A.Upīts (1877.-1970.

)
 Rakstnieks, literatūrzinātnieks,
literatūrkritiķis
• Andrejs Upīts ir visražīgākais rakstnieks latviešu literatūrā,
viņš sarakstījis 20 romānus, 12 stāstu un noveļu krājumus,
virkni dramaturģijas sacerējumu - vēsturiskas traģēdijas,
drāmas, komēdijas, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē,
bijis kaismīgs publicists, arī dzejnieks un tulkotājs. Izcils
Latvijas dabas, ainavu, plašu tautas dzīves panorāmu un
detalizēti izstrādātu spilgtu raksturu tēlotājs. Ārkārtīgi
darbaspējīgs, ļoti kritisks pret saviem spalvas brāļiem.
Darbojies arī žurnālistikā, literatūrzinātnē un
literatūrkritikā, neiecietīgi, asi polemiski vērtējis kā
aktuālās, tā arī literatūras vēstures parādības.
 Bērnība un daiļrade
• Dzimis 1877. gada 4. decembrī Vidzemē Skrīveru
pagasta Kalniņos rentnieka ģimenē. Mācījies Skrīveru
pagastskolā, pēc tam pašizglītojies. Apguvis krievu,
vācu, franču, angļu valodu, daudz lasījis pasaules
literatūras klasiķus oriģinālā, tā apgūstot rakstnieka
meistarības pamatus. 1896. gadā ieguvis draudzes un
pilsētas skolotāja, vēlāk (1901) arī mājskolotāja
tiesības un strādājis par skolotāju. A. Upīša literārā
darbība sākusies 1899. gadā ar stāstu „Vētrā" un
dzejoli „Gars", kas publicēti „Austruma kalendārā".
• Rakstnieka spalvai pieder romānu virkne „Robežnieki" (1909-1934),
romāns „Sieviete" (1910), pa varavīksnes tiltu (1926), sižetiski vienotie
romāni „Smaidoša lapa" (1937) un „Māsas Ģertrūdes noslēpums" (1939),
epopejiskas ievirzes vēsturieko romānu cikls „Laikmetu griežos" (1937-
1940).
• Latvijas brīvvalsts laikā A. Upīša talants spilgti izpaudies viņa novelēs,
iznākuši noveļu krājumi „Skaidas atvarā" (1921), „Aiz paradīzes vārtiem"
(1922), „Metamorfozas" (1923), „Kailā dzīvība" (1926). Šajā laikā daudz
darbojies arī dramaturģijā, rakstījis komēdijas, kurās daudz sociālas
ironijas, un satīras, par ko liecina arī viņa ieviestais termins „sociālā
komēdija". Uzrakstījis vēsturisku traģēdiju triloģiju „Mirabo" (1926),
„Žanna d'Arka" (1930), „Spartaks" (1943) u.c. lugas. Bērniem un jaunatnei
sarakstījis grāmatas „Jaunā dzērve" (1913) un „Sūnu ciema zēni"
(1940)u.c.
• No 1902. līdz 1908. gadam Upīts dzīvoja Rīgā,
sākumā strādāja par adjunktu Rīgas
pirmmācības skolās, no 1903. gada par
skolotāju pirmmācības skolā Kalnciema ielā 44.
Bija Rīgas Latviešu biedrības izdevniecības -
Derīgu grāmatu nodaļas loceklis, tulkotājs un
redaktors, nāca saskarē ar rakstniecības vidi.
1905. gada revolūciju Upīts uztvēra kā
demokrāts.