Kauguru nemieri

Kauguru nemieri jeb Kauguru sacelšanās bija Vidzemes guberņas zemnieku sacelšanās no 1802. gada

oktobrī, kas norisinājās Valmieras, Cēsu, Raunas un Burtnieku apkārtnē. Sacelšanās centrs
atradās Kaugurmuižā.
Krievijas impērijas valdība Kauguru nemierus uztvēra kā norādi uz plašākas zemnieku sacelšanās
iespējamību Baltijas guberņās, ja sāktos karš ar Napoleona armiju. Pēc nemieru cēloņu
izmeklēšanas 1804. gadā tika izdoti Vidzemes zemnieku likumi, bet dzimtbūšanu Vidzemē atcēla
tikai 1819. gadā.
Pēc 1790. gada sākās jauna Vidzemes brāļu draudžu kustības aktivēšanās. sākās idejas izplatīšnās par
dzimtbūšanas sistēmas netaisnību un zemnieku brīvlaišanas nepieciešamību.
Sacelšanās tiešais iemesls bija izmaiņas nodokļu maksāšanas kārtībā, pēc kuras izsludināšanas 5.
oktobrī naturālās nodevas (staciņa) vietā bija jāsāk maksāt galvasnauda. Zemnieki galvasnaudas
maksājumus uztvēra kā viņu atbrīvošanu no muižnieka atkarības un ieskaitīšanu valsts zemniekos, un
tāpēc atteicās pildīt muižas klaušas. 1802. gada vasaras beigās klaušās atsacījās iet vairākums
Kokmuižas zemnieku, bet septembrī muižas darbos negāja arī Kauguru muižas zemnieki. Mujānu un
Kauguru muižu īpašnieks Georgs fon Mengdens, un Kokmuižas īpašnieks Anhorns fon Hartviss
pieprasīja Vidzemes guberņas valdei steidzīgi izsūtīt Zemes tiesu un karaspēku dumpja apspiešanai.
Zemnieku stāvoklis pēc dzimstbūšanas atcelšanas
Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19. gadsimtā. 1817.
gadā dzimtbūšana tika atcelta Kurzemes guberņā, 1819. gadā — Vidzemes guberņā, 1861.
gadā — Latgalē.
Brīvā latvju zemnieku tiesības pēc brīvlaišanas ne par matu nebij labākas kā iepriekš. Zemnieki
nedrīkstēja: 1) bez kunga atļaujas guberņu atstāt. 2) aiziet uz pilsētām, 3) izvēlēties citu nodarbošanos,
4) nedrīkstēja bez kunga atļaujas laulībā doties.
Zemnieku nemieri 1841
Sliktie stāvokļi, bads, vēlme pēc labākas dzīves, nestabilitāte, slikta infrastruktūra
Vēlme izceļot (kur, kāpēc)
Sliktie stāvokļi, bads, vēlme pēc labākas dzīves, nestabilitāte
Zviedrija krievija, lietuva, polija.
Jaunbebru kartupeļu dumpis
Bebru Kartupeļu dumpis bija klaušu laiku latviešu zemnieku nemieri, kas norisinājās 1841. gadā
Jaunbebru muižā un apkārtējos muižu pagastos. 108 zemniekus notiesāja, piespriežot smagus miesas
sodus un pēc tam izsūtīšanu uz Sibīriju vai nodošanu zaldātos.
Zemnieku vēlme pāriet pareizticībā (kāpēc)
Daudzi zemnieki kuri bada dzīti devas prasīt izceļošanas atļaujas ( kuras tika noliegtas), pievērsās
pareizticībai, cerībā bar kaut mazākā labuma iegūšanā
Zemnieku noslāņošanās
reformas neaizņēma visu tautu. Viņas nāca galvenā kārtā vienai sabiedrības daļai par labu —
gruntniekiem. Ar to mūsu zemniecība tika noteikti pāršķelta divās daļās: zemniekos un bezzemniekos.
No šīs robežlīnijas sākot, katra zemniecības daļa iet vairāk vai mazāk savu attīstības gaitu patstāvīgi,
šķirti.
Rūpniecības un kapitālisma attīstība
Rīgā bij ari plašākā rūpniecība ar manufaktūras darbnicām un fabrikām, kurās ražoja preces apkārtējo
pilsētiņu un muižu vajadzībām: eļļu, ziepes, traukus, pīpes, stērķeles, pūde,ri, cukuru. 1834. g. Rīgā bij
32 nelielas fabrikas ar 1592 strādniekiem. Bez Rīgas tikai kādās 4 pilsētās vēl bij sastopamas nelielas
fabrikas: Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabmiestā un Liepājā. Valdošā rūpniecības forma pilsētās bij —
amatniecība. Uz laukiem, pēc iespējas, zemnieki saimniecībās izgatavoja visu paši. Saimnieks un
saimniece zināja 20, 30 amatu. Kapitālisma pirmais redzamais solis bij — zemnieku atsvabināšana bez
zemes.
Krievijas valdības veiktās reformas 60tajos
1860. gada iznāca zemnieku likumi, kuri gan atstāja vēl spēkā brīvos līgumus, bet deva zemniekiem
iespēju slēgt kontraktus uz ilgākiem gadiem.
1863. gadā iznāca likumi par zemnieku plašāku pārvietošanās brīvību, aiziešanu uz citām guberņām.
Šie likumi aizliedz muižniekiem atturēt zemniekus no aizceļošanas
1864. gadā iznāca likums par zemnieku zemes pārdošanas un izpirkšanas kārtību.
1865. gadā iznāca likums, kas visā Baltijā muižniekiem aizliedza sodīt kalpus ar miesas sodu.
1866. gadā nāca klajā likums par pagastu pašvaldību Baltijā, tāpat ari likums par pagasta tiesām.
Pāreja uz naudas nomu klaušu vietā (kāpēc, kur)
Uz naudu pārgāja jo valstī ienāca kapitālisms. Naudas parādīšanās katrā vietā bija cita
Zemju pirkšana
1849. gadā iznāca likumi, kas šķīra zemnieku zemi no muižas zemes un nodrošināja zemniekiem viņu
piederumu. Zeme zemniekiem vai nu izrentējama, vai pārdodama.
1864. gadā iznāca likums par zemnieku zemes pārdošanas un izpirkšanas kārtību. Gan zemniekiem jau
agrāk (1849. g.) bij atjauts iepirkt mājas, bij nodibināta pat muižnieku banka, kas lai veicinātu šo
iepirkšanu, bet pa visu šo laiku zemnieku māju bij iepirkts loti maz. lemesls tas, ka reakcionārā
muižniecība loti greizi skatījās uz tādu māju iepirkšanu, un ari zemnieki izturējās vēl nogaidoši.
Zemniekiem likās neiespējami sagādāt maksājamo renti. Bet piedzīvojumi drīz rādīja, ka'tas ir daudz
vieglāk, nekā pildīt nebeidzamās klaušas. Ar jaunā likuma iznākšanu māju iepirkšana sāk iet straujāk
uz priekšu.
Par Cara reformām pārvaldē
Tiesu reforma pēc cara valdības lēmuma
pagasta tiesa varēja atturēt zemniekus no aizceļošanas, ja pagastā bij sajūtams darba spēka trūkums.
Grāmatas citāti
Latvieši ieguva tiesības nodarboties ar rūpniecību
Cēlonis un sekas reformām