LatviešuvalodaI.Pamatkurss.1.2.

Latviešuvalodasdaudzveidība

Vladimirs Beteņkovs

Pārbaudes darbs.
Latviešu valodas daudzveidība.
Atbildi uz jautājumiem!

1. uzdevums.
1.1. Uzmanīgi noskaties diskusiju tīmeklī “Kas ir svarīgākais latviešu valodas attīstībai?” un
aizpildi tabulu! (6 punkti)

(Diskusija pieejama:https://www.tilde.lv/tildes-sarunas/kas-ir-svarigakais-latviesu-valodas-attistibai )

Tabula. Diskusijas dalībnieku viedokļuraksturojums

Diskusijas dalībnieks Attieksme pret latviešu valodu

Latviešu valodai ir svarīgs vārdu krājums kā jaunai valodai, lai
Dzejnieks Ilmārs Šlāpins būtu iespēja paplašināt vārdu krājumu, kā arī latviešu valoda ir
sena valoda un tajā runā ļoti maz cilvēku, lai valoda neizmirtu,
viņai ir jāpaplašinās.

Leksika un gramatika ir tie svarīgākie vārdi, jo vairāk ir vārdu

Valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs lietojums, jo vairāk mēs varam pateikt un to, ka gramatika ir
stipri elementāra lieta.

Jebkuru vārdu var pielāgot latviešu valodai. Pats svarīgākais ir

Dzejniece un bērnu literatūras kopēja Inese izpratne kā to lietot. Apzinātība var izglābt valodu. Valodas
Zandere domāšana un rīcība ir ļoti cieši saistītas. Vienīgais veids kā
iemācīties latviešu valodu ir ļoti daudz jālasa.

Latviešu reps ir kā “arhīvs nākotnei”, reperim Edavārdi

Reperis Edavārdi svarīgākais latviešu valodā ir izteikties precīzi. Ar dziesmas
vārdiem var izteikt tiešu kontekstu.

Dators palīdz pareizi rakstīt latviešu valodā. Mūsdienās reti kurš

Tildes pētniecības un izstrādes direktors ,rakstot darbu, domā par gramatiku un interpunkciju, tas ļoti
Raivis Skadiņš daudz ko izsaka par cilvēku.

Daudz interesentāk ir tie latviskojumi, kas pierāda, ka valoda ir

Tildes mašīntulkošanas grupas vadītājs dzīva. Ir jāpielāgojās dzīves situācijām un jāprot izmantot
Rihards Kalniņš dažādus latviešu valodas stilus.
 LatviešuvalodaI.Pamatkurss.1.2.Latviešuvalodasdaudzveidība

1.2. Kā ir mainījušies tavi priekšstati par to, kas ir svarīgākais latviešu valodas attīstībai? Formulē
savas pārdomas trīs saliktosteikumos!( 9 punkti)
Mūsdienās ir ļoti modīgi latviskot no angļu valodas aizņemtos vārdus,protams,tas palīdz atjaunot
valodu un precīzāk izteikt savu domu.
Gramatikas un valodas lietojuma ziņā,it īpaši rakstveida, valoda ir dikti mainījusies, es vairs nevaru
saprast,ko man raksta mani bērni.
Skolās gramatiku un interpunkciju māca ļoti vāji, ikdienā strādājot ar dažāda vecuma bērniem,
saprotu, ka viņiem visiem pietrūkst zināšanu.
.................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................
.................................................................................................................................................................

1.3. Noskaidro trīs, tavuprāt, nozīmīgus faktus par valodnieku Andreju Veisbergu! (Izmanto
tīmekli, piemēram, vietnihttp://www.lingvistiskakarte.lv/info/1!) ( 3 punkti)
1. Andrejs Veisbergs ir vairāk nekā 400 zinātnisko un 100 populārzinātnisko publikāciju autors.
2.Andrejs Veisbergs 2007. gadā saņēma apbalvojumu Atzinības krustu, par Tēvzemes mīlestību.
3. Veisbergs strādājis Eiropas Komisijas Tulku dienestā kā Latvijas tulku sagatavošanas koordinators.

1.4. Kuri fakti, tavuprāt, ir būtiski valodnieka darbaraksturošanai! Atbildi pilnos teikumos! (3 punkti)
…………………………………………………………………………………………………………
Manuprāt, svarīgākais ir tas , ka Andrejs Veisbergs tika apbalvots ar Atzinības krustu, ko piešķir
par Tēvijas mīlestību, vai par sevišķiem nopelniem kultūrā. Es uzskatu, ka tieši dēļ šādiem
cilvēkiem latviešu valoda ir saglabājusi savu pareizīgumu. Andrejs Veisbergs ir strādājis par tulku
Eiropas komisijā un tulkojis īpašas nozīmes dokumentus.Es domāju, ka viņš atdod sevi visu darbā,
ko ļoti mīl un nebaidās no dzīves grūtībām.
…………………………………………………………………………………………………………
…………………………………………………………………………………………………………
…………………………………………………………………………………………………………
…………………………………………………………………………………………………………
…………………………………………………………………………………………………………
………………………………

1.5. Lasi valodnieka Andreja Veisberga grāmatas “Latviešu valoda” priekšvārda “Latviešu
valoda – kopīgā, dažādā un atšķirīgā” 1. un 2. rindkopu! Atbildes raksti pilnos teikumos!
“Latviešu valodai ir liela nozīme sabiedriskajās norisēs, tāpēc tā ir bijusi visu mūsu nacionālo
atmodu
pamatā.19.gadsimtavidū,kadsākāspirmāatmoda,latviešuvalodatikauzsvērtakākultūrvaloda,notika
 LatviešuvalodaI.Pamatkurss.1.2.Latviešuvalodasdaudzveidība

tās sakņu un iespēju meklējumi. Otrā atmoda, nodibinot valsti, darīja latviešu valodu par
pamatlīdzekli saziņā starp valsti un tās dažādo nacionalitāšu pārstāvjiem. Trešo atmodu 20.
gadsimta beigās lielā mērā aizsāka reālas bažas par latviešu valodaszaudēšanu.
Kāpēclatviešuvalodairbijusitiksvarīgalatviešutautaspašapziņā,vēsturēunliktenīgajospagriezieno
s? Acīmredzot tāpēc, ka tā ir galvenais vienojošais elements daudzkrāsainajai, pretrunu plosītajai
un individuāli ievirzītai latviešu tautai. Līdzīgi dziesmai valoda ir vienojusi latviešus savā
dažādībā. Tā ir piedzīvojusi gan pārvācošanu, gan pārkrievošanu un savā kodā nes visu gribēto un
negribēto kontaktu
pēdas.Tāirdaudzucitulatviskāsidentitātesizpausmju,piemēram,tautasdziesmu,teātra,dzejas,Gaismas
pils kā latvisko tekstu krātuvespamatā.”

1.6. Formulē autora attieksmi pret latviešuvalodu! ( 3 punkti)

Latviešu valoda ir ļoti stipra valoda, kas apvieno cilvēkus no dažādām tautām,bet kuri dzīvo uz
vienas zemes, kā arī latviešu valoda ir ļoti stipra valoda, kas pārdzīvoja gan pārvācošanu, gan
pārkrievošanu. Mūsdienās latviešu valoda joprojām attīstās un nezaudē cerības.
1.7. Kāda ir tava attieksme pret latviešuvalodu? (3 punkti)
Neskatoties uz to, ka esmu no krieviski runājošas ģimenes, man vienmēr ir bijusi liela interese
iemācīties runāt un rakstīt latviski, tāpēc jau otro gadu es mācos latviešu valodu. Turklāt latviešu
valoda ir diezgan reti saprotama visā pasaulē, ko es arī izmantoju, kad dzīvoju ārzemēs, mēs ar
sievu savā starpā sarunājāmies un neviens mūs nesaprata!
1.8. Kas ir kopīgs un atšķirīgs tavam viedoklim par latviešu valodu ar valodnieka
A.Veisbergaviedokli? ( 3 punkti)
Kopīgais ir tas, ka dažādu tautu cilvēki, dzīvojot uz vienas zemes iemācās runāt latviešu valodu,
kas padara mūs par stipru tautu. Atšķirīgais ir tas, ka mēs esam nākuši no dažādām ģimenēm un
Andrejs Veisbergs raksta no savas latviešu puses, bet es tieši rakstu kā krievvalodīgais, kuram
vajadzēja iemācīties šo valodu no sākuma.

2. uzdevums.LasivalodniekaA.Veisbergaraksta“Latviešuvaloda–kopīgā,dažādāunatšķirīgā”3.rindkopu!
Formulē vismaz četras valodasfunkcijas! ( 4 punkti)
“Arīmūsdienuglobalizētajāpasaulēvalodairtautasidentitātessargāšanaspēdējāpretestībaslīnija,kas
nodrošina daudzveidības saglabāšanos un neļauj cilvēcei ieslīgt nivelēto masu patērētāju
vienveidībā.
Valodairdomuinstruments,kultūrasizpausmesformaun,protams,saziņaslīdzeklis.Valodairidentitātes
nesēja, un tā jāsargā ne tikai ar likumu un valodnieku darbu, bet arī katra dzimtās valodas lietotāja
ikdienaspiepūli”.

Valodas
funkcijas :

1.Saziņa-
 LatviešuvalodaI.Pamatkurss.1.2.Latviešuvalodasdaudzveidība

valodas
izpausmes
forma
2.Ietekmēšana , kas neļauj cilvēcei ieslīgt
3.Kultūras veidošana ir valodas instruments
4.Esamības atspoguļošana-tautas identitātes sargāšana

3. uzdevums. Lasi A. Veisberga raksta 5. rindkopu! Formulē trīs būtiskākās pazīmes rakstu un
runasvalodai! ( 6 punkti)
“Valoda kā tekstu un runu kopums nekad nav vienveidīga. Ļoti izteikta ir rakstu valodas un
runas valodas dihotomija, kur pastāv lielas normu un konvenciju atšķirības. Tiesa, skaidru un
noteiktu robežu starp tām nav iespējams novilkt, drīzāk varam runāt par plašu valodas spektru.
Rakstu valoda nav pierakstīta sarunvaloda, kas šādā veidā nereti var šķist bezjēdzīgs (lai gan
mutvārdu lietojums var izcili atbilst situācijas vajadzībām). Mutiskajā runā nereti notiek tekstu
pārklāšanās (cilvēki runā vienlaikus), runātāji pabeidz otra teikto vai pārtrauc to, teikumi bieži
vien ir nesakarīgi, negramatiski, nepabeigti, doma tiek atsākta pēc iestarpinājumiem. Liela nozīme
ir nevalodiskiem faktoriem – žestiem, skatieniem, darbībām. Neattīrīti mutiskas runas korpusi
uzrāda pavisam citu vārdu biežumu nekā rakstu korpusi – dominē saikļi, vietniekvārdi, dažādas
nenoteiktas skaņas, parazītvārdiņi. Sarunvaloda, izņemot leksiku, latviešu valodniecībā līdz šim
pētīta ļoti vāji. Rakstu valoda savukārt ir veidota daudz rūpīgāk tā vairāk pakļaujas valodas
normām (kas gan ir mainīgas).”
Tabula. Rakstu un runas valodas pazīmes

Rakstu valodas pazīmes Runas valodas pazīmes

Nav pierakstīta sarunvaloda. Tekstu pārklāšanās

Akļaujās valodas normām, kas gan ir mainīgas. Nevalodiski faktori-žesti,skatieni,darbības

Tiek lietotas tiešās runas piebildes, saīsinājumi ar Dominē saikļi, vietniekvārdi, dažādas nenoteiktas skaņas,
interpunkciju iztektas pauzes. parazītvārdiņi.

4. uzdevums.
Lasi A. Veisberga raksta “Latviešu valoda – kopīgā, dažādā un atšķirīgā” 6. rindkopu! Pievērs
uzmanībutekstāvalodniecībasterminiemliterārāvaloda,slengs,dialekts,izloksne,ideolekts!
“Valodāvarsaskatītļotidaudzdažādulīmeņuunvariantujebpaveidu.Valodairmainījusiesunturpina
mainīties laika gājumā. Lielas atšķirības pastāv starp literāro valodu un slengu, mazu bērnu valodu
un vecu cilvēku valodu u. c. Pastāv reģionāli valodas paveidi – tradicionālie dialekti, izloksnes, to
atliekas, atšķirības starp ģeogrāfiskiem Latvijas reģioniem, pilsētām un laukiem, mazpilsētām un
lielpilsētām, latviešu valodu Briselē un Īrijā, emigrantu un reemigrantu valodu. Atšķirības valodas
lietojumā pastāv starp dzimumiem, šķirām, izglītības grupām. Arī dažādu profesionālo jomu
valodas – ārstu un juristu, datoristu un automehāniķu žargons/profesionālā valoda – ir pietiekami
atšķirīgs, galvenokārt leksikas jomā.Atšķirīgairarīnelatviešuapgūtālatviešuvaloda–
 LatviešuvalodaI.Pamatkurss.1.2.Latviešuvalodasdaudzveidība

angļu,vāciešuunkrievupatizciliapgūtalatviešu valoda tomēr nedaudz atšķirsies gan izrunas, gan

gramatisko konstrukciju un leksikas ziņā. Galu galā katram runātājam un rakstītājam ir savs
samērā stabils idiolekts, kas izveidojies ģimenes, izglītības, draugu ietekmē, pieredzesceļā.”

Ieraksti tabulā jēdzienu skaidrojumiem atbilstošo valodniecībasterminu! ( 5 punkti)

Tabula. Valodniecības terminu nozīmes skaidrojums

Termins Termina skaidrojums (pieejams: www.tezaurs.lv)

Ideolekts
Individuāls kādas valodas paveids; atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa
indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums.
Izloksne
Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
Literārā valoda
Runā un rakstos kopta un normēta standartvaloda.
Dialekts
Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas
vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
Slengs
Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas
grupaspārstāvji.

5. uzdevums.
Lasi A. Veisberga raksta “Latviešu valoda – kopīgā, dažādā un atšķirīgā” 7. rindkopas
fragmentu un vārda “kentaurs”skaidrojumu!
“Turklāt gan normas, gan konvencijas, gan saziņas normas un to svarīgums ir mainīgs.
Pirmsgadsimta attālināta saziņa pastāvēja galvenokārt vēstuļu formā, pirms divdesmit gadiem
nebija tādu saziņasveidu kā e-pasts, čats, tvīti, īsziņas (tekstingi) ar to kentaurvalodu – runas un
rakstu valodas dažādām kombinācijām.”

Kentaurs – būtne, kam ķermeņa apakšdaļa ir kā zirgam un augšdaļa, kas sākas pie zirga kakla,
kā cilvēkam.JaukopšantīkāsGrieķijastāirsimboliskabūtneardažādāmnozīmēm.
(..)Tossimbolumācības
izpratnēuzskatapardzīvnieciskuma,rupjadabasspēkauninstinktuiemiesojumu,jocilvēciskādaļanespēj
pilnībā savaldīt dzīvniecisko iedabu. (..) Viduslaiku tēlu pasaulē kentaurs ir cēlā bruņinieka
pretmets, jo nav pārvarējis savu dzīvniecisko iedabu, un bieži vien arī augstprātības, netikuma
iemiesojums. (..)
Kentauriemantīkajāpasaulepiedēvēarīpozitīvasīpašības,galvenokārtpateicotiesciešajaisaikneiardab
u.
(“Lielā simbolu enciklopēdija”, 233.–234.lpp.)

Uzraksti savu skaidrojumu jēdzienam“kentaurvaloda”!( 2 punkti)

 LatviešuvalodaI.Pamatkurss.1.2.Latviešuvalodasdaudzveidība

Kentaurvaloda ir sajaukums starp runas un rakstu valodu. Šo valodu mūsdienās izmanto jaunieši saziņai,
apēdot galotnes vai runājot ar saīsinājumiem.

6. uzdevums.
Lasi A. Veisberga raksta “Latviešu valoda – kopīgā, dažādā un atšķirīgā” 8. rindkopasfragmentu!
“Tačuatšķirībasunbezgaladaudzievalodaspaveidinenozīmē,kavalodānavkodola.Latviešuvalodai
ir labi izveidots, normēts un kodificēts, valodnieku, literātu, žurnālistu gadu simtos apkopots,
izstrādāts un nostabilizēts kodols. To meklējam gramatikās un vārdnīcās, valodas meistaru
tekstos.Tas tiek apgūts skolās un dominē “kvalitatīvajā” vispārnacionālajā saziņā. Šo valodas
galveno paveidu nereti sauc par literāro valodu jeb standartvalodu, un tāda ir nepieciešama, lai
nodrošinātu optimālu valodaslietojumu.”

Formulē divus ieguvumus, kuri radās pēc valodnieka A. Veisberga priekšvārda “Latviešu
valoda – kopīgā, dažādā un atšķirīgā” fragmentuizlasīšanas! ( 4 punkti)

Mani ieguvumi:

1.Standartvaloda ir nepieciešama, lai nodrošinātu optimālu valodas lietojumu, ko ir

iespējams iemācīties skolā, vārdnīcās, žurnālos, avīzēs.

2.Latviešu valodas kodols palīdz saturēt valodas literāro nozīmi, jo bez tās veidosies pavisam
cita valoda.

Vērtēšanas skala
vērtējum 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
s
punkti 0 5,61 10,71 16,83 23,46 29,58 35,7 39,78 44,37 48,45