmes
tlotjmksl, arhitektr
un literrajos izdevumos.
Rgas Jgenstila centrs:
www.jugendstils.riga.lv.
Sinonmu rindas (kauss,
bieris u.c.)
Latvieu valodas
sinonmu vrdnca
(Avots, 2002).
8.2. Romantisma
izteiksmes veids F. Brdas
dzej.
Panteisms dzejou krjum
Zemes dls.
Z. Maurias monogrfija
Fria Brdas pasaules
3 Analiz tlus un motvus F. Brdas
dzej.
Konstat panteisma iezmes.
Saskata romantisks opozcijas
Zemes dls un Zvaigu meita
kltesambu F. Brdas dzejou
krjum Zemes dls.
Literro darbu un
tlotjmkslas motvu
paralles.

V. Purva ainavas.
Simboli.
Liel simbolu
enciklopdija (Jumava,
2007).
10
uzskats (1938., doktora
disertcija).



8.3. Literrs pasakas
anrs Kra Skalbes
dairad.
Novittes tisko un
esttisko kategoriju
interpretjum. Pasaku
simboliskie tli.
K es braucu
Ziememeitas lkoties,*
Sarkan pue vai K
Jnis brauca nezinmo
meklt.
Z. Mauria. Eseja par K.
Skalbi Klusuma burvis.
O. Vailda esttisma
ietekme K.Skalbes
literrajs pasaks.
O. Vailds. Laimgais
princis un citi ststi.

6 Atkrto literrs pasakas anra
pazmes, saskata ts K. Skalbes
literrajos paraugos.
Izprot simbolisko tlu nozmi.
Papildina savu priekstatu par K.
Skalbi, lasot Z. Maurias eseju
Klusuma burvis.
Saldzina K. Skalbes literro pasaku
ar cittautu literrs pasakas
paraugiem.
Grupas
Jumprava dziesma
Ziememeita.

K. Skalbes pasaku
izmantojums animcijas
films.
Vrddarinana
(deminutvi, saliktei)
K. Karulis Latvieu
etimoloijas vrdnca
(Avots, 1992, 2001).
8.4. Mksliniecisk
meistarba V. Pldoa
lirik un liroepik.
Atraitnes dls,* Divi
pasaules, Rekvims.
5 Pilnveido priekstatu par dzejas
anriem, mksliniecisk veidojuma
specifiku.
Nosaka kompozcijas elementus un
mksliniecisks izteiksmes ldzekus.
Raksturo laikmeta iezmes V.
Pldoa poms.
Prot argumentti sasaistt daidarbu
problmas ar msdienm.
Problmas V. Pldoa
poms (izgltbas
ieganas iespjas,
sabiedrbas nosloans
u.c.).
V. Pldoa jaunradt
leksika.
8.5. Subjektvisma
izpausmes J. Akuratera
mkslinieciskaj pasaul.
Degoa sala.
4 Iepazstas ar cilvka izjtu pasauli un
vides parallo tlojumu.
Analiz tekst dabas tla veidojumu.
Izprot iekj monologa nozmi
J. Akuratera apbalvojumi
Triju Zvaigu ordenis
(1926), Tvzemes balva
rakstniecb (1937)
Psiholoijas jdzieni.
11
persona atklsm.
Saskata emocionlo stvoku
tlojumu stst Degoa sala.
valsts augstks atzinbas
zmes.

8.6. Tradicionlais un
novatorais
J. Jaunsudrabia proz.
Aija, Vja ziedi
Z. Maurias eseja par J.
Jaunsudrabiu. Latvieu
ikdienba un humors.
K. Hamsuna romna
Pns motvi
J.Jaunsudrabia dairad.
7 Veido izpratni par J. Jaunsudrabia
prozas tekstu mksliniecisko laiku,
telpu un tliem. Analiz romna tlu
rcbas motvus, pamato savu
viedokli.
Izmanto antonmus tlu raksturoan.
Prot strdt ar literatrzintnisko
tekstu.
J. Jaunsudrabia teksti k
etnogrfisko vrtbu
krtuve.
Mkslas filma Aija
(1987).
J. Jaunsudrabia devums
tlotjmksl.
Antonmi, to izmantojums.
9. Literatras polilogs 20.
gs. 20. 40. gados.
9.1. Pozitvisms literatr
J. Veselis Truma
audis.
Latviskuma kods E.
Virzas Straumni.

4 Saskata pozitvisma iezmes
daidarb, tematikas aktualitti
laikmeta vsturisko un ekonomisko
procesu kontekst.
Etnogrfisk Brvdabas
muzeja koncepcija.
Ieskats 20. gs. 20. 30.
gadu periodik.
www.lnb.lv, sadaa
Digitl bibliotka
Ju grmata (Norden
AB, 2008).
Valodas tlainba un stila
patnbas.
Ar lauku stu un lauku
darbiem saistts leksmas.

9.2. Vsturiskais romns.
A. Grns Zemes
atjaunotji, Nameja
gredzens vai Dvseu
putenis.

4 Sastata vsturisko avotu piedvto
informciju par Pirmo pasaules karu
ar literraj darb atainotajiem
notikumiem.
Veido priekstatu par latvieu
strlnieka tlu.
Zina vsturisko notikumu gaitu un to
interpretciju A. Grna dairad.
Pirm pasaules kara cu
vietas.
Dokumentla filma
Strlnieku zvaigznjs
(1982).
Latvieukrievu militrs
leksikas minimums
(LVAVP, 1999).
9.3. Socil tematika.
E. Birznieka-Upa
vstanas pamieni un
vsttja koncepcija
Pelk akmens ststos.*

4 Iepazstas ar patnju vsttja
koncepciju, analiz un zina ststu
krjuma problmas un tlus.
Apzins vsttja funkciju daidarba
pamatdomas atklsm.
Prot aktualizt iegts zinanas
Lielkie Latvijas akmei.
Kaukzs latvieu bgu
apmeans vieta Pirm
pasaules kara laik.
Apvidvrdu nozme telpas
un laikmeta atveid.
J. Kurste. Neakadmisk
latvieu valodas vrdnca
jeb novadu vrdene
(Madris, 2007).
12
radoaj darb.
Laikmeta tlojums P.
Roza romn Ceplis




vai

A. Upa noveu krjumos:
Kail dzvba, Aiz
paradzes vrtiem.
4 Izprot romn atainoto 20. gs
skuma vsturisko situciju.
Saskata tipiskos tlus, izprot satras
nozmi laikmeta negatvo tendenu
atveidojum.

Zina A. Upa prozas darbu
problmas.
Analiz un izvrt tlu attiecbas,
personu rcbu izvles situcij,
dzvbas motvu varicijas novels.
Interpret jdzienus: dzve, dzvba,
nve, vara, zeme un paradze.
Splfilma Ceplis
(1972) Kultras
kanona sastvdaa.





Jdziens paradze
kultrtelp un sadzv.
Leksika publisks runas un
argumentcijas veidoanai.






Leksika sajtu gleznu
radanai.
Leksmas nauda
vsturiskie ekvivalenti
(lats, vrdi, dukts).
9.4. Romantisma
izteiksmes specifika
A. Skujias dairad. (vai
J. Sudrabkalns, vai J.
Ziemenieks).
H. Ibsena lugas Prs
Gints tlu aktualizcija
latvieu dzej.
2 Iepazstas ar A. Skujias, (J.
Sudrabkalna, J. Ziemenieka) dzejas
tematiku, saskata romantisma
potikas iezmes.




Ziemevalstu un latvieu
kultras kontakti 20.gs.
20.-30. gados.
Dziesmas ar A. Skujias
(J. Sudrabkalna, J.
Ziemenieka) vrdiem.
A. Grpis Prs un
Solveiga: Henrika Ibsena
motvs latvieu dzej
(Zvaigzne ABC, 1996).
M. Burima Ibsens
Latvij (Norden AB,
2007).
Epistolr valoda.
9.5. Klasiskais
modernisms un dzejas
formas un izteiksmes
novitte A. aka pilstas
dzej.*
Indivda liktenis laikmeta
grieos pom
Mbas skartie.
4 Raksturo A. aka urbns dzejas
atribtiku.
Iepazstas ar strlnieku gaitu
atspoguojumu pom.


Rga 20.gs. 20. 40.
gados un msdiens.
. Hnbergs
Leendrais Rgas
centrltirgus (Jumava,
2005).
Latvieu karavru
dziesmas videofilm
argons.
Latvieu valodas argona
vrdnca (Avots, 2005).

13
Seas zvaigznes zoben.
Dziesmas latvieu
strlniekiem (2008).
9.6. Ironija k modernisma
izteiksmes ldzeklis J.
Ezeria sproz.
Iegtna, Mrkais,
Kdas blusas ststs.
. damsons
Abakuka kriana.
Smalko kaiu atklsme
cittautu literatr (E. A.
Po, Zelta vabole vai A.
ehovs, Dma ar
sunti).
4 Raksturo ironijas, groteskas un
sarkasma izmantojumu noveles
anr.
Zina un izprot ironijas un paironijas
nozmi tla atklsm.
Apzins notikumu k literr darba
sietveides dominanti novels.

Smalko kaiu
aktualizcija latvieu
literatr.
J. Ezeria noveles (srija
Klausmgrmata,
2009).

Tie, netie un
noiedam runa.
Svevrdi, kas apzm
fobijas (klaustrofobija,
niktofobija u. c.).

9.7. Esttisma iezmes A.
Egla proz.
A. Egltis metne
Skaistuma kategorija O.
Vailda un A. Egla proz.
O. Vailds, Doriana Greja
metne.

4 Saprot esttisko kategoriju
skaistais k konceptulu literr
darba stratiju, skaistuma kulta
atribtiku literatr.


Ekstravagantums Kra
Padega personb un
glezniecb.
Fotogrfija k vstjums:
R. Barts Camera lucida.
Piezme par fotogrfiju,
2006.
S. Sontga Par
fotogrfiju (LMC,
2008).
Mkslas vstures termini.
Maz mkslas vstures
terminu vrdnca
(Zvaigzne ABC, 2005).
9.8. Jaunu skata punktu
mekljumi Z. Maurias
esejs. Saldzinms
metodes izmantoana
esejistik.
Saules mekltji.
Ziemeu tmas un
varicijas.
Desmit gargs higinas
baui.
4 Zina esejas anra specifiku.
Apzins novatoro stilistiku Z.
Maurias veidotajos rakstnieku
portretjumos.
Vrt saldzinms metodes
izmantojumu.
Model savus gargs higinas
bauus.

Latvijas un Eiropas
kultras kontakti 20. gs.
20. 30. g.
Valodas tlainba k
individul stila pazme.
Aforismi un metaforas k
izteiksmes veids.
14
Pretstati Miela de
Montea un Z. Maurias
esejistik.

15
12. klase

Tma Apaktma
St.
skaits
Zinanas, prasmes, rado
darbba un attieksmes
Kultras
konteksts
Lingvistiskais
konteksts
10. Latvieu literrs telpas
salums.
10.1. Socilistiskais
relisms.
10.2. Trimdas fenomena
raksturojums.
10.3. Gulaga literatra.
Deporttie rakstnieki.
2 Apgst informciju par latvieu
literrs telpas saeltbu pc 1945.
g., izprot procesa vsturiskos
apstkus.
Latvijas Okupcijas muzejs:
www.occupationmuseum.lv
Vsturisk splfilma Baiga
vasara (studija Platforma
Filma, 2000).
Latvieu valodas specifika
trimd.
Rusicismi latvieu valod.
11. Socilistiskais
relisms.
11.1. Vilis Lcis k
laikmeta traisko
prmaiu zme.
Romns Zvejnieka dls.

Pckara padomju
realittes atainojums A.
Upa (vai A. aka, J.
Rokpea, A. Sakses)
dairad.
3 Iepazstas ar V. La pretrungo
personbu.
Izprot romna Zvejnieka dls
tapanas vsturisko kontekstu,
romna kompozciju, valodu, tlu
sistmu.
No literrajiem darbiem gst
priekstatu par atsevim pckara
laikmeta dzves iezmm.

Jras tematikas aktualizcija
dados mkslas veidos.
Splfilma Zvejnieka dls
(1939, 1957).
Konferences materili
100 gadu kop ar V. Lci
sast. M. Gtmane (Zintne,
2005).
M. Zltes lugas Lcis
iestudjums Latvijas
Nacionlaj tetr (2009).
Ar jru un zvejniecbu
saisttie termini un
profesionlismi.
11.2. J. Sudrabkalna
dzeja. Dairades saeltba
pastiprintas mkslas
ideoloizcijas apstkos.

1 Raksturo mlestbas tmas atveidi
J. Sudrabkalna lirik.
Dzejas tekst mekl mkslas
ideoloizcijas iezmes.
Zina J. Sudrabkalna lirikas motvu
dadbu un pretrungumu.
Dzejas formas daudzveidba.
J. Kurste Dzejas vrdnca
(Zintne, 2002).

Strofu nosaukumi un
piemri.
12. Padomju laika pretrunu
tlojums un modernisma
iezmju aktualizcija
latvieu literatr (ldz
1991. g.).
12.1. zopa valoda k
gargs pretestbas forma
K. Skujenieka dzej.

2 Sastata dzejas motvus ar dzejnieka
biogrfiju.
Konstat folkloras elementu
stilizciju.
Analiz K. Skujenieka oriinldzeju
un atdzejojumus, norda uz to
tematisko saskau.

Disidentisma izpausmes
Latvij padomju okupcijas
gados.
Atdzejoanas tradcija
Latvij.
Daudznozmgas leksikas
izmantojums zemtekstu
izveid.
16
12.2. Indivda un laikmeta
attiecbas O. Vciea
dzej.*


4 Pilnveido zinanas par O. Vciea
dzejas tmm un motviem.
Veido patstvgus un argumenttus
spriedumus par dzejas tapanas
procesu.
M. Bulgakova Meistars un
Margarita O. Vciea
tulkojum.
G. Repe Brlis
(Ptergailis, 2005).
Vrdu sples, homonmi.
12.3. V. Belevicas
dairades tematisks
dominantes.
Atmiu triloija Bille.*
Poma Indria Latviea
piezmes uz Livonijas
hronikas malm.
2 Konstat autobiogrfisma iezmes
triloij.
Izprot divu laikmetu sastatjuma
nozmi V. Belevicas pom.
Sasaista pomas zemtekstu ar ts
uzrakstanas laiku.


Billes iestudjums
Latvijas Nacionlaj tetr
(2009).
Sievieu autobiogrfisks
rakstniecbas iezmes: S.
Mekova Subjekts un
teksts (Saule, 2009).
Cenzra k dzejnieka
psiholoisks ietekmanas
veids: H. Strods PSRS
politisk cenzra Latvij
1940.-1990. g. (Jumava,
2010),
R. Briedis Teksta cenzras
sais kurss: prozas teksts un
cenzra padomju gados
Latvij (LU Akadmiskais
apgds, 2001).
Potismi V. Belevicas
dairad.

12.4. K. Elsberga dzeja*
un personbas traika
padomju varas apstkos.
Izlase Velci, tti.

2 Saskata ironisks sples lnijas un
nosaka iekjs brvbas motvus K.
Elsberga dzej.
Raksturo dzejas izteiksmes
savdabbu.
Izprot politisko situciju
perestroikas laik.
Rgas mikrorajoni.
J. Kulakova dziesmas ar
K. Elsberga vrdiem.
K. Elsberga prmija par
debiju dzej.
Politisk situcija
perestroikas laik.
Litertu dzimtas fenomens.
Slengs. Uztver un
izskaidro lietojumu,
aizstj slengu ar
normatvo leksiku.
Latvieu valodas slenga
vrdnca (Zvaigzne ABC,
2009)

12.5. Filozofiskuma
kategorijas I. Ziedoa
dairad.*
Dzeja.
4 Iepazstas ar I. Ziedoa dzeju, ts
motviem, savdabbu.
Uztver un skaidro dzejou
zemtekstus, paradoksus.
I. Ziedonis Kukaint, re, k
saule spd
(srija Klausmgrmata,
2009).
B. Bumane Piena vrdi
( LU Latvieu valodas
institts, 2007).
17
Epifnijas.

Atpazst folkloras un kultras
motvus.
Zina epifnijas anra patnbas.
Veido neparastas leksikas vrdncu.

N. Ikstena Nenoteikt bija
(Diena, 2006).

12.6. R. Ezeras
psiholoisk proza.
Aka.
Varmcba.
Zilonis.*
4 Pta akas simbolisko nozmi
romna pamatidejas risinjum.
Sastata jdzienus: mlestba/
pienkums, laime/nelaime.
Prot analizt R. Ezeras daidarbu
tlus, sastatt dabas tlojumu ar
cilvka iekjiem prdzvojumiem.
Akas simbolika latvieu
literatr un kultr.
Splfilma Ezera sonte
(1976).
Dokumentl filma
Sieviete starp diviem
romniem (1984).
N. Ikstena Esamba ar
Regnu (2007).
Dokumentlais portretjums
par R. Ezeru (cikls
Rakstnieki tuvpln,
2003).
Dailes tetra izrde
Regna (2010, L. Ozolias
monoizrde).
Individualizt valoda k
viens no tla
raksturoanas
pamieniem.
Antonmi:
laime nelaime,
prieks bdas.
12.7. Eksistencilisms un
apzias plsma A. Bela
proz.
Romns Bris.
Eksistencilisma iezmes
A. Bela proz, . P.
Sartra romn
Nelabums vai A. Kam
romn Mris.
3 Saskata eksistencilisma iezmes.
Izsaka viedokli par cilvka
eksistencilo izvli ekstremlos
apstkos.
Izprot bri k metaforu, kas atklj
attiecbu modeli: cilvks cilvks
un cilvks sabiedrba.
Eksistencilisma izpausmes
dados mkslas veidos.
Leksmas bris
asociatvie komponenti.
12.8. Konflikti G. Priedes
lug Zil (vai P. Putnia
lug Naktssargs un veas
mazgtja*).
4 Prot saskatt personbas
pretrungumu un humnisma
idelus dramatisk darb.
G. Priedes un P. Putnia
iestudjumi Latvijas tetros.
Dokumentlais portretjums
par G. Priedi (cikls
Rakstnieki tuvpln,
Dialoga veidojums.
18
2003).
Patiesguma atmosfra
grupas Menuets un Imanta
Kalnia dziesms.
12.9. M. Zaria talanta
daudzpusba.
Sples elementi
M. Zaria jaunrad.
RomnsViltotais Fausts
jeb Prlabota un
papildinta
pavrgrmata.
3 Raksturo tekstulu saspli starp
vsturi un tagadni, stenbu un
izdomu.
Saskata postmodernisma iezmes
M. Zaria romn.
Videofilma Paslpes ar M.
Zariu (2010).
M. Zaria mzika
astopadsmit kinofilmm
(Nves n, Purva
bridjs, Ceplis u.c.)
Fausta tla aktualizcija
kultr.
Eponmu vrdnca (LU
Latvieu valodas institts,
Valsts valodas aentra,
2007).
13. Latvieu trimdas
literatras raksturojums.
13.1. Latviskuma
saglabana trimdas
literatr.
Dzeja Andrejs Egltis,
V. Strlerte vai Z. Lazda.
2 Saprot trimdinieka personbas
traismu bezmju situcij.
Saskata un analiz latvisko
identitti raksturojous motvus.
Grmatniecba un
periodiskie izdevumi trimd.

I. Daukste-Silasproe
Latvieu literr dzve un
latvieu literatra bgu
gados Vcij : 1944-1950
(Zintne, 2002), Latvieu
literr dzve un literatra
ASV un Kand 1950-1965
(Valters un Rapa, 2007).
Leksmu trimda,
emigrcija, klaids
nozmes.
13.2. Nacionls un
patriotisks tematikas
aktualizcija A. Egla
dairad.
Kantte Dievs, Tava
zeme deg!

2 Nosaka paos dzejoa kompozcijas
elementus.
Apzins A. Egla patriotisko
uzskatu nozmi laikmeta vsturisko
notikumu kontekst.
Lcijas Gartas kantte
Dievs, Tava zeme deg!
(1944).
Dokumentlais portretjums
par A. Eglti (cikls
Rakstnieki tuvpln,
2003).

Uzrunas konstrukcijas un
pavles izteiksme potisk
tekst.
13.3. Leionru traisk
liktea atspoguojums G.
Janovska dairad.
Romns
2 Sasaista literro darbu ar vsturisko
kontekstu.
Pta leionru traisko likteu
atveidojumu literatr un sastata to
Dokumentl filma
Latvieu leions (2000).

Latvieu leions msdienu
Retoriskie jautjumi
publiskaj run.
19
Pr Trentu kpj migla. ar savu pieredzi. skatjum Visvaldis Lcis
Latvieu leions patiesbas
gaism (Jumava, 2006).
13.4. Modern pasaules
izjta trimdas dzej.
Elles is.
L. Tauns, G. Sali.


2 Saskata urbns dzejas iezmes.
Zina imaisma un sirrelisma
elementus, spj tos saskatt tekstos.
Veido radoo darbu, izmantojot
brvo rakstu un asociciju
plsmu.
Elles is sast. M.
Kalnia (Zvaigzne ABC,
2004).
Rakstnieki par
rakstniekiem, 2. daa
(Zvaigzne ABC, 1996).
Brvais raksts, asociciju
plsma.
13.5. Dubultniecba I.
ipsnas romn Aiz
septt tilta.

2 Saskata modernisma iezmes I.
ipsnas romn.
Izprot iekj konflikta clous un
btbu, detau nozmi literra darba
pamatidejas atklsm.

Ciparu un skaitu semantisk
nozme dadu kultru un
literatru kontekst.
Apzias plsmas teksts
valodniecbas skatjum.
13.6. Tradicionls un
novators formas sintze
M. Zverta dramaturij.
Minhauzena precbas*
vai Kds, kura nav.
3 Veido priekstatu par M. Zverta
personbu un dramaturijas
specifiku.
Nosaka komdijas pazmes.
Analiz lugas kompozciju,
galvenos konfliktus.
Konstat intrigu nozmi darbbas
attstb.
Minhauzena tla
aktualizcija kultr.
Minhauzena muzejs Dunt.

Latvieu bgu nometnes
Vcij pc Otr pasaules
kara.
Daudznozmgi vrdi,
tie un prnest nozme.
Vrdu sples.
14. Literr situcija
Latvij (pc 1991.g.).

14.1. Postmodernisms
literatr.
G. Berelis. Mitomnija
vai A. Ozoli. Dukts.
2 Saldzina modernisma un
postmodernisma kultrtipu iezmes.
Iepazstas ar G. Berea prozas
vrtjumu dadu autoru skatjum.
Prot analizt postmodernisma
literro darbu.
Dokumentlais cikls
Rakstnieks tuvpln:
Guntis Berelis (filmu stud.
Devii, 2009).
Msdienu literatras
aktualittes blog Guntis
Berelis vrt: raksti par
literatru
http://berelis.wordpress.com.

Latvieu valodas argona
vrdnca (Avots, 2005).

14.2. Feminisms latvieu
literatr.
3 Izprot jdzienu feminisms.
Saskata feminisma iezmes prozas
Feminisms k kultras
sastvdaa .
Feminisma teortiu
jdzieni.
20
G. Repe. Septii ststi
par mlu vai
Andra Neiburga. Izbzti
putni un putni bros, vai
Rudte Kalpia Vrietis
glaimiem, meliem,
izpriecm.
darbos

I. Novikova. Msdienu
feministisks teorijas:
antoloija (Jumava, 2001).

G. Repe Septii ststi par
mlu (srija
Klausmgrmata, 2009).
14.3. 20. gs. nogales
dzejas novatoriskums.
I. Roze.
G. Krmi.
2 Saskata eksistencilisma potikas
iezmes I. Rozes un G. Krmia
dzej.
Konstat potikas novatorismu,
traisma motvus, laikmeta
iespaidu.
urnls Luna.
Dokumentl filma Vai
viegli bt jaunam? (1986,
2010).
Hipiju un panku kustba.
Subkultras msdienu
sabiedrb goti, emo u.c.
un attieksme pret tm.
Jaunieu leksika.
14.4. Latvisks identittes
aktualizcija M. Zltes
dairad.
Lugas Pilna Mras
istabia vai Margarta.
2 Veido priekstatu par M. Zltes
dramaturijas tematiku.
Saskata un analiz mitoloisko tlu
un kultrkodu lietojumu drm.
Prot atklt zemtekstos ietverto
saturu.

Dokumentlais portretjums
par M. Zlti (cikls
Rakstnieki tuvpln,
2003).
Kultrkodu lietojums M.
Zltes dairad.
Eponmu vrdnca
( LU Latvieu valodas
institts, Valsts valodas
aentra, 2007).
15. Jaunk latvieu
literatra: tmas, anri,
virzieni.

15.1. Indivda laikmeta
izjtu tlojumi.
P. Bankovska ststu
krjums Skola.
2 Raksturo literraj darb atainotos
konfliktus, tlu attiecbas,
mksliniecisks patnbas.
Formul savu viedokli par skolnu
savstarpjo attiecbu modeiem.
P. Bankovska ststa
Pagarints dienas grupa
ekranizcija topoaj Ingus
Drulles film Atmiu
labojums
http://kino.drulle.lv

Literatras un filozofijas
portls www.satori.lv -
latvieu jaunks literatras
aktualiztjs.
Sarunvalodas stils,
vienkrrunas vrdi.
Pirm latvieu lamu
vrdu vrdnca (IU
Dita, 1999).
15.2. Telpa un laiks L.
Muktupvelas dairad.
2 Iepazstas ar romna problemtiku:
raksturo opozciju savjais
Septiu sriju dokumentl
filma SIB rija (2007).
Dialektismi.
LatgalieuLatvieu
21
ampinjonu derba. sveais.
Argument persongo viedokli
radoaj darb.
Zina romn atspoguots aktuls
laikmeta tendences, kompozcijas
veidojuma principu teksts tekst.
Krievu sarunvrdnca
(LVAVA, 2008).
O. Slins Latgau
voldys vuordneica
(GIRG, 2009).

15.3. Sievietes iekjs
pasaules atklsme.
I. bele. Paisums
vai N. Ikstena Dzves
svinana.
2 Atklj un izprot padomju laika
reminiscences.
Pta dekonstrukciju, sples
elementu, fragmentrismu, dadu
anru, stilu un kultrkodu
sajaukumu analizjamos darbos.
N. Ikstena Dzves
svinana (srija
Klausmgrmata, 2009).
Publicistiskais stils.
Preses lastja svevrdu
vrdnca (Nordik, 2004).
15.4. Jaunks dzejas
savdabba.
K. Vrdi Es
vai R. Briedis Karaoke,
vai A. Viguls Istaba.
2 Iepazstas ar lirikas paraugiem,
gst priekstatu par jaunks dzejas
iezmm, par K. Vrdia dzejprozu.
Nosaka laikmeta reliju
izmantojumu dzej.
Tekstgrupas Orbta
darbba.
Aktualittes latvieu
literatras kritik.
Svevrdu vrdnca
(Avots, 2008).
15.5. Jaunu anru
mekljumi.
Aivars Eipurs Minimas
jeb vien istab ar Antonu
Vbernu.
1 Iepazst minimas k jaunu un
oriinlu sprozas anru.
urnls Karogs,
laikraksts Kultras
Forums k literatras
aktualitu atspoguotji.
Jaunvrdi, to ienkana
msdienu latvieu
literraj valod.
16. Latvieu literatras
virzienu, anru un
tematikas mijiedarbe
kultras un vstures
procesu kontekst.
3 Sistematiz apgts literatras un
teortisko zinanas.
(Shmas, tabulas, darba lapas, testi,
krustvrdu mklas u.c.)
Iegts zinanas prot izmantot
radou mcbu uzdevumu veikan.