Klase: 10 klase 21.04.

2021 Darba lapa

Attālinātās izglītības darba lapa 21.04.21 Lasām pielikumus

Vārds, uzvārds, kurss, datums, paldies: Gustavs Hugo Ekmanis, 10.e, 19/05 

Nosūtot darbus ir jābūt ierakstītam autoram. Bez autora vārda, uzvārda, kursa un datuma ni

Darbam izpildes laiks – līdz 28.04, 21.04 raksta analīze un avoti. 28.04 uzdevumi.lv darbs koloniālisms,
imperialisms, 1905. gada revolūcija.(trešdiena stundas laikā)

14.04
1905 gads – Krievijas impērija, Latvijas valsts veidošanās.
Iekatamies pielikumā par revolūciju – darba lapa un atceramies iepriekš mācīto.
1. uzdevums No pielikuma Domas par 1905.gadu (Autors: Ilga Apine, Prof. , Dr. habil. hist. , grāmatas
1905. - 1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrāti autore. 2005) veicam teksta analīzi
atbildot uz jautājumiem.
Lasām pielikumu Avoti
21.04.21

2. uzdevums Analizējiet. Kā katrs no avotiem atspoguļo 1905. gada revolūcijas problēmas. 3

secinājumi par katru avotu.

Avoti Avotu analīzes secinājumi

A 1. Latvieši jutās ļoti apspiesti un bezvērtīgi.

2. Tas bija ļoti saspringts un agresīvisma pilns laiks.
3. Nemieri starp strādniekiem bija ļoti populāri.

B 1. Latvijas skolās pamata valoda bija krievu.

2. Vienīgi ticības mācības turpinaja skolot latviksi.
3. Vācu ietekme mazinājās rusifikācijas dēļ.

C 1. Skolēni izjuta lielas grūtības mācoties citā valodā.

2. Skolās visas ar Vāciju saistītās lietas tika izdzēstas.
3. Klasēs tika stingri uzspiests mācīties krievu valodā, bez
izņēmumiem.

D 1. Skolēni vēlēlējās mācīties bez Krievijas ierēdņu

uzmanības.
2. Skolēni vēlēlējās mācīties tikai latviešu valodā.
3. Skolēni nevēlēlējās mācīties ticības mācību.
 E 1. Uzdevums bija ievākt nodokļus skatoties pēc iedzīvotāju
ienākumiem, algot jaunus skolotājus.
2. Latvju tauta bija neapmierināta ar to, ka vecās iestādes
nespēja nodibināt atjaunotu dzīvi.
3. Latvieši ļoti vēlējās nodibināt pavisam jaunu pārvaldi uz
stingriem, demokrātiskiem likumiem.

F 1. Nodibinajās daudz jaunu biedrību, kuras veicinaja

kultūras un politisko attīstību.
2. Pēc 1905. gada, Latvijā sekoja saimnieciska uzplaukuma
laiki.
3. Sākoties saimnieciskam uzplaukumam, latvieši pierādīja,
ka patstāvīgi spēj sevi uzturēt, kļūstot ražīgi.

Kopējie 1. Latviešiem ļoti nepatika savā dzimtenē dzīvot ierobežoti

secinājumi par un mācīties svešā valodā.
avotiem un 2. Latvijas tautā populāras kļuva sociāldemokrātu idejas.
revolūcijas 3. Lai gan pirms 1905. Gada revolūcijas viss bija slikti,
atspoguļojumu.
pēctam kļuva nedaudz labāk- attīstoties politikai un
kultūrai.

1905.g. revolūcijas cēloņi Latvijā — teorija. Vēsture, 12. klase. (uzdevumi.lv)

https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/19-gs-beigas-20-gs-sakums-latvija-3754/re-f0245ab9-
a877-4c88-8597-08427c5455ad

https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/19-gs-beigas-20-gs-sakums-latvija-3754/re-43f6343b-
c37b-4a56-8bd1-bdf5a7d41cb1

uzdevumi.lv gatavojoties 27.04. uzdevumi.lv darbam

Avoti

Avots A
20. gs. sākumā Latvijā bija saspringts iekšējais stāvoklis. Pilsētās strādnieki prasīja palielināt algu,
saīsināt darbadienu. [..] laukos joprojām gandrīz puse lauksaimniecībā izmantojamās zemes
piederēja muižniekiem. Zemnieki arvien biežāk prasīja likvidēt muižu zemes īpašumus. Latviešu
tauta izjuta divkāršu nacionālo jūgu – sveši bija gan vācu muižnieki un mācītāji, gan arī krievu
valdība un tās ierēdņi. [..] Krievijas impērijā latviešu tautai nebija īstas ticības brīvības, ierobežotas
bija iespējas izteikt savus uzskatus presē, dibināt biedrības, ieņemt augstākus amatus valsts
iestādēs.

(G. Kurlovičs, A. Tomašūns. Latvijas vēsture. Rīga, 1998.)

Avots B

[19. gs. beigās] latviešus smagi skāra skolas reforma, [..], latviešu tautskolas tika iekļautas Krievijas
skolu sistēmā. Vācu muižnieku un mācītāju ietekme uz skolu dzīvi gan samazinājās, bet to tūlīt
aizstāja krievu ierēdņu kontrole. Visas mācības, izņemot ticības mācību, notika krievu valodā.
Latviešu valoda tika izskausta no mācību procesa.

(I. Apine.1905.–1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrāti. Rīga, 2005.)

 Avots C

No ārienes rudenī* skolā nemanījām nekādas pārmaiņas, bet iekšā pie sienām klasēs
„Stundenplan”** vietā karājās „Rospisaņije urokov”***. Vācu ģeogrāfisko karšu vietā bija uzkārtas
krievu kartes. [..] Inspektors bija no Krievijas un neprata ne vārda latviski. Viņš mums mācīja vēsturi
un ģeogrāfiju. Saprast visu nesapratām, bet kalām [..] visu no galvas. [..] Bieži mēs nesapratām, ko
inspektors mums skaidro, ne arī viņš saprata, ko mēs tam jautājām.

*19. gs. beigās

**stundu saraksts (vācu valodā)
***stundu saraksts (krievu valodā)

(E. Birznieks-Upītis. Pastariņa dienasgrāmata. Rīga, 1924.)

Avots D

1) atbrīvot tautskolas no katras administratīvas cara ierēdņu uzraudzības un nodot tās vēlētu vietējo
pašvaldību pārziņā;
2) izsludināt dzimto valodu tautskolās par mācību valodu, bet krievu valodu par mācību priekšmetu;
3) šķirt skolu no baznīcas, atcelt ticības mācības pasniegšanu;
4) gādāt, lai tautskolas bērnus ne tikai mācītu, bet arī audzinātu demokrātiskā garā, par apzinīgiem
pilsoņiem.

[No 1905. g. 10. novembrī notikušā Latvijas tautskolotāju kongresa pieņemtajiem lēmumiem]
(Laikraksts „Dienas Lapa”, 1905. gada 11. novembris.)

 Avots E

Līdzšinējās pagastvaldes nav spējīgas izcīnīt tagadējo cīņu pret birokrātisko valdību un nodibināt
atjaunotu dzīvi, tāpēc vecās iestādes bez kavēšanās atceļamas un viņu vietā jānodibina jauna
pašvaldība uz stingri demokrātiskiem pamatiem, pagasta sapulcēm jāievēl rīcības komiteja.
Pašpārvalžu uzdevumi: [..] 4) noteikt pagasta nodokļus pēc iedzīvotāju ienākumiem un ievākt tos, 5)
algot skolotājus un rakstvedi, [..], 7) uzraudzīt skolu, kurā jāved mācības pēc jaunām programmām.

[No 1905. g. 19. novembrī notikušā Latvijas pagastu delegātu kongresa lēmumiem, kuru īstenošana tika
uzticēta pagastu valdēm – pašpārvaldēm]
(Laikraksts „Dienas Lapa”, 1905. gada 21. novembris.)

Avots F
 [1907. gadā] visā Latvijā sākās ļoti ražīga pašdarbība. Relatīvā preses un biedrošanās brīvība
ierosināja plašu un auglīgu pašdarbību, kurai uz laukiem un pilsētās sekoja saimnieciska
uzplaukuma laikmets. Arī garīgās kultūras laukā revolūcija bija devusi jaunas iespējas. Avīžniecībā
un grāmatniecībā radās agrāk nepieredzēta rosība. Nodibinājās daudzas kulturālas biedrības un
politiskas organizācijas, kas attīstīja rosīgu darbību.

(Konversācijas vārdnīca. Rīga, 1930. 7. sējums.)