Pārbaudes darbs 9.kl..

Latvija II pasaules kara gados.

ZINI! PROTI! DOMĀ!
1. 68.lpp. 1 uzd.
a) Kur atradās PSRS ... (1
p.)Ventspilī,Piltenē,Mazirbē,Ēdole,Liepājā,Grobiņā,Durbē,Virgā,Paplakā,
Bunkā,Krotē un citur Kurzemē.
b) Izskaidro, kāpēc tās... (2 p.) Saskaņā ar tā trešo pantu Padomju Savienībai
tika piešķirtas tiesības turēt Liepājā un Ventspilī un citur Kurzemē kara flotes
bāzes un dažus aerodromus aviācijai, kā arī Irbes šauruma apsardzības
nolūkā ierīkot krasta artilērijas bāzi jūrmalā starp Ventspili un Pitragu.
c) Kāpēc tās ierīkoja ... (2 p.) 1939. gadā 23. augustā Maskavā tika parakstīts
Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums uz 10 gadiem. (Molotova –
Rībentropa pakts). Saskaņā ar līguma slepeno papildprotokolu
PSRS ietekmes sfērā nonāca Austrumpolija, Somija, Igaunija, Latvija un
Besarābija (Rumānijas austrumu daļa).
d) Kas bija geto... (2 p.)Geto – lielās pilsētās izveidotas norobežotas
teritorijas, kur ebreji piespiedu kārtā tika nometināti un izolēti, kamēr
tika izmantoti kā lētais darbaspēks Vācijas labā.
2. PRASMES
Uzmanīgi izpēti attēlus, izlasi tekstus un atbildi uz jautājumiem 69.lpp.!
a) Kāpēc 1939.-1941.gadā no Latvijas ... (2 p.) 1939. gada 30. oktobrī Latvijas un
Vācijas valdības noslēdza līgumu par vācbaltiešu izceļošanu. Izceļošanas norises
praktisko sagatavošanu un realizāciju uzņēmās "Vācu tautas apvienība Latvijā". 1939.
gadā Vācija aicināja vācbaltiešus atgriezties "dzimtenē" - Vācijā, lai
pasargātu no padomju okupācijas varas un represijām.
b) Kāds bija izceļotāju noskaņojums? (2 p. Vācbaltieši nevēlējās pamest
Latviju, valsti, kas kļuva par otrajām mājām! Šie cilvēki zaudēja visu -
māju, mājsaimniecību, darbu, draugus, ... Dzimteni - Latviju! Šo viņiem
piespieda Vācijas politiķi. «Tо cilvēku sejās, kam ostā nācās gaidīt, nebija
пe miņas no entuziasma, ko attēlojа oficiālajā propagandā.»

3. ATTIEKSME
a) Kādēļ cilvēki karōja okupācijas varu armijās? (2 p.)
Kāpēc Latvijā Otrā pasaules kara beigās samazinājās iedzīvotāju skaits? (2 p.) 2 kara
laikā, 1939. gadā Vācija aicināja vācbaltiešus atgriezties "dzimtenē" - Vācijā, lai pasargātu
no padomju okupācijas varas un represijām. 1939. gadā Vācija aicināja vācbaltiešus
atgriezties "dzimtenē" - Vācijā, lai pasargātu no padomju okupācijas varas un represijām.

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece

veic iedzīvotāju uzskaiti zvejnieka ģimenē. Salacgrīva, 1959. gads.
Fotogrāfs Juris Poišs. Avots: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts
kinofotofonodokumentu arhīvs.

Saturs
e) Īsa vēsture
f) Pašreizējais attīstības stāvoklis
g) Iedzīvotāju skaita prognozes
h) Multivide
i) Saistītie šķirkļi
j) Ieteicamā literatūra
Īsa vēsture
Senākais iedzīvotāju skaita novērtējums Latvijā attiecas uz 13. gs., kad tās tagadējo teritoriju
apdzīvoja apmēram 200 tk iedzīvotāju. Karu, neražas un epidēmiju rezultātā iedzīvotāju
skaits palielinājās lēni. 16. gs. tas pārsniedza 400 tk, bet 18. gs. vidū sasniedza gandrīz
pusmiljonu (1. tab.). Viens miljons iedzīvotāju Latvijas teritorijā  tika sasniegts 19. gs. pirmajā
pusē, bet 1897. gada tautas skaitīšana  uzrādīja jau 1,9 mlj iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita
straujāku pieaugumu nekā iepriekšējos gadsimtos noteica demogrāfiskās pārejas  sākums
19. gs. vidū, ko raksturoja mirstības samazināšanās pie salīdzinoši augstas dzimstības
(dzimstība sāka samazināties vēlāk). Dzimtbūšanas atcelšana, amatniecības un rūpniecības
uzplaukums pilsētās, ostu un dzelzceļu transporta attīstība sekmēja pilsētnieku skaita strauju
pieaugumu ieceļošanas rezultātā no Latvijas novadiem un Krievijas. 1913. gadā iedzīvotāju
skaits Latvijas teritorijā bija sasniedzis gandrīz 2,5 mlj. Sākoties Pirmajam pasaules karam ,
Rīga bija otra lielākā ostas pilsēta pēc Pēterburgas Baltijas jūras piekrastē. Kaut gan
dabiskais iedzīvotāju kopskaita pieaugums bija pozitīvs, tomēr turpmākajos gados
iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās, jo apmēram 50 tk repatriantu izceļošanu uz Vāciju.
1940. gadā iedzīvotāju skaits bija nepilni 1,9 mlj. Tādējādi 1920.‒1940. gadā iedzīvotāju
skaita pieaugums Latvijā bija 290 tk jeb 18 %. Iedzīvotāju blīvums Latvijā 1940. gadā bija
29,2 cilv./km 2, kas nedaudz pārsniedza 19. gs. beigu līmeni.
Demogrāfiskus zaudējumus Latvijai nesa tās iekļaušana Padomju Sociālistisko Republiku
Savienībā (PSRS). Tikai 1940.‒1941. gadā tika evakuēti, izsūtīti vai nošauti vairāk nekā 30 tk
Latvijas iedzīvotāju. Gan tiešus, gan netiešus demogrāfiskus zaudējumus Latvijai atnesa
Otrais pasaules karš, kura laikā Latvijas iedzīvotāju skaits saruka par trešdaļu.

4.
5.
6. Kurā vēsturiskā mazākumtautība pēc kara Latvijā vairs nedzīvoja? Kāpēc? (2
p.)Vēcbaltieši. Mūsdienās vācbaltiešu kultūras nesēji jau gandrīz pilnībā
pieder vēsturei. No 62 tūkstošiem cilvēku apmēram 80% aizbrauca
1939. gadā. Gandrīz visi pārējie – nedaudz vēlāk, 1941. gada pavasarī.

Kopā: 17.p.