Latvijas Republikas saimnieciskā un ekonomiskā attīstība 20.gs.20. – 30.gados.

Avoti:
1. Noskatīties videomateriālu (OBLIGĀTI!) - https://www.youtube.com/watch?
v=tcci5FOEmgI&t=138s - Latvijas saimnieciskā attīstība. Agrārā reforma.
2. Mācību grāmata Latvija vēsture 115. – 119.lpp.

1. Uzdevums: (18 punkti)

Veiciet LR ekonomiskās un saimnieciskās attīstības aprakstu, vadoties pēc prasībām:

1) OBLIGĀTI!!! – Agrārās reformas apraksts – kad realizēja, ko paredzēja, kam bija tiesības uz
zemi, kādus atvieglojumus zemes iegūšanai nodrošināja valsts, rezultāti!!!
Agrāro reformu pieņēma jau 1920. gada augustā, un to uzreiz jau sāka realizēt (pabeidza 1937.
gadā.). Reforma paredzēja:
 likvidēt muižu zemes īpašumus, tos ieskaitot valsts zemes fondā. Muižniekiem kā
kompensācija par atsavināto zemi tika atstāti 50 ha;
 zemi (10-22 ha) pārdeva par simbolisku samaksu. Tā kā zemes nepietika, no 1934. gada
pārdeva arī par 10 ha mazākus zemesgabalus. Zemes gribētāji tika sadalīti piecās
kategorijās.
Tiesības uz zemi bija muižniekiem, latviešiem un to saimniekiem, visiem, kam piederēja, kāds
zemes gabals.
Valsts nodrošināja, mazākus nodokļus, būs jāmaksā par zemi, tu varēsi saimniekot. Cilvēki būs
nodarbināti un būs darbs, nepieaugs bezzemnieku skaits. Kas pērk zemi, tas būs par to zemi
saimnieks, ne kas cits nebūs.
Agrārās reformas rezultāti:
 tika atrisināts zemes un sociālais jautājums: 1920. gadā bija 61,2% bezzemnieku, bet
1937. gadā- tikai 18%;
 izveidojās 54436 jaunsaimniecību ar vidējo platību 17 ha zemes;
 zemnieku zemes un darba mīlestība, apņēmība, darbīgums sekmēja lauksaimniecības
izaugsmi, tomēr zemnieku saimniecības bija nelielas un allaž naudas trūkums, ar smagu
parādu nastu, tāpēc tās nedeva gaidīto ekonomisko rezultātu;
 jau 1929. gadā tika sasniegts pirmskara ražošanas līmenis;
 tā kā dominēja ekstensīvās saimniekošanas metodes, nelielajās zemes platībās nebija
iespējams modernās lauksaimniecības attīstība, modernizācija skāra tikai lielās
saimniecības;
 hronisks darbaspēka trūkums ietekmēja lēmumu uzaicināt lauksaimniekus: 1925. gadā-
no Lietuvas, bet 1928. gadā- no Polijas. 30. gadu beigās Latvijā bija jau 40000
laukstrādnieku, tomēr joprojām bija jūtams laukstrādnieku trūkums;
 lauksaimniecībā bija nodarbināti 60% iedzīvotāju, kuri deva 35% no nacionālā
kopprodukta;
  lauksaimniecības produkti bija viena no galvenajām eksportprecēm.
2) rūpniecības attīstība (kādas jomas bijas attīstītas),
Straujāk attīstījās tās nozares, kurām izejvielas bija atrodamas uz vietas: kokapstrāde un pārtikas
rūpniecība. Attīstījās arī citas nozares: ķīmiskā rūpniecība, tabakas, celulozes un papīrrūpniecība,
tekstilrūpniecība, metālapstrāde un mašīnbūve.
3) finases ( 3 -4 fakti, ne vairāk, mācību grāmata – 118.lpp.)

1) Finansēs līdz 1922. gadam valdīja liels juceklis. 1923. gadā izveidoja Valsts banku. Valsts banka
uzturēja stabilu latu pat ekonomiskās krīzes laikā. Autoritārisma laikā notika privātbanku un
komerciestāžu nacionalizācija.

2)Finanšu sistēmā liels īpatsvars bija nacionālo minoritāšu pārstāvjiem: ebrejiem un

vācbaltiešiem.

3) No 1920. līdz 1930. gadam ārējās tirdzniecības attīstībai bija labvēlīgi apstākļi: pasaules tirgū
nebija tirdzniecības kvotu, bija zemi tarifi, valdīja preču-naudas attīstības. Eiropas tirgū bija
pieprasīta lauksaimniecības produkcija, ko Latvijā saražoja vairāk nekā patērēja.

4) Lielākie tirdzniecības partneri bija Vācija un Lielbritānija. No 1931. līdz 1933. gadam pasaulē
valdīja ekonomiskā krīze, kas skāra arī Latviju. Lielbritānija, vēlāk arī Vācija ievies protekcionisma
politiku: aizsargāja savu tirgu, paaugstināja tarifus, ieviesa klīringu jeb barteru.

2. Izskaidrojiet jēdzienus: ( 5 punkti )

1) vecsaimniecība- “vecsaimniecība” nozīmē: Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku

saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada
agrārajai reformai.

2) jaunsaimniecība- Neliela individuāla saimniecība, kas izveidota agrārās reformas rezultātā.

Piešķirt zemi jaunsaimniecībai. Jaunsaimniecības uz bijušās muižas zemes.
3) šņoru sistēma- tas ir kaut kas līdzīgs sādžām, bet tas ir vispār savādāks. Latgalē juridiski beidz
pastāvēt šņoru sistēma. 1924. gada 20. jūnijs. Latvijā ieņemts likums "Par īpašuma tiesībām uz piešķirtām
šņoru zemēm". Dēvētās šņoru zemes izveidojās, pastāvot tradīcijai dalīt saimniecības zemi starp visiem
pieaugušajiem dēliem. Šņoru saimniekošanas sistēma bija galvenais trūkuma cēlonis. Daudzās Latgales
sādžu saimniecībās savas labības pietika tikai līdz Ziemassvētkiem.

4) agrārā reforma- ir zemes īpašuma sistēmas pārveidošana, kas visbiežāk tiek veikta plašā mērogā
izsniedzot valsts zemi vai zemi, ko pirms tam ir atsavinājusi valsts, tās iedzīvotāju privātīpašumā. Agrārā
reforma norisinājās pārejot no feodālisma uz kapitālisma sabiedrību.

5) bezzemnieki- Lielākā daļa lauku iedzīvotāju bija bezzemnieki, kas pelnīja iztiku kā algots darbaspēks
muižu vai latviešu zemnieku saimniecībās. Šo cilvēku nākotnes sapņi saistījās ar savu zemi un savu
saimniecību, kas tika vērtētas kā brīvības un neatkarības nodrošinājums.

3. Izpētiet vizuālos avotus A, B, C, D, E, F, izlasiet G, H un veiciet uzdevumus!

A B

Zemnieki pirmajos pēckara gados Zemnieku ģimene un saimniecība 1920. gadā

C D

Jaunsaimniecība 30. gadi Jaunsaimnieki 30. gados

E F
 Karikatūra «Partijas makšķerē slīkstošo No Lietuvas atļauts ievest 500
zemnieku» laukstrādnieku.
Bezdarbnieks: «Nu mums būs maizīte. Re,
kur nāk laukstrādnieki.»

G
Statistika:
1. Privātīpašumu lielums Latvijā hektāros 1929.gadā

Līdz 1 ha – 3,98%
1 - 2 ha – 4,7 %
2-10 ha – 27,97%
10 –20 ha – 31,68%

20 – 30 ha – 13,73%
30 –50 ha – 9,78%
50 – 100 ha – 7,55 %
Vairāk kā 100 ha – 0,61 %
Īpašumu skaits 216 309
2. Pēc lauksaimniecībā, mežkopībā un zvejniecībā nodarbināto (% ) 1938. gadā Latvija ieņēma
6. vietu Eiropā.
3. Galveno graudaugu kopražā uz 100 iedzīvotājiem 1938.- 1939. gadā Latvija ieņēma 3. vietu
Eiropā.
4. Liellopu skaita uz 100 iedzīvotājiem ziņā 1938.-1939.g Latvija ieņēma 2. vietu Eiropā.

H
Mūsdienu vēsturnieka prof. Aivara Strangas viedoklis par agrāro reformu
Latvijas agrārais modelis demonstrēja, no vienas puses, augstu vienlīdzību zemes
sadalījumā [..]. No otras puses, agrārās reformas ieviestā vienlīdzība zemes sadalīšanā radīja
milzīgu skaitu nelielu saimniecību (11 un 22 ha lielumā), kuras bija ekonomiski vājas un prasīja
augošu valsts atbalstu. Agrārās reformas sociālās un ekonomiskās sekas bija ļoti pretrunīgas:
apmierinot zemnieku prasību pēc zemes, radās ekonomiski mazefektīvs (īpaši graudkopībā)
modelis, kurām bija jau politiskas sekas. [..] Ekonomiskās dabas motīvi agrārajā reformā bija
vismazāk pamatoti un ne pirmšķirīgi. Taču normālai, veselīgai saimnieciskai attīstībai par
pamatu var būt tikai saimnieciskās lietderības, efektivitātes un ražīguma motīvs. [..] Latvijā un
Lietuvā bija vislielākais sīksaimniecību skaits Baltijā – 46 % no visām saimniecībām. [..] jau
1927. gadā Latvijas lauksaimniecībā bija redzamas krīzes pazīmes: darbaspēka trūkums, ļoti
zemi tīrie ienākumi: 1927. – 1932. gadā tīrais ienākums bija tikai 5,09 lati no viena hektāra
lauksaimniecībai derīgās zemes, bet Latgalē un Vidzemē – pat ap nulli vai tīrie zaudējumi. Tā
bija samaksa par atteikšanos no spēcīgas kapitālistiska ražošanas veida saimniecības ar algotu
darbaspēku.

6.1. Izskaidrojiet, kādu priekšstatu par agrārās reformas sasniegumiem sniedz avoti A, B,
C, D, E un F! (5 punkti)

Šie avotu sniedz, cik grūts un mokošs bija visas šīs reformas laiks, Kā teikt daudziem bija darbs,
bet arī daudziem tā darba vispār nebija. Kad tas viss beidzās, tad izveidojās jaunas saimniecības
un daudziem bezdarbniekiem bija darbs un viņi varēja nopelnīt sev naudu. Tie laiki bija smagi,
nebija ar ko nopelnīt naudu, pārtiku ģimenei.

6.2. Vai avoti G un H apstiprina iepriekšējo apgalvojumu? Pamatojiet savu atbildi! (3

punkti)
Šie avoti apstiprina iepriekšējo apgalvojumu, jo tas tieši ko stāsta avots H, tur tā un ir. Zemes
dalijās, daudziem bija, bet pārējiem cilvēkiem nebija darba. Un kad beidzās šīs reformas, pieauga
jaunsamniecības un visiem cilvēkiem parādījās darbs un varēja nodrošināt sevi un tuvos cilvēkus
ar naudas līdzekļiem un pārtiku.

6.3. Izskaidrojiet savu viedokli par agrāro reformu Latvijā 20.- 30. gados! (8 punkti)
(Pamatojiet savu viedokli arī tad ja nepiekrītat pozitīvajam/negatīvajam!)

Pozitīvais- bija, ieviestas vienlīdzīgas zemes īpašuma sadalīšanos un neviens nestrīdējās, ka tam
ir vairāk zemes un man nē. Attīstījās vairākas nozares šo reformu dēļ, cilvēki sāka strādāt un
pilnveidot sevi ar spējām, ko māk izdarīt. Cilvēki bija kā viens vesels, katram palīdzēja ar ko
spēja.

Negatīvais- ļoti strauji pieauga bezdarbs un cilvēkiem nebija darba, lai uzturētu ģimenes un
pabarotu pats sevi. Nebija tādu līdzekļu, lai uzsāktu un nopirktu priekš sevis kaut nelielu gabalu
zemes. Cilvēkiem nebija izglītības un iestādes, kur to izglītību varētu dabūt. Nepietika tās naudas
lai pabarotu katru cilvēku, cilvēkiem vajadzēja dzīvot badā un trūkumā.
Kopā par darbu: 39 punkti

Ieskaitīts: 19 – 39 punkti

Neieskaitīts: 1 – 18 punkti, iegūts darbā: ________