Uzmanīgi apskati diagrammas! Tajās attēlots zemes sadalījums Latvijā! ( 11 punkti)

Izmantotie apzīmējumi; Z – zemnieku zemes īpašums, V – valsts zemes

īpašums, P – pilsētu zemes īpašums, M – muižu zemes īpašums.

1. Kāda procesa rezultātā mainījās zemes sadalījums? ( 1 punkts)

Agrārās reformas rezultātā, kur zeme bija jāatņem [+ "jānacionalizē"] no muižniekiem un jāpiešķir [+ "vai jāizsolē
par simbolisku cenu"] Latvijas pilsoņiem [+ "latviešu zemniekiem"], lai nodrošinātu [+ "nostiprinātu"] valsts [+
"sociālo un ekonomisko"] neatkarību.

2. Kādi bija šī procesa cēloņi (3)? ( 3 punkti)

 Bezzemnieku vēlmes pēc savas zemes.

 Muižnieku lielās zemes platības, kas apdraudētu [+ "apdraudēja"] neatkarīgas Latvijas
pastāvēšanu.
 Slikta zemes kvalitāte pēc kara [ehhhh man nešķiet, ka tas ir cēlonis, bet gan vairāk ir
tāds kā blakusnotikums. Es kā pēdējo raks†ītu "Nepieciešamība modernizēt valsts
ekonomiku, panākot eksportam cienīgus preču ražošanas apjomus "]

3. Uzraksti vismaz trīs būtiskas pārmaiņas, kuras radīja šis process! ( 3 punkti)’

 Pilsoņiem nozīmēja zemi. Jaunsaimnieki sāka uzkopt savu zemi un apgādāt sevi ar pārtiku
dažu gadu laikā.
 Attīstījās saimniecība (graudkopība, linu audzēšana, lopkopība, piensaimniecība) un eksports,
un attiecīgi uzlabojās ekonomiskais stāvoklis. [var apstrīdēt, norādot, ka liels jaunsaimniecību
daudzums nevarēja nodrošināt vairāk preces par pašiem saimniekiem nepieciešamo maz
piešķirtās platības, tehnikas trūkuma un kara nopostītās zemes dēļ. Bet idejiski ir ok]
 Tika būvētas mājas un ēkas, parādījās [varbūt "aktualizējās"?] saimniecības tehnoloģija.

4. Kas bija ieguvējs šajā procesā? Atbildi pamato! ( 2 punkti)

Latvijas pilsoņi un pati valsts, jo tie bezzemnieki varēja iegūt [+ "un attīstīt"] savu zemi un to attīstīt
un Latvijas neatkarības pastāvēšana tika nodrošināta.

5. Kas bija zaudētājs šajā procesā? Atbildi pamato! ( 2 punkti)

Muižnieki, jo tiem tika atņemta visa vai liela platība zemes un kompensāciju saņēma tikai Latgales
poļu muižnieki. Tie, kuri Brīvības cīņu laikā bija karojuši pret Latviju, zaudēja visu.
Lasi avotu un atbildi uz jautājumiem!

Divu sieviešu Mirdzas un Olgas saruna Dignājas pagastā, kas notika ap 1986. gadu, pierakstīta
aptuveni pēc atmiņas.

Mirdza: Tikko kā nāku no veikala, gribēju nopirkt nedaudz kombikormu lopiem, kā arī jaunus gumijas
zābakus, vecie cauri, apnicis staigāt slapjām kājām.

Alma: Nopirki?

Mirdza: Nē taču, ka tavu…veikals galīgi tukšs, kombikormu pievedīšot tikai nākošnedēļ, bet par
zābakiem veikalniece neko nezināja teikt, mana izmēra neesot un nezinot kad un vai vispār būšot.
Rajona bāze šobrīd esot tukša.

Alma: Tad jau jāgaida, nekas cits neatliek! Gan jau reiz būs!

Mirdza: Kā man šis viss apnicis! Atceries Ulmaņa laikus, vai tad toreiz bija kādas preces, ko tik vien
varējām nopirkt! Abos pagasta veikalos viss bija. Tie gan bija labi laiki! Mēs, latvieši, bijām savā zemē
saimnieki, neviens netika kolhozos un sovhozos ar varu dzīts. Katram bija sava zeme! Bagāti
dzīvojām, mana tēvam Ulmaņlaikos bija 58 ha zemes, 6 govis, 2 zirgi, ap 20 aitu, sava pļaujmašīna,
viņš varēja atļauties nopirkt zābakus sev, manai mammai un mums – abām māsām.

Alma: Nav tev taisnība! Ulmaņa laikos laukos pār visu valdīja vekseļi. Kam bija zeme un nauda, tas
dzīvoja labi. Bet kam naudas nebija – tas bija nabags, savus bērnus pie budžiem ganos sūtīja. Ja tie
Ulmaņa laiki būtu turpinājušies, es savus bērnus nevarētu izskolot, vai tad es varētu visus trīs uz Rīgu
mācīties sūtīt. Man tāda nauda sapņos pat nerādījās. Tikai patiecoties Hruščovam, varēju dēlus un
meitu izskolot par velti!

Mirdza: Jā, tad kad tu savus bērnus uz Rīgu mācīties sūtīji, es ar māti un māsu no Sibīrijas atgriezos,
tēvs tur kapos palika, mums nebija ne vairs savu māju, ne iedzīves! Mēs krieviem skaitījāmies budžu
ģimene.

Izvērtē savus iegūtos tekstus, atbildot uz šādiem jautājumiem:

1. Kas bija raksta autors? Vai varam to uzzināt?

Autors bija kāds, kurš pazīst abas sievietes un viņu sarunu noklausījās. Autoru nevar uzzināt.
[Pierakstīta pēc atmiņas, tātad vainu Alma vai Mirdza. Manuprāt, tā kā avota teksta uzsvars ir
vairāk uz Mirdzas teikto (manuprāt, nostāja spēcīgāk pamatota par Almas teikto), tad var
spriest, ka autors, kas pierakstīja sarunu no atmiņas, visticamāk arī ir Mirdza. Tiesa lieta gan,
ka ar mums doto informāciju nevar pilnībā apstiprināt, vai avots ir izdoms vai nē.]

2. Kā raksta autors pozicionē sevi attiecībā pret Kārli Ulmani? Kā vērtē Ulmaņa lomu savā dzīvē
pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma?

Raksta autors vērtē K. Ulmaņa režīmu kā pārmērīgu lauksaimnieku atbalstu, kas liedza citām
jomām attīstīties, padarot vai uzturot cilvēkus, kuriem jau nepieder zeme, par nabadzīgiem.
[skatīt iepriekšējā punktā komentēto]
 3. Kā raksta autors pozicionē tautu un tās attiecības pret Kārli Ulmani? Kā vērtē Ulmaņa lomu
tautas dzīvē pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma?

Vienai tautas daļai, kurai piederēja zeme K. Ulmanis patika, bet otrai, kurai tās nebija –
nepatika. Tauta bija sadalīta divās daļās, neņemot vērā neitrālos iedzīvotājus. [sounds good -
no avota tiešām var spriest, ka tautas attieksme izšķīrās. Kaut cik turīgie iedzīvotāji, kas
saņēma represijas un tika deportēti (tai skaitā Mirdza), protams, iekrīt negatīvi noskaņoto
groziņā, savukārt nabadzīgākie pilsoņiem kaut kādā merā var argumentēt, ka tiem dzīve
uzlabojās (tai skaitā Almai).]

4. Kā raksta autors novērtē Latvijas Republikas saimniecību un politisko dzīvi pirms 1934. gada
15. maija apvērsuma?

Saimniecība nebija tik attīstīta, kā pēc apvērsuma. Turklāt, katram nebija sava zeme.

5. Kā autors vērtē Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pilsoņu politiskās tiesības un

demokrātiskās brīvības?

Pilsoņiem bija brīvība Ulmaņlaikos, bet Otrajā okupācijā pilsoņus sūtīja uz kolhoziem un
sovhoziem, neskatoties uz viņu gribu. [nepieminēji deportāciju uz Sibīriju ekonomiskā stāvokļa
dēļ]

6. Kā autors vērtē politisko partiju un parlamenta kā institūciju nozīmi valsts dzīvē?

Skatoties uz to, ka Mirdza Ulmaņlaikus vērtē kā labus, bet Alma Padomju okupāciju vērtē labi,
kur abi ir autoritāri/totalitāri režīmi, tad parlamentam nav nekādas nozīmes valsts dzīvē.
[O, pikanti spriests, piekrītu.]

7. Vai raksta autora minētie skaitļi un dati ir korekti?

Nē, jo zemes platība nedrīkstēja pārsniegt 50 ha. [nezinu, neesmu fact checkojis, bet tev laikam
taisnība, ja tā apgalvo]

8. Vai tekstā jūtamas liekulības un iztapības iezīmes?

Nav, jo autors tikai atstāsta dzirdēto. [Es arī teiktu, ka nē, tomēr prasās citu argumentāciju. "Nav
jo abas puses prezentē argumentāciju, kas saskan ar atbilstošo personu līdzšinējo dzīvesgaitu,
tādejādi parādot, ka teksts necenšas "propagandiski" iestāstīt lasītājam "X slikts, Y labs", bet gan
parāda turīga un nabadzība pilsoņa attieksmi pret komunisma režīmu, apskatot to dzīves kvalitāti
Ulmaņa valdīšanas laikā." ]