KRIŠJĀNIS BARONS

  latviešu valodu
un viņa ietekme uz

Milena Vasiljeva un Taisija Pančenko

Krišjānis Barons pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu
kustības pārstāvjiem (2004. gadā atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību).

Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50. - 80. gados.
Jaunlatvieši deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, literārās valodas izkopšanā, folkloras vākšanā, nacionālās
literatūras veidošanā u.c.
◦ Reālajā dzīvē jaunlatviešiem bija jāveic trīs galvenie uzdevumi: jāizveido sava kultūra, kas būtu brīva no muižnieku un garīdznieku
ietekmes, saimnieciski jākļūst neatkarīgiem un jāiegūst juridiskā līdztiesība. Jaunlatvieši uzsvēra, ka latviešiem ir jāmācās. Saistībā ar
izglītību jāatzīmē K. Valdemāra nopelns, dibinot Ainažu jūras skolu. Būtiskākais jaunlatviešu ieguldījums bija kultūras jomā —
literatūrā, valodniecībā, teātra un tēlotājā mākslā, folkloristikā un mūzikā. Jaunlatviešu idejas tautā tika nestas ar tā laika preses
izdevumiem — "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Sēta, Daba, Pasaule" un "Pēterburgas Avīzes".

Terbatas vakarnieku
Krišjānis Barons pulciņš jeb jaunlatvieši
K. Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemē, Struteles muižā, vagara Jura un Enģeles Baronu ģimenē. Viņš bija
astotais bērns ģimenē. Agrīnās bērnības dienas viņš pavadīja Īles muižā, uz kuru barons Herners pārcēla viņa tēvu par
vagaru. Kad Krišjānim bija nepilni deviņi gadi, ģimeni piemeklēja nelaime, nomira tēvs. Rūpes par zēnu uzņēmās vecākā
māsa Kristīne un svainis Kronbergs, kuri dzīvoja toreizējā Dundagas pagastā Valpenes pusmuižiņā. Drīz tur dzīvot
pārnāca arī Krišjāņa māte.

Barona ģimene

Īles muiža
K. Barons mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, Ventspils elementārskolā, Ventspils apriņķa skolā un Jelgavas
ģimnāzijā. 1856. gadā uzsāka matemātikas un astronomijas studijas Tērbatas Universitātē. Kopā ar K.Valdemāru viņš bija
rosīgs Tērbatas latviešu studentu pulciņa dalībnieks. Šajā periodā sākās arī viņa publicistiskā darbība "Mājas Viesī".
1862. gada pēc J.Alunāna aicinājuma K. Barons ieradās Pēterburgā. Tur kopā ar J. Alunānu un K. Valdemāru organizējis
laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kļuvis par tā līdzstrādnieks un pēc tam par faktisko redaktoru. Sakarā ar darbību
"Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā, kas nekad netika atcelta.

"Pēterburgas Avīzes" bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlija līdz
1865. gada jūnijam. Sākotnēji avīzes redaktora pienākumus uzņēmās Juris Alunāns, bet slimības dēļ viņš bija spiests
atteikties no šiem pienākumiem. Viņa vietu ieņēma Krišjānis Barons. Cenzora pienākumus līdz avīzes 16. numuram
Pēterburgā izpildīja Krišjānis Valdemārs.1862. gada septembrī iekšlietu ministram iesniedza apsūdzības rakstu un
pieprasīja laikraksta cenzūru nodot viņam. 1863. gadā uz pusgadu avīzes izdošanu uz laiku apturēja, vēlāk atjaunoja.

„Mājas Viesis” (1856 - 1910) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda
pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru. „Mājas Viesa”
darbība deva impulsu tam, lai no maziem disidentu pulciņiem veidotos plaša tautas kustība, jo sākotnēji šis laikraksts
publicēja nacionāli noskaņotus Tērbatas universitātes latviešu studentus "Literārajos vakaros" nolasītos rakstus.
 Juris Alunāns

Krišjānis Valdemārs

Laikraksts ’’Mājas Viesī’’

Laikraksts
’’Pēterburgas
Avīzes’’
1878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam.

Fricis Brīvzemnieks bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs. Tautskolu inspektors, kurš daudz darījis
folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.

Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā. Dažādi
to varianti izplatīti visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados un tas veido daļu no latviskās identitātes. Ievērojamākais tautasdziesmu
apkopotājs bija Krišjānis Barons

Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis
atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā.
1893. gadā K. Barons atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. Tad Jelgāvā tika izdots pirmais
"Latvju dainas" krājums. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas
izdevumiem pasaulē.Kopumā krājumā ir 217 996 tautas dziesmas.

Dainu skapis Fricis Brīvzemnieks ’’Latvju dainas’’

Piemiņas saglabāšana:
◦ 1926: nodibināta Krišjāņa Barona prēmija par izciliem darbiem latviešu zinātnē un kultūrā.
◦ 1977: par godu Krišjānim Baronam ir nosaukts asteroīds "3233 Krišbarons".
◦ 1985: sagaidot Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu Turaidas muzejrezervātā atklāts Dainu kalns. Tajā
izvietotas 15 tēlnieka Induļa Rankas skulptūras.
◦ 1992–2014: Latvijas Banka izlaida 100 latu banknoti ar Krišjāņa Barona portretu, fonā – latvju raksti. Šī valūta
spēkā līdz eiro ieviešanai.
◦ 2004: atzīts par visu laiku ievērojamāko Latvijas personību.
◦ Krišjāņa Barona vārdā nosauktas ielas vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā, Liepājā u. c.

100 latu banknoti ar Krišjāņa

Barona portretu, fonā – latvju
Piemineklis Krišjānim Krišjāņa Barona iela
raksti.
Baronam Rīgā, Vērmanes
dārzā
Paldies par uzmanību