Aspazija «Sidraba

šķidrauts»
Literatūra 11.klasei.
 Aspazija (1865 – 1943)

Īstajā vārdā
Johanna Emīlija Lizete Rozenberga

Elza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde

Pseidonīms- Kalna Elza

 Dzejniece un dramaturģe Aspazija ir spilgtākā personība
latviešu rakstniecībā 19. gadsimta 90. gados.

Savos darbos Aspazija rāda jaunā laika sievieti – ugunīgu,

lepnu, patstāvīgu, tādu, kas pati grib veidot savu dzīvi un būt
uzticīga sev un savai sirdsbalsij.
 Aspazija (dzimusi Elza Rozenberga) ir dzimusi 1865.gada
16.martā Zaļenieku pagasta Daukšās saimnieka ģimenē.
 1886.gadā Aspazija apprecējās ar M. V. Valteru, kas, kļuvis
Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz
Ameriku (laulība tika šķirta 1897.gada februārī).
 No 1891.gada līdz 1893.gadam Aspazija strādāja par
mājskolotāju.
 1893.gada oktobrī Aspazija sāka strādāt Rīgas Latviešu
teātrī. Šajā gadā viņa arī iepazinās ar Raini (J. Pliekšānu), kas
būtiski ietekmēja Aspazijas sabiedrisko uzskatu attīstību un
pāriešanu jaunstrāvnieku pusē.
 1895.gadā Aspazija no Rīgas Latviešu teātra aizgāja un piedalījās
jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā.
 1896.gada nogalē Aspazija kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un
apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). Bet 1897.gada sākumā sakarā ar
Raiņa vecākās māsas nāvi viņi atgriezās Jelgavā.
 1897.gada martā Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā un uz turieni
pārcēlās arī Aspazija. Drīz pēc tam sākās jaunstrāvnieku aresti un
apcietināja arī Raini. 1897.gada decembrī Aspazija ar Raini salaulājās
un laiku pa laikam dzīvoja pie viņa trimdā Pleskavā un Slobodskā (1898
– 1903), kā arī Rīgā, kur strādāja laikraksta „Dienas Lapa” redakcijā.
 1905.gada decembrī Aspazija kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici
un apmetās Kastanjolā pie Lugāno. Latvijā viņi atgriezās 1920.gada
aprīlī un Aspazija kopā ar Raini aktīvi iekļāvās sabiedrības politiskajās
norisēs.
 1920.gadā Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē. Savās
runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts
pastāvēšanā.
 Savu literāro darbību Aspazija turpināja līdz mūža galam.
Aspazija mira 1943.gada 5.novembrī.
 Literārā darbība
 Aspazijas pirmais publicētais dzejolis ir „Jaunā gadā”, kas
tika iespiests laikraksta „Dienas Lapa” feļetona pielikumā
1887.gada 24.decembrī ar pseidonīmu Aspazija.
 1888.gadā Aspazija iesniedza Rīgas Latviešu biedrības
lugu konkursā drāmu „Atriebēja” un ieguva pirmo vietu, bet
cenzūra neatļāva lugu izrādīt. Drāmas pamatā ir konflikts
starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem.
 1895.gadā izrādītas Aspazijas lugas „Neaizsniegts mērķis”
un „Ragana”, kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni
un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību.
 Galvenokārt Jaunās strāvas laikā sarakstītie dzejoļi ir
sakopoti krājumā „Sarkanās puķes”, kura izdošanu cenzūra
parakstījusi 1895.gadā (iznācis 1897). Krājumā kaismīga
jūsma un pacilātība izpaužas motīvos par pagātnes važu
saraušanu, kā arī nākotnes lielumu un indivīda brīvību.
 1901.gadā periodikā tika publicēta drāma „Zeltīte”.
1904.gadā iznāca Aspazijas dzejoļu krājums „Dvēseles
krēsla” – tajā pārsvarā ir rezignācijas un skumjas izjūtas.
 «Sidraba šķidrauts»
luga (1905)
Jauns pacēlums Aspazijas jaunradē ap 1905.gada
revolūcijas laiku ir saistīts ar lugu „Sidraba šķidrauts” (1905).

Lugas darbība gan saistīta ar romantisko pagātni un

galvenās varones individuālu likteni, bet konflikta risinājums
un izteiktie aicinājumi saskanēja ar sabiedrības
revolucionārajiem centieniem.
 Gunai ir kāds īpašs šķidrauts, ar ko var ielūkoties cilvēku
sirdīs. Kaimiņvalsts gatavojas uzbrukt un Guna tiek uzaicināta
pie karaļa iedvesmot karaspēku cīnīties. Viņa atsakās, bet tad
iemīlas princī un dodas uz pili. Viņa nebaidās teikt karalim
taisnību un rezultātā viņu sāk uzskatīt par raganu un draud
sadedzināt…