LATVIJA

2 EIROPAS
SAVIENĪBĀ
• Zinātne un attīstība
• 2000–2010 Lisabonas stratēģija
• ES nauda konkurētspējas veicināšanai
• Nodarbinātība, izaugsme, konkurētspēja
Nr. 2 2006. gada maijs
 LATVIJA
EIROPAS
SAVIENĪBĀ
 Žurnāls “Latvija Eiropas Savienībā” iznāk četras reizes gadā.
Tirāža – 3000 eksemplāru.
Žurnāls netiek izplatīts komerciālos nolūkos.

Izdevējs: Valsts aģentūra “Eiropas Savienības informācijas aģentūra”

Reģ. nr. 90001897078
Adrese: Aspazijas bulvāris 28, Rīga, LV-1050

Žurnāla redakcijas padome

Esmeralda Balode-Buraka, Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas nodaļas vadītāja
Ainārs Dimants, biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs
Māra Dzirniece, Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra vadītāja
Linda Jākobsone, Eiropas Savienības informācijas aģentūras vadītāja
Edvards Kušners, Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks
Sanita Pavļuta-Deslandes, Ministru prezidenta padomniece Eiropas Savienības jautājumos
Jānis Vaivads, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docents

Pārpublicējot materiālus vai tos citējot, atsauce uz žurnālu ir obligāta.

Žurnāla raksti neatspoguļo Eiropas Savienības informācijas aģentūras viedokli.
Par faktu materiālu savos rakstos atbild autori.

2
Saturs

Aija Lulle. Latvijas un visas Eiropas Savienības izaugsmei 5

Redaktora sleja

Ģirts Salmgriezis. Lisabonas stratēģija: rekomendācija ES dalībvalstu attīstībai 6

Diskusijā piedalās Jānis Vaivads, Mārtiņš Kazāks, Aija Jaunzeme un Ralfs Dakters.
Sarunas dalībnieki spriež par stratēģijas ideju, par veidu un procesu, kā panākt izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību.

Sannija Jauce. Lisabonas stratēģija – ES nākotnes ekonomikas plāns 9

Vēsturisks pārskata materiāls par Lisabonas stratēģijas rašanos un tās mērķiem. Sniegts Latvijas pārstāvju skatījums uz tās attīstības gaitu.

Sergejs Boļšakovs. Inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā

Lisabonas stratēģijas mērķu kontekstā 11
Kas ir inovatīvā uzņēmējdarbība Lisabonas mērķu kontekstā? Kā veicināt uzņēmumu investīcijas inovācijā?

Guntars Mihailovs. Struktūrfondi un Lisabonas stratēģija izaugsmei un darbavietu palielināšanai 13

ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu izmantošana nacionālās programmas mērķu sasniegšanai.

Guntars Mihailovs. Lisabonas stratēģijas attīstība, plānošanas dokumenti 17

Faktoloģisks materiāls par stratēģijas plānošanas dokumentiem

Inga Paparde. Jauno izglītošana ir konkurētspējas atslēga 19

Intervija ar Ventspils augstskolas profesoru, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktoru Juri Žagaru
par lietišķu pasaules līmeņa kosmosa pētījumu attīstīšanu

Inga Ulnicāne. Latvijas inovācija Eiropas kontekstā 22

Analīze par inovāciju politiku ES un Austrumeiropā, akcentējot Latvijas situāciju

Juris Ekmanis. Latvijas Zinātņu akadēmijas starptautiskā zinātniskā sadarbība 24

Zinātnes sadarbība pāri ES robežām, lai veicinātu Latvijas kā reģiona zinātnes centra attīstību

Jānis Šīre. Zinātnes un uzņēmējdarbības saiknes stiprināšanā nepieciešams arī valsts atbalsts 26
Piemērs, kā vides zinātnē notiek kūdras pētījumi. Privātais sektors vēlas atbalstīt pētījumus, tomēr ir nepieciešams arī valsts atbalsts,
lai uzņēmēji ieguldītu līdzekļus pētījumos, kuru rezultāti nesīs labumu visai valstij kopumā.

Evija Cera. Valsts attīstības pamatā ir zinātne un pētniecība 28

Lisabonas stratēģija un palielinājums zinātnes finansēšanai. Kur būtu jāiegulda nauda konkurētspējas veicināšanai?

Sandis Fatjanovs. Lisabonas stratēģijas indikatori: kur esam? 30

Aplūkoti galvenie indikatori, kas vislabāk raksturo valsts konkurētspēju un tās iedzīvotāju dzīves līmeni,
kā arī Latvijas rādītāji salīdzinājumā ar citām valstīm.

Inga Paparde. Latvijas nacionālā Lisabonas programma: ko tā paredz? 32

Intervija ar Andri Liepiņu, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieku, atbildīgo par nacionālās stratēģijas izstrādi un īstenošanu

Sannija Jauce. Pakalpojumu tirgus dalīšana Eiropas Savienībā 35

ES dalībvalstu centieni un pretrunas pakalpojumu tirgus konkurētspējas un līdz ar to visas Savienības ekonomiskās izaugsmes veicināšanā

3
4
 Latvijas un visas
Eiropas Savienības izaugsmei
Aija Lulle,
žurnāla “Latvija Eiropas Savienībā” redaktore
Eiropas Savienībai jākļūst par dinamiskāko un
spēcīgāko ekonomiku visā pasaulē! Tā 2000. gadā
Lisabonā deklarēja ES līderi, nospraužot arī termiņu –
desmit gadu laikā. Un Latvijai jāiestājas šajā veiksmi-
nieku klubā un jāpieliek sava roka dinamiskākās un
spēcīgākās ekonomikas veicināšanā.
Nu jau esam šās desmitgades otrajā pusē un ir
skaidrs, ka kļūt par visspēcīgāko ekonomiku pasaulē
Eiropas Savienībai nez vai izdosies. 2004. gadā, kad
Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm iestājās ES, Lisa-
bonas stratēģija tika atjaunota, atzīstot, ka progress nav
bijis ievērojams, jo nepietiekams bijis pašu dalībvalstu
ieguldījums mērķu sasniegšanā. Tādēļ stratēģijas mērķu
loks tika sašaurināts, koncentrējoties uz svarīgāko,
proti, ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. ES
dalībvalstu valdības tika aicinātas uz aktīvāku rīcību
Lisabonas stratēģijas ieviešanā, izstrādājot nacionālās
programmas strukturālajām reformām. Šādu nacionālo
programmu radīja arī Latvija.
Atjaunotajā Lisabonas stratēģijā ir precīzi norādīts
viens no galvenajiem sākotnējās Lisabonas stratēģijas
trūkumiem – vājā sadarbība un koordinācija, ko lielā
mērā cerēja novērst, ieviešot nacionālās Lisabonas
programmas un ieceļot īpašu par Lisabonas pro-
grammu atbildīgo personu valdības līmenī. Izaugsmes
veicināšanai ļoti būtiska ir sadarbība gan nacionālajā,
gan visas ES līmenī, jo tā ļauj nospraust nacionālās
prioritātes, atvēlēt finansējumu tieši tām jomām,
kurās tas ir visvairāk nepieciešams, lai varētu īstenot
savstarpēji saistītas reformas.
Šajā žurnālā lasiet ne tikai par stratēģijas vēsturisko
attīstību, bet arī par idejām, kā panākt izaugsmi, sekmēt
konkurētspēju un nodarbinātību. Varēsiet iepazīties
ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu
nacionālās programmas mērķu sasniegšanai.
Pētniecība, uz zināšanām balstīta ekonomika un
inovācijas – tie ir atslēgas vārdi izaugsmes veicināšanai.
Kāpēc lielās konkurējošās ekonomikas, piemēram, ASV
un Japāna, pēdējos gados augušas straujāk nekā ES?
Lielā mērā tas ir saistāms ar ieguldījumiem pētniecībā.
Tāpēc šajā žurnālā būtiska vieta ierādīta skaidrojumiem
un analīzei par inovācijām, to nozīmi, Latvijas vietu starp
citām valstīm šajā jomā, kā arī inovāciju izmantošanu
uzņēmējdarbībā. Tāpat iztirzāti jautājumi par zinātnes
lomu izaugsmes, plašu sadarbības tīklu veicināšanā,
parādot konkrētus piemērus, kā zinātnieki un uzņēmēji
var sniegt savu ieguldījumu gan fundamentālo, gan
lietišķo pētījumu veicināšanā, kas pēc tam nestu peļņu
un izaugsmes iespējas visai valstij un ES kopumā.
Piemēram, kāpēc gan Latvijai nevarētu būt pašai savs,
šeit būvēts satelīts?
5
 Lisabonas stratēģija:
rekomendācija ES dalībvalstu
attīstībai

Ģirts Salmgriezis,
Radio SWH, speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā”

2000. gadā pieņemtā Lisabonas stratēģija ir visnotaļ ambiciozs dokuments. Zināms, ka Lisabonas
stratēģija ir politiska apņemšanās, bet tajā nav nostiprināta katras valsts juridiskā atbildība par izvirzīto
mērķu sasniegšanu. Rodas pamatots jautājums – vai ES nenonāks strupceļā un spēs konkurēt ar ASV?
Kam šī stratēģija ir vajadzīga – ES dalībvalstīm vai Briselei?

Diskusijā piedalās:

Aija Jaunzeme, Ralfs Dakters,

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras
un tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Ārējo sakaru daļas vadītājs Atis Ieviņš, Neatkarīgā

Jānis Vaivads, Mārtiņš Kazāks,

Fizikas zinātņu doktors, SIA “Eirokonsultants” Ekonomikas zinātņu doktors,
valdes priekšsēdētājs Stratēģiskās analīzes komisijas loceklis.

6
 Ralfs Dakters: Potenciālie investori pozitīvi vērtē Latvijas nodokļu politiku, kas ir ļoti veicinošs faktors
uzņēmējdarbības sākšanai mūsu valstī.
Mārtiņš Kazāks: Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā ir pateikts, kas mums jādara un kāda valsts varētu
izskatīties nākotnē. Tomēr nav definēti paredzēto mērķu un uzdevumu īstenošanas mehānismi.
Jānis Vaivads: Brisele nevar noteikt dalībvalstīm visus konkrētos Lisabonas stratēģijas īstenošanas mehānismus,
jo liela daļa šo jautājumu nav Eiropas Savienības kompetencē.
Aija Jaunzeme: Bieži vien aptaujās un arī pētījumos, kas analizē valsts attīstības vai nabadzības līmeni, izman-
totie dati mēdz būt novecojuši, neprecīzi vai subjektīvi. Tāpēc jābūt kritiskai pieejai pret izvēlēto metodi un arī
rezultātiem.
Tikai šogad Latvijai vairs nav Eiropas Savienības
nabadzīgākās dalībvalsts statuss – šajā kategorijā
pirmo vietu ieņem lielākā jaunā ES dalībvalsts
Polija. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – kāpēc
Latvija ilgi bija šajās nabadzības pozīcijās?
Jānis Vaivads: Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā
lielā mērā sabruka ražošana, bet pats būtiskākais, ka
cieta tās jomas, par kurām šodien runājam Lisabonas
stratēģijas kontekstā. Proti, pirms vairākiem gadiem
gan valsts, gan arī sabrukusī rūpniecība nespēja sniegt
atbalstu zinātnei, pētniecībai, izglītībai. Tagad redzam,
ka patlaban rūpniecība Latvijā attīstās, savukārt
jautājums par zinātni politiskajā dienas kārtībā vēl aiz-
vien ir kritisks.
Mārtiņš Kazāks: Jāpiebilst, ka statistikas datos ne-
var atklāt to lielo daļu, ko saucam par ēnu ekonomiku.
Iespējams, ekonomiskā situācija Latvijā pirms vairākiem
gadiem nebija nemaz tik slikta. Taču patlaban vērojams,
ka notiek straujāka ēnu ekonomikas legalizācija, līdz ar
to skaitļos redzamo attīstību nosaka ne tikai vispārējā
ekonomiskā izaugsme vien.
Tātad statistikas datus nevar vienmēr vērtēt kā
objektīvus, jo, raugoties uz dzīvokļu tirgus attīstību
Rīgā un iepirkšanās drudzi nedēļas nogalēs lielvei-
kalos, jāsecina, ka reālā situācija laikam ir pavisam
citāda.
Mārtiņš Kazāks: Ir grūti salīdzināt, jo es nezinu, kā
nedēļas nogalēs iepērkas poļi! Tomēr mums nevajadzētu
aizmirst, ka Rīga nav visa Latvija, ekonomiskā situācija
Latvijas reģionos ir sāpīgāka nekā galvaspilsētā. Lai
gan valsts kopumā attīstās, Latgalē tomēr vēl joprojām
vērojama liela nabadzība.
Aija Jaunzeme: Ja nemaldos, bieži vien ekonomikas
pētījumos tiek izmantoti ne tikai statistiskie dati, bet
arī aptaujāto subjektīvais vērtējums. Ņemot vērā faktu,
ka cilvēki mēdz būt neapmierināti ar valdības darbu,
arī reālās situācijas vērtējums tiek pasniegts saasināti
slikti, lai paustu savu attieksmi. Paši iedzīvotāji lielā
mērā veido viedokli, ka šī valsts ir nabadzīga un te viss
ir slikti. Deviņdesmitajos gados tika mainīts arī izglītības
saturs, izslēdzot no obligāti apgūstamo priekšmetu
saraksta vidusskolās gan ķīmiju, gan fiziku, un skolēni
pamatā izvēlējās humanitāros priekšmetus. Lai gan
izglītības sistēma pamazām tiek pārveidota, tomēr šis
lēmums ir atstājis negatīvu ietekmi uz rūpniecības,
inženierzinātņu un ekonomikas attīstību kopumā.
Jānis Vaivads: Lai šī dzīves aina neizskatītos tik
bēdīga, jāpiebilst, ka Pasaules Ekonomikas foruma
nesenie pētījumi vēsta, ka vairākos rādītājos, kas at-
tiecas uz Lisabonas stratēģiju (piemēram, informācijas
sabiedrība, inovācijas, ieguldījumi pētniecībā un
attīstībā), Latvija starp jaunajām ES dalībvalstī ieņem
trešo vietu. Pirmajā vietā ir Igaunija, pēc tam seko
Slovēnija un Latvija. Citos rādītājos, piemēram, tirgus
liberalizācijā, Latvija ir pat pirmajā vietā.
Ralfs Dakters: Viens no mūsu aģentūras uzdevu-
miem ir investīciju piesaistīšana Latvijai. Nereti ārvalstu
uzņēmēji, apmeklējot Rīgu, pauž izbrīnu par cenām
restorānos, par jaunajām automašīnām, kas redzamas
galvaspilsētas ielās. Neizpratnes pamatā ir tas, ka
viņi ir pētījuši vidējās algas Latvijā, un tāpēc rodas
jautājums, vai Latvija patiešām ir zemo izmaksu valsts.
Kopumā potenciālie ārvalstu investori pozitīvi vērtē
nodokļu politiku Latvijā, kas ir ļoti veicinošs faktors
uzņēmējdarbības sākšanai mūsu valstī.
Vai jūs redzat konkrētus instrumentus, ar kuru
palīdzību varētu veicināt Latvijas konkurētspēju
ES?
Mārtiņš Kazāks: Te mums jāatgriežas pie Lisabonas
stratēģijas, kas definē galvenās jomas – inovācijas,
izglītību, darbaspēka kustību utt. Tas nozīmē, ka
lielais attīstības ietvars ir zināms, tomēr nav skaidrs
mehānisms, kā visu īstenot dzīvē.
Precizēsim, kam nav skaidrības – Briselei vai
Latvijai?
Mārtiņš Kazāks: Latvijas nacionālajā Lisabonas
programmā no 2005.–2008. gadam ir pateikts, kas
mums jādara un kā valsts varētu izskatīties nākotnē,
tomēr nav precīzi definēti paredzēto mērķu un uzde-
vumu īstenošanas mehānismi. Piemēram, valdība vēl
aizvien nav apstiprinājusi zinātnes attīstības prioritātes.
Patīkams jaunums šajā programmā ir tas, ka pateikts,
kuras ministrijas ir atbildīgas par konkrētām jomām.
Diemžēl nav noteikti arī kritēriji par to, kā mēs varētu
kontrolēt virzīšanos uz daudz spējīgāku ekonomiku.
Nenosakot striktus kritērijus, nav iespējams kontrolēt
šos procesus. Mainoties politiskajām partijām, vienmēr
jau var pateikt, ka esam sasnieguši paredzētos mērķus,
bet patiesībā uzdevums ir bijis pavisam cits, kā to
sapratām pirms vairākiem gadiem.
Jānis Vaivads: ES jau vēsturiski ir eksistējušas
dažādas koordinācijas programmas atsevišķās jomās,
taču Lisabonas stratēģija ir izņēmuma gadījums. Ar lie-
lām politiskajām pūlēm ir izdevies pat iedibināt mehā-
nismu, piesaistot jaunus finanšu resursus, un te ir runa
par ES struktūrfondiem no 2007. līdz 2013. gadam.
Šie struktūrfondi būtībā pakārtoti Lisabonas stratēģijai.
7
 Nākamā lieta – Brisele nevar noteikt dalībvalstīm vi-
sus konkrētos Lisabonas stratēģijas īstenošanas
mehānismus, jo liela daļa šo jautājumu nav Eiropas
Savienības kompetencē, piemēram, nevar direktīvā
kārtā likt Latvijai ik gadu pētniecībai atvēlēt 3% no
iekšzemes kopprodukta, turklāt pusi no privātā sektora.
Tātad galveno vadlīniju nozīmē Lisabonas stratēģijai ir
rekomendējošs raksturs. Tāpēc katra nacionālā valsts
izvirza savas prioritātes, saglabājot kopējos Lisabo-
nas stratēģijas mērķus, un izstrādā savas attīstības
programmas. Pētniecība, izglītība un inovācijas ir arī
nākotnes struktūrfondu prioritātes.
Aija Jaunzeme: Protams, Lisabonas stratēģija ir
viens no pamatdokumentiem, kas tiek izmantots, mi-
nistrijām plānojot turpmāko darbu. Arī jaunajās struk-
tūrfondu programmās liels uzsvars likts uz izglītības,
zinātnes un pētniecības sadarbību ar rūpniecības sek-
toriem. Tiks izstrādātas vairākas atbalsta programmas,
piemēram, kompetences centru izveide prioritārajās
zinātnes jomās, kas sekmētu jaunu produktu un teh-
noloģiju izstrādi, kā arī lietišķo pētījumu veikšanu (ar
nosacījumu, ka aktīvi līdzdarbojas industrija), zinā-
šanu pārneses/komercializācijas centru izveide un
tamlīdzīgi.
Ralfs Dakters: Runājot ar ārvalstu investoriem,
viens no aktuālajiem jautājumiem ir darbaspēks.
Mums jāsaprot, ka šajā ziņā nevaram būt rūpniecības
lielvalsts un darbaspēka izmaksu jomā ir ļoti grūti
konkurēt ar Ķīnu vai Indiju. Taču mūsu darbaspēku
kopumā var raksturot kā augsti kvalificētu un motivētu,
un šie faktori ir svarīgi. Apsveicami, ka valsts atbalsta
mazos un vidējos uzņēmumus, tomēr jādomā arī par
lielu investīciju projektu piesaistīšanu Latvijai. Šajā
gadījumā nav būtiski, vai šos projektus īsteno mūsu
8
vai ārvalstu uzņēmēji. Ieguvēji būs arī mazie un vidējie
uzņēmēji, jo, realizējot lielus investīciju projektus,
mazajiem un uzņēmumiem paveras iespēja kļūt par
tā dēvētajiem apakšpiegādātājiem. Latvijas maza-
jam uzņēmējam ir diezgan grūti kļūt, piemēram, par
lielas Spānijas kompānijas sadarbības partneri. Taču,
ja Spānijas kompānija sāk darbu Latvijā, arī mūsu
uzņēmējiem paveras jaunas iespējas.
Viens no Lisabonas stratēģijas mērķiem bija
konkurence ar ASV. Vai šo uzdevumu ES var
īstenot, zinot, ar kādām grūtībām tika pieņemts
ES ilgtermiņa budžets un ka strupceļā ir nonākusi
Savienības Konstitūcija?
Jānis Vaivads: Sākotnēji Lisabonas stratēģija tika
pieņemta laikā, kad ES nebija pievienojušās des-
mit jaunās valstis. Ja patlaban pieņemtu šo doku-
mentu, diez vai tajā būtu runa par ASV apdzīšanu vai
apsteigšanu, jo mums ir pieredze un asociācijas par
šādiem lozungiem un vārdiem. Realitāte ir tāda, ka ES
centralizēti nespēj tikt galā ar daudzām problēmām un
izvirzītajiem uzdevumiem, tieši tas parāda turpmākās ES
misijas revīzijas nepieciešamību. Tagad starptautiskajā
sabiedrībā ir ļoti pretrunīgi viedokļi par turpmāko ES
attīstības vīziju. Ņemot vērā globalizācijas ietekmi, ar-
vien vairāk nostiprinās viedoklis, ka ES jākļūst nevis
par savas “gudrās politikas” īstenotāju, bet gan par
atbalsta struktūru kopējo problēmu risināšanai, lai
tiktu galā ar šiem pārbaudījumiem. Varbūt Lisabonas
stratēģija ir šis nākotnes ES sadarbības modelis.
Turpinās pārdomas, kā organizēt tālāko kopējo ES
sadarbību.
 Lisabonas stratēģija –
ES nākotnes ekonomikas plāns
Sannija Jauce,
“Latvijas Vēstnesis Plus”,
speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā”
Viens no Eiropas Savienības (ES) sāpīgākajiem
jautājumiem ir tās lēnā ekonomiskā izaugsme. ES val-
stu kopums nesasniedz tos ekonomiskās attīstības
rādītājus, kas raksturīgi ASV un citiem pasaules
reģioniem.
Ambiciozā iecere
Lai mainītu šo nepilnību, ES valstis ir izstrādājušas
īpašu ekonomiskās attīstības programmu – Lisa-
bonas stratēģiju. Stratēģija, kura sākotnēji paredzēja
desmit gadu laikā padarīt ES par konkurētspējīgāko
un ekonomiski dinamiskāko pasaules reģionu, tika
apstiprināta 2000. gada martā Lisabonā notikušajā ES
valstu vadītāju sanāksmē. Taču šis ambiciozais mērķis
izrādījās nepiepildāms, un, ņemot vērā bloka kopējos
attīstības rādītājus, politiķi jau ir daļēji atteikušies no
sākotnējām iecerēm.
Lisabonas stratēģija nosaka tos uzdevumus, kas
sekmētu ES saimniecisko augšupeju un paaugstinātu
nodarbinātību, neaizmirstot ES tradicionāli nozīmīgos
sociālās iekļaušanas un ilgtspējīgas attīstības
apsvērumus.
Īstenojot Lisabonas stratēģiju, valstis izmanto tā
dēvēto atvērtās koordinācijas metodi – ir noteikti
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu šā gada 6. martā konferencē “Vai Lisabonas
process rada ilgtspējīgu attīstību?”. Konferenci rīkoja Eiropas Tirdzniecības savienības konfederācija,
Eiropas Vides birojs un Platforma Eiropas sociālajām nevalstiskajām organizācijām (Sociālā platforma).
kopīgi stratēģiskie mērķi, taču to sasniegšanai katra
valsts piemēro individuālu programmu un instrumen-
tus, jo katrai valstij ir sava ekonomika.
Latvijas iesaisti Lisabonas stratēģijas īstenošanā
koordinē Ekonomikas ministrija, un katra minis-
trija realizē savai nozarei atbilstošās sadaļas. Lat-
vijas prioritātes Lisabonas stratēģijas ieviešanā
ir makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana,
konkurētspējas veicināšana, nodarbinātības un sociālās
iekļaušanas veicināšana un ilgtspējīga attīstība.
ES valstīm vairāk līdzekļu jāiegulda zinātnes,
pētniecības un inovāciju jomā. To uzsvērusi arī Austri-
jas prezidentūra. Viens no prezidentūras aicinājumiem
ir panākt, lai līdz 2010. gadam valstis augstākajai
izglītībai piešķirtu 2% no iekšzemes kopprodukta.
Lisabonas programmā arī sacīts, ka ES jānodrošina
stabila un ilgtspējīga enerģijas piegāde.
Visi jāiesaista darba tirgū
Centrālais faktors Lisabonas plānā ir nodarbinātības
un darba ražības celšana, kas kļūst īpaši nozīmīga,
ņemot vērā ES valstu demogrāfiskās perspektīvas un
globalizācijas spiedienu, – ES darbaspēks noveco,
toties citu pasaules reģionu konkurētspēja arvien No ES portāla arhīva www.eu.int
9
 palielinās. Gatavojoties iespējamam darbaroku trū-
kumam, Eiropas valstīm nepieciešams mobilizēt dar-
baspēka resursus, iesaistot darba tirgū jauniešus,
vecāka gadagājuma cilvēkus, paplašinot sieviešu
nodarbinātību un ļaujot darba tirgū integrēties perso-
nām ar īpašām vajadzībām. Piemēram, lai sekmētu
jauniešu ienākšanu darba tirgū, Eiropas Komisija
pat vēlētos radīt sistēmu, kas noteiktu, ka līdz 2007.
gada beigām ikvienam jaunietim, kurš pabeidzis skolu
un ir bez darba, pusgada laikā tiktu piedāvāta dar-
bavieta, papildu mācības vai kāds cits nodarbinātības
uzlabošanas pasākums. Jaunieši būtu arī aktīvāk jā-
veido par nākotnes uzņēmējiem, radot Eiropā uzņē-
mējdarbībai labvēlīgu sabiedrisko gaisotni.
Politiķi vairākkārt norādījuši, ka Eiropā jāatraisa
uzņēmējdarbības potenciāls. Tas galvenokārt saistās
ar tirgus liberalizāciju. Daudzās ES valstīs mazo un
vidējo uzņēmumu darbību vēl joprojām negatīvi ietekmē
administratīvie šķēršļi. Eiropas brīvā tirgus ideologi un
ekonomisti uzskata, ka administratīvie šķēršļi jānoņem
arī tādēļ, lai radītu brīvu darbaspēka un pakalpojumu
kustību. Turklāt katrai dalībvalstij būtu jāizveido vienota
iestāde uzņēmēju atbalstam, lai visas administratīvās
prasības varētu nokārtot vienuviet.
Īstenojot Lisabonas stratēģijā nospraustos mērķus,
eiropiešiem nav jāatsakās no viņiem tik tuvā sociālā
modeļa priekšrocībām, uzskata Saeimas Eiropas
lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns. “Lisa-
bonas stratēģijas vadlīnijās ir paredzēts pasākumu
komplekss, lai risinātu darba ražīguma celšanos un
garantētu sociālā modeļa nodrošinājumu.” Lisabo-
nas stratēģijas sociālo dimensiju akcentē vairāki tās
nosacījumi – iekļaujoša darba tirgus attīstīšana, saim-
niecisko aktivitāšu sekmēšana vāji attīstītos reģionos,
pasākumi darba tirgus mobilitātei un pietiekama atalgo-
juma nodrošināšanai, prasmju pilnveidošana atbilstoši
tirgus prasībām, mūžizglītības pieejamība.
Veco valstu protekcionisms
Kā atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Gun-
tars Krasts, Eiropas vājākā vieta ir inovācijas un
smagnējā uzņēmējdarbības vide. Lai inovāciju pro-
grammas būtu patiešām efektīvas, tās jāīsteno ciešā
saskarē ar privāto biznesa sektoru vai jāpastāv brīvai
iniciatīvai un tirgum, taču ES tās galvenokārt ir valsts
atbildībā. Uzņēmējdarbību Eiropā joprojām traucē
administratīvie šķēršļi, turklāt ne vienmēr no valstu
puses jūtama skaidra vēlme tos novērst. Par to lieci-
na, piemēram, Eiropas Parlamenta balsojums par
pakalpojumu direktīvu, kas tika pieņemta, saglabājot
vairākus iepriekšējos ierobežojumus uzņēmējiem, kas
vēlas darboties ES pakalpojumu tirgū. Kā uzskata
G. Krasts, direktīvā ietvertais izcelsmes valsts prin-
cips, ka pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts tās valsts
likumdošanai, no kuras nāk, sākotnēji bijis viens no
Lisabonas stratēģijas stūrakmeņiem. Tomēr izrādījās,
10
ka arodbiedrību un sabiedrības noskaņojums vecajās
ES dalībvalstīs neļauj liberalizēt pakalpojumu tirgu un
atvērt to spēlētājiem no jaunajām dalībvalstīm.
O. Kastēns pieļauj, ka pakalpojumu direktīvas
gadījumā ir nostrādājis informācijas trūkums un
“poļu santehniķa” stereotips, neraugoties uz to,
ka trīs vecajās dalībvalstīs, kuras atvēra savu tirgu
jaunpienācējām, bezdarbs nav pieaudzis, bet gan
samazinājies. “Protams, vislielāko pretestību radīja
bailes no nespējas konkurēt pakalpojumu tirgū ar jauno
dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir kvalificēti
un aktīvāki darba tirgū,” atzīst O. Kastēns. Tādējādi Eiro-
pas Parlamenta balsojums ir pretrunā ar vienotā tirgus
pamatprincipiem un Lisabonas stratēģijas mērķiem.
Konkurētspēja arī mājās
Eiropai mūsdienās jārēķinās ar ekonomisko atpalicību
no ASV, kas iezīmējās 80. gadu beigās. Neraugo-
ties uz to, ka Eiropas Komisija šim gadam prognozē
straujākus izaugsmes tempus, ASV joprojām apsteidz
Eiropu, turklāt globālajā tirgū arvien aktīvāki kļūst
jaunie spēlētāji – Indija un Ķīna. Kā norāda G. Krasts,
amerikāņu darba ražīgums ir par 30% augstāks nekā
eiropiešiem. Rēķinot uz vienu stundu, darba ražīgums
gan ir vienāds, taču amerikāņi strādā vairāk stundu
nekā eiropieši un ir daudz elastīgāki sava darba laika
ziņā. Saskaņā ar pastāvošo sociālo modeli daudzās
ES valstīs pastāv ierobežojumi strādāt virsstundas vai
būt nodarbinātam naktstundās.
Eiropas Parlamenta deputāts Aldis Kušķis uzskata,
ka Lisabonas stratēģijas mērķi netiks sasniegti tādā
laika posmā, kā bija iecerēts. Taču vairāk viņu interesē
situācija Latvijā. “Mūsu labās konkurētspējas pazīmes
patlaban ir ļoti lielā mērā saistītas ar darbaspēka
izmaksām,” atzīst politiķis. “Kad mūsu darbaspēka
izmaksas sāks tuvināties ES vidējam līmenim vai
izlīdzināties ar to, mūsu konkurētspēja strauji kritīsies,
ņemot vērā to, ka mūsu pašreizējā likumdošana
to tālāk neveicinās.” Starp citu, arī likumdošana
ir pārāk smagnēja. “Likumdošanā ir pārāk daudz
reglamentējošu, apgrūtinošu un attīstību bremzējošu
normatīvo aktu, un valsts iestādēm jāstrādā kopā ar
nevalstisko sektoru un profesionāļiem, lai tos uzlabotu,”
skaidro eirodeputāts. Eiropa var izvirzīt lielo mērķi, taču
tas, kā mēs to sasniegsim, ir mūsu kopīgais darbs. Es
uztveru Eiropu kā vietu, kur ir iespēja nodefinēt kopīgus
mērķus un principiālus noteikumus. Savukārt to izpilde
ir mūsu pašu rokās.” A. Kušķis pat veicis pētījumu, kura
rezultātā noskaidrojies, ka Latvijā ES likumdošana tiek
iestrādāta pārspīlēti birokrātiskā veidā. “Mēs varam
rīkoties daudz brīvāk,” viņš atzīst. “Mūsu ierēdniecībai
jāspēj domāt normālās kapitālistiskās un savus
pilsoņus aizsargājošās kategorijās. Ja to nepanāksim,
lielā ES Lisabonas stratēģija nogrims, jo mēs nebūsim
konkurētspējīgi paši savās mājās.”
 Inovatīvās uzņēmējdarbības
attīstība Latvijā Lisabonas
stratēģijas mērķu kontekstā
Sergejs Boļšakovs,
ekonomikas doktors, Rēzeknes Augstskolas
Ekonomikas fakultātes docents
2000. gada martā ES valstu vadītāju sanāksmē
Lisabonā tika pieņemts dokuments, kuru atbilstoši
sapulces norises vietai nosauca par Lisabonas
stratēģiju. Tajā sacīts, ka ES turpmākās attīstības
pamatmērķis līdz 2010. gadam ir ekonomikas
konkurētspējas paaugstināšana. Saskaņā ar
stratēģiju viens no pamatlīdzekļiem šā mērķa
sasniegšanai ir inovācijas attīstība. Lisabonas
stratēģijas izstrādes nepieciešamību noteica
ekonomikas globalizācijas tendences un ASV un
Japānas ekonomikas izvirzīšanās līderpozīcijās
pasaulē.
Uzņēmējdarbībā jāizmanto
zinātnes potenciāls
Latvijai kā ES jaunajai dalībvalstij ir saistoša Lisa-
bonas koncepcija. Šajā sakarā jāatzīst, ka inovatīvo
aktivitāšu attīstības nepieciešamību nosaka nevis
pienākums pildīt šā dokumenta nostādnes, bet gan
pašas Latvijas vitālā nepieciešamība izmantot un tālāk
attīstīt savu zinātnes potenciālu, lai tas kalpotu savas,
nevis citu valstu labklājības līmeņa celšanai, izvairo-
ties no situācijas, ka, finansējot savu zinātni, Latvija
patiesībā subsidē attīstītākās valstis.
Reaģējot uz nelabvēlīgām tendencēm pētniecības
un attīstības (R&D) finansēšanā, ES līderi 2002. gada
martā Barselonā papildināja Lisabonas stratēģiju ar
uzdevumu – līdz 2010. gadam R&D finansējumam
jāsasniedz 3% no IKP, turklāt divas trešdaļas
jānodrošina privātajam sektoram un viena trešdaļa
valsts budžetam.
ES paplašinoties līdz 25 valstu blokam, izvērtās
plašas diskusijas par Lisabonas stratēģijas izpildi
jaunajos apstākļos. Sakarā ar to Eiropas Komisija un
Eiropadome pasvītro, ka Lisabonas stratēģijas mērķi ir
reāli sasniedzami un paliks spēkā.
Realizējot šo nostāju, Eiropadome 2005. gada
martā deva jaunu startu Lisabonas stratēģijai,
pieņemot Eiropas Komisijas sagatavoto dokumentu
“Kopā strādājot izaugsmei un darbavietu radīšanai.
Lisabonas stratēģijas jaunais starts” (Working To-
gether for Growth and Jobs. A New Start for the Lis-
bon Strategy). Tajā ir precizēti Lisabonas stratēģijas
mērķi, rosinot dalībvalstis koncentrēties uz centieniem
“nodrošināt stabilāku un ilgstošāku izaugsmi un radīt
vairāk labāku darbavietu”.
Arī šajā dokumentā īpaša nozīme piešķirta inovācijai,
nosaucot to par “Eiropas izaugsmes pukstošo sirdi“.
Dokumentā ir akcentēta nepieciešamība palielināt un
kvalitatīvi uzlabot investīcijas pētniecībā un attīstībā,
veicināt inovāciju un spēcīgākās industriālās bāzes iz-
veidi Eiropā.
Par pētniecības finansēšanu dokumentā ir skaidri
pateikts, ka atkāpes no iepriekšnoteiktā mērķa – līdz
2010. gadam palielināt R&D finansēšanu līdz 3% no
IKP – nebūs un tas paliek spēkā. Vairumam ES valstu,
tajā skaitā arī Latvijai, tas ir nopietns pārbaudījums.
Līderos Zviedrija, Latvija –
starp pēdējiem
Saskaņā ar “Eiropas inovāciju rezultātu tablo 2005“
apkopotajiem 2003. gada datiem līderpozīcijas ieņem
Zviedrija (3,95% no IKP) un Somija (3,48% no IKP) –
tās ir visprogresīvākās ES valstis inovāciju attīstības
ziņā. Latvija ar 0,39% no iekšzemes kopprodukta (IKP)
ieņem 23. vietu starp visām ES valstīm. Turklāt Latvijas
rādītājs pieckārt atpaliek no vidējā rādītāja visās ES
valstīs (t. i., 1,95% no IKP). Mūsu valsts pēc inovācijas
attīstības indeksa ieņem priekšpēdējo vietu ES valstu
vidū un tās atpalicība no ES vidējā līmeņa sasniedz
gandrīz 40 gadu. Latvijai nekavējoties jāizstrādā un
jārealizē aktīvā politika inovācijas jomā, lai mainītu šo
situāciju.
Pozitīvi jāvērtē fakts, ka inovācija bija un arī būs viena
no galvenajām prioritātēm ES struktūrfondu sadalē no
2007. līdz 2013. gadam. Tomēr inovācijas finansēšanas
iniciatīvu loks joprojām ir samērā šaurs. Latvijā jāattīsta
specializētie inovācijas finansēšanas avoti – riska
kapitāls, “sēklas” kapitāls, “biznesa eņģeļi”, inovācijas,
garantiju un grantu fondi.
Saistībā ar Lisabonas stratēģijas mērķi palielināt
R&D finansēšanu pozitīvi jāvērtē Zinātniskās darbības
likumā ietvertā norma, ka ikgadējam finansējuma pieau-
gumam zinātniskajai darbībai jāveido vismaz 0,15% no
IKP, līdz tas sasniegs 1% no IKP. Zinātniskās darbības
likums paredz arī, ka pētniecības finansējumam no
11
 valsts un privātiem līdzekļiem līdz 2010. gadam
jāsasniedz 3% no IKP. Latvijas nacionālajā Lisabonas
programmā 2005.–2008. gadam rakstīts, ka kopē-
jam R&D finansējumam 2008. gadā jāveido 1,1%,
2010. gadā – 1,5% no IKP. Tātad atklājas zināma
nekonsekvence un sistēmiskas pieejas trūkums valsts
politikā. Acīmredzot to var izskaidrot šādi: Zinātniskās
darbības likumā ir skaidri definēts, kā valsts izpildīs
savu mērķa daļu – investēt zinātnē 1% no IKP, toties
joprojām nav pilnībā skaidri redzami mehānismi, kā
veicināt uzņēmēju investīcijas pētniecībā.
Kā veicināt uzņēmumu
investīcijas inovācijā?
Eiropas Komisija uzskata, ka viens no pamatveidiem,
kā veicināt uzņēmumu investīcijas inovācijā, ir fiskālās
iniciatīvas. Nodokļu iniciatīvas ļauj uzņēmumiem
samazināt budžetā maksājamo nodokļu summas un
līdz ar to arī izmaksas, kas saistītas ar investīcijām
inovatīvajā darbībā.
Šajā sakarā pozitīvi jāvērtē 2005. gada 20. oktobrī
Saeimā pieņemtie grozījumi likuma “Par uzņēmumu
ienākuma nodokli” 13. pantā, kas paredz paātrinātas
amortizācijas mehānisma izveidi jaunām ražošanas
tehnoloģiskajām iekārtām. Tomēr šādu iniciatīvu ir
par maz, lai būtiski mainītu situāciju. Balstoties uz
sistēmisku pieeju un ņemot vērā ES valstu labo praksi
un valsts budžeta iespējas, Latvijai jāizveido fiskālo
stimulu pakete inovācijas veicējiem.
Fiskālo stimulu paplašināšana nevar būt atrauta no
pārējiem inovācijas politikas aspektiem. Inovatīvās
uzņēmējdarbības lēno attīstību Latvijā izskaidro
šādu problēmu komplekss: nepietiekams inovāciju
finansējums no valsts un uzņēmēju puses, neefektīvā
finansējuma sadales sistēma, izpratnes trūkums par
inovāciju būtību uzņēmēju vidū, izglītības sistēmas
neatbilstība ilgtspējīgas ekonomikas attīstības
prasībām, nesakārtotā reglamentējošā likumdošana,
tradicionālo finansēšanas avotu pieejamības
problēmas inovatīvo projektu realizēšanai, specializēto
finansēšanas shēmu iedarbināšanas grūtības, vāji
attīstītā inovācijas sistēma, sistēmiskās pieejas
trūkums inovācijas politikā u. c.
12
Visvairāk traucē sadarbības
trūkums
Īpaša uzmanība jāpievērš tādai problēmai kā
sadarbības trūkums starp izglītību, zinātni un biznesu.
Patlaban katrs sektors pilda savus lokālos uzdevu-
mus, kas nav savstarpēji koordinēti un nav pakārtoti
valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas mērķa
sasniegšanai. Daļēji to var izskaidrot ar izpratnes
trūkumu par inovācijas būtību uzņēmēju vidū. Tāpēc
inovācijas atbalsta institūcijām Latvijā jāveic aktīva
informatīvi izglītojošā kampaņa uzņēmēju vidū. Tik-
pat svarīgi, lai arī topošajiem speciālistiem (studen-
tiem) būtu izpratne par šiem jautājumiem. Latvijas
augstskolām jāveido speciālie studiju kursi, kā arī
jāpiedāvā īslaicīgie kursi par inovatīvo uzņēmējdarbību
vietējiem uzņēmējiem.
Tādai mazai valstij kā Latvija ir svarīgi izvēlēties
prioritārās nozares inovācijas attīstībai. Mēs nevaram
atļauties izkliedēt savas finanses un potenciālu pa
vairākām nozarēm. Patlaban ar Ministru kabineta
rīkojumu noteiktās prioritārās pētniecības sfēras ir
biomedicīna un organiskā sintēze, materiālzinātnes,
informācijas tehnoloģijas, meža zinātne un koksnes
tehnoloģijas. Prioritāšu noteikšana ir tikai viens no
nepieciešamajiem soļiem. Vissvarīgākā ir konsekven-
ta sistēmiskās pieejas realizēšana inovācijas politikā,
koordinējot visas aktivitātes un pakārtojot tās valsts
attīstības prioritāšu īstenošanai.
Iespaidīgais Latvijas zinātnes izgudrojumu saraksts un
tradīcijas liecina par to, ka Latvijas zinātnei ir potenciāls,
kas veido stabilu bāzi ideju komercializācijas attīstībai.
Primārais uzdevums ir atrisināt problēmu kompleksu,
kas traucē veiksmīgu inovācijas attīstību. Ilgtspējīgas,
uz zināšanām balstītas ekonomikas pilnveidi Latvijā
var nodrošināt, tikai apvienojot valsts, uzņēmēju un
zinātnes spēkus un stingri ievērojot sistēmisku pieeju
inovācijas politikā.
 Struktūrfondi un Lisabonas
stratēģija izaugsmei un
darbavietu palielināšanai
Guntars Mihailovs, “Eirokonsultants”
Atbilstoši vispārējās regulas projektam par
struktūrfondiem un Kohēzijas fondu (COM
2004/492 final) nākamā perioda (2007–2013)
programmēšanu piedāvā īstenot trijos līmeņos,
kurus atspoguļo Kopienas stratēģiskās vadlīnijas,
dalībvalstu stratēģija (Nacionālais stratēģiskais
ietvardokuments) un dalībvalstu operacionālās
programmas.
Eiropas Kopienas stratēģiskās vadlīnijas ir Kopie-
nas līmeņa stratēģiskais dokuments, kas nosaka
vispārējo ietvaru Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda investīcijām 2007.–2013. gada
periodā. Šīs vadlīnijas ir arī atsauces dokuments, ko
dalībvalstis izmanto, gatavojot savus nacionālos ES
fondu plānošanas dokumentus 2007.–2013. gadam.
Eiropas Komisija apstiprināja Kopienas stratēģiskās
vadlīnijas1 2005. gada 7. jūlijā, un tajās par galveno
mērķi ir izvirzīta labāka sasaiste starp kohēzijas poli-
tiku un ES kopējās konkurētspējas politiku (Lisabonas
stratēģiju).
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, būtiski ir radīt labvēlīgu vidi uzņēmējiem:
samazināt kārtējās izmaksas un vienkāršot administratīvās procedūras
(COM 2005/0299)
1
Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments
2007.–2013. gadam ir nacionālā līmeņa galvenais
struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas doku-
ments, kas nodrošina kohēzijas politikas sasaisti ar
nacionālajām prioritātēm un pamato šo prioritāšu
izvēli, nosaka kopējo ES struktūrfondu un Kohēzijas
fonda apguves stratēģiju un nodrošina koordināciju
starp fondiem un operacionālajām programmām.
Ietvardokuments sastāv no divām pamatdaļām. Tās ir:
stratēģiskā daļa, kas pamato prioritāšu izvēli;
operacionālā daļa, kas apraksta ieviešanas/
koordinācijas mehānismus un operacionālo pro-
grammu skaitu.
Latvijā Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments
tika plānots, ņemot vērā Nacionālo attīstības plānu,
par kura izstrādi atbild Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrija, un Latvijas nacionālo Lisa-
bonas programmu, par kuras izstrādi atbildīga Eko-
nomikas ministrija. Ietvardokumenta izstrādi Latvijā
No ES portāla arhīva www.eu.int
13
 koordinē Finanšu ministrija. Nacionālo stratēģisko
ietvardokumentu sagatavo Latvija, bet apstiprina
Eiropas Komisija. Latvijā jau ir izstrādāts Nacionālā
stratēģiskā ietvardokumenta projekts, kas 2006. gada
31. janvārī apstiprināts Ministru kabinetā. 2006. gada
februārī un martā notika Latvijas sarunas ar Eiropas
Komisiju par Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta
projektu. 2006. gada aprīlī stratēģiskais ietvardoku-
ments tiks atkārtoti izskatīts Ministru kabinetā.
Vispārējās regulas projekts par struktūrfondiem un
Kohēzijas fondu nosaka to, ka ikkatram fondam ir sava
operacionālā programma, turklāt noteikti ir atsevišķas
operacionālās programmas Eiropas Sociālajam fon-
dam (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fondam
(ERAF), taču ERAF un Kohēzijas fondam var būt arī
vienota operacionālā programma.
Katrā operacionālajā programmā ietverta situācijas
analīze, prioritāšu izvēles pamatojums, sasniedzamo
mērķu kvantifikācija, finanšu plāns (t. sk. provizoriskais
finansējuma sadalījums atbilstoši atbalsta jomām),
struktūrinstrumentu, Eiropas Lauksaimniecības fon-
da lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda
darbības koordinācijas nodrošināšana, operacionālās
programmas ieviešanas nosacījumi.
Operacionālās programmas sagatavo Latvija, bet
apstiprina Eiropas Komisija. Pašlaik ministrijas ir
iesniegušas Finanšu ministrijai precizētus operacionālo
programmu pasākumu priekšlikumus, un drīzumā
konsolidētās operacionālo programmu versijas tiks
nodotas publiskajai apspriedei.
Struktūrfondu saistība ar
Lisabonas stratēģiju
Finanšu perspektīva
2007–2013
Finanšu perspektīva ir ES daudzgadu budžeta
plānošanas mehānisms, kas nosaka ES budžeta
ieņēmumu struktūru un griestus, maksimālo izdevu-
mu apjomu un struktūru, kā arī ikgadējā ES budžeta
apmēru. Finanšu perspektīvas projektu piedāvā Eiro-
pas Komisija. To izskata un saskaņo dalībvalstis Minis-
tru Padomes ietvaros. Finanšu perspektīva dalībvalstīm
jāpieņem vienbalsīgi. Pēc tam finanšu perspektīvu izs-
kata un akceptē Eiropas Parlamentā. Eiropas Komisija
ir atbildīga par finanšu perspektīvas realizēšanu, tās
darbību uzrauga Revīzijas palāta un Eiropas Parla-
ments.
2004. gada 10. februārī Eiropas Komisija nāca klajā
ar paziņojumu “Veidojot kopīgu nākotni: paplašinātās
Savienības finanšu un politiskais pārskats 2007.–
2013. gadam“. Šis paziņojums bija vispārīgs, piedā-
vājot skatījumu uz ES prioritārajiem darbības virzie-
niem minētajam laika posmam un tiem piešķiramo
finansējumu. Eiropas Komisija šajā dokumentā iezīmē
trīs galvenās ilgtermiņa politiskās prioritātes. Tās ir:
ilgtspējīga attīstība, kurā ietverta Lisabonas stratēģijā
izvirzīto mērķu sasniegšana, un ilgtspējīgas izaugsmes
nodrošināšana, ES iedzīvotāju interešu aizstāvība un
ES lomas pasaulē nostiprināšana.
14
Eiropas Komisija ierosināja veidot
piecas budžeta kategorijas:
1. kategorija “Ilgtspējīga izaugsme“, kas tiek
sadalīta šādās apakškategorijās:
1a. apakškategorija “Konkurētspēja izaug-
smei un attīstībai“;
1b. apakškategorija “Kohēzija izaugsmei un
attīstībai“;
2. kategorija “Dabisko resursu saglabāšana un
vadība“ (ietverot lauksaimniecības, zivsaim-
niecības un vides jautājumus);
3. kategorija “Brīvību, drošību un tiesiskumu
ietveroša pilsonība“;
4. kategorija “ES loma pasaulē“;
5. kategorija “Administratīvie izdevumi“.
2005. gada 17. decembrī Eiropadomē dalīb-
valstu valdībām izdevās vienoties par ES finanšu
perspektīvu 2007.–2013. gadam. Vienošanās
paredz, ka kopējais finanšu perspektīvas saistību
apropriāciju apjoms ir 862,4 miljardi EUR jeb
1,045% no ES KNI (kopējā nacionālā ienākuma).
ES fondiem novirzāmo līdzekļu apjoms ir 308,1
miljards EUR jeb 0,37% no ES KNI. Pēc Eiro-
padomes vienošanās par finanšu perspektīvu
vēl jāpanāk arī nolīgums starp Eiropas Komisiju,
Eiropas Parlamentu un ES Ministru Padomi.
Eiropadomes vienošanās paredz ES budžetu
2007.–2013. gadam sadalīt atbilstoši Eiropas
Komisijas ierosinātajām sadaļām.
Finanšu perspektīvas pirmās kategorijas nosau-
kumi ir pilnībā pielāgoti Lisabonas stratēģijai.
Pirmajai kategorijai “Ilgtspējīga izaugsme“
šajā septiņu gadu periodā paredzēti izdevumi
380 miljardi EUR.
Ilgtspējīgas izaugsmes
a) apakškategorijai “Konkurētspēja izaugs-
mei un attīstībai“ paredzēti izdevumi
72 miljardi EUR,
b) apakškategorijai “Kohēzija izaugsmei un
attīstībai“ paredzēti izdevumi 308 miljardi
EUR.
c) Apakškategorijā “Konkurētspēja izaugs-
mei un attīstībai“ finansējums paredzēts
Kopienas līmeņa aktivitātēm, kas papildinās
dalībvalstu nacionālo programmu ieguldī-
jumu Lisabonas mērķu sasniegšanā. Fi-
nansējums tiks sadalīts piecām plašām
prioritātēm: pētījumiem un tehnoloģiskajai
attīstībai (finansējuma lielākā daļa), Trans-
eiropas tīkliem, izglītībai un mācībām,
konkurētspējas veicināšanai pilnībā integrētā
iekšējā tirgū un sociālajai politikai. Savukārt
apakškategorija “Kohēzija izaugsmei un
attīstībai“ pēc būtības ir struktūrfondu un
Kohēzijas fonda kopējais finansējums, kas
lielā mērā arī paredzēts Lisabonas mērķu
sasniegšanai.
 Kopienas struktūrfondu izmantošanas
stratēģiskās vadlīnijas
Eiropas Komisijas ziņojums par Eiropas Kopienas
stratēģiskajām vadlīnijām, kas apraksta struktūrfondu
prioritātes 2007.–2013. gadam, piedāvā koncentrēties
uz trijām prioritātēm:
1) padarīt ES un tās reģionus par pievilcīgāku
vietu investīcijām un darbam;
2) uzlabot izaugsmei nepieciešamās zināšanas
un inovācijas;
3) radīt vairāk un labākas darbavietas.
Šīs trīs prioritātes ir saskaņotas ar atjaunotās Lisabo-
nas stratēģijas mērķiem. Lai padarītu ES un tās reģionus
par pievilcīgāku vietu investīcijām un darbam, Eiropas
Komisija ierosināja paplašināt un uzlabot transporta
infrastruktūru, stiprināt vides aizsardzības un izaugsmes
saskanību, samazināt Eiropas intensīvo tradicionālo
enerģijas avotu izmantošanu. Lai uzlabotu izaugsmei
nepieciešamās zināšanas un inovācijas, stratēģiskajās
vadlīnijas ierosināts palielināt investīcijas pētniecībā
un tehnoloģiju attīstībā, veicināt visaptverošas
informācijas sabiedrības izveidi, uzlabot finanšu līdzekļu
pieejamību. Vairāk un labākām darbavietām plānots
piesaistīt un saglabāt vairāk cilvēku nodarbinātībā un
modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, uzlabot
darbinieku un uzņēmumu pielāgošanās spēju un darba
tirgus elastību, palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā
ar labākas izglītības un prasmju nodrošināšanu,
uzlabot administratīvo kapacitāti, investēt darbaspēka
veselības aizsardzībā.
Latvijas nacionālā Lisabonas
programma 2005.–2008. gadam
Nacionālā Lisabonas programma nosaka piecus
būtiskākos ekonomiskās politikas pamatvirzienus Lisa-
bonas mērķu sasniegšanai Latvijā. Tā ir:
makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana;
zināšanu un inovāciju stimulēšana;
investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas
vides veidošana;
nodarbinātības veicināšana;
izglītības un prasmju uzlabošana.
Nacionālajā Lisabonas programmā plānotie pasā-
kumi ir iedalīti trijās lielās grupās:
makroekonomikas politika izaugsmes un dar-
bavietu nodrošināšanai;
mikroekonomikas reformas;
nodarbinātības politikas pamatnostādnes.
Makroekonomikas politikas un mikroekonomikas re-
formu pasākumi atbilst atjaunotajā Lisabonas stratēģijā
paredzētās izaugsmes veicināšanai, bet nodarbinātības
politikas pamatnostādnes – vairāk un labāku darbavie-
tu radīšanai. Makroekonomikas politikas jomā Latvija
plāno ievērot Māstrihtas fiskālo kritēriju un nodrošināt
budžeta izmantojuma efektivitāti, kā arī sadarbībā ar
Latvijas Banku nodrošināt sekmīgu pievienošanos
eirozonai, kas pēc būtības atbilst Eiropas Komisijas
apgalvojumam, ka Lisabonas stratēģijas panākumu
stūrakmens ir stabila makroekonomiskā vide.
Īstenojot mikroekonomikas reformas, plānots efek-
tīvāk ieguldīt valsts līdzekļus pētniecībā un attīstībā,
sekmēt Latvijas zinātnes līdzdalību starptautiska-
jos sadarbības projektos, uzlabot inovāciju atbalsta
struktūras un valsts atbalsta programmas, sekmēt
pētniecības, izglītības un privātā sektora sadarbību,
atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veicināt
jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, sekmēt plašu
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantoju-
mu valsts un pašvaldību dienestos, MVU un mājsaim-
niecībās, veicināt platjoslas tīkla izvietošanu, lai attīstītu
zināšanu ekonomiku. Iekšējā tirgus jomā Latvija plāno
apzināt un novērst administratīvos ierobežojumus, kas
kavē brīvu pakalpojumu apriti, un efektīvi piemērot
ES publiskā iepirkuma noteikumus. Uzņēmējdarbības
vides un reģionālās attīstības jomā Latvija plāno uzturēt
valdības/uzņēmēju dialogu, samazināt administratīvo
slogu, veicināt pašvaldību attīstību un nodrošināt to
kapacitātes celšanos. Transporta jomā Latvija plāno
attīstīt starptautisko transporta koridoru kvalitāti,
nodrošināt valsts autoceļu tīkla stāvokļa uzlabošanos,
paaugstināt ceļu segumu un tiltu nestspēju atbilstoši
ES prasībām, uzlabot satiksmes drošību.
Vairāk un labākām darbavietām Latvija plāno sa-
gatavot jauniešus darba tirgum, informēt un izglītot
sabiedrību par dzimuma līdztiesību darba tirgū, atbalstīt
personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanu
darba tirgū, iesaistīt pirmspensijas vecuma cilvēkus
darba tirgū, uzlabot un dažādot aktīvos nodarbinātības
un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus,
attīstīt sociālo pakalpojumu sistēmu, izveidot dar-
ba tirgus ilgtermiņa prognozēšanas sistēmu, veikt
pētījumus par darba tirgu un darbaspēka ģeogrāfisko
mobilitāti, stiprināt nodarbinātības partnerības un
sociālo dialogu nozaru un uzņēmumu līmenī, pilnvei-
dot sistēmu darba drošībai un veselības aizsardzībai
darbā, samazināt nedeklarēto nodarbinātību, novērst
darba drošības nepilnības, veicināt uzņēmējdarbības
sākšanu un ģeogrāfisko mobilitāti vāji attīstītos reģio-
nos, modernizēt profesionālās izglītības iestāžu mate-
riāli tehnisko nodrošinājumu, palielināt augstākās
izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, piln-
veidot mūžizglītības sistēmu, pilnveidot mācību pro-
grammas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, izveidot
profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas
sistēmu, palielināt studentu mobilitātes iespējas, no-
drošināt kvalitatīvas pedagogu tālākizglītošanās ie-
spējas, nodrošināt visaptverošus profesionālās orien-
tācijas pakalpojumus, piemērot izglītības pakalpojumus
sociāli atstumtajām iedzīvotāju grupām.
Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvie-
nībā Eurochambres tika veikta aptauja 25 ES dalībval-
stu tirdzniecības un rūpniecības kamerās. Aptaujā
organizācijām bija jāsniedz vērtējums par savas valsts
nacionālo Lisabonas stratēģiju no uzņēmējdarbības
viedokļa. Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzska-
ta, ka nacionālie plāni panāks tikai viduvējus uzlaboju-
mus un nenesīs nekādas radikālas pārmaiņas: 80%
aptaujāto tirdzniecības un rūpniecības kameru domā,
ka nacionālie plāni to valstī nesīs niecīgus uzlaboju-
mus ekonomikas izaugsmē, 12% pieļauj, ka situācija
uzlabosies, savukārt 8% ir pārliecināti, ka nekas ne-
mainīsies. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
15
 (LTRK) aptaujā norādījusi, ka Latvijas nacionālā Lisabo-
nas stratēģija nodrošinās makroekonomisko stabilitāti
valstī. Ir sagaidāms ekonomisko rādītāju uzlabojums, kā
arī iekšējā tirgus paplašināšanās, tomēr LTRK prognozē
tikai nelielas pārmaiņas. LTRK uzskata, ka nacionālais
plāns Lisabonas stratēģijas īstenošanai, iespējams,
veicinās ieguldījumu cilvēkresursos, tomēr tajā nav
vērojama vēlme padarīt darba tirgu elastīgāku.
Latvijas Nacionālais stratēģiskais
ietvardokuments un operacionālās
programmas
Saskaņā ar 2005. gada decembra Eiropadomes
vienošanos par finanšu perspektīvu 2007.–2013. ga-
dam Latvija kohēzijas politikai no ES saņems aptuveni
4,5 miljardus EUR. Latvijas Republikas Finanšu minist-
rija ir aprēķinājusi, ka ES finansējums 2007.–2013. ga-
da periodā, kas lielākā vai mazākā mērā aptvers visas
tautsaimniecības nozares, sasniegs ap 730 EUR uz
iedzīvotāju. Lai saņemtu šo naudu, Latvijai jāsagatavo
un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju ES fondu apguves
stratēģija jeb Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments
un rīcības plāni jeb operacionālās programmas.
Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta projektā no-
teikts, ka visvairāk struktūrfondu un Kohēzijas fonda
investīciju 2007.–2013. gadam jāiegulda pasākumos,
kas attīsta zināšanas kā galveno izaugsmes resursu un
veido labvēlīgus dzīves apstākļus cilvēkam kā šī resur-
sa turētājam. Lai sasniegtu šo mērķi, struktūrfondu un
Kohēzijas fonda investīcijas tiek plānotas atbilstoši
trijām tematiskajām asīm:
1) cilvēku resursu attīstība un efektīva izmantošana;
2) konkurētspējas palielināšana un virzība uz zinā-
šanu ietilpīgu ekonomiku;
3) sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras uzla-
bojumi kā priekšnoteikums līdzsvarotai valsts un
tās teritorijas attīstībai.
Ir noteiktas horizontālās prioritātes: līdzsvarota teri-
torijas attīstība, makroekonomiskā stabilitāte, vienādas
iespējas, ilgtspējīga attīstība, informācijas sabiedrība.
Latvijas Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments
pašlaik paredz aptuveni 62% no kopējā struktūrfondu
līdzekļu apjoma ieguldīt izglītības, zinātnes un uzņē-
mumu konkurētspējas veicināšanas atbalstā. Latvi-
jas Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta mērķu
sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzek-
ļus plānots vadīt ar trīs operacionālo programmu palī-
dzību:
1) “Cilvēkresursi un nodarbinātība“, Eiropas So-
ciālā fonda operacionālā programma (10% no
kopējā Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta
finansējuma);
2) “Uzņēmējdarbība un inovācijas“, Eiropas Reģio-
nālās attīstības fonda operacionālā programma
(20% no kopējā Nacionālā stratēģiskā ietvardo-
kumenta finansējuma);
3) “Infrastruktūra un pakalpojumi“, Eiropas Re-
ģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda
operacionālā programma (70% no kopējā Na-
cionālā stratēģiskā ietvardokumenta finansē-
juma).
16
Eiropas Sociālā fonda operacionālā programma
atbalstīs aktivitātes, kas vērstas uz pilnas nodar-
binātības sasniegšanu un darbaspēka produktivitātes
paaugstināšanu, sociālo vienotību un sociālās atstum-
tības novēršanu, sociālā dialoga un sociālo partneru
stiprināšanu, kā arī uz izglītības un mācību pieejamības
nodrošināšanu visos līmeņos. Eiropas Reģionālās at-
tīstības fonda operacionālajā programmā atbalsts
tiks sniegts zinātnes, inovācijas un uzņēmējdarbības
attīstībai, pētniecības un attīstības un tehnoloģijas
pārneses veicināšanai, pētniecības un attīstības
un zinātnes infrastruktūras veicināšanai, izmantoja-
mo pētījumu sekmēšanai, sadarbības veicināšanai
starp uzņēmējiem un zinātniekiem; jaunu uzņēmumu
veidošanai, kā arī lai atvieglotu pieeju finanšu resursiem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fon-
da operacionālā programma atbalstīs ieguldījumus
publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes un
pieejamības uzlabošanā, līdzfinansējot ieguldījumus
transporta, vides, informācijas un komunikāciju tehno-
loģiju, kultūras un tūrisma, kā arī izglītības un sociālajā
infrastruktūrā.
Struktūrfondi 2007.–2013. gadam būs viens no
būtiskākajiem instrumentiem, kas veicinās Lisabo-
nas stratēģijas ieviešanu, tomēr nedz struktūrfondu
plānošanas dokumentos, nedz arī Lisabonas stratēģijā
nav atrodams novērtējums par precīzu struktūrfondu
ieguldījumu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā,
piemēram, kāds būs fondu ieguldījums bezdarba
samazināšanā vai IKP izaugsmes palielināšanā. Lisa-
bonas stratēģijas un struktūrfondu plānošanas doku-
menti ir sasaistīti prioritāšu līmenī, taču trūkst konkrētu
skaitļu par finansējuma sadalījumu pa aktivitātēm.
Iespējams, ka tas saistīts ar vēl nepanākto galējo
vienošanos par finanšu perspektīvu un ar to, ka daudzi
struktūrfondu plānošanas dokumenti 2007.–2013. ga-
dam vēl ir sagatavošanas stadijā. Mūsu nacionālajā
Lisabonas stratēģijā nav norādīts, cik lielu finansējumu
Latvija plāno ieguldīt šo mērķu sasniegšanai no valsts
budžeta.
Apzinoties, ka daudzi Lisabonas stratēģijā sākotnēji
izvirzītie mērķi netiks sasniegti, atjaunotajā Lisabo-
nas stratēģijā Eiropas Komisija mēģina pēc iespējas
izvairīties no konkrētiem skaitļiem un datumiem, kas
varētu kalpot par atskaites punktu sasniegto mērķu
izvērtēšanai.
Pozitīvi vērtējama Lisabonas mērķu sašaurināšana,
koncentrējoties uz lielāku un ilgstošāku izaugsmi
un darbavietu skaitu un kvalitātes palielināšanu.
Tomēr Lisabonas stratēģija joprojām ir pietiekami
plaša, lai tajā atrastos savstarpēji konfliktējoši mērķi.
Piemēram, saskaņā ar Phillips curve teoriju bezdarbs
ir cieši saistīts ar inflāciju – zems bezdarbs rada aug-
stu inflāciju un otrādi. Viens no Lisabonas mērķiem
ir ievērojami samazināt bezdarbu vai pat sasniegt
gandrīz pilnu nodarbinātību, un tas var atstāt nopiet-
nas sekas uz inflāciju, kas savukārt ir pretrunā ar Lisa-
bonas stratēģijā noteikto stabilo makroekonomisko
vidi. Lisabonas stratēģija ir pretrunīga arī tāpēc, ka
vienotā tirgus attīstība pati var būt pretrunā, piemēram,
ar nodarbinātības palielināšanu. Atjaunotā Lisabonas
stratēģija tomēr piedāvā pārāk daudz un plašu labumu
klāstu, no kura viena daļa ir tirgus orientēta, bet otra –
sociāli orientēta.
 Lisabonas stratēģijas attīstība,
plānošanas dokumenti
Guntars Mihailovs, “Eirokonsultants”
Mēs pazīstam Eiropas Savienību kā pārnacionālu
varu, kas ES saskaņā ar pamatlīgumos (Eiropas Ko-
pienas dibināšanas līgumā un Eiropas Savienības
izveides līgumā) noteiktajiem mērķiem, noteiktā
apjomā un kārtībā izdod dalībvalstīm, to juridiskām
un fiziskām personām saistošus juridiskos aktus.
ES Lisabonas stratēģija tiek ieviesta ar citu –
atklāto koordinācijas metodi. Šī metode fiksē ES
vadlīnijas un specifiskus termiņus noteiktu mērķu
sasniegšanai īsākā, vidējā un tālākā termiņā, kur
iespējams, nosaka kvantitatīvos vai kvalitatīvos
indikatorus un novērtējumus, salīdzinot ar la-
bākajiem sasniegumiem pasaulē. Novērtējumi
tiek piemēroti katras dalībvalsts specifiskām va-
jadzībām un konkrētiem sektoriem. ES vadlīnijas
tiek pārnestas uz nacionālo un reģionālo politiku,
izvirzot specifiskus mērķus un nosakot konkrētus
pasākumus, ņemot vērā nacionālās vai reģionālās
atšķirības. Tiek veikts periodisks monitorings,
vērtējums un vienots pārskats, kas kalpo kā
savstarpējais izglītošanās process. Balstoties uz
periodisko izvērtējumu, konkrētie rīcības plāni tiek
koriģēti. Atklātās koordinācijas metodes pieeja
ir decentralizēta, rēķinoties ar subsidiaritātes
principu (lēmumi jāpieņem pēc iespējas tuvāk
iedzīvotājiem).
Ņemot vērā nepietiekamo progresu Lisabonas
mērķu sasniegšanā, ko ietekmēja vājā dalībvalstu
piepūle (pēc būtības Lisabonas stratēģija ir atkarīga no
pašu dalībvalstu vēlmes to ieviest) un arī 2004. gada
paplašināšanās, kad ES pievienojās 10 jaunas, ekono-
miski vājāk attīstītas dalībvalstis, Lisabonas stratēģija
tika atjaunota. Tā sākās ar 2004. gada 3. novembrī
publicēto Vima Koka vadībā izstrādāto augsta līmeņa
darba grupas ziņojumu “Pieņemot izaicinājumu: Lisa-
bonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai”, kurā
secināts, ka progress Lisabonas stratēģijas mērķu
sasniegšanā nav bijis pietiekams. Lai realizētu Lisa-
bonas stratēģijas mērķus, darba grupa rekomendēja
sašaurināt šo mērķu loku, turpmāk koncentrējoties uz
svarīgāko – ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību.
ES dalībvalstu valdības tika aicinātas uz aktīvāku rīcību
Lisabonas stratēģijas ieviešanā, izstrādājot nacionālās
programmas strukturālajām reformām.
2005. gada 2. februārī Eiropas Komisija publicēja
ziņojumu “Strādājot kopā izaugsmei un nodarbinātībai –
Lisabonas stratēģijas atsākšana”, kurā norādīja, ka Lisa-
bonas stratēģijas efektīvai īstenošanai nepieciešama
skaidra pienākumu sadale starp ES dalībvalstīm un ES
institūcijām. Balstoties uz V. Koka augsta līmeņa darba
grupas un Eiropas Komisijas ziņojumiem, 2005. gada
22.–23. marta Eiropadomē notika Lisabonas stratēģi-
jas vidusposma izvērtēšana. Eiropadome secināja, ka,
lai uzlabotu stratēģijas īstenošanu, jākoncentrējas uz
prioritātēm – izaugsmi un nodarbinātību. Dalībvalstis un
ES institūcijas tika aicinātas aktīvi rīkoties, lai veicinātu
zināšanas un inovāciju, radītu darbam un investīcijām
pievilcīgu vidi, sekmētu nodarbinātību.
Lai uzlabotu Lisabonas stratēģijas vadību, Eiropado-
me pieņēma lēmumu sākt jaunu stratēģijas vadības
ciklu. Tas paredz, ka, balstoties uz Eiropas Komisijas
izstrādātām un Eiropadomes apstiprinātām integrē-
tajām pamatnostādnēm, tiek radīti rīcības plāni na-
cionālajā un ES līmenī trīs gadu ciklam. Lai īstenotu
Eiropadomes lēmumu, 2005. gada 12. aprīlī Eiropas
Komisija publicēja integrētās pamatnostādnes izaug-
smei un nodarbinātībai 2005.–2008. gadam, kas tika
apstiprinātas 2005. gada 16.–17. jūnija Eiropadomē.
Balstoties uz 24 integrētajām pamatnostādnēm, kat-
rai ES dalībvalstij bija jāsagatavo un Eiropas Komisijai
2005. gada oktobrī jāiesniedz nacionālā Lisabonas
programma, kas sastāv no makro un mikroekonomi-
kas, kā arī nodarbinātības daļas un aptver visu pa-
sākumu loku, ko valsts paredzējusi veikt integrētajās
pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai. Eiropas
Komisija sagatavoja ES līmeņa Lisabonas programmu,
kurā uzskaitīti pasākumi, kas Lisabonas stratēģijas
mērķu sasniegšanai tiks veikti Kopienas līmenī.
2006. gada sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar
progresa ziņojumu par nacionālajām programmām.
Dalībvalstīm katru gadu līdz rudenim būs jāiesniedz at-
skaite par paveikto nacionālo programmu īstenošanā.
2008. gada sākumā Eiropas Komisija prezentēs ziņo-
jumu par trīs gadu laikā paveikto, pēc tam Eiropadome
apstiprinās jaunās pamatnostādnes nākamajam trīs
gadu periodam.
Atjaunotajā Lisabonas stratēģijā Eiropas Komisija
atzīst, ka 2000. gadā izvirzītie mērķi tiks sasniegti
tikai daļēji un tas nav saistīts ar ekonomiskajiem
apstākļiem vien, bet arī ar pārslogoto, slikti koordinēto
politisko darba kārtību. Tomēr Eiropas Komisija
norāda, ka nevajadzētu atteikties no 2000. gadā
izvirzītajiem mērķiem. Vērtējot ekonomiskos rādītājus,
Eiropas Komisija atzīst, ka saskaņā ar pašreizējām
tendencēm Eiropas ekonomiskā izaugsme nākamajās
desmitgadēs samazināsies uz pusi un pieaugs tikai
par 1% gadā.2 Turklāt Eiropas konkurentu (piemēram,
ASV un Japānas) produktivitāte ir pieaugusi straujāk
un viņi ir vairāk investējuši pētniecībā un attīstībā.
Atjaunotajā Lisabonas stratēģijā Eiropas Komisija
ierosina koncentrēties uz pamatuzdevumiem – īstenot
lielāku un ilgstošu izaugsmi un palielināt dar-
17
 bavietu skaitu un kvalitāti. Lai veidotu Eiropu par
pievilcīgu vietu investoriem un darbaspēkam, Eiropas
Komisija ierosina paplašināt un padziļināt iekšējo tirgu,
uzlabojot ES tiesību aktu ieviešanu, regulējošo vidi, lai-
kus un preventīvi piemērojot konkurences noteikumus,
veicinot atvērtu un konkurētspējīgu tirgu veidošanu
Eiropā un ārpus tās, paplašinot un uzlabojot Eiro-
pas infrastruktūru. Runājot par iekšējo tirgu, Eiropas
Komisija norāda, ka vienotā pakalpojumu tirgus iz-
veides pabeigšanai vidējā termiņā vajadzētu radīt IKP
pieaugumu par 0,6% un nodarbinātības līmeņa pieau-
gumu par 0,3%.
Būtiska loma atjaunotajā Lisabonas stratēģijā ir
paredzēta arī zināšanu un inovāciju veicināšanai. Eiro-
pas Komisija ierosina sekmēt investīcijas pētniecībā
un attīstībā, veicināt inovācijas un informācijas un
komunikāciju tehnoloģiju pielāgošanu un resursu
ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī veidot stabilu rūpniecisko
bāzi. Eiropas Komisija uzsver, ka, sasniedzot mērķi
līdz 2010. gadam 3% no IKP atvēlēt pētniecībai un
attīstībai, būtu iespējams par 1,7% paaugstināt IKP.
Atjaunotajā Lisabonas stratēģijā ir piedāvāts
uzlabot darba tirgus elastību, palielināt darbinieku un
uzņēmumu pielāgošanās spējas, vairāk investēt izglītībā
un mācībās, veidot mobilu darbaspēku, vienkāršot
kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu, samazināt jauniešu
bezdarbu, veidojot, piemēram, labākas arodmācību
programmas un veicinot stažēšanās iespējas. Lisa-
bonas stratēģijā plānots līdz 2010. gadam palielināt
nodarbinātību par vismaz 6 milj. darbavietu. Eiro-
pas Komisija norāda, ka panākumu stūrakmens ir
stabili makroekonomiskie nosacījumi un politikas.
Atjaunotajā Lisabona stratēģijā ir precīzi norādīts vi-
ens no galvenajiem sākotnējās Lisabonas stratēģijas
trūkumiem – tā ir vājā sadarbība un koordinācija, ko
lielā mērā plānots novērst, ieviešot nacionālās Lisabo-
nas programmas un valdības līmenī ieceļot īpašu par
Lisabonas programmu atbildīgo personu.
Katrai savienībai, organizācijai, partijai ir savi mērķi
un galvenā programma šo mērķu sasniegšanai. Inte-
resanti, ka sava programma bija arī, piemēram, Pa-
domju Savienības Komunistiskajai partijai (PSKP)1,
taču tās mērķi bieži bija nesasniedzami un deklaratīvi.
Savukārt Eiropas Savienībā viens no būtiskākajiem
stratēģiskajiem dokumentiem ir tā sauktā Lisabonas
stratēģija jeb ekonomiskās attīstības stratēģija, par
kuru ES valstu un valdību vadītāji vienojās 2000. gada
martā Lisabonā.
Lisabonas stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai
ES līdz 2010. gadam kļūtu par konkurētspējīgāko un
dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē,
kas attīstās ilgtspējīgi, radot vairāk labāku darba-
vietu un lielāku sociālo vienotību, kā arī nodrošinot
vides aizsardzību. Lisabonas stratēģijas mērķiem ir
pārsteidzoša līdzība ar vienu no PSKP programmām,
kas pieņemta XXVII kongresā 1986. gadā.1

Eiropas Nacionālā Nacionālais

Lisabonas
Komisijas Lisabonas attīstības
stratēģija
vadlīnijas programma plāns

Finanšu Kohēzijas Eiropas

perspektīva politikas Komisijas
2007–2013 daļa vadlīnijas

Nacionālais
stratēģiskais
ietvardokuments

Operacionālās programmas
(Nacionālās struktūrfondu
aktivitātes)

1
Šajā programmā norādīts, ka partijas galvenais uzdevums ir paātrināt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sociāli ekonomisko
attīstību, kam nepieciešami nopietni pārkārtojumi ekonomikā. Tāpēc PSKP uzsvēra, ka “būs jāveic krass pavērsiens uz ražošanas intensifikāciju,
katrs uzņēmums, katra nozare jāpārorientē uz ekonomikas attīstības kvalitatīvo faktoru pilnīgu izmantošanu. Jānodrošina pāreja uz visaugstāk
organizēto un visefektīvāko ekonomiku ar vispusīgi attīstītiem ražotājspēkiem un ražošanas attiecībām, labi noregulētu saimniecisko mehānismu.
Jau līdz 2000. gadam jāpanāk mūsu zemes (domāta PSRS – aut. piez.) ražošanas potenciāla divkāršošanās reizē ar tā kardinālu kvalitatīvu
atjaunināšanos”.
2
Eiropas Komisijas ziņojums “Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai, jauns posms Lisabonas stratēģijā” (COM 2005/24), 4. lpp.

18
 Jauno izglītošana ir
konkurētspējas atslēga
Inga Paparde,
“Neatkarīgā Rīta Avīze”,
speciāli Latvijai Eiropas Savienībā
“Ja mēs – Latvijas valsts ar savu politisko gri-
bu – nevēlamies būt gudri un attīstīti, investējot
zinātnē, neviens ar varu mūs nespiedīs to darīt, bet
arī nesadarbosies, jo neviens negrib kādu uzturēt
uz sava rēķina,” intervijā žurnālam “Latvija Eiropas
Savienībā” saka Ventspils Starptautiskā radioas-
tronomijas centra direktors, Ventspils Augstskolas
profesors Juris Žagars. Pēc viņa domām, Latvi-
jas konkurētspēju iespējams celt tikai, mācot un
izglītojot jaunus cilvēkus.
Valsts roka nav dāsna
Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs iz-
veidots pirms vienpadsmit gadiem, 1994. gada vasarā,
aizejošās armijas bāzes vietā, 30 km no Ventspils.
“Šie desmit gadi bija kā mēģinājums veikt pētījumus
radioastronomijā un nosargāt šo centru no turpmākās
nopostīšanas. Par nožēlu finansējums Latvijā fun-
damentālajai zinātnei visus šos gadus bijis niecīgs.
Pērn mums piešķirti 14 000 latu visai pētnieciskajai
darbībai kopumā, ieskaitot algas, nodokļus, koman-
dējumus, materiālus,” stāsta Juris Žagars.
Centrā strādā sešpadsmit zinātņu doktori. Uz vienu
zinātņu doktoru – mazāk par 1000 latu gadā (bruto),
ar šiem līdzekļiem nav iedomājams īstenot saprātīgu
attīstību. Tāpēc centrs ir nācis klajā ar priekšlikumu veikt
lietišķos kosmiskos pētījumus, jo, piesaistot investīcijas
tagad, pēc noteikta laika būs iespējams šo naudu atgūt
un centrs varēs pastāvēt ne tikai no zinātnes dotācijas,
bet arī no komercdarbības ienākumiem.
ES naudas piesaiste
Juris Žagars atzīst: “Pēdējā pusotra gada laikā, kopš
centrs ir Ventspils Augstskolas pārziņā, esam meklējuši
iespējas piesaistīt līdzekļus starta izrāvienam. Patlaban
šīs summas nav lielas un nav pat pietiekamas – esam
piesaistījuši 400 000 latu no Eiropas fondiem (konkrēti
no ERAF), kā arī no Izglītības un zinātnes ministrijas
un Aizsardzības ministrijas. Tādējādi esam atrisinājuši
sāpīgākos jautājumus – iegādājušies aparatūru un
No Jura Žagara personīgā arhīva
19
 veikuši minimālus remontdarbus. Taču jautājums par
algām un finansējumu zinātnei joprojām nav atrisināts.
Lai gan valstiski finansējums zinātnei pieaug, pamatā
tas iziet lielajām universitātēm. Ventspils centrs saņēmis
par 10 000 latu vairāk, tātad finansējums ir nedaudz
pieaudzis. Taču mums jāuztur zinātniska infrastruktūra
Kurzemes mežā, tur ir vajadzīga apsardze, jāmaksā par
apkuri, elektrību, sakariem, tāpēc zinātniskajai darbībai
sanāk mazāk. Ceram uz ERAF līdzekļiem, kur esam
iesnieguši projektu lietišķajiem pētījumiem.”
Cik līdzekļu būtu nepieciešami šāda centra
sakārtošanai? Aplēses liecina – būtu vajadzīgi aptuveni
divi miljoni latu. Nesen Izglītības un zinātnes ministrijā
prezentēti lielāki projekti, kas veikti par struktūrfondu
līdzekļiem. To apjoms lēšams uz 20–40 miljoniem
latu, no tiem 60% varētu izmantot infrastruktūras
sakārtošanai.
Pašiem savi satelīti
“Galvenais ir cilvēki, jo nav jēgas uzbūvēt lidmašīnu, ja
nav atbilstoši sagatavotu pilotu,” apgalvo Juris Žagars.
Uzsverot, ka prioritāte ir speciālistu sagatavošana,
profesors stāsta par Radioastronomijas centra
{ }
“Lietišķie kosmiskie pētījumi – tas nozīmē,
ka ar kosmiskām metodēm tiek vākta informācija
par Zemi, nevis par kosmosu.
Šī informācija ir vērtīga komercializējama prece.”
priekšlikumu – trīs satelītu, Zemes mākslīgo pavadoņu
palaišanu, kas būtu tiešs ieguldījums izglītībā. Pir-
mais satelīts ir iecerēts kā neliels izglītības satelīts. To
nevis nopirktu, bet gan projektētu un izgatavotu mūsu
pašu studenti. Studenti nodarbotos arī ar satelīta
novērošanu, vadību, kontroli, datu apmaiņu. Otrs
satelīts būtu tehnoloģiju demonstrāciju satelīts, bet
trešais – komercprojekts sadarbībā ar kādu uzņēmumu
un ārzemju partneriem. Ko šādi satelīti varētu dot stu-
dentu izglītībai?
“Cilvēki būs iemācījušies, ko nozīmē strādāt ar
modernajām tehnoloģijām. Pēc tam studentiem
nebūs obligāti jāstrādā tikai šajā jomā, viņi būs spējīgi
strādāt gan ar medicīnas, gan arī citām modernajām
tehnoloģijām. Apgūstot šīs zināšanas, pēc tam nav
problēmu iekārtoties darbā,” uzsver J. Žagars. Turklāt
šāds projekts būtu vērsts uz visas sabiedrības
izglītošanu – lai varētu parādīt mūsu sabiedrībai un
klientiem, ko mēs gūstam no satelītiem; ka tie ir ne ti-
kai bagātajām valstīm, piemēram, ASV, bet arī citām
valstīm, piemēram, Alžīrijai, Turcijai, Indijai, Brazīlijai.
Šajās valstīs cilvēki saprot, ka tūkstošiem satelītu
riņķo kosmosā, jo to darbība ir domāta konkrētiem
lietotājiem un dod taustāmu ekonomisku labumu. Gala
rezultāts ir informācija, kuras vērtība ir lielāka nekā
sākotnēji ieguldītie līdzekļi.
20
Iegriež trūkumi vispārējā
izglītībā
Juris Žagars atzīst, ka mūsu sabiedrībā šīs idejas ir
ļoti grūti realizējamas, jo piecpadsmit gadus Latvijas
skolās nav kārtīgi mācīta fizika, tāpēc cilvēki nespēj
to aptvert. “Lasot komentārus internetā, atklājas
patiešām bēdīgs skats,” bilst profesors. “Ne velti ir
tāds teiciens – tev ir izvēles brīvība būt tik dumjam, cik
pats to vēlies.”
Modernajā pasaulē daudz kur izmanto informāciju
no satelītiem – ekoloģijā, lauksaimniecībā, mežu
apsaimniekošanā, tirgus situācijas analīzē, reģionālajā
plānošanā, mobilo sakaru pārklājuma veidošanā,
arheoloģijā, kartogrāfijā, ģeodēzijā. Vieglāk pat ir
nosaukt jomas, kur to neizmanto. Kur to dara Latvijā?
Satelīttelevīzijai un mazliet globālās pozicionēšanas
sistēmas nodrošināšanai. Nevienā Latvijas augstskolā,
izņemot Ventspili, nav studiju programmu ar šādu
tehnoloģiju ievirzi. Ventspils Augstskolā ir arī maģistru
studiju programma – satelītu informācijas datu
apstrādes sistēmas.
Prioritāte – studentu mācības
un infrastruktūra
Profesors Žagars ir pārliecināts, ka, tikai izglītojot
jauno paaudzi, ir iespējams celt Latvijas valsts kon-
kurētspēju. To nevar paaugstināt, kaut ko uzbū-
vējot. Tāpēc šogad centram ir divas prioritātes –
infrastruktūras sakārtošana un studentu mācības.
Kamēr šīs jomas nav sakārtotas, par nopietnu
pētniecību nevaram runāt.
Pašlaik centrā ir izveidotas divas zinātniskās grupas –
viena strādā radio interferometrijas (astrofizikas) jomā,
otra nodarbojas ar satelīta attēliem, apstrādi, analīzi.
“Kosmoss nav tā joma, kur var strādāt, izmācoties kaut
kādos kursos. Sekmīgi var darboties tikai tie, kuriem
ir nopietna akadēmiskā izglītība. Pirmie šādi izskolotie
cilvēki ar maģistra grādu būs nākamgad, un mums būs
jāpiedāvā viņiem konkurētspējīgs atalgojums, lai viņi
paliktu zinātnē,” saka Juris Žagars.
Ja ir visi priekšnoteikumi, lai varētu mācīt jaunus
cilvēkus, tas ir izdarāms pavisam pārskatāmā laika
periodā – tuvāko piecu gadu laikā. “Mums būtu
kvalificēti inženiertehniskie kadri, kas varēs strādāt
ne tikai šajā centrā Kurzemē, bet arī citur. Un šie
jaunie cilvēki spēj realizēt lietišķos zinātnes projek-
tus un komercprojektus, uz to pamata varētu veido-
ties fundamentālā pētniecība un tiktu nodrošināta
augstākās izglītības kvalitāte,” skaidro J. Žagars.
Starptautiskajai sadarbībai
“Lietišķie kosmiskie pētījumi – tas nozīmē, ka ar kos- jābūt līdzvērtīgai
miskām metodēm tiek vākta informācija par Zemi,
Pašlaik centrā strādā vienīgi Latvijas zinātnieki.
nevis par kosmosu. Un šī informācija ir vērtīga ko-
Sadarbība zinātnē ir traktējama ļoti dažādi. No vienas
mercializējama prece. Mēs varētu piedāvāt pakalpo-
puses, tie ir personiskie kontakti, otras puses – kopīgie
jumus, kādus patlaban pasaulē sniedz aģentūras un
pētījumi, kuriem nepieciešams finansējums, un tas
kompānijas, kas strādā ar satelītiem. Mēs varētu šos
zinātnē ir ļoti būtiski. Atbildot uz jautājumu par Latvi-
pakalpojumus par zemākām cenām un mūsu produkts
jas iespējām sadarboties un piesaistīt zinātniekus no
būtu konkurētspējīgāks tirgū. Mēs darītu to, ko dara
Krievijas un citām NVS valstīm, izmantojot šo valstu
arī citas Eiropas valstis, kuras kosmosa programmās
zinātnisko potenciālu, J. Žagars nevēlas izcelt ne vi-
ir pasludinājušas šīs prioritātes – satelīta attēlu izman-
enas konkrētas valsts zinātniekus, jo jāvērtē konkrēti
tošanu dažādās jomās, satelīta navigācijas attīstīšanu
priekšlikumi, iespējas, finanšu resursi.
un izmantošanu un satelīttelekomunikāciju sistēmas.”
“Ar Krievijas zinātniekiem ir bijusi sadarbība radio-
Profesora nosauktajās trijās jomās ir iespēja iziet
astronomijas jomā, bet ar niecīgu finansējumu – tikai
komerctirgū. Tomēr arī jāatzīst, ka šajā tirgū Latvija
dažiem tūkstošiem latu,” stāsta J. Žagars. “Mums ir
var paļauties tikai uz saviem spēkiem un savas valsts
sadarbība ar Ukrainu un kopā ar Latvijas Universitātes
politiķu atbalstu. “Esmu arī nedaudz nobažījies, ka, ja
Astronomijas institūtu piedalāmies projektā par
lūgsim citu zemju ekspertu viedokli, viņi var atbildēt –
bīstamo mazo planētu novērojumiem.” Sadarbības
mums jau tas ir, kāpēc jums to vajag – jūs taču to varat
trūkuma pamatā ir naudas problēma. NVS pēdējos
nopirkt no mums… Jā, nopirkt var visu! Tomēr runa ir
10–15 gadus valda lielas problēmas ar zinātnes
par jaunradītu vērtību. Tas Latvijai ir vajadzīgs,” saka
finansēšanu, līdz ar to aparatūra novecojusi, cilvēki no
J. Žagars. Pētniecība nav pilnībā komercializējama –
zinātnes ir aizgājuši, jaunā paaudze vairāk nodarbojas
valstij jārealizē sava izglītības un konkurētspējas
ar biznesu.
celšanas politika.
“Ko tas dod, ja Krievijai ir bijuši labi zinātnieki, bet
tagad nav nekādu resursu! Jāņem vērā arī politiski
Jārada darbavietas ierobežojumi un nosacījums, ka finansiālās shēmas
vienkāršāk īstenojamas ES virzienā,” saka profe-
ilgam laikam sors, piebilstot, ka jāvērtē individuāli, jo Latviju varētu
Līdz šim Ventspils Starptautiskais radioastronomi- interesēt arī sadarbība ar Kanādu, Indiju, kuras nav ES
jas centrs saņēmis finansējumu no ERAF. Ir iesniegts valstis.
pieteikums Eiropas Sociālajam fondam. “Eiropas Runājot par starpvalstu projektiem, J. Žagars uz-
struktūrfondi, izņemot Sociālo fondu, neparedz skata, ka Latvijai pašai jāvēlas attīstīties un ieguldīt
ilgtermiņa darbavietu radīšanu. Ja Eiropa iedod nau- naudu attīstībā: “Ja mēs – Latvijas valsts ar savu poli-
du kā jaunajai dalībvalstij un mēs to iztērējam, radot tisko gribu – negribam būt gudri un attīstīti, investēt
darbavietas, padomājiet, kas notiks tad, ja šī nauda zinātnē, neviens ar varu mūs nespiedīs to darīt, bet
beigsies, – cilvēkus atlaidīs no darba un viņiem par ES arī nesadarbosies, jo neviens negrib mūs uzturēt uz
nebūs labu domu. Ir ļoti pareizi, ka ES nauda nonāk sava rēķina. Ja ieguldīsim arī savu naudu, tad atradīsim
infrastruktūras sakārtošanai, jo šīs struktūras paliks arī, līdzvērtīgus partnerus. Sadarbībā jābūt partnerībai un
kad nauda būs beigusies. Latvijas valstij pašai jādomā līdzsvaram – ne tikai intelektuālajā, bet arī resursu ziņā.
par darbavietu radīšanu un izglītību, lai jaunradītajā Citādi tā ir kroplīga sadarbība, jo parasti noteikumos
infrastruktūrā strādātu izglītoti cilvēki, kas radītu pie- diktē stiprākais, šajā situācijā – tas, kurš dod naudu.”
vienoto vērtību. Diemžēl lielākā daļa sabiedrības ir
orientēta uz ātru peļņu,” – J. Žagars.
Pašlaik Latvijā ir ļoti maz privātfirmu, kas darbotos
jomā, kur pētījumus veic Ventspils Starptautiskais ra-
dioastronomijas centrs. Lielākoties tie ir uzņēmumi,
kas strādā ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā. “Mēs
redzam attīstības iespējas,” spriež J. Žagars. Lai tas
notiktu, jāattīsta cilvēkresursi. Kamēr nebūs cilvēku,
kas ieguvuši attiecīgo izglītību, tikmēr arī nebūs, kas
darbojas un veido šādas firmas.

21
 Latvijas inovācija Eiropas
kontekstā
Inga Ulnicāne,
LU Politikas zinātnes nodaļas lektore
Latvija inovācijas jomā atrodas pirmspēdējā vietā
Eiropas Savienībā (ES) un ES vidējo inovācijas
rādītāju sasniegšanai mums būs nepieciešami
gandrīz 40 gadi. Šie 2005. gada Eiropas inovācijas
rezultātu tablo (Scoreboard)1 dati pēdējos mēnešos
izskanējuši arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Šajā
rakstā vairāk par to, ko šie rezultāti nozīmē.
Kā mēra inovāciju?
Eiropas inovācijas rezultātu tablo valstis sarindo pēc
inovācijas indeksa. Saskaņā ar šo indeksu Latvija starp
ES dalībvalstīm atrodas pirmspēdējā – 24. vietā, aiz
sevis atstājot tikai Maltu. Lai izprastu šos rezultātus,
nedaudz jāiedziļinās, kā veidots šis indekss.
Uzreiz jāpiebilst, ka inovācija ir sarežģīts process,
ko nav viegli izmērīt, novērtēt un salīdzināt. Eiropas
inovācijas rezultātu tablo piedāvātais inovācijas indekss
2005. gadā ir veidots no 26 rādītājiem. Šie rādītāji ir
sadalīti piecās kategorijās, kas atklāj nozīmīgākās
inovāciju dimensijas:
1. Inovācijas priekšnoteikumu (drivers) kategori-
ja mēra inovāciju potenciāla strukturālos nosa-
cījumus: platjoslas pieslēguma līniju izplatību un
izglītības rādītājus (zinātnes un inženierzinātņu
studiju absolventu, kā arī augstākās un vidējās
izglītības absolventu īpatsvaru un līdzdalību
mūžizglītībā).
2. Zināšanu radīšanas kategorija vērtē valdības un
privātās investīcijas pētniecības un attīstības
aktivitātēs.
3. Inovācijas un uzņēmējdarbības kategorija analizē
inovāciju aktivitātes uzņēmējdarbības sektorā,
ņemot vērā tādus rādītājus kā mazo un vidējo
uzņēmumu (MVU) inovatīvās aktivitātes un sa-
darbība inovāciju jomā, inovāciju izdevumi, riska
kapitāla pieejamība, izdevumi informācijas un
komunikāciju tehnoloģijām (IKT) un citas (vadības,
organizatoriskās, dizaina utt.) pārmaiņas MVU.
4. Izmantošanas kategorija vērtē inovācijas rezultā-
tus, balstoties uz tādiem rādītājiem kā nodarbinātī-
ba augsto tehnoloģiju pakalpojumu jomā, augsto
tehnoloģiju produktu īpatsvars eksportā, jaunu
produktu pārdošanas apjomi un nodarbinātība vi-
dēji augsto un augsto tehnoloģiju ražošanā.
5. Intelektuālā īpašuma kategorija mēra inovācijas
rezultātus, ņemot vērā patentu, preču zīmju un
dizaina paraugu skaitu uz 1 miljonu iedzīvotāju.
22
Lai gan kopumā Latvija inovācijas indeksā starp
ES dalībvalstīm ieņem 24. vietu, tās sniegums
dažādās kategorijās ir visai atšķirīgs, parādot Latvi-
jas spēcīgās un vājās puses inovācijas jomā2 (skatīt
arī tabulu). Vislabākie rezultāti Latvijai ir inovācijas
un uzņēmējdarbības kategorijā, kur tā ieņem
13. vietu, galvenokārt tāpēc ka bijuši augsti izdevumi
informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kuriem
gan pēdējo gadu laikā ir tendence samazināties. Vi-
sai labus rezultātus Latvija sasniegusi arī inovācijas
priekšnoteikumu kategorijā, kur tā ieņem 16. vietu,
un Latvijas rezultāti tādos rādītājos kā jaunatnes
izglītība, līdzdalība mūžizglītībā un iedzīvotāju īpatsvars
ar augstāko izglītību atbilst vai ir tuvi ES vidējiem
rādītājiem. Taču zināšanu radīšanas, izmantošanas un
uzņēmējdarbības kategorijās Latvija ieņem attiecīgi 23.,
24. un 25. vietu. Kopumā viena no Latvijas lielākajām
problēmām ir uzņēmējdarbības sektora vājums, kas
izpaužas gan niecīgajos biznesa sektora izdevumos
pētniecībai un attīstībai, gan arī zemajā MVU līdzdalībā
inovatīvajās aktivitātēs.
Eiropas inovācijas rezultātu tablo Latviju ierindo
starp straujas izaugsmes valstīm, taču jāatceras, ka
dažos rādītājos (piemēram, triādes patentos3) ļoti
strauji izaugsmes tempi ir panākti, sākot no ļoti zema
līmeņa un joprojām atrodoties ļoti zemā līmenī.
Kāpēc nepieciešami 40 gadi?
Dažviet Latvijā ar neizpratni ir uztverts apgalvojums,
ka Latvijai Eiropas inovācijas līmeņa sasniegšanai
nepieciešami gandrīz 40 gadi. Ja jau Latvija piedzīvo
straujus ekonomiskās izaugsmes tempus, kāpēc
inovācijas jomā nosaukts tik ilgs laika posms?
Sākumā jāatgādina, ka šis aprēķins ir lineāra
ekstrapolācija, kas balstīta uz pašreizējo sniegumu un
izaugsmes tempiem. Protams, šādi aprēķini ilgam laika
posmam nav īpaši ticami, jo ilgtermiņā dažādi faktori
var mainīties. Tomēr tie ieskicē plaisu starp dažādu
valstu sniegumu un izaugsmes potenciālu. Saskaņā ar
2005. gada Eiropas inovācijas rezultātu tablo pašlaik
ES vislabāko sniegumu inovācijas jomā rāda Somija,
Zviedrija, Dānija un Vācija. Šo valstu sniegums ir kriet-
ni virs ES vidējā. Savukārt jaunajām dalībvalstīm un
arī daļai veco ES valstu ir nepieciešams krietns laiks,
lai sasniegtu ES vidējos rādītājus inovācijas jomā.
Ungārijai, Slovēnijai un Itālijai vēl ir nepieciešami aptu-
veni 10 gadi, savukārt Lietuvai, Portugālei, Čehijai un
Kiprai – ap 20 gadiem, Grieķijai vairāk nekā 40 gadu,
bet Maltai, Polijai un Slovākijai – vairāk nekā 50 gadu.
Daži Eiropas 2005. gada inovācijas rezultātu tablo rādītāji
Rādītājs ES 25 LV EE LT
Vieta ES inovācijas indeksā 24 13 19
Augstskolu beidzēji zinātnes un inženierzinātņu jomās uz 1000 12,2 8,6 8,8 16,3
iedzīvotājiem 20–29 gadu vecumā
Iedzīvotāji ar augstāko izglītību uz 100 iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā 21,9 20 31,4 25,2
Platjoslas līniju skaits uz 100 iedzīvotājiem 6,5 1,5 7,6 2,5
Līdzdalība mūžizglītībā uz 100 iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā 9,9 9,1 6,7 6,5
Iedzīvotāju īpatsvars 20–24 gadu vecumā, kas ieguvuši vidējo izglītību 76,7 76,9 82,3 86,1
Valsts izdevumi pētniecībai un attīstībai (% no IKP) 0,69 0,25 0,53 0,54
Biznesa sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai (% no IKP) 1,26 0,14 0,28 0,14
Inovatīvo MVU īpatsvars – 14,9 29,8 22,1
MVU īpatsvars, kas inovatīvajās aktivitātēs sadarbojas ar citiem – 6,2 11,3 12,3
Izdevumi IKT (% no IKP) 6,4 7,6 8,6 5,8
Nodarbinātība augsto tehnoloģiju pakalpojumu jomā (% no visiem 3,19 2,31 2,32 1,66
nodarbinātajiem)
Augsto tehnoloģiju produktu eksporta īpatsvars kopējā eksportā 17,8 2,7 9,4 3
Nodarbinātība vidēji augsto/augsto tehnoloģiju rūpniecībā 6,60 1,85 3,35 3,03
(% no visiem nodarbinātajiem)
Eiropas patentu biroja patenti uz 1 miljonu iedzīvotāju 133,6 6,0 8,9 2,6
ASV patentu biroja patenti uz 1 miljonu iedzīvotāju 59,9 0,3 2,7 0,5
Triādes patenti uz 1 miljonu iedzīvotāju 22,3 1,1 1,5 0,3
Kopienas preču zīmes uz 1 miljonu iedzīvotāju 87,2 3 22,2 4,9
Kopienas dizaina paraugi uz 1 miljonu iedzīvotāju 84 5,2 5,2 6,4

Kāpēc Latvijai nepieciešami gandrīz 40 gadi?
Jāatceras, ka inovācija ir ilgtermiņa process un
ieguldījumi tajā rezultātus dod tikai pēc ilgāka lai-
ka. Pašlaik viena no Latvijas valdības prioritātēm ir
palielināt investīcijas zinātniskajā darbībā. Saskaņā
ar pagājušajā gadā pieņemto Zinātniskās darbības li-
kumu valsts finansējums zinātniskajai darbībai ik gadu
tiek palielināts par 0,15% no iekšzemes kopprodukta
(IKP), līdz tas sasniegs 1% no IKP. Tādējādi jau pašlaik
Latvijas sniegums šajā rādītājā uzlabojas. Taču, lai
šie izdevumi nestu rezultātus un uzlabotos Latvijas
sniegums arī tādos rādītājos kā patenti, preču zīmes,
augsto tehnoloģiju eksports vai nodarbinātība augsto
tehnoloģiju sektoros, būs nepieciešams ievērojami
ilgāks laika posms, jo jānotiek strukturālām pārmaiņām
ekonomikā. Augsto tehnoloģiju uzņēmumi, kuros ir
daudz darbavietu, neradīsies viena gada laikā, un arī
koksnes aizstāšana eksportā ar augstākas pievienotās
vērtības precēm nav īstermiņa jautājums.
Kā sokas kaimiņiem?
Igaunijai un Lietuvai ES inovāciju indeksā rezultāti
ir labāki. Tās ierindojušās attiecīgi 13. un 19. vietā,
turklāt Igaunijai ir labākais rezultāts starp jaunajām
dalībvalstīm. Latvija un Lietuva raksturotas kā valstis ar
strauju izaugsmi, savukārt Igaunija pieder pie valstīm,
kur izaugsme draud apstāties. Kurās jomās Igaunijai
un Lietuvai veicas labāk nekā Latvijai? Kaimiņvalstu
rezultāti ir labāki gan izglītības rādītājos, gan valsts
izdevumos pētniecībai un attīstībai, gan arī uzņēmumu
inovatīvo aktivitāšu rādītājos (skatīt tabulu).
Tiesa, trijām Baltijas valstīm ir arī kopīgas iezīmes.
Galvenā no tām ir salīdzinoši labāki rādītāji inovācijas
ieguldījumos un priekšnosacījumos (piemēram,
izglītībā, izdevumos informācijas un komunikāciju
tehnoloģijām) nekā inovāciju rezultātos (patentos,
nodarbinātībā augsto tehnoloģiju sektoros u. c.).
Tādējādi visām trijām Baltijas valstīm kopīgs ir uzde-
vums ieguldījumus efektīvi pārvērst rezultātos.
Noslēgumā jāatgādina, ka vietas inovāciju indeksā,
rādītāji un procenti nav pašmērķis, bet tikai viena no
norādēm uz dzīves kvalitāti un stabilas un ilgtspējīgas
attīstības iespējām mūsdienu sabiedrībā. Lai to visu
uzlabotu, svarīga ir gan uzņēmēju aktivitāte, gan valsts
realizētā inovācijas politika tirgus nepilnību koriģēšanai,
gan arī sabiedrības attieksme pret inovāciju. Sabied-
rības atbalstoša attieksme ir svarīga, ņemot vērā
inovācijas procesam raksturīgās iezīmes: tas apdraud
status quo, tam ir raksturīga nenoteiktība, meklējumi,
risks un eksperiments.4 Tāpēc inovācijas attīstībai
svarīga ir arī atvērtība pārmaiņām, spēja uzņemties
risku, iecietība pret eksperimentiem un neveiksmēm,
kas ir neatņemama inovācijas sastāvdaļa.

1
European Commission (2006) European Innovation Scoreboard 2005. Comparative Analysis of Innovation Performance. – www.trendchart.org
2
Arundel A., Hollanders H. (2005). Innovation Strengths and Weaknesses. – www.trendchart.org
3
Triādes patents ir dokuments, kas apstiprināts Eiropas, Japānas un ASV patentu birojos.
4
Rosenberg, Nathan and L. E. Birdzell. How the West Grew Rich. The Economic Transformation of Industrial World. –
New York: Basic Books, 1986.
23
 Latvijas Zinātņu akadēmijas
starptautiskā zinātniskā
sadarbība
Juris Ekmanis
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi zinātnē,
ir jāspēj skatīties arī pāri ES robežām. Latvijas iegu-
vums ir mūsu ģeopolitiskais novietojums, esam kā
tilts starp ES un Krieviju un citām valstīm, kas at-
rodas aiz ES ārējās austrumu robežas. Sadarbības
tīkla veidošana ar šī reģiona valstīm ir ieguvums
gan Latvijai, gan visai Eiropas Savienībai.
Zinātne, it īpaši dabas un tehniskās zinātnes, ir
multinacionāla, tā nepazīst ģeogrāfiskās robežas.
Cita lieta ir tā sauktās nacionālās zinātnes, Latvijā tā
ir letonika – pētījumi par valodu, vēsturi un kultūru no
vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Rūpes par šo
zinātņu attīstību gulstas vispirms uz pašu valsti. Tomēr
pastāv izņēmumi, piemēram, latviešu valodu ir pētījuši
un pēta daudz ārvalstu zinātnieku. Ilustrācijai lai noder
fakts, ka nupat LZA Senāts augstāko LZA apbalvo-
Lai veicinātu izaugsmi un jaunu darbavietu rašanos, ir būtiski veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību,
radīt vietu pētījumiem un inovācijām, zinātnieku sadarbības tīkliem
24
jumu – LZA Lielo medaļu – piešķīris valodniekam Tre-
voram Fennelam no Austrālijas.
Sadarbībai jābūt daudzpusīgai
Pilnvērtīga zinātnes attīstība nav iedomājama bez
starptautiskas pētnieku sadarbības. Jautājums – cik
spraigi ir šie sakari un kā to intensitāti ietekmē vēsturis-
kās tradīcijas un notikumi. Latvijas Zinātņu akadēmijai
ir aktīva sadarbība ar citu valstu zinātņu akadēmijām
divpusēju sadarbības līgumu ietvaros. Pēc LZA Starp-
tautisko sakaru daļas datiem, līdz 2006. gada 1. jan-
vārim ir noslēgti 29 līgumi. Tajā skaitā ir arī līgumi ar
austrumu kaimiņvalstu zinātniekiem: Baltkrievijas Na-
cionālo Zinātņu akadēmiju, Krievijas Zinātņu akadē-
miju, Ukrainas Nacionālo Zinātņu akadēmiju.
Savstarpējā zinātnieku apmaiņa dod iespēju izman-
tot modernas pētniecības metodes, jaunu aparatūru,
tehnoloģijas, apgūt jaunus informācijas avotus un
No ES portāla arhīva www.eu.int
iepazīties ar kolēģiem. Salīdzinot sadarbības sa-
karu intensitāti desmit gados (1995–2005), ārvalstu
zinātnieku vizīšu skaits uz Latviju no 19 ir pieaudzis
līdz 53, izmantojot attiecīgi sākumā 202 cilvēkdienas,
perioda beigās – jau 373 dienas. Latvijas zinātnieki ir
bijuši aktīvāki: perioda sākumā – 29 vizītes un 279 cil-
vēkdienas, pagājušajā gadā – 76 vizītes un 601 diena.
Mūsējie ir augstu novērtēti
Viens no zinātnieku autoritātes apstiprinājumiem ir
ievēlēšana par akadēmijas locekli. Parasti tas notiek
konkursa kārtībā. Runājot par LZA saikni ar austrumu
kaimiņiem, Latvijas zinātnieki ir ieguvuši kolēģu atzinību:
akadēmiķis Jānis Stradiņš ir Igaunijas, Lietuvas un Gru-
zijas Zinātņu akadēmiju ārzemju loceklis, akadēmiķis
Elmārs Grēns – Krievijas ZA korespondētājloceklis,
akadēmiķe Baiba Rivža – Krievijas Lauksaimniecības
zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.
Latvijas Zinātņu akadēmija, augstu novērtējot aus-
trumu kolēģu ieguldījumu zinātnē un saiknē ar Latviju,
arī veikusi savu izvēli, ievēlot viņus par LZA goda un
ārzemju locekļiem.
Izcilais valodnieks, kultūras vēsturnieks Vladimirs
Toporovs (05.07.1928.–05.12.2005.) bija LZA goda
loceklis, ievēlēts 05.07.1990. Par izcilu veikumu
valodniecībā viņš saņēma LZA Lielo medaļu. Apbal-
vots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tradicionāli LZA Lielās
medaļas laureāts lasa akadēmisko lekciju. V. Toporova
lekcija bija notikums akadēmiskajā dzīvē, kas piesaistīja
sabiedrības uzmanību.
Ārzemju locekļu skaitā ir pazīstamais dzejnieks
Andrejs Vozņesenskis, Ukrainas Nacionālās ZA ko-
respondētājloceklis, valodnieks, profesors Anatolijs
Nepokupnijs. Profesors bieži viesojas Latvijā. Viņš pie-
dalījās Letonikas 1. kongresā no 2005. gada 24. līdz
25. oktobrim, kā arī Jāņa Endzelīna 133. dzimšanas
dienai veltītajā starptautiskajā valodnieku konferencē
šā gada janvārī. Ārzemju loceklis ir arī Sibīrijas Valsts
medicīnas universitātes profesors Aivars Jānis Strēlis.
Latviešu izcelsmes zinātnieks, kura ģimene 1949. gadā
tika deportēta uz Sibīriju, savu dzīvi veltījis cīņai ar tu-
berkulozi un citām infekcijas slimībām tālajā Tomskā.
Lēni atdzimst
Kontakti lēnām atjaunojas. Pamatojoties uz abu
akadēmiju vienošanos, Krievijas ZA Ekonomikas un
Socioloģijas institūti ierosināja no 2006. gada 7. līdz
8. aprīlim sarīkot Rīgā zinātniski praktisko konferenci
“Latvija un Krievija: sociologi un ekonomisti analizē
attīstības modeļus”. Krievijas zinātnieku delegāciju va-
dīs ZA viceprezidents akadēmiķis Aleksandrs Nekipe-
lovs, piedalīsies KZA Eiropas institūta direktors Niko-
lajs Šmeļovs, KZA Ekonomikas institūta direktors
Ruslans Grīnbergs un citi Krievijas zinātnieki. Cerams,
ka šī konference atjaunos zinātnisko sakaru tradīciju.
Latvijai kā ES dalībvalstij nav problēmu piesaistīt
līdzekļus Eiropas projektiem. Taču aizvien asāka
kļūst kvalificētu darbinieku problēma. Zinātnieku
sagatavošana doktoru līmenī ir vairākkārt aplūkota arī
LZA sēdēs. Varam piesaistīt kvalificētus zinātniekus
no austrumu kaimiņvalstīm, tomēr jārēķinās arī ar
globalizāciju – šeit jau strādā daudzi ES dalībvalstu
pilsoņi un Latvijā var iebraukt darbinieki pat no
Āzijas valstīm. Dzimtenē atgriežas latviešu izcelsmes
pensionēti profesori, kas spēj dot savu ieguldījumu
zinātnē. Kadru jautājums – tā ir nopietna problēma.
Vienmēr.
25
 Zinātnes un uzņēmējdarbības
saiknes stiprināšanā
nepieciešams arī valsts atbalsts
Jānis Šīre,
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un
vides zinātņu fakultātes doktorands
Šajā publikācijā iepazīstināšu ar praktisku
piemēru, kā vides zinātnes jomā notiek kūdras
pētījumi. Ražotājiem un privātajam sektoram
kopumā ir interese un vēlme atbalstīt pētījumus,
tomēr ir nepieciešams arī valsts atbalsts, lai
uzņēmēji ieguldītu līdzekļus pētījumos, kuru
rezultāti nesīs labumu visai valstij kopumā.
Racionāla dabas resursu
izmantošana
Valsts attīstībā un konkurētspējas veicināšanā bū-
tiska loma ir videi un racionālai dabas resursu izman-
tošanai, kas nākotnē kļūs aizvien aktuālāka visā Eiro-
pas Savienībā.
Vides zinātne ir interdisciplināra zinātne, kas attīstās
sociālo, humanitāro un dabas zinātņu saskares jomā,
lai pētītu dabas sistēmu savstarpējo un cilvēka – da-
bas vides mijiedarbību, attīstītu izpratni par dabas
vidē notiekošo un dabas vides – cilvēka mijiedarbības
raksturu un nodrošinātu dabas resursu, bioloģiskās
un ģenētiskās daudzveidības aizsardzību, vides un
sabiedrības ilgtspējīgas pastāvēšanas iespējamību
un pasargātu cilvēku no tā darbības nelabvēlīgām
ietekmēm. Vides zinātne pēta īpaši kompleksas
sistēmas un to sarežģīto mijiedarbību un izmanto
relatīvi nesen izveidojušos zinātņu nozaru atziņas un
metodoloģijas.
Ņemot vērā vides zinātnes pētījumu objektus un tās
rezultātu izmantošanas nepieciešamību, kā arī ietekmi
uz sabiedrību, pētījumus šajā zinātnes nozarē raksturo
cieša saikne ar sabiedrību un ietekme uz tajā notiekošo.
Iepriekš teiktais pilnā mērā attiecas uz pētījumiem,
kuru mērķis ir vērtēt vides piesārņojumu un tā ietek-
mi, apzināt dabas resursus un izstrādāt pieejas to
racionālai izmantošanai, kā arī radīt inženiertehniskus
vides problēmu risinājumus. Šo jautājumu loks ir
vides inženierzinātņu uzmanības centrā, kas pēta un
meklē līdzekļus, lai novērstu nevēlamu ietekmi uz vidi,
sevišķu uzmanību pievēršot ūdens, augsnes un gaisa
piesārņojumam, un izstrādā inženiertehniskas metodes
dabas resursu racionālai izmantošanai, vides sanācijai,
atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un utilizācijai, kā
arī vidi saudzējošu tehnoloģiju attīstībai.
26
Latvijas bagātība – kūdra
Viens no Latvijas Universitātes Vides zinātnes noda-
ļas risinājumiem ir kūdras īpašību un tās izmantošanas
iespēju izpēte, analizējot kūdras organisko vielu
izdalīšanas metodes, to īpašības un izmantošanas
veidus. Šā jautājuma aktualitāti nosaka tas, ka kūdra
ir viens no nozīmīgiem resursiem, jo Latvijā purvi
aizņem gandrīz 10% teritorijas. Ir novērtēts, ka Latvijas
kūdras krājumi sasniedz aptuveni 1,7 miljardus tonnu,
turklāt pamatā tā tiek izmantota, lai ražotu produktus
ar zemu pievienoto vērtību – kā kurināmais, veidojot
20–25% no kopējā enerģijas ieguves apjoma, un
lauksaimniecībā. Kūdru nepārstrādātā veidā eksportē
arī uz ārzemēm, galvenokārt uz Vāciju un Nīderlandi.
Tomēr kūdras izmantošanas iespējas ir ievērojami
plašākas – kūdras humusvielas (HV) iespējams lietot
kā lopbarības un pārtikas piedevas, krāsvielas un
kosmētikas līdzekļus, turklāt izmantošanas jomas aiz-
vien papildinās. Pētījumos pierādīts, ka humusvielām
piemīt nozīmīgas antivīrusu, pretiekaisuma, hormonālo
sistēmu stimulējošas, profibrinolītiskas un smago
metālu saistīšanas spējas.
Kad satiekas zinātne un
uzņēmējdarbība
Gan pētījumu lietišķais raksturs, gan arī sabiedrības
un privātu investoru interese nosaka visai sekmīgu
sadarbību ar uzņēmumiem šo jautājumu izpētē. Būtiski
ir tas, ka vispirms tieši privātuzņēmēji izrāda interesi
par laboratorijā notiekošajiem pētījumiem, tajā skaitā
arī par tādiem, kuru raksturs ir visai fundamentāls, un
to sniegtais atbalsts ir pat lielāks par valsts atbalstu,
līdz ar to iezīmējot jaunu pozitīvu tendenci valsts –
zinātnes sadarbībā.
Ražotāji ne tikai lūdz palīdzību tādu uzdevumu izpildē,
kas tieši saistās ar jaunu produktu izstrādi, piemēram,
paraugu analīzes, mērķproduktu izdalīšanas apstākļu
optimizācijā, gatavo produktu tehnisko noteikumu
izstrādē, paraugu īpašību standartizācijas izpētē, bet
arī interesējas par jaunām pieejām konkrētajā jomā.
Ir jūtams, ka sadarbību ar zinātni uzskata par bū-
tisku risinājumu ražošanas konkurētspējas nodroši-

Neapstrādātas kūdras daļiņas 150 reižu palielinājumā
Kūdra, no kuras humusvielas ekstrahētas 24 stundas, tās
izturot 1% NaOH šķīdumā, 600 reižu palielinājumā
No Jāņa Šīres arhīva
Kūdra, no kuras humusvielas ekstrahētas 20 min., tās
apstrādājot ar elektriskās izlādes metodi 1% NaOH šķīdumā,
600 reižu palielinājumā
nāšanai un jaunu produktu izstrādei. Tomēr kā visai
acīmredzama problēma iezīmējas tas, ka pētnieku –
ražotāju komunikācijā pietrūkst valsts atbalsta un iz-
pratnes.
Tieši pēdējais aspekts ir uzskatāms par ļoti būtisku
un to ietekmē arī Latvijas zinātnes struktūras un
prioritāšu izstrādes un izvirzīšanas sistēma, kur lietišķā
zinātne (kuras mērķis ir sekmēt tautsaimniecības un
sabiedrības attīstību) nekad nav uzskatīta par prioritāru
vai pat būtisku virzienu. Tieši tas pats attiecas uz
pētniecību, kas orientēta uz nacionālo dabas resursu
izpēti un to izmantošanas iespēju tālāko attīstību.
Šo uzdevumu risināšana acīmredzami ir valsts
pārvaldes sistēmā kārtojams jautājums, tomēr bez
sabiedrības kā sociālā partnera viedokļa par to, kas
Latvijas zinātnei ir darāms, progresa šajā virzienā
nebūs. Pašlaik lēmumu pieņemšana un prioritāšu
izstrāde notiek “cunftes” iekšienē, bieži neņemot vērā
ne nacionālās vajadzības, ne arī pasaules zinātnes
attīstības tendences.
No laboratorijas līdz
izstrādājumam
Vēl viens būtisks jautājumu kopums saistās ar izprat-
ni un atbalstu tās izpētes veikšanai, kas zinātniskajā
laboratorijā tapušo pētījumu noved līdz izstrādājumam
vai tehnoloģijai.
Viens no pētījumu virzieniem ir humusvielu rūp-
nieciska ieguve. Tai var izmantot vairākas pieejas,
kas lielākoties, tāpat kā laboratoriskajās metodēs,
ir balstītas uz ekstrakciju sārmainā vidē. Šo metožu
izmantošanas iespēju izpēte tiek veikta ar mērķi
paaugstināt HV iznākumu un samazināt ekstrakci-
jas ilgumu. Laboratoriskās metodes ir izstrādātas
laboratorijas apstākļos un to izmantošanas rezultātā
iegūstamo HV daudzums parasti ir neliels (10–15 lit-
ri), toties rūpniecisko metožu izmantošana spēj
nodrošināt liela produkcijas daudzuma (400 litru uz
hektāru) ieguvi caurplūdes režīmā. Pētījumos analizē
humusvielu izdalīšanas efektivitāti, izmantojot dažādas
metodes un ekstrahentus, kā arī veic to salīdzinājumu.
Humusvielu izdalīšanas metožu efektivitāte ir tieši
atkarīga no to spējas degradēt izejvielas, kā arī no
izmantojamā ekstrahenta. Svarīga ir arī ekstrakcijas
vides temperatūra, kas var ietekmēt HV iznākumu.
HV rūpnieciskai izdalīšanai ļoti svarīgi ir iegūt pēc
iespējas vairāk humusvielu, patērējot pēc iespējas
mazāk izejvielu, laika un enerģijas. Šādiem kritērijiem
vislabāk atbilst kavitācijas un elektroizlādes metodes,
perspektīva ir arī ultraskaņas metode.
Lai šīs metodes varētu ieviest darbā Latvijā, ārkārtīgi
būtiska nozīme ir zinātnieku un privātā sektora
sadarbībai, jo tā palīdzēs mums, zinātniekiem, iegūt
atbalstu izpētes veikšanai, kas zinātniskajā laboratorijā
tapušo pētījumu novedīs līdz izstrādājumam vai
tehnoloģijai. Tie savukārt pelnīs naudu uzņēmējiem un
visai valstij, turklāt atklājumu augstā pievienotā vērtība
cels valsts konkurētspēju arī ārpus Latvijas.
27
 Valsts attīstības pamatā ir
zinātne un pētniecība
Evija Cera,
“Neatkarīgā Rīta Avīze”,
speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā”

Fakti:

Līdzekļi zinātnei Latvijā līdz 2005. gadam

2003. gadā kopējais finansējums zinātniskajai darbībai un attīstībai bija 0,38% no IKP,
2004. gadā – 0,42% (ES valstīs vidēji 1,93%).
Valsts budžeta finansējums zinātnei 2003. un 2004. gadā bija 0,18% no IKP.
Uzņēmumu finansējums zinātnei 2003. un 2004. gadā bija 0,13% no IKP (ES valstīs vidēji 0,73% no IKP).

Pagrieziena punkts 2005. gadā

Saskaņā ar jauno Zinātniskās darbības likumu zinātnes un attīstības finansējumam no valsts budžeta ik gadu
jāpieaug par 0,15% no IKP (tas ir, vidēji par 10–15 miljoniem latu).
Pieaugums 2006. gadā veido 13 miljonu latu, no kuriem 10 miljoni paredzēti Izglītības un zinātnes ministrijas
budžetā un 3 miljoni Ekonomikas ministrijas budžetā.

Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju ES konkurētspējas
veicināšanai jāveido uz zināšanām balstīta sabiedrība.
Šī ambiciozā uzdevuma izpildīšanai nepieciešams
palielināt ES pētniecisko un inovatīvo kapacitāti.
2010. gadā zinātnes un attīstības finansējumam jāsa-
sniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (tajā skaitā 1%
no valsts budžeta un 2% no privātkapitāla līdzekļiem).
Latvijai, kas ir pilntiesīga ES dalībvalsts, jāiegulda
sava artava šā mērķa sasniegšanā. Izglītību, zinātni un
attīstību, inovācijas kā prioritārus priekšnosacījumus
sekmīgai un ilgtspējīgai valsts attīstībai izvirza arī Latvi-
jas Nacionālais attīstības plāns (NAP).
Jaunas zināšanas, to racionāla un mērķtiecīga
izmantošana ir vērtīgākais mūsu resurss, lai sasniegtu
attīstītajām valstīm raksturīgu visas sabiedrības un kat-
ra indivīda dzīves kvalitāti. Zinātnes un pētniecības
attīstība saskaņā ar Lisabonas stratēģiju ir viens no
galvenajiem faktoriem, kas veicina valsts ekonomis-
ko attīstību un konkurētspēju, kā arī ceļ sabiedrības
labklājību. Zinātniskie pētījumi ir nepieciešami zināšanu
bāzes radīšanai, uz kuras pamata tiek izstrādātas
tehnoloģijas un radītas inovācijas. Lietišķie pētījumi
modernajās tehnoloģijās sekmē valsts konkurētspēju
globālajā ekonomikā. Savukārt komercsabiedrību
konkurētspēja ir tieši atkarīga no to spējas tirgum ātri
dot jaunus produktus un pakalpojumus, un to iespējams
panākt, veicot ieguldījumus lietišķajos pētījumos.
Latvijā nepietiek investīciju
un zinātnieku
Lietišķo pētījumu attīstību, zinātnes rezultātu komer-
cializāciju un inovatīvas komercdarbības attīstību
Latvijā kavē nepietiekamās valsts un privātā sektora
investīcijas šajā jomā. Latvijas zinātni un tehnoloģisko
attīstību raksturojošie skaitļi līdz 2005. gadam bija
satraucoši zemi – zinātnei un attīstībai no iekšzemes
kopprodukta (IKP) atvēlēto līdzekļu apjoma ziņā Lat-
vija ir vienā no pēdējām vietām ES. 2003. gadā
Latvijā kopējais finansējums zinātniskajai darbībai un
attīstībai bija tikai 0,38% no IKP, 2004. gadā – 0,42%
(ES valstīs vidēji 1,93%). Valsts budžeta finansējums
zinātnei 2003. un 2004. gadā bija tikai 0,18% no IKP.
Turklāt zinātniskās darbības finansēšanas sistēma
neveicināja privātā sektora investīciju piesaisti: uzņē-
mumu finansējums šajā jomā 2003. un 2004. gadā
bija 0,13% no IKP (ES valstīs vidēji 0,73% no IKP).
Uz 1000 nodarbinātajiem 2003. gadā Latvijā bija
3,2 zinātniskie darbinieki (ES vidēji – 5,68). Nenozīmīgs
ir privātajā sektorā strādājošo zinātnieku skaits (tikai
14,5% no kopējā zinātnieku skaita). Tāpat neliels ir
ikgadējais doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaits
(2003. gadā – 8,6 uz 1000 iedzīvotājiem vecumā
no 20 līdz 29 gadiem), taču statistikas dati liecina,
ka pēdējos gados pieaug interese par doktorantūras
studijām un zinātņu doktora grāda iegūšanu.
Jaunieši jāmotivē pievērsties
eksaktajām zinātnēm
Mūsdienu straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā
aktuāla problēma ir zinātnes sasniegumu skaidro-
jums plašākai sabiedrībai, kā arī nepieciešamība
mazināt jauniešu aizspriedumus un atturību eksakto
priekšmetu apgūšanā, motivējot viņus pievērsties
dabas zinātņu un inženierzinātņu studijām. Statis-

28
tikas dati liecina, ka Latvijā aizvien mazāk jauniešu
izvēlas studēt dabas zinātnes un inženierzinātnes, kas
savukārt rada kvalificētu speciālistu trūkumu dažādās
ražošanas nozarēs. 2003./2004. mācību gadā sociālo
zinātņu studiju programmas izvēlējās 54% studentu,
savukārt inženierzinātnes – tikai 11%, dabas zinātnes
un matemātiku vēl niecīgāks skaits studentu – tikai
5,4%. Arī šajā mācību gadā, kā liecina Izglītības un
zinātnes ministrijas informācija, situācija nav daudz
mainījusies – 52% jauno studentu izvēlējušies sociālās
zinātnes, komerczinības un tiesības un tikai 14%
priekšroku devuši inženierzinātnēm. Dabas zinību,
matemātikas un informāciju tehnoloģiju studēt sākušo
skaits palicis gandrīz bez pārmaiņām – 5,6%.
Zinātnei finansējums pieaugs
Saskaņā ar jauno Zinātniskās darbības likumu zināt-
nes un attīstības finansējumam no valsts budžeta ik ga-
du jāpieaug par 0,15% no IKP (tas nozīmē, ka ik gadu
šai jomai finansējums palielinātos par 10–15 miljoniem
latu). Šis pieaugums jau 2006. gadā veido 13 miljonu
latu, no kuriem desmit miljoni paredzēti Izglītības un
zinātnes ministrijas budžetā un trīs miljoni Ekonomikas
ministrijas budžetā.
Valsts budžetā izdalītie finanšu līdzekļi zinātniskās
darbības nodrošināšanai 2006. gadā (kopā 21,6 mil-
joni latu) tiek realizēti šādās apakšprogrammās:
• Zinātniskās darbības nodrošināšana;
• Zinātnes bāzes finansējums;
• Tirgus orientētie pētījumi;
• Dalība ES Ietvara programmā;
• Eiropas Reģionālās attīstības fonda zinātnes pro-
jektu līdzfinansēšana un nodrošināšana;
• Zinātnes konkurētspējas veicināšana;
• Zinātniskās darbības attīstība universitātēs
• Zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana un
attīstība augstskolās.
Autore pateicas Maijai Bundulei, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniecei zinātnes
jautājumos, par palīdzību raksta sagatavošanā.
Lai veicinātu zinātnisko darbību un attīstību, Latvijas
nacionālajā Lisabonas programmā 2005.–2008. ga-
dam paredzēts veikt šādus pasākumus:
• efektīvāk un iedarbīgāk ieguldīt valsts līdzekļus zināt-
niskajā darbībā un attīstībā un sekmēt zinātnisko
darbību un attīstību privātajā sektorā;
• modernizēt zinātnisko infrastruktūru zinātniskajos
institūtos un augstskolās (veicinot arī uzņēmējdar-
bības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstību
reģionos – 2005. gadā šim mērķim bija atvēlēti
1,6 miljoni latu no valsts budžeta naudas, kā arī
6,1 miljons latu no ES);
• nodrošināt zinātnes intelektuālā potenciāla
atjaunošanu (līdz 2008. gadam jāizstrādā Zinātnes
un tehnoloģiju centra projekts. Šāda centra darbība
aptvertu visas zinātņu nozares, jaunākos tehnoloģiju
sasniegumus, un tas mērķtiecīgi organizētu darbu
zinātnes popularizēšanai plašākā sabiedrībā un
papildus interaktīvo ekspozīciju apskatei piedāvātu
Latvijas skolēniem iespēju veikt dažādus eksperi-
mentus un zinātniskus novērojumus);
• sekmēt Latvijas zinātnes līdzdalību starptautiskos
sadarbības projektos.
Savukārt NAP par svarīgu uzskata nepieciešamību
radīt ciešu un efektīvu sadarbību uzņēmēju un
zinātnieku starpā, veidojot tehnoloģiju pārneses at-
balsta sistēmu, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes
potenciāla realizāciju jaunos produktos, uzlabotu
Latvijas uzņēmumiem pieeju jaunām tehnoloģijām un
veicinātu Latvijā radītu tehnoloģiju pārdošanu ārvalstīs.
Valsts politikām (nodokļu, ekonomikas, valsts atbalsta,
rūpniecības, izglītības u. tml.) būtu jāveicina inovatīvā
darbība, piemēram, ieviešot nodokļu atlaides un snied-
zot citu atbalstu zinātniskajiem darbiem un uzņēmēju
kapitālieguldījumiem, atbalstot jaunu inovatīvu
uzņēmumu dibināšanu.
29
 Lisabonas stratēģijas
indikatori: kur esam?

Sandis Fatjanovs, • ekonomikas sasniegumi;

LETA-EPI, speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā” • nodarbinātība;
• izglītība;
Lisabonas stratēģija, kuru ES Padome pieņēma • pētījumi un inovācijas;
2000. gada 23. un 24. martā, noteica “jaunu • ekonomiskās reformas;
stratēģisko mērķi Eiropas Savienībai, lai stiprinātu • sociālā saliedētība;
nodarbinātību, ekonomiskās reformas un sociālo • apkārtējā vide.
saliedētību kā uz zināšanām balstītas ekonomi-
kas daļu”. Stratēģijas visbiežāk citētais mērķis Lai saprastu Latvijas pozīciju visas ES un Baltijas val-
ir šāds: ES jākļūst par konkurētspējīgāko un stu kontekstā, kā arī mūsu izredzes izpildīt Lisabonas
dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku stratēģijas nospraustos kritērijus, apskatīsim sešus in-
pasaulē, kas ir spējīga uz pastāvīgu ekonomisko dikatorus, kas vislabāk raksturo valsts konkurētspēju
kāpumu, labākām darbavietām un ciešāku sociālo un tās iedzīvotāju dzīves līmeni:
saliedētību.
1) iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu
Atgādinājumam jānosauc arī pārējie Lisabonas iedzīvotāju;
stratēģijas mērķi: 2) nodarbināto produktivitāte;
• jāpanāk ASV tādos rādītājos kā ekonomiskā iz- 3) darbaspēka izmaksas;
augsme, produktivitāte, inovācijas un tehnoloģijas 4) izdevumu apjoms pētniecībai un
attīstība, nodarbinātība, ES jākļūst par spēcīgāko attīstībai (R&D);
ekonomiku pasaulē; 5) uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likme;
• jāpaātrina vienotā tirgus izveide, liberalizējot 6) nodarbinātības līmenis.
pakalpojumus, finanšu tirgu, transporta, pasta un
enerģijas tirgu;
• jālīdzsvaro ES ekonomiskā integrācija un ES
1) Lai gan Latvijā un Baltijas valstīs kopumā eko-
sociālā integrācija;
nomiskās izaugsmes tempi ir bijuši straujāki nekā
• 3% ekonomiskā izaugsme ik gadu;
vecajās ES dalībvalstīs, to daļēji izskaidro zemais IKP
• vidējais nodarbinātības rādītājs – 70%, sievietēm –
apjoms bāzes gadā. Vidējais Baltijas valstu iedzīvotāju
60%;
labklājības līmenis sasniedz apmēram pusi no ES
• nepieciešama lielāka koordinācija starp kopējām
vidējā līmeņa. Baltijas valstu vidū vislabākais rādītājs
ekonomiskās attīstības vadlīnijām un sektorālajām
ir Igaunijai (51%), tai seko Lietuva (48%), savukārt
ekonomikas politikām, nodokļu politiku,
Latvijas rādītājs (43%) ir visvājākais starp 25 ES
nodarbinātības un sociālo politiku, izglītības un
dalībvalstīm. Jāņem vērā arī tas, ka paplašināšanās
mācību politiku, lai novērstu negatīvas izpausmes
rezultātā ES vidējais labklājības līmenis ir krities, tāpēc
nekoordinētai valstu konkurencei un pretrunīgiem
salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm mūsu rādītāji
ES politiku mērķiem;
būtu vēl sliktāki. Jāatceras arī, ka Latvijas IKP pieau-
• jāmodernizē sociālais modelis, t. i., jāvirza nacio-
gumu galvenokārt nodrošina patēriņa palielināšanās,
nālās nodarbinātības politikas vienotā virzienā
mazākā mērā darba ražīguma paaugstināšanās.
un jāreformē ļoti atšķirīgās sociālās aizsardzības
Tāpēc ir būtiski novērtēt nodarbināto produktivitāti
sistēmas (pensijas, veselības aizsardzība).
un tās pieauguma veicināšanu, jo zemā nodarbināto
produktivitāte ir viens no galvenajiem iemesliem, kas
Šīs ambiciozās apņemšanās īstenošana lielā mē-
kavē Latvijas konkurētspēju.
rā ir pašu dalībvalstu ziņā. Stratēģijā tiek fiksētas
ES vadlīnijas un specifiski termiņi noteiktu mērķu
2) Lai gan viena nodarbinātā produktivitātes pieau-
sasniegšanai īsākā, vidējā un tālākā termiņā. Tāpat
gumi ir bijuši līdzvērtīgi visās trijās Baltijas valstīs,
tiek noteikti kvantitatīvie vai kvalitatīvie indikatori un
strādājošo ražīgumā vērojamas atšķirības. Igaunijā
novērtējumi, salīdzinot ar labāko pasaulē. Tiek veikts
un Lietuvā šis rādītājs atbilst attiecīgi 43% un 44%
periodisks monitorings, un Komisija sniedz ziņojumus
no ES–15 valstu vidējā līmeņa, turpretī Latvijā tas ir
par sasniegto progresu, atspoguļojot strukturālos
tikai 40%. Kā viens no iemesliem jānosauc augsto
rādītājus, kas mēra Lisabonas mērķu sasniegšanas
tehnoloģiju izmantošanas zemais līmenis, kā arī nepie-
progresu. Indikatori, kopskaitā 44, tiek piemēroti
tiekama inovatīvā darbība uzņēmumos.
šādās jomās:

30
 3) Baltijas valstu darbaspēks salīdzinājumā ar ES–15
valstīm vērtējams kā lēts. ES–15 valstīs vidējā darba
algas likme stundā ir 22 eiro, taču Baltijas valstīs tā ir
gandrīz desmit reižu mazāka (2,72 eiro), turklāt Latvijā
stundas izmaksas uz vienu nodarbināto ir viszemākās
Baltijas valstu vidū. Lai gan zemas darbaspēka izmak-
sas piesaista investorus, zemās algas negatīvi ietekmē
strādājošo darba kvalitāti.
4) Lai nodrošinātu valsts konkurētspēju starptau-
tiskajā arēnā, būtiski ir veicināt uz zināšanām balstītas
ekonomikas attīstību, kurā tiktu ražota produkcija ar
augstu pievienoto vērtību. Tādēļ jo īpaši nozīmīgi ir
ieguldījumi R&D nozarē. ES–15 valstis šajā nozarē ieg-
ulda apmēram 2% no IKP apjoma (Lisabonas stratēģija
paredz līdz 2010. gadam R&D nozarei atvēlēt 3% no
ES IKP), turpretim ASV šis apjoms sasniedz 2,6%.
Baltijas valstīs izdevumu daļa, kas tiek novirzīta R&D
sektoram, ir mazāka par 1%. Vislielākais atbalsts R&D
nozarei starp Baltijas valstīm ir Igaunijai (0,8% no IKP),
kas gandrīz divreiz pārsniedz to izdevumu apjomu, ko
šim sektoram atvēl Latvijā (0,48%). Savukārt Lietuvā
šis rādītājs sasniedz 0,7% no IKP. Nedaudz labāki
rādītāji Latvijai ir biznesa investīciju jomā – ar 22,9%
no IKP mēs apsteidzam Lietuvu (17,8%), tomēr atpa-
liekam no Igaunijas (25%), kurai šis rādītājs ir labākais
starp jaunajām ES dalībvalstīm.
Runājot par inovācijām, vairums rādītāju Latvijai
ir virs ES vidējā, tomēr ir ievērojami izņēmumi tādās
jomās kā valsts izdevumi pētniecībai un attīstībai,
informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Viens
no lielākajiem trūkumiem ir tas, ka valsts izdevumi
pētniecībai un attīstībai ir vienmērīgi samazinājušies no
tāpat jau zemā 0,32% līmeņa 1998. gadā līdz 0,25%
2003. gadā, turklāt uzņēmējdarbības pētniecība un
attīstība paliek zemā līmenī – 11% no ES vidējā rā-
dītāja. Izglītības rādītāju tendence ir pozitīva, taču
tikai mazliet pārsniedz ES vidējo. Noturīgākā ten-
dence redzama inovāciju piemērošanas aspektā, jo ir
pieaugusi nodarbinātība augsto tehnoloģiju pakalpo-
jumos, augsto tehnoloģiju eksports un nodarbinātība
ražošanā, kur izmanto vidēji augstas un augstas
tehnoloģijas. Pēc kopējiem sasniegumiem inovāciju
jomā Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem. Igaunija
ieņem 13. vietu starp 25 ES dalībvalstīm, Lietuva – 19.
Šajā ziņā Igaunijai ir viens no labākajiem rādītājiem jau-
no ES dalībvalstu vidū – tai ir ļoti labi rādītāji inovācijās
un uzņēmējdarbībā un inovāciju virzītājos, toties vāji
rādītāji inovāciju piemērošanas, zināšanu vairošanas
un intelektuālā īpašuma jomā. Igaunija ir to valstu
vidū, kas relatīvi vāji transformē pieejamos resursus
inovāciju rezultātos (jaunu produktu tirdzniecība,
patenti utt.). Igaunijas valsts izdevumi pētniecībai un
attīstībai ir palielinājušies no 0,47% 1998. gadā līdz
0,53% 2003. gadā, tomēr tie joprojām nepārsniedz
80% no ES vidējā. No 2000. gada valsts atbalstu
inovācijām Igaunijā ir saņēmuši tikai 2,4% uzņēmumu.
Lietuvas rādītāji inovāciju virzītāju jomā ir nedaudz virs
ES vidējā, jo to veicina labs sniegums izglītības jomā,
izņemot mūžizglītību. Lietuvā ir ļoti zemi uzņēmumu
izdevumi pētījumiem un attīstībai. To daļēji kompensē
ļoti augstais rādītājs universitāšu pētījumu un attīstības
izdevumu daļā, ko finansē uzņēmumi (23,5% no ES
vidējā). Lietuvai kopumā ir pozitīvi tendenču rādītāji,
izņemot investīcijas informāciju un komunikāciju
tehnoloģijās un nodarbinātību augsto tehnoloģiju pak-
alpojumu sektorā.
5) Pēdējos desmit gados Eiropā vērojama UIN lik-
mes samazināšanās. ES valstīs kopš 1996. gada
vidējā UIN likme ir samazinājusies par aptuveni vienu
piekto daļu (pašlaik 31,7%). Lai piesaistītu investīcijas
un ātrāk sasniegtu ES vidējo labklājības līmeni, Baltijas
valstis ir pozicionējušas sevi kā valstis ar zemu UIN lik-
mi: Latvijā un Lietuvā tā ir 15%, Igaunijā – 0%. Turklāt
Latvija un Lietuva UIN likmi ir samazinājušas tikai
pēdējo gadu laikā, turpretim Igaunija jau ilgstoši sevi
pozicionējusi kā biznesam pievilcīgu valsti. Rezultātā
Igaunija spējusi nodrošināt augstāku konkurētspēju
nekā pārējās Baltijas valstis, ko apliecina arī ārvalstu
tiešo investīciju apjomi, kas Igaunijā ir visaugstākie
Baltijas valstu vidū (3,2% no IKP, turpretī Lietuvā
2,6%, Latvijā 2,4% no IKP).
6) Latvijā aizvien ir augsts bezdarba līmenis.
Nodarbinātības līmenis ir 62,3%, un tas vēl nesasniedz
Lisabonas stratēģijā paredzētos 70%, tāpēc Latvijai ir
iespējas darba tirgū iesaistīt vairāk iedzīvotāju, samazi-
not brīvo darbavietu skaitu. Salīdzinājumā ar Baltijas
valstīm šis rādītājs ir ļoti līdzīgs – šajā jomā būtiski at-
paliek ES dienvidu valstis un Polija, kur nodarbinātība
nedaudz pārsniedz 50%.
Aplūkotie indikatori atklāj, ka vislabākās pozīcijas
Baltijas valstu vidū ir Igaunijai. To pierāda arī “Lisabonas
pārskats 2004”, kurā Igaunija no septiņiem maksimāli
iespējamiem punktiem ir novērtēta ar 4,64 un ierindo-
jas 1. vietā starp 10 jaunajām ES dalībvalstīm. Tomēr
jāpiebilst, ka Lisabonas stratēģijas mērķi ir nedaudz
pretrunīgi, jo daļa mērķu ir orientēta uz konkurētspējas
un ekonomikas attīstības veicināšanu, daļa – uz
sociālo vajadzību īstenošanu. Piemēram, vienotā
tirgus attīstība var būt pretrunā ar mērķi veicināt
nodarbinātības palielināšanu un vides aizsardzību. Lai
gan katrs Lisabonas stratēģijā var atrast un akcentēt
sev vēlamo vai atbilstošo, tomēr apskatītie indikatori
pietiekami skaidri parāda katras valsts pozīciju vājumu
vai stiprumu globālajā konkurencē. Latvijas pozīcijas
pašreiz ir visai pieticīgas, tāpēc pārbaudījums sasniegt
Lisabonas stratēģijas nospraustos mērķus paredzētajā
laikā būs vēl jo lielāks.
31
 Latvijas nacionālā Lisabonas
programma: ko tā paredz?
Inga Paparde,
“Neatkarīgā Rīta Avīze”,
speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā”
Latvijas prioritātes Lisabonas stratēģijas ievieša-
nā ir makroekonomiskās stabilitātes nodrošināša-
na, konkurētspējas veicināšana, nodarbinātības un
sociālās iekļaušanas sekmēšana un ilgstspējīga
attīstība. Par to detalizētāk lasiet intervijā ar Eko-
nomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku
Andri Liepiņu.
Kā Latvijā tika izstrādāta nacionālā Lisabonas pro-
gramma? Kas piedalījās tās izstrādē?
Latvijas nacionālā Lisabonas programma no
2005. līdz 2008. gadam tika apstiprināta Ministru
kabinetā 2005. gada 19. oktobrī un iesniegta Eiropas
Komisijai. Programmu izstrādāja Ekonomikas minis-
trija sadarbībā ar gandrīz visām ministrijām un citām
valsts institūcijām – Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūru, Konkurences padomi un Sabiedrisko pak-
alpojumu regulēšanas komisiju. Programmas izstrādes
koordināciju nodrošināja Lisabonas stratēģijas
uzraudzības padome. Notika arī konsultācijas ar
Saeimu un sociālajiem partneriem.
Šī programma ir politikas plānošanas doku-
ments, kas parāda, ko Latvija vidējā termiņa periodā
darīs mērķa – valsts izaugsmes un nodarbinātības
veicināšanas – sasniegšanai un kā ieviesīs Eiro-
padomes 2005. gada jūlijā apstiprinātās integrētās
pamatnostādnes. Programma ir balstīta uz Latvijā
pieņemtajiem politikas plānošanas dokumentiem un
atspoguļo Latvijas būtiskākās problēmas Lisabonas
stratēģijas mērķu sasniegšanai, norāda galvenos
rīcības virzienus un pasākumus problēmu risināšanai,
kā arī mērķu sasniegšanas rezultatīvos rādītājus.
Kādi ir galvenie virzieni Lisabonas mērķu sasnieg-
šanai Latvijā? Vai mūsu prioritātes atšķiras no
citām ES valstīm?
Ekonomiskās politikas pamatvirzieni Lisabonas
mērķu sasniegšanai visās ES dalībvalstu nacionālajās
reformu programmās ir tie paši. Arī prioritātēs nav
lielu atšķirību. Galvenās atšķirības ir pasākumu
kopumā, kas veido valsts struktūrpolitiku, lai sasniegtu
izvirzītos mērķus. Programma iezīmē piecus galve-
nos ekonomiskās politikas pamatvirzienus Lisabonas
mērķu sasniegšanai Latvijā. Tie ir: makroekonomiskās
stabilitātes nodrošināšana; zināšanu un inovāciju
32
Atis Ieviņš, Neatkarīgā
Andris Liepiņš,
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks
stimulēšana; investīcijām un darbam labvēlīgas
un piesaistošas vides veidošana; nodarbinātības
veicināšana; izglītības un prasmju uzlabošana. Katrā
ekonomiskās politikas pamatvirzienā ir definēti gal-
venie uzdevumi jeb prioritātes un noteikti konkrēti
pasākumi ar izpildes termiņiem, un, ja valdība lēmusi,
arī finansējums.
Nacionālā programma noteic, ka 2008. gadā Latvi-
jas iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju
jāsasniedz 51% no ES vidējā līmeņa (2004. gadā tie
bija 43%) un 2010. gadā – 54%. Mērķa sasniegšanai
šajos gados jānodrošina ikgadējais IKP pieaugums
6–8%. Kopumā Latvija ir definējusi 23 rezultatīvos
rādītājus vidējā termiņa periodam.
Vai varat minēt kādu piemēru?
Piemēram, ES mērķis ir panākt, lai kopējie iekšzemes
izdevumi pētniecībai un attīstībai 2010. gadā būtu 3%
no IKP. Tomēr katra dalībvalsts atbilstoši situācijai
ir definējusi savus specifiskos mērķus. Piemēram,
Latvijas mērķis, ņemot vērā zemo izdevumu līmeni
pētniecībai un attīstībai (2004. gadā – 0,42% no IKP),
ir 2010. gadā to paaugstināt līdz 1,5% no IKP.
Kā notiek darbs pie šajā programmā ietverto
mērķu īstenošanas?
Lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijas realizācijas
koordināciju un uzraudzību, valdība ir izstrādājusi iz-
pildes monitoringa mehānismu un izveidojusi Lisa-
bonas stratēģijas uzraudzības padomi un Lisabonas
stratēģijas konsultatīvo darba grupu. Padome ir iz-
veidota, lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijā noteikto
uzdevumu izpildi Latvijā. To vada Ministru kabineta
apstiprināts Lisabonas stratēģijas ieviešanas un
uzraudzības koordinators – ekonomikas ministrs.
Padomes sastāvā ir iekļauti ar Lisabonas procesu
saistītie ministri, Saeimas, pašvaldību, sociālo partneru
pārstāvji. Padomes uzdevums ir koordinēt programmas
izstrādi, kā arī uzraudzīt programmas izpildes gaitu un
informēt sabiedrību par tās noteikto uzdevumu izpildi.
Savukārt konsultatīvā darba grupa ir izveidota,
lai nodrošinātu programmas izstrādi un ieviešanu
starpinstitūciju līmenī. To vada Ekonomikas ministri-
jas valsts sekretārs. Darba grupas sastāvā ir iekļauti
ar Lisabonas procesu saistīto ministriju augstākās
ierēdniecības pārstāvji.
Kā notiek izvērtēšana? Vai tiks sagatavoti speciāli
ziņojumi?
Pamatojoties uz Eiropadomē lemto, ir paredzēts, ka
katru gadu rudenī tiks izvērtēts progress nacionālo re-
formu programmu, tajā skaitā arī Latvijas nacionālās
Lisabonas programmas, īstenošanā. Ekonomikas
ministrija organizēs programmas izvērtēšanas pro-
cesu un sagatavos attiecīgo progresa ziņojumu.
Progresa ziņojums jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz
2006. gada 15. oktobrim. Ja nepieciešams, pēc pro-
gresa izvērtēšanas programma tiks atjaunināta.
{ }
”Eiropas Komisija uzskata, ka
Latvijas nacionālās programmas stiprā puse ir tā,
ka programma koncentrējas uz reformām
pētniecības un attīstības jomā.”
Kā notiek sadarbība ar Eiropas Komisiju, atskai-
toties par nacionālo programmu?
2005. gada novembrī Eiropadomes Ekonomi-
kas politikas komiteja sagatavoja pirmo ziņojumu
par nacionālajām Lisabonas programmām, kurā tika
iekļauti horizontālie novērtējumi par ES dalībvalstu
nacionālajām reformu programmām. Šo ziņojumu
apsprieda Ekonomikas un finanšu komitejā, kur tika
sagatavots ECOFIN Padomes secinājumu projekts
par nacionālajām Lisabonas programmām. Ziņojums
un secinājumi tika skatīti un apstiprināti tālāk arī
COREPER II (2005. gada 30. novembrī) un ECOFIN
Padomē (2005. gada 1. decembrī).
Šajā ziņojumā ir nosaukti ES dalībvalstu nacionālo
reformu programmu galvenie mērķi un reformu sfēras.
Par Latvijas programmu sacīts, ka tās noteiktie galvenie
mērķi ir makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana,
zināšanu un inovāciju stimulēšana, investīcijām un
darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošana,
nodarbinātības veicināšana un izglītības un prasmju
uzlabošana.
Kam Eiropas Komisija pievērsusi uzmanību,
vērtējot Latvijas nacionālo programmu?
2006. gada 25. janvārī Eiropas Komisija publicēja
ikgadējo progresa ziņojumu, kurā ir arī ES dalībvalstu
nacionālo reformu programmu, tostarp arī Latvijas
programmas, novērtējums. Eiropas Komisija atbalstīja
un pozitīvi novērtēja Latvijas izvēlētos galvenos
ekonomiskās politikas pamatvirzienus, lai īstenotu Lisa-
bonas mērķus – ekonomiskās izaugsmes turpināšanu
un nodarbinātības līmeņa palielināšanu valstī. Latvijas
noteiktie pamatvirzieni ir makroekonomiskās stabilitātes
nodrošināšana, zināšanu un inovāciju stimulēšana,
investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas
vides veidošana, nodarbinātības veicināšana un
izglītības un prasmju uzlabošana. Eiropas Komisija
uzskata, ka Latvijas nacionālās programmas stiprā
puse ir tā, ka programma koncentrējas uz reformām
pētniecības un attīstības jomā, uz informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju nozaru attīstību. Eiropas
Komisija arī atzinīgi vērtē pasākumus, kas ir vērsti,
lai uzlabotu transporta infrastruktūru un veicinātu
iesaistošo darba tirgu Latvijā.
Vai varat nosaukt, kuras reformas EK atzinusi par
stiprākajām?
EK vērtējumā nav precizējusi savu viedokli par Latvi-
jas stiprākajām un vājākajām reformām. Līdzīgi arī citu
valstu izvērtējumos ir runāts ļoti vispārīgi.
Kādiem jautājumiem Latvijai vajadzētu pievērst
lielāku uzmanību?
Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvi-
jai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību noteiktākai
un stingrākai makrostabilitātes, tajā skaitā fiskālās
konsolidācijas, nodrošināšanai; politikas izstrādei, lai
veicinātu pētniecības un izglītības institūciju un biznesa
uzņēmumu partnerību; konkrētāku pasākumu izstrādei,
kas nodrošinātu izglītības un mācību atbilstību darba
tirgus prasībām; mūžizglītības stratēģijas izstrādei un
īstenošanai.
Lai nodrošinātu tālāko programmas realizāciju,
šā gada 8. februārī notika Lisabonas stratēģijas
konsultatīvās darba grupas sēde un 10. februārī –
Lisabonas stratēģijas uzraudzības padomes sēde. Šīs
sanāksmes tika sasauktas, lai apspriestu programmas
33
 turpmākās īstenošanas gaitu, kā arī Eiropas Komisijas
progresa ziņojumu, it īpaši otro daļu, kurā ir ietverts
Eiropas Komisijas vērtējums par Latvijas program-
mu. Sanāksmēs tika apspriestas arī četras galvenās
prioritātes, kuras EK norādījusi jaunajā ikgadējā pro-
gresa ziņojumā: ieguldījums izglītībā, pētniecībā
un inovācijās; mazo un vidējo uzņēmumu darbības
veicināšana; nodarbinātības politika, kas veicinātu
cilvēku iesaistīšanu darba tirgū; drošas un ilgtspējīgas
enerģijas piegādes nodrošināšana.
Uzraudzības padome nolēma atbalstīt nepiecieša-
mību palielināt budžeta izdevumus pētniecībai un
attīstībai, novirzot lielāku valsts atbalsta daļu un
struktūrfondu līdzekļus šai jomai.
Kā panākt, lai pētniecībai, zinātnei un izglītībai tiktu
piešķirta lielāka nauda?
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu ir noteikts,
ka ik gadu valsts budžetā jāparedz finansējuma pieau-
gums zinātniskajai darbībai ne mazāk par 0,15% no
IKP jeb caurmērā katru gadu palielināt finansējumu
par 10–15 miljoniem latu. Par lielāka finansējuma
piešķiršanu vēl jādiskutē Ministru kabinetā. Tomēr
uzraudzības padome atbalsta lielāka finansējuma
piešķiršanu.
Kas, jūsuprāt, ir vislielākie pārbaudījumi, grūtības,
īstenojot nacionālajā programmā noteikto?
Kā vienmēr, ekonomiskajā politikā arī Latvijā,
īstenojot šo programmu, lielākās grūtības ir saistītas
ar makrostabilitātes un izaugsmes nodrošināšanai
nepieciešamās struktūrpolitikas saskaņošanu. Lai
sekmīgi realizētu Lisabonas stratēģiju, būtiski ir bei-
dzot ieviest Latvijā vidējā termiņa (3–5 gadu) budžeta
plānošanu.
34
Nav partnerības starp pētniekiem, izglītības
iestādēm un biznesa pārstāvjiem, nav pietiekama
pētniecības un inovāciju stratēģiju integrācija – kā
to varētu novērst?
Svarīgs ir sociālais dialogs, lai sasniegtu Latvijas
nacionālās programmas mērķus. Tāpēc programmā
paredzēti vairāki pasākumi tā uzlabošanai gan valsts,
gan arī reģionālajā līmenī. Eiropas Sociālā fonda
līdzfinansētajā nacionālajā programmā “Atbalsts
kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu
līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās,
informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai”
tiks stiprinātas nodarbinātības partnerībā iesaistītās
institūcijas, tajā skaitā Latvijas Darba devēju
konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Programmā tiek stiprināta arī pašvaldību un Latvijas
Pašvaldību savienības kapacitāte, lai nodrošinātu
partnerības un sociālā dialoga attīstību pašvaldību
līmenī.
Liela uzmanība programmā ir pievērsta zināšanu un
inovāciju attīstībai. Lai veicinātu zinātnisko darbību
un attīstību, turpmāko gadu prioritārie uzdevumi
ir nodrošināt būtisku valsts investīciju pieaugumu
šajā jomā, panākot to, lai finansējuma piešķiršanas
mehānisms nodrošinātu pēc iespējas lielāku privātā
sektora investīciju piesaisti. Prioritātes ir arī augstskolu
vadošās lomas nostiprināšana zinātnes un pētniecības
attīstībā; zinātnes intelektuālā potenciāla un lietišķo
pētījumu attīstīšana inovatīvo tehnoloģiju jomā,
priekšnoteikumu radīšana, lai tiktu veikti zinātniskie
pētījumi nozarēs, kurās ir atbilstošs potenciāls un
attīstības perspektīvas.
Valdība par prioritārajiem virzieniem nacionālās
inovāciju kapacitātes palielināšanā ir noteikusi vairākus
uzdevumus – veidot inovatīvai darbībai labvēlīgu
institucionālo vidi; sekmēt zinātnes, izglītības un privātā
sektora sadarbību; atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju
pārnesi; veicināt jaunu produktu un tehnoloģiju
izstrādi, sekmējot arī uzņēmēju izpratni par intelektuālo
īpašumu un tā aizsardzību.
Vai ir izveidota produktīva saikne starp ES fon-
du naudas sadali saiknē ar Lisabonas mērķu
īstenošanu, Nacionālā attīstības plāna īstenošanu
un citiem?
Jā. Nacionālā attīstības plāna, Nacionālā stratēģiskā
ietvara dokumenta un operacionālo programmu
prioritātes kopumā saskan ar Lisabonas stratēģijas
mērķiem. Mums pašiem tie jāīsteno dzīvē.
 Pakalpojumu tirgus dalīšana
Eiropas Savienībā

Sannija Jauce,
“Latvijas Vēstnesis Plus”,
speciāli “Latvijai Eiropas Savienībā”

Šā gada sākumā Eiropas Savienības (ES)
institūcijās un dalībvalstu vidū arvien aktīvākas
kļuva debates par pakalpojumu direktīvu, iz-
gaismojot politiskās atšķirības starp vecajām un
jaunajām dalībvalstīm.
Konkurence un pamattiesības
Eiropas Komisija (EK) ar pakalpojumu direktīvas
priekšlikumu nāca klajā 2004. gadā. To izstrādāja
ar nolūku liberalizēt ES pakalpojumu tirgu, veicinot
konkurences palielināšanos tajā. Direktīvas mērķis
ir atbilstoši ES līgumos noteiktajiem pamatprinci-
piem novērst administratīvos un tiesiskos šķēršļus
uzņēmējdarbībai un pakalpojumu sniegšanai visā bloka
teritorijā. Pakalpojumi veido 70% no kopējās ES eko-
nomikas. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka tirgus
liberalizācija telekomunikāciju un enerģētikas sektorā
no 1992. līdz 2002. gadam palielinājusi ES iekšzemes
kopproduktu par 1,8% un radījusi 2,5 miljonus jaunu
darbavietu. Līdzīgu ekonomikas un darbavietu pieau-
gumu varētu radīt arī brīvs pakalpojumu tirgus.
Neraugoties uz to, ka brīva darbaspēka, preču
un pakalpojumu plūsma ir viens no galvenajiem ES
ideoloģiskajiem postulātiem, un to, ka dalībvalstu
uzņēmēju tiesības brīvi sniegt pakalpojumus dažādās
ES valstīs ir noteiktas Eiropas Kopienu līgumā, ES
pakalpojumu tirgū joprojām valda virkne birokrātisku
ierobežojumu – dažādas prasības pēc iepriekšējām
reģistrācijām, atļaujām vai otršķirīgiem dokumentiem.
Izcelsmes valsts princips
Latvijai svarīgi ir trīs šā likumdošanas akta projekta
elementi – direktīvas darbības joma, izcelsmes valsts
princips un nosacījumi par darbinieku nosūtīšanu.
Centrālais sākotnējās pakalpojumu direktīvas elements
bija tieši izcelsmes valsts princips – tas noteic, ka pa-

Sākotnējā pakalpojumu direktīva ar izcelsmes valsts principu bija uzskatāma

par stūrakmeni ES konkurētspējas veicināšanā

Direktīvas mērķis
• Pakalpojumi veido 70% no kopējās ES ekonomikas.
• Tirgus liberalizācija telekomunikāciju un enerģētikas sektorā no 1992. līdz 2002. gadam paaugstinājusi
ES iekšzemes kopproduktu par 1,8% un radījusi 2,5 miljonus jaunu darbavietu. Līdzīgu ekonomikas un darbavie-
tu pieaugumu varētu radīt arī brīvs pakalpojumu tirgus.
• 2004. gadā EK nāca klajā ar pakalpojumu direktīvas priekšlikumu.
• Galvenie mērķi:
- liberalizēt ES pakalpojumu tirgu, veicinot konkurences palielināšanos tajā;
- novērst administratīvos un tiesiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai un pakalpojumu sniegšanai visā bloka
teritorijā;
- izveidot kontaktpunktu tīklu, kur uzņēmēji varētu ērti nokārtot visas formalitātes pakalpojumu sniegšanai citā
valstī.

Solis sāņus
• 2006. gada februārī Eiropas Parlaments nolēma svītrot no pakalpojumu direktīvas izcelsmes valsts principu.
• Izcelsmes valsts princips noteica to, ka, sniedzot pakalpojumus ārpus savas valsts, citā ES dalībvalstī uzņēmums
netiek dibināts, bet neilgu laiku tur tiek sniegti pakalpojumi un uzņēmums atgriežas savā izcelsmes valstī.
Līdz šim direktīvas teksts noteica, ka uzņēmums citā dalībvalstī var darboties pēc savas valsts likumiem.

Tālākā rīcība
• Līdz šā gada beigām varētu panākt vienošanos par direktīvas galīgo redakciju.
• Latvija un citas, galvenokārt jaunās, ES valstis, kā arī, piemēram, Lielbritānija un Īrija varētu bloķēt pašreizējā
direktīvas teksta virzību un, iespējams, aicināt EK izstrādāt jaunu pakalpojumu direktīvas projektu.

35
 kalpojumu sniedzējs ievēro tās valsts likumdošanu,
kurā dibināts viņa uzņēmums. 16. februārī Eiropas
Parlaments (EP) pirmajā lasījumā nobalsoja par
grozītu pakalpojumu direktīvu, no tās svītrojot Latvi-
jai nozīmīgo izcelsmes valsts principu. Tas iezīmēja
skaidru sadalījuma līniju starp jaunajām un vecajām
dalībvalstīm – tieši vecās dalībvalstis direktīvā nevēlējās
redzēt izcelsmes valsts principu un citus elementus,
kas veicina tirgus liberalizāciju. “Mums ir svarīgi atjau-
not izcelsmes valsts principu, savukārt vairākām citām
valstīm tikpat būtiski ir to izņemt no direktīvas,“ norāda
premjera padomniece ES jautājumos Sanita Pavļuta-
Deslandes.
Tas skaidrojams ar arodbiedrību spēcīgo lobiju
vairākās vecajās dalībvalstīs un šo valstu bailēm no
konkurences, ko radītu austrumeiropiešu pakalpo-
jumu sniedzēju ieplūšana kopējā tirgū. EP direktīvā
vien iestrādāja nosacījumu, ka uzņēmumi var brīvi
piedāvāt savus pakalpojumus ikvienā ES valstī, taču
tiem jāievēro attiecīgās dalībvalsts nodarbinātības,
veselības aprūpes, drošības un vides standarti.
Jāņem vērā, ka tieši pārtikušās rietumvalstis lepojas ar
augstākiem standartiem minētajās jomās.
Viens no galvenajiem iemesliem, kas traucē jaunu
tirgu apgūšanu, ir likumdošanas atšķirības dažādās
ES valstīs. Tā kā Latvijā darbaspēka izmaksas ir ļoti
zemas salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, latviešu
uzņēmējiem būtu ārkārtīgi izdevīga pakalpojumu tirgus
atvēršana.
36
ES meklē jaunu variantu
Taču jautājums par pakalpojumu direktīvu līdz galam
nav izlemts un cīņa par to vēl turpināsies ES valstu
vadītāju vidū. Latvija un citas valstis, kuras atbalsta
tirgus liberalizāciju (galvenokārt jaunās dalībvalstis,
kā arī, piemēram, Lielbritānija un Īrija), varētu bloķēt
pašreizējā direktīvas teksta virzību un, iespējams,
aicināt EK izstrādāt jaunu pakalpojumu direktīvas pro-
jektu.
“Jo tuvāk sākotnējam direktīvas tekstam būs jau-
nais variants, jo labāk,” uzsver EP deputāts Roberts
Zīle. Pēc viņa domām, jautājums par pakalpojumu tir-
gus atvēršanu Eiropā skatāms plašākā mērogā nekā
šī konkrētā direktīva. Jautājums ir par to, vai ES spēs
mobilizēties politiski un saimnieciski, lai kļūtu par
nozīmīgu spēlētāju globālajā ekonomikā. “Par kādu
Eiropas konkurētspēju un konstitucionālo līgumu mēs
varam runāt, ja jebkuram Eiropas mazajam vai vidējam
uzņēmumam nav pieejams brīvs pakalpojumu tirgus?
Par kādu kopīgu ārlietu ministra posteni varam runāt,
ja nav nodrošināts tas, kas ES līgumos bija jau sen
paredzēts?” Turklāt, pēc eirodeputāta domām, lai
atrastu sabiedrotos cīņā par Latvijai izdevīgu direktīvas
formulējumu, kopīgi jādarbojas ārlietu un ekonomikas
ministriem un, iespējams, arī premjeram.
Sākotnējā pakalpojumu direktīva ar tajā iekļauto iz-
celsmes valsts principu bija uzskatāma par stūrakmeni
Lisabonas stratēģijā – ES izstrādātajā programmā,
kas paredz bloka konkurētspējas paaugstināšanos
pasaulē, tā atzīst eirodeputāts Guntars Krasts.
Direktīvas revidēšana ir solis sāņus no Lisabonas
stratēģijas izvirzītajiem mērķiem.
Informācija par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā:
Eiropas Savienības likumdošana,
Latvijas un ārvalstu periodiskie izdevumi,
datu bāzes, semināri, lekcijas un diskusijas.
www.esia.gov.lv
esia@esia.gov.lv
Tālr.: 7212611
Aspazijas bulv. 28, 2. stāvs, Rīga LV 1050