Klase: 10 klase 07.04.

2021 Darba lapa

Attālinātās izglītības darba lapa 07.04.21 Lasām pielikumus

Vārds, uzvārds, kurss, datums, paldies: Gustavs Hugo Ekmanis, 10.e, 19.05. 

Nosūtot darbus ir jābūt ierakstītam autoram. Bez autora vārda, uzvārda, kursa un datuma ni

Darbam izpildes laiks – nosūtīsiet kopā ar 14.03 stundu darbu līdz 21.04

07.04

1905 gads – Krievijas impērija, Latvijas veidošanās.

Iekatamies pielikumā par revolūciju – darba lapa un atceramies iepriekš mācīto.

1. uzdevums No pielikuma Domas par 1905.gadu (Autors: Ilga Apine, Prof. , Dr. habil. hist. , grāmatas
1905. - 1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrāti autore. 2005) veicam teksta analīzi
atbildot uz jautājumiem.
"No kurienes tāds revolucionārās aktivitātes uzliesmojums līdz šim klusajā impērijas nomalē?" izlasot
rakstu uzrakstam trīs savus secinājumus:

1. Lērums latviešu bija gatavi iestātues par savām tiesībām

2. Ierosināja ‘Asiņainās Svētdienas’ notikumi Maskavā.
3. Maskavas grautiņu iedvesmoti, latvieši ķērās pie agresīvām metodēm,jo saprata, ka ar
labu neko nepanāks.

Kādas atšķirības vērojamas Latvijas 1905. gada revolūcijas iemeslos un pārējās Krievijas revolūcijas
iemeslos un notikumos?

Latvieši Krievijā bija inteliģence un deva priekšroku samērīgi organizētam protestam, savukārt
pārējā Krievijas daļa bija ļoti vardarbīgi.

Kāda bija Sociāldemokrātu loma revolūcijā?

Organizēt demonstrācijas, sapulces, arī streikus. Centās panākt autonomiju. Piekopa

federālismu.LSSP bija vienīgā politiskā partija Latvijas teritroijā, tādēļ vajadzēja aizstāvēt visas
nācijas intereses.

Kāda bija Izglītības loma strādniecības vidē (kopaina)?

Latvijas teritorijā bija stabila skolu sistēma, bija teicams izglītības līmenis. Strādnieki jau
vairākās paaudzēs pratuši lasīt, retāk arī rakstīt.
Dubultais nacionālais jūgs – kā skaidrot šo jēdzienu?

Kā standarta nacionalitātes ir divas nevis viena.

Tautas vara Latvijā – vai redzam pazīmes?

Latvieši pašu spēkiem veica neatliekamas saimnieciskas darbības, rīkoja jaunas rīcības
komitejas, taču tikpat ātri tika apspiesti ar soda ekspedīcijām.

Latviešu un vācu muižnieku attiecības (traģēdija vai apzinātas sekas)?

Vācubaltu muižnieki saņēma privilēģijas un uzvedās kā kolonizatori. Attiecības noteikti bija

apzinātas sekas, jo vācu muižnieki, uzvedoties kā vienīgie pilntiesīgie saimnieki, ņirgājoties un
verdzinot latviešus apzinajās sekas.

Kazdangas muižnieka šoka iemesli (līdz revolūcijai Kazdangas muižas īpašnieks bija lojāls pret saviem
zemniekiem, bet…)?

Muižnieku K. fon Manteifelu pārsteidza zemnieku sacelšanās pret viņu, jo viņs izturējās patieisi
labi. Vienkārši latvieši bija vienādi noskaņoti pret pilnīgi visiem vācu muižniekiem.

Kur izskanēja Latvijas autonomijas idejas (Miķeļa Valtera nozīme?)?

Viņa rakstos avīzē “Revolucionārā Baltija”.

Jaunlatvieši, 1905 gads , Latvijas valsts dibināšana – kāda ir vēsturiskā saikne? Tabulā ierakstiet katra
vēstures procesa, laika ieguldījumu latviešu tautas attīstībā.

Jaulatvieši 1905 1918

Veicina tautas tapšanu par Izrāda nepatiku un savu Brīvības cīņās tiek izcīnītas
nāciju, stiprina nacionalo nostāju pret vācu valsts neatkarība, nodibina
pašapziņu, cenšas paplašināt muižniekiem un demokrātisku republiku.
latviešu politiskās tiesības. dzimtbūšanu, aktīvi pieprasa
Iestājas par aktīvu autonomiju.
saimniecisko darbību.
2009 gada 13. Janvāris – kāpēc tika izmantots 1905 gada revolūcijas datums?
Ekonomiskās krīzes rezultātā Saeima pieņem tautai nepatīkamus lēmumus, tādēļ norisinājās
nemieri.

2. uzdevums Atrodiet savā apkārtnē (vismaz 50 km rādiusā ir noteikti) 1905 gada revolūcijas notikumu
vietu, piemineklis, muiža. Vai ir vērts šīs vietas kopt, atcerēties, zināt? Šo jaut’\ajumu izrunāsim arī
nākamajā nodarbībā – Zoom 14.04

Ulbrokā uzbūvētais piemineklis par godu 1905. gada revolucionāriem, attēlots tēvs un dēls( zemnieks un
strādnieks). Nozīmīgajā piemineklī arī ir iegravēti visi nogalināto revoluiconāru vārdi. Obligāti jākopj!
Teorija Atkārtošanai un zināšanai:

1905. gada revolūcija Latvijas teritorijā

Revolūcijas iemesli:

 Strādnieku, pilsētu iedzīvotāju, zemnieku neapmierinātība ar sociālekonomisko stāvokli

(algas, dzīves apstākļi, darba dienas garums, zemnieku zemes jautājums u.c.)
 Pirmo politisko partiju un Jaunās strāvas ideju popularitāte,
 Prasība likvidēt muižu lielos zemes īpašumus, nacionālo apspiestību Latvijas teritorijas
guberņās,
 Marksisma un sociālisma ideju popularitāte,
 Neapmierinātība ar pastāvošo varu – monarhiju,
 Krievijas zaudējums Krievu – Japāņu karā,
 Strādnieku nemieri Rīgā atbalstot notikumus St. Pēterburgā 1905. gada 9. janvārī.

1905. gada 13. janvārī Rīgā sākās strādnieku demonstrācijas Daugavmalā, kuras dalībniekus
armijas vienības apšāva. Tas izsauca jaunas demonstrācijas un streikus lielākajās Latvijas
pilsētās. Pavasarī un vasarā demonstrācijas un nemieri aptvēra visu Latvijas teritoriju.
Baznīcās notika mītiņi, izvērsās muižu dedzināšana. Baltijas muižnieki pieprasīja apsardzi.
Norisinājās militāras sadursmes un pat kaujas (Tukums) starp revolūcijas dalībniekiem un
armijas daļām, kazakiem un muižniekiem.

Revolūcijas sekas:

 Revolūcijā piedalījās plašas sabiedrības masas (strādnieki, zemnieki, laukstrādnieki,

skolotāji, pilsētu iedzīvotāji – visdažādākie slāņi),
 1905. gada 17. jūnija manifests – imperators apsolīja zināmas politiskās brīvības un
apsolīja sasaukt Valsts Domi,
 ticības un pulcēšanās brīvība,
 izskanēja doma par latviešu guberņu autonomiju,
 soda ekspedīcijas, muižnieki, apspieda revolūcijas nemierus, dalībniekus nošāva, izsūtīja,
daļa dalībnieku emigrēja. Īpaši nežēlīga tā saucamā “melnā sotņa”,
 impērijas politiskais režīms tiek nedaudz mīkstināts,
 latviešu skolās atļauj latviešu mācību valodu.
 Represijās cieta ap 10000 iedzīvotāju ap 3000 nogalināto.

Notikumi

gadi notikumi
1904. – 1905. Krievijas – Japānas karš, kurā Krievijas flote piedzīvo sagrāvi.

1905. 9. “Asiņainā svētdiena” – demonstrācijas apšaušana St. Pēterburgā.

janvāris Revolūcijas sākums.
1905. gada 13. Demonstrācijas apšaušana Rīgā Daugavmalā.
 janvāris
1905. nemieri  Janvārī masveida streiki Pēterburgā un Rīgā,
 Marts – maijs streiku un demonstrāciju pieaugums lauku
rajonos, “baznīcu demonstrācijas”,
 LSDSP kongress, sacelšanās un bruņukuģa “Potjomkins”,
 Oktobris – novembris: Latvijas laukos veidojas pagastu
rīcības komitejas,
 10. – 14. novembris Latvijas Tautskolotāju kongress,
 novembra beigas, decembra sākums – Tukums, Talsi,
Vecauce, Saldus, Rūjiena u.c. notiek bruņotas sacelšanās,
 decembrī uz Latviju tiek nosūtīta soda ekspedīcija.
1906.  Latvijas laukos mežabrāļu - partizānu aktivitātes,
 Soda ekspedīciju darbība visā Latvijas teritorijā.

Īsais teksts no mācību grāmatām vidusskolai

1905. gada revolūcija Latvijā.
Revolūcijas cēloņi.
19.gs. beigās sociālo un ekonomisko procesu rezultātā Latvijas teritorijā bija izveidojies skatliski liels
rūpniecībā nodarbināto slānis. Rīgā viņi koncentrējās lielajos uzņēmumos. Arī Ventspils un Liepāja kā
ostas pilsētas ekonomiski bija labi attīstītas. Strādnieku sociālais un materiālasi stāvoklis nebija spožs.
Kopības apziņa strādniecībai bija iztekti attīstīta. Vienkāršie darbaļaudis visātrāk uztvēra revolucionārās
idejas. Jau 1896.g. Rīgā notika plaši streiki. 90. gadu beigu ekonomiskā krīze veicināja rūpniecībā
nodarbināto aktivitātes. 1899.g. strādnieku nemieri aptvēra vairākas nozares. Sociāldemokrātu idejas
viņu vidū bija populāras.
Laukos vissmagākā problēma bija zemes trūkums. Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes
joprojām piederēja vācbaltu muižniecībai. Laucinieki nebija apmierināti ar vācu muižniecības privilēģijām
un smagajiem zemes noteikumiem. Valsts nodokļu galvenā daļa un visu pagasta iestāžu uzturēšana gūlās
galvenokārt uz zemnieku placiem. Nacionālās apziņas un izglītības līmeņa celšanās sekmēja latviešu
pretestību cara režīmam un priviliģētiem vācu muižniekiem.
1905.g. revolūcija kļuva par plašāko tautas kustību Latvijā. Latvieši īpaši smagi izjuta patvaldnieciskās
Krievijas valsts iekārtas uzspiestos pilsonisko brīvību ierobežojumus un rusifikācijas politiku, kā arī
vācbaltu joprojām priviliģēto stāvokli laukos un daļēji arī pilsētās. Tautā nepopulārs bija 1904. – 1905. G.
Krievu – japāņu karš, kurā Krievija tika sakauta. Latvieši nevarēja iegūt izglītību dzimtajā valodā, nevarēja
ieņemt valsts amatus, un inteliģencei bija jāmeklē darbs svešumā. Tas sekmēja viņu pievienošanos
Krievijas strādnieku kustībai, kura sākās 1905.g. janvārī un bija vērsta pret pastāvošo politisko režīmu.
Revolūcijas galvenās norises.
Pēc asiņainajiem 9. Janvāra notikumiem Pēterburgā, kad cara karaspēks apšāva miermīlīgu strādnieku
demonstrāciju, visā impērijā sākās nemieri. 13. Janvārī sākās nedēļu ilgs ģenerālstreiks un ielu gājieni
Rīgā. Pie dzelzs tilta Rīgā demonstrantus bez brīdinājuma apšaudīja cara karaspēks. Pēc tam sākās sākās
sīkākas sadursmes ar policiju un karaspēku. Nemieri Latvijā visplašāk izplatījās laukos. Tur
sociāldemokrātu idejas lielākajai iedzīvotāju daļai nebija pazīstamas. Vietējie zemnieki un tautskolotāji
vairāk uzstājās ar reformu parasībām un vērsās pret nacionālo apspiestību. Viņu galvenās prasības bija
agrārreforma un pārvaldes demokratizācija, kā arī vācbaltu muižniecības privilē ģiju likvidācija. Laukos
saimnieki un kalpi kopīgi vērsās pret vācu muižniekiem. Muižu kalpu streiki un baznīcu demonstrācijas
nobiedēja muižniekus. Muižnieki izveidoja pašaizsardzības vienības un sāka izrēķināties ar nemiernieku
vadoņiem. Šāda rīcība tautā izraisīja sašutumu, un demonstrāciju vietā sākās muižu dedzināšana,
demolēšana, postīšana, policijas atbruņošana un izrēķināšanās ar ienīstākajiem muižniekiem.
Stāvoklis arvien pasliktinājās. 1905. Gada 17. Oktobrī cars Nikolajs II izdeva manifestu, kurā tika solītas
demokrātiskas brīvības un konstitucionāla valsts iekārta. Manifestu nemiernieki uztvēra kā rīcības
brīvības piešķiršanu. Sākās plaši mītiņi un tika veidotas rīcības komitejas. Sociāldemokrāti aicināja tautu
bruņoties, policijas vietā organizēt tautas miliciju un likvidēt ienīstās patvaldības iestādes. Sanāca
Latvijas skolotāju kongress, jo tautskolotāji bija vieni no revolūcijas idejiskajiem iedvesmotājiem laukos.
19. Novembrī Rīgā uz kongresu sapulcējās 1500 pagastu delegāti no visas Latvijas teritorijas. Kongress
aizliedza pagasta rīcības komitejām pakāluties valdības varas iestādēm un aicināja pašiem vadīt un kārtot
pagasta lietas. Pagastu delegātu kongress nolēma nemaksāt valdībai nodokļus, kamēr visu varu neiegūs
pašvaldības. Tika nolemts ievēlēt delegātus Latvijas pašpārvaldes sapulcei, kuru bija plaņots sasaukt, lai
izlemtu Latvijas politiskās nākotnes jautājumus. Jau tolaik iezīmējās Latvijasvalstiskuma ideja. Gandrīz
visos pagastos izveidojās pašpārvaldes – iedzīvotāju vēlētas rīcības komitejas. Apriņķos tika izveidota
bruņota tautas milicija. Kopumā 1905.g. revolūcijas laikā notika ap 1000 bruņotu sadursmju.
Pirmās bruņotās sadursmes notika Zemgalē, Kurzemē, sākoties uzbrukumiem muižnieku pašaizsardzības
vienībām (tajās bija arī kareivju nodaļas), tika izsludināts karastāvoklis. Visasiņainākās sadursmes notika
Tukumā, kur tautas milicijai kapitulēja karaspēka daļa. Talsi pat tika apšaudīti ar artilēriju. Vēlāk
karastāvoklis tika izsludināts arī Vidzemē. Vidzemē tika nodedzinātas 72 atstātās muižu pilis.
Revolucionārā jaunatne padzina muižnieku pašaizsardzības vienības, policiju un karaspēku, piespiežot
tos bēgt uz Rīgu. Biežas bija kaujinieku sadursmes ar karaspēka daļām, kuras apsargāja muižniekus un
valsts iestādes. Kaujinieki aplenca un sagūstīja daudzas kareivju un muižnieku bruņotās grupas.
1905.g. decembrī Valkā ieradās ģenerāļa Orlova vadītā soda ekspedīcija un vēlāk arī citas vienības,
kurām bija plašas pilnvaras. Lai gan krievu karaspēks nesastapa bruņotu pretestību, tomēr, pamatojoties
uz muižnieku un pašaizsardzības vienību dalībnieku sastādītajiem sarakstiem, soda ekspedīcijas bez
tiesas nošāva, pakāra, pēra nemieru dalībniekus un dedzināja zemnieku mājas, skolas un biedrību
namus. Daudzus nemierniekus izsūtīja uz Sibīriju. Izmeklēšana praktiski nenotika, un ļoti bieži cieta
nevainīgi cilvēki. Ekspedīcijas darbojās visu 1906.g. Šajā laikā pretestību izrādīja tikai tā dēvētie
„mežbrāļi”. Viņi turpināja uzbrukumus varas iestādēm. Daļa nemiernieku 1906.g. ziemā paglābās
emigrējot uz ārzemēm.
Revolūcija prasīja ļoti lielus upurus. Kopumā ar nāvi sodīja ap 3000 revolucionāru, tika iznīcinātas lielas
materiālas vērtības. Pēc revolūcijas sākās latviešu jaunatnes aizceļošana, lai studētu un strādātu citās
Krievijas guberņās un ārzemēs, jo apstākļi Latvijā inteliģencei kļuva smagi.