Dažādas absolūtisma izpausmes Eiropā

Sasniedzamais rezultāts: veidoju izpratni par daudzveidīgu valsts varas ietekmi uz sabiedrību
un indivīdu, un antidemokrātisku sabiedrību rašanās cēloņiem un trūkumiem.

1. uzdevums. Kā funkcionēja absolūtās monarhijas valsts modelis?

Izpēti avotus A, B, D, E, F, G un atbildi uz jautājumiem:
●
Kā Skotijas karalis pamato – kāpēc karaļiem var būt īpaša vara?
●
Kā karalis raksturo valdnieku attiecības ar likumu?
●
Kas jādara pavalstniekiem, ja viņi likumus uzskata par netaisnīgiem? Kā tu domā – kāpēc
karalim ir šāds viedoklis?
●
Kāpēc valdniekam klausa ierēdņi, tiesneši un armija?
●
Kāpēc ar valdnieka varu samierinājās bijušie feodāļi?
●
Kāpēc valdniekam klausa pavalstnieki?
●
Kāpēc valdnieku atbalsta baznīca?
●
Kādā veidā valdnieks rada iespaidu, ka viņš ir īpašs cilvēks?

2. uzdevums. Kāda bija karaļa personības loma absolūtisma apstākļos?

Valsts attīstība absolūtā monarhijā bija lielā mērā atkarīga no tā, kādas spējas, prasmes, rakstura
īpašības piemīt valdniekam. Visvairāk absolūtisma idejas centās īstenot Francijas karalis Luijs XIV.

2.1. Izpēti avotus C, D, E, izvērtē tur pieejamos faktus un atbildi uz jautājumiem:

●
Kā karaļa uzskatus par valdnieka varu varēja ietekmēt notikumi, kurus viņš piedzīvoja
bērnībā?
●
Par ko liecina fakts, ka jau 13 gadu vecumā Luijs XIV pārņēma varu?
●
Ko karalis gribēja panākt, izveidojot Versaļas galmu?
●
Kā tu raksturotu karaļa rīcību mūža nogalē?
●
Ko karalis prasa no saviem ierēdņiem?
●
Kā tu domā – kāds problēmas, īstenojot šos karaļa rīkojumus, var rasties?
●
Kādas karaļa rakstura īpašības izceļ avota E autors?
●
Kā šīs īpašības, tavuprāt, varētu ietekmēt notikumus valstī?
●
Kā karalis uzzināja, kas notiek sabiedrībā?
●
Kā tu domā – kāpēc karalim bija tik svarīgi, lai nozīmīgas personas uzturas galmā?

2.2. Luijam XIV piedēvē izteicienu Valsts, tas esmu es!.

Sarīko diskusiju par to, kādas sekas ir tam, ja kāds cilvēks uzņemas viens risināt visas valsts
problēmas!
Diskusijā pārrunājiet šādus jautājumus:
●
Cik veiksmīgs valdnieks bija Luijs XIV?
●
Kas viņa valstī varētu notikt citādāk? Kā to varēja panākt?
●
Ko mēs šodien varam mācīties no šādas vēsturiskās pieredzes?
Avots A

Skotijas karaļa Džeimsa VI (1566–1625) idejas par absolūtismu traktātā “Karaļa dotums”

Karaļa vara ir visaugstākais, kas var būt uz Zemes, jo karaļi ir ne tikai Dieva pārstāvji uz zemes
un sēž uz Dieva iedibināta troņa, bet pat pats Dievs tos sauc par dievišķiem. Ir trīs liecības, kas
pamato (īpašo) karaļa lomu: vienu var atrast Svētajos rakstos, bet divas citas atrodamas politiķu un
domātāju darbos. Svētie raksti karaļus sauc par dievišķiem, un tā viņu vara dažās jomās ir
salīdzināma ar Dieva varu. (Politiķi) karaļus salīdzina arī ar ģimeņu tēviem, jo karalis patiešām ir
valsts tēvs, savas tautas politiskais tēvs. Un, visbeidzot, (domātāji) karaļus salīdzina ar galvām (ja
pasauli salīdzina ar cilvēka ķermeni).

Avots B
Skotijas karaļa Džeimsa VI (1566–1625) idejas par karaļa varu traktātā “Patiesais likums brīvā
monarhijā”

Karaļi ir bijuši likumu autori un veidotāji, bet tie nav radījuši likumus, kam jāpakļaujas (pašiem)
karaļiem... Parlamentā...likumus apspriež tikai pēc karaļa ierosinājuma un ar viņu rīkojumu un
padomu... Es esmu teicis, ka labs karalis rīkosies saskaņā ar likumu, bet viņš tam nav pakļauts...
Es patiešām piekrītu, ka Dievs par cilvēku grēkiem var sūtīt ļaunu karali, lāstu ļaudīm un mēri;
bet, tas ir taisnīgi un cilvēku centienus to mainīt es noraidu un neattaisnoju. Ir neapšaubāms tas...,ka
pacietība, patiesas lūgšanas Dievam un dzīves veida maiņa ir vienīgais likumīgais ceļš likt Dievam
atcelt šo smago nastu.

Avots C
Būtiskākie Francijas karaļa Luija XIV dzīves fakti
●
Dzimis 1638. gada 5. septembrī kā Francijas karaļa Luijs XIII un viņa sievas Annas, Spānijas
princeses, dēls. Luijs XIII bija slimīgs un vāja rakstura. Valsti viņa vietā vadīja ietekmīgi
ierēdņi un visu mūžu viņš karoja pret dažādiem sazvērniekiem. Luijs XIII mira 42 gadu
vecumā.
●
Luijs XIV kļuva par karali 4 gadu vecumā, bet viņa vietā valdīja karaliene Anna kopā ar
saviem ministriem. Annas laikā cīņa par varu turpinājās un nepatīkamākais bērnības
piedzīvojums Luijam XIV bija bēgšana no karaļa pils Parīzē, lai paglābtos no satrakota pūļa.
●
13 gadu vecumā pasludināja, ka pilnībā pārņem varu valstī un padzina Annai uzticīgos minis
trus.
 ●
Kopš 1682. gada pastāvīgi dzīvoja ārpus Parīzes Versaļas pilī. Galma dzīve te sastāvēja no ne
pārtrauktām ceremonijām, kuru centrā bija karalis un kurās bija jāpiedalās lielam skaitam gal
minieku. Tādas ceremonijas bija gan valdnieka piecelšanās no rīta, gan ģērbšanās, gan
maltītes, gan iešana uz baznīcu, gan izklaides un pastaigas, gan gulēt iešana.
●
Luija XIV laikā viņa pilī Versaļā uzturējās no 5 līdz 10 tūkstošiem algotu galminieku, kas
apkal poja karali. Pils būvdarbiem bija iztērēti ap 300 miljoniem livru (tā sauca tā laika
Francijas naudu). Kopumā karaļa galma izdevumi pieauga gandrīz 5 reizes.
●
Oficiāli bija precējies ar Spānijas princesi Mariju Terēziju, kas laida pasaulē troņmantnieku.
Pēc viņas nāves mūža nogalē slepeni apprecējās ar savu bērnu aukli Fransuāzu, kas nāca no
zemā kām un trūcīgākām dižciltīgo aprindām, tāpēc netika atzīta par karalieni.
●
No saviem 72 valdīšanas gadiem 33 gadus Ludvigs XIV pavadīja karojot. Šajā laikā viņa
algotā armija pieauga no 100 līdz 420 tūkstošiem karavīru, bet militārie izdevumi palielinājās
5 reizes. Kari palielināja Francijas teritoriju Eiropā tikai par 2 % un pārsvarā kalpoja karaļa
personīgajām interesēm (piemēram – viņš karoja par nesamaksāto sievas pūra naudu). Karu
laikā, lai apmak sātu izdevumus, karalim divas reizes bija jāpasludina valsts bankrots un
notika sudraba lietu konfiskācija. Pēdējā karā, kurā karalis gribēja padarīt savu mazdēlu par
visu Spānijas zemju īpašnieku, kara parādi pieauga līdz 2 miljardiem livru, tomēr plāni
izgāzās. Mazdēls kļuva par Spānijas un tās koloniju karali, bet viņam bija jāatsakās no
sadarbības ar Franciju.
●
Mira 1715. gada 1. septembrī 76 gadu vecumā no smaga iekaisuma, valdījis 72 gadus. Mirstot
deva dēlam padomu nepieļaut viņa kļūdas.
●
Luija XIV nāves gadā Francijas nodokļu ieņēmumi bija 69 miljoni livru, bet izdevumi –
132 miljoni. Kopumā valsts parāds bija ap 3,5 miljardiem livru.

Avots D
Karaļa Luija XIV paziņojums, kāpjot tronī

Tagad ir laiks, ka es pats pārvaldīšu visu. (Ierēdņi) palīdzēs man ar saviem padomiem, bet tikai
tad, kad es to vaicāšu. Es pieprasu un pavēlu jums neklausīt nevienu, izņemot mani (..) Es jums
pavēlu neparakstīt neko (..) bez manas ziņas, katru dienu atskaitīties man personīgi (..)

Avots E
Franču diplomāts un armijas komandieris hercogs de Sensimons (1675–1755) par Luija XIV
politiku.

Viņa ministri, ģenerāļi, mīļākās un galminieki drīz atklāja viņa vājo punktu, proti, viņa mīlestību
pret uzslavām. Nekas viņam nebija tik patīkams kā glaimi, vai, skaidrāk sakot, lišķība. Jo rupjāka
un riebīgāka tā bija, jo vairāk tā viņam iepatikās. Tas bija vienīgais veids, kā tuvināties viņam un
panākt savu (..)
Viņa prāts bija aizņemts ar sīkām lietām, piemēram, kareivju tērpiem un dresūru (..) Viņš
vienmēr domāja, ka var pamācīt pat visprasmīgākos vīrus, un viņi no savas puses ar prieku
klausījās. Viņš iedomājās, ka tas viss bija uzplaukuma vārdā, patiesībā tā bija liela laika izšķiešana
(..)
Avots F
Franču diplomāts un armijas komandieris hercogs de Sensimons (1675–1755) par to kā
karalis Luijs XIV kontrolēja pavalstniekus

Viņš vienmēr darīja visu, lai uzzinātu, kas notiek sabiedriskās vietās, sabiedrībā, privātmājās, pat
ģimenes noslēpumus, un uzturēja milzīgu skaitu spiegu un ziņu pienesēju. Tie bija visu veidu, daži
pat nezināja, ka viņu ziņojumi tiek nodoti karalim; citi to zināja; atkal bija citi, kuri rakstīja tieši
karalim, izmantojot viņiem paredzētos veidus; vēl citus viņš uzklausīja slepenajā privātajā istabā (..)
(..) Viņš ne tikai gaidīja, ka visas nozīmīgās personas nepārtraukti apmeklēs galmu, bet ātri pama
nīja katra prombūtni (..) Tiem, kas tur ieradās tikai laiku pa laikam, bija jāsniedz (karali)
apmierinošs
paskaidrojums (..)

Avots G
Absolūta valdnieka loma un pienākumi valstī

Vienpersoniski pieņem ← Valdnieks → Algo un komandē

likumus. karaspēku.

Vienpersoniski ieceļ vai ← → Regulē valsts

atceļ tiesnešus. saimniecību, lai valsts
pelnītu vairāk naudas.

Vienpersoniski ieceļ vai ← → Ceļ baroka un rokoko

atceļ ierēdņus, kas palīdz
pārvaldīt valsti.
Dodot labi atalgotus
amatus galmā, panāk,
ka bijušie feodāļi iestājas
viņa dienestā.
stila celtnes kā savas
varas un bagātības
apliecinājumu. pulcē
← Anglijas karaļa Čārlza I ap sevi rakstniekus,
portrets. Mākslinieks attēlojis
māksliniekus, kas viņu
atziņu, ka valdniekus ieceļ pats
Dievs. slavina.
Nezināma 17. vai 18. gadsimta
autora darbs.
Atrodas Nacionālajā portretu
galerijā Londonā.

↓
Nosaka, kura baznīca pastāvēs viņa valstī.
© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 5
© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 6