Vēsturiskā mīta izmantošana patēriņa sabiedrībā

Izpēti dažu vēstures laikmetu un notikumu komercializācijas un tās paņēmienu piemērus.

Atbildi uz jautājumiem par vikingiem. (atrodas aiz 2 vēstures

piemēriem)

Piemēri:
1) Latvijas Republikas pirmās neatkarības posms 20. gadsimta 20.–30 gados.

20. gadsimta 20.–30. gadi Mūsdienas

Analīzes soļi
Kāds ir preces dizains?
Mūsdienu produkcijas dizainā izmantots 20. gadsimta 20.–30. gadu reklāmām raksturīgais
vizuālais stils, piemēram, melnbalti zīmējumi, kas rada asociācijas ar 20.–30. gadu preču reklāmām
avīzēs un žurnālos, šo reklāmu atslēgas vārdi, piemēram, “eksports”, vecas fotogrāfijas, mode vai
20.–30. gadu vēstures perioda tautā populārs apzīmējums “ulmaņlaiki”. Tādā veidā mūsdienu pro-
dukts iegūst 20.–30. gadu t.s. “brīvvalsts” vizuālu izskatu vai ar savu nosaukumu atgādina par šo
Latvijas vēstures laika posmu.

Kā pircējs tiek motivēts?

Latvijas sabiedrībā vairākās paaudzēs izveidojies un pastāv priekšstats par 20.–30. gadu Latvi-
jas “zelta laikmetu”, ko raksturo pārticība, straujš lauksaimniecības uzplaukums, lauksaimniecības
preču, it sevišķi sviesta un bekona, eksports. “Zelta laikmeta” priekšstatu pastiprināja padomju laiku
nabadzība un pārtikas preču deficīts. Izvēloties preces, kas veidotas pārticīgās “brīvvalsts” stilā vai
atgādina par to, pircējs it kā identificējas ar Latvijas pagātni un demonstrē patriotismu.

Kādi mīti vai stereotipi tiek stiprināti?

20.–30. gadu preču atdarināšana netieši un neapzināti veicina nekritisku “zelta laikmeta” mīta
nostiprināšanu sabiedriskajā apziņā. Vēsturnieki un ekonomisti norāda uz daudzām Latvijas taut-
saimniecības problēmām, piemēram, lauksaimniecības preču augsto pašizmaksu, valsts dotāciju
nepieciešamību, brīvā darbaspēka trūkumu u.c. Reklāmas veicina aplamu priekšstatu, ka viss Latvi-
jas Republikas 20.–30. gadu pastāvēšanas periods ir “ulmaņlaiki”, turklāt “zelta laikmets” iestājies,
pateicoties Kārļa Ulmaņa autoritārajai varai.
 2) Grunvaldes jeb Žalgiras kauja 1410. gadā – svarīgs notikums Polijas, Lietuvas, Baltkrievijas
un Vācijas vēsturē.
Avots A
Galvenais avots1 par Grunvaldes jeb Žalgiras kauju 1410. gadā
Kad atskanēja kaujas signāls, visa (Polijas) karaliskā armija ar paceltiem šķēpiem metās cīņā.
[..] Kad viņi tikās kaujā (ar vāciešiem), atskanēja tik briesmīgs troksnis un ieroču dārdi un zobenu
skaņas, ka to varēja dzirdēt jūdzēm apkārt. Bruņinieks devās pret bruņinieku, ieroči lūza, bultas
sitās pret bruņām.
Abi karaspēki gandrīz stundu cīnījās ar vienādiem panākumiem, un kaujas laukā neviens
nepadevās otram, drosmīgi meklējot uzvaras iespējas; bija grūti paredzēt, kurš uzvarēs. Krustneši,
pamanot, ka kreisajā spārnā, kur atrodas Polijas armija, būs grūti un bīstami cīnīties, tur kaujas
fronte pārvietojās turp un atpakaļ, viņi (vācieši) savus ieročus mērķēja uz labo spārnu, kas
sastāvēja no lietuviešiem, kurus viņi cerēja uzveikt vieglāk, jo viņi (lietuvieši) devās mazāk blīvas
ierindās, viņu zirgi bija vājāki un ieroči sliktāki. Viņu (krustnešu) nodoms bija, pieveicot
lietuviešus, sakaut poļus. Bet viņiem ne visai izdevās šo nodomu piepildīt. Kad sākās cīņa ar
lietuviešiem, krieviem2 un tatāriem3, lietuviešu karaspēks, nespēdams izturēt ienaidnieku
uzbrukumus, sāka atkāpties. Tāpēc drosmīgāk krustneši sāka viņiem uzbrukt un arvien vairāk
atspieda viņus (lietuviešus), kuri metās bēgt. Lietuvas lielkņazs Alek- sandrs4 izmisīgi centās
apturēt lietuviešu bēgšanu ar sitieniem un kliedzieniem. Lietuviešu bēgšana pamudināja bēgt arī
poļus, kas pie lietuviešiem bija norīkoti palīgiem. Lietuvieši bija tā pārbijušies, ka bēga līdz pašai
Lietuvai, kur paziņoja, ka Vladislavs5 ir kritis un ka viņu karapulki iznīcināti. [..] Pēc lietuviešu
bēgšanas, [..] daudzviet starp poļiem un (vācu) bruņiniekiem sākās sīva un nepie- kāpīga cīņa.
Krustneši uzbruka, cenšoties panākt uzvaru, un kopējā slaktiņa laukā Polijas karaļa Vla- dislava
lielais plakāts ar baltā ērgļa zīmi [..] nokrita zemē, bet drosmīgākie un kaujas pārbaudītākie poļu
bruņinieki, kas cīnījās zem šī karalistes karoga, pamanot to, karogu pacēla un nesa uz priekšu.
Polijas bruņniecība, vēloties atmaksāt nodarījumu, ar savu niknumu pārsteidza ienaidnieku, viņu
galīgi sakāva un lika bēgt. Pa to laiku ieradās tie krustneši, kuri atgriezās no lietuviešu un krievu
vajāšanas, ar triumfu vedot sev līdzi lielu skaitu gūstekņu. Bet pamanījuši, ka viņu (vācu) stāvok-
lis bija nelabvēlīgs, [..] sāka cīņu, lai atbalstītu savējos, kuri vairs vāji pretojās uzvarētājiem. Pēc
pastiprinājumu saņemšanas izmisīgā cīņa sāka vārīties ar jaunu sparu. Daudz kritušo bija abās
pusēs. Krustneši apjukumā un nekārtībā, ciešot lielus cilvēku zaudējumus un vadoņus, gatavojās
bēgt, [..] viņi tika pilnībā uzvarēti [..] Prūsijas ordeņa lielmestrs6 Ulrihs7, lielmaršals8, lielkomturs9,
bruņinieki
1
Poļu diplomāts un vēsturnieks Jans Dlugošs (1415–1480) savā darbā „Polijas vēsture” (sākta rakstīt 1455. gadā) stāsta
par Grunvaldes kauju, ko 1410. gadā Vācu ordeņa Prūsijas armija izcīnīja pret Polijas karalistes un Lietuvas lielkunigai-
tijas apvienotajiem spēkiem. Kauja notika teritorijā starp Grunvaldes (lietuviski – Žalgiras) un Tannenbergas ciemiem
Prūsijā.
2
Lietuvas lielkunigaitijā kopš 14. gadsimta ietilpa plaši bijušās Krievzmes apgabali, mūsdienu Baltkrievija, lielākā daļa
Ukrainas teritoriju.
3
Vītauts bija pakļāvis daļu Zelta ordas zemju pie Melnās jūras, dažas bija nonākušas Lietuvas lielkunigaitijas vasaļ-
atkarībā, tāpēc Vītauta karaspēkā ietilpa tatāru vienības.
4
Lietuvas lielkunigaiša jeb lielkņaza Vītauta kristīgais vārds.
5
Bijušais Lietuvas lielkunigaitis Jagailis, kas kļūstot par Polijas karali, kristījās un pieņēma vārdu Vladislavs II, Vītauta
brālēns.
6
Vācu ordeņa vadītājs, augstākā amatpersona Vācu ordeņa zemēs Prūsijā, Livonijā, Vācijā, Tuvajos Austrumos.
7
Ulrihs fon Jungingens.
8
Vācu ordeņa militārais vadītājs.
9
Vācu ordeņa piļu un administratīvo vienību – komtureju – pārzinātājs.
un slavenākie Prūsijas armijas bruņinieki tika nogalināti, pārējie aizbēga [..] Poļu karavīri ieņēma
krustnešu nometni, guva lielu laupījumu – visa ordeņa pavēlnieka un Prūsijas bruņinieku pajūgus.
Krustnešu nometnē tika atrasti arī vairāki pajūgi, piepildīti ar važām, kurus krustneši, pārliecināti
savu uzvaru, bija sagatavojuši, lai sakaltu tajās poļus [..]
Turklāt nometnē un krustnešu pajūgos tika atrastas daudzas mucas vīna, no kurām (poļu) karavīri
pēc ienaidnieka sakāves, noguruši no kaujas un vasaras karstuma, steidzās remdēt slāpes: [..] ņēma
vīnu un dzēra. Bet Polijas karalis Vladislavs, baidoties, ka ar vīnu piedzērusies armija var pajukt,
pavēlēja salauzt visas mucas un izliet vīnu zemē. [..]
Ienaidnieks tika vajāts 10 līdz 20 jūdzes. Liela daļa vācu bruņniecības tika notverta, un kad
(sagūs- tītie) tika nogādāti nometnē, uzvarētāji izturējās pret viņiem ar žēlastību [..] Daudzi noslīka
purvā divu jūdžu attālumā no asinspirts [..] Šajā kaujā krita piecdesmit tūkstoši ienaidnieku, un
četrdesmit tūkstoši tika sagūstīti. [..] vairākas jūdzes ceļš bija nosēts ar līķiem, un zeme mirka
asinīs; bija dzir- dami kliedzieni un mirstošo vaidi.

Avots B
Grunvaldes kaujas senākais zīmējums1

1
Zīmējums no Šveices hronista un vēsturnieka Diebolta Šillinga darba, tapis ap 1483. gadu.
Avots C
Lietuviešu mācību grāmata1 par Grunvaldes kauju jeb Žalgiri
Apmēram stundu pēc kaujas sākuma Vitauta armija, izņemot tās centrā novietotos Smoļenskas
pulkus, kurus komandēja Lengvīns Aļģirdovičs2, atkāpās. Tas bija Vītauta manevrs, kuru atbalstīja
arī Jagailis. Ar viltus atkāpšanos no kaujas lauka Vītauts gribēja izjaukt ordeņa bruņinieku rindas
un, izklīdinājis viņus, uzbrukt atkal. Šis manevrs sevi attaisnoja. Tā bija sena lietuviešu taktika, kas
tika izmantota jau 13. gadsimta cīņās. Pirms Žalgiras kaujas Vitauts izkārtoja pulkus pēc senām
senču parašām un kaujas laikā tika izmantotas lietuviešu karavīru senās tradīcijas: ienaidnieku
bruņinieki sekoja tiem, kas atkāpās, bet lietuvieši pārgrupējās, un ar jaunu spēku sāka
pretuzbrukumu. Tas noteica uzvaru.

Avots D
No lietuviešu Wikipedia šķirkļa “Žalgirio mūšis”
Pēc daudzu vēsturnieku domām, rakstiskie avoti liecina, ka lietuviešu atkāpšanās bija iepriekš
plānots Vītauta manevrs. Izmantojot maldinošu lauka taktiku, kas apgūta iepriekšējās cīņās, ordeņa
armijas pakaļdzīšanās laikā daļa no tās tika izkliedēta.

Avots E
Basketbola kluba “Žalgiris” logo

Avots F
Pārtikas produkti “Žalgiris”

1
Lietuviešu vēstures skolotājs Jozs Brazausks sarakstīja mācību grāmatu tūlīt pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, grā-
mata tika izdota 1994. gadā.
2
Jagaiļa jeb Vladislava II brālis.
Avots G
Grunvaldes kaujas 600 gadu jubilejas liti

Avots H
Datorspēles

Avots I
Žalgiras gatve un klīnika Viļņā
Analīzes soļi
Ko nozīmē Grunvaldes jeb Žalgiras kauja Lietuvā?
Žalgiris ir Lietuvas ikona – par to tiek mācīts skolā, tā vārdā tiek saukti sporta klubi,
ielas, slim- nīcas, pārtikas preces un alkoholiskie dzērieni, par to tiek veidotas datorspēles,
Žalgiras kaujas jubi- leja bija iemūžināta Lietuvas Republikas nacionālās valūtas naudas
zīmēs.

Kādus faktus mēs zinām par Žalgiras kauju? Vēsturisks kopsavilkums un secinājums
Gan Jana Dlugoša stāstījumam, gan D. Šillinga zīmējumam kā vēstures avotiem
ticamības pakāpe nav ļoti liela, jo tie tapuši daudzus gadu desmitus pēc 1410. gada.
Saskaņā ar Dlugoša tekstu, kaujā Polijas karalistes armija, ko vadīja karalis Vladislavs
II jeb Jagailis, sakāva Vācu ordeņa pulkus. Lietuvieši, kurus kaujā vadīja Vītauts, no
kaujas lauka bēga. Spriežot pēc vēstures avotiem, senajiem lietuviešu karavīriem nebija
izšķirošas nozīmes uzvarā, izņemot lietuviešu izcelsmes valdniekus – Jagaili un Vītautu,
kuri vadīja šo kauju.

Kā Žalgiras kauju interpretē Lietuvas vēsturnieki?

Lietuvieši neesot bēguši, bet veikuši apzinātu atkāpšanās manevru. Šī un citas līdzīgas
interpre- tācijas veidotas ar mērķi pastiprināt lietuviešu lomu Grunvaldes uzvarā.

Kāpēc mūsdienu lietuviešiem Žalgiris ir tik svarīgs?

Iepazīstoties ar Grunvaldes kaujas historiogrāfiju, redzams, ka šis vēstures notikums
poļu, lie- tuviešu un baltkrievu tautām kļuva aktuāls 19. gadsimtā. Poļu zemes bija
sadalītas trīs lielvalstu – Krievijas, Austroungārijas un Vācijas – starpā, bet lietuviešu tauta
dzīvoja gan Krievijas, gan Vācijas impērijā. Krievijas impērijā 19. gadsimta gaitā notika
divas poļu-lietuviešu revolūcijas ar mērķi atgūt valstisko neatkarību, bet abas reizes tās
cieta neveiksmi. Šādos apstākļos poļiem un lietuviešiem bija svarīgi apzināties savu
valstisko un uzvarām bagāto vēsturi: “Mēs, kam tagad atņemta valsts, kādreiz bijām tik
stipri un vareni, ka spējām sakaut spēcīgāko tā laika Eiropas armiju!”

Kādus mītus un stereotipus veido Žalgiras kaujas mūsdienu komercializācija?

Veidojas nekritisks skats uz 1410. gada notikumiem, neiedziļinoties vēstures niansēs,
rodas priekš- stats, ka Žalgiris ir Lietuvas uzvaras simbols. Komercializācija radījusi vēl
vienu paralēlo Žalgiras kaujas versiju, kas pastāv līdzās vēstures avotos minētajai un
vēsturnieku interpretētajai.

Uzdevums: Vikingu tēls vēstures avotos un mūsdienās.

Atbildiet uz jautājumiem
1. Kā mūsdienu cilvēki iedomājas un savā iztēlē redz vikingus? Kādas ir šī vizuālā
tēla specifiskās iezīmes un detaļas? (3punkti)
 Tie ir augumā lieli vīrieši, ar zemām, skaļām balsīm. Tiem ir metāla cepures ar 2
ragiem. Tiem ir skandināvu sejas vaibsti. Melnā, pelēkā vai brūnā jeb tumšā siltā
apģērbā. Var būt metāls arī apģērbā. Vīriešiem ir gari mati un bārdas.
2. Kā vikingu tēls tiek izmantots reklāmā un mārketingā? Atrodiet divus “vikingu
produktu” piemērus! (2 punkti)

Vikinga smaržas. Attēlā stiprs liela auguma vīrietis. Simbolizē to, ka šīs smaržas
padara vīrieti vīrišķīgāku.
 Koncerts tiek nosaukts par “Veco vikingu”.
3. Kā vikingu vēsture un tēls tiek izmantota sportā, rokmūzikā, kinematogrāfijā un
animācijā? Apkopo raksturīgākos piemērus (vismaz 4 piemēri)! (4punkti)

Sportā komandas sevi apzīmē par vikingiem, jo vikingi bija spēcīgi, daudz ko iekaroja.
Attēlā ASV beisbola komandas logo.
Eksistē pat vikingu rokmūzika. To dziesmu galvenās tēmas ir vikingu romantisms.
 Attēlā viena no vikingu rokgrupām – The
sword.

Ir seriāls Vikingi, kas ir diezgan populārs

un nopelnīja gandrīz pusmiljardu dolāru.
 Dažkārt animācijās vikingus attēlo arī kā labsirdīgus, bet ļoti gudrus (filmās tie parasti ir drūmi
un bīstami). Piemēram, multfilmā “Vic the Viking and the Magic Sword”.
4. Iedziļinies nozīmīgākajos vikingu vēstures jautājumos!
a) Kas bija vikingi un ko sauca par vikingiem agrajos viduslaikos? (4punkti)
Tie bija kolazinatori, iekarotāji, kā arī tirgotāji ar kuģiem Eiropā un vēlāk arī
Ziemeļamerikā. Vikingi bija tieši skandināvi.
b) Kad un kur Eiropā bija vikingu laikmets? (4punkti)
Vikingu laikmeta zemes – Dānija, Norvēģija, Zviedrija. Tas bija apmēram no
800. līdz 1060. gadam.
c) Kuru mūsdienu valstu vēsturē sastopams vikingu faktors? Kāpēc? (8punkti)
Visvairāk, protams, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, jo tie ir cēlušies no turienes.
Bet tāpat arī Īslandē, Grenlandē, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā,
Igaunijā, Ukrainā, Krievijā, Turcijā, jo uz tām vietām bija atpeldējuši vikingi un
tur karojuši vai tirgojušies.
d) Kuras no vikingu laikmeta izpausmēm tavuprāt uzskatāmas/vērtējamas kā
pozitīvas? (3punkti)
Vikings apzīmē drosmi, izturību, dzīvesprieku.
e) Kuras no vikingu laikmeta izpausmēm tavuprāt uzskatāmas/vērtējamas kā
negatīvas? (3punkti)
Iekarošana, bezkaunība, liela alkohola patērēšana.

5. Salīdzini vēstures avotu un arheoloģiskā materiāla sniegto informāciju par

vikingiem un to tēlu mūsdienās! Kas mūsdienās populārajā vikingu tēlā atbilst un kas
neatbilst vēstures avotos sniegtajām liecībām? (6punkti)
Patiesībā vikingi nēsāja ļoti krāsainas drēbes. Arī no zīda.
Vikingi bija kopti, tīrīgi, nevis nekopti mežoņi kā cilvēki viņus tagad iztēlojas.
Vikingi tiešām nēsāja dzelzs galvas aizsargus, bet tiem nebija ragu – tas nebūtu
praktiski.
Ja filmās vikingiem ir ļoti daudzi un lieli ieroči, tad patiesībā tā nebija – tikai pašā
hierarhijas augšā bija lieli ieroči, pārējiem varēja būt pat vienkārši nazis.
 6. Izskaidro, kāpēc mūsdienu vikingu tēls atšķiras no vēstures avotos sastopamā!
(3punkti)
Jo filmas, grāmatas ir romantizējušas vikingus. Cilvēki negrib iedziļināties, paši meklēt
informāciju, tāpēc vieglāk noticēt tam, ko stāsta masu mediji.
7. Kādus mītus un stereotipus uztur vikingu vēstures komercializācija mūsdienās?
(4punkti)
Vikings ir vīrišķīgs un drosmīgs. Tiek apslēpts tas, ka vikingi daudzus nogalināja.
Vikingi nodarbojās arī ar tirdzniecību, bet tas netiek apskatīts, jo tas nav interesanti.
8. Izstrādā ieteikumus, kā labāk popularizēt vikingu vēsturi, neveicinot mītu un
stereotipu uzturēšanu! (5punkti)
Nofilmēt dokumentālo filmu par reālo vikingu dzīvi, dažādiem vikingiem. Izveidot,
piemēram, Youtubē video, kurā tiek lauzti stereotipi. Pirms filmām vai grāmatām,
kurās tiek aprakstīta nepatiesa informācija par vikingiem, likt brīdinājumus, ka tā ir
fantāzija, varbūt atrunājot arī, kas tieši ir fantāzija un kā ir patiesībā.

Izmantoto attēlu tīmekļa adreses:

http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi |issue:/p_003_
lerq1940s01n01|query:COMPANY%20TRADING%20AND%20INDUSTRIAL
%20COM-
PANY%20BEKONA%20EKSPORTS|issueType:Phttp://midus.lt/en/
http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_
brze1937n123|article:DIVL902|query:sviestam%20visur%20slava%20sviesta%20M
%C5%AB- su|issueType:P
https://en.wikipedia.org/wiki/BC_
%C5%BDalgiris
https://www.eika.lt/verslo-centras-
zalgirio-135/
https://www.herder-institut.de/fileadmin/user_upload/quellen/
Deutscher_Orden_und_Preussen_im_ Mittelalter/014_2_028_Schlacht-Tannenberg.pdf
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:
%C5%BDalgirio_klinika_2015.jpg
https://tbsmarket.ru/catalog/1410-sviesusis-alus-0568l24zhb--
00568.html https://en.numista.com/catalogue/pieces54946.html
https://games.lt/zaidimas/zalgirio-musis-vytauto-narsa-game/