Materiālu siltumvadītspēju apzīmē ar grieķu burtu lambda.

Viņa
apzīmē siltuma jaudu, ko 1 metra attālumā spēj pārvadīt materiāls,
kura šķērgriezuma laukums ir 1 m2, ja šajā attālumā radusies 1 grāda
liela starpība. Jo zemāka koef. Vērtība, jo labākas izolācijas īpašības.
Gandrīz vienmēr celtniecības materiālu ražotāji šo koeficientu norāda
arī uz materiāla iesaiņojuma vai datu lapās.
No sienām zaudē 18 % no visa siltuma zuduma visā ēkā.
Gan sadzīvē, gan būvniecībā svarīga ir ne tikai noteikta materiāla
siltumvadītspēja, bet arī konstrukciju un dažādu materiālu spēja
vadīt, vai gluži pretēji – aizturēt to.
Labi siltums jāvada apkures radiatoru virsmām, savukārt ēku sienām,
jumtiem un logiem ziemā pēc iespējas labāk jānotur telpās esošo
siltumu, lai samazinātu telpas esošā siltuma zudumus. Vissliktākie
materiāli, lai veidotu labi nosiltinātassienas ir metāli, savukārt
vislabākie - mikroporainani, Siltumizolācijas materiāli.
Celtniecībā ļoti reti izmanto tikai vienu materiālu, lai izveidotu ēkas
konstrukciju, piemēram, sienu. Izņēmums ir koksne, kuru mēs
neapskatām.
Visbiežāk izmanto vairākas materiālu kārtas, no kurām viens ir
siltinājums ar ļoti zemu siltumvadītspēju. Sienas kopējo
siltumvadītspēju veido visu kārtu siltumvadītspēju summa. Tāpat
jāņem vērā gaisa kārtu siltumvadītspēja starp materiāla kārtām.
Internetā ir atrodami kalkulatori, kuros, norādot plānoto sienu
materiāla biezumu un vēlamo siltinājuma veidu, klimatisko zonu,
iespējams uzzināt, piemēram, nepieciešamā siltinājuma biezumu vai
sienas kopējo siltumvadītspēju. Taču šie aprēķini ir visai sarežģīti, jo
jāņem vērā ļoti daudz faktoru, tāpēc tos labāk uzticēt pieredzējušiem
būvinženieriem.
-----