T nu ms redzjm, ka viens otrs mts jeb mnis pie latvieiem var bt uzglabjies par gadu tkstoiem pat no indoeiropieu

pirmtautas.

PTERIS MITS /1869 - 1938/

PTERIS MITS

LATVIEU MTOLOIJA
Otrs prstrdts izdevums
(3., elektroniskais izdevums)

Pteris mits 1926 Eraksti 2009 ISBN 978-9984-841-06-9 117 lpp. / ~ 0,97 MB

Priekvrdi.
Izdot savu Latvieu mtoloiju prstrdt veid biju nodomjis tikai pc tam, kad btu iespiedis savu mu krjumu un V. Manharta (W. Mannhardt) savktos baltu tautu mtoloijas avotus; bet ar Latvieu pasaku un teiku izdoanu ie divi raksti gan vl bs jatliek uz kdiem gadiem. Bet nu pastvgi dabjot pieprasjumus pc manas Latvieu mtoloijas, es ar vairs negribju gaidt, kamr tiks pabeigti visi iepriekjie raksti. Ja man btu lemts visus os darbus laimgi pabeigt, tad varbt pc tam jau vartu pacelties jautjums par treo izdevumu. Manas Latvieu mtoloijas pirmais izdevums tika iespiests Maskav 1918. gad pa krievu revolcijas skum, un turklt vl nedaudz eksemplros, no kuiem lielk daa palika Krievij. T tad Latvij grmata pieder pie retumiem. Turklt is raksts ir sacerts priek kdiem desmit gadiem Tlajos austrumos, kur man vl nebija sasniedzams viens otrs avots, pie kam desmit gadu laik ar pati mtoloijas ptana ir gjusi uz prieku. Beidzot grmata ir iespiesta bez manas korrektras ar dam rakstu un drukas kdm. T tad vairk apstki run jaunam grmatas izdevumam par labu. o rakstu par latvieu mtoloiju esmu sacerjis visiem izgltotiem latvieu lastjiem, kas interesjas par latvieu etnografijas jautjumiem. Td ar esmu piespraudis plaku ievadu par mtoloijas terijm, un devis dadus paskaidrojumus, kas mtologiem nebtu vajadzgi. Tm esmu izlaidis daus ceremoniju skumus, lai grmata neiznktu par daudz bieza. Par dm lietm jau bs bagtgi materili man mu krjum. Zintnes vajadzbm vartu atstt pavisam nemintus tos rakstus, kur mtoloija ir izskaidrota pc vienpusgm terijm, neretis vl tm sagrozot faktus. Bet lielk daa latvieu lastju tad nu nevartu izirt, kdm zim tict un kdm ne. Prrunjot das zias, es neesmu minjis pau autoru vrdus. No svara mums e ir tikai pati lieta, nevis personas, no kum dai varbt nemaz vairs neturas pie agrkiem uzskatiem. Nav ar msu nolks ielaisties neauglg polemik, jeb uztiept mazk izgltotiem tautieiem zintniskus ptjumus pret viu gribu. K pie daudz senatnes tautm, t ar pie seniem latvieiem nav trcis ne pareizu pamcbu par godgu un tikumgu dzvi, ne ar labu novrojumu par dabas pardbm, bet kda augstka morle un nopietna zintne pie viiem tomr nav domjama. Ja ms tomr savus senu mus pieldzinm kristgai ticbai un msu dienu idelus mekljam tl aizvstures laik, tad ms pierdm tikai lielu vstures nepazanu. di jsmotji par senatni nav sastopami tikai pie mums vien, bet, k izrds, ar pie igauiem (M. J. Eisen, Estnische Mythologie, 7). Ts ir vl pdjs atliekas no senk nacionl romantisma, kas, visprgi emot, jau ir jtura par izbeiguos. Pie t paa romantisma pieder ar senkie uzskati, it k priem, leiiem un latvieiem btu bijusi glui vienda mtoloija. Msu diens gan laikam sajsma par pru Romovi un vias dieviem bs jau savu laiku nodzvojusi. Visi msu aizvstur mekltie brnumi ir izrdjuies zintnes gaism par tukiem un nepareiziem; bet to viet ms esam atradui citus brnumus, kdus no ieskuma nemaz nebijm mekljui. ie necertie brnumi ir st latvieu mtoloija, kas izrds bagtka un vecka, nek pai latviei to bija gaidjui. Prof. P. mits.
Rg, 14. mart, 1926. g.

1. Terijas par reliijas izcelanos.

Lai gan par latvieu mtoloiju ir vairk rakstts nek par citiem msu etnografijas jautjumiem, tomr via ir mums vl oti mazi pazstama. Vl ldz im mums trkst droas atbildes uz jautjumu, kas sti ir latvieu mtoloija? Veco chroniku autori neizra seno latvieu ticbas no citu tautu miem, rakstnieki s zias izpuoja pc savas fantazijas un ptnieki lkoja visu izskaidrot pc vienpusgm terijm. T k nu latvieu mtoloija tiek atkal biei daudzinta un neretis ms dabjam dzirdt pavisam pretjas domas par dadiem dieviem, tad nevaru atstt du lietu neapgaismotu pc jaunkm zintnes prasbm, lai gan daudz un dadu skumu iztirzana mums vl ir jatstj nkambai. Sksim ar tm terijm, pie kdm turas jaunko laiku mtoloija. Vl ldz 19. gadu simtea vidum etnografi domja, ka pirmais bstamais spks pie dabas tautm esot t sauktais fetis. Par fetiu turts kds koks, akmens jeb kda cita lieta tikai td, ka dabas cilvkam kaut kda iemesla d izlicies, ka im priekmetam piemt kds prdabgs spks. Td ar mtologi meklja visos mtu pamatos dabas pardbas, fetiisma jeb natrisma terijas viet vlku iestjs t sauktais animisms. Pc s terijas mtoloija esot clusies viengi no miruu cilvku dvseu kulta (lat. anima, dvsele). T k nu iem uzskatiem bija oti daudz pretinieku, tad dai animisti lkoja savu teriju prlabot un paplaint. Pdjie atzst, ka dievbas esot clus no dadiem iemesliem, bet audis tik esot ts turjui dvselm ldzgas. Td zi no animisma izcls divas terijas: mnisms (no latu vrda manes, miruo dvseles), kas pa vecam katr dievb mekl tikai kda sena dvseli, un animtisms, kas pielai dadus dievbu clous, bet tikai tura ts dvselm ldzgas. Ar 20. gadu simtea skumu tiek arvien vairk izteiktas aubas, ka ar animtisms jeb animisms plak vrda nozm nevarot bt pirmais un veckais mtoloijas pamats. Pirmatngais cilvks esot ticjis oti dadiem miem un burvbm, k: dabas spku mistiskai varai, ar ko stv sakar analoijas burvba, negrozmam liktenim un cilts pirmseniem jeb radtjiem. T k iem miem neesot tuvka sakara ar dvselm, tad dai mtologi nosauc o pirmatngo ticbas pakpi par preanimismu. Tikai vlku ai pirmatng ticb attstjuies dadi auni daimoni, kui ar laiku izvrtuies par labkiem gariem, kamr beidzot skui arvien vairk antropomorfizties, t. i. ldzinties paam cilvkam. Zmjoties uz m terijm, pazstamais etnografs Fr. fon der Lejens raksta : Vieni pttji izskaidroja mtoloiju par saules pielganu, otri par ticbu mnea burvbas spkiem, citi atkal par bailm no prkona; tad tika spriests, ka via esot clusies no mea noslpumiem un ausmm; tad atkal, ka viu esot radjuas sapu bailes un murgi jeb ar bailm maista, mticga miruo dvseu cienana. Visiem iem uzskatiem i daa taisnbas, bet pilngas taisnbas nav nevienam. Viena vienga pamata mtoloijai nemaz nav. Viu uztura oti daudz avotu, jo via ir neirami saistta ar paas dvseles dadbu. (Fr. von der Leyen, Die Gtter und Gttersagen der Germanen, 46. 1. p.). Ievrojamais saldzinms mtoloijas pttjs profesors L. fon rders grib tomr atkal griezties no liels mtu pamatu dadbas atpaka uz vienkrkiem pirmskumiem (L. von Schroeder, Arische Religion, 1923). Vi atzst trs reliijas pamatus: dabas cienanu, dvseu kultu un ticbu vienam augstkam dievam. rderam pieder tas nopelns, ka vi atkal ir clis god agrko filozofu spriedumu, ka ticba Dievam esot radusies pie cilvkiem no tikumbas apzias, kamr pdjo laiku mtologi domja, ka morlei ar pirmatngo ticbu neesot bijis nekdu sakaru. Pa pdj laik dai mtologi (Preuss, Vierkandt, Karutz) run atkal par vienu pau
4

ticbas pamatu, nosaukdami savu teriju par mnismu (no lat. verba mnre, izplst). Pirmatnes cilvki esot ticjui, ka no katra cilvka, katra zvra, katra auga un pat nedzva priekmeta izplstot kds neredzams iedomts spks. da ideja cilvkam varjusi rasties pc gaismas, siltuma, aukstuma, vja un smakas parauga. is mnisms liekas bt prlabota Vinjoli (Tito Vignoli) terija, ka pirmatnes cilvkam visi augi un pat nedzvi priekmeti izliekoties dzvi, cilvkiem un zvriem ldzgi. e nu ms redzam cik dadas terijas pastv pie zintniekiem par reliijas izcelanos, kd nespecilistiem gan ir grti sekot vism dm mcbm, un vii viegli vien novirzs uz vienpusbm. Nevaram ar vl priecties, ka zintniekiem btu izdevies jau galgi noskaidrot visu ticbas izcelans jautjumu. T ar jaunais mnisms ir gan virzjis o problmu uz prieku, bet visas pardbas reliij tomr nevaram izskaidrot ar o jauno teriju. Vispirms augstkais Dievs, kas gd par krtbu un taisnbu pasaul, un ko atkal uzsve aug mintais rders, neliekas bt vienkrs spka izpldums. Tpat ar ticba liktenim sti neietilpst ai mnisma teorij. Kd gan bs jatstj priekroka tiem uzskatiem, kas pielai ticbai dadus pamatus. Zias par aug mintm terijm ir prnkuas gan ar latvieu rakstniecb, bet dieml par vlu un nepareiz veid. Latvieu mtoloiju ska izskaidrot pc fetiisma jeb natrisma, kad jau pdjais zintn sen bija atmests. Vienpusgais mnisms prnca pie mums tik vl tad, kad jau bija nodibinjies aug mintais animtisms. Kad nu rakstos pardjs spriedumi, ka s terijas ir ne vien novecojus, bet ar par daudz vienpusgi iztulkotas, tad rakstnieki daljs divs das. Vieni palika pie savas prliecbas, ka viu animisms esot taisni tds, kds esot mtoloij visprgi pieemts. Otri turpret lkoja izskaidrot, ka latvieu mtoloija esot clusies no natrisma un mnisma kop. Tlka progresa mtoloijas jautjumos msu populros rakstos neesmu ievrojis. Pievedsim kdus piemrus, cik lieliski ms varam maldties, turoties pie vienpusgm terijm. Laima, k zinms, da lab zi ldzins Saulei. Tautas dziesms Saule kdos variantos (L. D. 1176., 4376.) ieem Laimas vietu. Neretis abas tiek ldzgi sauktas gan par mtm, gan ar par mm. Par nelaimgiem ba brniem gd tpat Laima, k ar Saule. Sevii Laima paldz tiem brniem, kas dzimui sault (L. D. 1176.78.). Laima ar Sauli paldz ar dzemdtjm un im nolkam abas ns atslgas (1110. un 1112.). Pc t nu var nkt uz domm, ka Laima nav nekas cits k Saule. Glui tpat Laimas mti var pieldzint ar Veu mtei. Laimas mte gd par dzvajiem ai saul, tpat k Veu mte par miruiem vi saul. Sevii abas rpjas par biem. Ar aunu mu novl Laimas mte, jo pati Laima laba sieva, pati liela naideniece (1136, 6). Ldzgi Veu mtei vina liek ar audim mirt (336. 10932, 1. 222194, 4. 27457). Tautiete lojas, ka Laimia ragania, nomusi arjiu (27842). Laima netik vien nosprie nvi, bet sagaida ar vl miruo dvseli (27494) tpat k Veu mte (27432). Daudzreiz Laima mazgjas den, stv den jeb pat ar slkst den, kd to atkal var tuvint dens mtei. Ja nu ar Laima da zi ldzins Saulei, Veu mtei un dens mtei, tad tomr nevaram vis apgalvot, ka Laimas kults btu maisjums no Saules, dens un veu kulta. Zinma ldzba jau pastv starp vism dievbm, td nav jbrns, ka mints etras mtes stv viena otrai vl tuvku. Laima pc vrda nozmes ir liktea lmja jeb ma licjia (8589). Liktea dievbas, sevii vl sievieu dzimuma, ir sastopamas pie dadm tautm, un tda ir ar Laima pie latvieiem. Tikai Laimas kultam tlku
5

attstoties, varja rasties tuvka ldzba ar Sauli, Veu mti, dens mti un citm dievbm. Nevaram sact, ka Laimas kults btu pie mums uzglabjies pirmatng veid. Tautas dziesmu Dievam jeb Debess tvam ldz ar.Laimu pieder tagad svargk loma latvieu tautas tradicijs. Pie citm tautm turpret liktea dievbas stv zemku un tiek mazk daudzintas. Ar vecs chroniks trkst ziu, ka Laima btu viena no lielkm latvieu dievietm. Tpat ar pie leiiem Laimai ir daudz mazka nozme nek msu tautas dziesmu Laimai. Pc t nu varam vrot, ka Laimas kults pie latvieiem bs attstjies sevii vl vsturisk laik. dam vrojumam ir ar savs svargs iemesls. Vidus laikos jumprava Marija, k zinms, tika turta par sievieu patroni. Tda nozme ir ar msu tautas dziesmu Mai. Pdj atkal visos skumos ldzins Laimai, t k starpba starp abm tagad nav viegli novrojama. T tad Laimas kults gan bs paplainjies zem Mas kulta iespaida. Nebtu tomr pareizi spriest, ka Laima visprgi ienkusi Mas viet, jo kristgos laikos tau vairs nebs raduies jauni pagnu dievi. Turklt leiu Laima liekas bt uzglabjusi pirmatngo nozmi. emsim vl vienu piemru par vienpusgu teriju maldbu. Kurzem un ar pie emaiiem ir lamu vrds jupis, kas, k vrojams, nozm aunu garu. Jau sen bija izteiktas domas, ka is jupis bot laikam clies no Jupitera. Par fontikas likumiem toreiz neviens neinteresjs, kd ar meklja tikai mtu ldzbas. Vajadzgie mti ar drz vien tika sagdti. K Zevs jeb Jupiters esot uzvarjis Kronu, t ar Prkons esot nogzis no troa savu vecko brli Jupi. Bet visi pabalsti im jaunajam atradumam ir tik neveikli, ka par viltojumu e nav ne mazko aubu. Teika par Kronu ir tikai Zeva teikas tlks izpuojums, kd nav un nevar bt grieiem tdu tautas tradiciju, kur Krons btu saukts par lielko dievu. Mums turpret ststa, ka tai pa Kurzem latviei vl msu diens esot dziedjui ne vien: Rauj tev jupis, mea sargs (1685, 1), bet ar: Ai, Jupti, m dievii! K tad nu gan viens pats jupis tiem paiem kurzemniekiem vienreiz var bt lamu vrds un otrreiz m dievi? T pati neveiklba ir redzama ar citos piemros. Jupis bija liels dieviis par visiemi dieviiem. Prkons Jupi tik ilg sita, ldz iesita zemtei. Ne przaiska izskaidroana, kas jupis esot bijis senk, nedz ar tik ilg siana nebt neatgdina stas tautas dziesmas. Par mtoloijas terijm o dziesmu sacertjs gan nebs nek dzirdjis. Un tomr ai aubgaj jup msu rakstnieki ir atradui gan mkous, gan ar kdu senu dvseli. Nav nekdu aubu, ka veu kults stv vistuvk sakar ar senu dvseu kultu, bet ar is sakars liekas bt dareiz prsplts. Latviei senk ticjui, ka katra cilvka dvsele pc nves aiziet vi saul un pievienojas veiem. Tl senatn veu kults gan ar bs clies no dvseu kulta; bet tautas tradicijs mums vairs nav liecbu, ka visi vei btu cluies tikai no mirum dvselm. Par jauniem cilvkiem tiek ststts, ka tie vi saul precjoties. Kds tautietis tur apprec pat Zemes mtes, pc varianta Veu mtes meitu (27699). Biei vien tiek daudzinti veu brni. Par veiem valda Veu mte, kura oti ldzins Zemes mtei, iem veiem ir ar savas govis un savi sui. Fakts paliek tikai tas, ka vei vi saul ir oti ldzgi cilvkiem ai saul un ka cilvka dvsele pc nves piebiedrojas veiem. Ja viss veu kults ar visiem skumiem ir clies no seniem miem par dvselm, tad tas ir attiecinms uz oti seniem laikiem, jo ar leiiem ir tdi pai vei (vls) ar Veu mti (Vlion) priek. Kad sti pirmatnjais dvseu kults bs attstjies par vlko veu kultu, nav vl galgi izirts jautjums. Msu populrajos rakstos turpret ms lasm, ka ar latvieu Veu mte esot kdas ievrojamas sievietes dvsele. m domm par pierdjumu em piemrus no Afrikas un Amerikas iedzimto teikm. Ja nu ar das teikas btu it pareizi uzraksttas un izskaidrotas bez tendences, tad tomr jautjums vl nebt nav pietiekoi izirts.
6

nieiem ar ir oti daudz tautas varou, kas izvrtuies par dieviem, bet vecos rakstos pdjie neretis ir sastopami jau sen priek minto varou dzimanas. Man tas izklauss oti rmoti, ka par daudz gadu tkstoiem pie veiem bijusi republika, un ka tad vii prgjui uzreiz uz monarchiju, kad nomirusi kda ievrojama sieviete. Veu mtes celanos var izskaidrot daudz vienkrki. K audm bija savi valdnieki virs zemes, t pirmatngie cilvki varja domt, ka ar par veiem ir savs valdnieks. Pc Zemes mtes, Saules un citu dievieu analoijas ar is valdnieks tika pieirts sievieu dzimumam. oti veci un pirmatngi ir t sauktie analoijas burvbas mi, kuiem tautas mtos pieder oti svarga loma. Kpana uz augu nozm ko labu, turpret kriana uz zemi ko sliktu. Sana jizdara parasti augo mnes, lai skla labi augtu, bet ja augana ir jkav (p. p. pie nezlm, atvasm), tad tdi darbi ir labk jizdara dilsto mnes. aunie tumsbas gari darbojas tikai nakts tums un bg jau projm, kad gailis ar savu agro dziedanu sludina gaismu. Bet pc senatnes paraugiem ir raduies ar glui jauni mi. Ja brns dzimst va dien, tad domja, ka tas bs neirmgs darbos. Mazam brnam pielika grmatas lapu pie galvas, lai tas btu labs grmatas lastjs. Pelnu dien vajadzja aizvest pelnus uz kpostu drzu, lai uz kpostiem nerastos pelni. Sveu dien labprt lja sveces, lai ts labi izdotos. di mi varja rasties tikai tad, kad latviei jau bija iepazinuies ar kalendru. Lietas nepratjs biei vien var maldties, prtodams, kas tur ir vecs un kas jauns, kas mantots no pau seniem un kas aizemts no kaimiiem, kas clies no novrojumiem un kas ncis no tukiem prtojumiem.

2. Latvieu mtoloijas avoti.

Iepazinuies ar mtoloijas pttju terijm, priesim tagad uz chronikm, kas pasniedz mums visvecks zias par baltu tautu ticbu. Chroniku autoru uzdevums bija aizstvt un cildint vcu priesteu un bruinieku rcbu, kd vietjo tautu ticba bija jtlo sevii tums krss. ie autori parasti neprata vietjo valodu un daudzreiz nemaz neizra dadas ejienas tautas, saukdami visas glui vienkri par nevciem (Unteutsche). Jau vecais Hpelis (A. W. Hupel) glui labi ir sapratis novrtt s zias. Vi raksta: Kelchs, un citi piemin daas dievbas, kuas livoniei godjui pagnu laikos; bet viu zias mums vajadzs uzmangi prbaudt, kamr varsim uz tm palaisties. Pirmie Livonijas atgriezji saprata par maz auu valodu; vii turja par savu pienkumu aprakstt viu pagnu dievkalpoanu no visriebgks puses, pat ar tiem pielikumiem, lai tikai apsegtu pie atgrieanas lietoto varmcbu, un lai paceltu savus nopelnus; viss tika prsplts. Vius apvainoja par visnejaukkm lietm, sevii par daudzdievbu (Topographische Nachrichten, I, Riga, 1774, 149. 1. p.). T k pagnu laiku Dievs jeb Debess tvs ldzins ar kristgas ticbas Dievam, tad chronikas cie par to pilngi klusu. debess dieva vias nepiemin ne pie priem, ne leiiem, ne latvieiem. Sevii chronikas ml sludint, ka pagnu tautas esot pielguas Velnu. Td ar latvieu Jods un pru Pikuls (Velns) ir ievietoti lielko dievu starp. Tlku Hpelim bs taisnba, ka dievu skaits bs tm palielints. Jau pc pau chroniku vrdiem var redzt, ka nav sti izirti pru, leiu, latvieu, ja pat krievu un pou dievi. Das labs no iem dieviem bs bijis pazstams tikai vien jeb otr apgabal. Dievu vrdi ir uzrakstti parasti tik nepareizi, ka daudz no tiem nemaz vairs nav saprotami. Pc t var skaidri redzt, ka autori nav pratui ejienas valodu un
7

td ar pret savu gribu bs pielaidui visdas kdas. Turklt pazstamais Simons Grnaus ir vl tm sadomjis visdas lietas par pru Romovi. Kritika prmet viam nepietiekou izgltbu, tuku prtoanu un lepoanos ar savm zinanm. Pc saviem poltiskiem uzskatiem vi ir reformcijas pretinieks un pvesta valdbas piekritjs. Ar pie seniem priem vi atrod tdu pau priesteu valdbu k katou baznc. Romove esot bijusi lielk svtnca trim augstkiem dieviem. Tur esot valdjis krvukrvs, pieldzinms pvestam, par vism baltu tautm. Tlku apskatsim o jautjumu vl skki. s jukas vlkie rakstnieki ir tikai vl vairk pavairojui. Latvieu mtoloijai s zias vispirms ir plaki apstrdjis Jkabs Lange sav vrdnc. Pirmo ierosinjumu gan vi ir dabjis no vec Rgas laikraksta Gelehrte Beytrge, kur 1761. un 1764. gad jau tiek daudzinti latvieu dievi. d maz last periodisk izdevum ie dievi drz btu aizmirsti, ja par tiem nebtu ieinteresjies J. Lange un piespraudis savas piezmes klt. Bet J. Langes laikos mtoloija vl nebija nekda zintne, kd vi ar ir vcis materilus bez kritikas un devis izskaidrojumus pc brvas fantazijas, tpat, k via priekgjji aug mint urnl. Lange tomr ir bijis tik godgs, ka vairk reizes ir atgdinjis, ka latviei savus pagnu dievus jau esot aizmirsui, jeb vismaz lietojot tagad viu vrdus citd nozm (I. 17. 288., 289. u. c. 1. p.). Neievrojot to, par vecko un svargko latvieu mtoloijas avotu tomr parasti tura zinmo pielikumu pie vec Stendera gramatikas. Svargkais Stendera avots par latvieu mtoloiju ir bijusi Langes vrdnca, no kuas vi daudz lietas norakstjis glui vrdu pa vrdam. Vi tik ir paplainjis pdj uzskto darbu, bet nemin ne vrdu ne par savu avotu, ne par ziu nedrobu. Stendera gramatikas pirm izdevum, kas bija izncis priek Langes vrdncas, nav vl nekda pielikuma par latvieu mtoloiju. Latvieu rakstnieki ar Ausekli priekgal ir tikai sekojui Langes un Stendera priekzmei. Dievus vii meklja nevis zintnei, bet dzejai. Viu izdomjumi ir dieml ieviesuies ar daos tautas tradiciju krjumos. Pc diem faktiem nu vartu domt, ka no tik nedroiem avotiem latvieu mtoloija nemaz vairs nav iztirzjama. Bet tik bdga t lieta tomr nav. Glui patiesas, kaut ar ne visai pilngas zias par latvieu mtoloiju sniedz pazstamais P. Einhorns 17. gadu simten. o ziu patiesbu apstiprina dadas tautas tradicijas, sevii tautas dziesmas. T tad par latvieu mtoloiju pdjos trijos gadu simteos varam atrast ar droas zias.

3. Indoeiropieu pirmtautas mti.

Ir mums ar kdi novrojumi par tiem pamatiem, no kdiem baltu mtoloija var bt clusies. Latviei, k zinms, pieder pie baltu tautu zara, kas savukrt ir clies no indoeiropieu pirmtautas. Saldzinot dadu indoeiropieu tautu mus mtologi ir jau skui meklt paka, kdi mi ir vecki un kopgi vism mintm tautm. d ce ir uzstdta hipoteze par indoeiropieu pirmtautas mtoloiju. T k nu baltu tautas, dzvodamas tlu no Vidus jras kultras centra, ir uzglabjuas vecku un trku valodu nek citas vl dzvs radu tautas, tad ar baltu mtoloija, k domjams, nebs visai daudz grozjusies un attlinjusies no pirmtautas mticbas. Td apskatsim tuvku o indoeiropieu pirmtautas vrojamo mtoloiju. Gandrz pie vism tautm pasaul atradsim kdas liecbas, ka debesis tiek uzskattas par tvu, zeme par mti. T ar pie indoeiropieu tautm ms sastopam ne
8

vien debess valdnieku jeb tvu, bet ar kdu zemes valdnieci. Pdjai tomr pieder mazka loma un vias vietu ieem neretis ar zemes dievi. Tikpat plai ir izplatts cits mts, ka saule un mness esot laults prs, bet pie dadm tautm mains abu dzimums; pie vieniem (p. p. seniem grieiem un romieiem) saule ir vrieu un mness sievieu dzimuma, pie otriem mness ir tvs un saule mte (p. p. pie ermiem un seniem semtiem). Pie indoeiropieu tautm pdj mt zinma loma vl pieder Debess jeb Dieva dliem (sal. grieu Dioskrus), kuiem stv pret Saules meitas. Ar sauli var vl vest sakar rta blzmas dievieti, kuu ar pazst daudz indoeiropieu tautas. No debess pardbm uz pirmatngo cilvku vislielko iespaidu ir atstjis prkons, no kua ir clus dadas dievbas. Tpat bija savi dievi, kas valdja par vju, uguni un deni. Nav tomr jdom, ka visas pirmatngs indoeiropieu dievbas btu clus no dabas spkiem. Bijui vl dievi, kas cilvkam paldzjui visdos darbos un visdas stvokos. Par zemkopbu, lopkopbu, medbu, zveju, laulbas dzvi, cilvka likteni par visu gdjui savi dievi. Saldzinot dadu tautu ieraas, ms atrodam ar dievbas, kas uzrauga maucbu, zdzbu un slepkavbu. Dai dievi dzvojui zinmos kalnos, meos, deos un akmeos. Bijuas vl visdas apgabalu un mju dievbas. Ar nieu noejamo vietu dieviete un latvieu Mslu mte (sal. romieu Sterculinius) nav nekdi izmumi mtoloij. Lai gan pdj laika mtologi vairs nepiei senu un dvseu kultam tik liela vecuma, k tas agrki tika darts, tomr neviens neliedz via liels nozmes. Mirum dvselm pirmatng cilvka fantazij pieder ievrojama loma. No tm, k jau teikts, bs clies aug mintais veu kults ar dadm apakzemes dievbm. Vei nk sakar ar cilvkiem virs zemes un paplaina ar dau dievu darba lauku. Mi par dabas spkiem, senu dvselm un visdiem dzves apstkiem biei vien samaiss, un tautas dzejnieku fantazija ldz ar patapintiem citu tautu mtiem tos sajauc vl vairk. Pa daai to jau redzjm pie aug mints Laimas. Mtologi dom, ka ie indoeiropieu senie dievi nav vl bijui pilngi antropomorfizti, t. i. pieldzinti cilvkiem. Nav viiem visiem bijis ar seviu nosaukumu, jo tikai retumis dieva nosaukums sniedzas ldz indoeiropieu pirmvalodai. J nu di nosaukumi attiecas uz pirmvalodu, tad vii vispirms parasti ir nozmjui debesis, prkonu, sauli, mnesi, rta gaismu, zemi u. t. pr. Daos apgabalos bs ar bijui dadi mazk ievrojami dievi. T tad indoeiropieu pirmtautas mtoloija nav vairs atradusies pirmatng preanimisma stvokl. ie dievi nav ar vairs auni daimoni, kui neretis tiek domti visdu zvru veid, jo dievu ar zvru izskatu indoeiropieu tautm nav samr daudz. Tpat nevar teikt, ka pc dievu skaita un dadbas mtoloija btu nabadzga. Pazstam angu etnografijas mcbas grmat ir teikts: Vienkras un neattsttas tautas, kuas stv uz zema civlizcijas stvoka, pazst parasti tikai maz sargu dievbas. Jo vairk sareta ir civlizcija, jo lielka ir tendence uz politeismu (C. S. Burne, The Handbook of Folklore, London, 1914).

4. Baltu jeb aistu pirmtautas mti.

No diem miem tad nu ar bs attstjusies baltu pirmtautas mticba un, k vrojams, bs ar gjusi kdu soli uz prieku. Td pa ce no baltu mtiem bs atkal clusies latvieu mtoloija. T tad latvieu dievi bs gan vl tlku atruies no pirmatngajiem daimoniem,bet k jau aug mints, stvs vl tuvu indoeiropieu
9

senajm dievbm. To ievrojot, ne vien latvieu valodai, bet ar latvieu mtoloijai ir liela nozme indoeiropieu senks kultras izptan. Jau aug ir mints, ka indoeiropieu pirmtautai nebs bijui viss viets glui viendi dievi. Tpat ir novrots, ka pie senajiem priem un leiiem dados apgabalos ir bijuas dadas dievbas. Pie latvieiem sastopam tdu pau dadbu. T, par piemru, tikai auggaliei, k liekas, ir cienjui siu, un tikai kurzemnieki ir pazinui ekatas. To ievrojot, gan nevar bt ne runa, ka pie priem, leiiem un latvieiem btu bijusi glui vienda mtoloija. J nu vism baltu tautm nebija viendas ticbas, tad nevarja bt ar tdu priesteu, kas valdjui par vism mintm tautm. das lietas zina ststt sevii aug mintais Simons Grnaus, kamr vecks un droks chronikas vsta par pastvgiem asiainiem kaiem baltu tautu starp. Mint priesteu valdba par vairk tautm btu ar k izmums vis ziemeu Eiropas vstur. Iepazinuies ar tiem pamatiem, uz kdiem ms varam prbaudt chroniku zias par mtoloiju, priesim tagad uz chronikas daudzintiem baltu tautu dieviem. .Par seno pru ticbu Pteris Dusburgs raksta 14. gadu simtea skum : Malddamies vii tura katru radtu lietu par dievu, k: sauli, mnesi, zvaigznes, prkonu un etrkjus ldz pat vrsim. Tpat ar leii pc dadiem veciem rakstiem esot pielgui prkonu, sauli, mnesi un citas radtas lietas. M. Mosvidijs raksta 1547. gad : Daudzi ldz im vl glui atklti turas pie elkudievbas: citi parda dieviu godu kokiem, citi upm, citi skm, citi citm lietm. Citi pieldz Prkunu u. t. pr. Par auggalieu miem raksta kds jezutu misionrs 1613. gad: iem ir dadi dievi, viens debess, viens zemes dievs, apak kuiem stv citi dievi, k: zivju, lauku, labbas, drzu, lopu, zirgu, govju un citu vajadzgu lietu dievi. Ar iem cittiem varam saldzint P. Einhorna zias par Baltijas latvieu miem, kur lasm, ka latvieiem bijui dadi dievi un dievietes, k: debess, laika, prkona, zibeu, jras, vju, uguns, lauku jeb truma, drzu, lopu, trpu un ceu dievi. Cit viet vi raksta, ka latviei pielgui sauli, mnesi, prkonu, zibeus un vjus, ar iem blakus viiem vl bijui citi dievi un dievietes, k Jras mte, kuu piesaukui zvejnieki, Lauka mte, kuu piesaukui arji, Mea mte, kuu piesaukui mednieki, Cea mte, kuu piesaukui ceotji, Drzu mte, kuu piesaukui sievas un mjas mtes. Tre viet, piemindams lielkos latvieu dievus, Einhorns raksta: Viens ir bijis puu, labbas un citu zemes augu dievs, kuu pielgui ar sevim ceremonijm. Otrs bijis debess un zemes dievs, treais jras dievs, ceturtais kuinieku dievs, piektais aku un upju dievs, sestais bagtbas dievs u. t. pr. Tpat viiem bijis savs prkona un negaisa dievs...... Pc m zim ms redzam ne vien radniecbu baltu tautu mtoloij, bet ar pdjs lielu ldzbu ar senajiem indoeiropieu miem. Nav mums pamata aubties, ka s zias btu kda iemesla d tm sagroztas. 17. gadu simten tiek piemints pie latvieiem ar debess dievs, kua, k jau mints, vecks chronikas nepiemin, jo pc viu vrdiem pagni pielgui velnus (coluerunt Daemonia pro Diis. I. Menecius De sacrificiis et idolatria veterum Borussorum, Livonum, aliarumque vicinarum gentium).

10

5. Debess tvs un Zemes mte.

Kas tad nu gan ir bijis tas vecais debess valdnieks jeb Debess tvs, ku, k jau mints, ir mekljams ar latvieu mtoloij, un kua eksistenci apliecina katou priesteris un P. Einhorns? Uz o jautjumu dod mums atbildi msu tautas dziesmas. Vai, Dievii, Debess tvs, Ko sapos es redzju! 9291. Bagtie pie Dievia Mani stda kaeps. Dziru savu Debess tvu Mani ar mekljam. 31167. Dievs to zina, Debess tvs, Kur bsim citu gadu. 269. v. is baltu tautu Dievs (leitiski: Dievas, prsiski: Deiwas) jeb Debess tvs ir pc skam un nozmes rada ne vien ar latu vrdu deus (dievs), bet ar ar sanskrita Djus pit, grieu Zeus patr un latu Jupiter jeb Diespiter. T tad latu Jupiters saskan ar msu tautas dziesmu Dievu, nevis ar Jupi. Vrds dievs ir aizemts ar somu valods (somiski: taivas, igauniski: taevas, lbiski: tvas) un nozm tur tikai debesis, no k redzam, ka dabas pardbas un viu dievbas senk parasti apzmtas ar vienu pau vrdu. Vl tagad kd mkl Dievs zmjas uz debesm. Spriks pie Dieva, spriis me, simtkjis ezer (zvaigzne, zais, vzis). Kristgu ticbu pieemot, is vecais debess dievs prgja pie vism trim baltu tautm kristga Dieva nozm. Latvieu tautas tradicijs Dievs ir tikai pavrds, nevis sugas vrds, kd ar citas dievbas nekad netiek sauktas par dieviem; sal. p. p.: Sper, Prkon, sausu koku, Liec zaami salapot; Sodi, Dievs, aunus audis Dod labiem padzvot. 27359. Lgo Dievis ar Prkonu, Es ar savu bleliu. 32955. Tautas dziesms atrodam daudz un dadus skumus par o veco Dievu jeb Debess tvu. Viam ir plats (33255) jeb kupls (8135) mtelis, visvairk pelkas krsas (335325), ar no zala zda (32953. 33682, 4) un sudrabots (33254. 33682). Vi ns vl jostu (29436. 29579. 33140 v.) ar zobenu (9097. 34043, 20. 29436. 30074, 2. 31754. 33140 v.), pie reizes ar rudzu rogu cepurti (32555), zau zu nzdodziu (33997), baltus svrkus un baltu spiei (32913). Pc vienas tautas dziesmas (33652) vi ir mazs vri, bet gudrs via padomi. Dievi stv pagalm vbotnu krmi (8050. 13232), gu nakti liela cea mali, cemala krmi (26060. sal. 9123) un dus launagu (32800). Parasti vi jj uz zirga, bet neretis ar brauc kamans un ratos. Via zirgi ir dadas spalvas, k jau visprgi ieslavtie tautas dziesmu zirgi. ie zirgi pards neretis ar citdos veidos, gan k melni sui (33647), gan k melni krauki (33690), gan ar k melni vri ar baltiem ragiem (33862). Dieva kumeliam ir ad un tad ar zvaigu deis mugur (17833. 33655). Dievi ne vien ldzins cilvkam, bet dara ar visdus via darbus un neretis lien via istab (19713. 33255). Vi l ldumu (28854. 33657), iet st ar stuvti (279534. 28016. 28028), jj piegu (738. 29176),
11

tura savu klti (8243), dze kzs kop ar audm (16095, 1), kopj savu apiu drzu (19487), kas atrodas pie Dievia nama durvu (19491), kur aug kupls ozoli (34127), un dara alu (8082). Dievi paldz cilvkam viss liets un visos darbos, iet pat par kalpu (11776) un ir sevii vrieu patrons. Vi aprunjas ar Laimu, Mu un Sauli, strdas ar tm un ir sevii ar Sauli, ar trs dienias, trs naksnias ienaid. da ienaida iemesli ir dadi. Reiz Saule laida Mneam ar sudraba akmentiu (34016), citreiz Saules meita prlauzusi Dieva dla zobentiu (34019). Bieki vaingi ir tomr pai Dieva dli, kas nomaukui Saules meitas gredzentiu (34017), salauzui Saules meitas vainadziu (34018) jeb apgzui Saules meitas kamanias (34020). Ienaids ar Laimu jeb Dklu ceas vai no strda auu likteni lemjot (9242. 10042. 9459), vai ar no t, ka Dievs Laimai (Dklai) saslaucja godjamu nzdaudziu (34015). Ar Prkonu Dievs lgo (32955) jeb danco (24044). tautas dziesmu Dieva aprbs un nodarboans gan stipri atgdina paa tautiea aprbu un saimniecbu, turpret via savdie zirgi un via sakars ar Sauli un Prkonu liekas bt atmias no tlkas senatnes. K Laima, t ar tautas dziesmu Dievs ir jau stipri prgrozjies zem kristgas ticbas iespaida. Pagnu laikos Dieva vara gan nebija ne tik liela, nedz ar tik populra k msu tautas dziesms. Vecks chronikas daudzina Prkonu par lielko baltu dievu, bet jau P. Einhorns pazst kdu debess un zemes dievu (Gott des Himmels und der Erden), kas droi vien bs tas pats tautas dziesmu Dievs, jo tur ir ar skaidri teikts, ka zeme piederot Dievam (1901. 32955). Sevii viam pieder kalni (30336), kuus vi pats dara jeb audzina (31777 80). is Dievs stv ar viens pats par sevi un nav viam nekdu skaidru eneloijas sakaru ar citm .dievbm. Tautas dzejnieks dzied: Ne tev sievas, ne tev brnu, kas tev vecam maizi dos? (33678). Ne tev tva, ne mmias, ne tev savas lgavias (33679). Pa daai to varam izskaidrot ar paas dievbas pirmatngo dabu, pa daai ar kristgas ticbas iespaidu. Par Debess tva sakaru ar Zemes mti liecina tikai vairs seko mkla: Augsts tvs (debess), plata mte (zeme), traks dls (laiks), akla meita (nakts). Skat. A. Bielenstein, 1000 Lett. Rthsel, 134. Dieva mte, kuu piemin tikai kdas trs dziesmias, bs laikam aizemta no krieviem, jo vien variant via saskan ar Mas mti (33793). Ar dadu matronu kults, par kuu vl runsim uz prieku, varja pabalstt du dievbu. T, par piemru, vien dziesm Dieva mte kaujas ar Velna mti (34054). Ja nu Dievam nav brnu, k aug mints, tad nevaram ar vairs itin droi apgalvot, ka tautas dziesmas tura Dievu par t saukto Dieva dlu tvu. Vismaz par Dieva dlu mti nav mums nekdu ziu. ie Dieva dli, k jau ir aizrdts, atgdina ar saviem zirgiem ne vien Dievo sunelei pie leiiem, bet ar seno grieu Dioskrus un seno indieu Avinavus. Ka Dieva dli nozmtu ausekli un vakara zvaigzni, k dom V. Manharts (W. Mannhardt), jeb mkou dievus, k izskaidro H. Blenteins, tas pc tautas dziesmm nebt nav pierdms. Pie vism mintm tautm Dieva dliem pieder stu loma Saules un Mness precbs. Vii jj parasti uz zirgiem un dareiz ar pai pards zirgu veid. Var jau bt, ka Dieva dli pie indoeiropieu pirmtautas ir attstjuies no rta un vakara zvaigznes, bet latvieu mtos das lietas nav vairs skaidri redzamas. T tad pie latvieiem Dieva dli jau bs prnkui k tlku attstbas mtiskas btnes, kd ar nevajaga tm meklt msu tautas dziesms tdas lietas, kdu tur patiesb nav. Drzk jau tad ir taisnba L. Brziam, ku aizrda, ka pc kdas mklas Dieva dls nozmjot gaismu. Nerbja, nedimdja, te atbrauca Dieva dls (gaisma). Bet pc man pazstamiem variantiem is Dieva dls nozm sauli. Dai mtoloijas pttji dom, ka jau indoeiropieu

12

pirmtauta esot daudzinjusi Dieva dlus k mtiskas btnes, kuu pirmos skumus tauta laikam jau bijusi aizmirsusi. Nav mums nekdu liecbu, cik Dieva dlu sti ir bijis. Visbieki tautas dziesmas daudzina vai nu glui vienkri Dieva dlu, jeb visprgi Dieva dlus. Neretis sastopam ar divus Dieva dlus (33766. 33976. 34023), kas vartu bt atmias no senlaikiem. Viena dziesmia noteic pat glui skaidri, ka Dieviam etri dli, kuiem esot di vrdi: Mikuii, Andruii, Pteri, Pvuli (33734, 2). Diezgan biei turpret daudzina Jnti par Dieva dlu (329029). ie Dieva dli ar noteiktiem vrdiem ir attstjuies, k redzams, zem kristgas ticbas iespaida. Cits dziesms ir mums vl skaidrkas liecbas par kristgu ticbu. Viena dziesmia ststa, ka ziemsvtkos Dievs, piedzima, lieldien pli kra (33295). Pc divm citm dziesmim (339678) ar daudz variantiem Dievi dls zelta krustu vcinja. Var jau bt, ka is zelta krusts zmjas uz zvaigznm, jo krustiem auga ceam saknes (t. i. koka saknes mea ce), krustiem zvaigznes debess (32824) un es redzju zelta krustu (var.: zvaigu sietu) vid gaisa grozmies (33780). Tomr pats krusta nosaukums, k ar via sakars ar Dieva dlu, nk bez aubm no kristgas ticbas. K Jnti dareiz sauc par Dieva dlu, t ar vien dziesmi (32) ma Laima ir Dieva meita. Visas s dziesmas par Dieva dliem ar zinmiem vrdiem, par Dieva mti un Dieva meitu pieder, k jau teikts, pie lieliem retumiem un nav attiecinmas uz seniem laikiem. Pret Debess tvam stv Zemes mte, kas pc V. Manharta domm esot senk turta par augu mti un zvru radtju. Vlku via gan maz vairs izrs no Veu mtes; tomr st apakzemes jeb vias saules valdiniece liekas bt Zemes mte, no kuas ar audis izldzas ilgku dzvi virs zemes. Gana ldzu Zemes mti, Rok maku turdams: Dou simtu dlderu, Atlaid manu augumiu. 27340. 1120, 2. Atvadoties no tva un mtes, mirstoais cilvks sveicina Zemes mti. Ar Dieviu, tvs, mmia, Labvakar, Zemes mte, Labvakar, Zemes mte, Glab manu augumiu! 27521. Ar tlk dvsele paliek Zemes mtes glaban. Mte, mte, m mte, Ne t mana ma mte, Zemt mana ma mte, Glab manu augumiu. 27730. po mani, mmuia, Neba mani daudz posi; pos mani Zemes mte Apak zaa velnia. 27406. Pc Langes vrdncas (L, 212. 1. p.) latviei prasjui no Zemes mtes ar savas pazudus lietas. Tas pats Lange piemin, ka Zemes mtei vl kalpojuas svtas
13

meitas I., 555.1. p.). Vecais Stenders turpina, ka s svts meitas pa naktm izpildjuas saviem cientjiem visdus darbus. Svtas meitas ir tomr bez aubm jaunka pardba latvieu mtoloij, jo pirmkrt vias netiek mintas tautas dziesms, izemot pra nedrous piemrus, un otrkrt tpat svts (no krievu c), k ar meita (no vidus vcu meit), ir aizemti vrdi. Visprgi var sact, ka Zemes mtes loma ir palikusi oti niecga un par tuvku sakaru ar Debess tvu nav vairs uzglabjus nekdas plakas zias. Zemes mtes nozmes ierobeoana bs jau ieskusies priek kristgiem laikiem, kad valdana par zemi bs prgjusi vec Dieva zi (1901. 32955.). Ar pie leiiem vecs emnas viet i ieviesies emepatis. Tomr pavisam nepareizi sprie tie rakstnieki, kas dom, ka Zemes mte esot clusies no Veu mtes. Jau aug ms redzjm, ka visi fakti liecina pirms vecumam par labu. Hpelis (Topographische Nachrichten, IV, 382. 1. p.) raksta, ka vl via laikos Valmieras apri cienta Zemes mte (Erdgttin). Viiem ir ieraa ieogot kdu vecu koku, jeb tuku laukumu, sevii kur senk nodegusi kda ka, jeb kdu mazu krsmatu, un tur ziedot Zemes mtei no pirm piena, sviesta, vilnas un naudas. 23. aprl vii tai kauj melnu gaili, kdam nolkam uz t laukuma ir seviis ziedojams akmens. Tdu vietu, kas viiem ir itin k mjas sargu dievs, vii cien oti augstu: prkpt par stu un noraut tur kdu zemeni jeb aveni, iecirst tai svtaj kok u. t. pr. ir viu acs noziegums, no k ceas nenovrama nelaime jeb piepa nve. mticba ir pie ejienes zemniekiem oti veca; via ir laikam kopga pie latvieiem, lbieiem un igauiem. Pdjie mi gan oti atgdina siu un Mjas kungu, kd varam aubties, vai visas s zias btu saistmas ar Zemes mti.

6. Debess dievbas.
Vec teika par Saules (ar leitiski un prsiski saule) un Mness (leitiski menuo un prsiski menig) laulbas dzvi ir uzglabjusies tpat pie leiiem, k pie latvieiem. Pc leiu dainm Saule naidojas ar savu neuzticamo vru Mnesi, kas iemljis rta zvaigzni (aurine). Latvieu tautas dziesmas daudzina Mness precanos ar Sauli, kas pards sevii savstarpg kaitinan. Saule senk bijusi meita (3380910) jeb brte (33869) un Mness viai nojma vainadziu (33810). Tlku ms dzirdam, ka saule mk un Mness dzenas tai paka (33866). Saule meta audekliu, bet Mnesti lkdams sajauc Saules audekliu (33941). Mnesim tomr ir vairk jcie no Saules, kas ir stiprka. Saule bra Mnestiu, kam tas savu augumiu nakti vien maldinja (33846) ; Mness atbild: Tev dienia, man naksnia (33909). Saule kla Mnestiu (339257), ka tas nosaldja Saules sto rou drzu (33927). Saule laida Mnesim ar sidraba akrniu, kam tas gaii nespdja tumaj naksni (33928). Saul sacirta Mnestiu ar aso zobentiu, kam atma Auseklim sadertu lgaviu (33950). Bet ar Saule, k liekas, nav pastvga lgava, jo ar Dieva zirgi, Dieva rati, gaid Saulti iesdam (33799). Latvieu tautas dziesmas tomr daudzina daudz vairk Dievu dlu (leit. Dievo sunelei) un Saules meitu (leit. Saulytes dukrytes) precanos, kui pastvgi kaitins, greznojas un izpilda visdus darbus. Izemot Dieva dlus, starp Saules meitu preciniekiem vl ir pieminti Auseklis (33745. 33836. 33857. 34001), Auseka dli (33946. 33795. 34009. 34026), Mness (33865. 33745, 1. 33849), Mness dli
14

(33803. 33995), Dievi (34043, 7 un 23), Vj (33798), Vja dls (33983), Prkons (33891) un Prkona dls (33834). Mness dli liekas bt vecas mtiskas btnes, jo daos ir kds vecs mjas vrds Mnesdls. s debess precbas ir atkal oti vecs mts, kas bs mantots no indoeiropieu pirmtautas. Par dm precbm ir uzglabjus atmias pie vairk tautm, un precjam ir e parasti Saules meita, kamr precinieki mdz bt dadi, k jau redzjm ar msu tautas dziesms. Saules aprbs ir taists visvairk no zelta un sudraba. Via ns vai nu zelta sagu (339345), vai ar Jras meitu austu sagu, izraksttu zelttiemi dzpariem (33790). Tlku viai ir zelta kurpes (33951. 33992) jeb zelta pui (33931) un sudraba ieloki (339301), zda kleita un sudraba vaiags (34027). Via rbjas sudrabota (337854. 34014) un jo ap vidu jostu (33750. 33827), kas atkal ir zelta (33820). Dareiz Saulei ir ar zda svrki (33791. 33866), balts krekls (34028) ,zelta kronis galvi, vaska kurpes kji (33917), pilni pirksti abas rokas zelta grieztu gredzentiu (33932). Via brauc gan kamans, gan ratos, ar dada skaita un dadas spalvas zirgiem. Saule tek par siliu ratios, par jriu laivi (33811). Via izpilda ar visdus sievieu darbus. Saule au (83907) jeb met audeklu (33941), ,/darina sagas (4385), pin vaiagu (33942), vel villntes (34025). Dareiz Saule kokles skandinja, austri sddama (33924) un noiet zeltbolu mtdama (33881). Ldzgi Laimai via gd par audm un ldzgi Veu mtei aizvada dvseles uz viu sauli. Via, redz, kas notiek cilvka dzv (33991) un zina via mu (33744). Saules aprbs gan mums atkal atgdina tautietes drbes un rotas lietas tautas dziesms, turpret oti veci mti ir tie, ka Saule brauc jr ar laivu un ka via visu zina, kas pasaul notiek. Saules noieanu senie latviei ir svtjui un nav tad izpildjui dadu darbu. Par o ierau liecina ar sekos tautas dziesmas. Ne svtdienas nesvtju, Ne Saulti norietam. 6843. 25535. 27593. Svtjiet, jaunas meitas, Kamr Saule norietja, Kamr Saule nosapra Sudrabia pirti. 6846. Tautas dzejnieku fantazija piei Saulei pie gadjuma ar dadus radus un kalpus. Rit riti, Mnesti, vrtius vrti, nu nk Saulei trejdi viesi: nk tvs, nk mte, nk blelii, nk mazas msias k magontes (33896). Saultei kalpo kalponte (33805. 34024), jumpravias (33770), kalpi (33734), jungi (33911), sulainis (33884) un strmanis (33890). Nav nekdu aubu, ka ie radi un kalpi ir vlku laiku pielikumi, kdus sastopam turklt oti reti. Saules kalpi zmjas ar vl uz jaunku laiku amatiem un visi ir nosaukti ar aizemtiem vrdiem. Pie tda paa vlka Saules mta paplainjuma pieders laikam ar Saules dls (33842), kuam Saule ved ar vedeklu (34039, 1922). oti vecas mtiskas btnes ir turpret Saules meitas, rasas rotu valktjas (5729), kuas varam attiecint jau uz indoeiropieu pirmtautu. Saules meita ir t pati, kas indieu Sro duhita, kuu prec aug mintie avinavi, kui jau aug ir minti k indieu Dieva dli. Ar grieu Hliades nebs iamas no tm pam Saules meitm. Vias ir tdas paas nenoteiktas mtu btnes k Dieva dli un liekas bt tikai pdjo pretstati. Kaut ar viena tautas dziesma nosauc Sauli par meitu mti (33766), tomr nekur nav runas var Saules meitu tvu. Vecais Stenders gan raksta, ka pc latvieu mtoloijas no Mness un Saules laulbas esot radus zvaigznes, bet nav mums nekdu drou liecbu (sal. Lercha-Pukaia Pasakas,
15

V, 111. 1. p.), ka Saules meitas btu zvaigznes; tpat ms nezinm, no kdiem avotiem Stenders smlies s zias. Pc tautas dziesmm ms tikai zinm, ka Mnesti zvaigznes skaita, vai ir visas vakar (20922). Turklt dai mtologi mekl zvaigzns Dieva dlus un pc tautas dziesmm rta svaigzne ar vakara tie Mnea kumelii (33898. 33854). Ar tdu pau tiesbu ms vartu turt Saules meitas par veiem, jo ja ar saulti lietus lija, tad Saules meitas (var. velniei) kzas dzra (27798, 1). Saules meitai ldz ar Zemes mti un Veu mti ir ar kapa atsldzia (27519, 2). Par Saules meitu skaitu ir mums atkal oti dadas zias. Te zio, ka Saultei viena meita un t pati esot brente' (4368) un stvot vaiag (59741) jeb tiekot tauts vesta (13732), te atkal run par divm (4368, 1. 33805) un trim Saules meitm (33943). Visvairk tomr ir apdziedtas glui vienkri Saules meitas jeb ar vienskaitl Saules meita. Pc dam dziesmm Saules meita ar slkst (33969. 33983), jeb ir noslkusi, zelta kannas mazgjot (33822. 34002. 33847. 34010. 34012) un crultis nes Dievam ziu, ka Saules meita nomirusi (2647). Drzk gan e bs jdom par saules gaismu (viena meita) jeb saules stariem (vairk meitas), kas vakaros slkst jr. K Saulei ir savas meitas, t atkal Mnesim ir dli (22049. 33803. 33995), kui jau ar aug ir minti. Vairk indoeiropieu valods rta blzmai ir ldzgs nosaukums (sanskrita uas, grieu os jeb auos, latu aurora, leiu auszra), kas ar pc fontikas stv savstarpg radniecb. Pie vism mintm tautm is vrds nozm ar dievbu un turklt sievieu krtas. Visi mintie vrdi saskan ar ar latvieu Austru. R. Aunings turpret Austras viet tura siu par latvieu rta blzmas dievbu. Pret pdjo izskaidrojumu tomr run vairk apstki. Pirmkrt dievba pie vism mintm tautm ir sievieu krtas, un tda ir jgaida ar latvieu valod, kur sastopam vl sevii daudz dievieu. Ar abi rta gaismas nosaukumi latvieu valod rta blzma un austra ir sievieu krtas. Otrkrt pc fontikas nav nekdu aubu, ka ar leiu Auru un citm mintm rta blzmas dievietm saskan Austra, nevis si. Trekrt si pie latvieiem ir zirgu patrons un nav nekdu drou aizrdjumu, ka vi btu ar gaismas dievs. Ceturtkrt si ir aizemts no krievu valodas (ce), jo ir sastopams tikai uz krievu robem un viengi ar nedabgo pamazinmo piedkli i (sal. R. L. B. Z. K. XV. Rakstu Krjums, 48. 1. p.). Austras svtnca, k vrojams, bijusi Raunas Mrsnnu Austria (tagad iesaukta Radzia) mjas zem uz neliela kalna blakus Austria ezeram. is kalns liekas bt augstk viet tai apgabal. Viu sauc parasti par veco Austrenes kapstu un gadu sedesmit atpaka tur vl esot aprakti li. Jau pai nosaukumi Austri un Austrene skaidri zmjas uz Austru. Hpelis ststa, ka Jura (23. apr.), Brtua (24. aug.) un Mia (29. sept.) diens te zemnieki sankui no tliem apgabaliem (aus abgelegenen Gegenden) un nesui uz krsmatas (auf einem Steinhaufen) vaskus, vilnu un tam ldzgus upuus, kuus tad vlku samui nabagi (Topographische Nachrichten, III, 159. un 160.1. p.). Veci audis vl tagad atmin, ka senk e nkui malniei jeb katoi un nesui pie rta blzmas dvanas, k: vilnu un damas lietas, uz krsmatas, kua ar tagad atrodas kalna gal, pa kapstas vid. audis sankui jau dienu priek dvanu neanas, un guljui par nakti Austria, tagad saukt Radzia, rij. Pai turieniei neesot vairs iem upuiem ticjui, kd laikam ar Raunas mctji atstjui veco krsmatu neaizkartu. Ststa, ka viens palaidngs puika reiz aiztaisjis par nakti rijas logu, un dvanu nesji, neredzdami gaismas, piecluies tikai pc saules lkanas, par ko bijui oti dusmgi. Pc t visa varam vrot, ka Austrene bijusi vis Vidzem ieslavta Austras svtnca. Ar tagad vl audis ststa, ka Austrenes kalns esot redzams pat jr, un ka kuinieki pc t vrojot ceus.
16

Vecs chronikas tura Prkonu (ar Prkonis un Prkaunis, leiu Perkunas, pru Percunis) par lielko baltu tautu dievu. Mums tomr ir oti jaubs, vai is Prkons bijis augstks par Debess tvu, lai ar pirmais btu bijis populrks. Ldzgus dievus ms vl sastopam pie krieviem (), senindieiem (Pardanja) un senskandinaviem (Fjrgyn). Valodnieki ir lkojui izskaidrot o nosaukumu gan par oti augstu dievu, gan par ozolu dievu, gan ar par prju (no prt, leitiski: prti, slaviski ). Pc fontikas tomr visiem iem izskaidrojumiem ir vl ri ce. Uz ozolu dievu vartu zmties tas apstklis, ka prkona debeus tauta sauc par ozoliem. Prju atkal atgdina bargais prkons, kas baas un vaj aunus garus. Pdj laik Prkons un Dievs vairs netika irti un audis neretis sauc Prkonu gan par Dieviu, gan ar par Veco tvu. K tikai prkonu dzird rcam, t audis mdz sact: Prkoni, Dievi jeb Vecais tvs kjs. Abi pdjie Prkona nosaukumi ir sastopami ar tautas dziesms (sal.: 33700. un 33699. 3371820), bet parasti tomr tautas dziesmas izi stingri Prkonu un Dievu (9133. 24044. 32955. 27339. 33717. 33756.). Tad vl tautas dziesms ir runa par etriem prkoniem (32486) un pieciem Prkona dliem (33704, 36 un 8) jeb pieciem briem (337089. 33704, 5 v.). T ar niei pazst piecus prkonus un etrus vadous. Tpat pc latvieu un nieu miem prkons sjot ar bekas. Mtoloij ir sastopamas, k zinms, daudz negaidmas ldzbas, kd ar eit var bt atlieka no kda oti veca mta, bet nevis tikai nejaus ldzgs gadjums. Vien dziesm (32486) ms lasm, ka visi etri prkoni jrmal kzas dzra. No pieciem Prkona dliem ir vispirms laikam izvrtuies sei (33704, 7. 33709, 2), kui prgja biei daudzint skaitl devii (337034). Devius dlus sastopam tikai divs dziesmis, kuas abas turklt ir varianti, kamr par seiem dliem ir runa tikai divos variantos. T tad priekroka iznk pieciem dliem. No iemlta skaita 9 gan nebs prgjui uz seiem un pieciem. ie bri parasti spe, rc un zibina, daos variantos ar lai miglu. Prkona dliem ir pieminta ar mte (33703. 33708) un msa (33708 v.), kuas pin sietus un sij smalku lietu. Prkona dlu msas viet ir sastopamas ar Prkona tva meitas (33699), pc vienas dziesmias trs (33890), kuas esot sadertas Dieva dlam, Ausekam un Saules strmaam. Prkona mte un meitas liekas bt atkal vlku laiku pielikumi, kui ar sastopami tikai pra dziesmis. Tomr ar Gelehrte Beytrge (1761, 61. 1. p. ) pazst Prkona mti, kas vakaros vedusi Prkonu pirt un mazgjusi viu no putekiem. Vecks tomr bs mts, ka Prkoniem pieciem briem ir bijusi viena msa, jo ar leiu mtoloij, astoiem Prkou briem ir viena msa. Par to liecina ar sekoa dziesmia: Kaljs kala jri, Dzirksteltes gais lca: Pieci bri vieni msi Vaiaciu kaldinja. (33730, 1) Pc piemra var domt, ka tas kaljs, kas kala debess jeb jri, bs visprgi emot Prkons. Ar viena mkla (Blenteina Nr. 432) liecina to pau: Kaljs kala debess, ogles bira Daugav (prkons un zibens). Bet ja kd dziesmi (33729) ir teikts par o kalju ar oglm: T jau msu silta saule, savus starus mtdama, tad t nevar bt sta tautas dziesma. Pret to run ar sekoais piemrs: Kaljs kala debess, Daugav oglis bira: Saule lika meitiai
17

Pra vku zelt kalt. 33721. Visprgi is kaljs parasti strd Dieva dlam un Saules meitai, t tad nevar bt ne Dievs, ne Saule. Turklt izteikums: T jau msu silta saule nemaz neatgdina tautas dziesmu valodas. Tas ir izskaidrojums, kas ir vajadzgs mtologiem, nevis tautas dziedtjiem. Cit dziesmi (33709, 1.) tautiete ldz Prkonu, lai sta vienu dlu, kas paldztu o riu trcint. Pc s dziesmias ir lkots izskaidrot, ka viens Prkona dls esot dziedtjs. Bet dziesmi ir glui vienkri sacts, lai Prkona dls ar savu rkanu paldztu dziedtjai trcint laukus. Runjot par prkonu un lietu, nevaram piemirst ar varavksnu, kuu vecie latviei turjui par lietus dens apgdtju debess. Varavksna scot no upm un ezeriem deni, kas paceoties mkoos un nkot atkal par lietu zem.

7. Dabas spku dievbas.

Starp Saules meitu preciniekiem ms gan jau sastapm Vju un Vja dlu, bet daudz plaki tomr ir pazstama Vja mte. Viu jau piemin P. Einhorns, Lange un Stenders un biei vien to daudzina tautas dziesmas un pami vrdi. Pc Einhorna vrdiem Vja mte gdjusi par laiku. Tautas dziesms via svilpo (30806. 30846) jeb stabul (12490) un au jr baltus audeklius, kur ir niedru ieti, putu audi (31003). Ja saceas liels vj, tad viu ldz iet gult (2059. 2866. 27438. 30730. 340501). Vja mte gd par visdiem maziem zvriem un putniem, slauka dievbm ceu (33985) un grieas viendi un otrdi, Dieva namu slaucdama, Mnestia istabiu (34049). Via tiek saukta ar liel Vja mte un zem vias valdbas stv kalpontes (1350). Minna Freimane no Cravas ir vl piestjusi du dziesmiu: Vja mte, Vja mte, Aiztais savas nama durvis, Lai nedzird stije Tavus dlus baamies. 34052. Jau aug ms redzjm, ka Dievam un Prkonam ir dli, bet Saulei un Jras mtei meitas. To ievrojot, jdom, ka nav sta tautas dziesma. Vja mtes dli e bs laikam emti no pazstams Andersena pasacias. Vja dls (33983) turpret nav apaubms, jo ar Vj (33789) ir kda mtiska btne, un leiu Vejopatis liekas bt vecks par latvieu Vja mti. Uguns kults, k liekas, ir taut ilgki uzglabjies, lai gan Uguns mtes tautas dziesms neesmu atradis. Pdjo piemin tikai mi (Jelgavas Rakstu krjums, II, 82. 1. p.) pamie vrdi (Treilands, Nr. 610), Lange un Stenders, kamr P. Einhorns raksta tikai visprgi par kdu uguns dievbu. Uguns mtes vietu ieem vlku Lrancis jeb Labrencis (t. i. sv. Laurencijs) un Labrena dienu (10. augustu) sauc ar par uguns dienu. Mint dien Uguns mte gribot atpsties (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, 6, 40. 1. p.), kd tad mj senk nekurinjui nekdas uguns, sevii nedrkstjui cept bolus. Ja ai dien kuot mj uguni, tad tai gad izceoties
18

ugunsgrks. Ja cepot bolus, tad neaugot vairs boli. Pc tautas dziesmm ugunij senk ziedota vista ar ciem, k redzam no sekoa piemra: Dedzi, dedzi, uguntia, Tu nezini, ko es dou: Es tev dou baltu vistu Ar visiem cliem. 33243. 34128. Vl tagad no Vidzemes Malienas raksta Latvijai (1913. g. Nr. 191) kds korespondents: Pa Labreniem vl oti daudzs sts piekopj pagnu laiku ceremoniju, lai izsargtu mjas no ugunsgrka. Rt priek saules lkta mjas saimnieks, neviena neredzts, dodas rij. Vien rok nes trauku ar deni, otr akmeni un sauju dzelzu ntru. deni noliek uz rijas krsns, ntras un akmeni pc kdm ceremonijm uz loga, ntras apak, akmeni tam virs. Ar to esot mjas nodrointas pret vism uguns briesmm. Vien tautas dziesm ldz Labrenci palg rijas kult. Paldzi, Labrenci, rijiu kult, Cel augstu dmius, zemu dzirksteltes. 28774. Ar pie igauiem Labrena dien (Lauritse pew) no saules lkanas ldz noieanai nav bijis brvu uguns kurint, lai neizceltos ugunsgrks. Turpret pie leiiem Labrena viet, k Lazcijs raksta, svt Agata bijusi uguns patrone. Pie krieviem Agata (c. Ai 5. febr.) sarg kas no ugunsgrka, bet pie msu auggalieiem no prkona iesperanas. Nav aubu, ka uguns kults bs pastvjis pie latvieiem, leiiem un priem jau priek kristgas ticbas pieemanas. Glui tm izdomtas ir ts zias, ka latvieu uguns dieviete esot bijusi kda Vasla, kuas vrds esot uzglabjies vastalv. Vasla nav nekds latvieu vrds un nestv ar nekd sakar ar uguni, kamr vastalvis ir aizemts no vcu valodas (no vec vcu Fastelauendt, skat. R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, XV, 15. 1. p.). Turklt blakus vecajai Uguns mtei un jaunkajam Labrencim sve Vasla ir glui lieka msu mtoloij. dens kult pirm vieta gan pienktos dens mtei, bet viu piemin tikai divas tautas dziesmas, kur lasm: Zvejniecia dvselte dens mtes roci (9549) un Es redzju dens mti smilts naudu skandinot (30731). Mos vl atrodam du piezmi: Kad pc saultes norietanas iet peldt, tad dens mte ierauj dzium. (Jelgavas Rakstu krjums, II, 84. 1. p.). Lange un vecais Stenders piesauc viu tikai pc vrda, daudz bieki turpret tiek daudzinta Jras mte. Pdjo pazst nevien Lange, Stenders un tautas dziesmas, bet ar P. Einhorns un pami vrdi. P. Einhorns to tura par zvejnieku patroni. Ar pc tautas dziesmm Jras mte paldz zvejniekiem (30910) un vaic, ko dar mani zvejniecii (30917), jeb ko zvejnieku meitas dara (30775). Via po tautu dlu ozolia laivi (33713) un tautu meita to ldz: Sargi manus blelius (30890). Tautietis ldz Jras mti: Valdi savas kalpontes, kuas saseguas baltas sagas, nelai mani mali (30772). Viai ir ar daudz naudas (30911) un jr uz akmea via v savu zeltu, sudrabiu (30914). Jras meitas ns baltas sagas (30686) jeb baltas villnes (30733) un au sagas ar Saulei (33790). Jras meitu viet tiek mintas ar Jras mtes kalpontes (30772).
19

Vien tautas dziesm zvejnieks ldz bagtu Gaujas mti: Pildi manu eselti (sal. 30685. 7500). Varbt, ka uz o Gaujas mti ar zmjas sekoais Hpea aizrdjums (Topographische Nachrichten, IV, 408. 1. p.) : Daos apgabalos, par piemru Gaujenes draudz, zemnieki zinms svts diens mazgjas ar Gaujas deni, lai veicintu auglbu. Pie leiiem pagnu laiku dens dievi nav vl kritikas prbaudti, kamr vlku, pc Lazcija zim, svtais Nikolajs esot palicis par jras dievbu. Tpat ms nevaram droi zint, vai senajiem priem patiem bijis kds jras dievs Antrimpus un upju dievs Potrimpus. Bet nav mums iemesla aubties, ka dens kults ir bijis pie vism trim baltu tautm. Mazk ievrojami dens dievi vl ir di: Bangu mte (30865), kas atgdina leiu Bangpti (Bangputys), un Upes mte (30890), kuai ir ldzgs leiu Upinis dievas. Par vism m dievbm ms zinm tikai viu vrdus.

8. Liktea dievbas.
Pie daudz tautm pastv ticba kdam noteiktam liktenim jeb negrozmam lmumam, kam ir padota kop visa pasaule un katrs cilvks par sevi. Sevii liktea varai tic budisti un muhamedi. Pc budistu mcbas pats Buda nevarot grozt liktea lmumu. Lielk jeb mazk mr tic liktenim ikkatra tauta. Ticba liktenim jau esot jmekl preanimisma mos, un via esot attstjusies tlku gan zem sapu iespaida, gan ar no ticbas dieviem. Noteiktam liktenim ir ticjui ar latviei un liktea lmja pie viiem bijusi Laima. Cilvka ms skas no dzimanas, kd ar tli dzimstot tiek nolemts via liktenis. K pirmais palgs brnam ir vecmte, t ar liktea dievba neretis ldzins vecmtei. Tpat ar Laimas mte pie latvieiem ir gdjusi par dzemdtjm un nolmusi katram jaunpiedzimuam brnam (9223) savu laimi jeb likteni. Nav mums iemesla domt, ka ie mi btu cluies no Saules cienanas, no dvseu kulta, jeb ar btu aizemti tikai vlkos laikos. T k pie priem Laimas dieviete nav droi pierdta, lai gan bijis kds pavrds Layme, tad vartu bt, ka via ir clusies tik vl tad, kad jau pri no baltu cilts bija atruies; bet ldzgi mi par cilvka dzimanu un likteni gan jau bs bijui pie baltu pirmtautas, kua tos savukrt bs mantojusi no indoeiropieu pirmtautas. Ldz ar Laimu tautas dziesmas daudzina vl Dklu un Krtu k liktea dievbas. Pdj tiek minta oti reti un uzticams dziesms arvien kop ar Laimu. Kaut ar Dklu ad un tad daudzina par sevi, tomr pc nozmes via tur vairs nav sti irama no Laimas. Nevien dziesmi turpretim nestv Laima, Dkla un Krta kop. Kaut gan das tautas dziesms ir sastopamas ar trs Laimas, kas atgdina romieu tria fata, nav mums tomr iemesla meklt e tuvku ldzbu ar trijm seno grieu moirm jeb parcm. Cik necik gaismas uz o jautjumu met tikai vecs rakstu zias, tautas dziesmas un vrdu etimoloija. Pc P. Einhorna vrdiem Laima kljusi dzemdtjm palagu, kur gult. To apliecina ar msu tautas dziesmas, kur lasm: Ne visiem Laime klja Savu zda paladziu; Sievim vien paklja Grtaj dieni. 1107.

20

Par Dklu tas pats P. Einhorns ststa, ka t sargjusi un iepojusi jaunpiedzimuo brnu. Uz du izskaidrojumu var attiecint sekou tautas dziesmu: Dkla manu mu kra, Mte kra pulti. 1201. ma krana, kas par Dklu tik biei tiek daudzinta (1203. 1216. 1218. 27368. 1199, 6), bs gan clusies no pua kranas. T tad taisni a zi, kur P. Einhorna izskaidrojums saskan ar tautas dziesmu liecbm, ir mums jmekl starpba starp Laimu un Dklu. Pc m zim Laima stvtu tuvki mtei, Dkla brnam. T ar tlku varam vrot, ka Laima lemj, liek, lai jeb raksta mu, bet Dkla, kas zina nolemto mu (1204), it k gd par t izpildanu, s domas varam meklt ar Dklas etimoloij. Vrds Dkla liekas bt clies no darbbas vrda dt (sal.: dori dt, desas dt, lemeus dt). Ttad Dkla nebtu tda dieviete, kas rada ko glui jaunu, bet kas dara ko gatavu jeb, t sakot, turpina Laimas darbu. Ja nu Dkla btu clusies no cita verba dt, no k tiek atvasinti vrdi dls un padklis, tad Dklai gan drzk btu lauzta e-skaa, kda tik vien piemr ir atzmta. Tpat trkst mums pamata Dklas atvasinanai no tres ldzg verba nozmes zst. Lai nu ar Dklas etimoloija btu kda bdama, tomr via izklauss k sts latvieu vrds, un profesora A. Pogodina hipotezei, it k Dkla btu clusies no svts Teklas, nav nekdu pierdjumu. Visprgi emot, ir grti irt Dklu no Laimas. Ms jau redzjm, ka visas dievbas ir cita citai oti ldzgas, kd pie tdm dievbm, kum vl ir viends uzdevums, ai ldzbai vajaga bt vl lielkai. Es tomr nevaru piebalsot tm domm, ka Dkla btu tikai kds Laimas pievrds, un ka uz to aizrdtu das dziesmas: Dkla, Dkla, Laima, Laima, Tu viendi nedarji. 1218. 6629. Dkla, Laima, t zinja. 8631. Nesnau mana Dkla, Laima. T tikai ir tautas dzejas savdba, ka ldzgas lietas tiek savienotas par kdu vienbu, du piemru tautas dziesms ir oti daudz. Bittei, meitiai, nevajaga namu liegt; tai Dieviis novljis gatavji ielgot. Alutii, medutii, gudrajam tevi dzert. Priede, egle, t bagta. Zlte, ubte, kur tavi brnii? K bite nav identificjama ar meitu, alus ar medu un priede ar egli, t ar augjie piemri nebt nepierda, ka Dkla btu glui t pati, kas Laima. Vl mazk ai hipotezei noder tdas tautas dziesmas, kur variantos mains Dkla ar Laimu. Cik dadas lietas mains tautas dziesmu variantos, par to var katrs oti viegli prliecinties. Krta vecos rakstos nav sastopama un tautas dziesms ir minta gaui reti, turklt vl tikai kop ar Laimu, kd ar Krtu mdz turt tikai par Laimas pievrdu, atsaucoties uz diem piemriem: T ir mana Krta, Laima, Kas ce mani kalni. 9140. Krta, Krta, Laime, Laime, K tu ldzi nedarji? 10009. Celies, Krti, celies, Laime, No dea, no akmi; Jo tu biji gan guljsi,
21

Li es augu kalpenm. 17850. Bet tautas dzeja, k jau aug mints, nav izskaidrojama ar sausu loiku. K Dklas nevarjm ar diem ldzekiem identifict ar Laimu, tpat to nevaram dart ar Krtu. Ja ar tiem vienai paai msu liktea dievbai btu bijui trs vrdi: Laima, Dkla un Krta, tad viegli vien no vias btu varjuas attstties trs dievbas. Mtoloijas vstur ir piemri, kur no kda dieva epiteta izceas ar laiku kda patstvga dievba. eit mums ir darana tikai ar trim ldzgm liktea dievbm, kuu pamati gan nebs iami no trim grieu moirm un trim romieu likteiem. Sekos tautas dziesms ms itin skaidri redzam, ka Krta ir kda dievba pati par sevi, un nav t pati, kas Laima. Krti, tavu krtumiu, Laimi, tavu lmumiu! Sves ar sveu saietas, Bs mlgi nodzvot. 17772 v. Traucies, Krta, traucies, Laima, Traucies mana mmulia! Traucies, Krta, vrtus celti, Laimi, celti kume. 17849 v. Ldz im mums vl nav nekdu drou liecbu, k izclies Krtas jdziens mtoloij un pats nosaukums valod. Es no savas puses negribtu o vrdu irt no pazstams krtas. T tad Krta btu krta un nozmtu kdu krtotju. Ko Laima nolemj, to varbt Dkla paldz izpildt un Krta nokrtot. Profesors J. Endzelns dom (Latvieu valodas vrdnca II, 201), ka Krta bot drzk clusies no darbbas vrda ,,krt. Ar aug mint dziesmi: Krti, tavu krtumiu! pdjais vrds esot jprlabo par krumiu, k tas jau redzams cit dziesm: Dkli, tavu krumiu (17770). dm domm par labu run vl tas fakts, ka Krta ir vairk pieldzinma Dklai, nek Laimai, un Dkla msu tautas dziesms, k jau aug mints, glui parasti ka mu. Jautjums glui viegli noskaidrotos, ja mums btu zinma Krtas pareiz izruna. Bez droas liecbas par savdu Krtas izrunu, ms viu tomr parasti neiam no pazstam vrda krta, tpat k Dklu no dklas. Ar da jauna Krtas etimoloija nebt nerun pret maniem agrkiem aizrdjumiem par seno latvieu liktea dievbm. Laimai k liktea lmjai tad stvtu blakus Dkla un Krta k ma krjas, pie kam pdj, k vairk aizmirsta, btu laikam stvjusi uz tre plna. das nozmes varja viegli tikt samaistas un ar laiku pat aizmirstas. Nebtu tomr pareizi mkslgi meklt starpbu tur, kur tda nav atrodama. Ms jau nezinm ar, k izruies Dieva dli viens no otra, un kda starpba bijusi starp Saules meitm. Tpat ar trs sens liktea dievbas bs bijuas viena otrai ldzgas. Senie dievi gan izrs pc tm vietm, kur auu fantazija vius meklja, un pc tm ciltm, kas vius godinja, bet ne tik daudz pc iedomt izskata un darbiem. Ldz ar to, k pai cilvki ir skui mcties dados amatos, ar viu dievi ir skti dalt vairk specilitts. T ar tik grieu prtnieki un dzejnieki bs sadaljui savas trs moiras noteiktos amatos, turpret latvieu Laima, Dkla un Krta, kas vl viena otrai ir oti ldzgas, atgdina mums vairk tls senatnes uzskatus. Tautas tradicijs nav mums nekdu ziu, k Laima izskatjusies. Dros tradicijas nemin ar nek par citu dievbu izskatu, kd pdjs varam izirt tikai pc viu
22

atribtiem un pabm. Pie Laimas atribtiem pieder atslgas (1112), peram slota (1101. 12681) un nazis (7992) jeb tutens (1213), ar ko paldzt dzemdtjm. Tdas atslgas ir ar Saulei (1110) un Mai (13438). Laima apjo sievm jostu (1109. 1221. Ma 1108) un paklj, k jau mints, palagu. Neviena no iem atribtiem nav ne Dklai, ne Krtai, kd ar ai zi pdjs neldzins Laimai. Mai no iem atribtiem trkst perams slotas un palaga, kd mints Laimas pabas ir plakas nek pie Mas un nebs laikam no pdjs aizemtas. Laimu ldz steigties basm kjm, k redzams seko dziesmi: Nc, Laimia, kad es ldzu, Ir basmi kjim; Ausi kjas, kavsies, Grt' manmi miam. 1099. T k ar leiu dains Laime tek basa, tad uz Mu (1098) paba bs prgjusi no Laimas. Laima steidzas pie dzemdtjas ne vien basm kjm, bet ar ar izptiem matiem. Kur, Laimia, tu tecsi, Izptiemi matiiem? 1101, 1 v. Ar dzemdtja to sagaida matus izlaidusi. Pirt mana lgavia Sd matius izlaidusi. 11161119. Tpat ar pie permieiem, dzemdtja vispirms atraisjusi visus mazglus pie sava aprba, tad nomusi jostu un izpinusi matus (M. , Pcci , 533. 1. p.). Visa t ir senusen analoijas burvba, kas ajos piemros zmjas uz atsvabinanos no kavkiem. Dzemdana pie seniem latvieiem un krieviem notikusi pirt pc vecuvec paraduma, lai gan jau sen vii pazinui ar istabu, kas ziemu visur tikusi kurinta. Tautas dziesmas td sauc pirti par Laimas pirti, neretis ar par Mas pirti. Pc laimgm radbm pirt ziedojui Laimai jeb Mai gredzenu, naudu, dzparus, prievtus, vistu jeb pat aitu (1096, 7. 1138. 1141). Ar pie prans pirt pieminta Laima: No pirts aizejot uz lvas jatstj garmete un slota, lai Laimia var izprties (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, 6., 73. 1. p.). T k nu vciei sevias pirtis nav bvjui, vismaz ne tdas, k latviei un krievi, tad gan pirts sargtja vispirms bs bijusi Laima, no kuas paba bs prgjusi uz Mu, ar ko latviei iepazinuies tuvk tikai pc vcu katou priesteu nomeans Baltij. K pirts stvjusi Laimas un Mas uzraudzb, t maltuvi pc tautas dziesmm sargjis visvairk Dievs, retki Ma un Laima. Tomr priekroka laikam ar eit pieders Laimai. Pc katou tradicijm nav mums nekdu liecbu, ka Dievam jeb jumpravai Marijai btu kdi tuvki sakari ar rokas dzirnavm. Turklt Baltij nometuies vciei vairs nebs lietojui rokas dzirnavas, jo vii jau sen pazina sudmalas un vjdzirnavas. Nevaram tomr it droi sact, ka maltuves uzraudzba piedertu pie paa pirmatng Laimas kulta. Laimas paba varja celties ar vlku, kad Laimas nozme ska paplainties. Pc tautas miem Laima mitusi pie istabas slieka un vrojusi, k meitas ietura trbu. Kad istabu slaukot smiltis atstj paslieksn, tad Laimes mte nevar tikt iek ... Kad saslauctos mslus izsvie par slieksni pri, tad Laimes mtei aizbe acis
23

(Jelgavas Rakstu krjums, II, 84. 1. p.). Par slieksni neko nevar dot, jo tad devjs noaudz savu Laimi, kas gu apak slieka ... Kad uz slieka crt agarus, tad Laime atstsies ... (jeb) ... Pis aizness laimi ... Kad uz slieka crt ar asu cirvi, tad Laimes mtei nocrt galvu (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, 6, 62. 1. p.). Ma d lom netiek minta. Cea gjjam iet ldz Laime pa labo pusi ceam un Nelaime pa kreiso pusi. Tpc ceojot vajagot mst tikai kreisaj pus Nelaimei virs, bet tik ne labaj, kur Laime iet ldz, tad ce izdosies laimgi (J. Apsalons Srpil). Pa ceu ejot, nevajaga spaut uz labo pusi, jo tad aizspauj Laimei acis (M. Pelce Cirstos). dos gadjumos atkal Ma netiek minta. Tpat Laima, k ar Ma, gd par meitu godu un tikumbu. Lai gan e drzk btu jgaida Mas un kristgas ticbas iespaids, tomr taisni Laimas dziesmas ir e vispopulrks un pazstamas dados variantos (6618. 6620. 6629). Mas dziesmas par meitu godu (66236628) ir maz pazstamas un gandrz bez variantiem. Visvairk iecient s iras dziesm (6621), kua ir izplatjusies pa visu Latviju, Laima mains ar Mu. T tad nevaram tomr apgalvot, ka Laimas paba btu aizemta no Mas. Jaunavas izprecinot, Laimai atkal pieder pirm roka priek Mas, lai gan nereti top mints ar Dievs. Meitm ir jiet tauts pc Laimas likuma, kuai ir zirgi nosvdui meitm vietas mekljot. Tautietis jeb arjs ir parasti vias atrasts un novlts. Ja meita klausa auu teikumam un grib iet slikt jeb nelaimes viet, kas viai nav vlta, tad Laima jeb Dkla, kalni stvdama, sauc, kliedz un met ar roku (1861618620). Ja Laima nav varjusi kavt nelaimgs precbas, tad via gaui raud, pie bazncas jeb zem alta stvdama (1604116042). Ja turpretim precans notiek pc Laimas lmuma, tad vai nu via pati tek vrtu vrt (15297, 6), vai ar vrtus atve Dkla jeb Krta, un Laima ce lgavu kume (17849). Mai, k liekas, precbs visai liela loma nepieder, t tad ar vias tieu iespaidu e nevaram meklt. Tik pirmm tautm Laima pati iet ldza (8811. 15297.), bet uz otrm un trem sta savas kalpones (15297, 4 un 6), vrtus vrt. Meita vls, lai Laima viai liek mu krsl, kaln jeb kd kok sddama, bet nevis den (19207. 9286.), purv (9250. 9286), lej (9217. 9239) jeb uz akmea (9158. 9286). dens pc analoijas burvbas nozm asaras un akmens grtu mu. Kalns aizrda uz ko augstu un labu, purvs un leja uz ko zemu un sliktu. Ja Laima lemdama sd divus krslus, tad meita tiks divreiz precta. Laima ar no savas puses ce krslu meitai izvlt viet (12294.). Tautas dziesmas arvien piemin Dklu un Krtu agrki par Laimu, kas laikam ir jizskaidro glui vienkri ar balss uzsvaru dziesmu pantmr. Ja pirmais akcents kristu uz Laimas, kas jau ir parast jaunavas aizstvtja, tad Dkla un Krta tikai ar otru akcentu paliktu it k pie malas. Ja nu Dkla un Krta stv pirm viet, tad viu loma blakus parastai Laimai tiek sevii uzsvrta. K tautas dziesmas dareiz daudzina vairk Laimas, t vien pasak ir ar runa par vairk Dklm (A. LerchisPukaitis VII.,I., 521). Kamr Dievam, k jau aug mints, pieder kalni, tikmr Laima, k liekas, dzvojusi lejs. Dievam kalni, Laimai lejas, Bitei zai ozolii. 30336. Jam muia kalni,
24

Laimas vrti leji. 32945. Laimai ir ar savs nams (17889), ku variantos vl tiek saukts par istabu, pirti (16. var.), kambari (20. var.) un stiu (22. v.). is nams jeb istabia ir izpuoti zltm, pakariem, zaajm palejm (10. v.). Tlku par Laimas istabiu ir sacts: Pilna Laimas istabia Sku mazu pulu; Kad to vienu kustinja, Tad tie visi lgojs. 1872. Kaut ar s Laimas istabas viet variantos daudzina Mas istabu, reiz pat vl Mas bazncu (17889, 23), tomr nav mums pietiekoa iemesla pieemt, ka Laima e btu ieviesusies Mas lom. No Laimas pirts glui vienkri varja attstties ar nams un istaba. Ar to, zinms, nav izslgta iespjamba, ka Laima varja dzvot ar pie slieka, k jau aug aizrdts, jeb gult zem pagalvja sav za zda palag (11871), ku var bt prncis ar no Mas. Gddams par audm, Dievs neretis runjas jeb strd kop ar Mu (1474. 1479. 4894. 9183.). Pie reizas ldz ar Mu tiek piemints ar Dieva dls (1340, 1. 23072). das lietas gan bs aizemtas no katou ticbas, zinms, ne no dogmm, bet no vienkras tautas ticbas vidus laikos. Pa daai pc pagnu ticbas atmim jumprava Marija pie katoiem bija izvrtusies gan par pau sievieu aizstvi, gan ar par liktea dievbu. Td zi Marija ldzinjs Laimai un drz vien palika pie latvieiem populra. Td ne vien Ma piema Laimas, bet ar Laima Mas pabas. Pc tautas dziesmm vias abas ir oti grti iramas. T par piemru, ne vien Ma iet Laimas pirt (1092), bet ar Laima iet Mas pirt (1088). Gan Ma tek basa k Laima (1102), gan ar Laima iet Mas baznc (16042) un stv zem alta (16041). Ja nu Ma tika daudzinta kop ar Dievu, tad ar Laimu varja nostdt blakus Dievam, k p. p.: Ldzu Dieva, ldzu Laimes, Nosameu celos. 9248. e nu gan bez aubm Laima stv Mas lom. Tpat pc Mas priekzmes varja celties sekoais izteikums: Laime gja par pagalmu Ar Dieviu rundama. 9214. Sal.: Tur sdja ma Ma Ar Dieviu rundama. 9183. di piemri noderja par pamatu ne vien tuvkiem sakariem starp veco Debess tvu un Laimu, bet ar abu nozmes paplainanai. emsim piemram du dziesmu: Ldzu Dievu, ldzu Laimu, Abus divus mi ldzu: No Dievia veselbu, No Laimias labu mu. 9236.

25

Viss tautas tradicijs ir redzams cauri, ka Ma nav nekas cits, k katou jumprava Marija, un ai zi pie lietpratjiem nav ar nekdas domu starpbas. To ievrojot, ir tiem jbrns, k gan pdj laik varja rasties ts domas, ka Ma esot jras dieviete un pats nosaukums vispirms esot nozmjis jru. Baltu valodm ir pam savs vecs jras nosaukums (leiu jrios, pru irin), kamr latu vrdam mare un slavu more atbilstoais vrds ir kuru kpinieku mares (ar su a. Sal. pru mary un leiu mres), kas viss baltu valods nozm tikai Kuru jomu. T tad ne pc fontikas, ne pc smazioloijas M nav mekljami kdi tuvki sakari ar jru. Ja nu ldz ar Mu ar visas citas vairk daudzints dievbas var pardties ar uz jras un dens, tad du skumu d vias vl nav jras dievbas. Pc sen ieraduma, Dievam sdot, Laima k sieviete stv. Es iegju maltuv, Laba rta nedevusi; Dievi sd, Laima stv, Laba rta gaiddami. 7996. Ja tad nu tautas dziesmu Dievs un Laima ir palikui par svargkm latvieu dievbm, tad tas gan itin droi bs noticis zem katou ticbas iespaida. dai Dieva un Laimas nozmei nav pamata ne leiu mtoloij, ne vrojamos seno indoeiropieu mos, nedz ar, k jau aug mints, vecks chroniku zis par latvieiem. im Dievam k Debess tvam varam meklt pret Zemes mti. Vlku Dievs k debess valdinieks nk vl sakar ar Sauli, bet tik plai attstjies Laimas kults ir bez aubm samr jauna pardba latvieu mtoloij. Tpat nebija gaidms liels debess dieva prsvars par vism citm dievbm. Turpret pc aug mintiem piemriem Dieva un Laimas nozme izskaidrojas glui vienkri. Lai gan Laimas nozme katou laikos ir stipri paplainjusies, tomr pati Laima vl nav pilngi antropomorfizta un vien otr tautas dziesm via ir vl t pati nenoteikt liktea dievba un sievu patrone. Jaunas sievas ldz Laimu vairk nek meitas (1071), bet vecas sievas neldz vias vairs nemaz (1072). Dziesmas daudzina ar gan div, gan trs Laimas. Pat katram cilvkam ir sava Laima, kuas uzdevums ir to aizstvt pret Nelaimi un aunu dienu. Laima ir ne vien dievba, bet ar pats liktenis. Bittei, meitiai, tm abm viena laime (17767, 1). Paruna vl saka: Sava laime sunim, sava kaim. T tad liktenis ir pirm un veck Laimas nozme, kua ir uzglabjusies ar tautas tradicijs, kamr jaunk vrda liktenis (kas ir no Laimas licjias likts) stas tautas dziesmas pavisam nepazst. Bet nu laime un liktenis ir pai mtiski jdzieni, kas nozm ko nolemtu jeb noliktu. Tautas fantazij laime k liktenis varja viegli palikt ar par pau lmju un sargeeli. Bet katra liktea dieviete nevarja rkoties par sevi, jo katrs cilvks ir lielk vai mazk mr saistts pie saviem tuvkiem. Vrs dzvo kop ar sievu, un brnu dzve atkarjas no veckiem. Ar precanos, radoanos un kopgu cu pret ienaidniekiem ir vienotas veselas tautas. T cls ideja par vienu Laimas mti, kas tek basa te vienam, te otram palg un kuas zirgi nosvst gdjot par audm. s dads Laimas nozmes liecina tikai par Laimas kulta pirmatngo stvokli un nebt nav turamas tikai par tautas dzejnieku fantazijas augli. Jau valod nav mekljama stingra loika, bet pirmatng mtoloij gan vl mazk. Tautas dziesms biei tiek daudzints, ka Laima atrodas den jeb pat slkst. Nelaimg tautu meita dareiz vls, lai ar patiem noslktu vias Laima, bet parasti via grib, lai Laima grstu den Nelaimi jeb aunu dienu (sal. krievu ). Ar par serbu liktea dievieti Sreu ir zinms, ka t slkst den. Pc vienas dziesmias Laima var ar nosisties akmentiu kaudzt (91581). dens, k jau
26

mints, pc analoijas burvbas atgdina asaras un zmjas eit uz nelaimgu dzvi. o mtu vl varja pabalstt aug mint Saules meitas slkana un paas Saules noieana jr. Viens tautas dziesmu viltotjs ir ar likteni apdziedjis par latvieu dievu, bet k jau ir izskaidrots, sts dziesms is vrds pavisam netiek mints. Tpat nav mums iemesla turt Krtu par nves dievieti un saldzint to ar Nelaimi. Krta arvien tiek piesaukta ldz ar Laimu (9140. 10009. 17850) un vien variant ieem Dklas vietu (17849). Turpret sakars ar nvi jeb nelaimi nekur nav manms cauri.

9. Mjas kungs.
K cilvkam mdz bt liktea dievba, t ar via mjai ir parasti kds mjas jeb pavarda dievs. is mjas dieva kults stv daudzreiz tuvu senu kultam, bet nav mums pietiekoa iemesla domt, ka pirmais btu glui bez aubm attstjies no pdj. Pie latvieiem ds mjas dievs saukts par Mjas kungu, kas pc nozmes saskan ar leiu dievu Dimstipatis. Ar Triktas apgabal daudzintais Clis bs bijis tas pats Mjas kungs. Vijciema Lielskripstam bijis liep Clis, kuu vi tur barojis. To dabjis zint Triktas mctjs Zirnis, atbraucis pie Skripsta, pamis pirmais cirvi un pavljis liepu nocirst (K. Jansons Plos). Hpelis (Topographische Nachrichten, IV, 408. 1. p.) raksta, ka Valkas apri Mjas kungs vl via laikos bijis pazstams. Zemnieki ur un tur pie savm mjm un uz laukiem sakraujot akmeu kaudzi, saucot to par Mjas kungu un turot to par svtu vietu, kas stvot zem kdas sarga dievbas uzraudzbas. Mia dien vii tur kaujot gaili un lejot vl tur drusku alus, kas nozmjot pa daai pateicbu, pa daai lgumu pc apsardzbas uz prieku. Ja du krsmatu sabojjot, tad vii baidoties, ka saimniecb notikot nelaime. Tomr mticba neesot nebt visprja. Uz to pau mjas dievu laikam zmjas kds aizrdjums H. fon Hgemeistera grmat Zias par Drustu draudzes bazncu (18. un 19. 1. p.). Kad tai postanas laik bazncas bij sadedzintas un Dieva-kalpoanu nevarja turt, zinms, ka tad audis, meos aizbgui, ar saviem brniem, kas ar turpat laikam uzauga pa meiem dzvodami, palika bez mcbas, un Dieva vrdus un svta evaneliuma mcbu pavisam aizmirsui, iekrita vec tumsb, un elka-dievu kalpoanai palaids. Laikam jau ilgu laiku tdu elku-dievu kalpoanu slepeni bija turjui, kamr 1739. gad tiesas to lietu izmeklja un atrada, ka tam saimniekam Viuma Jam 13 tdas elka dievu bildes apak liela koka bijuas, no akmeiem taistas, kas bija salikti cits uz citu, un vi tam, kas tas augstkais dievs bijis pr citiem, un ko par Agalvu sauca, ikreizes no sava diena un dzriena upurjis, pirms pats dis. Kad vi vienu dienu, ieskum 1739. gad, atkal tdu upuranu taisjis un uguni koka apak uzkris, is iescis degt, un apgzdamies to pagnu-saimnieku ar abiem dliem nositis. Ar citam zemniekam Mlakos tds akmens bijis, kur esot upurjis, un tdus nedarbus padarjis. Pc ts izmeklanas tiesa tos akmeus lika sadauzt un Viuma ciem pck citu saimnieku ielika. Mjas kungu pazst ldz ar minto Hpeli ar Lange un pc Langes vecais Stenders, bet nepiemin via ne tautas dziesmas, ne P. Einhorns. Turklt Mjas kungs nevar ar bt visai vecs nosaukums. Pirmkrt t mja (no igauu valodas), k ar kungs (no gotu valodas) ir aizemti vrdi. Otrkrt vrds kungs tiek lietots dieva nozm tik vl pc kristgas ticbas priekzmes (O. Schrader, Reallexikon. 303. 1. p.). Pc Langes
27

vrdncas Mjas kunga otrs vrds bijis Ciemnieks, kuru no Langes ir aizmuies vecais Stenders un G. Bergmanis. Ulmanis turpret nav varjis taut das dievbas saklauint. Lange o Ciemnieku bs aizmies no leiu dieva pie Lazcija, ku o vrdu raksta: Zemiennik tpat ar pie Kelcha. Lazcijs, k zinms, ir o vrdu norakstjis no Aleksandra Guagnna, ku atkal sav vrd izdevis kdu M. Strijkovska rakstu. V. Manharts minto dieva nosaukumu izskaidro par leiu emininkas (= latv. zemnieks). Nekd zi e nevar bt runa par Ciemnieku, jo ciemu sauc leitiski kiemas; turpret par V. Manharta izskaidrojumu nav mums iemesla aubties. Lai gan mjas dievs ir oti veca un pirmatnga dievba, kua gan laikam jau no indoeiropieu pirmtautas bs prnkusi pie baltu tautm, tomr ne latvieu Mjas kungs, Clis jeb Agalvis, nedz ar leiu Dimstipatis jeb eminikas neliekas bt veci vrdi. Td ir jdom, ka baltu tautas nav nemaz uzglabjuas sen mjas dieva vrdu, kas var bt noticis aiz dadiem iemesliem. Pirmkrt var bt, ka is vrds no cienbas un bailm ir reti daudzints un td aizmirsts (sal. Etnografisku rakstu krjums, I. 27. un 28. 1. p.). Td zi vartu ar izskaidrot Mjas kungu neminanu tautas dziesms. Otrkrt Mjas kungu k populru un katr mj sastopamu dievu laikam ar gardznieki visvairk vajja. Trekrt abu pirmo iemeslu d Mjas kunga viet varja viegli vien iestties citas dievbas. Ceturtkrt var ar bt, ka im dievam nemaz nebija nodibinjies noteikts un pastvgs vrds. Via vrdu varja maint gan pc nometu (ciems, sda, sala, sta, mja), gan ar pc dzvojamu ku (nams, pirts, rija, istaba) nosaukumiem.

10. Zemkopbas dievbas.

Latvieiem k jau zemkopju tautai ir ar vairk zemkopbas dievbu, bet dieml zias par vim ir oti trcgas. Pirm viet te ir jmin P. Einhorna un Stendera Lauka mte, kua saskan ar leiu dievu Laukopatis jeb Laukosargas (pc Mosvidija kateisma no 1547. g.) un vcu Kornmutter. Tas ar ir viss, ko ms par Lauka mti zinm. Pie Langes vias nav un ar tautas dziesmas vias nemin, izemot laikam tikai du piemru: Man paam Laimes mte, Lgaviu audzinja; Lauka mte, Mea mte Tai priu darinja. 7729. Pc manm domm t nav tautas dziesma, bet gan dzejnieka A. Pumpura sacerjums. Pc tautas dziesmu valodas pru parasti uv (no krijiem) jeb dara un tad loka jeb piedara pilnu. Pra darinana, k man liekas, nozm parasti taisanu (sal. 4939. 7675.), retki via pielocanu, par ko laikam ir runa ai piemr. Turklt pru loct paldz tikai Dievs un Laima, bet nekd zi e nevaram gaidt Lauka mtes un Mea mtes. Kas gan sti bijis pie seniem latvieiem tas puu, labbas un citu zemes augu dievs, kuu pielgui ar sevim ceremonijm, to P. Einhorns dieml neizskaidro. T k drz pc tam vi atkal piemin Lauka mti, tad uz pdjo aug mintais aizrdjums laikam nezmjas. Var bt, ka P. Einhorns bija ko dzirdjis par auggalieu labbas
28

dievu Cerokli (raksttu ar: Greklicing un Cerckticing), kuu sastopam auggalieu katou gardznieku rakstos ap 17. gadu simtea skuma. Pie Glka un Dca vrds ceroklis stv sakar ar darbbas vrdu cert, bet tur gan laikam bs domts cerklis, kuu jau pazst K. Elvers. Ceroklis turpret ir clies no cerot un t tad zmsies uz labbas ceroanu. Tautas dziesms Ceroklis nav sastopams un vairk par viu nekas nav zinms. Varbt, ka viu vl vartu saldzint ar Ceru mti, ja vartu uzticties, ka pdj patiem Crav bijusi pazstama (A. Lerchis-Pukaitis, latvieu tautas teikas un pasakas, VII., I. 335. 1. p.). Abas mints dievbas pc fontikas un nozmes atgdina seno romieu Cereru (Ceres). P. Einhorns vl pazst Drza mti, kuu piesaukuas sievas un mjas mtes. Senos priekvstures laikos gan nebija pie latvieiem ne sevias drzkopbas, ne ar kdas drza dievbas un pats vrds drzs vispirms nozmja laidaru (= laidrzs, laiddrzs, govju drzs). T tad Drza mte bs samr jauna dievba un ievrojamka loma viai ar nebs piederjusi. No P. Einhorna Drza mti ir aizmuies Lange un Stenders, bet tautas dziesms via nav sastopama. Pie aizemtm zemkopju mtiskm btnm ir jskaita Mievilks (R. L. B. Z. K. Rakstu Krjums, 17.), kas atgdina vcu Roggenwolf jeb Kornwolf un Rudzu ruis (jau pie Langes) jeb lugis, kas nav irams no rudzu nesja pa. Ne rugis, ne ar lugis nevar bt sti latvieu vrdi (J. Endzelna un K. Mlenbacha Latvieu gramatika 8. , un 31. ) un atgdina drzk kareu rudzu dievu Rongoteus. Lange vl piemin kdu auglbas Dievieti Diu jeb Dizu, kuu ir uzmis ar Stenders. Vrdncas priekrun (X. 1. p.). Lange tomr saka, ka latvietis vairs nezinot, kas Dia esot bijusi, bet no ts bot clies vrds dians. Sprieot pc Langes kaislbas uz etimoloiskiem izskaidrojumiem, jdom, ka Dia bs mkslgs atvasinjums no pabas vrda dis (leit. didis). Vartu bt, ka Langem ir vl noderjis par priekzmi Strijkovska piemintais leiu lielais vasaras dievs Dzidzis Lado, kas patiesb ir clies no krievu izsaukuma o. Stenders no savas puses nebt neaizrda, ka vi aizmies Diu no Langes un ka pdjais to tura par taut nepazstamu vrdu. Pc Langes izskaidrojuma mums, acm redzot, ir jaubs par Dias pareizbu, bet Stenders to uzem k itin drou latvieu dievieti. Svargk zemkopja dievba pie latvieiem vlkos laikos bijis Jumis, kas vispirms nozmjis divkru vrpu. da divuburu vrpa noderjusi par bagtbas un laimes zmi ne vien pie latvieiem, leiiem un baltkrieviem, bet ar pie citm tautm. Pie latvieiem un baltkrieviem vrpa ir jau izvrtusies par dievbu. Vairk dziesmis jumis ir glui vienkri divuburu vrpa (28514. 28518. 28537. 28551) un valodnieki to saldzina ar sanskrita vrdu jama, dvnis. Netrkst ar piemru, kur Jumis ir dievba, pie kam tiek irts mieu, rudzu, linu un auzu Jumis. Vi brauc ar melniem, briem jeb sirmiem zirgiem un kjs viam ir zbaki (28525) ar pieiem (28534). Ziemu Jumis pavada vai klt, vai ar trum zem pelka akmea jeb zaas velnas. Ldz ar Jumi un Jumii (28517. 28558, 4) tiek vl minti Jumja mte (28530. 28538), Jumalia (28533 v. 28535. 28536. 28542, 1 u. 2) un brni jumalei (28532). Jumalia un jumalei gan bs atvasinti pc somu tautu vrda Jumala (dievs) priekzmes. Vartu domt, ka Jumja mte jeb Jumalia ir Jumja jeb Jumia sieva, un ka jumalei ir viu brni, bet skaidri tas tomr dziesms nav sacts. Visprgi Jumis liekas bt nepilngki antropomorfizjies nek daas citas dievbas.

29

11. Lopkopbas dievbas.

Par lopkopbas dievieti P. Einhorns daudzina Lopu mti, bet pdjs nepazst ne Lange, ne Stenders, ne ar tautas dziesmas. T k nu latvieiem bijui savi zirgu, govju, cku un varbt ar citu lopu patroni, tad varam tomr aubties, vai viiem ir bijusi kda visprga lopu dievba. Nav mums tda pazstama ar pie leiiem un priem. Visprgi gan P. Einhorns dod glui pareizas zias par latvieu mtologiju un ti sagrozjumi pie via nav ievroti, tomr Lauka, Jras un Mea mtei blakus varja ar glui nevilus nostdt Lopu mti. Bet var ar bt, ka Lopu mte zmjas tikai uz govm un ir tikai retks un vecks govju Mas nosaukums. Par govju patroni parasti tura govju Mraviu, kas tomr no tautas dziesmm nav sti sldzams. Pc tautas dziesmm visvairk Ma gd par govm, tad vl neretis ar Laima jeb govju Laima un Dievs. Mas viet ad un tad vl sastopam Mrinti (32449 ,4), Mru (29173), Mravu (29174), Mraviu (7078. 29188), Mraliu (29161. 29162. 29165) un Mrieviu (29162 v.). Pau govi, sevii sarkanas spalvas, sauc ar par Mraliu (28961. 32422, 5). Visi pdjie nosaukumi izklauss k ts paas Mas pamazinmie vrdi. Ar 17. gadu simtea skum no katou priesteiem pie auggalieiem mint govju dieviete Moschel bs gan laikam t pati Mrala. Tomr Mai jau td vien e ir jdod priekroka, ka via tiek bieki daudzinta govu patrones lom, nek Laima, Dievs un vl pdjie vrdi kop emot. K Ma gd par govm, t Dievs par zirgiem. Meitas dzied, govis mauj: Ma laida bol; Puii kliedz, zirgi zviedz: Dievi jja piegu. 29176. T pati Ma tiek ar saukta tautas dziesms un pamos vrdos (Nr. 458) par Piena mti. Ma Ma, Piena mte, Dod man tavu labumiu. 29181. Pc P. Einhorna latviei nereti piesaukui kop Mu un Lopu mti ar diem vrdiem: O Mia drg, o Lopu mmia bagt! Mas viet sastopam vl cielaviu (29180, 1), kua ldz ar lakstgalu (30610, 4) paldz govis gant. Cielavia govis gana bolia pavi; Lakstgala suus sauca, Kalni stvdama. 29056, sal. 29055. Trs reiz par gadu govis tiek puotas. Trs reizias pa gadiu Savas govis appuoju: Vasarsvtkus, Ja rtu, Pirmo reizi pusdien. 29050.

30

S. Hennings raksta par latvieiem 1587. gad, ka vii turjui skas (laikam gan zalus) un krupjus par dieviem, un kad kda nosista, tad sankuas vecas brcjas (Breckin) un klieguas: Mana Piena mte, mana Piena mte. Lange turpret izskaidro, ka brkia bijusi pie senajiem latvieiem mjas sku un krupju sargtja. Stenders vl paplaina Langes izskaidrojumu un izlabo brkiu par briu. Ka latvieiem tiem btu bijuas tdas brias, kas sargjuas zalus un krupjus, tas neiznk ne pc valodas likumiem (Endzelna un Mlenbacha Latvieu gramatika, 31. ), ne ar pc Henninga vrdiem. Vl sevii sargt visus zalus un krupjus senajiem latvieiem gan nebija ne vaas, ne ar kda iemesla. Turpret nav jaubs, ka latviei jau no seniem laikiem cienjui zalus, kui pc viu mticbas gdjui par govim. Vecs Vilandes katou prvests Dionzijs Fabrcijs raksta ap 1610. gadu par livonieu mticbu : Tpat tika cientas skas, kuas turja mjs. Vias bijuas tik lnas un t pieraduas pie mjm, ka ne cilvkam, ne lopiem nav kaitjuas un pat viu brni spljuies ar tm. is ieradums vl ldz ai dienai pie daudziem ir uzturjies, kur vii gults un viets gu ar tm kop. Likas katou priesteris Prsij Jnis Maeckis (latniski saukts Maeletius un Menecius) raksta 1551. gad par zalu cienanu pie leiiem : Leii un emaii savs mjs zem krsns, jeb kakt pie lodzia, kur galds stv, tura skas, kuas cien k dievbas. Zinm gada laik burtnieki ar lganm sauc vias pie galda. Vias nk r, kpj pa galdautu aug, nometas uz galda un pc dienu baudanas iet atkal atpakais savs als. Kad skas ir aizgjuas, tad cilvki priecgi apd iesktos dienus un cer, ka tai gad viss izdosies laimgi. Bet ja pc burtnieku lganm skas nenk lauk jeb nebauda uz galda nolikto dienu, tad vii tic, ka tai gad viiem notikot liela nelaime. Pazstamais Lazcijs (J. Lasicki) em no sava laika biedra (ap 1580. gadu) A. Guagnna sekoas zias par zalu kultu pie emaiiem: Vii tura itin k mjas dievus kdas melnas, taukas un etrkjainas skas, sauktas Giuoitos (gyvats). Uz tm vii, baiu aizemti, noskats ar cienbu, kad vias no savm alm mjs lien pie diena un paduas atkal aiziet. J viu turtjam notiek kda nelaime, tad vii dom, ka sku slikti dinjui. Pc t nu skaidri var redzt, ka te ir runa par melnajiem zaliem (leit. altys), kuus emaii sauc ar gyvats, nevis par nvgm skm. T tad baltu tautas jau sen zinjuas, ka zali nav vis nvgi, k vl domjui 16. gadu simtea rakstnieki. Nav ar jbrns, ka Guagnns ar Lazciju ststa par etrkjainm skm, jo kad zalu tviu sit, tad viam dareiz iznk staklta miesas daa (penis), kas atgdina div kjas. Turpret varam gan aubties, ka latviei btu ar zaliem kop guljui, k raksta aug mintais D. Fabrcijs. sku cienana ir sastopama pie daudz tautm no senseniem laikiem un ir ar tautas tradicijs piemri, ka dvseles pards sku veid. Pc t nu senk domja dai mtologi, ka sku kults esot clies no dvseu kulta. Bet kd tad dvseli pieldzina taisni skai un nevis, par piemru, zirgam? T tad gan ska jau pati par sevi bs cilvkam izlikusies k kds prdabgs dzvnieks, kuu viegli varja pieldzint nesaprotamai dvselei. Lai nu ar k btu clies sku kults priekvstures laikos, tomr latvieu mtoloij zaliem nav sakara ne ar veiem, ne dvselm. Ja zaliem nesti dieni tpat k veiem, tas vl nebt neliecina par abu viendbu. Visas dievbas pc veciem miem varjuas dart cilvkam labu un aunu un td tikuas ar visdiem ziediem dartas labvlgas. Fakts ir tikai tas, ka zalus senie latviei turjui par govju sargiem un ka pati Piena mte dareiz pardjusies zala, varbt ar cielavias veid. Hpelis aizrda,
31

ka zali senk turti pie ktm, lai lopkopba labk izdotos, bet via laikos ie mi jau bijui aizmirsti (Topographische Nachrichten, II, 460. 1. p.). Ka zaltis, peles mekldams, t ar cielavia, muas erdama, biei vien bs novroti kts tuvum un vesti sakar ar govju Mu jeb Piena mti, to apliecina ar seko plai pazstam tautas dziesma: Melna odze ietecja Man govju laidar; T nebija melna odze, T bij' govju Mravia. 32446.

12. Zirgu dievbas.

K Ma sievieu sargtjas lom gd par govm, t ar Dievs k vrieu sargtjs gd par zirgiem. di mi liekas atkal bt cluies no vecm katou tradicijm. Dieva viet tautas dziesmas vl daudzina sekoos zirgu patronus: Juri jeb Juri, Mili jeb Mkli un sevii Mrtiu. iem trim svtajiem jau katou tradicijs ir darana ar zirgiem un pie igauiem vii visi ir lopu sargtji ganos. Pie krieviem Juris ir ne vien ganu dievba, bet daos apgabalos ar zirgu patrons. Tas pats Juris ar kd latvieu tautas dziesm sarg govis ganos (30057, 3). Juris k ganu dievs pie igauiem przina ar vilkus, kui ir via sui (Dr. F. J. Wiedemann, Aus dem inneren und usseren Leben der Ehsten, 357. un 449. 1. p.). Par du Jua nozmi runsim vl uz prieku. A. Blenteins vl pazst Pieguas mti, kamr tautas dziesmas daudzina ar kdu pieguas personificjumu (300914. 30162). Divs dziesmis (29946. 32499) esmu vl ievrojis Zirgu mti, kua gan laikam bs t pati, kas zirgu Laime (32501. 32632). Par piegunieku palgiem tautas dziesmas piemin sloku (30058, 1. 3006568) un strazdu (3006973). Bez tiem zirgu sargu loma vl pieder crulim (30088. 30089) un dzeltnai cielaviai (2967882), kuu Raun un Smilten sauc ar par zirgu putniu, kamr zilgan cielavia, k jau mints, ir govju sargtja. Auggalieu zirgu patrons ir aug mintais si, kas tautas dziesms ir parasti ieviesies Jura (3005759), Mia (14087_) un Mrtia (30060. 30082. 30087) viet. Cits dziesms si vl mains ar auziu baltskarti (30053, cruli (30088), sauli (sal. 30084 un 30097), sloku (30065), Dieviu jeb vecu vru (30062) un citiem vrdiem. Ir ar kdas oriinlas dziesmas par siu, bet to starp ir tik daudz ti viltotu, ka nevaram sti zint, kum tict, kum ne (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, XV, 17.25. 1. p.). das nedroas sia dziesmas ir ieviesus ar Latvju Dais. Ar P. Tortus vrdu ir parakstta seko dziesma: si dievi slaistjs Mana staa paka. 30087. v. Pirmkrt sts tautas dziesms Dievs nevar bt sugas vrds, k jau aug ir mints. Otrkrt du jaunlaika dieva nozmi ir sevii iemljui dziesmu viltotji; p. p.: Jupis bija liels dieviis Par visiemi dieviiem.
32

Trs dievii kaln stv Apak kupla ozolia. Uz tiem cku celiiem Cku dievs utjs. 25581. Klusu bija ieraduas (tautas) Elku dievus turdamas. 23782. Karlnes Kuzecovas vrd ir iesttas das nedroas sia dziesmas: Paldies, zirgu sinti, Par kumeu baroanu! Vai izvedu, vai aizjdzu, Noturti nevarju. 30062. siam pasateicu I dzirdoti, nedzirdot: Visas ciema zeltentes Manos zirgos raudzjs. 30078. savd pasateikans rmotajam saintim turklt vl i dzirdoti, nedzirdot, izklauss k neveikls sacerjums. Glui tds pats ir izteikums: Manos zirgos raudzjs. Nav ar nekdu iemesla irt zirgu izveanu no staa un izjganu, jo zirgi tau nav stall jgti. Turklt latviei senatn tikai retumis jdza zirgus ratos, visvairk gan vii mdza jt. Nevaram ar gaidt no sen latviea, ka vi par savu zirgu bez sevia iemesla sactu ar lepoanos: Noturti nevarju. is seno laiku tautu dls jja dienu, jja nakti ar savu dancotju kumeliu, kas ar pilnu muti sku dzelu tek galviu grozdams. Kumeli ir via tuvais draugs un paklausgais kalps. Par savu zirgu jtnieks mdz lepoties diem vrdiem: Priek vien dancinju bajria meitim (29627), jeb: Kuu krogu dajdams, stvu vien lecinju (29679), vai ar: Uz ilia rii griezu ,uz dldea dancinju (29657. 29591); turpret citi puikas nevarja auzu pra sjum (29693). Ja tautietis tomr saka, ka nevarot zirgu noturt, tad tur pavisam citdi apstki: Sabaroju kumeliu Ar divm auzim, Nevarju noturt Trim, etrm pavadm. 29915. Pdjos piemros ms redzam sto senlaiku dzvi, tautas dzeju un tekou valodu, kamr mintm sia dziesmm du pabu nav. Vispirms siu (Usching) piemin 17. gadu simtea skum pie auggalieiem aug mintie katou priestei. Lange sav vrdnc tulko siu glui vienkri par Juri. Stenders turpret run par kdu biu dievu siu, kuu vi atvasina no zm. Treilands raksta sia viet ziu. Vartu bt, ka no skuma ir bijuas divas dievbas: si, kas ir clies no krievu ce, un zi, kas ir aizemts no vcu Hsing, ku nozmjis mjas dievu. Aug mintais P. Tortus ar patiem grib irt zirgu dievu siu un biu dievu ziu. Via iestt zia dziesma ir da: Mravia pienu deva,
33

Tenis pulka sivniu, Bierts aitm biezu villu, zi medus pilnu tropu. 29201. Bet nu nevar bt tautas dziesma ne pc valodas, ne pc pantmra, ne ar pc satura. Dziesmia nav dalta div das un no darbbas vrda deva pirm rindi, atkarjas ne vien otra, bet ar tre un ceturt rindia. Dziesmai trkst tuvka tlojuma no cilvka dzves, turpret ir mintas etras dievbas, k nevien st tautas dziesm. T tad nevis dievi ir emti cilvka dzves apdziedanai, bet cilvks ir bijis vajadzgs tikai dievu darbbas tloanai. Tautas dziesmas parasti daudzina nevis tik Mraviu k e, bet gan govju Mraviu. Tpat ar trops ir liels retums tautas dziesms un ne bez iemesla apgalvo A. Blenteins, ka tautas dziesmas via pavisam nepazstot. (Das Volkslied kennt die Bezeichnung strops fr Bienenstock nicht.) Es ar tikai etras, piecas reizes esmu ievrojis stropu Latvju Dais, jo tautas dziesmas, k zinms, daudzina tikai dravas jeb dores. Ar diem materiliem mtoloijas ptana tiek liel mr sareta un kavta. Arvien vl paliekam nezi, kas sti ir bijis zi (nevis si) tautas mut. Pdj lasana var ar glui vienkri bt clusies no neskaidrs drukas Stendera gramatik.

13. Cku patroni.

No zirgu patroniem priesim uz jau aug minto cku patronu Teni, Tunni jeb Tansu, kas ir clies no Antonija. Svtais Antonijs ar rietuma Eirop ir lopu, sevii cku patrons un jau Lazcijs piemin, ka pdj loma viam bijusi ar pie senajiem emaiiem. Tpat krievi un igaui ir viu turjui par cku patronu. Tea diena ir 17. janvr, ku latviei nav strdjui, bet esot vrjui ckas pusgalvu, lai ckas labi izdotos. Tautas dziesms par Teni ir atkal daudz nedrou ziu (R. L. B. Z. Komitejas Rakstu krjums XV, 16. un 17. 1. p.), bet pc Latvju Daiu IV. sjuma var redzt, ka vismaz trs Tea dziesmas (2919496) bs stas. Tomr ar eit atkal sastopam du rmotu dziesmu ar Karlnes Kuzecovas parakstu : Tensti, gdulti, Gd taukus kpostius; Ziem tauki kpostii Vislab barbia. 29200. Bet nu dartja vrdiem ar piedkli ulis piemjo parasti nievjama nozme (Endzelna un Mlenbacha Latvieu gramatika, 58. , 4), kd ar eit dieva viet ir izncis tauku gdulis kpostiem. Sevii przaiski izklauss piezme, ka ziem tauki kpostii esot vislab barbia.

34

14. Citu lopu patroni.

Lai gan par siu un Teni ir sadomti daudz nieki, tomr par viiem ir mums tik daudz droas liecbas, ka varam izirt uzticamas un aubgas zias. Bet ir mums ar tdi patroni, kuu prbaudanai nav mums vl nekdu pieturas punktu. K. Kuzecova, laikam t pati augjo dziesmu piesttja, ir iesniegusi Treilandam dus pamus vrdus (Nr. 643): Ak tu stiprais zirgu si, spcini un sargi manus zirdzius! Ak tu bagt aitu Annte, svt manas aitias! Ak tu igl kazu Brbele, uzturi manas kazias! Ak tu rpgais cku Tenst, vaislini manas ccias! Ak js visi mie sargtji, glabtji, sargat, glabjat manus lopius par gam tumm naksnim, t ziem, k vasar, t dien, k naksni! modern garg valoda gan var attiekties tikai uz jauniem laikiem, turpret ideja par patroniem varja celties viengi katou laikos. Ldzgu patronu ms nesastopam ne katou tradicijs, ne ar pie kaimiu tautm. Turklt vecie tautas svtki nebt neapstiprina augj lgan izsacto domu. Tomr aug mintais P. Tortus ir atradis ar ldzgu tautas dziesmu: Zirgu si, Govu Mravia, Kazu Barbia, Cku Tenss, Aitu Annte, Teu Urbns, Sargat manus kustonus No srgm, no vilkiem! 29202. Citu ldzgu dziesmu ir iesniedzis J. Blms Augst-Roz. Zirgu si, govju Mrja, Aitu Annia, cku Tenss, Kazu Katrna, Tie kustou gdniecii. 29202, 1. Par aitu Annti K. Kuzecova ir vl iesniegusi divas 291912 un P. Tortus vienu rmotu dziesmu (29193). Bet pc tautas miem pie latvieiem un igauiem ir Katrna (25. nov.) bijusi aitu patrone, kamr pie emaiiem pc Lazcija zim svtais Vendelns gdjis par aitm. T k nu vl K. Kuzecova ar P. Tortu pazst tikai dialekta Annti, nevis vispr pazstamo Anniu, tad jdom, ka viu zim ir viens pats avots. Kamr nebs pierdts, no kurienes s dziesmas nkuas, tikmr ar nevaram vim pieirt zintniskas vrtbas. Vl mazk ir mums uzticbas uz P. Tortus minto aitu vilnas sargtju Bierti. Uzticams tautas dziesms tikai Dievs un Ma gd par aitm. Kazu Brbalu pazst atkal tikai K. Kuzecova un P. Tortus. Ar pirms vrdu ir vl Latvju Dais ievietota da dziesma: Ai, kaziu Brbalia, Tavu iglu kazlniu; Vakar vli radjs, odien lca, badjs. 29096. K. Kuzecovas dziesmas par dieviem liekas bt vienas personas sacertas, jo gandrz visas ieskas ar izsaukumu ai jeb ak. Sal.: Ak tu stiprais zirgu si,
35

Ai, kaziu Brbalia, Ai, Annte, devjia (29191. 29192). Tdu pau uzsaukumu bez ai sastopam sekoos jau mintos piemros: Tensti, gdulti (29200), Paldies, zirgu sainti (30062). Ar K. Kuzecovas vrdu ir iesttas tikai 94 dziesmias, no kum laba daa daudzina vairk (pavisam piecus!) dievus. Ja nu dziesmas par dieviem vl parasti ieskas ar ai, ak un ldzgm uzrunm, tad td vien jau ir jaubs par viu stenbu. Bet nu ms redzjm, ka vias nesaskan ar stm tautas dziesmm ar pc satura, valodas un pantmra. T ar augj dziesm ir teikts, ka kazlni badjs tli k radjs. Tdu nieku tautas dziesms nav un ie vrdi ir salikti tikai atskau d. emsim vl vienu dziesmu par aitu Annti: Ai Annte, devjia, Dod villai gaai augt, Gaai svrk i e m villainmi, Mkstai cimd i e m, zetm. 29192. Izteikums dod augt nav no stas tautas valodas. Turklt no finta verba dod dziesmias pirm da nevar st tautas dziesm atkarties dziesmas otra daa. Bez tam vl div viets ceturt zilbe ir gaa. Beidzot nav saskaas ar starp pam aubgajm dziesmm. Pc K. Kuzecovas aitu Annte dod vilnu, bet pc P. Tortus Biertis. K avte pc izrunas ldzins Anntei, t ar brdain kaza atgdina Brbalu. Drzk gan d ce mums bs jmekl o dievu celans, nevis mtoloij jeb katou tradicijs. Vismaz uz tik nedroiem pamatiem ms nevaram celt nekdas mtoloijas kas. Vartu bt, k Brtulim bijis kds sakars ar iem, jo kda dziesmia (32253) nosauc zti par Brtulti. No Urbna, k zinms, pc tautas tradicijm skas stais sjas laiks, bet vai im Urbnam bijis sakars ar teiem, k P. Tortus ststa, par to mums atkal trkst liecbu. Kazu Brblas viet J. Blms pazst kazu Katrnu, bet ar da patrone ir mtoloij svea. Var bt, ka e atkal ir jmekl Katrnas un kazias ldzba par iemeslu. Atstjot aubgas dziesmas un prejot uz stm tautas dziesmm par Katrnu, ms nonkam itin k cit pasaul, kur atkal atrodam saskau starp dadm zim. Plai pazstama ir da tautas dziesma par Katrnu: Mrti labs vrs, Vrsi kva vakar; Katrna badastakle, Vistu cepa pelnos. 30225. Otra puse man ir pazstama d variant: Katrna badu mira, vistu cepa pelnos. Var bt, ka Katrnas vista stv sakar ar Katrnas zosi, kuu pazst ar igaui. Pc igauu miem izskaidrojas ar seko dziesma par Katrnu: Mrti labs vrs Tiltiu grda; Katria bezkaua Apmja. 39224 v. Pie igauiem bijis ieradums, ka Mrtiu vakar gjui vriei, visdi izrbusies, pa mjm apkrt, bet Katrnas vakar (24. novembr) sieviei (Sie haben eine Fhrerin, Kadri, diese harnt in der Stube auf einen Besen. Dr. F. J. Wiedemann, 369. 1. p.).
36

Katrna pie igauiem bijusi ar lopu, sevii aitu patrone, bet par kazm mums nav nekdu ziu. das ieraas Mrtia un Katrnas dien stv ar sakar ar laika zlanu senatn. Mrti nkot ar aukstumu un uzsaldjot ledu uz upm; Katrna turpret nkot ar lietu un nokausjot Mrtia ledu. Tpat neizskaidrots paliek Stendera biu dievs si jeb zi, lai gan P. Tortus domjas ar tautas dziesms bt atradis siu dieviu, kas slaistjies ... staa paka (30087 v.) un ziu, kas dod medus pilnu tropu (29201). Abas s dziesmas, k jau mints, ir nedroas. Turpret pc stm tautas tradicijm par bitm gdjusi Biu mte (30274. 30283. 32446). Zemkopbas, lopkopbas un dravniecbas dievbas bs gan jau bijuas baltu pirmtautai, bet vlkos laikos ts bs izskaudui katou svtie. Ar iem katou svtajiem savukrt ir pieirtas seno pagnu dievu pabas, kd os patronus drz vien pieem ar citas tautas, kuas piegrieztas kristgai ticbai.

15. dens, meu un kalnu dievbas.

Mea mti pazst P. Einhorns, Lange un Stenders, un pc pirm vrdiem viu piesaukui mednieki. Tautas dziesms Mea mte paldz ne vien medniekiem (30431. 30478), bet ar koku cirtjiem (30565) un ganiem (29087. 34048). Via ne vien zina, kur katrs mea zvrs dzvo (2657), bet ar sauc katru putnu pa vrdam (2675. 30623). Par Mea mti saucot ar vanagu (pc Langes) jeb kdu lielu koku me (A. LerchisPukaitis, L. t. teikas un pasakas, VII, I, 336. 1. p.). Stenders pazst vl Mea tvu, kuu sastopam ar divs tautas dziesms (2675. 30489). Latvieu vietu vrdi Birzulis (pazstams mju vrds) un Lazdona atgdina Lazcija mints emaiu dievbas Birzulis un Lasdona, kas bijusi lazdu dieviete, bet vairk par tm ms nek nezinm, k tikai nosaukumus. Zvejniekiem paldz jau aug mints dens dievbas, ko apliecina k P. Einhorns, t ar tautas dziesmas. Bagt Cea mte (31789. 34058), gddama par ceiniekiem, pavisam neguot (6705. 31790). No vecajiem rakstniekiem viu pazst tikai P. Einhorns, bet nemin ne Lange, ne Stenders. Runjot par patronm jeb mtm pieminsim eit vl biei daudzinto Miega mti (2053. 6724), Nakts mti (457, 6 v. un Treilanda Nr. 51) un Ziedu mti (28253. un Treilanda Nr. 21), kuas abas ir sastopamas tautas dziesms un pamos vrdos, Rauga mti, kua saskan ar leiu dievbu Raugopatis un Gausas mti (28810), kua pardoties krupja veid (A. Lerchis-Pukaitis, Pasakas, VII, I, 321. l^p.). Senajiem baltiem bs bijui ne vien svti dei un koki, par kuiem jau ir runts, bet ar svti mei, kalni un citas vietas. Dusburgs raksta 14. gadu simtea pirm pus par senajiem priem : Viiem bija ar svti mei, lauki un dei, kuos nedrkstja ne grvjus rakt, neart, ne zvejot. Tds svts mes bijis priem pazstam Romove. T ar pie leiiem Lazcijs piemin svtus meus un vienu svtu kalnu pie Nevieas upes. Par livonieiem raksta B. Rusovs 1584. gad: Vii ir ar daus meus (Bske) par svtumu turjui, kur nedrkstjui cirst neviena koka, ticdami, ka tam, kas ai iedomt svtum nocirstu kdu koku jeb krmu, btu tli jiet boj un jmirst. Aug mintais Dionzijs Fabrcijs zio par livonieiem: Dai cien ievrojamus ozolus un citus lielus un kuplus kokus, no kuiem senk dabjui daimonu atbildes. Citi pieldza meus (lucos), kuus kopa pie mjm un ciemiem un turja par tik
37

svtiem, ka bija grks tur nogriezt pat zariu ... Vii mdz pielgt prkonu uz kalniem visbiezkos meos. Jau aug ir mints Gaujas kults, Austrenes kalns, Zemes mtes un Mjas kunga svtie koki. e vl varam aizrdt uz Zilo kalnu Valmieras tuvum, ku senk ar savu avotu bijis liel apgabal izslavts (Hupel, Topographische Nachrichten, III, 117. 1. p.).

16. Cilvks mtos.

Ar mtiem un miem ir saistts ar pats cilvks, kas sastv no dvseles un miesas. Dvsele tiek iedomta k dzvbas valdniece, un dzvba visvairk mt asins, kd ar pulsa dzslu mdz saukt par dzvbas dzslu. Daa dzvbas atrodas ar kaulos, matos un spaudaks, bet tlki sakari ar dzvbu ir vl aprbam, bildei un pat vrdam (P. mits, Latvieu pasakas un teikas, I, 4547). Ar asins izlieanu jeb kdu slimbu dvsele atstj miesu un cilvks nomirst. Dareiz dvsele pards ar citiem cilvkiem k putns, tauri, pele, ska, vai ar k gars jeb suta. Pasakas tomr pazst gadjumus, kur ar dzvbas zlm mirus miesa tiek atkal atdzvinta, jeb dzv dvsele tiek atkal ielaista nomiru mies. Bez dvseles esot vl katr cilvka mies kda dzva btne, ko sauc par mti. mte esot ldzga kaupiam ar etrm kjm. Pc vienm zim via esot aprusies ap cilvka sirdi, pc otrm via stvot tuvu pie muguras pret muguras kaulu. Kamr mtei nek pri nedarot, via guot it miergi, bet kad cilvks prmrgi strddams saraustoties, tad mte paliekot nemierga un skot staigt. Dareiz via apeot ar savm kjm cilvka iekas un skot ts augt, no k ceoties lielas vdera spes. Kad cilvks saraustjies, tad mte nkot k kumoss kakl. Kad mte, uz augu kpdama, iekpjot pa kakl, tad slimnieks vairs neesot glbjams. Dareiz varot ar skaidri dzirdt, ka mte brcot. Lai nemiergo mti atkal noguldtu, tad slimo ved uz pirti, kur kda labdare to laita (brauka), parasti sacdama ar kdus pamos vrdus. Par zlm pret mtes vainu lieto mtes mtras, devivru spku un ar citus augus, di mi par mti liekas bt oti veci un ir pazstami ar pie citm tautm. Slimbm esot t paba doties cilvka mies iek, bet ar zlm nu vajagot lkot dzt slimbu r, p. p. kai, di, rozi. Ja slimba jau esot iegjusi kaulos, tad t esot grti dziedjama. Teikas biei daudzina slimbas par dzvm btnm. Drudzis jjot cilvku k zirgu. Lai no via vartu tikt va, tad jlkojot viu kaut k piemnt. Vjprtba esot kds auns gars, kuu dareiz varot aizdzt ar baidanu. Reiz kds noklausjies, k drudzis sarunjies ar kai. Drudzis sacjis, ka vi palikot par puteklti, iekritot vra sviest un tikot iests. Vrs nu samis to puteklti un ielicis vec tabakas mak. Mris ceojis apkrt un pardjies audm visdos veidos. Kas nu to aizticis ar roku jeb ar tik labi uzskatjis, tas palicis slims. Reiz mrim braucot salzui rati un tas nu vairs neticis uz prieku, bijis jiet atpaka. Visvieglki slimba tiekot cilvka mies, ja vi sabstoties. Ar msu dienu valod neretis atspoguojas senie uzskati par dzvm slimbm. Vl tagad dzird runjam, ka snos esot drji, mg spiedjs, pirkst dji, un slimba esot clusies no sabans. Visdadkos veidos pardoties rozes slimba, un tauta daudzina pavisam trsdevias dadas rozes. s rozes gan nekur visas nav uzskaittas, bet pamos vrdos sastopam tomr devias rozes pc krsas (balt, sarkan, zil, meln, dzeltn, raib, pelk, za, trauda), devias pc slimajm miesas dam (smadzeu, zobu, dzslu, kaula,
38

stilba, gurna, rokas, galvas, kru) un devias pc citm pabm (caur, nvg, teko, knieam, sitam, mkstuma, skas, dens, lapu). Senk domjui, ka rozi nedrkstot slapint, tad to sadzenot iek. Pasaks ir minti vairk gadjumi, kur cilvki redzjui ar nvi. Vairk pasaks nve tiek piemnta, vien viai tiek noemta izkapts un vl cit via tiek maiski piesieta pie koka. oti daudz mu saists jau ap paa brna dzimanu. Jau mte uz grtm kjm nedrkst neko tdu dart, kas pc analoijas burvbas vartu tikt iztulkots nkamajam brnam par aunu. Ar visdm ceremonijm brns ar tika saemts, mazgts, aprbts un guldts. Tpat otru pusi var aprakt tikai zinms viets un ievrojot zinmus likumus. Visus os skumus aprakstot, iznktu jau vesela grmata. No brna piedzimanas ldz nokristanai caurm naktm dedzina istab uguntiu un neatstj brnu istab vienu pau, lai to neprmtu velns, raganas, laumes jeb svtas meitas. ai laik brnu ar visvieglk var noskaust, nobrnt un norunt. Lai nu tas nenotiktu, tad brns tiek visdi zots un kvpints. Lai brns izaugtu vesels, tad viam tiek sari prti, sprni cirsti ,pinekli griezti, kakls uzvilkts, ka uzcelta u. t. pr. No mu slimbm visvairk daudzina skas vainu, sua mru, zemes svaru, naktspamaas, damo mru un citas ldzgas. Ar pie brna zdanas jievro zinma krtba, lai brns neiznktu par atzdeni, lai nebtu skaudgs, ar aunm acm.

17. Senu jeb dvseu kults.

Liela nozme tautas mos bijusi senu jeb dvseu kultam, kd pakavsimies pie t ilgki. Jau ar pau miranu bijui saistti visdi mi. Kad slimnieks tuvojies miranai, tad to izclui no gultas un nolikui zem uz salmiem, lai viam atvieglintu nves cu. mticba ir izplatjusies pa visu pasauli un n vl pastv ldz msu dienm. Zeme, k jau teikts, ir uzskatta visprgi par mti, un ai mtei cilvks nodots ar mirstot. oti tlu ir ar pazstama ieraa, cilvkam mirstot, attaist durvis un logu, lai dvsele vartu tikt lauk. Tpat pie daudz tautm bijis parasts pie mirja gultas nolikt aizdegtu sveci un bodu ar deni, kur dvselei mazgties. Tli pc miranas mironam aiztaisjui acis, lai vi neaizmntu citus audis uz viu sauli. Pie vism tautm, cik mums ir zinms, ir pastvjusi t prliecba, ka cilvks mirstot vl galgi nebeidzas, bet atstj vl kdu dzvu garu jeb dvseli, kua priet kd cit pasaul jeb vi saul. Kaut gan via saule ldzins ai pasaulei, tomr dzve tur ir sliktka, ko apliecina ar msu tautas dziesmas. Gana laba via saule, Nemlga dzvoana: Nedziedja ski putni, Nekkoja dzeguzte. 27693. Ml man (i) saulte, Via saule nemlja: saulte man zinma, Via saule nezinma. 27370.
39

Klusu un nemlgu apakzemi bez putnu dziesmm daudzina ar msu pasakas. Td ar neviens negrib labprt irties no s pasaules un pie nves grib uzlikt vainu dievbm, kuas vai jau virs zemes nolemj cilvkam nvi, jeb ar no apakzemes aizsauc mirju pie sevis. Tautas dziesmas mums liecina, ka mirja dvseli Veu mte pievi, miru augums ai pasaul zd (27407. 27443. 27545) un Saule, Zeme jeb Nve viu ,,slpj (27445, 27552, 27549, 27577). tautas dziesmu fantazija par cilvku miranu mums oti atgdina seno grieu un romieu uzskatus, kur ar biei sastopam aug minto slpanu. Li nomazgjui ar siltu deni, aprbui parasti balts drbs, apvui kjas un daos apgabalos likui ar baltu mici galv. Kjs vui kurpes, retumis pastalas, bet ne vzes, lai vi saul nebtu grta staigana. Zrk vl parasti likui naudu, susekli, peramo slotu, adatu un pudeli degvna jeb alus. Pptjiem likui ar ppi, tabaku un iltavas zrk. Pats zrks senos laikos izcirsts siles veid no resnas priedes (Latvju daias, III, I, 874. 1. p.), kd ar tautas dziesms (27420) tiek saukts par viena koka namu. oti veca paraa ir miruo apdziedana dziesms un das raudu dziesmas, k ir visprgi pieemts, pieder pie visveckm tautas dziesmm. o ierau ms sastopam jau no visveckiem laikiem un gandrz pie vism tautm, par kum ir mums plakas zias. Tdas raudu dziesmas bijuas ar pie latvieiem un seniem priem un vl tagad ir uzglabjus pie leiiem. Kaut gan msu tagadjs tautas dziesms ms sastopam tikai kdas atliekas no senajm raudm, tomr vias mums ir apliecintas vstur. Jau Indria chronika ststa, ka kuri 1210. gad pc nelaimgas kaujas ar vcieiem sadedzinja savus miruos un izpildja raudas (planctus). Pc Rmju chronikas zim zemgaliei tikui uzvrti 1290. gad, lojuies un dziedjui to pau raudu dziesmu (iamer sanc), kuu jau dziedjusi Dobele un Raene. Pazstamais Lazcijs raksta: Livoniei, kui tiek apspiesti grt vcieu verdzb, vl ldz im laikam liek kapos dienu, dzrienu, cirvi un drusku naudas ar du raudu dziesmu: Ej, nelaimgais, no s dzves labk pasaul, kur ne vairs vciei par tevi, bet tu par viiem valdsi. e tev ieroi, diens un cea nauda! To pau apliecina Dionzijs Fabrcijs ar diem vrdiem: Brs vii ir ieradui loties, lddami grto verdzbu un savu kungu nelgo jgu, turpret laimi vldami miruiem, kas izbgui no s verdzbas, kd vius nospieda varmcgie vciei. Plakas rakstu liecbas par dm raudm ir mums uzglabjus no senajiem priem. Miruam kareivim likti blakus via jjams zirgs, stops, bultas, ps, zobins jeb dcis, via visvairk motais kalps, via medbu sui un vanagi un t visi tie tikui sadedzinti. Kad no srta skui celties dmi, tad pagnu priestei ieskui savu raudu dziesmu, ku slavjui miru varoa darbus. Kd lgum, kas noslgts 1240. gad starp krustneiem un seniem priem lasm: Vii apsolja ar, ka uz prieku vairs neturot tulisonus jeb ligasonus (Tulissones vel Ligaschones), melgus audis, kui it k dzimtu priestei, lai miruie netiktu sodti ar elles mokm, teic aunu par labu un slav miruos par viu zdzbm, laupanm, nekrietnbm un citiem grkiem, kuus vii dzvodami padarjui, un paclui acis pret debesm, melodami apgalvo, ka vii redzot miruo pa debesm jjam uz zirga ar spdom brum izgreznotu, ar mednieku vanagu uz rokas un ar lielu pavadou pulku aizejam uz citu pasauli. Par o raudu dziesmu dziedanu O. Bkelis raksta : Raudu dziesmu izpildana visur pasaul ir sievieu uzdevums. Tikai vias ir dziedtjas un dzejnieces, kuu balsi dzird pie zrka, vriei tur neem dalbas jeb cie klusu, ja atrodas klt. Bet pc augjs zias ms redzjm, ka pie senajiem priem taisni vriei bijui dziedtji.
40

Pie leiiem vl tagad vriei daos apgabalos dziedot raudu dziesmas. Tpat tas ir n pie manduriem un lolo un pie dam tautm Kaukazij. Ar aug mint aizrdjum par raudu dziesmm pie kuriem un zemgalieiem, laikam gan pai kareivji bs apdziedjui savus krituos biedrus. Daudz bu ieraas pie leiiem un latvieiem ir glui viendas. Kad slimnieks miris nakt, tad uzclui visus cilvkus, kas tai mj guljui (L. D. IV, I., 865. 866. 875. 1. p.), lai mirjs vius ,,neapmirstot un lai vii vartu laik uzmosties. Par leiiem ir ziots, ka vii pat mazus brnus mui no pua r. Kad mjas saimnieks miris, tad leii gjui pie visiem lopiem un bitm un paziojui: Msu kungs nomira (C. Capeller, Kaip seniej i Lietuvininkai gyveno, 36. 1. p.). Latvieiem bijis ldzgs ieradums, li izvadot. Iekm li veda projm, kds no mjeniekiem iegja kt un sacla visus gulous lopus kjs (L. D. IV, I, 865. 1. p.). Slimniekam uz nves gultas guot, iznesa no istabas visus stdus un sklas, lai neapmirstot, jo apmiruas sklas vairs labi nedgstot un neaugot un spoli izziedot (L. D. IV, I, 875. 1. p.). Tda pati mticba bijusi pie leiiem. T latviei, k ar leii, sadedzinjui ts cisas, uz kum slimnieks miris. Otru dienu gjui skatties, kdas pdas pelnos iemtas. Ja redzamas lopu pdas, tad tai gad daudz lopu krtot; ja cilvka pdas, tad mirstot daudz cilvku. Sekoas latvieu ieraas saskan ar igauu ieram (F. J. Wiedemann, Aus dem ... Leben der Ehsten, 310. 1. p.). Bedam dien, kad jau iejgti la zirgi, kauj gaili un svie to zirgiem apak kjm (L. D. IV, I, 861. 869. 871. 1. p.). ,,Li uz kapiem vedot, izlej tam paka spanni dens, lai nomiru gars nenkot atpaka spokot (L. D. IV, I, 872. 1. p.). Ce uz kapstu iecirta kd pried krustu, lai mirons pastar dien zina ceu uz mjm. Tdas priedes jau iepriek uz tam tika nolkotas un saudztas (L. D. IV, I, 867. 1. p. Sal. 869. 1. p.). No kapstas atpaka braukdami, brinieki salauzui eglu un paegu zarus, ar kuiem prui mjeniekus, sacdami: Nemirstiet, nemirstiet, kapst nav rmes. No citiem latvieu miem vl pieminsim sekoos. Kas pie la rokas liek, tas tai gad nedrkst ar savu roku st (L. D. IV, I, 862). Sjas laik saimnieks nepiedals pie mirou neanas, lai sjumiem nekaittu (ibid. 868. 1. p.). Ar iem miem stv sakar aug mint sklu apmirana. Miroa iespaids uz labbas auganu ir sevii redzams seko igauu mticb: Ja ziem bu braucienam btu jiet par kdu trumu, tad pavadoi labk brauc ar lkumu pa sasniguo zemes ceu, jo citdi vartu labbai notikt liela nelaime. Bres nevar pavadt bez asinm, bet jkauj alla kds lops, j ne vairk, tad gailis (ibid. 862. 1. p.), jo mironam vajagot jaunu asiu, un j viam ts nedodot, tad tas pats savu roku kdu lopu emot (ibid. 865. 1. p.). Cku brm nekva, jo brm kautie lopi esot vi saul nelaia jjamie zirgi un cka, mironam jjot, kviecot (ibid.). Svargkie bu dieni bijui vrti ziri, bieza putra un nogrsti miei jeb ki (). Ziri tiek pieldzinti asarm, jo ar sapos redzti ziri tiek izskaidroti par asarm. Ar parun mdz sact :Birst asaras k ziri. Bu ki un bieza putra bs gan laikam prnkui no krieviem (M. , Pi Hapo, 567. 1. p.). Tlu pazstama ir seko bu ieraa pie veciem latvieiem. Ja dot kaut kas no diena nokrita zem, to necla aug, jo t esot miroa daa, un katrs, kas pirmo reiz dzra alu, paprieku nolja mironam kdu lsi zem (L. D. III, 3, 865. I. p.). Bu brandvnu dzerot, papriek jnolej viena glzte mironam zem (L. D. III, 3, 872. 1. p.). ieraa ir oti veca, jo tdu pau to sastopam ne vien pie seniem leiiem (pc Lazcija), bet ar pie senajiem grieiem (skat. Schrader, Reallexikon, 1009. 1. p.).

41

Tic ar, ka miroa dvsele klauss, ko brs run, un tpc neviens par miruo slikta nerun (L. D. IV, I, 860. 1. p.). To apliecina ar seko tautas dziesma: Visu nakti t mmia Ap logiem klausjs, Vai tie da, vai tie dzra, Vai mmiu daudzinja. 27791. Pa bu laiku miruo uzteica, slavja; to darja pai vecas sievias, un mtes mcja brnus, lai nek aplam nerun, jo tad tiekot kda vaina (L. D. IV, I, 869. 1. p., sal. 863. 1. p.). Viss tas stv sakar ar jau aug mintm raudu dziesmm. Tik biei daudzinta raudana tomr nebt neliecina par lielu jtelbu un raudelbu pie seno laiku audim. Raudtji un raudtjas tiek parasti aicinti par maksu un asaru vietu, k jau mints, ir izpildjui ar ziri. stas vecu laiku cilvku jtas bs drzk apdziedtas seko dziesmi: Nomirua neraudju, Acu savu netrju; Kas nomira, tas gulja, Man actiu vajadzja. 27754. Ar mironam asaras nebija par labu, jo jsargs no tam, ka lim neuzkrt kda asara virs, jo tad mironim grta gulana asars (L. D. IV, I, 872. 1. p.). Pasaks un teiks ir vairk piemru, kur miruie lai kdu ziu saviem tuviniekiem, lai viu d neraudot. Td ar miru vrd tiek dziedts: Birs dob asarias, Bs man grta gulana. 27335. Nav tomr jdom, ka ar tuvinieki nebtu cits cita lojui. Vismaz mte arvien raud patiesgi par sava brna nvi. Neviens mani neraudja, Nevienam l nebija; Mana veca mmulte, T raudja, tai bij l. 27750. Lai nu ar pakapalicji lotu miroo k lodami, tomr neviens nevls, lai tas vl nktu atpaka (2751427518). Aizvest la viet, k jau mints, atved mj eglti (27659), paegli (27657) jeb prieu zaru (27646), kui ar savu pastvgo zaumu varja nodert par dzvbas simboliem. Skuju koku viet retumis emts ar spka simbols ozols (27666). Td ar ar iem zariem situi mjeniekiem un dziedjui: Nemirstiet, nemirstiet, Nava vietas kapst! Es ieliku sav msiu (bliu) Pa slitas mali. 27660. Lus, k jau agrk esmu rakstjis (Etnografisku rakstu krjums, I, 80. 1. p. un R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, XV, 147. 1. p.), vecie latviei aprakui smilu kalnios savu
42

mju tuvum, tikai uz katou laiku beigm skui rakt ar kopjs kapsts. Zrks tautas dziesms tiek parasti saukts par ma namu (27409. 27422. 27546. 27756), kas tiek darts, nevis taists (sal. Etnografisku rakstu krjums, I, 102. un 103. 1. p.). Uz kapiem jau diezgan sen ir skui stdt pues, un tautas dziesmas tur min pie reizes visprgi baltu pui (27314. 27380), gan ar magoni (27313). Jau no seniem laikiem visvairk cient pue, ar ko Eiropas tautas ir puojuas savus kapus, ir bijusi roze. To apliecina ar piemri no dadm tautas dziesmm. Uz to pau ierau zmjas veca katou leenda, pc kuas no svts Magdalnas asarm esot clusies balt roze. Tautas dziesms jauneklis jeb jaunava arvien izteic cerbu, ka uz viu kapa uzaugot roze. T ar pie latvieiem ne vien romancs (13250), bet ar parasts tautas dziesms (27416. 27633) aug rozes uz kapiem. Uz jaunu auu kapiem vcu tautas dziesms ldz ar rozi tiek daudzinta ar liepa. Tpat ar pra latvieu romances piemin liepu uz kapa (13250, 12. 13373).

18. Veu dzve vi saul.

Gandrz pie vism tautm senk pastvja mticba, ka dvseles vi saul turpinjuas tos paus darbus, kdus darjuas ai pasaul. T ar msu tautas dziesms miruas meitas gana veu govis un vim paldz ar veu sui. eit tomr var bt ar kda tuma atmia no tliem senlaikiem, jo suns un govs ir veckie mjas lopi, un daudz tautas savos mtos ir tos prclui vi saul. Apglabtam mironam tik ilgi jpaliek par kapstas vrtu sargu, kamr atkal citu pc via tais kapos glab. Tpc t paruna, ka daam bijis ilgi kapu vrti jvakt (L. D. IV, I, 876. 1. p.). Tdi pai mi ir sastopami ne vien pie leiiem, bet ar pie citm tautm (Archiv fr Religionswissenschaft, XVII, III. u. IV. W. Caland, Die vorchristlichen baltischen Totengebruche). Sestdien apraktai sievietei bijis miroiem jnes dens. Lai es miru, kad es miru, Sestdien mani nebediet: Es visiem miroiem dentia nesjia. 27357. Laikam gan visiem latvieiem bs pazstami mi, ka miroiem esot no ledus jvel sniegs. Dvsele pc cilvka nves pievienojas veiem, pc vlku laiku ticbas ar eeiem. Ja nu nevaram apgalvot, ka visi eei ir dvseles, tad tpat varam aubties, vai visi vei tikui turti par dvselm. Cilvka fantazija mekl viss viets dzvas btnes, kas ldzins paam cilvkam. Visdas dievbas ar saviem apakniekiem piemt ne vien kalnos, meos, purvos un laukos, bet ar debess, den un apak zemes. Ar visiem iem gariem varja satikties ar cilvka dvseles. Ka slkoo dvseles ved sakar ar dens putniem, t ar zem apraktie miroi varja viegli nonkt apakzemes valstb. Turpret sadedzinto lu dvseles domjs kpjam ldz ar dmiem uz debesm. K dievi cits citam ldzins un biei sav starp satiekas, t ar dvseles varja ne vien sav starp satikties, bet ar pievienoties citiem gariem jeb mtiskm btnm. Ir taisnba, ka vei ir grti irami no dvselm un bez aubm stv pdjm tuvku nek citi gari. Negribu ar nebt noliegt, ka vei bs cluies no dvseu kulta, bet pirms vl veu kults pie mums nav galgi izptts, mums vajadztu stingri irt drou
43

faktu no tertiskiem vrojumiem. Bez kritikas krjot materilus tikai jau gatavm terijm, ms tik vl vairk saresim veu jautjumu. Vei tiek tautas dziesms diezgan biei minti un parasti vl sakar ar miruo dvselm, bet nav skaidru aizrdjumu, ka dvsele visd zi paliek par veli un ka visi vei ir cluies no dvselm. Tpat ar leiu vls pc Kurata nenozm vis tikai miruo dvseles, bet gan visprgi kdu garu, pieldzinmu laumm. R. Mlens (Archiv fr Religionswissenschaft, XVII, I. un II. R. v. d. Meulen, ber die litauischen Vls) atvasina leiu vrdu vl no indoeiropieu darbbas vrda saknes v-, kas nozm pst (k vj) un ir rada ar msu vrdu vj. Bet nu pdj vrda sakn ir ga e, kamr vea pamat sastopam su e, kd ds izskaidrojums nevar bt pareizs. Latvietis ai vrd jt sakaru ar darbbas vrdu celties, jo daudz mos un pasaks vei jeb gari veas k kamoli (A. Lerchis-Pukaitis, L. t. teikas un pasakas, VII, 1, 123.130. 1. p.), lai gan pc etimoloijas velis nav irams no vecziemenieku valr, kauj krituais, un tocharu wl mirt. Kur latvieu mos ir runa par miruiem seniem, tur vii tomr par veiem vairs netiek saukti. Ptersonu Krlis (R. L. B. Z. K. Rakstu Krjums, XVI, 99) raksta, ka Kurzem senk kzs aicinti ar tvs mte, kad bijui nomirui. Ar J. A. v. Brands, kas 1673. un 1674. gad ceojis pa Baltiju, raksta, ka latviei nesui savus upuus seniem ar diem vrdiem : Mus si veczake dvesely melami (msu vecku dvseles mielojam). No visa t redzam, ka veiem jau ir pieirta plaka nozme k dvselm. O. Bkelis raksta: Nve tautas dzej nav nekda atbaidoa pardba, kaulu vrs ar izkapti viai nepatk; bet nve ir priecgas kzas. Piemrus Bkelis em no grieu, italieu, krievu, mazkrievu, pou, bulgru, rumu un albnieu tautas dziesmm. T ar pie latvieiem neprecjuos cilvku pirmo bu dienu dvja par kzm, un tikai otru dienu par brm (L. D. IV, I, 876. 1. p.). Lietav ur un tur nomirusi jaunava saukta par veu lgavu. Jau aug ir pieminta tautas dziesma, kur tautietis apprec Zemes mtes jeb Veu mtes meitu (27699). Ja saulei spdot, lietus lst, tad senie leii domjui, ka vei dzeot kzas. To apliecina ar da msu tautas dziesma ar daudz variantiem: Lieti lija sault: Velniei kzas dzra. Mans bli jauns nomira, Veos ma lgaviu. 27798. Ar eit nav vis runa par dvseles prvranos vel, bet tikai par tautas dzejas optimistiskiem uzskatiem, pc kuiem jauna cilvka nve tiek pieldzinta kzm. Ldzgas kzas, k jau mints, pazst daudzas Eiropas tautas un tikai pie leiiem un latvieiem vias stv sakar ar veiem. Nav mums pietiekoa iemesla domt, ka latvieu tautas dziesmas eit btu uzglabjuas s ldzbas pirmatngko veidu, jo dziesmas par mlestbu un precanos visprgi netiek skaittas pie visvecko dziesmu sla. Tautas dziesmas daudzina neretis veu brnus (27434. 27526. 27527. 27531), kui drzk aizrdtu uz veu celanos no dvselm, ja visi veu brni btu mirui cilvku brni. Aug mintais Mlens raksta, ka pie leiiem miruie brni ar veu valst paliekot par brniem. Pc Tailora (E. B. Tylor, Primitive Culture) kds dienvidus Amerikas iedzimtais teicis par miruo gariem: viiem vairs nava nekdu brnu, jo vii ir tikai dvseles, lai gan citdi vii dzvojot tpat k cilvki virs zemes. Bet di aizrdjumi tomr vl neizskaidro veu brnu nozmes pie latvieiem, jo mi pie

44

dadm tautm ne katrreiz ir ldzgi. K prectiem veiem varja bt savi brni, t ar miruus auu brnus varja saukt par veu brniem (sal. aug veu lgavu). Pc Mlena leiu mos gaii, sui un zirgi varot redzt veus. Ar pie latvieiem mintie dzvnieki var redzt visdus garus. Tpat ar cilvki, kas dzimui Za ceturtdien, redzot veus (Meulen), kd leii sauc minto dienu par veu Lieldienu (Vliu Velykos, sal. krievu Bei ). Pie latvieiem turpret Lielaj piektdien (Bea a) dzimui cilvki varot redzt garus. ie mi gan laikam bs cluies no vrda ei ldzbas ar veu nosaukumu. Man tomr vl paliek aubas, vai Mlens un Kalands bs stingri prbaudjui visas leiu tautas tradicijas, vai tur visur ir bijusi runa taisni par veiem un nevis par dvselm un spokiem. Angu jaunkie etnografi tagad stingri izi vrdus: soul, ghost un spirti. Soul (vcu Seele) nozm cilvka jeb citas dzvas btnes dvseli, kas ir irama no miesas. Ghost (vcu Geist) ir velis jeb dvsele pc nves. Par spirti (latu spiritus) sauc spoku jeb nu, kas nav clies no cilvka jeb dzvnieka miesas. Ja tautas tradiciju krjji btu stingri turjuies pie tautas valodas un etnografi btu ievrojui aug minto noteikto terminoloiju, tad gan par veu nozmi pie leiiem un latvieiem vairs nebtu nekdu aubu. Par veiem valda Zemes mte ar Veu mti, kuas, k jau aug ir izskaidrots, ir dievbas, bet nevis miruu cilvku dvseles. J da celans btu vrojama priekvsturiskos laikos, par ko tomr ir oti jaubs, tad tomr nekd zi to vairs nevaram attiecint uz veco chroniku un tautas tradiciju Zemes mti un Veu mti. Zemes mtes un Veu mtes meitas varam pieldzint Saules un Jras meitm un t tad ar irt no miruo auu dvselm. Tpat nav mums nekda iemesla izskaidrot veu govis un veu suus par sprgum govm un suiem. Pc visa t ir jpieem, ka veu valst ir btnes, kas nav clus no dvselm. Turpret no otras puses ms redzjm, ka latvieu tautas tradicijs nav drou liecbu, ka miruo dvseles prvrstos par veiem. Ar to nu gan nav apgzts senkais vrojums, ka vei ir tomr cluies no dvselm, bet tajs latvieu tautas tradicijs, kas mums ldz im ir pazstamas, to vairs nevar skaidri redzt. Augstk apakzemes valdniece pc tautas dziesmm ir Zemes mte. Mirua cilvka dvsele, k jau aug mints, stv vias uzraudzb jeb glaban, kd ar dvsele grieas vispirms ar sveicinanu taisni pie vias. Kapa atslgas tura tpat Zemes mte, k ar Veu mte. Zemes mte ir gan stingra sav spriedum, bet nav vairs nelga pret savm dvselm. Nepareizas turpret ir ts domas, ka ar Veu mte esot labsirdga un neesot nekda nvtja. Lai gan Veu mte gaida miruo dvseli pie sevis (10735. 10789. 27525), taisa tai vietu (9246) un cisas (27713), vel galdautu (27432), kalt drbes (27782) un cep plceni (27411. 275334), tomr via vi dvseli ar viltu (27510 v. 27529. 27535), sevii, ar meds vceles paldzbu (27536), priecjas par auu nvi, kapa virsu dancodama (2753740) un noraisa Laimas krto puli (1135). Via pati ir ar nvtja un nokauj savus upuus, k redzams no diem piemriem: Laime meitas aizmirsusi, Veu mte iedomjsi: Vriem sievas apkvusi, Meitm vietu taisdama. 27726. 22194. Vea mte, Vea mte, Kaa darbus pastrdja: Citam ma mu draugu,
45

Citam mu mmuliu. 27781. Ai, bagta Veu mte, Nokauj manu vra mti. 23177. Jau aug ir aizrdts, ka Veu mte da zi ldzins ne vien Zemes mtei, bet ar Laimai. Ldzgi Vja mtei (274389) ar Veu mte (27440) klabina jeb klauv pie nama durvm, kur cilvks gu un td zi vst viam par nvi. K Uguns mte via sarg ar uguni, un kad via aizmieg, tad uguns izdziest (27523). Veu mte nk no jras un brauc tur tpat k Jras mte (27683). Vl vairk Veu mte ldzins Saulei, jo ar pdj paslpj bleliu (27445). Trijs dziesms (27402. 2757980) Saule un Zeme stv ar audm ienaid, kui beidzot dod savu augumiu, kuu tad abas paem. Pdj Saules paba saskan pilngi ar ar citiem tautas uzskatiem. Saule stv sakar ar vias saules valsti, kur via pati noiedama var emt ldza un paslpt cilvka dvseli. Td ar uz nvi zmjoties tds sapnis, kur gulou cilvku apspdot saule. Mekljot visiem mtiem vienu pau pamatu k kdu burvju atslgu, ar ko var atvrt visas durvis, var viegli nkt uz domm, ka Veu mte ir vispirmatngk dievba un ka visi dievi ir cluies no miruu cilvku dvselm. Turpret mekldami katram apgalvojumam skaidrus un drous pierdjumus, t vieng pamata ms nevarjm atrast. Nav mums zinms nekds iemesls, kd Veu mte btu turama par dvseli. Mums bija jatstj galgi neizirts ar tas jautjums, vai visi vei latvieu un leiu tautas tradicijs ir turami par miruu cilvku dvselm, jeb tikai visprgi par apakzemes gariem? To tiesu jo grtki btu to pau pamatu meklt Saules mtei, Zemes mtei un Vja mtei. Turpret ldzba dadu dievu starp ir vienkri saprotama un glui dabga. Katrs dievs, kas tika godts, varja dart labu, tpat k ikku aizkaitints dievs varja atriebties ar nvi. K starp cilvkiem senatn darbi vl nebija dalti pc dadiem amatiem, t ar seno dievu darbba vl nebija stingri norobeota. Tikai ldz ar augstku kultru ska cilvki iroties pc dadm krtm un amatiem, un pc pau cilvku priekzmes sks ar pie dieviem antropomorfizans un specilizans. Miruo dvseles tikuas dintas t sauktajs Dieva diens jeb veu laik, kas apmis kdas etras nedas. is laiks nav bijis visur glui viends, bet parasti rints ap oktba mnesi, kd tas ar senk saukts par veu jeb zemliku mnesi. Pie veu mieloanas turjus daudz tautas no seniem laikiem un parasti ruden pc lauka augu novkanas. Kristg baznca senk izturjusies naidgi pret iem pagnu svtkiem, bet 10. gadu simtea skum katoi tos tomr piemui. Ar pie latvieiem dvseu mieloana, k liekas, ir cik necik prmainjusies pc katou tradicijm. Senie latviei mielojui senu dvseles, kum ldz, zinms, varja nkt ar citi vei, rijs, pirts, kts jeb ar cits kluss viets. dienus nesis parasti pats saimnieks, kamr no tiem vl nebija neviens nek baudjis. Mieloanai mdza nest gau, biezputru, sieru un alu. Lai gari vartu redzt st, tad sien iespieda kdu skalu. Kad mielasts bijis sataists, tad aiztaisjui rijas jeb pirts durvis un nevienam nav bijis brvu skatties, k gari mielojas. Ja gari uzemti pirt, tad pirts tikusi izkurinta, un tiem atstts ar silts dens un peram slota, ko prties. Ja mielotji redzjui, ka visi dieni un dzrieni palikui pavisam neaizkarti, tad baidjuies, ka nkoais gads bot nerags. Garu atstts mielasta atliekas esot atkal pai apdui. Interesants ir e vl tas fakts, ka pc mieloanas ar slotm un skaliem dzinui atkal garus projm. da senlaiku paraa ir sastopama pie daudz tautm.

46

Lai gan o dvseu mielojamo laiku, k jau mints, sauc par veu laiku, tomr tikai retis kd rakst ir runa taisni par veu mieloanu. Mielojamos viesus sauc par dvselm, gariem, veciem, pauiem, iiem, urguiem un vl daudz citiem ldzgiem vrdiem. No Pernieles pagasta Liepupes draudz ir mums ds interesants apraksts par iem gariem: Vecie bijui cilvku uzskat, izmrctas linu saujas lielum. Viu staigana bijusi visvairk pa grvjiem, gar cea malu, k ar gar stmalm. Viu vrds vecie clies no tam, ka visiem bijis vecs izskats. (A. Lerchis-Pukaitis, Latvieu tautas teikas un pasakas, VII, 1, 284. 1. p.). Pc apraksta vecie ldzins pazstamajiem vcu Erdmnnchen, kui, k zinms, ir patstvgi apakzemes gari un netiek turti par dvselm.

19. Nelaimgs dvseles.

Aug mint angu rokas grmat par etnografiju (C. S. Burne, The Handbook of Folklore, 81. 83. 1. p.) lasm: Ceotji gari Eirop ir parasti paslepkavu, slepkavu un nogalintu cilvku dvseles, jeb personas, kas ir atstjuas savus dzves pienkumus nepabeigtus: las neizpirktas, pardus nesamakstus, mantiniekus pieviltus, mantu paslptu; tie ir apstki, kas vius kav miergi dust savos kapos, lai gan kristga ticba nebt nemca, ka dvseles dzvojot kapos. Bet svargkais iemesls, kd dvsele grieas atpaka, vis pasaul ir bu ceremoniju neizpildana ... Ir iemesls domt Rupjbas vajag dzst, tau rupekus atstt. un o ideju vajadztu vl tlku izptt, ka bu ceremoniju pirmais uzdevums ir ievest dvseli garu valsts biedrb, un ka ceotju dvseu aunie darbi nk no atriebbas dzvajiem par viu pienkumu neizpildanu, jeb ar no to auno daimonu iespaida, kuu biedrb vii ir piespiesti emt dalbu. T ar M. Zabiins (Pcci Hapo, 564. un 565. 1. p.) raksta par krieviem: Slkous un nokruos neapraka kapsts. audis ticja, ja kur apraktu slkoni jeb nokruos, tad visam apgabalam celtos nelaime; td ar senos laikos audis nelaimes gadjumos, k pie neraas, ma un citm srgm, izrakui lus no kapiem." Visu to ievrojot, O. rderam (Reallexikon, 26. 1. p.) ir pilnga taisnba, ka mirou dvseu kults nav vis clies no auu mlestbas uz miroiem, bet gan no bailm par viu nedarbiem. Bet ar visu to nebt nav teikts, ka visi gari btu cluies no dvselm, un ka no pdjm atkartos viss aunums un labums auu dzv. Lietuvns, tpat k ar leiu kaukas, ir nogalinta brna dvsele, kas tikmr dzvojot pasaul un mokot cilvkus, kamr via kauli netiekot aprakti, jeb kamr nepienkot tas laiks, kur viam pc Laimas lmuma btu jmirst dabg nv. Kvi, baigi, jogi un jodi, pc dam zim esot miruu kaa vru gari; kad vii kaujoties, tad izceoties ziemea gaisma. Ar es esmu Raun dzirdjis par ziemea gaismu izteikumu: Kvi kaujas, bet kas tie kvi esot, to runtji vairs nezinja. T tad lietuvni un kvi tiek izskaidroti pilngi par miruu cilvku dvselm. Pdjs pards neretis ar par niem (Smilten) jeb miem (Raun), bet nav sacts, ka visi ni jeb mi btu tikai dvseles. ni jeb mi var audim kaitt, bet vii nav tomr tipiski auni gari. Var bt, ka ar aug mintie veci, pauri, ii un urgui ir tdi pai gari k ni jeb mi. Daudz di gari ir gan oti ldzgi, bet tas vl nenozm, ka visi vii btu ar glui viendi.

47

20. aunais gars jeb Velns.

Cilvku ienaidnieks un aundaris starp gariem ir Velns (leitiski Velnias, senk Vlinas), kas pc etimoloijas ir atvasints no vea. Lai gan tautas tradicijs Velns vl nav tik auns, k svtu rakstu aunais gars, tomr nav tur ar vairs nekdu liecbu, ka Velns btu turams par veli. Pavisam bez pamata ir tie uzskati, it k Velns btu kds aizemts vrds un nepiedertu pie vecm baltu valodu saknm. Pc pasakm Velns dzvo ezeros, purvos, jeb visprgi kaut kur apak zemes, un saskan ar mua stiprinieku jeb milzi citu Eiropas tautu pasaks. Ir mums vairk pasakas, kur Velns sacenas ar Dievu, kd ir izteiktas ts domas, ka e esot vecas atmias no sen indoeiropieu dulisma, kds ir sastopams pie senajiem rieiem. Pie indoeiropieu pirmtautas ds dulisms nav tomr vrojams un ar latvieu vecajos mos nav redzams nekds sts lab Debess tva pretinieks. Pasaks nereti ir runa par vairk velniem, kui turklt vl nav nebt sti aun principa prstvji. C starp Dievu un Velnu, pdjais nedara nek auna, kamr Dievs viu piemna viendi ar viltu. ds Dievs un Velns gan mazk ldzins atbilstom seno rieu dievbm, bet pasaku pttji tomr mekl msu teiks par Dievu un Velnu kdus piemrus, kuu skumi mekljami pie seno persieu Ahuramazdas un Arimana (P. mits, Latv. pasakas un teikas, I, 7779). Otrs Velna nosaukums ir Jods, kuu jau sastopam Glka bbel, kur vi saskan ar vcu vrdu Feldteufel. Lange to tulko par Waldteufel un Waldgott. Stenders ir uzmis tik abas pirms nozmes un pieliek vl klt, ka jodi tiekot turti ar par kaavru dvselm, par ko ar jau ir mints iepriekj (19.) noda. Pie daiem latvieu rakstniekiem no Joda ir izncis seno latvieu kaa dievs. Visprgi tiek pieemts, ka msu Jods esot clies no leiu vrda juodas, melns, jo melna krsa pc kristgas simbolikas nozm tumsbu un aunumu un ar pau Velnu sauc par melno vru (der schwarze Mann). Bet nu ar igauu juudas un somu juutas nozm Velnu. Turklt pie igauiem juudas ir ar kda ziemea gaismas dievba, k pie latvieiem. T k nu msu Jodu nepazst ne leii, ne pri, ar daudz vidzemnieki, tad vi nevar bt visai vecs vrds, bet pieders drzk pie ceojoiem kultras vrdiem. Td gadjum Jods vartu bt priekvstures laikos aizemts Jdass, kas samaisjies ar melno vru un atradis vl tautas etimoloiju leiu vrd juodas. Nav jaubs, ka jodiem ir ar sakars ar ziemea gaismu, bet attiecbas uz meu un kau nav nek pierdmas. Latvieu kaa dievba jau bijusi Kaa mte un kdas citas kaa dievbas mums nav zinmas. oti vecs mts liekas bt tas, kur Prkons vaj aunus garus, t tad ar Velnu un laikam tpat vl Jodu. Kamr Velna vajana tautas tradicijs tiek biei daudzinta, tikmr par Joda vajanu mums tomr trkst ziu dro tautas dzej. Gan Auseklis dzied, ka Prkons dda jodus, un ar citos rakstos sastopam tdu izteikumu, bet kds piemrs tautas tradicijs par to nav vl pierdts. Tpat kd Mirbacha vstul ir sacts, ka prkona laik Kurzem mdzot runt: Prkons Jodu gai, bet publictajs Mirbacha vstuls ir daudz kas sagrozts. Turklt du izteikumu nevaram t prtaist, it k Prkons jodus gaitu. Kds Kr. Sarants raksta no Bldenes D. L. Etnografiskm zim par latvieiem (I, 85), ka Prkonam bijis ienaidnieks Jods, bet pasaka liekas bt atkal izpuota. Pie paplaintiem mtiem par Jodu pieder das zias no pamiem vrdiem: Joda mte, Joda tvs brauca baznc lieliem ratiem, melniem zirgiem; satiek uz cea jtm nk no jras trs sulaii trejdevim bultm (p, VI, 48). Skrej uz jodu pili, jodu sui nepajuta, jodu mte vien pajuta (turpat, 514).
48

No citiem velna nosaukumiem mums vl ir pazstami Jupis un Nkis. Pdjo piemin tikai vecs vrdncas un var domt, ka tas ir tikai gadjuma vrds. Jupis turpret Kurzem ir uzglabjies vl ldz msu dienm parast izsaukum: Parauj Jupis! Plaku un drou ziu par Jupi mums nav. Ar Velnu stv tuv sakar pis jeb vilce, kas nesui savam saimniekam visdas mantas mj. is pis pc vrda un nozmes pilngi saskan ar leiu pukys, igauu puuk un lbieu pik jeb pk. Jau Hpelis (Topographische Nachrichten, IV, 207. 1. p.) bija ievrojis, ka tdu pau pi pazstot ar vciei. Aprakstdams o pi, vi piezm: Ldzgu mticbu esmu atradis pie vienkras tautas Saksij: td mums nevajaga par ejienes mticbu smieties. P. Einhorns ne vien raksta par pu turanu, bet ar pats viam tic. T k nu pis ar fontiski saskan ar vcu Puck, tad nav mums nekdu aubu, ka latviei, leii, lbiei un igaui ir savu pi aizmuies no vcieiem. stais latvieu vrds, kas fontiski atbilst vcu vrdam Puck, ir Buzis. Jau 1610. gad raksta Dionzijs Fabrcijs par latvieiem: Dai tura savs mjs pus (dracones), kas citiem zog labbu un nes mj. Plakas zias sniedz P. Einhorns 1636. gad sav grmat Reformatio Gentis Letticae in Ducatu Curlandiae. Vi raksta : ai tautai ir viens tds auns, riebgs bagtbas elks, kuu vii sav valod sauc par pi (Puke, vciski Drachen), un kuu daudzi tura ldz ai dienai. Saviem turtjiem vi nesot labbu un citas mantas, ko visu zogot no tdiem, kas ar viu neturoties. Vi esot sarkans un laioties k degoa uguns pa gaisu. Kad vi esot tuks un neesot piepildjies ar labbu, tad vi izskatoties sarkans k uguns, bet kad vi esot sazadzies graudus un citas lietas, tad izskatoties zils un riebgs. Saimniekam, kas o pi glab, vajagot izmeklt tam seviu telpu, kas jturot oti tra. Tur nedrkstot ar neviens iet iek, k tik pats saimnieks, un kam pdjais to atauj. To nedrkst ar katrs zint. Tur nu pis esot jdina un jdzirdina, viss tas tam alla jpasniedz pirmajam. Kad vi alu darjis, tad tas tli jdod pim, kamr ne vi pats, ne via tuvinieki to nav baudjui. Kad maize tiek cepta, viam atkal jpasniedz pirm svaig maize. Tas pats ir jdara, ja kas tiek vrts. Ja pis mana, ka vi netiek labi turts, jeb kds no mjas audim viu apsmej, tad tas paliek tik dusmgs, ka aizdedzina visu saimnieka mju. Vecais Stenders raksta par pi t: Pis nesot audm naudu un labbu. Es dau reizi ar savm acm esmu redzjis, ko latviei par pi daudzina. Skaidr vakar liekas, it k zvaigznes no debesim kristu. Bet ts nav ne zvaigznes ne pis. Vecs Tirzas mctjs K. ilings raksta 1832. gad: Kad ap sauli un mnesi rds gaii rii, kad pie debess ierauga astes zvaigznes un kad skaidr nakt ... it k zvaigznes zem krt, tad tumi audis saka, ka pis naudu un labbu nsjot, un trcdami gaida kdu nelaimi un briesmbu. Pi varot dabt vai nu Rg, vai ar turpat uz laukiem no auniem cilvkiem. Kad pircjs pi prnesot mj, tad viam jsakot savai sievai: Velns tav sird, Velns man sird. Pi varot ar pats, kas gribot, izaudzint. Ja gaili turot septii (variantos trs jeb devii) gadi, tad septt gad vi izdot olu. ola jnes trs gadi padus, tad no s olas iznkot pis (J. Bitaks Litenieos). is mts ir pie mums prncis no rietuma Eiropas baziliska teikas (P .mits, Latvieu pasakas un teikas, I, 42). Pis pardoties kaa, skas, peles, kaupia un dadu putnu izskat. Noaut pi varot tikai ar sudraba jeb zelta lodi. Ja pi redzot mj ieskrienam, tad tutens sien jiedu, lai pis vairs prom netiekot (J. Bitaks). Kad pi lamja par ckas sdu un tam meta ar sdu kunkuiem, tad tas aizgja, kur ncis (A. eibe). Ja redzot pi

49

skrejam, tad jnolaiot biksas un jsaucot: Pim biksas nokrita! tad viss nesums paliekot tai viet (J. Bitaks). To pi, kas rudzus velk, sauc ar par Rudzu rui, jeb Rudzu lui. R. Aunings rua viet vl pazst runkuliu, runduliu un rutulti. is ruis laikam bs tas pats, kas pie Fabrcija ir kareu rudzu dievs Rongoteus.

21. Starpnieki starp cilvkiem un garu valsti.

Jau aug ms redzjm, ka pie senajiem baltiem ne audis, ne ar dievi, nebija vl irojuies stingri noteikts krts un amatos. T k nu vl upuu neana dieviem bija oti vienkra, tad nebija ar vajadzgi nekdi priestei, kas dzvotu tikai no sava amata, jeb piedertu noteiktai priesteu krtai. Bez aubm viiem ir tomr bijui savi starpnieki starp cilvkiem un garu valsti, k par piemru: burtnieki, burvji, zlnieki, vilkati jeb vilkai, raganas, laumes, spganas un tiem ldzgi cilvki ar prdabgiem spkiem. Lai gan ir jau daudz rakstts par kopgo priesteu valdbu par vism baltu tautm, tomr nav vl pierdts neviens priestea jeb burvja nosaukums, kas btu sastopams viss trijs baltu valods. Daudzinto pru Krivi (Dusburga Criwe) nepazst ne leii, ne latviei. Tikpat sves ir palicis pie leiiem un latvieiem pru vaidelots, lai gan vciei austruma Prsij vl tagad run: Waidler (burvis), waideln (burt) un Waidelei (burvba). Turpret gan msu burtniekam (20051) ldzgs vrds ir ne vien leiiem (burtininkas), bet bs bijis, k man liekas, ar senajiem priem (sal. Prsijas vcu Burten, Burtininker, zlnieki, burvji, vrdotji, burten, burt, zlt). Kds M. Pretorija raksts latu volod (Deliciae prussicae), clies 17. gadu simten, pazst kdus zmju tulkotjus burtones pie priem. Aug mintais polis Jnis Maeckis raksta, ka priestei, kui krievu valod saukti Burty, esot piesaukui Potrimpu. T k nu Maeckis stingri neizi krievus no baltu tautm un Potrimpus ir tau pc veckm zim taisni pru dievs, tad ir jdom, ka ie burti ir bijui pru priestei, no kuiem ar bs clies jau mintais Prsijas vcu vrds Burten. e vl varam piemint, ka Prsij ir ar kds vietas vrds Burwite. Pie baltu tautu kopgiem mtiskiem vrdiem vl ir jpieskaita laume (ar leitiski laume), kuu sastopam ar Prsij, kd Natangas kalna nosaukum Laumygarbis, kas, k redzams, nozme laumes kalnu. Latvieiem un leiiem kopgi ir di audis ar prdabgm pabm: vilkats (vilkatas) jeb vilkacis (vilkakis), un ragana (ragana). Turpret burvjiem, zlniekiem un spganm pc skau likumiem nav ldzgu vrdu ne leiu, ne ar pru valod. Tpat pie latvieiem un leiiem nav nek ldzga pru ligasoniem, tulisoniem un zigenotiem. Burvji, zlnieki, vilkati un raganas vl tagad tiek daudzinti, kd ar par tiem izskaidrojumu nevajadzs. Spganas un laumes ir tagad grti iamas no raganm un liekas bt tikai apgabalu vrdi, vismaz vias nav visprgi pazstamas. Liela loma senk vl piederjusi laittjiem (18309. 20338. 20998), zotjiem, potjiem, sls ptjiem (18309. 20998), vrdotjiem, riebjiem, zinteniekiem zavetniekiem, (16072. 207423), kui visi zmjas uz ldzgiem amatiem, bet sevii vecu un visprgu nosaukumu viiem nav. Var domt, ka senk dus dziedinanas darbus bs izpildjui tie pai burtnieki un burvji, un ka tik no gardznieku puses pdjie beidzot dabjui nicinmu nozmi. Senos laikos burtnieks, burvis, vilkats un ragana nebs bijui nekdi lamu vrdi un nebs apzmjui ne blus, ne aundaus. Viu prdabgie spki bs pa daai pau
50

iedomti, pa daai auu mticbas pieirti. audis neretis bs griezuies pie viiem pc paldzbas. Senie priestei, kas saukti par burtniekiem un burvjiem, bs ldzinjuies Sibirijas tautu amaniem. Svargkais viu uzdevums bs bijis saistt miruo dvseles pie vias saules. audis bs ar domjui, ka ar savu prdabgo spku vii var saukt labos garus palg un apmierint aunos garus. T k nu visas slimbas pc tautas domm cls no auniem gariem, tad katrs tds priesteris bija ar dziedtjs. Dziedana bija ca pret auniem gariem, kas tika izpildta ar burvbm; bet nebija svei ar citi ldzeki k: laitana, zoana, izmetu kaulu iegrozana, lauztu kaulu sieana u. t. pr. Brnumus varja dart ar slimnieku uzticba uz slavena burtnieka prdabgo spku. ai pa noda varam piemint ar t sauktos sumpurus, kuus daudzina msu pasakas. ie sumpuri esot bijui citdi glui k cilvki, bet tikai ar suu galvm. Vii esot dui cilvkus un dzinuies tiem pdas odami paka. Lai nu vartu glbties no sumpuru vajanas, audis esot agrni apvui vzes jeb pastalas un piebrui ts ar pelniem. Das pasaks vl ststa, ka sumpuri nevarjui uz augu skatties, kd audis varjui no viiem izbgt, uzkpjot kd kok. Pc igauu pasakm sumpuri (koerakoonlased) nevarjui atrast bgoo cilvku ievas kok, td ka ievas smaka prspjusi cilvka pdu smaku (M. J. Eisen, Estnische Mythologie, 202206). Sumpuri liekas bt vecas un tlu pazstamas mtiskas btnes, kas tautas atmi samaisjus ar kdm senlaika tautm.

22. Lgo, Lga, Lgjs un Lgonis.

Ldz im ms esam apskatjui tdus latvieu dievus un prdabgus cilvkus, kuiem latviei ir patiem ticjui, jeb vismaz var vrot, ka ir ticjui. Bet msu rakstos netrkst ar tdu dievu, par kuiem itin droi var teikt, ka senie latviei tdu nekad nav pazinui. Pie s iras dieviem es pieskaitu tdus, par kuiem mums nav liecbu ne valodniecb, ne tautas tradicijs, nedz ar dros chroniku zis. Lgo, Lga un Lgjs bs gan laikam visvairk daudzintie no diem rmotiem dieviem. Jau 16. gadu simten pards zias pie Strijkovska, Kromera un Lazcija, ka leii un latviei esot pielgui kdu dievu Lado, Ledo jeb Lido, kas patiesb ir clies no aug mint krievu izsaukuma -. Lange Lido viet aizrda uz Lgo (II, 127. 1. p.) it k uz kdu ziemeu tautu prieka dievbu, bet cits viets (I, 454. 1. p. un II, 177. 1. p.) vi to tomr izskaidro drzk par izsaucienu. Stenders noraksta Langes izskaidrojumu gandrz vrdu pa vrdam un pieliek vl klt glui noteiktu tulkojumu, ka Lgo ir ziemeu tautu prieku dievs (der Gott der Frhlichkeit). Manharts ar Dbneru (Magazin, herausgegeben von der LettischLiterrischen Gesellschaft, XX, 4) gan pazst tikai Stendera rakstu par vecko Lgo dieva avotu, bet pirmais jau izteic domas, ka Stenders bot o ziu no citurienes mis. Visas mints zias saldzinot, ms redzam, ka is Lgo dievs ir pamazm attstjies no krievu izsauciena . 1872. gada Baltijas Vstnea 47. numur ir ievietots K. Mllera, saukta Zaria Kra, raksts: Druskas iz msu teiksmu valsts, kur autors Lgo dieva viet grib ievest Lgas dievieti, kuu laikam atradis Juris Alunns. Uz to aizrdot latvieu vrds lgavia un pru priestei ligasoni, kas bijui Lgas priestei. Bet nu lgavia, k domjams, ir clusies no darbbas vrda lgt, kamr pc chroniku zim Ligaschones bijui pie priem raudu dziesmu dziedtji, lus dedzinot. T tad
51

saldzint lgaviu un Ligaschones un attiecint abus uz kdu prieku dievieti nav mums ne mazk pamata. Lgas muia Kandav eit ar neder par pierdjumu, jo pirmkrt nezinm vrda nozmes, un otrkrt pc skam ldzgus vrdus atrodam ar somu valods. Lai gan vstur un tautas tradicijs nav mums itin nekdu ziu par dievieti Lgu, tomr Zariu Krlis atrod Lgai oti plau darba lauku. Lga esot bijusi ne vien mlestbas dieviete, bet ar sievieu patrone, k pretstats vrieu jautrbas dievam (Trimpum), un dzejas mza. Vispirms via nozmjusi pavasari jeb pau dabu. Latvieu poans lieldiens un lgoana Ja dien nozmjot taisni Lgas godinanu. da Lga nesaskan ar ar vrojumiem par seno latvieu mtoloiju. Ja via bija pru, leiu un latvieu kopga dieviete no seniem laikiem, tad via nevarja bt ne mlestbas dieviete, ne dzejas mza, kdas var rasties tikai pie augstkas kultras. Pdj nozm via turpret btu drzk mekljama msu tautas dziesms. Visprgi nebija gaidms, ka neviena no trim baltu tautm nebtu uzglabjusi zias par o savu kopgo dievieti. Kd par tautas dziesmu dvt dziesmi (L. D. 13268) ms atrodam ar Lgu. Viens tie ma saules meitu, Otrais Lgas kalponti. Dziesmas teicjs esot bijis kds Manulis Sec, kas bijis pa daai plnprtis. Vi pratis daudz ststt par dieviem un gariem. Tautas dziesmas vi prata sasiet, ka ts tika par vienu viengu dziesmu. Dziesma esot vrdu pa vrdam uzrakstta, bet par teicju tomr par velti prast, jo nu tas nedzvo vairs. T tad Lga ir pieminta tikai vien dziesm, plnpra sacerta, kas turklt jau sen miris. l, ka da dziesma ir uzemta Latvju Dais. Beidzot ir ar vl mints uzturt Lgo dievu. K no mais esot voktvs mo, t ar Lgo bot voktvs no Lgjs. Bet nu mais ir tau pabas vrds, kamr dievs Lgjs ir jskaita pie lietas vrdiem. K no rugja nevaram sact: rugo ,t ar no Lgja nevar iznkt Lgo. Teikas un tautas dziesmas par Lgju, cik man zinms, ldz im vl nav publictas. Beidzot Lgas un Lgja viet ir uzstdts ar vl Lgonis, par ko bs runa uz prieku, prrunjot Ja dienu.

23. Trimpus.
Lga un Trimpus, k jau aug mints, ir nostdti par pretstatiem, bet abi pretstati tomr pieder pie nestiem dieviem. Pirmo reiz sastopam Trimpu Langes vrdnc, pc kuas Trimpus esot latvieu Bakchus un esot laikam rada ar grieu vrdu thriambos, Bakchus procesija. Pru Potrimpus pc via tulkojuma iznk latvieu Patrimpus, kas stv apak Trimpus. Prvrot Potrimpu par Patrimpu (ar satiksmes vrdu pa), Lange tli varja nkt uz domm, ka ar Trimpus ir kds dievs. Stenders ne vien pieem Langes izskaidrojumu, bet lko vl Trimpu atvasint no pau latvieu vrdiem trum pus, jo latviei bot apdzrui pusi no savu trumu raas. Trimpum esot bijui vl divi dzrju biedri: jras dievs Antrimpus un upju dievs Potrimpus, jo dzrienu pagatavoanai esot vajadzgs ar dens. Langem par paraugu varja nodert ar vecs vietas nosaukums Prsij pie Karaauiem Trmpau, kas senk ticis rakstts ar: Trympauwe, Trimpau,
52

Trumpow. Vai im vrdam bijui tuvki sakari ar Potrimpu, ir tomr jaubs, jo tuvku liekas stvam populrie senpru pavrdi: Trumpis, Trumpe, Trumpa. Par to pau Trimpu ir Treilandam iestti di pami vrdi (VI, 526) : Vai tevi skaudu, vai nabagoju ko no tevim, kad tu manus laukus apermoji? Es iesku savus darbus ar Laimas mtes palgu un nobeidzu dievu dievu mindams. Kpc tu stji Jodu man virs? Noldts tamd tu esi! Lai Trimpus no taviem laukiem, lopiem, pavm, drziem un ganklm nogrieas, un lai Prkona rsu mkoas par taviem laukiem, drziem, pavm, ganklm lidins! Lai visu, kas aug un dzem, samait Prkonu gari! Lai Prkons sperdams visu aunumu no manim aizdzen un tev paam to devirtgi uzliek, ka tu noddtu, k ruden niedras purvos. Lai tava skaudba .mam piemetas pie kstoa koka, ne pie mana, vai cita labuma! di modern valod sastdti vrdi nevar zmties uz veciem laikiem. Nepazstu ar nevienas stas tautas tradicijas, kur btu kop minti sejdi dievi k eit: dievu dievs, Prkons, Prkonu gari, Jods, Trimpus un Laima. Ne vien Trimpus, bet ar Prkonu gari ir pilngi svei tautas tradicijs. Tpat nevaram pieemt, ka darbu skot, vrietis piesauktu Laimu un tikai beidzot Dievu. Zintniskiem nolkiem di vrdi neder.

24. Pikols.
Kamr Lga ar Trimpu jau labu laiku vairs netiek daudzinti par latvieu dieviem, tikmr Pikolam ar vl tagad ir piekritji, lai gan ar vi pc nedrobas ldzins Lgai un Trimpum. Kda tipiska auna dieva nav bijis ne seniem ermiem, ne slaviem, un tds nav mekljams ar pie baltu tautm. Velns jeb Jods un pru pickls auna gara nozm ir vairk kristgas ticbas jdzieni. K Jodu ir mints izskaidrot par mea jeb kaa dievu, t ar Pickls jeb Pockulus senajs chroniks ir ieskaitts pru dievu starp. o pru dievu Gelehrte Beytrge (1764, 13) mekl atkal pie latvieiem, nosauc par zemes dievu un lko iztulkot par Piekalnu. du izskaidrojumu pieem ar J. Lange, rakstdams tlku: Pikals, Piekalnis, latvieu kalnu dievs pagnu laikos (der heyd. Letten Berggott). Stenders pieliek atkal kdus skumus klt. Pkols, kalnu dievs (der Berggott), no pkolns jeb piekalns (ein Anberg). Bet Stenders pazst ar latvieu pekli jeb elli un pru pekles dievu Pikulu. Pamatodamies, k redzams, vl uz Maecka Pocclus un Poccolus, vi nk pie sekoas kombincijas: Pekols, gaisa garu, elles un tumsbas dievs (Pekkols der Gott der Luftgeister, der Hlle und der Finsterniss. Von pekle die Hlle). d ce no pru Pikula ir izcluies latvieu kalnu dievs Pkals jeb Pkols un elles dievs Pekols. Pirmie latvieu rakstnieki ir radjui im dievam vl ceturto variantu Pikolu ar jaunu nves dieva nozmi. Ulmanis sav vrdnc du izskaidrojumu nav uzmis, bet ar viam ir iesniegts ziojums no Burtniekiem, ka Pkals tur esot pazstams auna gara nozm. Ulmaa vrdnc lasm du izskaidrojumu: Pkals, pagnu dievba (eine heidnische Gottheit); Pkals Burtniekos ir aunais gars (fr den Bsen). Bet ar ds izskaidrojums ir oti nedros. K gan Burtniekos, kui atrodas tlu no Latgales robem, un kur run vidus izloksn, vartu tikt lietota auggalieu forma pkolns jeb pkals? Ja nu ar tas btu pieemams, tad tas vartu bt piekalns un kds kalnu dievs, nevis velns, k pie priem. das formas nav pat uzmui msu pirmie rakstnieki, bet ir lietojui visvairk sekoos variantus: Pikolis, Pkulis, Pakols, Piktulis, Piis un Pis. Tik daudz un dadas formas nekd zi nevaram attiecint uz vienu vrda sakni.
53

Pru valod ms sastopam vrdus pyculs, elle, un pickls, Velns, kui pc etimoloijas neliekas bt sti baltu vrdi, bet sav starp gan laikam bs rada. No iem vrdiem nebs iama latvieu pekle, kas ir aizemta no krievu valodas (o no y, cepu). K latviei pirmos kristgos termius aizmuies no krieviem, t ar pri tos mui vispirms no saviem kaimiiem poiem. Neviens filologs (skat. pie Bernekera un Trautmaa) neaubs, ka pru pyculs ir clies no pou valodas (pou pieklo un slavu , pekle). Tpat nav mums ar pietiekoa iemesla vrdam pickls meklt kdu citu sakni, jo senais auna gara nosaukums pru valod liekas bt dialetiskais cawx (leiu kaukas), kuam G. Gerulis atrod ldzgu pamatu ar latvieu vrd kis, pundurs. T tad ar pie priem Pikols nav bijis nekds vecs pagnu dievs, bet gan kristgas ticbas velns. Pc Fribra (H. Frischbier, Preussisches Wrterbuch) vl tagad Prsij sauc velnu par Pikellus, Pokuls, Pakuls, Pokulks un Pakulks. Mintie slavu vrdi ir cluies no vrojama senslavu darbbas vrda pekti, kamr baltu valods im vrdam atbilst verbs kepti, kas ir clies, skaas prstatot. T tad pekle un Pikols ir sti slavu vrdi. Vecs pru aunais dievs gan vl liekas bt Patollus, bet to drz izspie aug mintais Pokuls, un vlku pirmo vairs nedaudzina ne raksti, ne tautas parunas. Dai rakstnieki tomr vl dom, ka vrdi piis (no vcu Pick, Pech) un pis (no vcu Pike) esot Pikola sasinjumi. Latvieiem, k zinms, ir lstu vrdi: Rauj tevi velns, vilks, nelaime, piis! Dai ststs dzirdjui ar: Rauj tevi pis! Bet nu piis un pis pc fontikas nekd zi nevar bt sti latvieu vrdi (Endzelna un Mlenbacha Latvieu gramatika, 28. un 31. ), bet gan, k jau mints, ir aizemti no vcu valodas. Lstu vrdos ms sastopam velna un pia viet vl danedadus nosaukumus. Vismazk mums e ir jbrns par pii, kas savas melns krsas (sal. Jodu) un lipbas d ar pc kristgas mcbas ir velna simbols. Jau pie vec Zrka (13, 1) atrodam sakmu vrdu: Kas pii aizka, tas sagns. Sevii vcu paruns piis stv velnam tuvu. ,,Er giebt keinem Teufel ein Pechlicht (Vi nedod nevienam velnam pia lpas). Ein Pechvogel (nelaimes putns). Ich habe Pech (man ir nelaime), ds saldzinjums nekd zi nevarja celties pie latvieiem, kui senk nepazina tipiska aunuma dieva, nedz ar viam pieldzint pia. T nu ms redzjm, ka Pikolam msu nedroaj mtoloij ir veseli desmit dadi nosaukumi, no kuiem neviens nav cik necik dibints. Ku no iem desmit vrdiem btu bijis stais, kda nozme btu turama par vecko un svargko, k atries is dievs no Velna un citiem auniem gariem, par dm lietm nav mints ne puplsts vrds. J ms visus os desmit vrdus izmetam no latvieu mtoloijas, tad via ar to nav ar nek zaudjusi, tpat k tos atstjot, via nevartu nek mantot.

25. J. Maecka dievi: Pergrubis, Pukaitis un citi.

Lielas jukas latvieu mtoloij ir clus no aug mint katou priestea J. Maecka, kas sastdjis nelielu rakstiu par seno pru, livonieu un citu kaimiu tautu dieviem. Pa rakst vi run vl visprgi par Sarmatijas ieram un piemin ar sevii leius, emaius, sdinus, kurus un krievus. Latvieus vi pavisam nemin un viengais via dievs, ko pazst ar latviei, ir Prkons, kuu vi vl raksta glui nepareizi Pargnus. Dai dievi izklauss tik rmoti, ka bs pavisam nepareizi uzrakstti jeb pat izdomti. Ar uzmanbu Maecka zias var tomr izmantot pru, leiu un krievu mtoloijai. Lazcijs ir pievienojis tomr visu Maecka rakstu savai
54

grmatiai par emaiu mtoloiju, kamr Lange ar Stenderu ir prclui os dievus latvieu mtoloij. No iem visvairk top daudzinti Putscaetus, Pergrubius, Marcoppolus un Barstuccae, kui ir sagrozti par Pukaiti, Pergrbi, Mrkupolu un Brsti. Latviski tomr neizklauss ne oriinli, ne viu prgrozjumi. Jau A. Eicdijs (Augustinus Eucaedius) 1564. gad izdot grmat raksta Pergrubrius viet Pergrubius un nosauc to par livonieu dievu. Gelehrte Beytrge (1761, 61. 1. p.) tura to par latvieu lapu un zles dievu Pergubri. Lange dieva nav atzmjis, bet Stenders to izskaidro par pavasaa dievu un tulko par pumpuru pertju. Pergrubris jau savu triju r d vien nevar bt latvieu vrds un pc paa Maecka vrdiem nav mums ar iemesla attiecint viu uz latvieiem. Nav ar vl izirts jautjums, vai Pergrubrius btu pru jeb leiu dievs, vai ar kds sagrozts vrds, pieldzinms aug mintam Pargnum. No dadajm Pergruba etimoloijm neviena nevar apmierint valodnieku prasbas. Maeckis raksta, ka daudz Sarmatijas tautas pieldzot kdu Putscaetus (Gtingenes rokrakst no 1545. g. Puschkaytus), kas valdot par svtiem kokiem un birzm. Lazcijs, norakstdams Maecka vrdus, vl pieliek no sevis, ka s Sarmatijas tautas esot pri, livoniei, emaii, un krievi, un ka dievu saucot Putscetus. Ar M. Pretorijs (Praetorius) un Strijkovskis, k redzams, turas pie Maecka zim, bet nosauc o dievu par Puszaiti. Pc diem faktiem ms nebt vl nezinm, k is dieva nosaukums btu rakstms un kda tauta to btu pielgusi. Gelehrte Beytrge (ibid.) pazst zemes dievu Pukaitu (Puschkaits, der Gott der Erde), bet Lange jau izi divus latvieu dievus: biru dievu Pueju jeb Pueiti un gaisa un putnu dievu Puti. Visus os izskaidrojumus pieem ar Stenders un pieliek vl pra niekus klt. Pretorijs gan dom, ka is vrds esot clies no leiu puis, kas nozm priedi, un t tad tas btu vispirms bijis prieu dievs, bet tas ir Pretorija prtojums, kas vl nav uzskatms par faktu. Ja nu ar Pretorijam btu taisnba, tad Puszaitis btu leiu dievs, kdu glui bez aizrunas nevaram vis prcelt ne uz pru, ne ar uz latvieu mtoloiju. Sevii interesants ir aug mintais kungu un bagtnieku dievs Marcoppolus (tpat pie Lazcija), kuu A. Eicdijs raksta: Marcopolus un pievieno livonieu dieviem. Gtingenes rokrakst (1545) vi tiek saukts Marcopele un pie Pretorija Markopete. Maeckis, k zinms, dzvojis Lik uz pru robem, kur vi bs pa ausu galam ko dzirdjis par pru nakts gariem jeb apakzemes vriiem, kdus pc Fribra vl tagad Prsijas vciei sauc par Markopeten, Maropeten, Martoputen un tiem ldzgi. Droi vien vi bs ar pazinis slaveno Vencijas ceotju Marko Polo (12541323), kas izdevis aprakstu par nu, kur sevii slav nieu bagtbu. apraksta d Marko Polo, k zinms, ticis iesaukts par miljonu kungu. Markopetu nu varja viegli samaist ar Marko Polo, un pdjo atkal izskaidrot par kungu un bagtnieku dievu. Gelehrte Beytrge (1764, 34. 1. p.) to nosauc par Mrkopulku, Lange da kungu dieva pavisam nav uzmis, bet Stenders viu izskaidro par stu latvieu vrdu, kas nozmjot mrku pilnu ar liniem. Pc t paa J. Maecka vrdiem esot vl bijui kdi apakzemes gari Barstuccae (Gtingenes rokrakst Perstucken, pie Strijkovska Parstukai), kuus vciei (Germani) saucot Erdmnnlein. M. Pretorijs dod im vrdam divas etimoloijas. steni ie gari esot bijui Besdukkai, td ka vii dzvojui apak irbenjiem, kuus leii sauc bezdus. Bet viu gas brdas d vius varjui saukt ar Barsdukkas. Leii, k zinms, ar vl tagad sauc apakzemes vrius par barzdukai. Profesors Mierinskis turpret dom, ka ai vrd esot mekljami pasaku mazie vrii jeb ki, leitiski pirtukai. Ku izskaidrojums tad nu ir pareizais? Barzdukai un pirtukai, kui abi e var bt kontaminjuies, ir tomr sti leiu vrdi, kas nav
55

mekljami ne pru, ne ar latvieu valod. Gelehrte Beytrge (ibid.) dom, ka latviski brstuki btu varbt brnii saucami. Lange un Stenders turpret tura os barzdukus par kdu latvieu dievu, kuu vii nosauc par Brsti, atvasindami to no brna un sta.

26. Dadi dievi vecos rakstos.

Vec pru bazncas aend no 1530. gada ir piemints kds seno pru, steni sdavieu dievs Auschauts, (ar Awschawtz) kas ir pieldzints romieu Aiskulpijam. J. Maeckis to nosauc 1551. g. Auscautus un vlku, 1563. gad, Autsceutus. J. Maecka dls H. Maeckis raksta turpret: Auschlauis (T. Narbuta Auszlawis) un Jerna (Hirn) Aussweytus. Vrds ir tik tlu sagrozts, ka via pareiz izruna un st nozme gan laikam arvien paliks par mklainu. Gelehrte Beytrge (1764, 31. 1. p.) dom, ka is veselbas dievs Auskauts btu latviski saucams augsts kaujjs (kvjs). Vecais Stenders raksta o vrdu Auskuts, domdams, ka is nozmjot avju skuvju. Burvji esot gjui par naktm apkrt, aitas skdami, ko latviei uzskatjui par lielu nelaimi. Latviei gan ir ticjui, ka burvji esot aitas apcirpui, nevis skuvui ar skutuvi. Bet ar ds aitu cirpjs nevarja apzmt dziedniecbas dievu. Vlku is dievs laikam no kda starpnieka drukas kdas ir izvrties pie mums par Anlavu. Tai pa aug mint aend ir sastopams pru dievs Ockopirmus, kas ir tulkots par Saturnu. J. Maecka rakst tas ir nosaukts debess un zemes dievs Occopirnus (pie Lazcija Occopirvus). Tas izrds par pru cilts jtvingu vrdu, kas nozm vispirmo. Varam iedomties, ka kds vcu priesteris bs prasjis kdam jtvingam, k sauc viu augstko jeb vispirmo dievu. Tas nu varja glui vienkri tulkot uzsvrto vrdu un teikt varbt: ukapirmas. Priesteris nu varja to pieemt par dieva pavrdu. Vismaz nav domjams, ka kdam dievam btu bijis ds abstrakts vrds. Gelehrte Beytrge (ibid.) rakst mints gaisa un mkou dievs Occopirns. J. Lange to tura par stu latvieu vrdu, raksta: Okkupeernis t. i. Auku peere, izskaidrodams, it k no via pieres nktu vtras. To pieem ar Stenders. Vlku is Okupiernis izvras pie mums par Aukuperonu, kas nozmjot auku pertju, tpat k Pergrubris esot pumpuru pertjs. is Aukuperons vairs neatgdina Okopirmu ne pc skam, ne pc nozmes. Ar loiski nav pieemams, ka kda tauta pieldzintu savus dievus putnu mttm, kas per. Latvieiem jau bijusi sava Vja mte, kd nav mums ar iemesla meklt vl kdu citu vja dievu. Mint aend ir vl piemints kds senpru dievs Bardoayts, kas ir tulkots par romieu Pollku. J. Maeckis to raksta pa prieku (1551) : Gardoaetes, vlku (1563) : Gardoetes un nosauc to par jrnieku dievu. To pau noraksta ar Lazcijs, turdamies pie otra teksta. Gelehrte Beytrge" aizrda uz latvieu zvejnieku dievu Gardotes, J. Lange to prvr par Garddi, bet Stenders par vja dievu Gardtu. Te nu redzam, ka im savdajam dievam ir pie katra rakstnieka savds nosaukums un ar savda nozme. emsim vl vienu aendas dievu Piluuytus (Gtingenes rokrakstos ar: Piltnitus, Pilnitum un Pilniten), kas atbilstot romieu Cererai. J. Maeckis un Lazcijs to nosauc par bagtbas dievu Pilvitus (pie Jerna Pelwitus). Gelehrte Beytrge (1764, 33) dom, ka latvieiem esot bijis raas dievs Pelveti, labki Pauti. J. Langem un Stenderam no t iznk latvieu bagtbas dievs Pilntis, un dens dievs Pelvks. H.
56

Fribrs aizrda, ka senajos Prsijas likumos no 1394. gada tiekot minti kdi burvji Pilwitten. Profesors A. Mierinskis dom, ka ie savdie burvji nebot nekas cits, k vdera runtji. Vrds bot clies no pilvas (leitiski, vders) un waitiat (prsiski, runt). T te kds nepareizi uzrakstts senpru dievs, k domjams, bs samaists ar vdera runtju, un no maisjuma bs raduies aug divi mintie latvieu dievi. askovskis un Lazcijs piemin kdu leiu auglbas dievu Tiklis, kuu Lange un Stenders tulko par latvieu tiklbas dievieti Tiklu. Vlk Tikla tiek uzturta par laulbas dievieti. Lazcijs vl pazst pie emaiiem citu auglbas dievbu Waizganthos (ar pie Kelcha), kuu Gelehrte Beytrge (1764., 33) tulko par kaepju un linu dievu Waizganths. Lange ar Stenderu tura viu par latvieu lgavu dievu Veicganti, kas esot clies no vrdiem veicas gan. Bet jau Manharts aizrda, ka is Waizganthos varot bt tikai sagrozjums no cita auglbas dieva Waisgautis, kdu piemin vecs Insterburgas mctjs M. Pretorijs 17. gadu simtea beigs. T tad ms vl nebt nezinm, vai is emaiu auglbas dievs saukts Vaicgantus jeb Vaisgautis. Tai zi turpret mums nav jaubs, ka Veicgantis nevar bt latvieu vrds (Endzelna un Mlenbacha Latvieu gramatika, 8. , b) un nekd zi nezmjas uz lgavm. P. Einhorns savos rakstos vairk reiz daudzina, ka senos laikos vecas pagnu tautas pielguas kdu dzu dievu Komu (grieu Komos), un ka ar senie latviei turjui das dzres. Uz du ziu pamata Stenders ar pie latvieiem atradis dzu dievu Kmu jeb Komu, kas pc skam esot rada ar vrdiem kms un kaimi. T k nu Einhorns nebt nesaka, ka Koms btu latvieu dievs, tad ar Stendera nelaimgie saldzinjumi ar kmu un kaimiu ir glui lieki. A. Jukevia leiu vrdnc atrodas vrds drebkulys, kas nozmjot klju, kas tik stipri ku, ka zeme dreb. No vrda nebs iams aug mint Pretorija Drebkulis, kas nozmjot zemes tru dievu. Pie Langes sastopam par o pau dievu sekou izskaidrojumu: Drebkuls (*) der Nordische Gott des Erdbebens (ziemenieku zemes tru dievs). Lange neapgalvo, ka Drebkuls btu sts latvieu dievs un aizrda ar pielikto zvaigznti, ka latviei vrda vairs nepazst. Pie Stendera turpret Drebkuls ir jau sts latvieu zemes tru dievs, kas nabaga zemi tik lieliski ku, ka viss trc (Drebkuls der Gott des Erdbebens, der die arme Erde so gewaltig prgelt, dass alles zittert). Bet nu grti ir iedomties, ka senie leii un latviei btu pazinui zemes trces un ka viiem btu bijis pat vl zemes tru dievs. Ar pats dieva nosaukums nebt nezmjas uz zemes trcanu. T tad Drebkulys gan bs tikai leiu vrds, kas varbt nozmjis drzk kdu klju nek dievu, lai ar T. Narbuts to tura par sava Pramima citu nosaukumu. Lazcijs pazst pie emaiiem divus cku dievus: Kremata un Krukis. Manharts aizrda, ka Lazcija grmatas 1642. gada izdevum esot ieviesusies Kremata viet drukas kda Kremara. Pdjo nepareizo vrdu sastopam ar Jerna vstur. Vrdu Kremata ir jau sen mints saldzint r echu vrdu krmnice, barota cka, un pou vrdu karmnik, baroku kts. Krukis viet pie askovska ir sastopams Kiauliu Kruke, kas leiu valod nozm ckas purnu. Var jau bt, ka ar cku kti un ckas purnu pie latvieiem bs bijui saistti kdi mi; bet vai Kremata un Krukis bijui kdi noteikti dievi, par to vl varam aubties. Turpret nav mums ne mazk iemesla meklt dus dievus latvieu mtoloij. Tomr priek kdiem divdesmit gadiem Austrum pardjs kdas viltotas tautas dziesmas par Krmaru un Nuri. Bet nu Krmars, k jau teikts, ir clies no drukas kdas un vrds ar diviem r sakn nekd zi nevar bt latvieu vrds. T k nu vl minto dziesmu

57

iesttjs nevarja uzrdt, kur vi ts dziesmas dzirdjis, tad tlka pakameklana par Krmara un Nura celanos ir ar glui lieka.

27. Antrimpus un Potrimpus.

Kd 1418. gada dokumen ir teikts, ka senie pri godjui Patollu, Natrimpe| un citus mus. Vairkkrt mints 1530. gada aendas desmit pru dievu starp sastopam vrdus Autrympus (Awtrympus) un Potrympus, kuiem pc krtas atbilst Neptns un Kastors desmit romieu dievu starp. J. Maeckis piemin jras dievu Antrimpum un upju dievu Potrympum. S. Grnaus run par trim lielkiem pru dieviem: Patollo, Patrimpe, Perkuno. Var jau bt, ka e ir runa par trim dadiem dieviem: Natrimpu, Autrimpu un Potrimpu, kas tomr btu neparasta pardba indoeiropieu mtoloij. H. Bertuleitis aizrda glui pareizi, ka piedki n a, a u un p o pru valod tiek biei lietoti, kamr prefikss a n ir tur sves, kd Antrimpus btu clies no prpratuma. Vienkrki gan mums izklaustos, ka no viena paa Potrimpus vrda sagrozjuma btu cluies ie dadie dievi. Ar H. Bertuleitis dom, ka te bot bijusi viena pati dievba ar dadm blakus nozmm, kum tad bijui savi nosaukumi; bet ds izskaidrojumus ir atkal par abstraktu. Nav mums tomr pietiekoa iemesla apaubt vairk aendas dievus, kd Autrimps un Potrimps gan bs jatstj. Profesors G. Gerulis vl aizrda, ka Awtrympus un aug mintais Awschawtz esot bijui seno sdavieu dievi. H. Bertuleitis grib grozt ar aendas tekstu un pieem, ka nevis Potrympus un Bardoayts, bet gan Autrympus un Potrympus btu tulkojami par romieu Kastoru un Pollku; bet ja no desmit dieviem septii ir pc krtas pareizi tulkoti, tad grti btu pielaist, ka ceturt, piekt un sest dieva izskaidrojumi btu pavisam sajukui. Visi vlkie raksttji ir turjuies pie aendas vrdiem un laikam gan ne bez iemesla. Ja Autrimpus bija Neptns, tad kunieku dievam Kastoram atbilstoais Potrimpus varja viegli tikt iztulkots par upju dievu. Pc H. Fribra Prsijas vcu valod vrds Podromp nozm dens paku jeb pei un ar atvaru up. T pati vrdnca vl liecina, ka Potrimm ir vecs ciema nosaukums Tilzes tuvum. Septipadsmit gadu simtea beidzam pus raksta M. Proterijs, ka via laikos ne nadraviei ne emaii vairs neesot pielgui kdu dievu Padrympus. Var jau bt, ka dievs Potrimpus ir clies tikai no prpratuma, bet nevaram tomr ldz ar H. Bertuleiti apgalvot, ka Potrimpum (sal. vl citus variantus: Patrimpo, Patrumpo) nebtu nekdu sakaru ar upi. Potrympus ir tau tas pats, kas Pretorija Padrympus, ku savukrt nebs iams no Fribra Podromp, kas nozm upes atvaru. T ka S. Grnaus, k jau aug mints, ir nostdjis Patollu un Potrimpu blakus, tad H. Bertuleitis dom, ka pirmais esot nves un otrs dzvbas dievs, kur ms viam pavisam vairs nevaram sekot. Ne leiiem, ne ar latvieiem, k liekas, nav bijis nekda tipiska nves dieva, izemot Veu mti, kua tomr pirm krt ir bijusi miruo dvseu valdniece. Td ar pie senajiem priem nevaram meklt tdu nves dievu, kamr mums nebs par to itin skaidru aizrdjumu. Ja nu ar Patollus btu tds bijis, tad tomr nav mums pamata nostdt tam blakus kdu dzvbas dievu. Par labu auu prtiku, veselbu un dzvbu ir tau gdjis ikkatrs labs dievs, kd kds tipisks dzvbas dievs btu mtoloij izmums. Laikrakst Gelehrte Beytrge ms sastopam latvieu gaismas un zvaigu dievu, sauktu Antrympus (1761, 61. 1. p.), un dens dievu, sauktu Potrimp (1764, 13. 1.
58

p.). Bet turpat tlku (1764, 34. 1. p.) ir teikts, ka Antrimps esot laikam tas pats, kas Potrimps. Pie Langes ir Potrimps jeb Patrimpus latvieu dzrju dievs, itin k Trimpus apaknieks. Stenders eit nav turjies pie Langes vrdiem, bet pats ir mekljis zias pie Maecka. Antrimpus Stenderam ir jras dievs, bet Potrimpus upju un ezeru dievs. Pie T. Narbuta treais Romoves dievs ir Atrimpos, kas Auseka rakstos izvrties par jras dievu Atrimpu.

28 T. Narbuta dievi.
T nu esam apskatjui visus nedroos dievus, kuus visvairk Lange un Stenders no prpraanas ievietojui latvieu mtoloij. Pirms rakstu zias par iem dieviem ir mekljamas jau trs ldz etri simti gadu atpaka. Bet vislielks jukas par baltu tautu mtoloiju iesks ar pou vsturnieku Teodoru Narbutu, ku izdevis lielu biezu grmatu par leiu mtoloiju (Mitologia Litewska, Wilno 1835). Narbuts ir sagrozjis visas vecs zias pc sava prta un vl pats tm pielicis visdas lietas klt. da Narbuta rkoans ir noderjusi par priekzmi ar daiem pou, leiu un latvieu rakstniekiem. Bet t k jau Manharts stingri uzstjs pret Narbuta leiu dieviem, tad latvieu rakstniecb pdjie tomr nevarja galgi nodibinties. No iem jauniem dieviem pie latvieiem visvairk ir pazstama mlestbas dieviete Milda, kas esot bijusi upju dieva Potrimpa sieva un latvieu Amora Kaua mte. Bet nu Milda (Milda, die Milde) ir vecs vcu krustms vrds, kds baltu valods nebt nav sastopams. Turpret mlestbas dievbu, k jau teikts, varam gan meklt pie tautm ar augstku kultru, bet nevis pie senajiem baltiem, pie kuiem tau vl pastvja pirmatngs patriarchts. Pie pirmatngm tautm pai tvi apprecinja savus brnus un jaunu auu mlestba nesaskanja ar tvu neaprobeoto varu. Pie nieiem tvi pat tm mekl saprecint tdus pus, kur lgavainis ar lgavu viens otru nepazst, jo pc viu uzskatiem no jaunu auu mlestbas ceoties tikai nelaimgas laulbas. Tdos apstkos mlestbas dievbai nav vietas. Turklt Milda ar Kauni ir tik ldzgi grieu-romieu Afrodtei jeb Venrai ar Erosu jeb Amoru, ka bez aubm bs izdomti pc pdjo priekzmes. Viltojumiem un sagrozjumiem jau alla grieu mtoloija ir noderjusi par paraugu, k jau redzjm pie Jupja, Kma, Trimpus un citiem dieviem. Pieemot Mildu par stu baltu tautu dievieti, ms atkal nezinm, k via btu izrusies no otras mlestbas dievietes Lgas. T tad visa fantazija par Mildu sastv tikai no pretrunu zim, kum nav pamata ne valodniecb, ne chroniks, ne tautas tradicijs, nedz ar vrojam seno baltu mtoloij. Var ar viegli izskaidrot, k Kaunis iekuvis Amora viet. Sievieu krtas vrdi, k leiu meil un latvieu mlestba, im nolkam nederja, t tad bija jmekl vienkrs vrieu krtas vrds, kam ir sakars ar mlestbu. Visdergkais te nu bija latvieu vrds kauns, kamr leiu geda (kauns) ir atkal sievieu krtas. o fantaziju vl pabalstjuas ts iedomas, it k Kupdinu senie romiei btu saukui Caunius, t. i. par Mazzijas pilstas Kaunas (lat. Caunus, grie. Kaunos) iedzvotju (91. 1. p.). Liktea dievbu T. Narbuts nosauc Pramimas, sagrozdams leiu izteikumu: per amius, par (visu) mbu. Latviei ar o dievu ir iepazinuies caur vcu rakstiem un prgrozjui to par visaugstko dievu Pramnu. Bez vcu starpniecbas nebtu prvrsts par .
59

Narbuts zina ar paststt par Krmnes meitu Nijolu, kuu nolaupjis apakzemes zemes dievs Paklus, glui k pazstamaj grieu teik (63. u. 66. 1. p.). Kaa dievs viam ir Kavas (12. 1. laikam no latvieu kviem), uguns dieviete Praurime (38. 1.) upju nimfa Duka (80. 1.) un Dugna (83.), ganu dievs Gonglis jeb Gongelis (110. 1.) u. t. t. pr. Visi ie apaubmie nosaukumi ir prnesti ar latvieu mtoloij. Narbuta dievus, k zinms, ir prnesis pie latvieiem J. Alunns, bet ne no paa Narbuta grmatas. Narbuta Auszlavis, tiei premts, nebtu izvrties par Anlavu un Pramimas par Pramnu. Pdjais piemrs, k jau mints, skaidri aizrda uz vcu starpniecbu.

29. Dievu izskats un pabas.

Apskatjui visus msu svargkos stos un nestos dievus, priesim tagad uz visprgu prskatu par latvieu dieviem un viu izcelanos. Senk, k redzjm, bija sameklts liels skaits danedadu latvieu dievu, kamr pdj laik latvieu mtoloija tika tlota par oti nabagu. Pat stas dievbas, k: Prkons, Laima un Jumis ir izskaidrotas tikai par vienkrm personifikcijm, kas vl neesot nekdi dievi. Bet nu no dm personifikcijm ir tau cluies visi dievi. Turpret pilngi antropomorfiztus dievus ms sastopam tikai pie tdm tautm, kum ir jau bijusi augstka kultra. Ar seno krievu dievi nav vl antropomorfizjuies. T tad pilngi antropomorfiztu dievu nevaram ar meklt pie latvieiem. Tomr nav jdom, ka visi dievi ieemtu viendu attstbas pakpi. T par piemru, Laima ir vairk noteikta nek Jumis, bet mazk antropomorfizta nek Dievs. Pie vismazk attsttm dievbm ir jpieskaita Dieva dli, Saules meitas, Jras un Laimas kalpones. Dievbm tikai sk ldzinties Nelaime un auna diena. Par dievu antropomorfizanas nepilnbu liecina pa daai ar tas apstklis, ka tautas valoda nepazst ne dieva, ne dievietes sugas vrdu nozm. Tikai viltots jeb sagrozts tautas tradicijs, k jau teikts, Jupis un si tiek nosaukti par dieviem. Nekur sts tautas tradicijs neatrodam apraksta, k ie dievi izskatjuies. Ja turpret Jupim esot kupla brda, gai mati un siam gaas sas, tad tli redzam, ka e nevar bt stas, vismaz vecas tautas tradicijs. Vissvargkais ir e tas fakts ka nav mums itin nekdu ziu par latvieu dievu eneloiju. Lai gan ir uzglabjus liecbas par Debess tva un Zemes mtes, Saules un Mnea, Jumja un Jumalas savstarpgiem sakariem, tad tomr nekur nav runa, ka no m laulbm btu clies kds zinms dievs jeb dieviete. Nekds izmums no likuma nav ar aug mintie Dieva dli, Prkona dli, Saules meitas un Jras meitas. iem dliem un meitm ms nezinm nekdu vrdu, ne pat noteikta skaita. Ne dliem tiek kdreiz minta mte, ne meitm tvs. Saules dls un Prkona meitas bs ar jpieskaita pie jaunm un retm dievbm, no kum ms atkal nezinm ne vrdu, ne citu kdu ziu. Lai gan vien tautas dziesm (22.) Laima tiek nosaukta par Dieva meitu, bet ldzgu piemru un variantu trkuma d nevaram zint, vai dziesmia patiem ir veca un pareizi uzglabjusies. Viltots tautas tradicijs das lietas turpret ir oti biei sastopamas. Jupim, k zinms, ir divi meitas, Rasa un Liesma, Mildai ir dls Kaunis un viens no Prkona dliem esot Debesskalis. Vecos rakstos un sts tautas tradicijs turpret nav ne o, nedz ar m ldzgu ziu.

60

Chroniks, kur ir runa par baltu tautu dieviem, ad un tad tiek pieminti ar tempi (templa) un dievu tli (idola). Tomr izrds, ka par tempiem tiek sauktas ar visprgi svtas vietas bez kdm km. T iemesla d dai pttji ir prliecinti, ka baltu tautas neesot pazinuas ne tempu, ne ar dievu tlu, un chroniku idola nozmjot tikai paus iedomtus dievus. Patiesb nav mums pietiekoa iemesla aubties ne par tempiem, ne par dievu tliem. Par leiiem ir mums droi zinms, ka vii saukui par bazncm (banyia) ar savu pagnu dievu tempus. Ar latviei daudzina daudz vecus bazncas kalnus, kur nekad nav stvjuas kristgas bazncas. Td ir jdom, ka leiiem un latvieiem ir tomr pagnu laikos bijui savi tempi, lai vii ar btu bijui glui vienkras bdias. Tpat ar dievu tlus daudzina dadi raksti par vairk gadu simteiem. Gandrz katrai pagnu tautai ir bijui tdi tli un baltu tautas e nevar bt nekds izmums. Tli varja bt taisti no koka, mliem un pat no akmeiem, jo dzirnkai, kas pagatavoja dzirnavu akmeus, varja ar iztaist akmea tlus. Tikai nav mums jdom, ka ie tli bijui kdi ievrojami mkslas darbi. Nav ar nekds brnums, ka ie tli nav uzglabjuies, jo vius vajja muinieki un gardznieki ne mazk, k 700 gadu laik. Pie mtoloijas ptanas liela nozme pieder ar paiem dievu vrdiem. Latvieu mtoloij ms redzam, ka visiem senajiem dieviem ir glui vienkri un viegli saprotami nosaukumi, k: Dievs jeb Debess tvs, Zemes mte, Prkons, Jumis, Ceroklis, Clis, Austra, Laima, Dkla u. t. t. pr. Tikpat vienkri ir izskaidrojams no krieviem aizemtais si un no vcieiem aizemtais pis. Nav ar aubu, ka no katou tradicijm ir cluies Ma, Jnis, Juris, Milis, Tenis un citi. Turpret pavisam svedi izklauss msu ausim Pergrubris, Krmars, Brstis, Veicgantis, Mrkupols, Pukaitis un citi. d veid uzraksttus vius nevaram turt ne par latvieu, ne par leiu, ne ar par pru vrdiem.

30. Romove un vias dievi.

Jau aug ir aizrdts, ka visu triju baltu tautu mtoloija, visprgi emot, ir oti ldzga, bet katrai tautai ir tomr savdi dievu nosaukumi. Vism trim tautm kopgi ir tikai Dievs (leiu Dievas, pru Deivas) un Prkons (leiu Prkunas, pru Percunis), un jdom vl Dieva dli un Saules meitas, kui visi gan laikam jau bs attiecinmi uz indoeiropieu pirmtautu, t tad pai par sevi vien nevar liecint par baltu tautu mtoloijas tuvu radniecbu. Tuvki mums tomr stv leiu dievi, no kuiem ir vl pilngi ldzgi sekoie dievu nosaukumi: Laima jeb Laime (ar leitiski Laima jeb Laime), un Austra, (leiu Auszra). Vai pru pavrds Layme ar btu nozmjis liktea dievbu, nav mums droi zinms. Es e vl nepieminu emnas (emyna, Zemes mte) un Velionas (Veu mtes), kuas leii nesauc par mtm, tpat ar Lazdonas un Birzua, no kuiem ms pazstam tikai vrdus. No cilvkiem ar prdabgiem spkiem tikai burtnieki, k jau mints, bijui laikam pie vism trim baltu tautm ar ldzgiem nosaukumiem. Tpat aug ir mints, ka ar leiiem mums vl ir kopgi vilkati, raganas un laumes. T tad ar mtoloija ldz ar valodniecbu un vsturi apstiprina to faktu, ka no trijm baltu tautm vispirms atruies pri, kamr latviei ar leiiem vl dzvojui ilgku laiku kop. T k nu vl pri ir tuvku rada leiiem nek latvieiem, tad gan mums ir vl mazk tiesbas prnest seno pru dievus uz latvieu mtoloiju.

61

Pc t nu varsim ar apskatt, kds sakars latvieiem vartu bt bijis ar seno pru Romovi. Pirms un droks zias par o svtncu mums pasniedz vcu ordea priesteris Pteris Dusburgs 14. gadu simtea pirm pus. Via vstur ms lasm: s mticgs tautas (t. i. prutheni, pri) vid, tas ir Nadrav, bija kda vieta saukta Romove (Romow), vrdu dabjusi no Romas, kur dzvoja kds saukts Krive (Criwe), kuu cienja k pvestu, jo vi it k pvests valdja par visu savu ticgo draudzi, t ka via pavlm klausja ne vien mints ciltis, bet ar leii un citas Livonijas tautas. Viam bija tik liela vara, ka ne vien vi pats jeb kds via radinieks, bet ar via stnis ar savu kju jeb citu zinmu zmi, iedami par o neticgo auu robem, tika ar lielko godbijbu saemti no valdniekiem, kungiem un visas tautas. s vienkrs zias nu lieliski paplaina un izpuo Prsijas dominiku mks Simons Grnaus 16. gadu simtea skum. Pc via ststiem Romov valdjis krivu krivs, kuam bijui padoti citi krivi un visdu iru priestei. is krivu krivs esot bijis pilngi pru, leiu un latvieu valdnieks. Romov esot uzturta mga uguns, kas degusi pie liela ozola, kas zaojis vasaru un ziemu. Ozol esot bijui triju dievu tli: Patollo, Patrimpe, Perkuno. Indria chronika un Rmju chronika, kuas ir saraksttas jau 13. gadu simten, nepazst nekdas kriva varas par Lietavu un Livoniju. Tur ms lasm ne vien par leiu kaiem pret latvieiem un priem, bet ar par Livonijas un Lietavas cilu savstarpgiem nemieriem, dos apstkos nevar bt ne runa, ka par vism baltu tautm btu valdjis viens pats valdnieks. P. Dusburgs 14. gadu simten, uzsvrdams kriva nozmi pie priem, piemin vl, ka viu cienjuas ar Lietavas un Livonijas ciltis. Turpret S. Grnaus 16. gadu simten jau zina ski jo ski paststt, ka krivukrivs valdjis k pvests par vism baltu tautm. Jau aug ir aizrdts, ka S. Grnaus ar zinmu nolku ir pieldzinjis Romoves krivu pvestam Rom. Senkie pttji neaubjs par m S. Grnava zim un piema, ka krivs tiem valdjis par vism baltu tautm. Jaunkie ptnieki turpret aizrda, ka, ar pru vstur neesot nekdu drou liecbu par kriva darbbu un vias nozmi. Pat P. Dusburga Criwe esot drzki pavrds nek sugas vrds. Zintne vl nav sacjusi sava gala vrdu, vai Criwe ir pavrds jeb sugas vrds. Zinea kju, sauktu Prsijas vcu izloksn Kriwle un leiu valod krivle no leiu vrda kreivas (sal. atkal poliski krzywy, krieviski ), lks. Prsijas vcu vrds Kraw jeb Krawol, saviesga sapulce, tiek savukrt atvasints no augjs krivles. Lai nu ar is Criwe btu bijis tikai pavrds, tomr nav jaubs, ka Romoves burtnieki bijui izslavti pla apgabal, jo nav tau vl pierdts, ka ar P. Dusburgs btu kdas lietas tm izdomjis. Tikai pieldzindams du burtnieku pvestam Rom, Dusburgs varja glui netm prsplt kriva poltisko varu. K slaveni Sibirijas amani ir pazstami apgabalos par vairk simtu verstm, un vius cien ar kaimiu tautas, t tas varja bt ar ar Romoves krivu. Ja krivam bija liela slava pie senajiem priem, tad nav nekds brnums, ka viu cienja ar radu tautas kaimios. Bet ar to vl nebt nav teikts, ka vism baltu tautm bijusi viena valdba un viena ticba. Jdom, ka Romoves slavenais burtnieks jeb krivs, k jau aug mints, bs nodarbojies ar ar zlanu un slimbu dziedanu, bet nebs bijis nekds priesteris tagadj vrda nozm. Profesors A. Mierinskis ir aizrdjis, ka Romoves pastvgi zaais ozols ir aizemts no Upsalas svt koka apraksta, ku atkal savukrt esot emts no skandinavu Eddas. Dai skumi ajos aprakstos saskan glui vrdu pa vrdam. Paliek tik vl nenoskaidroti trs Romoves augstkie dievi. Vai tiem Patolls, Potrimps un Prkons bijui trs augstkie baltu tautu dievi? Pc augj apraksta ms redzjm, ka nav mums itin nekdu liecbu, ka kdi trs dievi pie baltu tautm btu augstki par citiem.
62

Tlku ms zinm, ka svargks un kopgs triju baltu tautu dievbas bijuas tikai Dievs jeb Debess tvs un Prkons. Ja ar pie priem pc kristgs trsvienbas priekzmes btu attstjuies trs augstkie dievi, tad gan to starp nebtu ieviesies Patolls, kas vlku samainjs ar kristgas ticbas Pikulu jeb Velnu. T k nu trs Romoves dievus pazst tikai vl S. Grnaus, ku ir laidis tauts daudz melu zias, tad iem dieviem nevaram pieirt nekdas nopietnas nozmes. H. Bertuleitis, k jau aug mints, gan dom, ka Patolls un Potrimps nozmjot dzvbas un nves dievus, kuiem Prkons nodertu par treo biedru, bet ms jau redzjm, ka ds izskaidrojums ir par daudz mkslots. Drzk ir jdom, ka S. Grnaus bs pazinis vec dokumenta Patollu un Natrimpe, kuiem tad glui vienkri pielicis vl no sevis treo Prkunu klt. Romoves nosaukumu, k zinms, dai valodnieki grib atvasint no pabas vrda rms, leitiski romus, aizrddami uz svts birzes klusumu, lai gan pru valod ldzgs vrds nav sastopams. J ar ds izskaidrojums btu pareizs, tomr viu nevaram attiecint uz kdu svtsvingu klusumu pie ziedoanas cermonijm. Ziedoana pie pirmatngm tautm tiek arvien izdarta vairk no bailm un pc veca ieraduma, nek no cienbas un godbijbas. Drzk ms e varam gaidt anu, dzeranu, dejas un jautras dziesmas nek svingas lganas un nopietnu klusumu. Tdas svtsvingas nopietnbas nebija pat seno grieu svtncs un nav ar vl tagad nieu tempos. T tad nav mums ar iemesla meklt das nopietnas ceremonijas pie senajiem priem. oti dabgi ir apdziedta seno latvieu izturans pret dieviem seko dziesmi: Kad es gju jri, Jri mana mmulte; Kad izgju mali, Pt, jria, paka. 30780, 1.

31. Tautas tradicijas k mtoloijas avoti.

Kas zmjas uz veckiem rakstiem par baltu tautu mtoloiju, tad tdi jau ir aug apskatti. Paliek vl kds vrds ko teikt par tautas tradiciju nozmi mtoloijas ptan. Lai gan pamos vrdus dai rakstnieki tura par visveckm tautas tradicijm, tomr seno laiku sacerjumu tur ir gaui maz. Pa lielkai daai tur sastopam gargas lietas kdain latvieu valod. Daudzos vrdos ir ar manma jaunku laiku fantazija, izteikta modern valod. di vrdi izklauss oti aubgi. Tikai retumis tur atrodam seno laiku domas un tekou tautas valodu. Materilu mtoloijai tur nav daudz un tie pai par rpgas kritikas. Dadi nedroi vrdi ir gan bagti ar dievu nosaukumiem, bet trkst tur tlku liecbu par dievu nozmi. Pamos vrdus varam visvairk izmantot tikai saldzinanai ar citm zim par mtoloiju. Daudz vairk materilu par mtoloiju atrodam teiks un pasaks, bet ar eit parasti tikai par Dievu, velniem, pi, raganm, burvjiem, vilkatiem, auniem gariem, kamr sens dievbas ir tikai retumis sastopamas. Turklt lielk daa pasaku ir visu kultras tautu kopgs paums, kd nav e tik viegli samekljami pau latvieu senie mi. Pasakas nav ar uzraksttas st un vienkr tautas valod, kd nav vairs zinms, cik tlu ir grkojui uzraksttji un pie reizes ar pai teicji. Neretis pasaks ir runa par
63

,,dieviem un dievietm. Cit pasak sastopam raganas kop ar laumm un spganm, kas ir dialektu vrdi. Daudz pasaku uzraksttji ir iemljua aubgos rus un nras. Nevaram gan loties, ka pasaks btu prk daudz viltotu dievu, bet svargkos no tiem varam e tomr visus sameklt. dus materilus tad nu msu Lerchis-Pukaitis ir lkojis krtot un izskaidrot uz glui nepareiziem pamatiem. Visas pasakas pc via domm ir clus no veiem, kd vi itin visur mekl un atrod veus. Turdams turklt katru pasaku par pau latvieu raojumu, vi ar visu izskaidro pc latvieu uzskatiem. Nevar liegt, ka pasaks ir oti daudz mtoloijas vielas, bet pdj ir stipri sagrozta pc jaunku laiku rakstiem un kaimiu tautu miem. Turklt vl jrina kdi ti grozjumi no uzraksttjiem un izdomjumi no daiem viltotjiem. Neskatoties uz visiem diem trkumiem, pasakas satur tomr daudz drou materilu par latvieu mtoloiju. oti svargas zias par seno latvieu ticbu ms atrodam mos un ieras, bet das tradicijas ir vl ldz im maz krtas un krtotas. Ar ts pilngi prvalda jaunki materili, kas pie mums ir iepldui no rietumu Eiropas. T tad pau seno latvieu uzskati ir tikai ar lielu uzmanbu izlobmi no miem un ieram. Ar mtoloijas jautjumos mums ir jdod priekroka tautas dziesmm. Meldijas un pantmra sargtas, vias ir uzglabjuas veckas un skaidrkas zias par seno latvieu dieviem un citiem miem. Tikai tautas dziesms ms vl sastopam seno indoeiropieu mtus par Dieva dliem un Saules meitm un pazstams debess kzas. Viengi tik tautas dziesmas daudzina trs liktea dievbas: Laimu, Dklu un Krtu, kas atgdina oti senu laiku uzskatus. Ja ms gribam irt Dievu no Prkona un Zemes mti no Veu mtes tad mums atkal ir jgrieas pie tautas dziesmm. Dklu, Krtu un lielko dau no patronm jeb mtm ms neatrodam nekds cits tradicijs, izemot tikai tautas dziesmas. Lai gan Mu pamie vrdi daudzina samr bieki nek tautas dziesmas, tomr pamo vrdu Ma stv daudz tuvku svto rakstu jumpravai Marijai. Par auniem gariem un citm ldzgm lietm, k jau aug mints, ms gan atrodam daudz vairk zias pasaks; bet lai nu ms vartu kritiski izturties pret m pasaku zim un izmeklt no tm vecus un stus latvieu mus, tad mums atkal ir jem tautas dziesmas palg.

32. Dadas mtoloijas terijas tautas tradiciju izskaidroan.

K msu tautas dziesmas ir mtoloijai izmantojamas, par to ir gan daudz rakstts, bet ar ne mazumu grkots. Pc V. Manharta priekzmes arvien vl msu tautas dziesms tiek meklti visdi simboli. V. Manharts, k zinms, tautas dziesmu jru izskaidroja par debess velvi un Daugavu par atmosfairu. Ja saulte kavjas, ba brnus silddama, tad e neesot vis runa par ba brniem, bet gan par kdm mtiskm btnm pie debess velves. K. Kalni, atststdams paa Manharta slavas laik via rakstu Die lettischen Sonnenmythen tomr nav baidjies izteikt aubas par du tautas dziesmu tulkoanu (R. L. B. Z. K. Rakstu Krjums, 1, 37., 40, un 41. 1. p.). Vlku, k zinms, ar pats Manharts ir atsacjies no saviem simboliem, bet dai msu rakstnieki turpret vl tagad mekl dus simbolus tautas tradicijs. Ldzgi Manhartam ar Andelo de Gubernatis mekl pasaku zvros visdas dabas pardbas pie debesm, k: sauli, prkonu, mkous u. t. t. pr. Pdjais ir vl vairk aizrvies no vienpusgas terijas nek pirmais.

64

Tikpat nelaimga ir otra vienpusg terija, it k tautas dziesms un mos btu runa tikai par senu dvselm. Tautas dzejnieki, kas sacerjui msu tautas dziesmas, gan nebs bijui Vcij un no viiem ar nevaram part kdu drou liecbu par Vcijas robem. Tautas dziesmu Vczeme ir glui vienkri vcieu jeb kungu zeme, uz kurieni brauc parasti pa jru. dai kungu zemei, zinms, vajaga bt ar bagtkai un labkai, nek paa dziedtja tvu zemei. Bet nu ar saulte noiedama iet pr jru uz vakariem un pc auu domm laikam gan caur Vczemi. T tad ir glui dabgi, ka ar ceu uz viu sauli domjas caur o Vczemi, kd dzejisk valod varja pie reizas ar abas samaist. Bet nu msu animisti ir izdomjui, ka Vczeme patiem neesot nekas cits, k pati via saule jeb Saules mtes aploks, kur piemtot msu senu dvseles. Td pa ce tiek iztulkota seko tautas dziesma: Daugavia melnacte Melna tek vakar. K t melna netecs, Pilna drgu dvselu. 30710. T nu ar Daugava neesot vis upe, nedz atmosfaira, k Manharts gribjis izskaidrot, bet gan via saule jeb dvseu mjoklis. Glui tds pats dvseu mjoklis esot jra, pa kuu, k jau aug mints, dareiz peld Veu mte. Ja tad nu gandrz vai vis pasaul tiek meklta tikai kapsta, tad, zinms,tur nevajaga trkt ar dvseu. Miruu auu dvseles tad nu ar tiek mekltas ne vien dados dzvniekos, bet ar pus un kokos. Seko dziesmi raudavte jau bez aubm tiek turta par dvseli. Laios pati upt Raudavu pulci, Labk upes raudavte, Ne brla lgavia. 13234. Tdas paas dvseles esot atkal jas gaigalias. Bet nu pastvgi daudzinti miroi ar viu mjas vietm nevar saskant ar to optimisko pasaules uzskatu, kas k zinms, valda viss tautas tradicijs. O. Bkelis raksta: K tautas dzeja necien sajgumu nekas un nekad, t via nepazst ar nves. Pie vism tautm ir sastopamas neskaitmas tautas dziesmas, kur miruie sarunjas ar dzvajiem ... Tautas dzej valda ticba, ka miruie kap dzvo tlk. (O. Bckel, Psychologie der Volksdichtung, II. izd., 200. 1. p.). Kas virs zemes ir netaisni irti, tie sastopas atkal nv jaun veid un jaun dzvb. Iemljuies, kuiem nav kopga kapa, uzceas k koki un pues, un k vii k cilvki stvja viens otram tuvu, t vii savienojas auga veid un negrib vairs irties. Neskaitms tautas dziesms sastopam pamata domas: nvei nav nekdas varas par mlestbu (ibid. 205. 1. p.). Td ar msu tautas dziesmas daudzina rozi jeb liepu uz jaunu cilvku kapiem un viu nvi pieldzina kzm. Slkuie dzvo tlk starp upes raudavtm jeb jras gaigalim. Visas tdas lietas tik labi saskan ar tautas dzejas dabgo un veselgo optimismu un nebt nav turamas par mirou kulta pesimistiskiem simboliem. T tad ar tautas dziesmu Vczeme ir glui vienkri Vczeme jeb Vcija, Daugava nav nekas cits k upe Daugava, kamr raudaves un gaigalas ir un paliek dens putni, lai ar tiem tiek pieldzintas slkuu cilvku dvseles.

65

33. Matronu jeb mu kults.

Neviens rakstnieks, cik man zinms, vl nav lkojis izskaidrot, kd starp msu dievbm ir daudz vairk mu nek tvu. T k pie msu radu tautm, leiiem un priem, nav tdu dievieu, kuas parasti tiktu sauktas par mtm, tad mint pardba ir turama par seviu latvieu mtoloijas pabu. Latvieu Zemes mtes, Lauka mtes, Vja mtes un Rauga mtes viet ir sastopami pie leiiem, k jau mints, emepatis, Laukopatis jeb Laukosargas, Vejopatis un Raugopatis, t tad pai jeb tvi. Nevaram ar sact, ka latvieu mu viet arvien btu atrodami ldzgi leiu pai. No iem paiem, kas saskan ar latvieu mtm, man ir pazstami tikai mintie etri, kamr ldzgu latvieu mu ir vairk par etradesmit. T ir ievrojama starpba starp leiu un latvieu mtoloiju. Mintais mu kults latvieu mtoloij ir jauna pardba, kas nesaskan ne vien ar leiu un pru mtoloiju, bet ar ar citu indoeiropieu tautu mtiem. Pc vecm vstures zim ldzgs matronu kults vl pastvjis pie senajiem galieiem un ermiem, pie kuiem pc jaunko zintnieku domm is kults esot clies no kdas Eiropas pirmtautas ar matriarchlu dzimtas iekrtu, vismaz ar mtes fliciju, kur tuvk radniecba rinta pc mtes, nevis pc tva. Vsture liecina, ka da mtes flicija bijusi pie senajiem piktiem tagadj Anglij un pie ibrieiem uz Francijas un Spnijas robem. Baski, kuus tura par ibrieu pcnkamiem, vl tagad savs ieras ir uzglabjui atmias par senko mtes nozmi dzimt. Pc visa t nu btu jpieem, ka ar pie latvieiem is mu jeb matronu kults bs prncis no kdas sveas tautas, jo pie senajiem baltiem k indoeiropieu cilts zara nebs mekljama mtes flicija. Vispirms nu vartu domt, ka ms s mtes esam aizmuies no smu cilts lbieiem un igauiem. Patiem pie igauiem ar sastopam Vja mti (Tuule-ema), Jras mti (Mere-ema), dens mti (Vee-ema) un Maura mti (Muru-ema). Bet nu somu mtoloijas pttji dom, ka ar pie igauiem s mtes izrdoties par samr jaunu pardbu. T tad matronu kulta skumi mums ir jmekl pie Vidzemes seniedzvotjiem. Varam vrot, ka ap Kristus laikiem lielko Vidzemes dau, ja ar ne visu Vidzemi, apdzvoja ie aborgini. Tikai par ilgiem gadu simteiem vii bs pamazm prgjui igauos, lbieos un latvieos, d ce tad nu viegli btu izskaidrojama jaun pardba latvieu un igauu mtoloij. Tik tlu attstjies matronu kults pie latvieiem nekd zi nevarja celties jaunkos laikos. Via skumi ir mums droi vien jmekl tlk aizvstur. Latvieu valoda bs atdaljusies no leiu valodas visvairk laikam gan zem seno smu un Vidzemes aborginu iespaida, un ldz ar jaunm valodas savdbm bs ieviesies pie mums ar is matronu kults. Pc vispr pazstamu matronu priekzmes, k: Vja mte, Mea mte, Jras mte, Zemes mte, Veu mte, Piena mte, Mslu mte, Uguns mte u. t. pr., tautas dzejnieki varja piedzejot ari kdas jaunas klt. Pie tdm es gribtu pieskaitt Naudas mti (11031. 27904. 3184), Bangu mti (30865), Ziedu mti (28253), ekatu mti (tikai mos) un citas tm ldzgas. Bet ir mums ar, k jau mints, kdas aubgas mtes pie veciem rakstniekiem, kas var bt uzraksttas tikai pc citu matronu priekzmes. Te vl varam piemint tikai Stendera uzrakstto Puu mti, kua gan atgdina aug minto Ziedu mti, bet ne viena, ne otra nav plaki pazstama un nevar bt ar visai veca, jo puu cienana nav mekljama pie primitvm tautm. No dm matronm ldz im vl nav prruntas sekoas: Brieu mte (1335), Joda m. (29835. 34043.), Kapa m. (4124), Kaa m. (13604. 261178. 26127. 29181), Krmu m. (29087), Lapu m. (29087, 1), Ma m. (4124. 34119. 34141. 31363 v.), Miega m. (6724), Mieu m. (19725), Miglas m. (2864), Nakts m. (457, 6 v.), Ru m.
66

(27528), Smilu m. (27536, 3), Ogu m. (30653) un Ziemea m. (31724). o dievbu darba lauku ms varam vrot tikai pc paiem nosaukumiem, jo nav mums par viiem nekdu tuvku ziu, t k tautas dziesmas piemin vias tikai nejauos gadjumos. Kaa mti gan vl pazst Lange (vrdnc) un Joda mti Brvzemnieks (pamos vrdos 48. 1. p.), bet ar tur trkst tuvku aprakstu. Tautas mi vl daudzina kdu Ru mti, kua esot par naktm vrpusi pie meitu ratiiem un malusi rokas dzirnavias.

34. Seno laiku svtki.

Tuva sakar ar mtoloiju stv ar dadu svtku svinana. Tiek pieemts, ka svtkus jau bot pazinusi pat indoeiropieu pirmtauta. Bet kad un kdi gan bijui ie senie svtki ? Agrk domja, ka lielkie svtki bijui ziemas un vasaras skum. T rakstja ar par latvieiem, ka stie vasaras svtki bijui gak vasaras dien un ziemas svtki sk ziemas dien. Pdj laik is izskaidrojums pierdjuma trkuma d ir jau atmests. No vairk indoeiropieu tautm ir uzglabjus vecas zias, ka senk svinti trs lieli svtki. ie svtki stv zinm sakar ar gada laikiem un gada laiku darbiem. Vii svinti visvairk pavasar, ruden un ziem. Svinana notikusi pilna mnea, retki jauna mnea nakts. O. rders raksta, ka var pierdt lielus mirou svtkus pla saska gandrz pie vism indoeiropieu tautm gada ziemas pus (Reallexikon, 980. 1. p.). Aug mint angu grmat par etnografiju lasm: Mirou gada svtki ir sastopami Eirop, zij un Afrik, un sakrt vien laik ar rudens raas beigm, jeb ar gada galu (C. S. Burne, The handbook of folklore, 243. 1. p.). Visu to ievrojot, jdom, ka veu svtki ruden ir oti veca ieraa gandrz vis vec pasaul. Kristga ticba o svtku no ieskuma nav atzinusi un pats svtais Augustns brns par to mticbu, ka audis nesot uz kapiem dienus un dzrienus, ar ko mielot miruo dvseles. Bet jau 10. gadu simten katou baznca piemusi ar os mirou svtkus ruden un nosaukusi tos par visu dvseu svtkiem, (festum omnium animarum). Lai gan Jerns (Hirn) sav Baltijas vstur (37. 1. p.) apliecina, ka veu mieloana pie latvieiem esot maisjums no katou un pagnu ieram, tomr veu svtku skums ruden bez aubm bs mekljams jau no pagnu laikiem. Otri tdi senlaiku svtki pie latvieiem bs bijui Ji. Ja diena gan pc laika, gan ar pc nosaukuma, ir kristgu svtku diena, un dai labi skumi Ju svinan bs prnkui pie latvieiem no krieviem un vcieiem ldz ar kristgu ticbu (skat. R. L. B. Z. K. 15. Rakstu krjums, 11.15. 1. p.). Daas Ja dienas ieraas tomr liekas bt oti vecas un var bt mantotas ldz ar citm radu tautm no tls senatnes. Lai gan par Ju svinanu ir daudz vairk rakstts nek par citiem visiem latvieu svtkiem, tomr ie svtki nav vl pietiekoi iztirzti. Agrkie rakstnieki meklja vispirms tikai pc kda pagnu dieva, kuam par godu ticis lgots. Bet jau aug redzjm, ka ds dievs nav atrasts. Tad atkal tika gandrz jau visprgi pieemts, ka Ja diena jeb zu diena esot bijusi seno latvieu vasaras svtki, kas svinti Saulei par godu gakaj vasaras dien. Izsauciens lgo nozmjot glui vienkri saules lgoanu jeb lkanu. ai hipotezei ir bez aubm daa patiesbas, lai gan via vl neizi visa jautjuma. Galgi turpret gan bs jatmet ts domas, ka senie lgojamie svtki btu svinti pavasar gakaj dien. Senkos laikos nemaz nebija tik viegli o dienu novrot un nekdi senlaiku svtki ai dien nav pierdti. Bet no otras puses zinms zu dienas sakars ar Sauli gan nav noliedzams. Trijs tautas dziesms (3320933211. sal.
67

21624) ir taisni sacts, ka Ja rt Saule rotjas, kamr citos piemros Saule ar lgo (32443. 32444. 32566). Auggaliei lgo viet dzied ar rtuo (ruot) un das dziesms Jntis mains ar Sauli (32532. 32614. 32865). Bet ja no 927 Ja dziesmm tikai nedaudzas aizrda uz tuviem sakariem starp Jnti un Sauli, tad tas ir tomr par maz, lai Jnti vartu turt par Sauli, lai gan visprgi Saules lomai Ja dien pieder ievrojama vieta. Turklt st lgoana notiek tikai bez saules zu dienas nakt, nevis Ju rt jeb pa dien. Pie radu tautm, kuas ar pazst Saules rotanos, pdj nezmjas uz Jiem. Pie krieviem Saule rotjas (co ) lieldienas un Ptedienas rt, pie leiiem Saule dej lieldienas sestdienas vakar. Igaui domjot, ka Saule dancojot lieldienas rt no priekiem par Kristus augmcelanos. Tautas dziesms Saule vl mains ar Ja sievu jeb Ja mti (32542. 32545.) un Ja sievas lielu sakti (32978. 33009.). Bet ar du maiu ir par maz, lai vim vartu pieirt vissvargko nozmi. Ja ceremonijs Ja mte vl tiek saukta par kuplu liepu (32618. 32425.) un melno odzi (32629.), un via mains ar Laimu (32542. 32973.) un Saules meitu (33009.); kamr Jnti parasti sauc par Dieva dlu (32634. 329029. 32958. 1. 32967. 33021. 33156) un maina ar Dievu (32532. 3255960. 32912. 32931. 33140.). Pc pieldzinjuma Saulei, Jnti ir atkal mints izskaidrot par veli, bet Ju sakaru ar veu kultu es esmu atradis tikai vien tautas dziesm (32408), kur vei norauj Ja nakt papardes ziedu. Vispirm krt Ji ir zemkopbas un lopkopbas svtki. Jntis apjj laukus, lai aug rudzi, lai aug miei, lai aug visa labbia (32552), mjas tvam lgotji liek ozola vaiagu galv, lai aug via kumelii (32694) un mjas mti aplgo, lai aug govis raibalias, lai aug baltas avitias (32749). Jntis ar iejj biu drzi (32517), lai izdotos labas bites ozol (32697) un beidzot vl lec kpostu drzi (325234). Skopai Ja mtei lgotji uzsauc: Ja nedosi siera, piena, paliks govis lavcas (32459). Svtki iekrt ziedu laik un pats Jntis ziedaintis (3302233029) stv alla sakar ar zilu krsu jo t. dziesmas vrdiem visvairk zied zemte zilis ziedis (17608. 8454). Viu sauc gan par zilgalvti (32957), gan ar par zilzobti (32381). Td ar zilgalvtes vien dziesm ir pirms Ju zles (32395) un starp puu puiem sauc zilos pirm krt (32394). Beidzot Jnam tiek vl daudzinti zili svrki (33047. 32672). Ja diena, kua laikam saukta ar par ziedu dienu (15482), iznk st ziedu laik un prej no pavasaa darbiem uz vasaras darbiem. Ar rceu sanu beidzas sjas darbi, un ar siena pauanu skas raas ievkana. Visas Ju ceremonijas zmjas lielk vai mazk mr uz auglbu. Trum, drz, kt, stall, pie bitm visur gaida labus augus. Auglbas svtkos darbojas ar burvji, raganas un visdi skaui, kas grib audim kaitt. Pret iem nu vajaga cnties ar visdiem dzvbas un spka simboliem, k: pum, zlm, ozola (Jntis ir ozoliu trtjs 32320) un srmka zariem. im nolkam tad ar noder vaiagi, puu pui un visdas meijas. Ar Ju ugunis kokos un krts laikam bs dedzintas par aizsardzbu pret visu aunumu. Ar auglbas svtkiem stv parasti sakar ar Saules un fallus kults. Uz Saules kultu jau aug ir aizrdts, bet ir mums liecbas ar par fallus kultu. Neretis ir runa par vienu pau Ja zli (32383. 32400. cf. 32387), kua dareiz tiek taisni nosaukta par fallu (35691 5). Ar citur Ja zlei (35111. 35495) jeb Ja puei (37823. cf. 35008. 35258. 35513) ir tda nozme, o Ja zli vl atgdina viens variants par Jna ziliem svrkiem (sal. 33047. un 34758). Uz to pau kultu var zmties Ja sieva, kua Jna vakar tiek vesta (329979. 33046) jeb ar izgaist (329801), pazd (3298290. 330046), vai mirst (32996). Zuduo sievu parasti atrod Ptedien (32980. 32981. 32984. 329858. 32990) jeb ar Ja rt saulei lecot (32978, 2). Uz auglbu zmjas sevii divi (33014. 33017. sal. 35445.) no iem piemriem. Par Jnti
68

un Ja sievu ir laikam ar runa d dziesmi: Ja dienu Dieva dls Saules meitu sveicinja (32919). Ziedu svtkiem ir liels svars ar pa auu dzv. Tikai ldz Ja dienai tika lastas visdas dziedinmas zles, jo pc tam visas zles skot briest un zaudt savu spku. Ja zles tika izlietotas ar nkambas zlanai. Visprgi fallus kulta svtkos tiek ievrota dzimumu dzv vai nu lielka brvba, jeb pilnga atturba. Pie seniem latvieiem zmjas uz atturbu vec ieraa Ja nakti nemaz negult (3317933197). Par tdu pau krtbu liecina vl dai citi piemri (34817. 35351). Citas tautas dziesmas aizrda ar uz zinmu brvbu ai zi (33119. 33123. 34810. 34980. 35650). Turklt Ju nakts bija labkais laiks jaunu lauu satiksmei, kur neretis notika ar saderinans (3307833134). Par lgoanu jau ir tik daudz rakstts, ka es e no savas puses nevaru pielikt nek jauna klt. Ka darbbas vrds lgot ir rada ar leiu linguoti, uz to jau ir aizrdjis E. Volters. Jau kds Trautfeters (E. C. v. Trautvetter) raksta Inland (1850, 660), ka lgo bot rada ar sanskrita linggam, kas nozm fallu. o Trautfetera aizrdjumu ir populrizjis Zariu Krlis (Mlleris), bet dam saldzinjumam trkst tuvku pierdjumu. No latvieiem gan laikam bs aizemts vilku valdnieks Lkon pie igauiem un zu un koku dievs, Lieckio pie senajiem somiem. Ju dienu igaui, k zinms, sauc ar par Lkona dienu (Lkoni pha). Par aizemanos liecina ne vien nozmes viendba, bet ar ldzgas skaas. Visprgi igaui svinjui Jus gandrz uz matu tpat k latviei (T. J. Wiedemann, Aus dem inneren un usseren Leben der Ehsten, 362 363. 1. p. R. L. B. Z. K. 15. Rakstu krjums, 14, 1. p.). K pie igauiem Lkons un Juris valda par vilkiem, kui ir via sui, t ar latvieu Jntis liekas bt vilku valdnieks. Ai, puii, puii, Glabjat zirgus! Jntis krmos, Iemaukti rok. 32502. Pau Ju vakariu Vilks nokoda kumeliu. 12814. Jnts zirgu nojdja Piegunieku mekldams; Gudri mani brlenii, Tie nejja piegu. 32509 cf. 32510. Ju nakti, brlelii, Nejjiet piegu: Mea mte suus sauca, Rds jsu kumelius. 32508. Aplgoju savu Kranci, Lai Kranca vilks nenesa. 32515. Man kaziu vilks aiznesa Pa Ju vakar. 32760. T nu ar varam saprast, kd Ja nakt nejj piegu un kd tautas dziesmas sauc vilku par Dieva suni (Etnografisku rakstu krjums, I, 27. un 28. 1. p.). Ja nakt, k redzams, Jntis nav aizmirsis ar Dieva suus un devis tiem vau rkoties pc patikanas.
69

Pc diem faktiem mums ir tomr zinms iemesls meklt pc kdas pagnu dievbas pie seniem latvieiem, kua btu stvjusi Jna viet un ldzintos no vienas puses sanskrita vrdam linggam un no otras puses igauu Lkonam, bet ar vrojumiem vien vl nebt nav pierdta Lgas, Lgja jeb Lgona eksistence. Drzk gan Lkon un Lieckio bs aizemti glui vienkri no izsauciena lgo. Citu kdu pierdjumu eit pavisam nav. Bez aubm latviei bs svinjui ar savu jaunu gadu un proti td laik, kas saskanja ar viu dzves prasbm un dabas apstkiem. Tas laiks nevarja bt ne ziem, nedz ar vasar, jo tdai gada dalanai nebija nekda sevia pamata. Lauku darbu maia, k zinms, notiek tikai ruden jeb pavasar. Rudens nenodertu gjjiem, kuiem ar visu iekulto labbu, ievkto lopu barbu un paiem lopiem btu jpriet uz citu dzves vietu. Tpat ruden jaunsgads stvtu tuvu kop ar veu dienm, un div ievrojamus svtkus kop nekur nemdz svint. Paliek pri tikai pavasaris, kad ziemas prtika ir iztrta un prveanai ir palicis mazk mantas. Turklt arjam pavasar ir juzsk jauni zemes darbi. T tad btu glui dabgi, ka jauns gads btu bijis pavasar un btu prgjis uz msu laiku Jua jeb Jura dienu. Lai gan daas Jua dienas ceremonijas bs prnkuas pie latvieiem ldz ar kristgu ticbu, tomr netrks tur ar atlieku no seniem pagnu laikiem. Jua svinana ir ne vien ldzga pie latvieiem un leiiem, bet ar pie vcieiem, skandinaviem, krieviem, somiem un igauiem. Visur Jua diena ir vismaz senk bijusi gjju prejas laiks uz citu dzves vietu. Ldz ar to no Jura ir skuies jauni darbi zemkopb un lopkopb. Latviei Jua dien dzinui pirmo reiz lopus ganos un vakar jjui zirgus piegu. ai laik bijis jgd ar par drobu pret burvjiem, raganm, skauiem un vilkiem. Jur kvui gaili un vrjui olas jeb pentogu. Vakar notikusi aplieans ar deni jeb t saukt rumelans, lai nkam gad lietus ltu, kaut gan da nozme taut vairs nav pazstama. Viss tas vartu zmties uz senajiem jauna gada jeb pavasaa svtkiem. Kda zinma latvieu jauna gada jeb pavasaa dievba no senajiem pagnu laikiem mums nav pazstama, jo Juris jeb Juris, si, Pieguas mte (pie Blenteina) un personifict Piegua (300914. 30162) neattiecas uz priekvstures laikiem. Turpret par Zemes mtes sakaru ar Jua dienu (skat. V. nodau) mums vl trkst tuvku ziu.

35. Tagadjie svtki.

Tagadjie svtki pie latvieiem jau visi stv sakar ar kristgu ticbu. Daudz vecas svtku ieraas gan vl zmjas uz senkiem katou laikiem, bet no vecajm pagnu ceremonijm tikai maz kas ir vl uzglabjies ldz msu dienm. Sksim o svtku aprakstu ar jaunu gadu. Kristgas ticbas jauns gads, k jau jauni svtki tautas dzv, nav savienots ar daudz veciem miem. Visas jauna gada ieraas pastv gandrz tikai zlan un nkambas pareoan. Vispr pazstama un laikam ar viena no veckm ieram ir laimes lieana. Ts paas jauna gada ceremonijas turpinjui ar Trijkungu jeb Zvaigznes dien. ai dien veci audis vilkui uz kts durvm lietuvna krustus, lai lopiem labi kltos. Tea dien, 17. janvr, latviei vrjui ckas pusgalvu, tpat k ar igaui. J ckgani paglabjui purna kaulu un vasaru ierakui cku ganb, tad ckas miergi rakuas zemi un neesot zagus labb. 20. janvris saukts par Bau (no Zebastina) dienu, kad govis bijuas jsarg no visda aunuma. Vecajos katou laikos ai dien vestas govis ar pie svtanas. Sveu dien, 2.
70

februr, ljui sveces, lai gaii degot. o dienu saukui ar par vja dienu un negjui rij, lai vj jumtus nece. Svts Agatas dien, 5. februr, auggaliei pakaot zem jumtiem sli un svtto deni, lai sargtu kas no prkona. Meteni tautas dziesmas sauc vl par miesmeti (32214), vastalvi (32213, 1) un sabojt veid ar par mietnesi (33466, 1). Metenis, k redzams, ir clies no miesniea, kas savukrt ir tulkots no krievu valodas (; tpat italieu carnevale) un nozm laiku, kad atmet gaas () anu. Uz krievu ieram aizrda ar metea dieni, k: prgi (32213. 32218. 32219, krievu ), epekas (32213, 3. kr. ) un griu karaas (32213 v. sal. krievu binas). Ar vciei meten cepui dadus rauus. Meten vizins, lai izdodas labi lini (28288. 32209. 32210. 32211. 32232) un dej jeb danco, lai barojas un danco govis (32211. 32227). Lielkie dancotji bija jauni cilvki, kas prrbuies par budiem jeb ekatm, gja no mjas uz mju. da vizinans un budos ieana meten var atkal bt aizemta no krieviem. Ar igaui vizinjuies meten, lai augtu gai lini. Pie latvieiem, vcieiem un iguiem metenim ir vl sakars ar ckm. Latviei un Prsijas vciei (H. Frischbier, Preussisches Wrterbuch) vrjui meten ckas galvu, igaui ckas kjas. Tikai no prpraanas ir radus ts domas, it k metenis nozmtu jaunu gadu un btu clies no tda paa vrda, k leiu metas, gads. Bet nu gads un jaunsgads ir divi pavisam dadi jdzieni, un es nezinu nevien valod neviena piemra, kur ar vienkro gada vrdu apzmtu ar jaunu gadu. Nav ar vstur nekdu aizrdjumu, ka ap Metea laiku btu turta gada maia. Tad vl aizrda, ka krievu mjasopust vairs gaas nedot, bet tautas dziesmas biei vien daudzinot, ka meten dot gau. im jautjumam ir jmekl atbilde kristgo svtku vstur. Senos laikos meteni jeb vastalvi svtjui kdas etradesmit dienas, jau no triju kungu dienas skot. Pazstam J. Hoopsa relleksikon ir sacts: Vastalvim no skuma nav nek kopja ar gavanu. Tad baznca skusi gdt par lksmbas ierobeoanu, sasinot svinbas ldz desmit, tad astom un beidzot trim dienm. Krievi ierobeojui svinamo laiku vispirms ar etrpadsmit, un tad ar astom dienm. Latviei metea laik gjui ar ekats un budos. Ar agrku laiku rakstu liecbas skaidri aizrda, ka di nosaukumi un svinbas zmjas tikai uz vastalvi. Latvieu jrmalnieki no Ragaciema ldz Dubultiem svinjui meten ar zvejas svtkus. Katra vadus draudze izrkojusi savas dzres, kas bijuas savienotas ar lielu dziedanu. Run bijis jsargs, ka nepasprk kds vrds, kas zvejniekiem nozm nelaimi, k p. p.: lcis, zais, kais, dzeguze (L. D. IV, 411. un 412. 1. p.). Das tautas dziesms Metenis ir ar personificts. Vi brauc par Daugavu (3220) jeb nk par kalnu (32224) ar ckas ausi (32220), kju (32233) vai galvas pusi, kult (32220. 32233) jeb padus (32224). Vi sukjas kakt (322213), pelnu dienas gaiddams, d gau un tiek saukts par melnaci (32214). Pc vienas dziesmias vrdiem Metenim ir ar dli un meitas. Meteami pieci dli, Visi pieci arjii; Meteami piecas meitas, Visas meitas maljias. 32215. Pelnu dien latviei vedui pelnus drz, lai kukaii nemaittu stdus. durtas dien, 17. mart, li pamostoties no ziemas miega un nkot pirmo reiz no migas lauk. Bindus jeb kustou dien, 21. mart, atdzvojoties visi kustoi. Tai dien nedrkstot nek no mea mj nest. Ja ko atvedot, tad par vasaru nkot skas mj.

71

Kpostu Mas dien, 25. mart, saukt ar par pavasaa Mu, jtin dzijas kamol un jvra lieli klui jeb ieni, lai aug lielas kpostu galvias. Nakt uz o Mas dienu esot pagrabos uz kpostu galvim kpostu sklas. Pc Hpea, 25 mart, Baltijas vciei esot sjui kpostus. F. J. Vdemans raksta, ka igaui ai dien sataisjui zemi kpostu stdanai, lai Marija to sargtu no aukstuma. Ar pavasaa Mu audis izbeidz vakaros dedzint uguni un pad vakarias ar dienas gaismu (J. Heni, R. L. B. Rakstu krjums, 17, 39. 1. p.). Ppolu svtdien latviei prui gan cits citu, gan ar savus lopus ar ppolu zariiem, lai nko gad visi btu veseli. Pie krieviem ieraa ir uzglabjusies ldz msu dienm. Za ceturtdien mekljui me skas slimbas dziedanai. audis, kas dzimui pulksten 12 nakt no zas ceturtdienas uz lielo piektdienu, varot redzt miruo cilvku dvseles. Pa liel piektdien staigjui burvji un raganas ar savm neavm. Tai pa dien ar dadiem miem lkojui aizdzt blusas, prusakus, urkas, skas, zvirbuus un vanagus. Krievi, k zinms, tura lieldienu par lielkiem svtkiem, kd via ar tikusi saukta , no k ir tulkots augjais latvieu nosaukums. No krieviem bs laikam ar nkusi lieldienu poans. Bet ar msu tautas dziesmas dod savu izskaidrojumu, k clusies poans lieldiens. Tur ms dzirdam, ka ziemas svtkos esot dzimis Dieva dls, kuam lieldien puli kra (33292 un 33295). pojoties td, lai aug lini un kaepes (32263. 32271. 32279, 1), lai teltes ganjs (32271, 1) un lai par vasaru odi nekoot (32237). Jura, ura, Jua jeb sia dien 23. aprl, pc A. Blenteina vrdiem esot zirgu svtdiena. Vartu bt, ka di uzskati ieviesuies pie latvieiem ldz ar kristgu ticbu. Svtais Juris palicis par zirgu patronu td, ka vi arvien tiek tlots k skaists jauneklis, kas jj uz balta zirga. Jua dien latviei kvui gaili un tecinjui via asinis uz staa slieka, zem zirga siles un pat uz auzm, lai zirgi labi izdotos. Veckas var bt Jua dienas ieraas, kas zmjas uz lopkopbu un zemkopbu visprgi. jaba dien (9. maij) nedrkstot spolu stdt, jo tad vii izziedot. Debesbraukanas jeb krusta dien nedrkst ne art, ne ect, lai krusa nenosistu lauku. mticba dibins uz analoijas burvbas, td ka vrdi krusts un krusa ir ldzgi. ai dien nedrkst griezt neviena kocia, jo tad kokiem tekot asinis. Vasaras svtki pieder pie trim lielajiem bazncas svtkiem un viu nosaukums nav tulkots ne no vcu, ne ar no krievu valodas. Td btu jdom, ka kdi vasaras svtki jau btu cluies pagnu laikos un btu savienoti ar daudz miem. Tomr nekdas vecas vasaras svtku ceremonijas mums nav pazstamas un paiem svtkiem latvieu dzv nepieder nekda ievrojama loma. Ar pats nosaukums nav visai vecs, jo senie latviei nav pazinui nekdu svtku (no krievu c), bet tikai zinmas svingas dienas un laikus, p. p.: zu dienu, uguns dienu, Dieva dienas, veu laiku, sjas laiku. Ja latvieiem pagnu laikos bijusi kda svinama vasaras diena, tad ts ceremonijas bs prnestas uz Ja dienu un Jua dienu. Vasaras svtku meijas vartu bt lietotas pc Ja dienas priekzmes. No Urbna dienas, 25. maija, latviei rinjui sto sjas laiku un no ts dienas ar lakstgala skot dziedt. Sjas laiks, k ar lakstgalas dziedana, beidzies Vtus dien, 15. jnij. Par vispopulrkiem latvieu svtkiem ir jtura Ja diena 24. jnij. K senajie auglbas svtki vii jau ir aug aprakstti. Pieemsim tik vl to, ka govis pc Jiem noraujot pienu un dzeguze kkojot tikai ldz Ja dienai. Tuv sakar ar Ja dienu stv Ptea diena, 29. jnijs, kas bijusi itin k Ja atsvte un saukta laikam ar par lapu dienu (15482). Pc tautas dziesmm Jntis ir ziedaintis (330229) un nk
72

ar ziediem, kamr Ptertis lapaintis nk tikai ar lapm (32987. 33036. 33055. 33074. 33217. 33232). Jnami zili svrki, Pteami puspelki (33047. sal. 34758), jo pirmie pards ziedu cekul un otri rudzu klt (34758). Jos pazudus Ja sieva, k jau aug mints, atrodas Pteos. Ldz Pteiem vl lastas aizmirsts vai atstts zles tjai un slimbu dziedanai. Ldz tam paam laikam retumis vl kkojot kdas dzeguzes (2438) un tad prvroties par vja vanagiem. Ldz ar Ja dienu tautas dziesmas piemin vl laideni jeb laiddienu (2. jlij), kuu Lange tulko par Marijas apmeklanas dienu. Stenders o izskaidrojumu ir uzmis ar piezmi, ka tas ir vidzemnieku vrds. Ulmanis izteic aubas par vrda nozmi un dom, ka t drzk btu Marijas debesbraukanas diena, atvasindams o vrdu laikam no verba laisties. Pc sekom tautas dziesmm ms redzam, ka laidene jeb laidaine patiem ir Marijas apmeklanas diena. Ai, Jnti ziedainti, Pterti lapainti, Laidainte nabadzte Visu ziedu lastja. 33025. Jn gju raudzties Pter dzirdties Laidain palaios Neveikla roci. 33111, 1. Jn gju rdties, Laidain solties, Labrenc st un dzert, Prdot savu vainadziu. 33111. Pc diviem pirmajiem piemriem ms redzam, ka laidene atrodas ziedu laika beigs, neilgi pc Ptedienas. Pdj dziesmi to nostda priek Labrena (10. august), kamr Marijas debesbraukanas diena jeb liel Ma ir 15. august. Nosaukums laidene (sal. meteni) zmjas drzk uz veciem pareizticbas svtkiem 2. jlij, kad svin Dievmtes drbju nolikanu. e var bt domta atlaiana jeb nolaiana. Igaui laiden ievrojui daas ceremonijas, kas ldzins Ju ieram. Tdu pau ierau redzam ar pie latvieiem pc sekos tautas dziesmas (14027). Laidi, laidi, laidainte, Laidi mieus., laidi rudzus, Laidi mieus, laidi rudzus, Atlaid manu arjiu. Jkaba jeb Jkaupa dien, 25. jlij, latviei cepui jaunu maizi un pirmo kukuli nesui uz lauku ziedam. Jauno maizi pirmo reiz dot, katram bijis jsaka: Dievs dod stu, gausu! Ar pie igauiem Jkabi ir ievrojama diena. 10. august ir svt Laurencija diena, ku, k zinms, dzvojis 3. gadu simten pc Kr. un ticis dzvs sadedzints. Td ar is Laurencijs tiek turts par uguns patronu. pati loma viam pieder pie latvieiem, kui to sauc par Labrenci un Lranci. Das viets Labrencis saukts ar par uguns dienu, kamr pie auggalieiem visas pirms desmit augusta dienas bijuas gunis dnas. Labrenc nedrkstjui kurint mj nekdas uguns, jo tad Uguns mte gribot atpsties. Ja ai dien kuot mj uguni, tad
73

tan gad izceoties ugunsgrks. Ar pie igauiem ir usglabjus oti ldzgas ieraas. Labrena dien ar boli tiekot gatavi, bet ja ai dien bolus cepot, tad tai mj boli vairs neaugot. Beidzot vl Labrencis bijis u kujam diena, tpat k Brtulis (24. august) jru kaujam. Tautas dziesma (6021) vl piemin, ka no Brtmaa kamente ziedi pakrs. Marijas debesbraukanas dienu 15. august sauc par lielo Mu (pie baltkrieviem ), kad latviei nemrkui linus. Auggaliei liel M gjui pa parm baznc, lai btu laba raa. Daos apgabalos vii vedui uz bazncu ar lopus, sevii aitas, svtanai. Marijas dzimanas dienu 8. septembr latviei saukui par mazo Mu tpat k ar igaui. Milis (29. septembr) msu tautas dziesms nav biei sastopams un tiek piemints gan par zirgu patronu (30052 un 30226 v.), kam ziedo gaili jeb cus, gan ar par labbas audzintju. Uz Miiem, k redzams, ir senk darts alus, jo Milis parasti tiek mints kop ar alu. Rudens Mas dien, pirm oktbr, meitas nkuas iek gult un likuas cerbu pie malas, ka vl tagad vartu brtgnu iegt (J. Ansbergs. L. D. III, 1. 319. 1. p.). J. Heni (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, XVII, 39 .1. p.) turpret tura aug minto lielo Mu par rudens Mu. No Mia ldz Simjdam (28. oktbr) parasti rints t saucamais veu laiks jeb Dieva dienas, kad senie latviei mielojui savu senu dvseles. Visur is laiks tomr nav bijis viends: citur sks, citur gaks. Ja veu laiks scies no Mia, tas varbt ir ncis no katou ticbas tradicijm. Pc kristgas ticbas simbolikas lielais eelis Milis ir kapstu patrons un pirmais dvseles sargs tli pc cilvka nves. Simjda dien dvselm jeb urguiem vl sataisjui pdjo maltti un tad dzinui vius atkal projm. Mrtia diena senk svinta 11., bet tagad 10. novembr. ie svtki prnkui pie latvieiem tikai ar katou ticbu. Mrti ir viens no slavenkajiem Francijas svtajiem un esot dzvojis 4. gadu simten pc Kristus. Bdams pagnu kareivis, vi reiz ziem saticis kailu nabagu un atdevis tam pusi no sava mtea. Pc tam vi redzjis Kristu un piemis kristgu ticbu. Laikam gadjuma d via savdais mtelis ar kapuci ticis turts par via svargko relikviju un tiek mints ar vien tautas dziesm (33242). Pa daai uz o mteli zmjas Mrtia budi jeb kjenieki ar maskm. Mrtia dienai esot pievienojuies seno romieu rudens svtki, kur ticis daudz sts un dzerts. T izskaidrojas Mrtia zoss, prgi un vns rietuma Eirop. Ar Mrtia zosi stv sakar ar veca katou leenda. Kad Mrtiu gribjui iecelt par bskapu, tad vi esot paslpies zosu kt, kur viu atradui tikai pc zosu klieganas. Ar latviei pazst Mrtia karaas un ziru pceus jeb us. Pc tautas dziesmm Mrti ir atkal zirgu patrons, pieldzinms Jurim, siam un Milim, sevii pirmajam. Ar Juri piegua skas un ar Mrtiu beidzas. Pc katou tradicijm abi ie tiek ar tloti par jtniekiem. Ar Mrtiu kop neretis tiek minta ar Katria (30224 5. 332456), jo abas, k zinms, ir budu dienas. Mrtios, k jau mints, laikam vriei rbuies masks, Katris sieviei. Mrtiu sauc tautas dziesmas par ,,bagtu vru Katriu par badastakli. Bez tam Katria turta ar par aitu dienu, kad latviei kvui aitas. Abm mintm dienm pc jautrbas ir ldzga Andreja diena 30. novembr. Meitas tad zljuas preciniekus tpat k pie vcieiem un krieviem. Igaui no Andreja dienas skaitjui ziemas skumu. Nikolaja jeb Miklva diena 6. decembr ar savu zirgu kultu atkal oti ldzinjs Jua, Mia un Mrtia dienm. Milim Juris ir pieldzints k pa uzvartjam un Nikolajam k jauneku patronam. Pie igauiem Nikolajs ir lopu, sevii aamo vru patrons.
74

Ziemas svtki ir bez aubm vieni no svargkajiem seno latvieu svtkiem. Svinana skusies jau iepriekj vakar, ku saukts par blua vakaru jeb ku vakaru (33505). Pdjais nosaukums ir aizemts no krievu valodas (), jo latviei tai dien vrjui kus () ar ckas galvu (33291. 33278. 33322. 33420) tpat k krievi. Ldz ar kiem tautas dziesms vl piemin pupas un zirus (33278), td ar dzied: Ziemas svtku vakar dam dzvu labbiu (30299300). Pa piemros (33307. 33413) ir ar runa par kazas gau. Tlku dabjam dzirdt, ka ziemas svtki blui vilka jeb bukiem lca, kamr lieldiena pli kra (33292). P. Einhorns raksta, ka latviei ai vakar vlui blui apkrt, kuu tad beidzot sadedzinjui. Zinms sakars ar ziemas svtkiem ir vl kaiem (2258. 33265. 33419) un bitm. Pdjs ziemas svtku vakaros dziedot (313. 33280), pc k varot vrot nkos vasaras laiku (33256). Kaus esot svruas jaunas meitas un ja svrs kais puspodiu, tad vess meitas oruden (33262). Uz pagnu laiku ieram vartu zmties ziemea piesaukana, lai p laukos mieus, rudzus, me smilgas, lcentes un stall brus kumelius (332823). Ldzgus mus atgdina sekoa dziesma: Neguu, neguu ziemas svtku nakti, lai mani linii veld nekrt (33279). Zinmu ziemas svtku ceremoniju sauc ar par vilku gaianu un P. Einhorns ststa, ka ap ziemas svtkiem latviei uz krustu cea vilkam kazu upurjui. Visprgi ai laik ievroti dadi mi, lai nko gad augtu laba labba, izdotos lopi un btu daudz bolu.

36. Agrkie laika rini.

Svtku un viu ierau izskaidroanai mums atkal vajaga zint, k senie latviei rinjui laiku. Jau indoeiropieu pirmtauta, k dom, bot daljusi gadu ne vien gada laikos, bet ar mneos. Nav nekdu aubu, ka da laika rinana bs prgjusi pie senajiem baltiem un no iem atkal pie latvieiem. Pc seno laiku priekzmes vl tagad latvieu zemkopji labi izi vecu un jaunu mnesi. Lai koki labi uzturtos, tad skuju kokus crt jaun un lapu kokus vec mnes. St turpret grib tikai jaun mnes. Varam domt, ka senk, kad vl nebija nekdu kalendru, mneu maias tika vl rpgki novrotas. Par labu laika pazanu liecina ar senie mnea nosaukumi pie latvieiem: ziemas mnesis (janvris), sveu mnesis (februris), srsnu jeb balou mnesis (marts), sulu m. (aprlis), lapu jeb sjas m. (maijs), ziedu jeb papuves m. (jnijs), siena jeb liepu m. (jlijs), suu jeb rudzu m. (augusts), sila (t. i. viru) m. (septembris), veu jeb zemliku m. (oktbris), salnas m. (novembris) un vilku m. (decembris). Lai gan ie mnei ir mkslgi saskaoti ar kalendra mneiem un dai (p. p. sveu un suu m.) bez aubm ir jauni, tomr kdi gan bs cluies jau priekvsturiskos laikos. No iem mneu vrdiem astoi sekoie saskan pilngi ar leiu nosaukumiem: balou (balandinis), sulu (sultekis), sjas (siejos m.), liepu (liepinis) jeb siena (ienavimo m.), rudzu (rugpiutis), sila (ilinis), un salnas mnesis (grodinis). Slavu valods vl sastopam balou, papuves, siena jeb liepu, salnas un vilku mnesi. No ermu valodm e varam saldzint dus mneu nosaukumus: ziemas, sjas, papuves, ziedu, siena, suu, rudzu, rudens un vilku mnesi. ie nosaukumi nav mekljami indoeiropieu pirmvalod, bet bs pa daai aizemti, pa daai patstvgi cluies ldzgos dzves apstkos. T ar daas indiu ciltis Amerik izi mneus, kad zle sk zaot, kad labbu sj, kad lapas krt no kokiem, kad vilki skrien baros u. t.
75

pr. Nekdu ziu nevaram atrast, k tlku senie latviei daljui mnesi. Lai nu ms nepadotos vienpusgm hipotezm, tad apskatsim, ko dom etnografi par o jautjumu. Ms skaitm parasti etras septiu dienu nedas vien mnes; bet daudz ciltis rietuma Afrik rina septias etru dienu nedas. Citas tautas sauc trsdesmit dienas par mnesi un iedala viu ses piecu dienu neds; retki sastopam piecas nedas no sem dienm (C. S. Burne, The handbook of folklore, 237. 1. p.). Indoeiropiei jau no seniem laikiem daljui mnesi divs das. No das dalanas griei jau bija prgjui uz trsdesmit dienu mnea dalanu trijs dekads, romiei turpret uz astou dienu nedu (O. Schrader, Reallexikon, 961. 1. p.). Neretis romiei run ar par devim dienm. T tad nedas gaumu sastopam no etrm ldz desmit dienm. Tl austruma tautas vl tagad dala mnesi trijs dekads. Ldz ar budismu e ir izplatjusies jauna mnea un pilna mnea dienu svinana, pc k mnesis atkal tiek dalts divs das. Ldz ar citm indoeiropieu tautm ar latviei bs svinjui pilna mnea dienas un t tad vispirms daljui mnesi divs das; bet vai vii pazinui ar kdu nedai pieldzinmu laika dalanu, par to mums vl nav nekdu liecbu. Tautas tradicijs gan tiek daudzintas trs dienas, devias dienas un trsdevias dienas, bet ie skaiti zmjas uz visdm lietm, ne tikai uz laika rinu vien. Turklt ie skaiti atrodas daudz tautu tradicijs un nebt nav turami par seviu latvieu paumu. Lauku darbiem latviei vrojui laiku ne tikai pc mneiem un svtkiem, bet ar pc putniem, kokiem un pum. Senie latviei bija novrojui, ka koki plaukst apmram mnea laik, ar ievu skot un ar ozolu beidzot. Tomr sjas laiks nesaskan vis ar lapu mnesi, bet gan ar lakstgalas dziedamo laiku, kd ar tautas dziesmas sauc lakstgalu par sjas putnu (Etnogr. rakstu krjums, I, 24. un 25. 1. p.). Tautas dzejnieki ir ar novrojui, ka tad ozola lapas plauka, kad atnca lakstgala (turpat 19. 1. p.). Labbas sana beigusies ldz ar lakstgalas dziedanu, bet rceu sanu uzbeigusi dzeguze ar savu kkoanu ldz Jiem. Launagu pc tvu-tvu ststiem atnesuas un aiznesuas dzrves. Pc dzrvju aizieanas vecos laikos vairs neesot launagu dui ldz nkamm dzrvm. audis senos laikos iedaljui gadu vairk pc svtkiem nek pc mneiem. Lai gan pdj laik da laika rinana zmjas tikai uz kristgiem svtkiem, tomr ideja bs gan prnkusi no veciem pagnu laikiem. Jau indoeiropieu pirmtauta, k zintnieki dom, bot daljusi gadu pc svtkiem (O. Schrader, Reallexikon, 977. 1. p.). Gandrz visas Eiropas tautas rinjuas vasaru no Jua ldz Milim un ziemu no Mia ldz Jurim. T tad vasara k ar ziema sks ar pu uzvartju svtkiem. T tas bijis ar pie latvieiem. Ziemas vidu vii skaitjui no ziemas svtkiem ldz Tea dienai (17. janvr). Pavasaris, rudens, jaungada diena un trs lielie bazncas svtki ajos rinos nespl lielas lomas. Vasaru latviei iedaljui dos piecos laikos. 1) No Jua (23. apra) ldz Ja dienai (24. jnijam) divi mnei. ai laikmet ir ar sjas laiks no Urbna (25. maija) ldz Vtum (15. jnijam). 2) No Ja ldz Jkaba dienai (25. jlijam) viens mnesis. Senk, k liekas, vl skaitts ziedu laiks no Jiem ldz laidenei (2. jlijam). 3) No Jkaba ldz Labrencim (10. augustam) pusmnesis, patiesb 17 dienas. 4) No Labrena ldz Brtulim (24. augustam) atkal pusmnesis, patiesb 14 dienas. 5) No Brtua ldz Milim (29. septembrim) piecas nedas jeb viens pilngs mnesis. Piecos ldzgos laikos ir iedalta ar ziema. 1) No Mia ldz Simjdam (28. oktbrim) viens mnesis. is laikmets, k jau aug mints, saukts par veu laiku jeb Dieva dienm. 2) No Simjda ldz Mrtiam (10. novembrim) pusmnesis, patiesb 13 dienas. 3) No Mrtia ldz Katriai (25. novembrim) atkal pusmnesis. 4) No Katrias ldz sveu dienai (2. februrim) 21/2 mnea jeb 10 nedas. 5) No sveu dienas ldz Jurim (23. aprlim) trs mnei jeb 12 nedas.
76

Pdjais laiks vl tiek dalts ar durtas (17. marta), Bindus (21. mart) un kpostu Mas dienu (25. mart). Trim pdjm dienm bijusi ar ldzga nozme, jo visas vias zmjas uz pavasaa skumu.

37. Neda un nedas dienas.

Kur un kad ir cluies septiu dienu neda un nedas dienu nosaukumi, par to zintnieki vl nav glui vienis prtis. Fakts ir tas, ka pie jdiem da neda ldz ar zabatu jeb svtdienu ir jau oti veci. Bet vai jdi o ierau ir aizmuies no senajiem babilonieiem, tas vl nav galgi pierdts. Ar pie grieiem un romieiem da neda jau ir prgjusi priek Kristus dzimanas. Ldz ar kristgu ticbu laika dalana beidzot uzvar visu pasauli. K neda prnkusi pie latvieiem, to jau J. Krodznieks ir oti labi izskaidrojis. is vrds steni nozm svtdienu, bezdarba dienu ( ) un viam ar krievu valod vl uzglabjusies tda nozme, p. p.: (diena pc svtdienas, t. i. pirmdiena). Bet pie tam nozm laiku no svtdienas ldz svtdienai un ai pdj nozm ms latviei esam dabjui o vrdu no krieviem, protams tau reiz ar kristgo ticbu (Iz Baltijas vstures, II, 130. 1. p.). Ar nedas dienu nosaukumi ir pie mums cluies pc krievu priekzmes: pirmdiena, otrdiena (), trediena, ceturtdiena (), piektdiena (a) un sestdiena. Tikai slavu tautas, k zinms, skaita nedu, skot no pirmdienas. Turpret ne vien katou tautas, bet ar griei sk nedu ar svtdienu, kd pirm nedas diena pie viiem ir svtdiena, nevis msu pirmdiena. Nedas dienu nosaukumos ir manms ar vcu iespaids t pie krieviem, k ar pie latvieiem. Trediena ir nosaukta krieviski pea (vidus) pc vcu Mittwoch (nedas vidus) priekzmes, jo nevis trediena jeb tre diena stv nedas vid, bet gan ceturt diena pc vcu rina. T ar latvieu mandgs iz aizemts no vcu Montag, kamr piekts vakars ceturtdienas vakara nozm ir clies no vecvcu vrda ,,pfinztag (piekt dien ceturtdiena). Pc vec ermu prkona dieva Donara vciei sauc ceturtdienu par Donnerstag, t. i. Donara diena. Td vciei jau no seniem laikiem ir turjui ceturtdienu par svtu dienu un das ieras vl ldz im Vcij esot uzglabjusies ceturtdienas svtana (J. Hoops, Reallexikon der Germanischen Altertumskunde, I, 481. 1. p.). No vcieiem ceturtdienas vakara svtanu aizmuies latviei un igaui. Pc tautas dziesmm latviei turjusi cien ne vien ceturtdienas vakaru, bet ar piektdienu. ieraa atkal bez aubm ir nkusi no kristgas ticbas. Piektdiena k cieanas diena ir pie katoiem gavjama diena un ar krievi senk viu turjui par pussvtdienu. K piekt vakara un piektdienas svinana stv sakar ar kristgu ticbu, uz to aizrda ar msu tautas tradicijas, pc kum piektdien esot dams apgrkojies (Jelgavas Rakstu krjums, II, 64. un 85. 1. p.) un ceturtdienas jeb piekt vakar esot ma Ma piedzimusi (6847). Pc tautas dziesmu zim senie latviei piektdiens nesukjui galvas, nemazgjui mutes, neveljui drbju un nemazgjui galdu (14106 10. 7511. 34140. 34145), jo pc dziesmas vrdiem (34145) piektdien Ma sukjs. No uzraksttiem miem ms zinm, ka ,,piektdien nevajagot ne st, ne art, ne kdu citu darbu skt, jo tad nekas nelaimjoties. Kad auklas vijot, tad nograuot kjas. Kad nazi trinot, tad velnam des deldot. Kad vilnu vrpjot, tad aitas grieoties un prectm sievm
77

maldoties vri (Jelgavas Rakstu krjums, II, 64. 1. p.). Pc kdas tautas dziesmas piektdiena vislabki noderot runanai ar kungiem. Piektdien gju pie kundzia, Piektdien laba runana: Es piesju kunga dusmas Pie piektja oga posma. 31. Par piektu vakaru mos ir uzglabjus das zias. Ja piekt vakar darot pastalas, tad paliekot cauras kjas un izceoties rans. Piekt vakar vtas auklas grauot kjas. Ja vrpjot jeb tinot spoles, tad aitas paliekot dullas. Ja skalus lauot, tad aitas klibojot; ja maot, tad zogot zirgus (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, 6., 46. 1. p.). Vien tautas dziesm vl atrodam sekous mus par o piektu dienu: Ko var audis man dart, Ko manam kumeam: Pats es dzimu piektu rtu, Kume piektu vakariu. 1184. sal. 9103. Vislaimgks dienas dadiem uzskumiem esot tredienas, sestdienas un svtdienas, turpret nek nevajagot ieskt pirmdiens, otrdiens un piektdiens. Kas pirmdien notiek, mdz atkrtoties visu nedu ... Kad pirmdien svei cilvki, tad visu nedu nk svei (J. Rakstu krjums, II, 63. 1. p.). Brtes pru Kurzem tomr vedui pirmdiens (R. Rakstu krjums, 16, 147. 1. p.). Zinms sakars ir vl starp otrdienu un ceturtdienu. Kurzem ajs diens bijis pieemts uzrunt lgavu, kamr pie igauiem otrdiena, ceturtdiena un sestdiena turtas par precbu dienm. Uzruntja ierads otrdienas vai ceturtdienas rt pie certs lgavias veckiem ... Uzrunas dareiz notiks it negaidot, bet nekad cits diens k otrdiens un ceturtdiens ... Cits diens ar neveljuies (R. Rakstu krjums, 16, 70. 1. p.). To apstiprina ar seko tautas dziesma: Piektdien, tautas, nejjiet, Piektdien galvas nesuk: Otrdien, ceturtdien, Tad galvia jsuk. 14109. Pupas stdt jeb zirus st vajagot vislabk sestdien jeb visprgi uz nedas galu, bet ne pirmdien jeb otardien, jo tad pksts izaugot tikai viens vai divi graudi. Tautas dziesma nosauc sestdienu par labu tiesas dienu. Sestdien ieu pie kundzia Sestdien laba tiesas diena: Silta pirts, mksta slota, Jauka kunga valodia. 31400. sal. 34884. Spolus vajagot stdt sestdien, tad neaugot stiebros ... Svtdien nevar neko dot, tad atdodot otram visu savu labumu ... Svtdienas darbs ilgi nestvot (J. Rakstu krjums, II., 64. 1. p.). Kas svtdien t, dr u. t. t., tam Dievs parast dien sauj sadedzins svtdien kritus skaidas (R. Rakstu krjums, 6., 45. 1. p.). ie mi nav

78

iami no kristgas ticbas nedas un td ar nav attiecinmi uz seno latvieu mtologiju priekvstures laikos.

38. Mea zvri mtos.

Mtoloija neaprobeojas ar dievticbu, dvseu kultu un ar iem abiem vienotm ceremonijm vien; pie tdiem paiem mtiem vl pieder tautas prtojumi par dadiem zvriem un augiem. Zvri tiek ne vien pieldzinti cilvkiem, bet neretis pat nostdti par tiem augstku. Pasaks cilvki tiek prvrsti par zvriem, bet dareiz ar zvri pards cilvku izskat. Biei vien zvri run un zina labki paslptas lietas nek cilvki. Ir ar piemri, kur mea zvri aplojas par izliktiem brniem, sk tos zdt un izaudzina lielus. Par dam sievm tiek ststts, ka ts it k btu dzemdjuas suus jeb kaus, bet no liem, vilkiem un vm dzimst lieli varoi un stiprinieki. o tuvumu starp zvriem un cilvkiem dai mtologi izskaidro par vecm atmim no sen totemisma, kad audis esot ticjui, it k katra auu cilts btu clusies no sava totema, t. i. kda zvra, retumis ar auga un nedzva priekmeta. Tikai dadu totemu pcncji varjui sav starp precties. Tds totemisms ir gan oti plai pasaul izplatts, bet daas zias par to ir ar stipri prspltas. Ja ar pie indoeiropieiem kdreiz bijis tds totemisms, tad tas esot mekljams tl aizvstures laik, jo pazstamos indoeiropieu mtos neesot vl pierdtas nekdas droas liecbas par totemiem. Tautas dziesmas daudzina mea zvrus, visvairk pa prm kop. Lielkie mea zvri ir briei un li, (2067, 1. 304501), kuiem tad ar piederot mes, bet sevii liem (2283. 304334). Bieki tomr tiek savienoti lcis un vilks (2067. 2291. 2397) k lielkie plsgie zvri un Velna vajtji, kamr briea biedrb stv stirna (26616. 2668. 30505, 5). Draudzgi sakari pastv starp vilku un lapsu (2380. 23923. 2396. 35731), zai un vveri (23156. 354425). Caune ar vveri esot ienaid, jo pc dziesmas vrdiem vvere esot no caunes nopirkusi visu silu (2406. 34123). Daas dziesmas ststa, ka vilkam esot liela tva zeme, bet zaam, nabagam esot muia nodegusi. Tas nozm, ka vilks dzvojis lielaj senatnes me, bet zais mitis uz nolstajiem laukiem (sal. Mes msu tautas dziesms, Etnografisku rakstu krjums, I). den uzturas kop drs un bebrs, kas par sevi dziesms pavisam netiek daudzints. T tad no lielkiem mea zvriem par vientuiem ir palikui tikai lsis, sesks un psis, kas varbt ir izskaidrojams td zi, ka abi pirmie ir oti plsgi, kamr pdjais gu par dienu sav al. Zvriem un citiem dzvniekiem pieder ievrojama loma t sauktajs kosmogonisks teiks, kuas ststa par pasaules celanos un tlku attstanos. ds teiks sastopam ne vien Dievu un Velnu, bet ar jumpravu Mariju, eeus, apustuus un citus svtos. Ar pc satura s teikas, k ir pierdts, atgdina tpat kristgu mcbu, k ar seno persieu dulismu. Kosmogonisks teikas ir atrastas lielk jeb mazk mr gandrz pie vism Eiropas tautm, bet visvairk pie rumiem, krieviem, leiiem un latvieiem, diezgan daudz ar vl pie poiem un echiem. Etnografi dom, ka s teikas vispirms skui sacert Arija sektes piekritji, izmantodami tam nolkam svtus rakstus, tautas leendas un seno persieu dulisma mcbas. No ariiem s mcbas prgjuas uz manichejiem, no iem atkal uz bogomiliem Balknos. Plai jo plai o jautjumu ir iztirzjui pazstamie etnografi A. N. Veselovskis, O. Dnharts (Oskar
79

Dhnhardt, Natursagen, Berlin 1907) un M. Gasters (M. Gaster, Rumanian bird and beast stories, London 1915). Aug minto sektu mcba ldz ar savm teikm nkusi no Maz-zijas caur Konstantinopoli uz Balknu pussalu, kur atradusi piekritjus vispirms pie gotiem un vlk pie slavu tautm un rumiem. T tad latviei un leii bs aizmuies s teikas visvairk no krieviem un poiem. Ar to, zinms, nav teikts, ka latvieiem paiem nebtu bijis nekdu mu un pasaku par zvriem un citiem dzvniekiem. Nav aubu, ka dau du pasaku latviei bs uzglabjui no saviem priekvstures laikiem, citu aizemdamies bs prgrozjui pc savm tradicijm, citu atkal bs sacerjui pc jauno paraugu priekzmes. Svargkais zvrs ajs kosmogoniskajs teiks ir vilks, kas, k jau bstams plsgs zvrs, neesot vis Dieva, bet Velna radts. Latvieiem ir vairk du pasaku ar dadiem variantiem. eit uzrakstu pasaku par vilka radanu, k to esmu dzirdjis Raun. Velns noskatjies, ka Dievs radjis cilvku un ieptis dzvbu pa nsm. Vi ar pats gribjis taist cilvku no mliem, bet viam iznkui tikai vilki. Kad nu Velns gribjis iepst vilkiem dzvbu, tad nekas nav izncis, lai gan ptis no vism pusm. Gjis pie Dieva padoma prast. Dievs teicis, ka vilki palikot dzvi, j vi saukot: Ceaties, vilki, apdat Velnu!, Velns kliedzis vairk reizes: Ceaties, vilki, apdat Dievu! bet vilki nav nemaz kustjui. Pdgi Velns aizslpies aiz kda krmia un sacjis klustm: Ceaties, vilki, apdat Velnu! Te vilki uzreiz aug un skui dzties Velnam paka. T vii vajjot Velnu ldz ai dienai (sal. Lerchis-Pukaitis, Pasakas, VIL, 876. 1. p.). Pc daiem variantiem Velns nav vis gribjis radt cilvku, bet suni. Scis to taist no mliem. Pamis stias mietu, aha, tur bot muguras kauls (Lerchis-Pukaitis, Pasakas, VI., 292. 1. p.). Td ar vilkam esot stvs muguras kauls. Pc rumu teikas Velnam strdjot nokritui trs mati no galvas, kuus vi ielicis vilkam starp acm. No iem Velna matiem vilkam esot spdoas acis un draudos izskats (M. Gaster, 7981. 1. p.). Ar latvieiem ir ldzga teika. Tikai 3 spalvas, Velna taistas, palika acu starp. Td, kad vilku no pieres ierauga, tad Velna spalvas baida redztju (Lerchis-Pukaitis, Pasakas. VII, 875. 1. p.). Vilks vecos laikos neesot bijis tds plsgs zvrs k tagad, bet cilvks pats esot viu sakaitinjis. Vilks esot gjis ganos un viam esot vajadzjis ikrta siltu kukuli cept. Bet viena saimniece liela laiskuma d neesot vis kukuli devusi, bet nodedzinjusi karstu akmeni un iemetusi vilkam mut. Vilks nu esot gjis pie Dieva sdzties un lgties, k vi nu lai maizi pelnjot. Dievs esot sacjis, lai ejot vien un dzvojot un ko vi bot vlt, to lai dot; bet t zme pie lai paliekot. Td ir visi vilki ar melnu muti ldz o pau dienu (Lerchis-Pukaitis, Pasakas, VI, 292. 1. p.). Par s teikas turpinjumu var uzskatt sekoo variantu: Dievs atvis (vilkam), lai gsta, ko var. Nu vilks palicis lepns: netaupjis vairs ne cilvka. Un vienu svtdienu nogjis pie bazncas durvim, kad audis patlaban nkui no bazncas r, un tli uzklupis vienam cilvkam, to nejauki plosdams. Bet Dievs piepi devis vilkam ar kadau pa sniem kukuriski vien aizsprdzis lielu gabalu un palaidis cilvku vam ... Td vl o baltu dienu vilki pa gabalam no cilvka baids un ceu grie (V, 79. 1. p.). Pc rumu teikm vilki ir Svt Ptea sui un stv via zinan, kamr pc igauu miem vii, k jau ir mints, ir Jua sui. Latvieu mos, k liekas, pats Dievs valda par vilkiem tpat k das vcu teiks. Vecos laikos vilkus saukui par Dievu suiem, jo toreiz pats Dievs vius labi esot ieredzjis. Vilki par to tad ik rtu skaitjui zinm viet ptarus un gaudodami dziedjui dziesmas t ap brokasta laiku (V, 189. 1. p.). Td vilkus nevar vis lamt, ja tie gaudo (V, 190. 1. p.). Pc
80

das gaudoanas Dievs esot vilkus dinjis ar debess maizi (VII, 929933. 1. p.). Kad vilki nokaucot, tad izvlot no vecajiem vienu pavltju un tas tad katram vilkam pasakot, uz kuu pusi jejot st meklt, kas tai dien jeb nakt jdarot (VI, 294. 1. p.). Rumu teik Pteris noteicot vilkiem barbu reiz par gadu ziem (Gaster, 81. 1. p.), bet pc igauu miem Juris dinot vilkus reiz par mnesi (Wiedemann, 449. 1. p.). Tautas dziesmas sauc vilku par Dieva suni (762. 28862. 29441. 30166), Dieva darbinieku (2363) un Juri (14041. 9517. 29419, 1). Kd vilku daudzina par nekristtu, to esmu jau agrki izskaidrojis (Etnografisku rakstu krjums, I, 27. un 28. 1. p.). Ar kda teika izskaidro o veco parau no savas puses. Vilks, k jau teikts, bijis agrk par ganu, bet kad vairs gana amatu nav turjis, tad o vairs par ganu negribjui saukt, bet nezinjui, k nu nosaukt; td is kdu laiku bijis glui bez vrda. Reiz Bezvrdis pamis tik lielu aitu, ka nespjis panest, td to vilcis gar zemi. Gana puika to redzjis un ststjis mj: Vi vilka aitu me! No vrda vilka devui im aitu zaglim vrdu: vilks (VII, 874. 1. p.). Igaui ticjui, ka Jua dien vilks dabjot iemauktus galv ar rii ap purnu, kas viam jnsjot ldz Miiem, kad beidzas piegua un lopu ganana (Wiedemann, 357. 1. p.). Ldzgi mi bijui ar latvieiem. Lercha-Puschaia Pasaks (VII.) lasm: Netro laiks iesks tre dien pc Mia dienas (29. sept.) un pastvja etras nedas. in netro laikmet vilks varjis st, kuu lopu grib, neviens tam neliedzis (305. 1. p.). Netro laikmet nedrkstjui aplam vilku daudzint, jo ins etrs neds vilkam bijis brvu emt un st kaut kuu lopu, kurpretim vis cit gadskrt tikai to lopu vien bijis brv st, kas bijis novlts ... Kad aitai jri jeb govij te radies, tad lkojui, vai jaunajam lopiam bijuas asinis gar kaklu; kam asinis, tas bijis vilkam novlts ... Turpret vis cit gadskrt vilkam sdot jtnieks mugur, iemauktus vilkam galv licis, dzelus mut un dzenot katram neatvltam lopam gam ... Jura dien jj Svtais Juris ar vilku caur lopu ganbm un tam atauj ert tikai tos kustous, kuus Juris grib: tikai tdus, kuiem dzimstot bijuas asinis uz pieres ... Vilku, caur lopiem skrienot, gan redzot, bet jtnieku ne ... Ja vilks pie ganiem nkot ar atplstu muti, tad gani zinot, ka lopa neaiztikot, jo tad jtnieks tam mugur; bet ja ncis, muti cieti turdams, tad bez laupjuma projm negjis (870. un 871.1 p.). Par igauu miem raksta Vdemans (449. 1. p.): Ja vilks, caur lopiem iedams, nedara nekdas vainas, tad saka, ka vi tiek jts. Uz iem miem zmjas ar kda tautas dziesma (28861), kur gani un piegunieki ldz Dievu, lai vi sldz savus suus skajs dts. Vilku uzraudzb Dievam, k redzams, paldzjui Juris un laikam ar Jnis. Par Jura dienas sakaru ar vilkiem ir vl di mi: J Jura dien vilku daudzinot, tad tas nkot vasaru pie lopiem ... Jura dien jkpj uz rijas augas un jskats: ku pus gais krusts, tur vilkam brni (L. P. Pasakas, VII, 871. 1. p.). Ja nakt, k jau aug ir mints, vilkiem dota atkal liela brvba. To apstiprina ar da pasaka: Viens vrs Ju rt, no pieguas uz mju nkdams, saticis vilku pretim nkam, kas vedis dzvu kazu sev ldz. is uzprasjis: Vrs, dod kazu, dalsim uz pusm! Vilks palaidis kazu va un pats aizskrjis uz meu. Vrs noris kazu, vedis uz mju un to turjis vairk gadu. Kaza katru gadu atnesusi pra kazlnu. Bet k ncis pc Ju dienas, t arvien vilks to vienu kazlnu nomis. Vienreiz vrs mis un abus kazlnus Ju vakaram nokvis. Bet tad necik ilgi pc Ju dienas vilks aiznesis ar pau mti, lielo kazu (VII, 877. 1. p.). Par vilkiem gdjusi vl Mea mte, ko redzam no sekoas tautas dziesmas: Ja nakti, blelii,
81

Nejjiet piegu: Mea mte suus sauca, Rds jsu kumelius. Bijui ar dai cilvki, t sauktie vilkati, kui jau aug ir minti, kas piemui vilka izskatu un plsui lopus. Teikas par vilkatiem ir oti vecas un pazstamas vis Eirop jau no seniem laikiem. diem vilkatiem ticjuas ar daas zijas tautas. Tikai pie nieiem un viu kaimiiem vilku lomu e ieem lapsa. Par vilku latvieiem ir oti daudz teiku un pasaku, bet visas vias, k liekas, pieder pie ceojom tautas tradicijm. Mazk mu mums ir par lci, bet ie, k rds, pieder pie pau latvieu senajiem uzskatiem. Rietuma Eiropas pasacias tlo lci par mugu un neveiklu kustoni, kas mums drzk atgdina ddtju nomocto lci. Pirmatnes tautas, kas pazst brvu lci me, tura to par svtu zvru, kas apdvints ar prdabgu spku un prtu. Latvieu pasaks un mos lcim ir parasti pdjs pabas. Lai nu gan vilks vajjot Velnu, bet nav mums tuvku ziu, ka pdjais no t sevii btos; turpret arvien vi baids no la, kas ad un tad to dab ar savos nagos. Td ar latviei vedui lci kts, lai izdzen aunos garus. Var bt, ka ar alu darot, vedui lci nam. Alutia brvertis Lci veda nami, Liec, lcti, savu spku, Bitt', savu saldumiu! 19627. Daudz pasakas un tautas noststi piei lcim pavisam cilvka prtu un ststa, ka lcis ar sievieti var pat piedzvot pcnkamus. Tautas dziesmas sauc lci par dravnieku un brlti (30480), daudzina mazus brnus labprt par la brniem (2087. 20989. 2105) un ststa pat, ka lcis cepot maizi (30525. 30579). di mi gan laikam nebs nkui no rietumiem, vismaz ne pdj laik. Lapsu visu tautu tradicijs tura par lielu gudrinieci, bet neretis ar viu pau pievi citi zvri. Lapsai senk esot bijusi aste tik gaa un glumja k kvekim. T via ieldusi agaru bl, bet kais pamanjis lapsas astes galiu agaros, noturjis to par peli un lcis ar nagiem un zobiem virs. Lapsa sabijusies un aizbgusi. No t laika lapsas astei uzauguas gaas spalvas un kaim tagad esot bailes no lapsas astes (Lerchis-Pukaitis, Pasakas, VI, 251.3. 1. p.). Lapsa visas gudrbas mcja, tikai pa gaisu laisties vl ne. Nogjusi pie svtea (pc varianta pie dzrves) to gudrbu ar izmcties. Svtelis pamis lapsu aiz pakaua un nesis gais. Tur lapsai ievies prt: Diezgan bs, nu jau mcu! lai laiot va. Svtelis palaidis ar un nu nkusi rkdama zem, taisni celmam virs. (Dzrve vl teikusi: Kru kvasti, kru kvasti! Lapsa gan krujusi kvasti, bet tas neko neldzjis VI, 242. 1. p.). Un tad uzkritusi ar tik nelgi, ka palikusi guam ar atautu asti. No t laika nevienai lapsai vairs nencis prt pa gaisu laisties; bet visas vl odien staig ar atautm astm (V, 182. 1. p.). Zais pc latvieu kosmogoniskm teikm esot bijis Dieva zirgs. Velnam bijis stais zirgs, bet Dievam tikai zais. Dievs izdomjis viltu un iemijis Velna zirgu pret savu zai. Bet darbs tagad Velnam pavisam vairs neveics. Beidzot vi apnika, jdza zai nost, sapina tam kjas, laida ganties. Palaida ganbs, zais ar vism saptm kjm prom uz meu. No t laika zaim kjas saptas: vi tikai lcius lec (VII, 1174. 1. p.). K zaim clus prplsuas lpas, par to uzrakstu pasaku, k to dzirdju Raun no sava tva tva. Zais reiz lojies, ka vi esot visnespcgkais
82

zvrs pasaul. Cilvki, sui, kai, vilki, lapsas un vanagi, visi viu vajjot, bet no via nebstoties neviens. Labk darot sev galu. T domdams, vi gjis uz ezeru un gribjis slcinties. Ezera mal sdjuas vardes. Redzdamas nkam zvru ar gam ausim, vias sabijus un plunks, plunks, plunks! salkuas visas den. T nu zais redzjis, ka citi baids ar no via, scis smieties un smjies, kamr prplsuas lpas (sal. Lerchis-Pukaitis, Pasakas, VI, 269. 1. p. un I, 171. 1. p.). Pdjo teiku pazst ar rumi (M. Gaster, 314. 1. p.) un igaui (Wiedemann, 451.1. p.). Pc tautas dziesmas vrdiem zaa lpas esot prsprguas melu zias nsjot (2308). Par ezi mums ir sekoa kosmogoniska teika. Kad zeme bija radta, tad t negjusi apak debess velves. Kur nu tdu lielu ripu likt? Pau laiku piencis ar ezis, ievaicdamies, kas te par nelaimi sti esot? T un t, zeme btu gatava, bet nevar apak debess apauma pabzt un nost skaldt ar netiktos. T maza lieta, ezis atteicis, ripa jsaspie drusku kop, aurka, gan tad ders. Labi. Dievs tli saspiedis ripu mazku un nu viegli jo viegli pabzis apak debesm. Tikai kop spieot vietm krunkas gadjus: tie ir tagadjie kalni un lejas. Bet Dievs par tdu gudru galvu ezim dvinjis varenu aprbu, no trm adatm, lai neviens uzbrucjs viam netuvotos (Lerchis-Pukaitis, Pasakas, V, 50. 1. p.). Rumu teiks ea viet stv ar Velns un kurmis, kui negrib dot Dievam padomu, bet bite to izzina ar viltu. Ldzgas teikas ir vl bulgriem un krieviem. Kad zeme bijusi gatava, tad Dievs licis zvriem ceus taist. Visi zvri ar nkui un strdjui, tikai kurmis un ska nek nedarjui. Ceu viiem nevajagot, jo vii varot dzvot apak zemes. Dievs td aizliedzis kurmim un skai iet pa ceu. Ja vii nejaui uzejot uz cea, tad netiekot vairs nost. Tikai ja uznkot cilvks, viiem esot brvu atstt ceu un glbt savu dzvbu. Tda pati teika par kurmi ir ar rumiem (M. Gaster, 179. 1. p.). Sermulius senie latviei nedrkstjui nogalint un turjui tos tpat par Dieva suniem k vilkus (L. P. Pasakas, VII, 931. 1. p.). Ja linus sjot sermuli prskrjis pr ceu, tad izaugui balti lini (28314. 28301). Vveres turpret latviei turjui par auniem zvriem, kas nkuas mj un nesuas degoas ogles uz jumta, lai nodedzintu mju. Noststi par lapsu, zai, ezi un kurmi pieder, k jau redzjm, pie ceojom kosmogoniskm teikm. Turpret dai tautas dziesms minti mi par sesku, cauni un peli liekas bt atmias no pau latvieu senatnes. Sesku senie latviei, k liekas, turjui par dzrju, laikam via nebdgs un plsgas dabas d. Tautas dziesmas biei vien daudzina, ka sesks kpina dmus un dara alu. Par cauni tautas dziesmas ststa, ka t auot audeklu, kuu nereti sajaucot citi zvri un putni. ie audekli, k liekas, zmjas uz zirneku tkliem kokos. Bet kd gan taisni caune ir audja, ne vvere jeb kdi putni? Laikam gan td, ka caunu das jau no seniem laikiem izmantotas cepuu taisanai un drbju izgreznoanai. Caune k aprbja gdtja varja viegli palikt ar par audju. Ar pie auanas sauc kdu ietaisi par cauni. Pele pc tautas dziesmm un miem ir miega valdniece un nes brniem miegu. peles loma liekas glui dabga un bs laikam ar oti veca. Pele, kas klusu gu sav al un skraida glui nedzirdot, varja viegli tikt pieldzinta miegam, sapnim un pat dvselei. dam izskaidrojumam nebt nav vajadzga kda vienpusga animisma terija.

83

39. Mjas lopi.

Tdas paas kosmogonisks teikas k par mea zvriem, ir mums ar par mjas lopiem. Senos vecos laikos visi mju lopi draudzgi dzvojui kop. Tiem bijusi me bdia, snm taista. Bet ir e tiem nebijis ilgi miers, jo bdiu uzgjis vilks un tkojis pc tauk sivna. Kdu dienu, kad sivns sildjies bdi pie uguns, vilks to nokampis un rvis lauk. Bet sivns, no pirmm bailm atjdzies, neganti saucis: Kur vri, kur vri. Sivnu izglbui vrsis ar aunu. Vilks nu ldzis Ziemeli palg, ku uzstjis aukstu vju. Vrsis no aukstuma gribjis glbties bdi, bet viam aizruies ragi un bdia sagzusies. Lopi, redzdami, ka nu citdi nevar glbties no posta, gjui dzvot pie cilvkiem, kur tie palikui vl ldz o baltu dienu (LerchisPukaitis, Pasakas, VI, 249. 1. p.). Govis senk bijuas tikai Velnam, bet visas ts bijuas melnas, neeltiem nagiem un bez ragiem, ldzgas zirgiem. Dievs uztaisjis sev ktis un uzlaidis Velna govm muas un dundurus virs. T nu Velna govis sabizojuas Dieva kts. Dievs vim prlis nagus, iedzinis galv vadus par ragiem un nokrsojis ts dads krss. Velns nu vairs nevarjis pierdt, ka ts ir via govis (VII, 1160.1166. 1. p.). Tpat ar zirgs, k jau aug mints, senk piederjis Velnam, bet Dievs to iemainjis pret zai (ar dzeni), kd zirgam atstts senais izskats (VII, 11745). Kd zirgiem ir jstrd, kamr govis var miergi st zli, par to esmu Raun dzirdjis du teiku. Reiz Dievs gribjis tikt pri par vienu upi un ldzis zirgu, lai prnesot. Zirgs atbildjis: Man nav vaas, man jd. Tad vi ldzis vrsi, ku tad ar pakalpojis un prnesis. Tad Dievs nolicis, ka zirgam nekad nebot vaas, bet vram bot brvu st zli cik patkot. Tdu pau teiku pazst ar leii un citi latvieu un leiu kaimii. Govm latviei parasti dod vrdus pc tm dienm, kad vias radjus. Raun un Smilten es esmu dzirdjis visvairk dus vrdus: Mandala, Otaa, Treala, Cekula, Piektala, Sestala, un Svtala. A. Kasparsons Siguld ir piezmjis sekous nosaukumus, kas nk no nedas dienm: Pirmaa, Mandala, Manda, Otaa, Oa, Treala, Treis, Cekua, Piektaa, Pieka, Sestaa un Svtaa. Beidzot no Bauskas apkrtnes Kurzem man ir pazstami di vrdi: Pirmua, Oa, Trese, Cetua, Piea, Sestua un Svtua. da vrdu doana ir bez aubm oti veca un bs nodibinjusies ldz ar kristgu ticbu. Ar rumi nosauc govis pc nedas dienm, pie kam laimgks esot ts govis, kas dzimuas pirmdiens un ceturtdiens (M. Gaster, 350.1. p.). Pc vecu-vecm teikm, kdas ir sastopamas pie daudz tautm, aitas ir Dieva, bet kazas Velna kustoi. T ar latvieu mos aitas stv tuvk Dievam, bet zim ir sakari ar velnu. Td laikam ar aitas paldz gant gan Ma Ma (29075), gan ar Krmu mte (29087). Pc igauu miem kaza, k jau Velna lops, baidoties no prkona (Wiedemann, 450. 1. p.). Pc kdas teikas aitm pret stv ckas. Dievi audzinja avis, velns ckas. Kdu dienu Dievi cirpa savas avis laidara priek. Te pieskrien velns un jaut, kpc t. Dievi atteic, ka bot no aitu vilnas drbes aust. Velns prskrien mj un crp ar savus lopus, ckas. Crp, crp nek nocirpt. Beidzot tas iegr cku dumbrj un dusmgi uzbauj: Liela brka, maza vilna. No t laika ckai mazums saru uz muguras, jo velns sarus nocirpis (L. P. Pasakas, I, 173. 1. p.). Pie igauiem cka ldz ar vardi un irgli esot Velna biedri. Par sua un kaa ienaidu tiek ststts dadas teikas. eit atkal suns esot Dieva un kais Velna kustonis. Dau tautu teiks (k pie jdiem, rumiem un serbiem) suns ar kai dzvojui kop un tikai vlku saskaituies. Pie latvieiem esmu dzirdjis tikai
84

vienu jaunku, no vciem aizemtu teiku par sua un kaa ienaidu. Senk kais esot gjis ganos un suns guljis miergi mj, bet kais reiz nozadzis sua brvgrmatu un nu sunim esot jstrd, kamr kais varot dzvot brv. Td suns kaa nevarot ieraudzt. No mctja J. Miglenieka Egln esmu uzrakstjis kdu interesantu pasaku par sua un kaa ienaidu. Vecos laikos vilks dabjis no Dieva tdu rakstu, ka viam ir brvu staigt pa vism malm, kur tik viam patk. Vilks tomr baidjies, ka pa meiem skraidot, varot to rakstu pazaudt, un td ldzis savu draugu suni, lai tas paglabjot to rakstu via viet. Suns ar bijis ar mieru un nolicis vilka rakstu uz krsns augas, jo vi tpat baidjies to pamest, lojot pa krmiem un brienot pa purviem. Sua draugs kais, redzdams sua nolikto rakstu uz krsns, gribjis to noglabt drok viet, uznesis uz istabas augas un aizbzis aiz jumta spres. Pele lodama pa jumta salmiem, atradusi tur to papru un sagrauzusi. Reiz vilkam vajadzjis sava raksta, lai pierdtu savas tiesbas, un vi nu prasjis to no sua atpaka. Suns atkal prasjis rakstu no kaa, kas mekldams zem spres atradis, ka pele to bijusi sagrauzusi. Kas beigts, tas beigts. No t laika nu kais ir dusmgs ar peli, suns ar kai un vilks ar suni. Bez savas liecbas vilks ar vairs nedrkst brvi pa laukiem staigt un slapsts tagad pa meiem. Tlu pazstama ir sekoa teika par suni. Agrk cilvkam nemaz nevajadzjis tik daudz maizes d plties un zdties. Tad labbas stiebriem jau no pirms posmas auguas gaas vrpas visapkrt cita pie citas. Bet reiz kda sieva neprtb noslaucjusi ar maizes riecienu netru galdu (pc varianta netru brnu). Dievs par to sadusmojies un nemaz negribjis maizes vairs dot. Nu gjis suns pie Dieva lgties. Dievs tad ar atstjis sua dau, tik gau vrpu k sua muti (L. P. Pasakas, V, 84. 1. p.). Tdu pau teiku pazst krievi un pat buati Sibirij. Igauiem ir vl sekoa teika par suni un kai (Wiedemann, 450. 1. p.). Govij senk bijui pupi visgam vderam, bet kais tos esot nodis un atstjis tikai etrus, kuus suns apkljis ar savm epm. Ldzgu teiku atminos ar Raun dzirdjis bt. Pc kdas vecas teikas kais esot clies no cimda. Kad Dievs visus kustous jau bijis radjis, tad kaa vl nebijis. Nu nosviedis savu cimdu zem un no t gadjies kais ar gau gau purnu. Bet tds purns nejauki izskatjies, td Dievs nocirtis purnu sku un radjis no nocirst gabalia susuriu. Td kais susuria nedot, jo tas via paa purna gals (V, 50. 1. p.). Pilngka teika ir pie rumiem (M. Gaster, 210 212 1. p.). dams gribjis glbt Ievu no Velna uzmcbas un taisjies braukt laiv pri par jru. Bet Velns prrunjis Ievu, lai emot o ldza par mjas sku. dams ar bijis ar mieru. Braucot Velns palicis par peli un scis grauzt laivas dibenu, lai damu noslcintu. Pdjais to pamanjis un sviedis pelei ar savu das cimdu, bet cimds palicis par kai, kas tli noris peli un apdis. No Velna nu esot kaim clus dzirkstis spalv un spoas acis. Par kai un urku ststa du teiku. Kais apprecjis urku un abi sadzvojui daus gadus itin laimgi. Nelaime izclusies no t, ka kais reiz apdis urkas sakrtos taukus. Pc kdas jdu teikas, kais ar peli senk bijui draugi. Bet pele reiz melojusi Dievam, ka viiem neesot ko st, gribjusi, lai viai atauj apst kai. Dievs par to saskaities un atvis kaim st peles. Pie mjas kustoiem pieder vistas, kuas bez aubm ir aizemtas no rietumiem, kd ar teikas par vim nevar atteikties uz baltu pirmtautu. Gailis jau no seniem laikiem tiek turts par saules simbolu un gaismas sludintju, un sarkanais gailis nozm uguni. Td ar Velns un auni gari baids no gaia dziedanas. di uzskati ir sastopami pie visas Eiropas tautm.

85

40. Mea putni.

Putnus tautas dziesmas daudzina gan pa diviem, gan ar pa trim kop, bet pa lielkai daai nenoteikts kombincijs. Bieki savieno trs dziedtjus: zli, ubi un lakstgalu (2697. 2699. 30619), trs krauku sugas putnus: kraukus, vrnas un agatas. (348804) un vl trs dziedtjus bez tuvka sakara: lakstgalu, strazdu un cruli (2499. 2536. 2541). Pa diviem parasti apdzied zli ar ubi (20913. 2236. 25249), teteri ar irbi (2319. 2488. 2548. 2691), griezi ar paipalu (24804), vanagu ar pci (25739) un cruli ar cielavu (26034. 260813. 2644. 35779). Pirm roka starp prm, zinms pieder vanagam un irbei k puia precinieka un meitas simbolam, par ko esmu jau agrk rakstjis (Etnogr. rakstu krjums, I, 23. 1. p.). Ldzgu lomu vl velk teteris ar irbi un crulis ar cielavu, kamr krauklis un vrna tlo nekrtgu laulbas dzvi. Grieze ar paipalu ir td savienotas, ka pirm gd par rudziem un otra par sienu. Viena no vissvargkm kosmogoniskm teikm par putniem ir plai pazstam pasaka par upes rakanu. Pc vienas teikas versijas upi rakui putni kop ar zvriem, tpat k igauu pasak. Cit variant rakui tikai putni k rumu teik (M. Gaster, 176. 1. p.). Lai pasaul netrktu dens, Dievs pavljis zvriem un putniem rakt upi (v. Daugavu). Zais ar lapsu mrjui upei ceu, kurmis dzinis pa robeu pirmo vagu, psis racis vagu dziki, lcis klpjiem vien grbis zemes un bris gubs. Uz to pau teiku laikam zmjas ar tautas dziesma, pc kuas ir kurmts zemes mrnieci, ska ores vilcjia (26045). Kad upe bijusi izrakta, tad Dievs ncis apskatt un uzteicis vispirms lci un kurmi, kui bijui pavisam melni ar dubiem. Dievs tad ar licis viiem nst par piemiu ts paas melns drbes. No putniem visaklki esot strdjusi zoss ar pli, kum Dievs tad atvljis up mazgties un peldt. Citiem putniem, kas drusku mazk pljuies, vljis tikai dzert upes deni. Tikai vlodze un pc varianta ar klija jeb klijns, lodami savu drbju, nav strdjui. Dievs nu tiem aizliedzis dzert upes deni. Vii varot dzert tikai rasu no lapm un zles, un saus laik kliedzot, lai lietus ltu, ka vartu no koka lapm padzerties. Bute strddama vrtjusies pa smiltm un Dievs to uzrunjis: Ak tu, butte, nabadzte. Bet bute os vrdus izmdjusi, par ko Dievs viai atstjis greizu muti. Vzis pa to laiku vl racies pa dm un Dievs prasjis: Kur tad vzis? Vzis saskaities, ka via darbs nav tli ievrots, un atbildjis: Vai tev acis paka? Par tdu rupju atbildi Dievs ar nolicis vzim acis pakaas pus. Pie latvieiem teika ir uzglabjusies vispilngki un var nodert par starpnieci starp rumu un igauu variantu. Igauu teik tikai vlodze ir laiskais putns, kamr rumu teika ststa vien variant par grni (Reiher, ) un otr par klijnu. T k nu latvieu variant ir minti vlodze un klijns, tad ir jdom, ka vispirms nav bijusi runa par vienu putnu vien. Ldzgas teikas ir ar krieviem un vcieiem. Te vl var piemint, ka tautas dziesmas sevii daudzina vlodzes mkslgo lizdu, kas parasti tiek taista koka stakl (skat. Etnogr. rakstu krjums, I, 25. 1. p.). No visiem Baltijas putniem, k zinms, vislabki izstrdtais lizds ir pelkajam strazdam, sauktam ar par cku strazdu, kamr visvienkrkais laikam bs balodim. Par to ar latvieiem ir kdas interesantas teikas. Ieskum balodis olas djis zem. Bet lapsa vienreiz izdusi olas. Par to balodis briesmgi sdzjies: Puspru pautu piedju! puspru pautu piedju tuks! Un t vi vl odien daudzinot (L. P. Pasakas, VI, 242. 1. p. Sal. L. D. 2431). Teiku, k balodis mcjies lizdu taist, atststu pc sava tva tva vrdiem.

86

Balodis gjis pie Dieva loties, ka vi nemkot prka taist. Dievs sacjis, lai saucot pelko strazdu palg. Strazds ar bijis ar mieru un scis likt kokus krustm rsm. Balodis tikai sdjis ldzs uz zara un skatjies. Kad prklis bijis jau ietaists, balodis scis lielties: Protu, protu, protu. Strazds par to saskaities, uzsaucis balodim: Dar pats, dar pats, dar pats! un aizlaidies, spurkt! projm. Nu balodis pats gribjis dart savu namu tlku, bet nemcjis. Bijis jpaliek mier ar strazda ietaisto prkli. Variantos strazda viet ir vl minta agata (L. P. Pasakas, V, 100. 1. p.) un visprgi citi putni (VI, 242. 1. p.). K no zvriem tautas tradicijs visvairk daudzina vilku, t atkal no putniem dzeguzi. Vairk tautu teiks dzeguze ir clusies no cilvka, kas citiem darjis kdu aunumu. Retki ar dzeguze pati ir citu aunu cilvku upuris. Pc latvieu teikm dzeguze esot clusies no ts meitas, kuu apprecjis zaltis (I, 1723) jeb Velns (VI, 9667). Cit variant par dzeguzi prvrtusies nelaimga mtes meita (V, 108. 1. p.), bet pc igauu teikas nogalinta brente (Wiedemann, 296. 1. p.). Teika par dzeguzi ir prgjusi pat kd kristg leend. Kristus esot reiz prasjis vienam cietsirdgam maizniekam maizes, bet ticis atraidts. Par to nu is maiznieks prvrsts par dzeguzi. da teika laikam clusies no tam, ka dzeguzes spalvas izskats k ar miltiem apbrtas. Ar latviei laikam pazinui du teiku, k var vrot no sekom tautas dziesmm: Kkodama dzeguzte Pras ganam kukula. Vai tu traka, dzeguzte, T ganam paam nav. 2445. Kkodama dzeguzte Prasa man kukula. Kur es emu kukulti, Man vl nav arjia. 2446. Pc H. Fribra (I, 439. 1. p.) vrdiem Austruma Prsijas vcieiem esot teika, ka vlodze gribjusi mct dzeguzei lizdu taist, bet dzeguze esot to lepni atraidjusi un td vl tagad djot olas citu putnu lizdos. Dzeguzes kkoanu katra tauta iztulko savs tradicijs pc savas dabas. Kamr pie franiem, angiem un vcieiem dzeguze ir prieka un jautrbas putns, tikmr slavu un somu tautas, k ar leii, atrod dzeguzes bals sras skaas. Latviei e pilngi ldzins saviem kaimiiem un radiem: leiiem un slaviem. Neviens putns t nedzied, K kko dzeguzte; Neviens gaui t neraud, K raud gaui srdiente. 4159. Kko mana dzeguzte, Tu kkoji, es raudju: Tev nocirta zau birzi, Man nomira mmulia. 4079. Nekko, dzeguzte, Nedar man labiu; Dzird es tevi kkojam,
87

Birst man gauas asarias. 4141. Vcu tautas tradicijas uzkrauj dzeguzei visdas palaidnbas un nekrietnbas, kamr viu parunas un pasakas pieldzina dzeguzi pat Velnam. sts latvieu tradicijs dzeguze nav nekds aunais putns un ar Velnu viai ir sakari tikai kds ceojos pasaks, kuas laikam bs vcieu ienestas. Tomr, k jau putns ar sru balsi, dzeguze nav nekds mais viesis mjas tuvum. Td ar tautas dziesmas nevls, lai dzeguze kkotu aam zemt (24478), druvi (2448, 1, I. 915. 1. p.), ozol (2449) jeb ziedo bel (2450, turpret 2441), bet gan birz (2439. 4079. 4082), purv (2444, 1. 2448. 4078) un ja nav cita koka, kko niedres gali (244950). Mi vl ststa, ja dzeguze nkot mj kkot, tad tur ejot ar zagi (J. Rakstu krjums, II, 70. 1. p.), jeb kds mirstot (88. 1. p.). Bet dzeguze nes ar labas zias. Kad vl nav dzirdjis dzeguzi kkojam un iet up mazgties, tad paliek slims (71. 1. p.). Daudz Eiropas tautas tura dzeguzi par precbu un dzves ma paredztju. Tdus mus sastopam ne vien pie krieviem, vcieiem, franiem un portugaiem (O. Bckel, Psychologie der Volksdichtung, 248. 1. p.), bet ar pie somiem un igauiem. Jau vidus laikos vciei pareojui savus ma gadus pc dzeguzes kkoanas un frani turjui par lielu laimi, ja pirm maij varjui saskaitt piecus kuk (ibid.). Tdus paus mus ms sastopam ar latvieu tautas dziesms. Dzeguzte dievredzte Mana ma licjia; Es apriebu gandama, Via skrja tautis. 9578. Kko, mana dzeguzte, Cik gadiu man dzvot. Divi, trs pie mmias, Visu mu tautis. 10074. Dzeguze, k zinms, nemdz visai ilgi no vietas kkot, kd dzeguzes nokkotie gadi nevarja bt klaustjiem pa prtam. T varbt cls mi par aizkkoanu, kuus pazst ar krievi, vciei un igaui. Kas tuk d dzirdja pirmo reiz dzeguzi kkojam, tas tika aizkkots. Vispirms laikam tika aizkkoti tikai dzves gadi, bet vlku aizkkoan meklja ar citus aunumus. Ststja, ka aizkkotais tai gad nevarot vairs skai dziedt, jeb viam visu gadu mieg tekot siekalas, jeb ar vi nokalstot (J. Rakstu krjums, II, 70.71. 1. p.). Lai dzeguze nevartu aizkkot, tad lkoja tli no rta apst dzeguzes kumosu (J. Rakstu krjums, 16, 49. 1. p.). Lai aizkkoana nekaittu, tad esot jieko kd kok, kas tad nokalstot, bet aizkkotais tiekot no aunuma va. Latviei, krievi un vciei ticjui, ja aizkkotajam neesot naudas klt, tad viam visu gadu bot naudas trkums. Pc latvieu (L. P. Pasakas, V, 106. 1. p.), krievu un igauu miem cilvka aizkkoana kaitjot lopiem, bet k igaui domjui, esot par labu ckm. Austruma Prsijas vciei ticjui, ka dzeguze kkojot tikai no Tiburcija (14. apr.) ldz Ja (24. jn.) dienai. Pc Jiem dzeguze td vairs nekkojot, ka tad pardoties septias Liel La zvaigznes, kuas esot t aun maiznieka brni, kas esot prvrsts par dzeguzi. Krievi turpret ststa, ka tad dzeguze aizrijoties ar rudzu (pie igauiem mieu) akotu. Ar latviei domjui, ka dzeguze kkojusi tikai ldz Jiem jeb Pteiem.
88

Kko birz dzeguzte, Neba ilgi tu kkosi: Atnks Jnis, Pterts, Ies projm, kkodama. 2438. Pc Jiem jeb Pteiem dzeguze prvroties par vja vanagu. Glui ldzgi mi par dzeguzi ir vl ne vien krieviem, vcieiem un igauiem, bet ar nieiem. T tad jdom, ka tas mts bs oti vecs, vismaz nebs tikai vcieu ienests. Beidzot vl pieminsim, ka dzeguzei skrienot ldz viens mazs putni, kas esot dzeguzes kalps. teika bs laikam nkusi no Vcijas. Par dzilnu, sevii melno, ststa, ka t bijusi Velnam par lopu ganu. Kad Dievs ielaidis dundurus Velna lopos un tie saskrjui Dieva kt, tad Velns prsitis dzilnai galvu. No t laika dzilnai esot sarkanums uz galvas un via vl tagad skrienot, lopus saukdama (L. P. Pasakas, VII, 11607). Starks jeb svtelis esot clies no cilvka un bijis senk Dievam par rokas puisi. Dievs bijis vienreiz saris visus mdus, iebzis mais un devis starkam, lai tos nes uz di slcint. Maisu uz di nesot, starks dzirdjis, ka tur kas kst un kst. Maisu pie da nonesis, strks aiz lielas zikrbas nevarjis nociesties nepaskatjies, kas mais atrodas. Tikdrz k vi maisu attaisja, izlda no t visi tur ieslodztie mdi, k: vardes, skas un citi. Starks aizgjis ar tuku maisu pie Dieva atpaka. Izdzirdjis starka nedarbu, Dievs teicis: Td, ka tu esi bijis tik zikrgs, e tev ie sarkanie zbaki un ej nu salast visus palaistos mdus! No t laika starkam gaas, sarkanas kjas un vi lasa vardes, skas, kuas tam nek nekait (VII, 1168. 1. p.). Ja kdreiz bs beidzis last, tad palikot atkal par cilvku (V, 180. 1. p.). Starka viet ir e sastopams ar zais (I, 171. 1. p., VII, 1167. 1. p.). Glui tda pati teika par starku ir ar leiiem. Latvieu mos starks gan ir mjas sargs, bet vi mdz bargi atriebties neviesmlgiem mjiniekiem. Par kraukli ststa, ka Dievs to esot sodjis par kdu noziegumu. Visi putni perinjot brnus vasar, krauklim jizperinot ziem. Kad brni nedu veci, tad krauklim liels piektdienas rtu priek saules lkanas jprnesot tik daudz jras dens, ka brniem nodzerties. Bet ja dau gadu gadoties, ka jra viscaur aizsalusi un krauklim neesot iespjams deni dabt, tad via brniem jpaliekot par kovriem (III, 1012. 1. p.). Liel piektdien krauki nesot no jras deni un kristot savus brnus (J. Rakstu krjums, II, 72. 1. p.). Raun esmu dzirdjis, ka par vasaru jejot vism vrnm uz jru mazgties jeb prties. Kua nenopeoties, t paliekot par kovrni. Var bt, ka uz to zmjas ar sakms vrds: kda vrna prta, tda neprta. Krauklis senk esot bijis balts. Kad zvri rakui upi, tad vi notraipjies melns ar dubiem, lai viu turtu par racju, bet nav nek strdjis. Kad vi vlku gribjis atkal nomazgties, tad citi putni nav via laidui klt pie dens, lai gan krauklis nejauki kliedzis. No t laika krauklis palicis melns un paturjis tdu nejauku balsi. Ar igaui ststa, ka krauklis senk bijis balts, bet td ka vi dis maitu, jeb pc cita varianta nav mis dalbas pie upes rakanas, tad Dievs to par sodu iebzis darvas muc. Krauka klieganu gandrz visas tautas tulko par nelaimes jeb nves vsti. Velns esot iemijis Dieva kaltu pret savu izkapti un scis ar to sienu paut. agata, lkdama pa koku zariem, noskatjusies un skusi par velnu smieties. Velns apskaits un svieda agatai ar kaltu. Kalts ra un iedrs agatai par asti. No ts reizes agatai gaa, smaga aste (VII, 1172 p.). Daas tautas tura agatu par aunu putnu, citas atkal skats uz viu k uz prieku vstnesi un laimes nesju. Latvieu mos agata ir tikai ppa un vias pardans mj zmjas uz jaunm zim un aprunanu. Ganiem tomr agata esot kaitga, jo via aicinot vilku uz lopiem.
89

agata palaidne, T sauca vilku, T sauca vilku, Kur gani gana. 29431. Par pja vaidanu latviei ststa du pasaku. Vienai mtei bijusi slinka meita un divas govis. Meita reiz padinjusi tik vienu govi, bet otru atstjusi baujam. Kad nu mte prasjusi, kas tur baujot, meita atteikusi, ka tas esot pis. pis to dzirdjis un pateicis visu mtei. Meita no dusmm iemetusi pim ar sprunguli par sniem un td vi vl odien vaidot (IV, 286. 1. p.). Savas vaidos balss d pi tura visprgi par nelaimes vstnesi. K visprgi putni mcjuies dziedt, par to jau ir ski rakstts msu pasaku grmat (Latvieu pasakas un teikas I, 157192), kd e nerunsim par tdu putnu dziedanu, kas stv tlku no tautas mtiem. No Vestienas ir mums vl pazstama da teika par pi. pis esot lieljies: kad vi kliegot, tad kalni plsot. Tda lielba Dievam nepatikusi, vi aizliedzis pim virs zemes kliegt; ja gribot, lai tad iebot galvu ds un tad varot izkliegties. Lk, td vl odien pis galvu grot ds, kad nodomjis vaidt. (VI, 194. 1. p.). Ldzgu teiku esmu dzirdjis no sava tva tva par dumpi ( , Rohrdommel). Ar teikas saturs drzk zmjas uz purvu putnu dumpi nek uz meu putnu pi. T k nu pc vrdu skam pis ir tas pats, kas krievu , tad jdom, ka eit vi nozm taisni dumpi. Dumpis pieder pie tiem putniem, kas cilvku aizkliedz, tpat k dzeguze aizkko. Kad dumpis aizbrc, jeb ppiis aizppina, tad dvaa smird ldz nkoam gadam (J. Rakstu krjums, II, 72. 1. p.). Ja ppene aizbrc, tad paliek dzeltns (71. 1. p.). Kad grieze aizgrie, tad rokas sagrie (ibid.), jeb izkapts nekoot (L. P. Pasakas, V, 106. 1. p.). J ziis aizdzied, tad kjas nomkot (nobrk), t. i. zees, auti sld uz papiem. Ja lakstgala aizdziedot, tad pieguniekiem svrki degot (pie ugunskura). Ja strazds aizbrcot, tad balss skabargaina (ibid.). Pci tautas dziesmas tlo par negltu, bet oti augstprtgu. Pce, pce, pelte, Citus putnus nicinja; Pati Dieva sodjama, Platu galvu vazjs. 2508. Pcte, pcte, tev smuki brnii! K pati mte, k pati mte! Resnm galvm, platm acim! Tv veln, tv veln! 30618. Pdjo dziesmu atgdina pasaka par pci un vanagu (L. P. Pasakas, V, 164. 1. p.). Par bezdelgu esmu dzirdjis no sava tva tva du kosmogonisku teiku. Vecos laikos Velns reiz noslpis visu uguni pasaul. Dievs mekljis, mekljis, bet nevarjis nekur atrast. Tikai no Velna smdes kpjui dmi. Bezdelga nu gribjusi Dievam paldzt un klusm aizlaidusies uz Velna smdi. Noskatjusies, k Velns i uguni un ka, skusi no prieka kliegt: Zinu, zinu! Traud un akmen, traud un akmen! Velns to izdzirdis, scis ert bezdelgu ar degom stangm. Vienreiz vi nosvilinjis bezdelgai pakakli, otrreiz izrvis astes spalvas, bet via tomr izbgusi. No t laika bezdelgm ir sarkanums pakakl un liels robs ast (sal. L. P. Pasakas, VII, 117980. 1. p.). Bezdelga visprgi tiek turta par Dieva putniu un audis labprt ierauga viu
90

lizdus savu mju pasprns. Latviei ticjui, kas bezdelgu lizdas izpostot, tam metoties uz mja tetea raibumi un pat mja varot nodegt audis agrk nezinja, ka par ziemu bezdelgas aizlaias uz siltm zemm, kd ticja, ka vias prziemojot tepat ezeru deos. Par irbi raksta M. rons no Brzaunes: Pa ieskum irbes bijuas lielas: sirds vien bijusi tik liela k tagad viss augums ... Bet vienreiz Prkons jjis zemu zemu. Ldz ko sagriezis kumeu gar mea bogu, te, spurkt! irbes gais! Prkona kume briesmgi sabijies. Prkons dusms saris irbes un sauj saspiedis tik mazas, cik pam toreiz sirds liela bijusi (V, 107. 1. p.). K jau kosmogonisk teik te gan Prkona viet bs bijis Dievs. Tautas dziesma saldzina irbnus ar starcniem, k kalpu brnus ar saimnieka brniem. Kalpu brni, irbnii Agri tek migli; Saimnieka svteli Ilgi tup ligzdi. 2147. Pc kdas nepareizi uzraksttas teikas (VI, 195. 1. p.) lakstgala esot clusies no vienas nelaimgas pameitas. Reiz pamte viu tik dikti situsi, ka via skusi lgt Dievu, lai prvrot o par putniu. T nu esot clusies lakstgala un dziedjusi devim mltm. audis ststa, ka lakstgalai esot trsdevias balsis, tautas dziesmas turpret sauc lakstgalu parasti par trejvalodi (13872. 18965). Jau aug ms redzjm, ka lakstgala ir sjas putns, k vien piemr (2690) ar paipala, kas ne vien zl sjas laiku, bet paldz ar ganiem un pieguniekiem. Lakstgalas dziedanu tautas dziesmas vismki pieldzina cai ar zobeniem. Par lakstgalu parasti daudzina, ka t sit (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, 15, 158. 1. p.) jeb tricina (2697. 30614, 6. 32058), kamr zobena skau nosauc par lakstgalas dziedanu. Abiem dzied lakstgala Zobentia gali. 17235. 20727. 21088. Zobentiu gali Lakstgala tricinja. 32058. Jauni puii bandinieki, Pirksim kop lakstgalu, Lai t skaisti padziedtu Zobentia gali. 32031. Krtga cnans ar zobeniem un to skau pieldzinana lakstgalas dziedanai bs gan laikam clusies rietuma un dienvidus Eirop. Pats lakstgalas nosaukums, k jau esmu aizrdjis (15, 159. 1. p.), bs laikam ncis no latu valodas (lusciniola) un proti jau tan laik, kad latviei un leii vl runjui vienu valodu (leiu laktingala). Turpret krtga ca ar zobeniem, k ar mintais dzejnieciskais saldzinjums (sal. vcu die Nachtigall schlgt), bs gan laikam aizemti no vcu bruiniekiem. Ldz ar lakstgalu, k jau aug mints, tautas dziesmas daudzina nereti zli un ubi, bet bieki gan pdjs divas kop. Par zles un ubes brniem ststa, ka tos Vja mte po, Vja mte aukl (20913). Zle ir liela pareone jeb ,,liela dievredzte (2581) un nkambas zlan viai pieder pirm loma.
91

Eita, meitas, klausties, Kdu dziesmu zle dzied. Zle dzied tdu dziesmu Laiks meitm rozes t. 14061. Tdu ziu zl atnesa Ms msai tauts iet. 14062. Zl' atnesa tdu vsti, Bs bram ka iet. 31933. Zle ir laba msia un liek ganam sargties no vilkiem un tautietei no nebdg tautiea. Ldzga loma, k liekas, pieirta ar ubei un dzenim. Zle dzied apar, Liek ganiem sargties: Sarg' jriu, kazlniu, Sargi savu vainaciu! 29430. Zlte, ubte, t laba msia, T lika ganiem sargties. 29431. Ko tu, dzeni, klikstnji, Ko tu man pasacji? Es, meitia, tev pasaku, Sarg savu ganbiu. 29424. Bet lab msia var ziot ar nepatkamu vsti un sludinjums atkal ldzins liktea lmumam, kd latviei ne katrreiz gribjui satikties ar zli. T iemesla d, uzemot kdu gaitu, latviei dzrui zles kannu, lai ce nesatiktos ar zli. Bet liel dievredze tomr nav visa zinjusi un nevarjusi paredzt, ka viu pau noe vanags (25812). Crults mazputni tautas dziesms ir puia simbols, kamr vanags, k jau mints, tiek pieldzints parasti tikai seno laiku preciniekam, kad precbu ceremonijas vl ldzinjs laupanai. Crulis, tpat k puisis, dara alu, dze, dzied, gd par zirgiem un kaitins ar skaisto cielavu, meitas simbolu. du ievrbu crulis laikam ir izpelnjies ar savu agro celanos un jautro dziedanu augstku un ilgku par citiem putniem. audis ticjui, ka crui prziemojot tepat pie mums un paslpjoties pie ciiem un akmeiem zem sniega. K crulis, puia simbols, gd par zirgiem, t atkal cielava, meitas simbols, k jau mints, gd par govm. Ja sieviete redz pirmo reiz cielavu uz dens, tad to gadu dos govis daudz piena; ja redz uz sausuma, tad piena bs maz. Meitas pram ir vajadzgi ar lini, kd cielavai ir sakars ne tikai ar laidaru, bet ar ar liniem. Kas pirmo reiz redz cielavu uz jumta, tam tai gad gai lini, kas zem, tam si (J. Rakstu krjums II, 71. 1. p.). Ldzgi zlei cielava zl meitm ar preciniekus. T sacja cielavia, Pa pagalmu tecdama: Bs tai msu netiklei orudeni precinieki. 14066.
92

Vismazkais putni Baltij ir mazais cepltis, bet tautas tradicijs viam piei vislielko du. eit uzrakstu no sava tva tva dzirdtu pasaku par ceplti. Reiz lcis gjis nejaui gam gar cepla prkli, kur atraduies tikai mazie ceplni. Kad vecais cepltis prncis mj, tad nu ie ststjui, cik lielu un briesmgu zvru vii redzjui. Vecais cepltis nu uzlaidies uz krmia un lcis arvien augstku un augstku, prasdams: Vai tik liels bija? Beidzot brni esot sacjui, ka tik un tik liels tas zvrs esot bijis. Tad vecais atbildjis: Ja es btu mj bijis, tad vi pie mana nama durvu gultu.

41. Abinieki, trpi un kukaii.

No citiem zvriem visvairk tautas tradicijs tiek daudzinta ska. T k pdj nereti stv sakar ar miruu auu dvselm, tad animisti gribja pierdt, ka sku cienana esot clusies tikai no dvseles kulta. Bet tds izskaidrojums bez aubm ir vienpusgs. T k mirous mdz aprakt zem un ar skas dzvo apak zemes virsas, tad varja viegli nkt uz domm, ka miruo dvseles prvras par skm un ka ar dvsele visprgi pards skas veid. Bet visi mi par skm ar to nebtu izskaidroti. Sava bstam koduma d sku parasti tura par aunu kustoni, kas stv biedrb ar Velnu jeb ir pat via radta. Kdreiz Dievs un Velns gjui gar upes malu pastaigt. Tur vii atradui vecu zirga pinekli, kuu Dievs pamis un gribjis iemest up, bet Velns ar pasteidzies, saris pineklam aiz otra gala un prrvis uz pusm. Dievs tomr savu pineka galu iemetis up, kas palicis par zuti. Bet Velns savu pusi nometis uz sausuma un no ts izclusies ska. Par to vl tagad mdz teikt, ka zutis ar sku esot tuvu rada (L. P. Pasakas VII, 1194. 1. p.). Par zuti mdz vl ststt, ka tas pa naktm nkot no upes lauk un ejot uz trumu zirus st. Bet ja uz cea uzbeot smiltis, tad vi vairs netiekot up atpaka. Kas sku nositot, tam tiekot septii grki piedoti. J sku nositot un aprokot, tad Saulte trs dienas smejoties, bet ja neaprokot, tad via trs dienas raudot. Kad ska aizbgot, tad tai viet vajagot iespraust srmka krustu. ska tad atkal atnkot, aptoties ap krustu un nevarot vairs projm tikt. Tlu pazstama ir da teika par sku. Tam irstam, uz kua dens pldos cilvki, lopi un zvri patvrumu bija atradui, gadjies nejaui mazs caurumti. Visi prtoja kop, k caurumtiu aizbzt. Te pielien ska un saka: Ja man pc dens pldiem dotu to gau st, kam vissaldks asinis, tad es aizbztu caurumtiu ar savu augumu. Labi. Pc dens pldiem ods apemas to dzvnieku atrast, kam vissaldks asinis. Izmekljies cauru dienu: cilvkam vissaldks. To nu dab zint bezdelga, kua cilvku lodama, norauj odam pusokli, lai nevartu pateikt, kam salds asinis. Ods gan vl rauga ststt, bet vairk nevar izteikt, k: dzin, dzin! ... Te gads bezdelga un saka: Vi grib teikt, ka vardei vissaldks asinis. (I, 173. 1. p.). oti ldzgas teikas ir vl uzraksttas Krievij, Rumnij un Palestn (M. Gaster, 21820. 1. p.). Ja noeot balto jeb sarkano sku ,izvrot un apdot, tad varot saprast putnu valodu (L. P. Pasakas, VII, 12723). di mi ir oti veci un tlu izplatti. Indij par to prtojui jau vairk gadu simteu priek Kristus dzimanas. Seno skandinavu teik Zigurds d skas gau un tlt saprot putnu valodu. Tdus paus uzskatus sastopam ar pie igauiem.
93

Pc igauu teikas sarkan ska lieljusies vien pa nakt deviiem cilvkiem acis aiztaist, bet td via palikusi akla. Bet j via dabjot izlst caur rata rumbu, tad via paliekot atkal redzga (Wiedemann, 455. 1. p.). Ldzgus mus atrodam LerchaPukaia pasaks (V, 83. 1. p.) un ar es esmu ko ldzgu dzirdjis. Latviei ldz ar igauiem ststa, ka irglis esot skas dakteris un varot atdzvint pat gabalos sasistu sku. Pirms zias par du rstanu ms atrodam kd seno grieu teik, kur ska pazst zli pret nvi un atdzvina citu nosistu sku. is pasakas motvs ir sastopams par visiem vidus laikiem. skm esot ar savs ni, kuam esot drgs zelta vaiags galv. Kas o vaiagu iemanto, tas paliek laimgs, bagts jeb oti gudrs. Bet skas vaiaga lauptjam ratiski dzenoties paka (L. P. Pasakas, VII, 126172). Tdas paas teikas ststa ar igaui. Jau senie indiei esot ticjui, ka sku galvs esot atrodami drgi akmei. Kamr skas latviei turjui par auniem kustoiem, tikmr zali viiem bijui govju labvi, un tos pavisam nebijis brv sist (VII, 12734. 1. p.). Ar laiku, k liekas, ie mi ir aizmirsti, un zali vairs nav irti no skm (J. Rakstu krjums, II, 70. I. p.). Zali, ruden al lzdami, ieemot tdu zlti mut un tad tli aizmiegot ldz pavasarim. To noskatjies viens puisis, ar iemis to zli mut un noguljis visu cauru ziemu (L. P. Pasakas, VI, 196. 1. p.). Zaliem tautas mos ir oti ldzgi kaupii, krupji jeb rupui. Pc vienm tradicijm vius vajagot taupt, jo vii nesot govm laimi. Kad rupuci nositot, tad govm notrkstot piens (J. Rakstu krjums, II, 69. 1. p.). Pc citm zim vii esot govm kaitgi un vius vajagot izncint. Krupjus jdzen no laidara r, jo tie izz govis (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, 6, 58. 1. p.). Glui tdi pai pretji mi par kaupiiem ir ar igauiem (Wiedemann, 454. 1. p.). Ar vardm ir mos sakari ar lopiem, tpat k zaliem un kaupiiem. Kad vardi pavasar pirmo reiz redzot den, tad tai gad bot daudz piena, bet ja redzot uz sausuma, tad bot sausa vasara un maz piena (J. Rakstu krjums, II, 69). Kas vardes sit, tam sprgst jri (R. L. B. Z. K. Rakstu krjums, 6, 57. 1. p.), jeb pat mte mirstot (J. R. kr. II, 69). Par ldeku ir da teika. Kad Dievs visas zivis bija radjis, tad noteica, kas katrai brvu st. Bet reiz ldeka ... aizmirsusi o noteikumu: bija aprijusi zvejnieku. No t laika ldekai jnsjot galv visi zvejnieku rki (L. P. Pasakas V, 109. 1. p.). Par buti dzirdju no sava tva tva du pasaku. eizariene Katrna reiz braukusi pa jru no Vczemes un dusi kdu Vczemes zivi. Pusi nodusi, bet nav vairs patikusies, un iesviedusi to jr. No ts tad nu msu jr esot izclus butes. T pazstama rietuma Eiropas teika, kur k zinms, Katrnas viet ir jumprava Marija. Par zirnekli un muu esmu Raun dzirdjis du pasaku. Vecos laikos uguns citur neesot bijusi, k tikai Velnam ell. Dievs izrunjies ar visdiem zvriem, lai lkotu dabt uguni, bet neviens nevarjis notikt elles diben. Beidzot tomr samies zirneklis, nolaidies pa savu valgu zem un ar lielm plm uznesis uguni aug. Noncis virs zemes, vi bijis oti nokusis un apglies. Pa to laiku mua, urpu turpu skraiddama, ieraudzjusi uguni, nozagusi un aiznesusi pie Dieva. Tur nu ststjusi, ka pati iznesusi uguni no elles un prasjusi maksas. Dievs tad ar atvljis viai st no visiem dieniem, kas uz uguns tikot taisti. Pa to starpu pamostas ar zirneklis, redz, ka uguns vairs nav, un iet tli pie Dieva sdzties. Dievs nu saprot, ka mua zirnekli apzagusi un atauj tam uz prieku baroties no muas gaas (sal. L. P. Pasakas, VII, 11825). Vienreiz zirneklis gribjis Dievam nepareizi apsdzt cilvku, bet Dievs dabjis zint, ka tas nav tiesa, iesitis zirneklim par muguru un zirneklis nokritis no debesm

94

zem. No kritiena vi nu dabjis pumpu mugur un vairs nevarot uzkpt debess (VI, 289. 1. p.). Pc vienas teikas blusas esot Dieva kalpi un odi Velna kalpi. Velns uzlaidis Dievam odus, bet Dievs uzkris uguni un aizdzinis tos ar dmiem. Tad Dievs uzlaidis Velnam blusas, bet Velns no tm nek nevarjis atkratties (V, 105 un VII, 1188). Ar vien rumu teik ods un blusa uzrun viens otru par msm, bet pc satura teika ir citda (M. Gaster, 306. 1. p.). Par blusm ststa, ka ts ceoties no koka skaidm. Ja ztas ozola skaidas iebeot kd trauk un uzlejot drusku deni virs, tad otr dien viss trauks esot pilns ar blusm (Raun). Auzu plaukstam laik blusas dzvojot uz visiem ciiem (Trikt un Ikil) ; bet siena laik vias esot pat egles un smilgas gal (Trikt). Par utm ir atkal vairk mu k par blusm. Teika ststa, ka reiz viena sieviete, cemal sddama teikusi: Vai, cik ga laiks! Tai brd gjis gam Dievs un iemetis viai galv sauju utu, kas agrk dzvojuas zem (Trikt). Pc mu vrdiem neviens cilvks nevarot dzvot bez utm: katram esot zem das sava daa utu (Brzaun). Cilvkam mies apak katras spalvias esot viena uts. Ja nu visas utis iznktu no miesas, tad viam btu jmirst (Trikt). Dareiz uz cilvka miesas gadoties kda pumpia, kas esot pilna ar utm. Ja s utis izncinot, tad tas esot gan cilvkam par labu; bet ja tiekot izncintas itin visas utis, kas atrodoties mies, tad cilvkam jmirstot (Raun). Par gndu esmu dzirdjis tdu pau teiku, k Lercha-Pukaia uzrakstto (V, 86. 1. p.). Dievs, putnus, lopus raddams, katram ierdjis savu darbu. Utij un gndai atvljis cilvka matos dzvot, du kost un asinis zst. Bet gnda ar to nebijusi mier: d vien kost, gribjusi kost ldz kaulam. Tad Dievs sadusmojies un piesjis gndu pie mata, lai nesptu ldz kaulam iesties. rces dzvojot egls, kas stvot zem eglm, tam rces uzkrtot. Gavn vajagot zem egltes uguni kurint, lai egltes skujas drusku aizdegas, tad vasaru rces nekoot (Lejasciem). Pat tds neievrojams kukaintis, k maz zlte, margrietia jeb spindgrietia (Cocoionella septempunctata) spl diezgan svargu lomu dau tautu mtos. Pc vienas rumu teikas (M. Gaster, 11013. 1. p.) via esot clusies no vienas aunas skaistules. T k via mcjusi audim tikai aunu, tad Dievs to prvrtis par mazu kukainti. Uzlikta uz pirksta, vl tagad via rdot, kurp lai cilvks ejot, bet labk esot iet pavisam uz otru pusi, jo via rdot tikai uz aunu. Pc latvieu miem is kukaintis rda tikai, uz kurieni meita aizieot tauts, kd vi ar ne par velti ir nosaukts par zlti. Par aunu jeb kaitgu latviei vias netura. Vidzem viu bieki sauc par zlti, Kurzem par margrietiu jeb spindgrietiu. Bauskas apgabal meitas, zldamas, esot viu uzrunjuas: Spind, spind, kur mans brtgns? Brzgal, brzgal zaos svrkos. ie mi atkal pilngi saskan ar sekoo izskaidrojumu par brza galotni. Ikil meitas sakot uz zlti: Mrte, Mrte, kur tu mani vedsi? Vai uz augu, vai uz leju, vai uz zam velnm?

42. Koki un citi augi.

Latvieiem bija oti daudz mu, kas stvja sakar ar meu un via kokiem. Ar eit seno latvieti vadja ne tikai praktisk lietderba, bet ar visdi mi, kui pa daai bija mantoti no tls senatnes, pa daai atkal aizemti no kaimiiem. Visprgi emot,
95

kokiem, dadiem augiem un dzvniekiem piederja seno latvieu mtoloij ne mazka loma k dabas pardbm un senu dvselm. Koku mtos mums krt acs t savdba, ka kokus tautas dziesmas daudzina labprt pa trim kop. Pc vispr pazstamas latvieu teikas, koki senos laikos esot runjui tpat k cilvki. Bet nu bijusi savda ibele: tikldz kdu koku vajadzjis cirst, tas ldzies li jo li: Ko nu mani cirtsi! Ej pie t lk labk! Nogjui pie lk, tas atkal: Ko nu mani cirtsi? Ej labk pie t greiz! Dievs redzjis: cilvkam koka vajaga, cirst nevar dabt, t tas neiet: atmis viiem valodu (Lerchis-Pukaitis, Pasakas, V, 108. 1. p.). Dai mi liecinot, ka koks jtot ar spes. Nenolauz kociiem galotnes, viiem jau tpat sp k tev, kad tu iegriez pirkst ... Kas nocrt vecus kokus, tas Dievam sitot. (J. Rakstu krjums, II, 85. 1. p.). Krusta dien, k jau aug mints, nav bijis brvu griezt neviena kocia, pat ne ganu rkstes, jo tad kokiem tekot asinis. Ap Brzauni ai dien nedrkstja ir putes noplkt, jo tad tm spot (R. Rakstu krjums, 6., 39. 1. p.). Veci audis nekad nemeta ugun pavisam zaa koka, sevii vl ar svaigm lapm, td ka tds koks jtot spes. T latvieu, k ar rumu tautas dziesmas, sauc kokus pat par lauu briem (Etnografisku rakstu krjums I, 18. 1. p.). Ozolu un liepu varam droi saukt par lielkajiem un skaistkajiem Latvijas kokiem un iem tad ar latvieu dzej un mtoloij pieder svargka loma nek citiem kokiem. Daudz simtiem dziesmu daudzina ozolu par vrieu krtas un liepu par sievieu krtas simbolu (sal. Mes msu tautas dziesms, Etnografisku rakstu krjum I.). Ozols k jau vrieu simbols ir turklt vl spka un dzvbas liecinieks, ku, k aug ir aizrdts, var sargt audis no visda aunuma un nves, turpret liepa pc dau dziesmu vrdiem ir ar kapu koks. T vcu, k ar latvieu tautas dziesms, uz miru jauneka jeb jaunavas kapa izaug nereti kupla liepa (breite Linde), ku liekas dzvoja tlku miru dvsele. Var jau bt, ka pdjo liepas nozmi latviei ir aizmuies no rietumu kaimiiem, bet visprgi ozola un liepas cienana gan bs mantota no seniem laikiem, varbt pat no indoeiropieu pirmtautas. Tautas tradicijs biei daudzina vrieti stipru k ozolu un sievieti kuplu k liepu. Lai gan tautiete labprt piemin ozolu, lau t zarus meijm un pie reizes pin ar via lapas sav vaiag, tomr via bieki mdz stvt pie liepas, ka liep savu vaiagu un ar pati sevi nosauc par liepu (4289. 9780). starpba starp ozolu un liepu tiek ievrota ne vien tautas dzej, bet ar praktisk dzv. Krusttvs crt savam krustdlam ozola, bet krustmeitai liepas lksti pulim (1676. sal. L. D., I, 173. un 174. 1. p.). Jaunpiedzimuam dlam mazgjamo deni sildot, vai pirti kurinot, ma vismaz kdu dau ozola, meitai liepas malkas; pirts slot puikam iesja kdu ozola, meitai liepas zariu (L. D., I, 197. 1. p.). Ar bikopbu nodarbojuies viengi vriei, kd dravnieki mekljui gandrz tikai ozolus dou danai. Mjas saimniecba no laika gala stvjusi sievieu zinan, kd senie galdi plsti no liepas koka, pri taisti no liepas krija, un drbes veltas parasti ar liepas vli un pat dzirnavu milns taists no liepas koka. Vriei dzrui alu no ozola kannm, bet sieviei glabjui pienu liepas krija vcels. Vzes dartas visvairk no liepas lkiem un pana bijusi sievieu uzdevums, lai gan vu auklas vijui vriei, kui kopui linus un kaepes, jo arana un sana jau sen bijusi vrieu darbs. da ozola un liepas izmantoana ir izskaidrojama tikai uz mtoloijas pamata, kamr praktisk lietderba ir e maz ievrota. Ozola un liepas cienana ir plai pazstama vis Eirop. Ne bez iemesla ar vcu dzejnieks H. Heine nosauc Vciju par das Land der Eichen und Linden. Latu vrds quercus, ozols, k jau aug mints, tiek saldzints ar latvieu prkonu, un kds seno skitu valdnieks nesis liepu kunga vrdu. Ir izteiktas ar domas, ka ozols un liepa esot bijui seno latvieu totemi. Jau 37. noda ir aizrdts, ka totemisms pie indoeiropieu tautm vl nekur nav pierdts,
96

kd dam vrojumam nu vajadztu drou pamatu, kdu ai gadjum tomr neredzam. Pirmkrt totemism pirm loma pieder zvriem, kamr augi stv tikai uz otra plna. Otrkrt katrai ciltij mdz bt savs totems; bet savs vrieu un savs sievieu totems, k ai hipotez, ir sastopami tikai k izmumi. Trekrt par vienu no svargkiem totemisma pamatiem tura pazstamo eksogmijas tikumu, ka sav starp var precties tikai dadu totemu pcnkami. Ja nu visi latviei btu cluies no vieniem paiem totemiem, tad pastvot aug mintajam likumam, vii sav starp nebtu varjui precties. Ceturtkrt ozols tiek parasti pieldzints puisim, un kdreiz nostdts pat blakus par jaunekli prectiem kokiem, osim un kavm. Liepu tautas dziesmas arvien daudzina par meitu, kamr stais mtes koks ir bele. Totemus tau uzskata par tviem un mtm. Turpret nav mums nekdu pretrunu un nesaskau, ja ozola un liepas cildinanu izskaidrojam ar vecu koku kultu, kds lielk jeb mazk mr ir sastopams pie vism tautm. Kamr liepa ir ozola pretstats, tikmr via biedri liekas bt oi un kavi. Neretis tautas dziesmas daudzina kop ous, kavus, ozolius (28216. 19130. 12695. 2825. 2827, 1), kui visi ir puiu koki (32368) un tautietes blelii (4104. 30552). Lai ar no iem trim kokiem brzs pie reizes ieem oa (2825. 32331) jeb kava (2823. 4104, 3) vietu, kamr vtols mains ar ozolu (2827), tomr stv tik biei kop ar osi un pdjais atkal ar kavu, ka mint krtba netiek daudz traucta. Visus mintos trs kokus tautas dziesmas piei vrieu krtai (sal. 35553. 35524), pie kam, k jau mints, osis un kavs esot jau precjuies, kamr ozols vl mekl lgavu. Oam sieva, kavam sieva, Ozolam vien nevaid; Ozoli lkojs Gar vism pavmalm. 30646. Oam sieva, kavam sieva, Ozolam vien nevaid; Nule tik ozoliis Par gravm lkojs Nolkoja ievas meitu Ar visiem ziediiem. 30646, 1. 20986. Osi, osi, kava, kava, Ko js divi runjat? Runjam liepas meitu Ozolia dliam. 14976. T k kavs jeb kava pc tagadjs valodas pieder tpat pie vrieu, k ar pie sievieu krtas, tad krtu mos vi ar lielas lomas nespl. Pra dziesmis kavs noder zlanai par precbm.Kad kava lapa paliek sarkana jeb nodzelt, tad ir laiks meitiu bildint (13768, 2, 5, 11) un k kava lapa katrreiz nekrt tur, kur augusi kavien, t ar Dievs un Laima neliek vis tautietei aiziet tur kur autii daudzinja (8716), jeb ar kur via pati bija augdama domjusi (22364). Beidzot dzied pat vl, ka kava lapa aiznes cilvku uz citu zemi (26027). Biei apdziedt oa laiva liecina, ka ar senie latviei taisjui savas laivas no oa, tpat k senie vciei. da oa izlietoana laikam gan atkal bs sakar ar kdiem miem. Man liekas, ka laivas taistas no oa td, ka osi turjui par aklo koku, jo aklo jau vislabki var vadt pc sava prta. Varbt, ka tda paa iemesla d ar
97

Homra griei taisjui savus metamos pus no oa, lai ar tos vartu vadt pc sava prta. Tautas dziesma grieas pie oa ar sekou jautjumu: Osi, osi, ko tu gaidi? Citi koki salapoja, Citi koki salapoja Sudrabia lapim. 2808. Atbildi uz o jautjumu dod viena pasaka (Lercha-Pukaia Pasakas, I, Nr. 164., 172. 1. p.). Kad Saules mte pavasar visiem kokiem devusi zaas drnas, tad drz bija visi koki zaos svrkos trpuies; tik osis vien vl stvja pliks un kails. Kad citi koki jautja, kd neaprbjoties, tad is it bdgi atbildja: Esmu neredzgs, un td nezinju vai ziemelis patiesb ir projm ... Tagad osis, citu pamudints, gan ska rosgi un tri plaukt, bet lapas steidzoties palika oti nepilnas un kanttas. Kad citi koki smjs par via rmgo aprbu, tad is neatteica nek, bet nokaunjies apms ruden pie citiem briem laikki apvaicties, lai atkal nepaliktu beidzamais pie drbju nolikanas. T ar notika. Tikko ziemelis aukstki ska pst, te osis jau jautt jautja: Kaimi, vai rudens jau klt? Zint dabjis, ka tepat esot jau aiz vrtiem, tas, birr, birr, nobira pirmais. Viu td vl odien sauc par aklo koku. T tad ie uzskati par aklo osi liekas bt oti veci. Tautas dziesmas daudzina kop ne vien mintos trs lapu kokus, bet ar visus trs skuju kokus: priedi, egli un paegli jeb kadii. Klusim klausjos, Ko solja Mea mte: Priedei sagu, eglei sagu Paeglei villainti. 2669. Visi koki li rauda, Vasarii noejot; Priede, egle, kaditis, Tie trs li neraudja; Tie trs li neraudja, Tiem atlika zai svrki. 2820, 1. Pried ar egli lieljsi Abas kpti kalni; Paeglti nabadzti, To nogrda leji. 2826. Priede, egle kalni, Paeglte leji; Mtes brni pie mmias, Pabrni mali. 4172. Skaista priede, skaista egle, Paeglte vl skaistka. 4651. Uz tiem paiem trim skuju kokiem zmjas vairk tautas mklas. Visi rudeos berus devui, trs vien nedevui. Visi kungi svrkus met, trs vien nemet. Visi kungi jj
98

ka, trs vien nejj. (Blensteins, 1524. num. Brvzemnieks, 368. 9224. num. R. Rakstu krjums, 7., 8669. num.). T k nu tautas dziesmas daudzina skuju kokus par daiiem un bagtiem, kas jau pavasar nodod savu nomu (2821) un kuiem ziemu un vasaru ir zai svrki mugur (281020), tad ar viegli varam saprast, ka vii ir palikui par dzvbas simboliem. Td ar brenieki iecirtui kd pried jeb egl krustu par robeu miru dvselei, ar egu skujm kaisjui bru mju un prui cits citu ar skuju koku zariiem, lai nemirstot. Senajos Latvijas meos gan netrka nekdu ejienes koku, bet kas, k liekas, latviei tomr cirtui gandrz tikai no priedm, eglm un retki ar ozoliem, kui parasti lietoti pamatiem. Senos stvu koku namos sienas laikam pinui ar paegu ntm, zediiem jeb riiem, k var vrot pc dziesms daudzintiem paeglu kambaiem. da materila izvle gan atkal nebs brva no miem. Kzs bijis parasts uz istabas, nama (18566) jeb klts (18551) jumta uzvilkt kdu skuju kociu, pie kam, k redzams, eglei bijusi pirm roka. Liekat skuju, kd likdami, Priedes skuju neliekat; Ja jums nav egles skuja, Liekat smalku paegliu. 18552. ai egltei bijis simpattisks sakars ar lgavu. Eita, audis, skatties, Vai ir kupla jumteglte. Ja bs kupla jumteglte, Tad bs kupla vedam. 18550. Ldzgas egltes lietotas ar dziedot uz kzu galda. Pirms panksnieki ieska st, vaicja kzenieki dzieddami pc egltes. das egltes taisja no egu vai prieu virsuntm, no tda posma, kam daudz zaru uz vism pusm ... Egltes bija katrs kzs trim sievietm: brtei, jaunajai meitai un vl vienai panksncai ... (kuas) ... sita ar tm uz galdu un dziedja (L. D. III, 34. 1. p. sal. 191728). Beidzot eglte noderjusi ar pie reizes liepas viet par pua lksti (L. D. I, 187. un 188. 1. p.). Pc kdm retm tautas dziesmm tautu meita liek galvu pie priedes, ka pried vaiagu tpat k liep (6040. 6119.) un lepojas, ka priede, egle esot meitu koki (12224. sal. 35385). Pdjais aizrdjums laikam zmjas uz seno ierau, pc kuas lgavas vedot puojuas cemal daas priedes un egles. Audzi, audzi, eglte, celia mal; Kad mani veds, es tevi puou. 30650. Es tev saku, pried' ar egli, Neaudz cea mali, Man pietrka zaa zda, Ko ap tevi tecint. 18447. Mazais paeglis ir tomr viens no vissvargkiem sargiem pret auniem gariem. Lai bij laiks, kds bdamis, Es kadega ni:
99

Kadegam, srmokam Krusti ogas gali. 34130. Td laikam ar alus kanna tiek taista ne vien no ozola, bet ar no paega (19714. 19543.). Par trim ziedoiem kokiem tautas dziesmas daudzina beli, ievu un lazdu. Zied' ievia belte, Lazdas zieda nepanca: Lazda zied gavn, Cietaj mnes. 2782, 1. Ievas ziedi, bels ziedi, Lazdas zieda nepanca. 4522. 12719. Lazda zied gavn Sarkaniem ziediiem. 2779. 26054. Ziedi ieva ar beli Vien lazdu krmi. 22418. 9. Lai gan visus os trs kokus tikai retumis apdzied kop, tomr ieva e ir par starpnieci, un biei tiek minta gan ar beli (2773. 2775. 5856. 5947. 6214. 11436), gan ar ar lazdu (2774. 2776. 6112.). beles ziedi pc skaistuma ir prki par ievas ziediem, pdjie atkal par lazdas ziediem. Ieva zied ar beli Vien drza strt; Ievai bija balti ziedi, belei sudrabia. 2775. Balta, balta ieva zied, Vl baltka belte. 4495. Iev ar lazdu lieljs, Abas baltas noziedt; Ieva balta noziedja, Lazdai kaunu padarja. 2774. Lazd' ar ievu noziedja Daugavias mali: Lazda vaa pakariem, Ieva zelta vizuiem. 2776. K jau skaist ziedtja bele tiek saukta par Dieva koku. Aizsmok priede, aizsmok egle, Aizsmok mana valodia; bolnca Dieva koks,
100

rdi manu valodiu! 34104. Visi ie trs koki liekas bt ar sievieu simboli, sevii vl bele un ieva. beli tautas dziesmas visvairk pieldzina mtei, un ldzgu saldzinjumu sastopam ar krievu un vl dau citu Eiropas tautas tradicijs. Kas man deva to bolu, Kas beles gali? Kas man deva to meitiu, Kas aug viena mmiai? 11220. Svea mte man stellja Pie beles rku griezt. Piestjos pie beles, K pie savas mmulias. 4282. Svea mte mani sta Pie beles slotu griezt Birst belei balti ziedi, Birst man gauas asarias. 4286. Td laikam ar tautiete vjusi savus dzparus uz beles zariem. belte Dievu ldza, Lai ved meitu oruden: Visi zari nolkui, Dzparius vjot. 7121. im Dieva kokam un mtes simbolam meitas nav gribjuas lauzt zaru. Svea mte man stja Uz beli slotu lauzt. Lauz tu pati bel, Es lauzu brzios. 4290. Pra mani svea mte Ar beles agariu. Dievs sod tevi, mmulia, Kam tu lauzi belti. 4170. Lai gan meitas dareiz (5856) pinuas beles ziedus savos vaiagos, tomr visprgi tas nav bijis pieemts. Kdi ziedi vasar, Tdu viju vaiadziu; bels ziedu vien neviju, Tie raud gaui valkjot. 5930. 32405. Pinu, pinu, nenopinu be ziedu vaiadziu,
101

be ziedu vainadzi Grts mi dzvojot. 6060. Alus kannas, k jau aug mints, visvairk lietojui vriei, bieus turpret sieviei, sevii vl medus dzeranai. Td laikam ar senlaiku kanna taista no ozola un paega, t. i. tdiem vrieu krtas kokiem, kuiem pieder liela loma tautas mtiskos uzskatos. Bieus turpret tautas dziesmas daudzina parasti no bels koka (11533. 19941. 20650.). Als ar kannu, als ar kannu, Meds ar baltu bierti. 195004. Meds ar baltu bierti Jaunajm msim. 19502. Pilna vra sieva biju Pilnu dzru bierti. 197736. Briku braku, man dzeot, be koka biertis; T brks tautu dls Pa manm rocim. 19575. Kamr liepu tautas tradicijs pieldzina meitai, un beli mtei, tikmr ieva ir dziesms sievas simbols. Es nelauu liepas zaru, Ne ievias baltu ziedu: Lai es augu k liepia, K ievia noziedju. 2784. Es neemtu ievas ziedu Ne sav roci: Es negribu sieva bt Ne sav mi. 1233. Ai, aiti, vilni tavu, Mmi tavu darjumu! K ievia noziedja Tautu galda gali. 21590. Es nelauztu ievas zaru, Jo es pati k ievia. 9780, 1. Ievai bija balti zieda, Sievai baltas villaintes. 7224. Td ar meitas veljuas savas pra mantas sevii tikai ievu ziedu laik. Adi, raksti, man meitia,
102

Liec pr neveltu; Tad vel pavasari, Kad ievji balti zied. 7154. Adu cimdus, adu zees, Pr liku neveltus; Pavasaru, tad velu, Kad ievia balti zied. 7221. Ievas zied, mmulia, Vel manas villaintes, Lai zied manas villaintes, K ievias lct. 7508. Vaiaga van ievas ziediem tda pati nozme k beles ziediem: lai nu gan nav bijis glui aizliegts pt ievas ziedus vaiag (5824. 5856. 5994.), bet labi tas nav bijis. Es noviju vainadziu Visdiemi ziediiem, Ievas ziedu vien neliku, Lai galvia nespja. 5860. Visus, visus ziedus rvu, Ievas ziedus vien nervu, Ievas ziedus vien nervu, Lai galvia nespja. 32407. Treo ziedu koku lazdu tautas dziesmas cildina par vistaisnko un krietnko koku starp. Ej, msi, tautis, Jem lazdiu rocis: Citi koki blas tura, Lazda blu neturja. 17816. Tumu nakti ceu gju Lazda zaru roci; Citi koki aunu vl, Lazdi auna nevlja. 34351. sal. 34350. Tumu nakti ceu gju Lazda vza roci: Citi koki velna bga, Lazdi velna nebdja. 34352. sal. 34353. No t nu saprotam, kd no lazdas latviei taisjui savas kjas un kd lazda ar laiku dabjusi kjas nozmi. No kokiem vartu mint vl trs auu labdaus: brzu, vtolu un srmksli, bet tautas dziesms nav tomr nekdu liecbu, ka o koku starp pastvtu kds tuvks sakars. Jau aug ms redzjm, ka brzs mains ar osi un kavu, bet neretis vi
103

ieem ar ozola vietu. Meijas crt ne vien no ozoliem, oiem un kaviem, bet ar no brziem. Jos liek Ja tvam ozola, bet govm brza vaiagu (32347. 32417.). Par puisna pa lksti ozola viet var cirst ar brzu (L. D. I, 187. un 188. 1. p.). Neviens koks negrib, ka tam grie zarus, rauj ziedus jeb plc lapas, turpret brzs pats atvl savus zarus slotas agariem. Brzi mani aicinja. Nc, meitia, slotu griezt. 27636. Tikai savu galotni brzs sarg un neauj to nolauzt. Es atradu ganu meitu Ar brziu baamies: Brzi lika zaru lauzt, Via lauza virsunti. 2767. Galotnte ir jatstj Dieva dlam puoties (2766), vjiam vdint (2764) jeb kur putnam uzmesties (2765). Ja tomr galotne tiek nolauzta, tad visi brza radi raud pc ts vienas galotntes (2771, 1). No brza galotnes atkarjas ar meitas precbas (93178.) Ja tautu meita taupa brza galotni, tad vias arjam kljas labi. Smuidru griezu brza rksti, Kupl atstju virsunti, Lai aug mans arji Sprogainiem matiiem. 10711. Ja meita nolau galotni, tad brzs viu nold (11864, 3) un viu apprec vecs vrs vai atraitnis, jeb ar via pati paliek atraitn (11864, 2). Klabad es, mmia, Veca vra lgavia? T, meitia, tava vaina, Kam lauz brza galotnti. 18176. 22093. Jauna meita i bdama, Nelauz brza virsauntes: Lauzs brza virsaunti, Bs atraita lgavia. 11864. sal. 14843. Ir ar vl bargks sods par galotntes lauanu, k lasm Latvju dais (V, 415. 1. p.) : Kad brza galotni lau, tad tvs vai mte mirst. Labk lauzu alka rksti, Ne k brza galoksniu: Alka rkste man nekait, Brzgali mmiai. 34129. Seno latvieu st tautas dziesmas daudzina dadus kokus, bet vairk gan vtolu, vairk vl k ozolu un liepu. Vtoli aug ne vien pagalm (9283. 104123. 23748. 26525), bet ar pie vrtiem (3710. 6208), un tautiete uzaug vtola pakrsl (1796 700. 5870) un staig tikai zem vtola (6116). Via ldz ar savu bliu, lai tas
104

vtola gai taisa (5984). T k nu vtolu st bija visvairk, tad ar vtola vainadzi tiek turts par vismazvrtgko (5882). Lai meita augtu lokana, tad vias pulis jka vtola pazar un pati jpe ar vtola agariu (1711). Vtol, k jau parast mjas kok, mdz ar sdt visbieki daudzints dievbas: Saule, Laima un Ma. Saule (v. Laima) pina vainadziu, Vtol sddama. 6100. 33942. Saules meita cimdus ada, Vtol sddama. 33986. Ma Ma govis skaita, Vtol sddama. 2917980. Aiz ko auga vtoli Glumajm lapim? Ma Ma sviestu sita, Vtol rokas slauka. 29163. Vtolam, k liekas, tiek vl pieirts prdabgs spks pievilkt dziesmas un glbt slkoni. Visas manas greznas dziesmas Vtol sakpuas, Sk vtols grozties Ar vism dziesmim. 1050. Es bt sen guljusi Daugavias diben, Kaut Laimia nemetusi Vtolia agariu. 30735. Vtols bs griezis auu vrbu uz sevi ar savu lielo auganas spju un ar savm spom, saul mirdzom lapm. Pat zem iebzts vtola zars, k zinms, dzen atvases un nekda zaru cirana vtolam nav kaitga. Td vtols ar pc kristgas ticbas mcbas tiek turts par evanelija simbolu un kdas vtola sugas ppoli ir iemui palmu vietu. Vislielk loma latvieu pasaks un mos gan pieder srmkslim, pldzim jeb pucenei, jo pret velnu, auniem gariem, burvjiem un raganm pastvgi tiek izlietoti srmka zari, krusti un klgas. Tautas dziesmas turpret tikai retumis piemin srmksli un vl retki apdzied via prdabgo spku. Man uzauga pucente Zirgu staa gali; Ik rtius skaua mte Gam gja aukdama. 29835. Pc t man liekas, ka tagadjais srmka kults nav attiecinms uz latvieu pagnu laiku mtiem, bet bs laikam ieviesies ldz ar kristgo ticbu. Jau aug ms redzjm (34130), ka paeglim un srmkslim td piemtot tik liels spks, ka abiem esot
105

krusti ogas gali. Pc kdas teikas pldzis esot Pilta koks, no kua taists Kristus krusts. Saldzinjums ar Piltu un krustu bez aubm nk no kristgas ticbas un ar pats nosaukums pldzis ir aizemts no lbieu valodas (lbiski plag, igauniski pihlakas, somiski pihlaja). Apu lapu trcana daudz tautm ir izlikusies k kda aunuma zme, par ko tad ar ir izclus dadas teikas. Vidus laiku leenda ststa, ka priek Kristus esot locjuies visi koki, tikai apse esot liegusies, kd viai par sodu esot pastvgi jtrcot. Pc krievu miem Jdass esot pakries aps. Latvieu tautas dziesmas sauc apsi par velna koku, kas neesot svtai Mai devis nakts mjas. Visi koki Dieva doti, Apse vien velna dota: Visi koki aukstt aukst, Apse vien grabt grab. 30631. Drebi, drebi, apu lapa, Kas jel tevi drebinja? Vja mte (v. ma Ma) drebinja Apak tevis stvdama. 2759. 30630. Drebi, drebi, apu lapa, Kas jel tevi drebinja? Svta Ma drebinja, Kam nedevi naktes mju. 34062. ie mi stv oti tuvu aug mintai leendai, bet ar paiem latvieiem var bt bijui savi veci analoijas mi par apsi. Es, msi, tev piesaku, Nevij apu vainadziu: Trss tava valodia, Ar tautm runjot. 5837. Crtiet kavus, ozolius, Apses vien necrtiet; Drebs jsu valodia, Ar kungiem runjot. 31406. Td laikam ar apse nederjusi par meiju (32331) un apu sula turta par nvgu (23276). Citi koki un krmi latvieu tautas dziesms un mos tiek minti daudz retki nek prruntie etrpadsmit koki. T par piemru vksnas krija un lks esot da zi labki un izturgki nek liepas krija un lks; bet vksna, k redzams, nav piederjusi pie iecientiem kokiem, kd via ar maz tikusi izmantota. Tpat melnais alksnis noderot labi par lietas koku un dziesmas piemin ar via sudraba lapas (2758), bet vi tomr paliek tikai alksnis, kuam dziesms nav laba slava. Jau brzs stv apak ozola, bet alksnis vl netiek ne tuvu brzam. Cauri gju brza birzi, Ozolia mekldama. 109811.

106

Es nelauztu alka rksti, Kad es brza nedabtu. 9778. 9343. T Jna istabia Ar alkiem izpuota. Vai tam trka ou, brzu, Vai ar kuplu ozoliu? 32678. Tautas dziesmas nepiemin, ka no alka mui rustu krsoanai un taisjui krbas ogu lasanai, bet gan prmet, ka vi nederot ne slotm, ne rkstm, ne lkiem. Manis d tu, elksnti, Vai lapoji, nelapoji, Ne no tevis slotas griezu, Ne ar viju vaiadziu. 30627. Visi koki lieti der, Duj kocii nederja: Neder alksnis lku plst, Ne rcetis slotu griezt. 30628. No citiem tautas dziesms apdziedtiem kokiem, cik esmu ievrojis, tikai vl pabrzim un etrai (salix pentandra) ir mtiska nozme. Jauni puii, jaunas meitas, Par pabrzi neminiet: Tur gulja svta Ma Za zda kui. 11870. Jaunas meitas dzvodamas, etrai zaru nelauziet; Ma Ma govis slauca, etr kra slaucenti. 29168. Par dadm zlm un pum ir mums vl glui maz mu sakrts, un tie pai, kas ir uzrakstti, parasti neliekas bt mantoti no senajiem pagnu laikiem, bet pa lielkai daai gan aizemti no vcieiem. Uz to jau aizrda ar pai tautas medicn lietojamie augu nosaukumi k: vbotne, vrmeles, baldrijns, naktski u. t. pr. Ar tautas dziesms man nav izdevies atrast kdas svargkas zias par zu miem un tautas medicnu, izemot varbt kdus skumus no anoloijas burvbas. Par vbotni esmu piezmjis du dziesmu: Mana mte citas sievas Vbotnm izrstja; Treji pieci vakarii Vbotntes sutinja. 34135. Govis dodot daudz piena, ja dot daudz pieneu (leontodona taraxacum), kuas dabjuas savu vrdu no pienam ldzgs balts sulas. Sviests iznkot labs, ja govim dodot sviestenes (trollius europaeus), kum ir skaisti dzeltni ziedi. rki, dadi un
107

ntres dareiz izlikti kts un laidaros, lai sargtu govis no auniem gariem un raganm. No zlm latvieu mtoloij visvairk tiek daudzinta paparde, kuu sauc gan par Mas papardi (32399), gan ar par svto papardi (32408. un J. Rakstu krjums, II, 58. 1. p.). Paparde ziedot tikai Ja nakt (3240815), pa nakts vidi (32412, 1), kad autii neredzja (32411), ar sudraba ziediem (32415), zelta miglu miglodama (32414). Variantos vl tiek pieminti dzeltni (32415, 4) un pat zili ziedi (32415, 6). Pc dziesmas vrdiem o ziedu grib noraut vei jeb Joda mte (32408), bet pc mu zim ziedus apdot skas, vilki, li un citi zvri. J kds cilvks grib dabt papardes ziedu, tad tas lai iet un apsas Ju nakti pie svts papardes un apvelk ar sarkano krtu ri, cik tlu sddams var aizsniegt ... Tikldz k zieds pilngi izplaucis, tad tas tlt jnoraujot, dus vrdus runjot: es visu vlos (J. Rakstu krjums, II, 58. 1. p.). Kas to ziedu iemanto, tas visu zina, visu paredz; pat caur aizslgtm durvim tds ietiek un var par neredzamu apkrt staigt. Bet papardes zieds jieka krusti un jglab ciei jo ciei, citdi nelabais to nozog (LerchaPukaia Pasakas, V, 106. 1. p.). oti ldzgi mi par papardi ir sastopami ar pie krieviem, leiiem un igauiem, kd nevaram apgalvot, ka visi ie mi btu cluies pie paiem latvieiem. Pie latvieiem, igauiem un Prsijas vcieiem kds skuljs jeb dzeguzte (kda orchis suga) lietota dados precbu mos. im augam ir divstarainas saknes. Pc tautas miem sakne ar pieciem stariem esot Dieva roka (Gotteshand, igauniski jumala-kpad), bet otra sakne ar trim jeb etriem stariem esot velna roka (Teufelshand, igauniski jda-kpad). Raun ststa, ja sieviete apdot velna roku, tad via paliekot neauglga, bet vlku, apdot Dieva roku, via paliekot atkal vesela. Ts paas saknes lietotas ar otra cilvka pieburanai (Lercha-Pukaia Pasakas, VI, 15. 1. p.). Ldzgi mi, k liekas, ir pazstami vai vis Eirop.

43. Visprgs prskats par latvieu mtoloiju.

T nu ms redzjm, ka viens otrs mts jeb mnis pie latvieiem var bt uzglabjies par gadu tkstoiem pat no indoeiropieu pirmtautas. Bet k jau nekas pasaul nestv uz vietas, t ar nav jdom, ka latvieu mtoloija btu palikusi bez prmaim. Daudz veci mi ir aizmirsti un jauni ir nkui tai viet. Ar katru jaunu kultras strvu ir ienesti jauni dzves uzskati un jauni mti. Latvieiem atkal vairk ir bijis jsatiekas ar sveiem kaimiiem nek leiiem, kd pdjie vienu otru sentvu mtu ir ar uzglabjui trk veid, kamr latvieu tradicijas liekas pie reizes bt plakas un pilngkas. Vismaz latvieu tautas dziesmas dod mums daudz vairk materila mtoloijai nek mums pazstams leiu daias. Par to ar nemaz nav jbrns, jo leiu daias vl nav pilngi sakrtas un ts paas uzrakstts pastv pa lielum lielai daai no samr jaunko laiku romancm, kdas latvieu tautas dziesmu krjumos pieder pie retumiem. K valodnieks atrod veckas liecbas leiu valod, t atkal mtologs atrod bagtkus materilus latvieu mtoloij. Visu to ievrojot, ms ar varsim saprast, ka katr latvieu mt un dievb ms nevaram meklt visveckos mtoloijas pamatus. Kaut ar par dam dievbm varam vrot, ka ts ir clus no dabas pardbm (p. p. Dievs), senu dvselm (p. p. vei), tomr pas latvieu tradicijs parasti trkst liecbu par o dievbu pirmatngo nozmi. Td ar latvieu mtologa pirmais uzdevums ir sakrt droas zias par pau latvieu
108

senajiem miem un dieviem. Turpret mtu attstans vsture pieder drzk pie mtoloijas saldzintja darba lauka, kd ar jautjumus par mtu celanos esmu prrunjis tikai pie viena otra gadjuma. Mtoloijas saldzinan ir ldz im stipri prsplta latvieu mu radniecba ar pru, grieu un seno indieu mtiem. Zintnieki gan jau sen vairs netura sens indieu kultras ne par tik vecu, nedz ar par tik pirmatngu k senk; msu rakstos turpret tiek prsplti ar vl vecie uzskati. Visprgi emot, baltu tautu mi ldzins vairk seno romieu mtiem nek grieu un indieu mtoloijai, kur daudz ko ir grozjui gan dzejnieki, gan prtnieki. Ldzba starp romieu un baltu mtiem pastv ar tikai kopg vienkrb un lauksaimniecisk rakstur, bet neliecina vis par pau tautu un viu mtu tuvku radniecbu. Gaui maz pie mums ir vl griezta vrba uz somu cilu mtoloiju, lai gan ne vien pdjs ir daudz lietas aizmus no seniem baltiem, bet ar latviei ir stvjui zem somu tautu iespaida. K jau pirmaj plak rakst par latvieu mtoloiju daa laba svarga zia bs ar nejaui izlaista. Vienu, otru jautjumu neesmu apskatjis ar ar nodomu. Pie pdjiem pieder latvieu mi par slimbm, vrdoanu un tautas medicnu. Jau vecais Barona tvs ir devis par tiem glui pareizu spriedumu (L. D. I, 138. 1. p.). Pievedu no t e tikai pa teikumus. Bez vispr visiem pazstamiem miem daa gudra vecente lepojs ar lielku krjumu ldzgu mu, sevii ar pareoanu un dziedanas ldzekiem, kas, taisnbu sakot, nebija grti pc pazstamiem paraugiem ar no jauna sacert ... Daudz no iem miem varja nkt un patiesi ar ienca no rienes, sevii bagt mr no msu ldziemtniekiem vcieiem. Latviei, zinms, vispirms un jo mki uzma tdus, kam viends raksturs ar pau miem, kd savs un sves dau reiz grti iziami. Bet atrodam ar mu ldzekus citdas, svedas dabas, svedu uzskatu; tie alla ar izrds par stiem sveiniekiem, iencjiem. Tas sevii sakms no daudziem dziedanas, pareoanas un buranas ldzekiem. No savas puses es te vl gribtu piebilst, ka lielum-liel daa no pamiem vrdiem nav palikui par visas tautas paumu un, k jau svenieki, vispirms ir jpt mtu saldzintajiem. Ar daudz miem ir savienotas seno latvieu kzu ceremonijas, bet tdus ievrojot, mums btu ski jo ski japraksta ar sens kzas. ie mi tad ar labki ir apskatmi kzu aprakstos. Das dom, ka seno latvieu analoijas burvba ar visdiem simpattiskiem ldzekiem piederot drzk pie dzejas un pavisam neattiecoties uz latvieu agrko ticbu. Daudz tautas dziesmu zias par dadiem kokiem un dzvniekiem nestvot sakar ne ar dieviem, ne ar senu dvselm, un t tad dai ts tura glui vienkri par tautas dzejnieku fantazijas augiem. Bet t sprieot, ms vartu vai ikkatru mtu atirt no mtoloijas. Taisni tautas uzskati uz dabu ir vissvargk viela mtoloijas pttjam. emsim par piemru Sauli, veli, vilku, dzeguzi un ozolu. Tautas dzej visi vii ir kdas mistiskas btnes, bet neviena vl nav glui noteikta un pilngi antropomorfizta dievba. Viens otrs skums par viiem bs varbt clies no tautas dziesmu sacertjiem, bet tautas dziesmas ir tomr visas tautas piederums un pie tur aprdtiem dzves uzskatiem ir turjusies visa tauta. Daudz mtos ms varsim atrast dau no analoijas burvbas, dau no dzejnieku fantazijas un ar dau no tautas prtniecbas. Ne vien kosmogonisks teikas, bet ar daas pasakas ar budisma mcbm, bs gan laikam tm sacertas un ar nodomu laistas tauts. Bet ja das teikas un pasakas viena otra tauta ir piesavinjusies, tad vias ar jau pieder pie ts tautas mtoloijas. K tad lai ms vl aubmies par to mu piederbu mtoloijai, kas ir paas tautas dzejnieku apdziedti? T tad mi par kokiem, dzvniekiem un dadi simpattiski ldzeki nekd zi nav izsldzami no mtoloijas darba lauka. Pdjos esmu aprakstjis drzk par maz nek par daudz. Plaki o jautjumu neesmu
109

iztirzjis, td ka materili par analoijas burvbu ir vl visprgi maz krti, sistmtizti un saldzinti. Pa daai ir uz tiem jau aizrdjis vecais Barons (L. D. I, 1968. 1. p. un V, 4112 1. p.). Latvieu mtoloijai, k jau jaunai zintnei, ir vajadzgs plaks izgltotu tautieu pabalsts. Tautas mut ir vl uzglabjuies daudz un dadi senlaiku mi, kui msu diens ir vl glbjami no aizmirstbas. Daa laba no dm zim ir no svara ne tikai latvieu mtoloijai, bet ar etnografijai un kultras vsturei visprgi. Td ar raksta pirmais nolks bija modint lastju mlestbu uz veco tautas ticbu.

Alfabtisks priekmetu rdtjs.

Skaitli nozm lappuses.

A. Afrika 6. 67. 76. Afrodte 59. Agata 19. Agatas diena 71. Ahuramazda 48. Aiskulpijs 56. Aisti (jeb balti) 9. 10. Aizdziedana 90. Albniei 44. Alksnis 104. 106. 107. Alunns, Juris, 51. 60. Amerika 6. 44. 75. Amors 59. Analoijas burvba 72. 106. 109. 110. Andersens 18 . Andreja diena 74. Andrua 13. Anglija 66. Angi 9. 45. 47. 67. 87. Animtisms 4. 5. Animisms 4. 5. 83. Annte 35. 36. Ansbergs, J. 74. Anlavs 56. 60. Antonijs (Tanss, Tunnis, Tenis) 34. Antrimpus 20. 52. 58. 59. Antropomorfizans 4. 9. 29. 46. 60. 109. Apmirana 41. Apsalons, J. 24. Apse 106. Arijs 79. Arimans 48. Agalvis 27. 28. Avinavi 12. 15. Atrimps 59. Atzdenis 39. Auggaliei (latgaliei) 10. 19. 28. 29. 30. 32. 33. 35. 53. 68. 71. 73. 74. Augustns 67. Aukuperons 56. Aunings, K. 16. 50. Auos 16. Aurora 16. Auseklis (rta zvaigzne) 12. 14. 17. Auseklis (dzejnieks) 8. 48. 59. Auseka dli 14. Austra 16. 61. Austrene 16. 38. Austri 15. 16. Aura 16. Aurine 14. Autrimpus 58. . bele 88. 97. 100. 101. 102. 103. dams 77. 85. 113. dai 15. riei 48. rons. M. 91. zija 67. 82.

B. Babiloniei 77. Baigi 47. Balkni 79. 80. Balodis 86. 87. Balou mnesis 75. Balti (jeb aisti) 3. 7. 8. 9. 10.11. 12. 17. 19. 20. 26. 28. 31. 37. 48. 50. 52. 53. 54. 59. 61. 62. 63. 66. 75. 85. 109. Baltija 10. 23. 44. 51. 67. 72. 77. 86. 93. 57. 88. 93. Baltkrievi 29. 74. Bangptis 20. Bangu mte 22. 66. Barons, K. 109. 110. Baski 66. Bau diena 70. Bauska 84. 95. Bazilisks 49. Brbala (Brbele, Barbia) 36. Bebrs 79. Bekas 17. Bergmanis, G. 28. Bernekers, E. 54. Bertuleitis, H. 58. 63. Bezdelga 90. 91. 93. Brsti 55. 56. 61. Brtulis 36. 74. Brtua diena 16. 76. Brzaune . 95. 96. Brzi, L. 12. Brzs 95. 97. 101. 103. 104. 106. 107. Biertis 34. 35. 36. Bindus diena 71. 77. Birzulis 37. 61. Biu mte 37. Bitaks, J. 49. 50. Bites 41. 75. Blenteins (A. Bielenstein) 17. 32. 34. 70. 72. Blenteins, H. 12. Bldene 48. Blusa 72. 95. Bogomili 79. Bkelis (Otto Bckel) 40. 44. 65. Brne (C. S. Burne) 47. 67. 76. Brands, J. A. v. 44. Bria 31. Briedis 79. Brieu mte 66. Brvzemnieks (Treilands) 67. 99. Buda 20. Budlis 71. 74. Budisms 76. 109. Budisti 20.

110

Bulgri 44. 83. Buati 85. Burne skat. Brne. Burtnieki 53. Burtnieks 31. 50. 51. 61. Burvis 50. 51. 56. 63. 68. 70. 72. 105. Bute 86. 94. Buzis 49.

C. Caland, skat. Kalands. Capeller, C. 41. Carnevale 71. Caune 83. Cea mte 10. 37. Cepltis 93. Cerera (Ceres) 29. 56. Ceroklis 29. 61. Ceru mte 29. Ceturtdiena 77. 78. 84. Clis 27. 28. 61. Cielavia 30. 31. 32. 92 Cielavia, dzeltn, 32. Ciemnieks 28. Cirsti 24. Crava 18. 29. Crulis 16. 32. 86. 92. . echi 57. 79. ska 10. 31.38. 49. 71. 72. 83. 85. 86. 89. 93. 94. 108.. skas vaina 39.

D. Daimons 4. 9. 37. 47. Daugava 17. 18. 64. 65. 71. 86. 100. 105. Drza mte 29. Debesskalis 61. Debess tvs 6. 7. 11. 12. 13. 14. 17. 25. 26. 48. 60. 61. 63. Dkla 12. 20. 21. 22. 23. 24. 27. 61. 64. Dnharts (O. Dhnhardt) 80. Diespiter 11. Dieva dli 9. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 22. 25. 60. 61. 64. 68. 69. 104. Dieva dienas 74. 76. Dieva koks 100. 101. Dieva mte 12. 13. Dieva meita 13. 60. Dieva suns 69. 70. 81. 83. Dievmte 73. Dieva roka 108. Dievs 4. 5. 6. 7. 11. 13. 14. 16. 17. 18. 21. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 30. 32. 35. 48. 53. 61. 63. 64. 68. 73. 78. 79. 80. 81. 82. 83. 84. 85. 86. 87. 89. 90. 91. 93. 94. 95. 96. 97. 101. 106. 108. Dievu tli 61. 62. Dimstipatis 27. 28. Dioskri 9 12. Dia (Diza) 29. Dcs, G. S. 29. Djus pit 11. Dobele 40. Donars 77. Dbners 51. Drebkulis 57. Drudzis 38. Drusti 27. Dulisms 48. 79. Dubulti 71. Duka 60. Dumpis 90. Dusburgs, Pteris, 10. 37. 50. 62. Drji 38. Dvsele 4. 5. 6. 9. 13. 15. 19. 20. 31. 38. 39. 40. 42. 43. 44. 45. 46. 47. 48. 51. 58. 65. 67. 74. 79. 83. 93. 96. 108. 109. Dzeguze 39. 71. 72. 73. 76. 87. 88. 89. 90. 109. Dzeguzte (skuljs, orchis) 108. Dzrve 76. 82. Dzidzis Lado 29. Dzilna 89.

E. Edda 62. Egle 21. 41. 42. 95. 98. 99. 100. Eglna 85. Eicdijs (Augustinus Eucaedius) 55. Einhorns, P. 8. 10. 11. 12. 18. 19. 20. 21. 27. 28. 29. 30. 37. 49. 57. 75. Eizens, M. J. (M. J. Eisen) 3. 51. Elvers, K. 29. Endzelns, J. 22. 29. 31. 34. 54. 57. Erdmnnchen 47. 55. Eross 59. Ezis 83. . dji 38. mnisms 5. ns (ms, spoks) 45. 61. os 16. rce 95.

F. Fabrcijs, Dionzijs, 31. 38. 40. 49. 50. Fallus kults 68. 69. Feldteufel 48. Fetiisms 5. Fetis 4. Frkants (Vierkandt) 5. Fjrgyn 17. Francija 66. 74. Frani 87. 88. Freimane, Minna, 18. Fribrs (H. Frichbier) 54. 55. 57. 58. 87.

111

G. Gaigala 65. Gailis 7. 14. 27. 41. 49. 70. 71. 72. 74. 85. Galiei 66. Gaelis 60. Garddis 56. Gasters, M. 80. 81. 83. 84. 85. 86. 93. 95. Gauja 20. 38. Gaujas mte 20. Gaujene 20. Gausas mte 37. Gerulis, G. 54. 58. Glks, E. 29. 48. Gnda 95. Goti 27. 80. Gtingene 55. 56. Griei 6. 9. 11. 12. 15. 16. 20. 22. 40. 42. 44. 52. 57. 59. 60. 63. 76. 77. 94. 98. 109. Grnaus, Simons 8. 10. 58. 62. 63. Guagnns, Aleksandrs 28. 31. Gubernatis, Andelo de 64. . ermi 9. 53. 66. 75. 77. durtas diena 71. 77.

H. Hgemeisters. H. von 27. Heine, H. 96. Heni, J. 72. 74. Hennings, S. 31. Hirn, skat. Jerns. Homrs 98. Hoops, J. 71. 77. Hpelis (A. W. Hupel) 7. 14. 16. 20. 27. 32. 49. 72. Hsing 33.

I. Ibriei 66. Ieva 51. 100. 102. 103. Ieva (pirm sieviete) 85. Igaui 3. 14. 19. 27. 32. 35.36. 37. 41. 48. 49. 51. 66. 68. 69. 70. 71. 72. 73. 74. 75. 77. 78. 80. 81. 83. 84. 85. 88. 89. 93. 94. 108. Ikile 95. Ii 47. Indii 76. Indiei 12. 15. 17. 94. 109. Indoeiropiei 8. 9. 10. 12. 13. 15. 16. 20. 26. 28. 44. 48. 61. 64. 66. 67. 75. 76. 79. 96. 108. Indria chronika 40. 62. Insterburga 57. Irbe 86. 91. Italiei 44. 71. . jaba diena 72.

J. Jansons, K. 27. Jaunsgads 70. 71. Jnis 13. 25. 61. 68. 69. 70. 73. 81. 89. 107. Ja diena 30. 52. 67. 68. 69. 72. 73. 76. 81. 88. 89. 104. 139. Ja mte 68. Ja sieva 68. 69. 73. Jtvingi 56. Jerns (Hirn) 56. 57. 67. Jkaba (Jkaupa) diena 73. 76. Joda mte 48. 66. 67. 108. Jodi 47. 48. 49. Jods 7. 48. 53. 54. Jogi 47. Jumala 29. 60. 108. Jumalia 29. Jumiis 29. Jumis 29. 60. 61. Jumja mte 29. Jupis 6. 11. 32. 49. 59. 60. Jupiters 6. 11. Jura diena 16. 70. 72. 81. Juris (Juris) 32. 33. 61. 69. 70. 72. 74. 76. 80. 81. Jukevis, A. 57. Juudas 57. Juutas 57. Jdass 48. 106. Jdi 77. 85. Jras mte 10. 18. 19. 20. 46. 66. Jras meitas 15. 19. 20. 45. 60.

K. Kakla uzvilkana 39. Kais 26. 49. 71. 75. 79. 82. 83. 84. 85. Kalands (Caland, W.) 45. Kalni, K. 64. Kandava 52. Kapa mte 66. Karaaui 53. Karei 29. 50. Karucs (Karutz) 5. Kaa mte 48. 66. 67. Kasparsons, A. 84. Kastors 58. Kais 38. Katou ticba 8. 11. 16. 23. 25. 26. 29. 30. 31. 32. 33. 35. 36. 37. 43. 46. 54. 61. 67. 70. 71. 74. 77. Katrna 35. 112

36. 37. Katrna (eizariene) 94. Kaukas (pru cawx) 47. 54. Kaukazija 41. Kauna 59. Kaunis 59. 61. Kaupi (krupis) 38. 49. 94. Kpostu Ma 72. 77. Kpana 7. Krta 20. 21. 22. 23. 24. 27. 64. Kvi 47. 60. Kelchs 7. 28. 57. Klijns 86. Kavs 97. 103. 104. 106. Koki 4. 10. 11.13. 14. 24. 27. 37. 38. 39. 40. 42. 51. 53. 55. 61. 62. 65. 68. 69. 72. 75. 76. 83. 86. 87. 88. 89. 95. 96. 97. 98. 99. 100. 101. 102. 103. 104. 105. 106. 107. 109. Koms 57. Konstantinopole 80. 113. Kornmutter 28. Kornwolf 29. Kosmogoniskas teikas 79. 80. 82. 83. 84. 86. 90. 91. 109. Kovrnis 89. Krauklis 11. 86. 89. Krmars 57. 58. 61. Krievi 32. 33. 34. 41. 44. 45. 47. 50. 51. 54. 55. 60. 61. 67. 68. 70. 71. 72. 74. 75. 77. 79. 80. 83. 85. 86. 88. 89. 90. 101. 106. 108. Kristga ticba 3. 6. 7. 11. 12. 13. 14. 19. 24. 28. 37. 46. 47. 48. 53. 54. 61. 63. 67. 70. 71. 72. 74. 76. 77. 79. 84. 87. 105. 106. Kristus 66. 68. 74. 77. 87. 93. 106. Kriana 7. Krive 50. 62. Krivu krivs 62. Krodznieks, J. 77. Kromers 51. Krons 6. Krupis, skat. kaupi. Krustdiena (debesbraukanas d.) 72. 96. Krmu mte 72. 84. Kupdins 59. Kurmis 83. 86. Kurats, Fr. 44. Kuri 26. 40. 41. 54. 71. Kuru joma 26. Kurzeme 6. 44. 48. 49. 78. 84. 95. Kurzemnieki 6. 10. Kustou diena 72. Kuzecova,. Karlne, 33. 34. 35. 36. Kms 57. 59. . ekatas 10. 71. niei 7. 9. 17. 55. 59. 63. 82. 89.

L. Labrencis (Lrancis) 18. 19. 73. 74. Labrena diena 18. 19. 73. 74. 76. Lado 51. Laiddiena (Laidene) 73. 76. Laima 5. 6. 9. 12. 13. 15. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 30. 31. 32. 40. 45. 46. 49. 53. 60. 61. 64. 68. 97. 15. Laittjs 50. Lakstgala 30. 72. 76. 86. 90. 91. Lange, Jkabs 8. 14. 18. 19. 27. 28. 29. 31. 33. 37. 48. 51. 52. 53. 55. 56. 57. 59. 67. 73. Lapsa 79. 82. 83. 86. Lapu diena 73. Lapu mte 67. Lasicki, J. (skat. Lazcijs) 31. Latgale 53. Latgaliei, skat. auggaliei 10. 19. 29. 30. 32. 33. 53. 68. 71. 73. 74. Lati 4. 11. 16. 26. 45. 50. 91. 96. Lauka mte 10. 28. 29. 66. Laukopatis 28. 66. Laukosargas 28. 66. Laume 39. 44. 50. 61. 64. Laurencijs, skat. Labrencis, Lrancis . Lazda 37. 100. 103. Lazdona 37. 61. Lazcijs 19. 20. 28. 34. 35. 37. 40. 42. 51. 55. 56. 57. Lcis 71. 79. 82. 86. 93. 108. Lrancis (sal. Labrencis) 18. Ledo 51. Leii 3. 6. 7. 10. 12. 14. 16. 17. 18. 19. 20. 23. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 37. 40. 41. 42. 43. 44. 45. 46. 47. 48. 49. 50. 51. 52. 54. 55. 56. 57. 58. 59. 61. 62. 68. 69. 70. 71. 75. 79. 80. 84. 87. 8. 91. 108. Lejasciems 95. Lejens (Fr. von der Leyen) 4. Lerchis-Pukaitis 24. 29. 37. 44. 47. 64. 80. 82. 83. 96. Lido 51. Liel Ma 73. 74. Liel piektdiena 72. 89. Lieldiena 13. 52. 68. 72. 75. Liepa 27. 43. 65. 68. 75. 96. 97. 99. 102. 104. 106. Liepu mnesis 75. Liepupe 47. Liesma 79. Lietava 44. 62. Lietuvns 47. 70. Ligasons 50. 51. Lika 40. 72. Liktenis 4. 5. 6. 9. 12. 20. 22. 25. 26. 27. 92. Linggam 69. 70. Litene 4. Livoniei 7. 31. 37. 38. 40. 54. 5. Livonija 7. 10. 62. Lbiei 14. 49. 66. 106. Ldeka 94. Lga 51. 52. 53. 70. Lgas muia 52. Lgajs 51. 52. 70. Lgo 12. 51. 67. 68. 69. Lgonis 51. 52. 70. Lgoana 52. 67. 68. 69. Lkon 69. 70. Lu dedzinana 40. Lolo 41. Lopu mte 30. . askovskis 57. auna diena 26. 60. auns acis 39. ekatu mte 66.

M.

113

Magdalna 43. Maeletius (skat. Laeckis) 31. Maliena 19. Maeckis, Jnis (ar Menecius un Maeletius) 31. 50. 53. 54. 55. 56. 58. 59. Maeckis, H. 56. Manduri 41. Manharts, V. (W. Mannhardt) 3. 12. 13. 28. 51. 57. 59. 64. 65. Manicheji 79. Manulis 52. Marko Polo 55. Maura mte 66. Maz Ma 74. Mazkrievi 44. Mjas kungs 14. 27. 28. 38. Mjas lopi mtos 84. 85. Mnisms 4. 5. 6. Marija 6. 23. 25. 26. 64. 72. 73. 74. 79. 94. Mrkupols 55. 61. Mrsnni 16. Mravia 30. 32. 34. 35. Mrtia diena 37. 74. 76. Mrti 32. 36. 37. 74. Ma 6. 12. 23. 24. 25. 26. 30. 32. 35. 61. 64. 77. 84. Mte 38. Ms 47. 58. Menecius (skat. Maeckis) 31. Mere-ema 66. Metenis 71. 73. Mea mte 10. 28. 30. 37. 66. 69. 81. 82. 98. Mea tvs 37. Mes 4. 6. 9. 11. 13. 27. 3. 38. 43. 48. 72. 75. 79. 81. 82. 84. 85. 95. 96. 99. Mness 4. 7. 9. 10. 12. 14. 15. 16. 18. 49. 60. 67. 75. 76. 81. Mness dli 15. Mris 38. 47. Ma mte 67. Mslu mte 9. 66. Miega mte 37. 67. Mierinskis, A. 55. 57. 62. Miesmetis 71. Mieu mte 67. Mievilks 29. Miglas mte 67. Miglenieks, J. 85. Mikua 13. Milis (Mklis) 32. 61. 74. Mia diena 16. 27. 74. 76. 81. Milda 59. 60. Millers, K. 51. 52. 69. Mirbachs 48. Mklis, skat. Milis. Moiras 20. 22. Morle 3. 4. Mosvidijs, M. 10. 28. Moschel 30. Mlens (R. v. d. Meulen) 44. 45. Muhamedi 20. Murgi 4. Muru-ema 66. Mua 32. 84. 94. Mlenbachs, K. 29. 31. 34. 54. 57.

N. Nadrava 62. Nadraviei 58. Nakts mte 37. 67. Narbuts, T. 56. 57. 59. 60. Natanga 50. Natrimpus 58. Natrisms 4. 5. Naudas mte 66. Nra 64. Nve 5. 6. 14. 27. 39. 40. 41. 42. 43. 44. 45. 46. 47. 65. 74. 89. 94. 96. Neda 76. 77. 78. 79. Nelaime 14. 24. 26. 27. 31. 47. 49. 54. 56. 60. 71. 83. 85. 89. 90. Neptns 58. Nevci 7. Neviea 37. Nikolaja (Miklva) diena) 74. Nikolajs 20. Nkis 49. Nobrnana 39. Norunana 39. Noskauana 39. Nuris 57. 58.

O. Ods 95. Ogu mte 67. Osis 97. 98. Otardiena 78. Ozols 12. 17. 19. 25. 33. 38. 42. 62. 68. 76. 88. 95. 96. 97. 99. 100. 102. 104. 106. 107. 109.

P. Pabrzis 107. Paeglis 41. 42. 98. 99. 100. 102. 105. Paklus 60. Pakols 53. Palestna 93. Paparde 68. 108. Papuves mnesis 75. Parces 20. Pardanja 17. Pargnus 54. 55. Pastara diena 41. Patollus 54. 58. 62. 63. Paui 47. Pavasaa Ma 72. Pvils 13. Pele 32. 38. 49. 83. 85. Pelce, M. 24. Pelnu diena 7. 71. Pelvks 57. Pergrubis 54. 55. 56. 61. Permiei 23. Perniele 47. Persiei 48. 79. Peruns 17. Prkona dli 15. 17. 18. 60. 61. Prkona mte 17. Prkons 4. 6. 9. 10. 11. 12. 15. 17. 18. 19. 38. 48. 53. 54. 60. 61. 62. 63. 64. 65. 71. 84. 91. 96. Ptediena 68. 73. Pteris 13. 73. 80. 81. 89. Ptersons, K. 44. Pieguas mte 32. 70. Piektdiena 77. 78. Piekts vakars 77. 78. Piena mte 30. 31. 32. 66. Pikti 66. Piktulis 54. Pikols 53. 54. Pikuls 7. 53. 63. Piis 54. Pilntis 57. Pieneklu grieana 30. Pirmdiena 78. Pkuls 53. Pis 54. Pilts 106. Pli 27. Podromp 58. Pogodins, A. 21. Politeisms 9. Pollks 56. 58. Poi 7. 44. 54. 57. 59. 79. 80. Portugai 88. Potrimm 58. Potrimpus 20. 50. 52. 53. 58. 59. 62. 63. Pramns 60. Pramims 57. 59. 60. Praurima 60. Preanimisms 4. 9. 20. Preiss (Preuss) 5. Pretorijs (M. Praetorius) 50. 55. 57. 58. Priede 21. 40. 41. 55. 98. 99. 100. Prsija 31. 50. 53. 54. 55. 57. 58. 62. 71. 87. 88. 108. Pri 3. 7. 8. 10. 17. 19. 20. 26. 30. 37. 40. 41. 48. 50. 51. 52. 53. 54. 55. 56. 57. 58. 61. 62. 63. 66. Puck 49. Pukys 49. Puu mte 66. Pumpurs, A. 28. Pukaitis 54. 55. 61. Puuk 49. Pce 86. 90. Pk 49. Pis 24. 29. 49. 50. 61. 63. 74. 76. Ppolu svtdiena 72. Potjs 50. R. 114

Ragaciems 71. Ragana 5. 39. 50. 51. 61. 63. 64. 68. 70. 72. 105. 108. Raene 40. Rasa 60. Raudas 40. 41. 42. 52. Rauduve 65. Rauga mte 37. 66. Raugopatis 37. 66. Rauna 16. 32. 47. 80. 83. 84. 85. 89. 94. 95. 108. Riebjs 50. Rga 49. Rmju chronika 40. 62. Ru mte 67. Roggenwolf 29. Roma 62. Romiei 9. 20. 22. 40. 56. 58. 59. 74. 76. 77. 109. Romove 8. 37. 59. 61. 62. 63. Rongoteus 29. 50. Roze (pue) 43. 65. 92. Roze (slimba) 38. 39. Rudens Ma 74. Rudzu mnesis 75. Rudzu ruis (luis) 50. Rumi 44. 79. 80. 81.83. 84. 85. 86. 95. 96. Rusovs, B. 37. Ris 64. Ru mte 67.

S. Salnas mnesis 75. Sanskrits 11. 16. 29. 69. 70. Sapi 4. 11. 20. 41. Saraustans 38. Sarmatija 54. 55. Saru prana 39. Sarants. K. 48. Saturns 56. Saule 4.5. 6. 7.9. 10. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 23. 26. 27. 32. 39. 40. 44. 46. 60. 64. 65. 67. 68. 69. 85. 89. 93. 98. 105. 109. Saules dls 15. 60. Saules meitas 9. 12. 14. 15. 16. 18. 22. 27. 45. 49. 52. 60. 61. 64. 68. 69. Saules strmanis 17. Sls ptjs 50. Smi 66. Sece 52. Semti 9. Senu jeb dvseu kults 39. 40. 41. 42. 43. Serbi 27. 84. Sermulis 83. Sesks 79. 83. Sestdiena 43. 68. 77. Sjas mnesis 75. 76. Srmkslis (pldzis, pucene) 68. 93. 103. 105. Srpils 24. Sibirija 51. 62. 85. Siena mnesis 75. Sigulda 84. Sila mnesis 75. Simjda diena 74. 76.. Skandinavi 17. 62. 70. 93. Skiti 96. Slavi 17. 26. 53. 54. 75. 77. Slimbas 38. 51. Sloka 32. Smilu mte 67. Smiltene 32. 47. 84. Somi 11. 29. 48. 52. 66. 69. 70. 87. 88. 106. 109. Spnija 66. Sprnu cirana 39. Spiedjs 39. Spgana 50. 64. Spoks, skat. ns. Srea 27. Strks 89. Stenders, vecais, 8. 14. 16. 18. 19. 27. 28. 29. 30. 31. 33. 34. 37. 48. 49. 51. 52. 53. 55. 56. 57. 59. 66. 73. Sterculinius 9. Stirna 79. Strazds 32. 86. 87. 90. Strijkovskis, M. 28. 29. 51. 55. Sulu mnesis 7. Sumpuri 51. Suns 6. 26. 30. 32. 40. 43. 45. 49. 69. 79. 80. 81. 82. 83. 84. 85. Suu mnesis 75. Sua mrs 39. Sdini (sdaviei) 56. 58. Sro duhita 15. Sveu diena 7. 71. 77. Sveu mnesis 75. Svtas meitas 14. 39. Svtdiena 15. 72. 77. 78. 80.

. amans 51. 62 . ilings, K. 49. etra 107.

T. Tailors (E. B. Tylor) 44. Tanss (sal. Antonijs) 34. Tekla 21. Tempi 61. 63. Tenis (sal. Antonijs) 34. 61. Tea diena 70. 76. Tiburcija diena 88. Tikla 57. Tiklis 57. Tikumba 4. 24. Tilze 58. Tirza 49. Tochari 44. Tortus, P. 32. 33. 35. 36. 37. Totemisms 79. 96. 97. Trautfeters (E. C. von Trautvetter) 69. Trautmanis, R. 54. Treilands (Brvzemnieks) 18. 33. 35. 37. 53. Trediena 77. 78. Tria fata 20. 22. Trijkungu diena 70. 71. Trikta 27. 95. Trimpus 52. 53. 59. Tulisons 40. 50. Tunnis (sal. Antonijs) 34. Tuule-ema 66.

U. Uguns diena 26. 72. Uguns mte 46. 66. 74. Ulmanis, Kr. 28. 53. 73. Upes 10. Upes mte 20. Upinis dievas 20. Upsala 62. Urbna diena 72. 76. Urbns 35. 36. Urgui 47. 74. Uas 16. .

115

dens 37. dens mte 5. 6. 19. 66. drs 79. pis 90. si 10. 14. 16. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 60. 61. 70. 72. 74. zi 33. 34. 37.

V. Vaidelots 50. Vakara zvaigzne 12. 16. Valka 27. Valmiera 14. 38. Valr 44. Vanags 37. 40. 72. 73. 83. 86. 89. 90. 92. Varavksna 18. Varde 83. 84. 89. 93. 94. Vasaras svtki 67. 72. Vasla 25. Vastalvis 19. 71. Vciei 23. 40. 49. 50. 55. 61. 67. 70. 71. 72. 74. 77. 86. 87. 88. 89. 97. 107. 108. 109. Vcija 65. 77. 89. 96. Vczeme 65. 94. Vjprtba 38. Vlodze 86. 87. Vrdotjs 50. Vrna 86. 89. Vvere 79. 83. Vecziemenieki 44. Vee-ema 66. Veicgantis 57. 61. Vejopatis 18. 66. Veliona 61. Velna koks 106. Velna mte 12. Velna roka 108. Velns 7. 10. 39. 48. 49. 53. 54. 63. 78. 79. 80. 82. 83. 84. 85. 87. 88. 89. 90. 93.94. 95. 105. Veu kults 5. 6. 9. 44. 68. 72. 109. Veu laiks 46. 67. 72. 74. Veu mte 5. 6. 7. 13. 14. 15. 16. 40. 45. 46. 58. 61. 64. 65. 66. Veu mnesis 46. 75. Vendelns 35. Vencija 55. Venra 59. Veselovskis, A. N. 80. Vja dls 15. 18. Vja diena 71. Vja mte 18. 46. 56. 66. 91. 106. Vj 15. 18. 44. 71. Vrsis 10. 11. 36. 75. 84. Vzis 11. 86. Vidzeme 17. 19. 66. 95. Vidzemnieki 48. 73. Vijciems 27. Vilande 31. Vilkats (vilkacis) 50. 51. 61. 63. 82. Vilks 32. 35. 54. 69. 70. 75. 76. 79. 80. 81. 82. 84. 85. 87. 88. 90. 92. 108. 109. Vilku mnesis 75. Vinjoli (Tito Vignoli) 5. Via saule 5. 6. 39. 40. 41. 43. 65. Vdemanis (Dr. F. J. Wiedemann) 32. 37. 41. 69. 72. 81. 83. 84. 85. 87. 94. Vtols 97. 103. 104. 105. Vtus diena 72. 76. Volters, E. 69.

W. Wiedemann, skat. Vdemanis.

Z. Zabiins, M. 23. 41. 47. Zais 11. 71. 79. 82. 83. 84. 86. 89.. Zaltis 31. 32. 87. 94. Za ceturtdiena 45. 72. Zariu Krlis (Milleris) 52. 69. Zavetnieks 50. Zotjs 50. Zu diena 67. 68. 72. Zebastina (Bau) diena 71. Zemes mte 6. 7. 11. 12. 13. 14. 16. 26. 38. 44. 45. 46. 60. 61. 64. 66. 70. Zemes svars 39. Zemgaliei 40. 41. Zevs 6. Ziedu diena 68. Ziedu mte 37. 66. Ziedu mnesis 75. Ziemas mnesis 75. Ziemas svtki 67. 72. 75. 76. Ziemea mte 67. Zigenots 50. Zigurds 93. Zilais kalns 38. Zintne 3. 8. Zintenieks 50. Zirgs 11. 12. 14. 15. 16. 24. 26. 29. 30. 31. 32. 33. 38. 40. 41. 45. 48. 69. 70. 72. 78. 82. 84. 92. Zirgu mte 32. Zirgu putni 32. Zirneklis 94. Zle 91. 92. Zlana 37. 62. 69. 70. 91. 97. Zlte 21. 25. 92. 95. Zlnieks 50. Zrks 54. Zvaigznes 10. 11. 12. 13. 14. 16. 49. 88. Zvaigznes diena 70. Zvejas svtki 71.

. agata 86. 87. 89. 90. eibe, A. 50. emaii 6. 31. 34. 35. 37. 54. 55. 57. 58. emepatis 14. 66. emininkas 28. emna 14. 61.

116

Saturs
Priekvrds 3 1. Terijas par reliijas izcelanos 3 2. Latvieu mtoloijas avoti 7 3. Indoeiropieu pirmtautas mti 8 4. Baltu jeb aistu pirmtautas mti 9 5. Debess tvs un Zemes mte 11 6. Debess dievbas 14 7. Debess spku dievbas 18 8. Liktea dievbas 20 9. Mjas kungs 27 10. Zemkopbas dievbas 28 11. Lopkopbas dievbas 30 12. Zirgu dievbas 32 13. Cku patroni 34 14. Citu lopu patroni 35 15. dens, meu un kalnu dievbas 37 16. Cilvks mtos 38 17. Senu jeb dvseu kults 39 18. Veu dzve vi saul 43 19. Nelaimgs dvseles 47 20. aunais gars jeb Velns 48 21. Starpnieki starp cilvkiem un garu valsti 50 22. Lgo, Lga, Lgjs un Lgonis 51 23. Trimpus 52 24. Pikols 53 25. J. Maecka dievi: Pergrubis, Pukaitis un citi 54 26. Dadi dievi vecos rakstos 56 27. Antrimpus un Potrimpus 58 28. T. Narbuta dievi 59 29. Dievu izskats un pabas 60 30. Romove un vias dievi 61 31. Tautas tradicijas k mtoloijas avoti 63 32. Dadas mtoloijas terijas tautas tradiciju izskaidroan 64 33. Matronu jeb mu kults 66 34. Seno laiku svtk 67i 35. Tagadjie svtki 70 36. Agrkie laiku rini 75 37. Neda un nedas dienas 77 38. Mea zvri mtos 79 39. Mjas lopi 84 40. Mea putni 86 41. Abinieki, trpi un kukaii 93 42. Koki un citi augi 95 43. Visprgs prskats par latvieu mtoloiju 108 Alfabtisks priekmetu rdtjs 110

117