Koloniālisms eiropiešu apziņā

5. uzdevums. Izlasi un aplūko avotu fragmentus un izpildi uzdevumus!

Ar šī uzdevuma palīdzību tu: 1) gūsi pārskatu par ASV vēsturi; 2) apgūsi jēdzienus.
Tas ir būtiski, lai varētu izprast norises ASV un Eiropā, kas saistītas ar mūsdienās aktuālo kustību
“Black lives matter”, kā arī ar attieksmi pret kultūras mantojumu ASV un Eiropā.

5.1. Atrodi un izskaidro avotu materiālos lietotos vēstures jēdzienus. Lai to paveiktu, darbojies šādā
secībā:
●
uzziņu literatūrā, internetā atrodi informāciju par katru jēdzienu! (Uzmanību! Četri jēdzieni
nav atrodami tabulas tekstos.)
Jēdzieni: verdzība, pilsoņu karš, sekularizācija, kapitālisms, dekolonizācija, sociālisms, indus-
trializācija, Aukstais karš, ekspansija, koloniālisms, sufražisms.
●
Noformulē jēdziena skaidrojumu ar saviem vārdiem atbilstoši šādai struktūrai:
I. Definējamais priekšmets – kas tas ir?
II. Laiks, kurā tas bija/ir aktuāls.
III. Telpa, kurā tas bija/ir aktuāls.
IV. Definējamā priekšmeta paskaidrojums – vismaz trīs patiesas pazīmes, kas to raksturo.
●
Izvēlies katram teksta fragmentam atbilstošo jēdzienu un pieraksti norādītajā vietā.
●
Noformulē un uzraksti īstu pamatojumus tam, kāpēc konkrētais jēdziens attiecas tieši uz šo
teksta fragmentu. Pamatojumu balsti uz jēdzienu raksturojošo iezīmju atspoguļojumu tekstā.

Kokvilnas stāsts: ASV, Eiropa, verdzība

Ievads
Rūpnieki 1860. gada janvāra beigās sanāca uz Mančestras Tirdzniecības kameras gada sapulci.
[..] Kā savā runā sajūsmināti klāstīja tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Edmunds Poters,
pēdējos gados Mančestra piedzīvojusi “ievērības cienīgu pieaugumu par labu visai valstij un šim
reģionam jo īpaši.” Augsti kungi caur cigāru dūmiem un pār šķindošām glāzēm apsveica cits situ
ar “tik pasakainu turību, kāda nudien vēl nav pieredzēta” [..]. Edmunds Poters zināja, no kurienes
nāk šī turība. Tāpat kā lielākā daļa no 69 smalkajiem kungiem sapulcē, viņš ļoti labi nopelnīja,
ražojot un pārdodot kokvilnas audumu. Ikviena kokvilnas pogaļa, ko ASV dienvidu štatos 1
1
noplūca nabaga vergi, pārvērtās par zeltu tvaika darbinātajās Mančestras austuvēs. Tādi vīri kā
Edmunds Poters ne tikai pelnīja lielu naudu, bet arī bija padarījuši Lielbritāniju par pasaulē
vadošo rūpniecības lielvalsti. Lai nokļūtu līdz šim līmenim, Mančestras un Liverpūles fabrikanti
bija spiesti mainīt ražo- šanas metodes. Roku spēku aizstāja tvaiks, jaundibinātās fabriku pilsētas
izauga par rūpniecības metropolēm [..]. 19. gs. otrajā pusē fabrikanti te 2 2noauda, nokrāsoja un
eksportēja 60 procentu no visa saražotā kokvilnas auduma pasaulē. Tā vairs nebija Mančestra, bet
gan īsta “Cottonopolis” – kokvilnas metropole.

Avots A
Vēl pirms 150 gadiem neviens nebūtu varējis sapņot par britu kokvilnas impēriju. Tobrīd britu
1
Sākotnēji kokvilnu importēja no Indijas, bet 1785. gadā to sāka importēt no ASV
2
Mančestrā
 salu iedzīvotāji staigāja vilnas un lina drānās, un šo preču aušana un pārdošana bija atnesusi turību
Edmunda Potera senčiem. Tolaik kokvilna bija eksotiska prece, ko importēja no Indijas un pārdeva
galvenokārt sabiedrības augstākajiem slāņiem [..]. Tomēr interesi par vieglo audumu tas
nemazināja, tieši otrādi. 1769. gadā izgudrotājs Ričards Ārkraits uzkonstruēja tā saukto water frame
– vērpšanas mašīnu, ko darbināja ūdens spēks. [..] strādniekus piesaistīja no tuvienes un tālienes.
Ražošana nesa peļņu, darba apjomi aizvien pieauga, un drīz Ārkraits nodibināja vēl vairākas
fabrikas. Par strādnie- kiem tajās pieņēma ģimenes ar bērniem – nepilngadīgie bija lēts darbaspēks,
jo viņiem maksāja tikai desmito daļu no pieaugušo algas. Daudzās Ārkraita fabrikās pat divas
trešdaļas strādnieku bija bērni. Lielākajai daļai strādnieku fabrikas šķita vilinošākas par nabadzīgo
zemkopja dzīvi, un sākotnēji viņi tīri labprāt apmetās nelielajos mājokļos Ākraita fabriku teritorijā.
Galvenais iemesls – pastāvīgie ienākumi, ko saņēma strādnieki. Te nedraudēja bads, ja raža
nepadevās.”

Avots B
Kokvilna Ziemeļamerikā auga brīvā dabā, un tās dienvidi ar mitro klimatu, sauli un retajām
salnām bija ideāla vieta kokvilnas audzēšanai. [..] 18. gadsimta 60. gadu beigās [..] Lielbritānijas
13 kolonijas Ziemeļamerikā sadumpojās. [..] Koloniju iedzīvotāju neapmierinātību izraisīja lēmumi
par dažādiem likumdošanas aktiem, kas ierobežoja viņu tiesības un pasliktināja materiālo stāvokli.
1770. gadā neapmierinātība pārauga plašā masu kustībā, kas drīz noveda pie bruņotām sadursmēm un
Neatkarības kara 1775. gadā. Šajā laikā un pēc ASV Neatkarības deklarācijas pieņemšanas plantāciju
īpašnieki vairs nevarēja pārdot tabaku un rīsus Lielbritānijā un paši palika bez britu kokvilnas drē-
bēm, ko kuģi bija veduši atpakaļceļā pāri Atlantijas okeānam. Kokvilnas drānu trūkuma dēļ amerikāņi
paši sāka vērpt un aust, bet pēc kara beigām 1783. gadā pamazām sāka eksportēt savus kokvilnas
audumus. [..] Sākot ar 19. gadsimta 30. gadiem, iekšzemes plantācijas ar jūru saistīja dzelzceļš.
Lielākā daļa produkcijas pāri Atlantijas okeānam nokļuva Lielbritānijā, kur Džeimsa Vata izgudrotā
tvaika mašīna bija devusi tekstilrūpniecībai papildu jaudu.

Avots C
ASV kokvilnas ražotājiem bija kāda priekšrocība, kas viņiem palīdzēja pārdot preces lētāk nekā
visiem citiem, proti, teju neierobežota pieeja vergu darbaspēkam. Sākumā vergus atpirka no tabakas
plantācijām [..] Vēlāk viņus atveda no Karību salām un Āfrikas. Kad amerikāņu izgudrotājs Ilaijs
Vitnijs 1793. gadā uzkonstruēja savu the cotton gin – mašīnu, kas no kokvilnas iztīrīja pogaļas un
sēklas –, ražošanas produktivitāte pieauga un pieprasījums pēc vergiem bija teju prātam
neaptverams.

Avots D
[..] Pieauga nepieciešamība pēc brīvas lauksaimniecības zemes. Ap 1800. gadu ASV [..] centrālā
daļa – par Luiziānu sauktā vairāk nekā divus miljonus kvadrātkilometrus milzīgā teritorija –
piederēja Francijai. [..] Napoleons Bonaparts [..] to piedāvāja pārdot, un ASV prezidents Tomass
Džefersons tūlīt piekrita. Par 50 miljoniem franku, kas būtu aptuveni 1,7 miljardi eiro mūsdienās,
prezidents divkāršoja ASV platību. Džefersons plānoja zemi pārdot tālāk neatkarīgajiem fermeriem
ar nelie- liem īpašumiem, taču lielāko daļu uzpirka bagātie plantāciju īpašnieki no dienvidu štatiem.
Liela daļa fermeru izputēja un bija spiesti pelnīt iztiku kā algādži. “Naudas maisi” viņus iesauca par
white trash – baltajām padibenēm. Nākamajos gados pēc Džefersona vērienīgā pirkuma lielajām
plantā- cijām klājās aizvien labāk. [..] Starp traģiskajām pārmaiņām, ko radīja kokvilnas audzēšana
ASV milzīgos apmēros, bija ne tikai verdzības palielināšanās un white trash rašanās, bet arī
Amerikas pamatiedzīvotāju vardarbīga izspiešana no viņu zemēm.
Avots E
1801. gadā Lielbritānijā kokvilnas rūpniecībā strādāja 242 000 cilvēku. Pēc 60 gadiem viņu
skaits bija dubultojies. Darbs notika nesiltinātās fabriku zālēs. [..] Vērpjamo mašīnu dārdoņa
apdullināja. Gaiss piepildījās ar smalkiem kokvilnas putekļiem [..] Elpceļu saslimšanu izraisīti
nāves gadījumi strādnieku vidū bija plaši izplatīti. Gan pieaugušie, gan bērni fabrikās strādāja
vairāk nekā 12 stundas no vietas. [..] pārtraukumu un maltīšu bija maz [..] mēģinājumu atpūsties
smagi sodīja uzraugs [..] bērni aizmieg. Ja viņš to pamana, tad sit tos ar ādas siksnu. [..] Strādniekus
izmitināja neievērojot nekādas sanitārās normas. Tas veicināja visdažādāko slimību izplatību. 19.
gadsimta pirmajā pusē Mančestrā par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstība sasniedza 60
procentus. Nodarbinātiem [..] zaudēja kādu locekli [..]. Fabriku īpašnieki neredzēja nekā aplama
strādnieku nožēlojamajos dzīves apstākļos [..] Daži pat apgalvoja, ka fabrikas esot “labākās un
nozīmīgākās mācību iestādes bērniem”. Labāk, lai viņi “ir drošībā” vērptuvēs, nevis skraida ielās.
[..] Daudzi fabriku īpašnieki patiesi atvēra vakarskolas vai citas iestādes, kam vajadzēja paaugstināt
strādnieku zināšanu līmeni. [..] Mančestras Tirdzniecības kameras priekšsēdis Edmunds Poters [..]
uzturēja gan skolu bērniem, gan biedrības

pieaugušajiem strādniekiem. Taču te nebija runa par to, kā sasniegt sociālu vienlīdzību sabiedrībā.
Visi, kas dzīvoja “saules pusē”, uzskatīja, ka sadalījums bagātajos un nabagajos ir dabas likumu
noteikts.

Avots F
[..] kokvilnas magnātu naudas maisi kļuva aizvien smagāki. 19. gadsimta 50. gados šos
panākumus aizēnoja kara draudi – pretrunas starp dienvidu un ziemeļu štatiem aizvien pieauga. [..]
1858. gadā [..] Dienvidkarolīnas senators Džeimss H. Hemonds apgalvoja: “Neviena vara pasaulē
neuzdrošinā- sies pieteikt karu kokvilnai.” [..] 1861. gada 12. aprīlī konflikts starp Ziemeļu un
Dienvidu štatiem pārauga asiņainā [..] karā, kas turpinājās četrus gadus. Tas dramatiski iespaidoja
kokvilnas eksportu uz Lielbritāniju. [..] Ziemeļu štati uzsāka bezkompromisa Dienvidu štatu ostu
blokādi. Operācijas nosaukums bija “Anakonda”. [..] Dienvidniekiem bija atņemtas ne tikai
kokvilnas eksporta iespējas; kravas kuģi nespēja piegādāt ne ieročus, ne fabrikām tik nepieciešamo
dzelzsrūdu. Kara sākumā 1861. gadā Lielbritānijas fabrikas turpināja strādāt kā ierasts, jo fabrikanti
lielākoties bija nodroši- nājušies ar ievērojamiem kokvilnas ķīpu uzkrājumiem, taču šī nestabilitāte
drīz vien ieviesa savas korekcijas. Lēto Amerikas kokvilnas dzīslu nomainīja kuģu karavānas no
Indijas un Ēģiptes, kas tagad varēja diktēt savu cenu politiku. [..] kara trešajā un ceturtajā gadā
daudzas britu fabrikas nācās slēgt, pieauga bezdarbs un nabadzība.

Avots G
Dienvidu štati padevās tikai 1865. gada aprīlī. Kara beigas vienlaikus nozīmēja arī galu verdzī-
bai. Plantāciju īpašnieki zaudēja savu vērtīgāko pamatkapitālu – vergus. Tomēr verdzības atcelšana
daudz neietekmēja ne darbaspēka plūsmu, ne kokvilnas eksporta cenas. Daudzi bijušie vergi bija
spiesti turpināt strādāt smago darbu plantācijās, tikai tagad kā slikti atalgoti laukstrādnieki. ASV
kokvilnas ražošana pēc kara atguvās neticami ātri. Jau 1880. gadā valsts eksportēja vairāk kokvilnas
nekā pirms [..] kara. [..] briti tagad bija pārāk nostiprinājuši savus kokvilnas piegādes ceļus no Indi-
jas. Savās teritorijās Indijā – Britu Indijā (no 1858. gada) – Lielbritānija būvēja ceļus, dzelzceļus un
ostas. No tām transportēja pogaļas, bet atpakaļ veda gatavos audumus, kas iznīcināja pašas Indijas
tekstilrūpniecību. Kokvilnas audzēšana Indijā ātri vērsās plašumā. “Platības atbrīvošana kokvilnas
audzēšanai galvenokārt notika uz prosas, pākšaugu un lēcu rēķina” [..] Britu Indijā no bada miruši
 19 miljoni cilvēku, lielākoties apgabalos, kur svarīgākā kultūra bija kokvilna. Cik lielā mērā tam
var ticēt, mūsdienās viedokļi dalās. Parasti tiek minēti 7–10 miljoni, kas gāja bojā Indijā bada nāvē
19. gadsimta 70. gados. [..] Situāciju mainīja Pirmais pasaules karš, ar kura sākumu britu kokvilnas
pasaka bija galā. Taču tas nemainīja industrializēto pasauli un globālo nevienlīdzību, kā arī starptau-
tiskos tirdzniecības tīklus, ko bija radījusi kokvilna.
Piedāvātie teksta fragmenti ņemti no: Kristensena, E., Grīnuma, I. Baltās pogaļas aizsāk industrializāciju
Eiropā: kokvilna. / Ilustrētā pasaules vēsture. 2015. gada augusts, 91. nr., 52.–59. lpp.

5.2. Izpētot visus pieejamos avotus, izdari secinājumus, kā vēstures notikumi un to interpretācija
ietekmē cilvēku uzskatus un rīcību mūsdienās.
●
Aplūko attēlus. Izmantojot tikai informāciju, kas pieejama uzdevumā “Kokvilnas stāsts: ASV,
Eiropa,verdzība”unsavaszināšanas,izveidoīsustāstījumuparattēliemH,I,JunKaršādustruktūru:
1) kas, tavuprāt, attēlots katrā attēlā?
2) kā, tavuprāt, attēli savā starpā ir saistīti? Katrs attēls pauž sava veida protesta un cilvēku
pozīcijas izrādīšanu pret dažādām situācijām.

Avots H - ASV Neatkarības deklaracijas pasludināšana

(ir vēsturisks dokuments, kurā britu kolonijas Ziemeļamerikā pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes.
To 1776. gada 4. jūlijā Filadelfijā vienbalsīgi pieņēma Otrais Kontinentālais kongress.)

Avots I- Gāž pieminekli, kurš bija ASV institūcijas piemineklis par godu verdzības atcelšanai.
Avots J-Pieminekļa noņemšana, sava veida protesta izrādīšana. Avots K-Pieminekļa
noņemšana

●
Salīdzini savu stāstījumu ar klases biedra vai biedrenes stāstījumu: atrodiet gan kopīgo, gan
atšķirīgo. Savstarpēji vienojoties, izveidojiet no diviem stāstījumiem vienu.
●
Kopā ar klases biedru vai biedreni lietojiet šādus informācijas avotus:
1) uzdevumu “Kokvilnas stāsts: ASV, Eiropa, verdzība”;
 2) attēlus, kurus izmantojāt, veidojot stāstījumu;
3) ierakstus no sociālā tīkla twitter.com, kā arī informāciju, kas pieejama saitēs, kurās
atrodami Twitter ieraksti;
4) bibliotēkas, interneta resursus, vārdnīcas, tulkošanas aplikācijas (ja nepieciešams).
Izpildiet prasīto, pārrakstiet un papildiniet savu stāstījumu par attēliem. Iekļaujiet tajā
atbildes uz šādiem jautājumiem:
Kas notika?
Kad notika?
Kur notika?
Kāpēc notika?
Kādi cilvēki vai cilvēku grupas tur ir iesaistīti?
Kādā veidā šie cilvēki vai cilvēku grupas bija iesaistītas notikumā?
Kādi ir viņu viedokļi par notiekošo? Kāpēc tie ir tieši tādi?
Kādās vērtībās ir balstīti iesaistīto pušu viedokļi un rīcība?

Ar kādiem reāliem vēsturiskiem notikumiem, procesiem vai personībām ir saistīti šie attēli?
Pamato savu viedokli!

Avots L
Marvin Rees ieraksts sociālajā tīklā twitter.com un komentārs
Viņš pauž savu nostāju un atbalsta cilvēku protestus, tādā veidā cenšoties, manuprāt, rast mieru un
samazinātu konflikta sekas.

Pieejams: https://www.dw.com/en/bristol-blm-statue/a-54197911
Avots M
 Ben Birchall ieraksts sociālajā tīklā twitter.com

Pieejams: https://twitter.com/BenBirchallUK/status/1283635976364056576

Manuprāt, cilvēki izrāda savu nepatiku un pozīciju pret konkrēto situāciju, un pieminekļa noņemšana ir viņiem, kā
pozīcijas izrādīšana.

Avots N
Arlen Parsa ieraksts sociālajā tīklā twitter.com
Pauž savu nostāju pret verdzību un lielākoties visām šīm amatpersonām ir bijuši savi vergi, tādēļ arī
ir šāda fo

Pieejams: https://twitter.com/arlenparsa/status/1168189409549803524
Verdzība- Tas ir ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas
tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.)
atkarībā, pakļautībā.
1619-1856.g. (norisinājās ASV)
Vergu darbs pārsvarā tika izmantots lauksaimniecības plantācijās. ASV panākumi lielā
mērā bija balstīti uz vergu darbu.
Vergus varēja pirkt un pārdot.

Pilsoņu karš- Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē
par varu valstī.
1861-1865.g. (norisinājās ASV)
Starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vienpadsmit Amerikas Valstu Konfederācijas
štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās Savienības un izveidojuši jaunu valsti ar
prezidentu Džefersonu Deivisu (Jefferson Davis) priekšgala
Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais un lielākais militārais konflikts ne tikai ASV
vēsturē, bet arī visā Rietumu puslodē, kurā dzīvību zaudēja teju 750 000 amerikāņu.

Sekularizācija- Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.

kultūras pāreja no koncentrēšanās uz reliģiskām vērtībām uz nerezidentu attieksmi.
Šajā procesā reliģiskās figūras, piemēram, baznīcas vadītāji, zaudē savu autoritāti un
ietekmi.
Ameriku ilgstoši tiek uzskatīta par kristiešu valsti, un daudzas kristiešu vērtības nosaka
politiku un likumus. Tomēr palielinoties citām reliģijām, kā arī ateismam, tauta kļūst
arvien sekulārāka. 

Ir notikušas kustības, lai atbrīvotu reliģiju no valdības finansēta ikdienas dzīves,

piemēram, skolas lūgšanu un reliģiskus pasākumus valsts skolās. Un ar nesenajiem
likumiem, kas mainās uz viendzimuma laulībām, ir acīmredzams, ka notiek
sekularizācija

Kapitālisms- Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas

līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla
investīcijām un peļņas interesēm.

Dekolonizācija- Koloniālās atkarības likvidācija.

Dekolonizācijas (koloniālās atkarības likvidācija) process bija smags, jo atšķirīgas bija
koloniju atkarības formas, tautu valoda, kultūra, reliģija un dzīvesveids.
Amerikas kolonijās nozīmīgākā loma dekolonizācijas procesā bija no metropoles
ieceļojušajiem kolonistiem un viņu pēctečiem. Šie kolonisti apspieda un pat
iznīcināja vietējos pamatiedzīvotājus un veidoja jaunās sabiedrības pēc metropoļu
parauga. Neatkarību pēc būtības ieguva šīs sabiedrības.
Sociālisms- Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido
tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība
kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību;
centieni šādu iekārtu radīt.

Industrializācija- Mašinizētas lielražošanas sistēmas izveidošanās un attīstība.

Pirmie rezultāti bija redzami Jaunanglijas tekstilrūpniecībā: pirmā tekstilfabrika tika
atvērta Rodailendas štatā 1790. gadā, un nākamajos gadu desmitos tekstilrūpniecības
attīstība turpinājās vienīgi šajā reģionā. ASV līdz pat 19.gs. vidum jaunas fabrikas tika
veidotas galvenokārt austrumu piekrastē, attīstoties šī reģiona lielajām pilsētām.
Ekonomisko pārmaiņu rezultātā sākās arī mainīties bagāto aprindu sastāvs, jo tirgoņu
elitē sāka iespiesties jaunbagātnieki – rūpnieki. Tomēr 19.gs. pirmajā pusē vairums
bagātnieku joprojām nāca no tirgotāju vidus.

Aukstais karš - ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar

pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī
lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc Otrā pasaules
kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm.
Aukstais karš ilga no 1947. gada līdz PSRS sabrukuma sākumam 1991. gadā.

Ekspansija-  Valsts robežu vai tās ietekmes, darbības sfēras paplašināšana.

Koloniālisms ir kādas nācijas suverenitātes paplašināšana ārpus savas teritorijas un

politiskas kontroles ieviešana šajā teritorijā, tādējādi izmantojot kolonizētās teritorijas
resursus, darbaspēku un iegūstot dažādus citus labumus un priekšrocības.

Sufražisms- Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras
mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.