PazistuSaprotuDarbojos2007 PDF

Saturs
I. IEPAZĪSIMIES – EIROPAS SAVIENĪBA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4. LPP.
1. Kas ir Eiropas Savienība

2. Eiropas Savienības simboli
3. Eiropas Savienība un starptautiskās organizācijas
II. EIROPAS SAVIENĪBAS VĒSTURE UN NĀKOTNE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7. LPP.
1. Rašanās
2. Līgumi un paplašināšanās
3. Kā valstis pievienojas Eiropas Savienībai
4. Eiropas Savienības nākotne
III. KĀ DARBOJAS EIROPAS SAVIENĪBA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13. LPP.

1. Institūcijas
2. Lēmumu pieņemšana
3. Budžets
IV. KO EIROPAS SAVIENĪBA DOD SAVIEM IEDZĪVOTĀJIEM . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18. LPP.
1. Eiropas Savienības sniegtās saimnieciskās iespējas

2. Eiropas Savienības iespējas drošības, demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanai
3. Eiropas Savienības iespējas jauniešiem
V. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTIS UN TĀS IEDZĪVOTĀJI . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22. LPP.
VI. LATVIJA EIROPAS SAVIENĪBĀ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36. LPP.
1. Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību

2. Latvijas dalība Eiropas Savienībā
VII. NOSLĒGUMA UZDEVUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40. LPP.
Teksta autores – Ingūna Irbīte, Daina Zelmene

Māksliniece – Inga Briede
© Eiropas Savienības informācijas aģentūra ISBN 978-9984-39-433-6

Ievads
Mēs dzīvojam pārsteidzoši dinamiskā laikmetā. Pēdējās desmitgadēs Latvijas
iedzīvotāji pieredzējuši notikumus, kas ievērojami mainījuši gan mūsu valsti kopumā,
gan katra iedzīvotāja ikdienu. Latvija atguvusi valstisko neatkarību, veikusi nozīmīgas
saimnieciskās un politiskās reformas. Kā pilntiesīga dalībvalsts atgriezusies pasaules
brīvo valstu saimē – iestājusies Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Eiropas
Padomē, bet kopš 2004. gada arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un
Eiropas Savienībā (ES).
Pašlaik Latvijas dalība Eiropas Savienībā ietekmē gandrīz ikvienu mūsu dzīves
jomu. Iestāšanās šajā valstu apvienībā nesusi līdzi gan tiesības, gan pienākumus. Daļa
sabiedrības priecājas par atvērtajām robežām, plašajām darba un mācību iespējām,
brīvi pieejamo informāciju. Citi ir apmulsuši plašajā informācijas un iespēju klāstā.
Svarīgi ir apzināties, ka mūsu pašsajūta savā mājā, pagastā, pilsētā, valstī, Eiropā,
pasaulē ir atkarīga ne tikai no valstu vadītājiem, lielo lēmumu pieņēmējiem, bet arī
no mums pašiem, no mūsu zināšanām, spējas izprast situāciju, izmantot iespējas un
novērst apdraudējumus.
Ceram, ka mācību līdzeklis „Eiropas Savienība – pazīstu, saprotu, darbojos”
sniegs Tev šādas zināšanas un palīdzēs izprast vienu apkārtējās pasaules daļu, vienu
mūsu dzīves dimensiju – Eiropas Savienību. Esam pārliecināti, ka, iepazinis valstu
apvienību, Tu varēsi ne tikai pamatotāk pieņemt zinošus un atbildīgus lēmumus
savā dzīvē šodien un nākotnē, bet arī kļūsi par gidu Eiropas Savienības lietu izpratnē
saviem draugiem, klasesbiedriem un ģimenes locekļiem.
Ar Eiropas Savienību saistīti jautājumi iekļauti vairāku pamatskolas mācību
priekšmetu programmās. Par tiem runājam sociālajās zinībās un vēsturē, atsevišķas
Eiropas Savienības tēmas pētām ģeogrāfijā, bioloģijā un valodu stundās. Daudzi klašu
kolektīvi izvēlas padziļināti apgūt Eiropas Savienības jautājumus klases audzinātāja
stundās, projektu nedēļās, debašu klubu nodarbībās un citās ārpusstundu
aktivitātēs. Ceram, ka šajā pētniecībā Tev noderēs mācību materiāls „Eiropas
Savienība – pazīstu, saprotu, darbojos”.
Eiropas Savienība ir valstu apvienība, kura jau kopš dibināšanas uzsvērusi
vienotību mērķos un cieņu pret dažādību – daudzveidīgo Eiropas kultūras
mantojumu, tautu tradīcijām un valodām. Arī Eiropas Savienības devīze skan
„Vienota dažādībā”. Grāmatas nodaļās stāstīts par Eiropas Savienības vēsturi un
paplašināšanos, pārvaldes institūcijām un dalībvalstīm. Uzzināsi arī par iespējām, ko
Eiropas Savienība piedāvā katram tās iedzīvotājam.
Katras nodaļas tekstu Tev palīdzēs izprast jautājumi un uz krāsaina fona izvietotās
atgādnes un paskaidrojumi. Ceram, ka mācīšanās procesu aizraujošāku darīs katras
nodaļas beigās piedāvātie uzdevumi un idejas projektu darbiem. Varbūt, pateicoties
jaunajām zināšanām, kopā ar skolas biedriem Tu uzrakstīsi projekta pieteikumu
jauniešu apmaiņas programmai vai izveidosi Eiropas klubu savā skolā.
Mācību līdzekli „Eiropas Savienība – pazīstu, saprotu, darbojos” izdevusi
Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA). Tas domāts 5.–9. klašu skolēniem.
ESIA piedāvā arī citus izdevumus skolām. Iespējams, ka jaunākajās klasēs Tu jau
esi iepazinies ar grāmatiņu „Ceļojums uz Eiropas Savienību”. ESIA izdotajā bukletā
„Vienoti dažādībā. Eiropas Savienības dalībvalstis” vari lasīt gan par Eiropas Savienību
kopumā, gan atsevišķi par katru no 27 dalībvalstīm. Savukārt mācību filmā „Kristaps
un ES” kopā ar skolēnu Kristapu vari viesoties Eiropas Savienības institūcijās,
ielūkoties tās dibināšanas vēsturē un izprast savas līdzdalības iespējas nākotnes
Eiropas veidošanā.
Autores

I nodaļa Iepazīsimies – Eiropas Savienība
1. Kas ir Eiropas Savienība

2. Eiropas Savienības simboli
3. Eiropas Savienība un starptautiskās organizācijas
I. 1. Kas ir Eiropas Savienība
Eiropas Savienība ir 27 Eiropas valstu apvienība.
Eiropas Savienība
• apvieno apmēram 490 miljonus iedzīvotāju
Jautājumi • aizņem 4 miljonus 242 tūkstošus kvadrātkilometru lielu teritoriju
1. Cik valstis apvienojušās Eiropas Eiropas Savienības mērķi

Savienībā? • nodrošināt mieru, labklājību un stabilitāti tās tautām
• pārvarēt domstarpības kontinentā
2. Kādi ir Eiropas Savienības mērķi? • nodrošināt iedzīvotājiem drošību
• veicināt līdzsvarotu ekonomisko un sociālo attīstību
• pārvarēt globalizācijas izaicinājumus un saglabāt Eiropas tautu dažādību
• aizstāvēt eiropiešiem kopīgās vērtības
I. 2. Eiropas Savienības simboli
Eiropas Savienības simboli ir karogs, himna, devīze un Eiropas diena. Šie simboli
iemieso Eiropas iedzīvotājiem nozīmīgas vērtības, tie ļauj atpazīt Eiropas Savienību
pasaulē un apliecina dalībvalstu vienotības izjūtu. Simbolu lietošana nav dalībvalstu
obligāts pienākums, bet brīvprātīga izvēle.
Karogs. Kopš 1985. gada Eiropas Savienības simbols ir zils karogs ar 12 zelta
zvaigznēm. Tas ir pazīstamākais Eiropas Savienības simbols. Aplī izvietotās divpadsmit
zvaigznes simbolizē Eiropas valstu vienotību.
Atceries!
Zvaigžņu skaits Eiropas Savienības karogā vienmēr bijis nemainīgs –
divpadsmit. Tas neatspoguļo ES dalībvalstu kopskaitu. Šis skaitlis izvēlēts kā pilnības
un harmonijas simbols.
Vai Tu zināji, ka ...?

Latvijā nav īpaša likuma, kas noteiktu Eiropas Savienības karoga lietošanu.
Katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs, iestāde vai uzņēmums var brīvi izvēlēties, vai
pacelt Eiropas Savienības karogu mastā, izkārt pie mājas vai novietot to uz galda
kādā svinīgā pasākumā. Ja Eiropas Savienības karogs tiek lietots kopā ar Latvijas
valsts karogu, tad Latvijas valsts karogs jāizkar labajā pusē (skatoties uz karogu), bet
Eiropas Savienības karogs – no tā pa kreisi.
Himna. 1823. gadā komponists Ludvigs van Bēthovens sakomponēja

9. simfoniju, atspoguļojot mūzikā sapni par visu nāciju vienotību. Muzikālā tēma
„Oda priekam” no simfonijas 4. daļas 1985. gadā kļuva par Eiropas Savienības himnu.
Himna ir bez vārdiem, bet tās muzikālajā skanējumā ietverti brīvības un miera ideāli,
kas ir Eiropas pamatā.

I nodaļa
Eiropas diena. 1950. gada 9. maijā Francijas politiķis Robērs Šūmans
izteica priekšlikumu radīt vienotu Eiropu, kas nepieciešama miera un labklājības
nodrošināšanai. Mūsdienās 9. maijs tiek svinēts kā Eiropas diena. Jautājumi
Devīze. Eiropas Savienības devīze ir „Vienota dažādībā”. Par oficiālu organizācijas 1. Kas ir Eiropas Savienības simboli?
simbolu tā atzīta kopš 2004. gada. Dažādo Eiropas tautu kultūra, tradīcijas un
valodas ir viena no lielākajām Eiropas Savienības bagātībām. 2. Vai Eiropas Savienībai ir
galvaspilsēta un oficiālā valoda?
Eiropas Savienībai nav dažu simbolu, kuri ir raksturīgi katrai, pat vismazākajai,
Eiropas valstij. Tā, piemēram, Savienībai nav galvaspilsētas un vienas kopīgas
valodas. Eiropas Savienības oficiālās valodas ir visu dalībvalstu valodas. Ar to Eiropas
Savienība vēlas parādīt, ka katras tajā dzīvojošas tautas valoda un katra galvaspilsēta
ir vienlīdz nozīmīgas vērtības.
I.3. Eiropas Savienība un starptautiskās organizācijas
Vēstures gaitā starptautiskās attiecības galvenokārt veidojušās tieši starp

valstīm. Mūsdienās, kad globalizācijas ietekmē valstu sadarbība kļuvusi īpaši
plaša, daudzus jautājumus vieglāk var atrisināt ar plašu starptautisku organizāciju
starpniecību. Tabula „Eiropas Savienība un nozīmīgākās starptautiskās organizācijas”
sniedz pārskatu par mūsdienās ietekmīgākajām valstu apvienībām.
Atceries!
Starptautiska organizācija – valstu vai nevalstisku organizāciju apvienība, kura
veicina visiem tās dalībniekiem kopēju mērķu sasniegšanu.
Globalizācija – pasaules valstu savstarpējās saistības un atkarības palielināšanās
mūsdienās. Globalizācijai raksturīgs cilvēku, preču, pakalpojumu un tehnoloģiju
kustības pieaugums pasaulē. Globalizācijas procesus īpaši aktivizē interneta un citu
saziņas veidu attīstība.
Eiropas Savienība un nozīmīgākās starptautiskās organizācijas

Eiropas Savienība Apvienoto Nāciju Ziemeļatlantijas Eiropas Padome
(ES) organizācija līguma (EP)
(ANO) organizācija
(NATO)
Mērķi/darbības • miera un • miera un • dalībvalstu • cilvēktiesību Jautājumi
virzieni stabilitātes drošības brīvības un aizsardzība,
garantēšana, veicināšana, drošības • pasākumi
• labklājības • starptautiskā aizsardzība, neiecietības 1. Kuras ir ietekmīgākās
palielināšana, sadarbība, • līdzdalība krīžu novēršanā, vides starptautiskās organizācijas pasaulē?
• Eiropas • cilvēktiesību novēršanā aizsardzībā,
starptautiskās aizsardzība noziedzības 2. Kāpēc starptautiskās
ietekmes apkarošanā
palielināšana organizācijas tiek veidotas?
Cik valstis 27 192 26 46
ietilpst? 2007 3. Kas kopīgs un kas atšķirīgs
ir Eiropas Savienībai un
Kad dibināta? 1957. 1945. 1949. 1949.
tabulā minētajām
Kad iestājusies 2004. 1991. 2004. 1995.
starptautiskajām organizācijām?
Latvija?
Pilsēta, kurā Brisele, Strasbūra Ņujorka Brisele Strasbūra
atrodas un Luksemburga
organizācijas
centrālās
institūcijas
Oficiālā mājas www.europa.eu www.un.org www.nato.int www.coe.int
lapa

I nodaļa
1. Kur Latvijā var redzēt Eiropas Savienības karogu? Kāpēc nepieciešama šī

karoga izkāršana?
2. Iztaujā savas pašvaldības darbiniekus un noskaidro:
• kad pie pašvaldības parādījās Eiropas Savienības karogs,
• kā pašvaldība to ieguva,
• kādos notikumos un dokumentos Tavā pašvaldībā izmanto Eiropas
Savienības simbolus,
3. Uzzīmē, apraksti un salīdzini Latvijas Republikas un Eiropas Savienības
simbolus! Kas tajos kopīgs un kas atšķirīgs? Kāpēc valstis un organizācijas veido
simbolus?
Simbols Latvijas Republika Eiropas Savienība

Himna
Karogs
Citi simboli
4. Balstoties uz savām zināšanām, aizpildi tukšās vietas tekstā ar atbilstošo

informāciju!
Eiropas Savienība ir valstu savienība, kura apvienojusi . . . Eiropas

valstis. ES simbolā – karogā – attēlotas . . . . Organizācijas himnas autors ir
komponists . . . . Atšķirībā no valstu himnām šajā himnā nav . . . . Eiropas
diena katru gadu tiek svinēta . . . . Eiropas Savienības . . . ir jaunākais ES
simbols. Eiropas Savienībai . . . galvaspilsētas un vienas oficiālās valodas.
5. Iepazīsties ar tabulu „Eiropas Savienība un nozīmīgākās starptautiskās

organizācijas”! Atrodi kopīgās un atšķirīgās iezīmes!

Eiropas Savienības vēsture un nākotne II nodaļa
1. Rašanās
2. Līgumi un paplašināšanās
3. Kā valstis pievienojas Eiropas Savienībai
4. Eiropas Savienības nākotne
II. 1. Rašanās
Vai tu zināji, ka ... ?

Laika posmā starp Pirmo un Otro pasaules karu darbojās starptautiska
organizācija – Tautu Savienība. Tas bija pirmais mēģinājums radīt organizāciju, kas
rūpētos par Eiropas valstu kolektīvo drošību. Daudzus jautājumus Tautu Savienība
sekmīgi risināja. Tomēr lielu konfliktu novēršanā tās darbība bija maz efektīva. Tam
bija vairāki iemesli.
Pirmkārt, vairākas ietekmīgas valstis palika ārpus šīs organizācijas. Vācijai kā
Pirmā pasaules kara zaudētājai Tautu Savienībā ļāva iestāties tikai 1926. gadā. 1933.
gadā, kad pie varas nāca Ā. Hitlers un nacisti, Vācija no šīs organizācijas izstājās.
Padomju Savienību Tautu Savienībā neuzņēma tajā valdošā politiskā režīma dēļ. PSRS
organizācijā iestājās tikai 1934. gadā, bet 1939. gadā pēc uzbrukuma neatkarīgajai
Somijai to no Tautu Savienības izslēdza. ASV nevēlējās iestāties Savienībā, jo bija
izvēlējusies „izolacionisma” politiku un gribēja norobežoties no visa Eiropā notiekošā.
Šo un citu ietekmīgu valstu atrašanās ārpus organizācijas mazināja tās spēku un
autoritāti.
Otrkārt, Tautu Savienībai bija ierobežotas iespējas vērsties pret valsti, kura
pārkāpa kopējās vienošanās. Tautu Savienības rīcībā nebija ne karaspēka, ne arī citu
vērā ņemamu līdzekļu, kā ietekmēt valstis – agresorus. Tā, piemēram, kad 1936. gadā
fašistiskā Itālija okupēja Abesīniju (tagadējo Etiopiju), vienīgais, par ko spēja vienoties
Tautu Savienības dalībvalstis, bija nebūtiski ierobežojumi tirdzniecībā ar Itāliju.
Treškārt, lēmumi tika pieņemti vilcinoties. Tautu Savienības dalībvalstīm bieži
vien bija grūti saskaņot savas individuālās intereses un vienoties par kopīgiem
lēmumiem. Daudzos gadījumos, kad vajadzēja rīkoties strauji, pagāja ilgs laiks, līdz
organizācija sapulcējās un pieņēma lēmumu.
1945. gadā beidzās Otrais pasaules karš – postošākais militārais konflikts Jautājumi
cilvēces vēsturē. Tā traģiskās sekas bija miljoniem bojā gājušo, izpostīta saimniecība,
iznīcinātas kultūras vērtības, izjukušas ģimenes, zaudētas mājvietas. Vissmagāk bija 1. Kad risinājās
cietusi Eiropa, kur cilvēku un materiālo vērtību zaudējumi bija daudz lielāki nekā citur Otrais pasaules karš?
pasaulē. „Pamodušies” pēc sešus gadus ilgā kara murga, cilvēki bija neizpratnē, kā tas
iespējams, ka 20. gadsimta pirmajā pusē ļoti īsā laika posmā cilvēce bija uzsākusi 2. Kādas valstis tajā bija iesaistītas?
divus milzīgus, asiņainus konfliktus – abus pasaules karus. Kāpēc sabiedrība neko
nebija mācījusies no pagātnes kļūdām un pieļāva šādu postu? Kāpēc sasniegumi 3. Kādas bija Otrā pasaules
izglītībā, zinātnē, kultūrā nenovērsa konfliktus, bet daudzos gadījumos pat tika kara sekas?
izmantoti cilvēku iznīcināšanā? Šie jautājumi lika sabiedrībai aizdomāties.
Pēckara Eiropā sākās sarunas par to, kas jādara, lai mācītos no kļūdām un 4. Kāpēc tika izveidota
nākotnē novērstu līdzīgus konfliktus. Iniciatīvu uzņēmās daži tālredzīgi Eiropas Eiropas Ogļu un tērauda kopiena?
valstsvīri. Viņu pamatideja bija – Eiropas valstīm jātuvinās. Tikai ar apvienotiem
spēkiem var pārvarēt kara sekas un nodrošināt mieru un stabilitāti nākotnē. 1950. 5. Kad tika izveidota EOTK?
gadā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar priekšlikumu izveidot
neatkarīgu organizāciju – Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Priekšlikums bija 6. Kādas valstis iesaistījās
ļoti simbolisks. Tas paredzēja izlīgumu starp kaimiņvalstīm Vāciju un Franciju, kuras Eiropas Ogļu un tērauda kopienā?
iepriekš bija ilgstoši savstarpēji karojušas. Arī ogles un tērauds nebija nejauši izvēlēti
resursi. Tajā laikā tiem bija izšķiroša nozīme ieroču ražošanā. Ja valstis vienotos
par kopīgu šo jomu pārvaldi, tas novērstu savstarpējo karu iespējamību nākotnē.
Vācija atsaucās Francijas priekšlikumam, kopienai pievienojās arī Itālija, Nīderlande,
Beļģija un Luksemburga. 1951. gadā Parīzē parakstītais EOTK dibināšanas līgums lika
pamatus vienotajai Eiropai.

II nodaļa
Atceries!
Pēc Otrā pasaules kara Vācija tika sadalīta divās valstīs – Vācijas Federatīvajā
republikā (VFR) un Vācijas Demokrātiskajā republikā (VDR). Atšķirīgo politisko
režīmu dēļ attiecības starp tām nebija draudzīgas. VFR sadarbojās ar Rietumeiropas
valstīm un ASV, bet VDR – ar Padomju Savienību. 1951. gadā Eiropas Ogļu un
tērauda kopienā iestājās Vācijas Federatīvā republika. Abas Vācijas apvienojās tikai
pēc „aukstā kara” beigām 1990. gadā.
Vinstons Čērčils (1874–1965), Lielbritānijas premjerministrs. Viens no pirmajiem

aicināja veidot „Eiropas Savienotās Valstis”. Otrā pasaules kara pieredze bija viņu
pārliecinājusi, ka tikai apvienota Eiropa var novērst valstu karošanas tieksmes. Savā
slavenajā 1946. gada runā Cīrihes Universitātē V. Čērčils teica: „Ir viens līdzeklis, kas
dažos gados padarītu visu Eiropu brīvu un laimīgu. Ir jāatjauno Eiropas ģimene un
jānodrošina struktūra, kurā tā var mājot mierā, drošībā un brīvībā. Mums jāizveido
sava veida Eiropas Savienotās Valstis.” V. Čērčils pazīstams arī kā kara reportieris,
gleznotājs un rakstnieks. Viņš saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.
Žans Monē (1888–1979), Francijas politiķis un ekonomists. Izstrādāja plānu,

kurš paredzēja apvienot Francijas un Vācijas ogļu un tērauda ražošanas nozares.
Viņš saprata, ka, apvienojot ieroču ražošanai vissvarīgākās nozares, karš starp abām
valstīm kļūtu neiespējams. Viņš teicis arī slavenos vārdus „Mēs apvienojam cilvēkus,
nevis valstis”, kuri simbolizē Eiropas Savienības pamatideju.
Robērs Šūmans (1886–1963), Francijas ārlietu ministrs. Kopā ar Žanu Monē

izstrādāja „Šūmana plānu” par Francijas un Vācijas ogļu un tērauda rūpniecības
apvienošanu. 1950. gada 9. maijā R. Šūmans iepazīstināja sabiedrību ar šo priekš
likumu. Tika izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK). Kādreizējie kara
materiāli kļuva par izlīguma un miera simbolu.
Konrāds Adenauers (1876–1967), pēckara Vācijas pirmais kanclers. Atbalstīja

„Šūmana plānu” un Vācijas pievienošanos Eiropas Ogļu un tērauda kopienai. Ar viņa
aktīvu līdzdalību Vācija pievienojās arī citām starptautiskām organizācijām – Eiropas
Padomei (1951) un NATO (1952) – un līdz ar to atgriezās starptautiskajā apritē un
stiprināja Eiropas vienotību.
II. 2. Līgumi un paplašināšanās
Eiropas Savienības darbību regulē līgumi. Tie nosaka valstu tiesības un

pienākumus, sadarbības veidus, Eiropas Savienības pārvaldes institūciju darbību un
daudzus citus svarīgus jautājumus.
Uzmanību!
Nozīmīgu Eiropas Savienības notikumu aprakstos nereti minēti divi gada skaitļi.
Pirmais no tiem parasti nozīmē līguma parakstīšanas laiku, otrais – gadu, kad līgums
stājas spēkā. Tā, piemēram, Parīzes līgums tika parakstīts 1951. gadā, bet stājās spēkā
1952. gadā.

II nodaļa
Parīzes līgums un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveide (EOTK) 1951.
gadā bija pirmais solis daudzu notikumu virknē, kuri paplašināja Eiropas valstu
sadarbību. Jautājumi
1957. gadā ar Romas līgumiem sešas dibinātājvalstis – Francija, Vācija,
Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga paplašināja savu sadarbību. Tās 1. Kāpēc Austrumeiropas valstis
izveidoja Eiropas Atomenerģijas kopienu (EURATOM) un Eiropas Ekonomisko nepiedalījās Eiropas Savienības
kopienu (EEK). Eiropas Ekonomiskā kopiena paredzēja vienotu preču tirgu starp veidošanas procesā?
organizācijas dalībvalstīm jeb atteikšanos no savstarpējas preču aplikšanas ar
nodokļiem, tas ievērojami atviegloja tirdzniecību un Eiropas iedzīvotājiem ļāva 2. Kādas priekšrocības valstīm
iegādāties daudzveidīgākas un lētākas preces. Šo abu kopienu izveidošanas rezultātā dod pievienošanās
radās Eiropas Savienība, kādu mēs to pazīstam šodien. Šengenas līgumam?
1965. gadā tika parakstīts Apvienošanas līgums, kas paredzēja trīs iepriekš
izveidoto organizāciju EOTK, EURATOM un EEK pārvaldes institūciju apvienošanu. 3. Kad Latvija pievienojās
Šengenas līgumam?
1986. gadā Luksemburgā tika parakstīts Vienotais Eiropas akts, kas

paredzēja pabeigt kopējā tirgus izveidi līdz 1992. gadam. Pakāpeniski pieauga gan
darbības sfēru, gan dalībvalstu skaits. Eiropas Savienībai pievienojās Dānija, Īrija,
Lielbritānija (1973), Grieķija (1981), Portugāle un Spānija (1986).
1992. gadā ar Māstrihtas līgumu Eiropas Kopienas tika pārdēvētas par
Eiropas Savienību. Dalībvalstis uzsāka sadarbību jaunās politikas jomās – veselības
aizsardzībā, patērētāju tiesību aizsardzībā, kultūras, transporta un sakaru jomā. Šajā
desmitgadē organizācijai piepulcējās Austrija, Somija un Zviedrija (1995), un
valstu kopskaits sasniedza piecpadsmit.
Atceries!
Latvija un citas Austrumeiropas valstis vienotās Eiropas veidošanas procesā
nepiedalījās. Mūsu valsti 1940. gadā bija okupējusi Padomju Savienība. Latvija uz
piecdesmit gadiem bija pazudusi no Eiropas neatkarīgo valstu saimes. Situācija
mainījās 20. gadsimta pēdējā desmitgadē, kad Padomju Savienība sabruka un
daudzas valstis, arī Latvija, atjaunoja savu neatkarību un atsāka sadarbību ar citām
Eiropas valstīm.
1993. gadā Kopenhāgenā Eiropas Savienība apliecināja, ka neatkarību

atguvušajām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm iespējams pievienoties
organizācijai pēc noteiktu saimniecisku un politisku nosacījumu izpildes.
Atceries!
1995. gadā noslēgtais Šengenas līgums atcēla robežkontroli starp 13 Eiropas
Savienības valstīm. Tās ir Beļģija, Dānija, Grieķija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija,
Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija, Zviedrija. Šengenas līgumam
pievienojušās arī Norvēģija un Islande, kas nav Eiropas Savienības valstis, bet ietilpst
Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ). Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis līgumam
pievienosies pakāpeniski. Latvija pilnībā pievienosies 2008. gadā.

II nodaļa
1997. gadā Amsterdamas līgums papildināja un uzlaboja iepriekšējos līgumus.
2001. gadā Nicā parakstītais līgums sakārtoja jaunu kandidātvalstu, tajā
skaitā Latvijas, uzņemšanas procedūru. Līgumā tika noteikts, cik pārstāvju no
jaunajām dalībvalstīm būs katrā Eiropas Savienības institūcijā.
2002. gadā divpadsmit no ES dalībvalstīm skaidras naudas norēķinos pārgāja
uz vienotu valūtu – eiro.
Jautājumi 2004. gada 1. maijā notika lielākā paplašināšanās Eiropas Savienības vēsturē.
Organizācijai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis – Latvija, Lietuva, Igaunija,
1. Kā sauc dokumentus, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Kipra, Malta.
kas regulē attiecības starp 2007. gadā Eiropas Savienībai pievienojās Bulgārija un Rumānija. Pašlaik
Eiropas Savienības valstīm? organizācijā ir 27 dalībvalstis. Tomēr tās durvis joprojām ir atvērtas jaunām
dalībvalstīm.
2. Kādi ir nozīmīgākie 2004. gadā ES dalībvalstu vadītāji parakstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Tā
Eiropas Savienības līgumi? mērķis bija padarīt organizācijas darbību vieglāk saprotamu Eiropas iedzīvotājiem.
Līgumā par Konstitūciju Eiropai tika ietverti ES darbības pamatnoteikumi, un
3. Kad notika lielākā tika iecerēts, ka tas aizstās iepriekšējos līgumus. Lai līgums stātos spēkā, tas bija
paplašināšanās Eiropas Savienības jāapstiprina katrā no 27 dalībvalstīm. Līgumu par Konstitūciju Eiropai apstiprināja
vēsturē? 18 no 27 dalībvalstīm, bet Francijas un Nīderlandes iedzīvotāji tautas nobalsošanā
(referendumā) to noraidīja. Tāpēc ES valstu un valdību vadītāji pēc divu gadu
4. Kurām Eiropas pilsētām “pārdomu perioda”, kura laikā tika daudz diskutēts par Eiropas nākotni un Līguma
bijusi īpaša nozīme par Konstitūciju Eiropai ar ES iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām
Eiropas Savienības vēsturē? Kāpēc? organizācijām, pieņēma lēmumu par jauna līguma – Reformu līguma –
izstrādāšanu.
2007. gada 18. un 19. oktobra neformālajā Eiropadomē Lisabonā ES valstu
un valdību vadītāji panāca vienošanos par Reformu līgumu. Apstiprinot līgumu, ES
valstu un valdību vadītāji uzsvēra nepieciešamību veicināt Eiropas konkurētspēju
un stiprināt tās lomu pasaulē, kā arī sekmēt drošību un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi
atbildot uz ES iedzīvotāju paustajām bažām par mūsdienu izaicinājumiem. Tas
veicinās ES iedzīvotāju tiesību aizstāvību Eiropas līmenī, jo tajā ir iekļauta atsauce
uz ES Pamattiesību hartu, kas nodrošina hartai juridiski saistošu raksturu. Līgumu
ES valstu un valdību vadītāji svinīgā ceremonijā parakstīja 13. decembrī Lisabonā,
un tas tiek dēvēts par Lisabonas līgumu. 2008. gada laikā notiks Lisabonas līguma
ratifikācija ES dalībvalstīs saskaņā ar to noteiktajām nacionālajām procedūrām, lai tas
varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī.
10
II nodaļa
II. 3. Kā valstis pievienojas Eiropas Savienībai? Jautājumi
Ikviena Eiropas valsts var pieteikties dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr šai valstij ir 1. Kādiem kritērijiem jāatbilst
jāatbilst Eiropadomes noteiktiem kritērijiem: valstij, kura vēlas iestāties
• jāgarantē demokrātija, likuma vara un cilvēktiesību aizsardzība, Eiropas Savienībā?
• jābūt darboties spējīgai tirgus ekonomikai, kas spēj tikt galā ar Eiropas
2. Kā notiek jaunu valstu
Savienības tirgū valdošo konkurenci un tirgus apstākļiem,
• jāatbalsta Eiropas Savienības mērķi, jābūt gatavai pieņemt Eiropas Savienības pievienošanās process?
līgumus un ar tiem saistītos pienākumus.
Ja valsts izteikusi vēlēšanos pievienoties, Eiropas Komisija visas Eiropas Savie
nības vārdā sāk pievienošanās sarunas ar kandidātvalsti. Kad sarunas ir pabeigtas,
visām esošajām dalībvalstīm jādod piekrišana par jaunās valsts uzņemšanu.
Kandidātvalstij jāapstiprina pievienošanās Eiropas Savienībai atbilstoši tās iekšējiem
likumiem. Latvijā šādu apstiprinājumu sniedza tautas nobalsošana jeb referendums
2003.gadā.
Islande, Šveice, Norvēģija un Lihtenšteina pilnībā atbilst visiem iestāšanās

Eiropas Savienībā kritērijiem. Tomēr šo valstu iedzīvotāji ir izvēlējušies palikt ārpus Jautājumi
Eiropas Savienības. Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ietilpst Eiropas Ekonomiskaj
zonā, kas paredz šo trīs valstu iekļaušanos Eiropas Savienības vienotajā tirgū. 1. Kuras valstis ir Eiropas Savienības
kandidātvalstis?
II. 4. Eiropas Savienības nākotne 2. Kāpēc ES dalībvalstu

iedzīvotājiem nav vienprātības
Eiropas iedzīvotāju viedokļi par tālāku Eiropas Savienības paplašināšanos ir ļoti par organizācijas tālāku
atšķirīgi. Katrs uz šo jautājumu raugās no savu un savas valsts interešu viedokļa. paplašināšanos?
Pašlaik Eiropas Savienības kandidātvalstis ir Turcija, Horvātija un Bijusī
Dienvidslāvijas Republika Maķedonija. Par iespējām iestāties šajā organizācijā 3. Kāds ir Tavs viedoklis par ES
interesējas arī citas Eiropas valstis. Daļa eiropiešu uzskata, ka esošais ES dalībvalstu tālāku paplašināšanos?
skaits ir pilnīgi pietiekams un tālāka paplašināšanās varētu nest vairāk zaudējumu Pamato to!
nekā ieguvumu. Viņi domā, ka paplašināšanās apgrūtinātu un palēninātu lēmumu
pieņemšanu organizācijā, grūtāk būtu kontrolēt, vai katra valsts ievēro visas
vienošanās un seko kopējiem mērķiem. Citi izsaka viedokli, ka nebūtu taisnīgi liegt
Savienībā iestāties tām Eiropas valstīm, kas to vēlas. Viņi atgādina, ka pirms iestāšanās
Eiropas Savienībā valstīm ir pienākums sakārtot savu saimniecisko un politisko dzīvi.
Tas padara šīs valstis par drošākiem kaimiņiem un veicina mieru un stabilitāti Eiropā
kopumā.
1. Vai mūsdienās Eiropas Savienībai ir izdevies novērst tās kļūdas un trūkumus,

ko savā darbā pieļāva Tautu Savienība 20. gs. 20.–30. gados? Pamato savu viedokli ar
piemēriem!
2. Izmantojot šo mācību līdzekli un citus informācijas avotus, attēlo Eiropas
Savienības valstu sadarbības paplašināšanos laika līnijā! Ar atšķirīgām krāsām fiksē
tajā divus paralēlus procesus – sadarbības jomu paplašināšanos un ES dalībvalstu
skaita pieaugumu! Noskaidro, kādi notikumi šajā laika posmā risinājās Latvijā,
būtiskākos no tiem arī attēlo laika līnijā!
Piemērs:
11
II nodaļa
3. Izvēlies piecus, Tavuprāt, nozīmīgākos notikumus Eiropas Savienības
attīstības un paplašināšanās gaitā! Pamato savu izvēli! Salīdzini savu viedokli ar
klases biedru izvēli!
4. Balstoties uz savām zināšanām par Islandes, Norvēģijas, Šveices un
Lihtenšteinas vēsturi, ģeogrāfiju un saimniecisko attīstību, izsaki pieņēmumus,
kāpēc šīs valstis ir izvēlējušās neiestāties Eiropas Savienībā! Salīdzini savu viedokli ar
klasesbiedru domām!
5. Izpēti internetā faktus un viedokļus par Eiropas Savienības paplašināšanos!
Izmanto LR Ārlietu ministrijas mājas lapu http://www.am.gov.lv/lv/
eu/ES-paplasinasanas, Eiropas Savienības Padomes mājas lapu http://
consilium.europa.eu/cms3_fo/showPage.asp?id=872&lang=LV&mode=g,
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā mājas lapu www.eiropainfo.lv sadaļu
„pētījumi” un citus resursus!
Balstoties uz iegūto informāciju, uzraksti argumentētu pārspriedumu „Mans
viedoklis par Eiropas Savienības tālāku paplašināšanos”!
6. Organizējiet klasē diskusiju „Vai Turcijai jābūt Eiropas Savienības dalībvalstij?”!
• Izpētiet tabulā minētos argumentus„par” un„pret” Turcijas iestāšanos Eiropas
Savienībā! Iepazīstieties ar literatūru un interneta materiāliem par šo jautājumu!
• Papildiniet abus argumentu sarakstus! Sameklējiet piemērus, kas apstiprina
argumentus!
Turcijai jābūt ES dalībvalstij Turcijai nav jābūt ES dalībvalstij

Turcijai ir senas vēsturiskas saiknes ar Eiropu Turcijā ir pārāk atšķirīga reliģija un kultūras
tradīcijas
Tā jau ietilpst NATO un Eiropas Padomē Valstī ir pārkāpumi demokrātijas un
cilvēktiesību jomā
Tā būs sekmīgas attīstības piemērs citām Tajā nav pietiekams
reģiona valstīm ekonomiskās attīstības līmenis
Nav taisnīgi liegt kādai valstij to, Tikai neliela valsts daļa ietilpst Eiropā
kas atļauts citām
..... ....
• Sadaliet klasi trīs grupās! Vienā grupā apvienojas viedokļa „Turcijai jābūt ES
dalībvalstij” pārstāvji. Otrā grupā apvienojas viedokļa „Turcijai nav jābūt ES dalībvalstij”
pārstāvji. Trešā grupa ir „Eiropas Parlamenta deputāti”.
• Sagatavošanās procesā abas pretējo viedokļu grupas apspriež un papildina
savus argumentu sarakstus. Eiropas Parlamenta deputātu grupa veido jautājumu
sarakstu, kurus viņi vēlētos uzdot abu viedokļu paudējiem.
• Diskusija notiek trīs cilvēku grupās. Katrā grupā ir viens „Eiropas Parlamenta
deputāts” un pa vienam pretējo uzskatu paudējam.
• Abu viedokļu pārstāvji izklāsta savus argumentus. „Eiropas Parlamenta
deputāts” uzdod jautājumus abiem runātājiem.
• Noslēgumā „Eiropas Parlamenta deputāts” sniedz īsu kopsavilkumu par
diskusijas gaitu, spēcīgākajiem argumentiem un paziņo, kurš no viedokļiem kopumā
bijis pārliecinošākais.
7. Projekts „Kā pastāvēt līdzās?”
Gan tālā senatnē, gan mūsdienās attiecības starp valstīm ir bijušas ļoti
sarežģītas. Bieži radušās nesaskaņas par teritorijām, varu un ietekmi. Vēstures gaitā
tikuši izmantoti ļoti dažādi līdzekļi, lai šīs domstarpības risinātu.
Projekta norises apraksts.
• Klase sadalīta 6 grupās. Katra grupa izlozē uzdevumu – izpētīt vienu
starpvalstu attiecību risināšanas līdzekli:
A. Karš
B. Laulības
C. Nauda, ekonomiska ietekmēšana
D. Sarunas, līgumi, vienošanās
E. Valstu organizācijas
F. Nevalstiskas organizācijas
• Grupa vāc informāciju par izlozēto tēmu
• Pētījuma rezultātus apraksta pēc plāna.
1. Kad, kurā vēstures periodā šis attiecību risināšanas veids
visvairāk izmantots.
2. Piemēri. Vienu nu piemēriem jāraksturo izvērstāk.
3. Šī attiecību risināšanas veida priekšrocības un trūkumi.
4. Mūsu grupas secinājumi.
• Grupas prezentē sava darba rezultātus pārējai klasei.
12
Kā darbojas Eiropas Savienība? III nodaļa
1. Institūcijas
2. Lēmumu pieņemšana
3. Budžets
Iepriekšējā grāmatas nodaļā Tu uzzināji, ka vairāk nekā piecdesmit savas

pastāvēšanas gados Eiropas Savienība ir paplašinājusies skaitliski. Ievērojami
pieaudzis arī sadarbības jomu skaits. Šādas lielas savienības ikdienas darba
saskaņošana un lēmumu pieņemšana ir grūts un sarežģīts uzdevums. Tā veikšanai
izveidotas vairākas Eiropas Savienības institūcijas. Šajā grāmatā iepazīsimies ar
trīs nozīmīgākajām – Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas
Komisiju.
III. 1. Institūcijas
Eiropas Parlaments (EP)
Parlamenta ēka Strasbūrā Parlamenta sēžu zāle
EP sastāvs. Eiropas Parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības institūcija, kuru

tiešās vēlēšanās ievēl dalībvalstu iedzīvotāji. Arī Latvijas iedzīvotāji kopš 2004. gada
piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. EP vēlēšanas notiek reizi piecos gados, un
jaunas EP vēlēšanas būs 2009. gadā.
Pēc ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā Eiropas Parlamentā darbojas 732 Jautājumi
deputāti no 25 ES dalībvalstīm. 2007. gadā pievienojoties Rumānijai un Bulgārijai,
EP deputātu skaits ir 785. No katras valsts ievēlēto deputātu skaits ir proporcionāls 1. Cik deputātu ir
šīs valsts iedzīvotāju skaitam. Šobrīd vismazākais deputātu skaits ir Maltai – 5 Eiropas Parlamentā?
deputāti, bet vislielākais Vācijai – 99 deputāti. Latvijai EP ir 9 deputātu vietas. Jaunais
Reformu līgums nosaka, ka pēc 2009. gada Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu 2. Cik deputāti ir
skaits nepārsniegs 750. Mazāko dalībvalstu pārstāvība Eiropas Parlamentā nevar būt ievēlēti no Latvijas?
mazāka par 5 deputātu vietām, bet lielāko – 96. Latvijai arī turpmāk būs 9 deputātu
vietas. 3. Kādi ir Eiropas
EP uzdevumi un darbība. Eiropas Parlaments ir iedzīvotāju vēlēta iestāde, kas Parlamenta uzdevumi?
pārstāv Savienības pilsoņus. Kopš 1979. gada Eiropas Parlamenta locekļus ik pēc 5
gadiem ievēl tiešās vispārējās vēlēšanās. Eiropas Parlaments dod padomus Eiropas 4. Kurās pilsētās notiek
Komisijai dažādu likumu izstrādē, uzrauga citu institūciju darbu. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta darbs?
Parlaments var izteikt neuzticību Eiropas Komisijai un pieprasīt tās atkāpšanos. EP
apstiprina Eiropas Savienības budžetu. Atšķirībā no valstu parlamentiem EP nav
tiesību ierosināt jaunu likumu pieņemšanu, bet Parlaments var mudināt to darīt
citas Eiropas Savienības institūcijas.
EP deputātu skaits ir ļoti liels. Lai vieglāk varētu organizēt ikdienas darbu un
labāk pārstāvēt vēlētāju intereses, Parlamenta deputāti ir apvienojušies politiskajās
grupās. No vienas valsts ievēlētie deputāti nestrādā vienā grupā. Katru grupu veido
dažādu valstu deputāti ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem. Tā, piemēram, deviņi
Latvijas deputāti ietilpst četrās dažādās politiskajās grupās.
13
III nodaļa
Parlamenta deputātu darba plānojums ir neparasts. Ikdienā deputāti strādā

Briselē. Tomēr uz kopējām sēdēm jeb plenārsēdēm vienu nedēļu mēnesī deputāti
brauc uz Francijas pilsētu Strasbūru. Tas patērē laiku, dokumentu pārvadāšana prasa
līdzekļus, bet tam ir simboliska nozīme.
Vēstures gaitā pierobežas pilsēta Strasbūra bijusi daudzu Francijas un Vācijas
konfliktu iemesls un atradusies te vienas, te otras valsts sastāvā. Tādēļ pēc Eiropas
Savienības izveides šķita svarīgi un simboliski plašāko tās institūciju – Eiropas
Parlamentu – izvietot tieši šajā pilsētā.
Mūsdienās Parlamenta deputāti spriež par nepieciešamību visu Parlamenta
darbu organizēt Briselē. Tas ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus. Tam nepiekrīt Francija,
kura vēlas, lai Eiropas Parlamenta darbs arī turpmāk noritētu tās teritorijā.
Eiropas Savienības Padome (Padome)
ES valstu un valdību tikšanās

Jautājumi Eiropas Savienības Padomes sastāvs. Eiropas Savienības Padomi bieži dēvē
par Ministru Padomi, jo tajā ietilpst visu dalībvalstu nozaru ministri. Tā, piemēram,
1. Kas ir Eiropas Savienības ja jāapspriež izglītības jautājumi, katru dalībvalsti pārstāv izglītības ministrs, un viņa
Padomes dalībnieki? paraksts uz pieņemtajiem dokumentiem nozīmē, ka tos atbalsta valsts kopumā.
Katrs ministrs ikdienā strādā savā valstī, bet regulāri pulcējas uz kopējām padomes
2. Kādi ir Eiropas Savienības sanāksmēm Briselē.
Padomes uzdevumi? Eiropas Savienības Padomes uzdevumi un darbība. Padome ir galvenā
Eiropas Savienības lēmējinstitūcija. Tā uzklausa Eiropas Komisijas un Eiropas
Parlamenta ieteikumus, bet ir tiesīga pieņemt galīgo lēmumu. Lai nodrošinātu
raitu un sekmīgu Padomes darbu, katra dalībvalsts uz sešiem mēnešiem uzņemas
Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Šajā laikā tā sagatavo visas ministru
tikšanās un nodrošina informācijas apmaiņu.
Katra Eiropas Savienības dalībvalsts rotācijas kārtībā vada Padomi, un šajā laikā
valsts ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
UZMANĪBU!
Eiropas organizāciju un valstu apvienību nosaukumos nav viegli orientēties.
Trijos no tiem ir vārds „padome”. Eiropas Savienības Padome, Eiropadome un Eiropas
Padome. Nejauc šos jēdzienus!
Eiropas Savienības padome ir Eiropas Savienības galvenā lēmējinstitūcija,
kura apvieno dalībvalstu nozaru ministrus.
Eiropadome jeb „ES samits”, jeb „galotņu sanāksme” ( angļu val. „summit” –
virsotne, galotne, augstākā pakāpe) ir regulāra visu ES dalībvalstu vadītāju (ministru
prezidentu un prezidentu) tikšanās. Parasti tajās tiek apspriesti būtiski ar ES nākotni
saistīti jautājumi. ES samits notiek vismaz divas reizes gadā, bet īpaši svarīgu
jautājumu apspriešanai tiek sasauktas ārkārtas sanāksmes.
Eiropas Padome ir cita starptautiska organizācija, kura ir pilnīgi neatkarīga
no Eiropas Savienības un nodarbojas galvenokārt ar cilvēktiesību jautājumiem. Tajā
ietilpst 46 Eiropas valstis.
14
III nodaļa
Eiropas Komisija (EK)
Eiropas Komisijas ēka Briselē

Eiropas Komisijas sastāvs. Komisijā strādā komisāri – pa vienam no Eiropas
Savienības dalībvaltīm. Komisāri neaizstāv savas valsts intereses, bet gan rūpējas
par visas Eiropas Savienības interesēm kādā konkrētā jomā. Tā, piemēram, Andris
Piebalgs no Latvijas ir enerģētikas komisārs. Jaunu komisiju apstiprina ik pēc
pieciem gadiem. Pēc Komisijas darbības laika beigām 2009. gadā tiks apstiprināts Jautājumi
jauns komisijas sastāvs. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai EK darbu sāka
25 komisāri, bet pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās uz laiku Komisijā strādā 1. Kas ir Eiropas Komisijas
27 komisāri. Pēc 2009. gada EK darbosies 18 komisāri. Kandidātus komisāra amatam dalībnieki?
izvirza Eiropas Savienības dalībvalstis, bet amatā tos apstiprina Eiropas Parlaments.
Eiropas Komisijas uzdevumi un darbība. EK ir vienīgā Eiropas Savienības 2. Kādi ir Eiropas Komisijas
institūcija, kurai ir tiesības ierosināt jaunu likumu pieņemšanu (likumdošanas uzdevumi?
iniciatīvas tiesības). Eiropas Komisija ir atbildīga par Eiropas Parlamenta un Eiropas
Savienības Padomes lēmumu praktisku īstenošanu dzīvē. Eiropas Komisijas galvenā
mītne atrodas Briselē, bet pārstāvniecības ir visu dalībvalstu galvaspilsētās.
Līdz ar trīs minētajām institūcijām Eiropas Savienībā ir arī citas. Eiropas
Kopienu Tiesa risina strīdus starp Eiropas Savienības institūcijām, dalībvalstīm, kā
arī iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Tajā darbojas 27 tiesneši, pa vienam
no katras dalībvalsts. Tiesnešus amatā ieceļ dalībvalstu valdības. Viņu pilnvaru laiks
ir seši gadi. Eiropas Savienības Revīzijas palāta pārbauda, vai Eiropas Savienība
godīgi un saprātīgi tērē tās rīcībā esošo naudu. Eiropas ombuds jeb tiesībsargs
izskata Eiropas Savienības iedzīvotāju sūdzības par institūciju darbu.
Tikai skaidra atbildības un uzdevumu sadale starp Eiropas Savienības
institūcijām ļauj organizācijai kopumā sekmīgi darboties un rūpēties par tās
iedzīvotāju interešu aizsardzību.
III. 2. Lēmumu pieņemšana
Nevienai Eiropas Savienības institūcijai nav tiesību pieņemt nozīmīgus

lēmumus vienpersoniski. Lēmumu pieņemšanas procesā tām jāsadarbojas.
Visnozīmīgākā loma šajā sadarbībā ir Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Jautājumi
Padomei un Eiropas Komisijai. Vairums Eiropas Savienības lēmumu tiek pieņemti,
izmantojot tā saucamo koplēmuma procedūru. 1. Kurām Eiropas Savienības
Koplēmuma procedūra. institūcijām ir galvenā loma
1. Eiropas Komisija nosūta lēmuma priekšlikumu Eiropas Savienības Padomei lēmumu pieņemšanas procesā?
un Eiropas Parlamentam.
2. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas katra institūcija priekšlikumu var lasīt, 2. Kā tiek pieņemti lēmumi
apspriest, labot un papildināt trīs reizes (trīs lasījumos). Eiropas Savienībā?
3. Ja pirmajos divos lasījumos vienprātību neizdodas panākt, no visu trīs
institūciju pārstāvjiem tiek veidota Samierināšanas komiteja, kas priekšlikumu 3. Kāpēc nepieciešama
uzlabo un nosūta Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei trešajam lēmumu saskaņošana starp
lasījumam.
vairākām Eiropas Savienības
Šāda vairākkārtēja saskaņošana nepieciešama, lai varētu apspriest dažādus
institūcijām?
viedokļus un pieņemt Savienības iedzīvotājiem vislabvēlīgāko lēmumu.
Arī katram Eiropas Savienības iedzīvotājam ir iespējams izteikt viedokli un
ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu par sev būtiskiem jautājumiem. Tu jau lasīji, 4. Kā Eiropas Savienības
ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem ir tiesības ievēlēt Eiropas Parlamenta dalībvalstu iedzīvotāji var
deputātus. Vēl plašākas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā paver ietekmēt lēmumu pieņemšanu
līdzdalība nevalstiskajās organizācijās. Atbilstoši savu interešu jomai nevalstisko Eiropas Savienībā?
organizāciju dalībnieki izstrādā priekšlikumus un iesniedz atbildīgajai Eiropas
Savienības vai Latvijas institūcijai.
15
III nodaļa
III. 3. Budžets
Eiropas Savienības budžetu veido:

• dalībvalstu iemaksas, kas aprēķinātas proporcionāli katras valsts nacio
nālajam kopproduktam,
• atskaitījumi no dalībvalstu PVN (pievienotās vērtības nodokļa),
• muitas ieņēmumi no tirdzniecības ar valstīm, kuras neietilpst ES.
Eiropas Savienības budžeta izlietojums tiek rūpīgi plānots, lai ievērotu visu
dalībvalstu un iedzīvotāju intereses. Īpaša uzmanība tiek pievērsta atšķirības
mazināšanai starp dažādiem Eiropas reģioniem un to ilgtspējīgai attīstībai, spējai
veicināt vides un dabas resursu aizsardzību. Budžeta apspriešanā, pieņemšanā un
izpildes kontrolē ir iesaistītas visas nozīmīgākās institūcijas, par kurām Tu lasīji šajā
nodaļā.
Eiropas Savienības budžeta līdzekļu izlietojumu aplūkosim 2007. gada budžeta
piemērā.
Jautājumi
1. No kādiem līdzekļiem veidojas

Eiropas Savienības budžets?
2. Kādām jomām Eiropas Savienības

budžets tiek izlietots?
2007. gadā Eiropas Savienības budžets ir 126, 5 miljardi eiro.
16
III nodaļa
1. Kāpēc ir svarīgi, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās tieši var balsot katrs Eiropas
Savienības pilsonis?
2. Kurā gadā Tu varēsi piedalīties kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
3. Izmantojot vēstures mācību grāmatu, izpēti, kur valstu sastāvā 19. un
20. gadsimtā atradusies Strasbūra un tās apkārtējās teritorijas! Kādi vēsturiski
notikumi to ietekmējuši?
Pētījuma rezultātus fiksē tabulā.
Nr. Laiks Vēstures notikums Strasbūras piederība
4. Ielūkojies oficiālajā Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā mājas lapā

internetā http://www.europarl.lv! Atrodi atbildes uz šādiem jautājumiem.
•
Kas ir EUROSCOLA? Kādas iespējas tā piedāvā?
•
Kas Tev jādara, ja vēlies apmeklēt Eiropas Parlamentu vai kādu konkrētu no
Latvijas ievēlētu Eiropas Parlamenta deputātu?
5. Izmantojot šo mācību līdzekli un citus informācijas avotus, izpēti Eiropas
Savienības Padomes un Eiropas Padomes kopīgās un atšķirīgās iezīmes! Atšķirīgo
pieraksti apļu daļās, kuras nepārklājās, kopējo – daļā, kurā apļi pārklājas! Izpēti
organizāciju dibināšanas laiku, simbolus, dalībvalstu skaitu, centrālo institūciju
atrašanās vietu, darbības virzienus, Latvijas saistību ar šīm organizācijām un citus
jautājumus!
6. Balstoties uz informāciju, ar kuru iepazinies šajā nodaļā, izveido kopsavilkuma
tabulu par trīs galvenajām Eiropas Savienības institūcijām!
ES institūcija Dalībnieki Uzdevumi

Eiropas Parlaments
Eiropas Savienības
Padome
Eiropas Komisija
7. Eiropas Savienība piešķir ievērojamus naudas līdzekļus dažādu jauniešu
iniciatīvu atbalstam; lai šo finansējumu iegūtu, nepieciešama laba ideja un prasme
to pamatot.
Kopā ar domu biedriem izstrādājiet projektu par kādas sev nozīmīgas idejas
īstenošanu. Noformējiet projekta pieteikumu pēc dotā parauga. Prezentējiet savu
ideju klasesbiedriem, atbildiet uz viņu jautājumiem. Sarīkojiet klasē balsošanu
par labākajām projektu idejām. Izpētiet Jaunatnes starptautisko programmu
aģentūras mājas lapā pieejamo informāciju par jaunatnes projektu noformēšanas
un iesniegšanas kārtību www.jaunatne.gov.lv . Pārrunājiet ar skolotāju un klases-
biedriem iespējas iesniegt projektu pieteikumu programmai „Jaunatne darbībā”
Projekta apraksts
1. Projekta tēma (saistībā ar Eiropas Savienības mērķiem un vērtībām)
2. Dalībnieki
3. Mērķis un tā nozīmīguma pamatojums
4. Īstenošanas vieta un laiks
5. Galvenās norises
6. Rezultāti (kādas pozitīvas pārmaiņas sniegs projekta īstenošana)
7. Finansējums
Pirms projektu ideju izstrādes varat vienoties par maksimālo finansējuma
summu vienam projektam.
8. Noskaidro, kuras NVO darbojas Tavā pilsētā vai pagastā! Kuru NVO darbā esi
iesaistījies Tu un Tavi skolas biedri! Kopīgi izpētiet:
• vai kāda no šīm nevalstiskajām organizācijām ir sadarbojusies ar Eiropas
Savienības institūcijām, lai panāktu savu ideju īstenošanu,
• kas jādara, ja organizācija vēlas iesniegt kādu priekšlikumu atbildīgai Eiropas
Savienības institūcijai,
• presē, internetā un citos informācijas avotos sameklējiet piemērus par to, kā
nevalstiskajām organizācijām Latvijā vai citur Eiropā ir izdevies ietekmēt sev vēlamu
lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienības institūcijās.
17
IV nodaļa Ko Eiropas Savienība dod
saviem iedzīvotājiem?
1. Eiropas Savienības sniegtās saimnieciskās iespējas

2. Eiropas Savienības iespējas drošības,
demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanai
3. Eiropas Savienības iespējas jauniešiem
IV.1. Eiropas Savienības sniegtās saimnieciskās iespējas
Jautājumi Eiropas Savienība ir veidojusies vairāk nekā pusgadsimtu, un sadarbība starp

valstīm ir attīstījusies un pilnveidojusies. Savienība sākotnēji radās kā saimnieciska
1. Kuras ir Eiropas Savienības organizācija. Mūsdienās Eiropas Savienības valstu saimnieciskā sadarbība izpaužas
četras pamatbrīvības? kā četru pamatbrīvību īstenošana. Šīs četras pamatbrīvības ir
• brīva preču kustība,
2. Kā mūsdienās izpaužas Eiropas • brīva personu kustība,
Savienības valstu ekonomiskā • brīva pakalpojumu kustība,
sadarbība? • brīva kapitāla kustība.
Brīva preču kustība nozīmē to, ka katrā dalībvalstī ražotajiem produktiem
3. Ko nozīmē brīva preču kustība? un precēm ir atvērts vienotais Eiropas Savienības tirgus. Tas nozīmē, ka preces
netiek apliktas ar muitas nodevām. Saražotajām precēm ir jāatbilst noteiktai kvalitātei.
Kvalitātes prasības jāievēro, sākot no ražotāja un beidzot ar pārdošanu. Piemēram,
tiek norādīts, kādas krāsvielas un piedevas drīkst izmantot pārtikas ražošanā,
kādam jābūt noteiktu produktu sastāvam. Preču pārvadātājiem tiek noteikts, kādā
temperatūrā drīkst pārvadāt preces, kāds ir dažādu preču uzglabāšanas laiks. Tādā
veidā Eiropas Savienība cenšas nodrošināt to, lai apmēram 500 miljonu lielajā Eiropas
Savienības patērētāju tirgū nonāktu patērētājam drošas un nekaitīgas preces. To, ka
produkts atbilst Eiropas Savienības kvalitātes un drošības standartiem, apliecina
marķējums „CE”.
Brīva kapitāla kustība nozīmē jebkuru ierobežojumu atcelšanu kapitāla

kustībai, nekustamo īpašumu iegādei un maksājumu veikšanai starp Eiropas
Savienības dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka jebkurš Eiropas Savienības pilsonis var brīvi
izvēlēties bankas, apdrošināšanas kompānijas, investīciju un pensiju fondus jebkurā
dalībvalstī. Nepastāv ierobežojumi ēku, zemes pirkšanai un pārdošanai, darījumiem
ar vērtspapīriem. Tas palielina konkurenci starp kompānijām, un iedzīvotājiem tiek
piedāvāti kvalitatīvāki un lētāki pakalpojumi.
Brīva kapitāla kustība veicina ārvalstu investīcijas citās Eiropas Savienības
valstīs, tā rezultātā tiek sekmēta tautsaimniecības attīstība, rodas jaunas darbavietas,
attīstās rūpniecība un tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas ražošanā.
Eiropas ekonomiskā integrācija astoņdesmitajos gados valstīm lika apsvērt ideju
par vienotas valūtas nepieciešamību. Vienotas valūtas ieviešana notika pakāpeniski.
1999. gadā Eiropas Savienība ieviesa kopīgo naudu – eiro (EUR). Sākotnēji to lietoja
vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis bezskaidras naudas norēķinos. 2002.
gadā tika izdotas eiro monētas un banknotes, un divpadsmit Eiropas Savienības
valstīs eiro sāka izmantot arī skaidras naudas norēķinos. Eiro aizvietoja šo valstu
nacionālās valūtas. Valstis, kurās lieto eiro, sauc par eirozonas valstīm.
Atceries!
Eiro ieviešana
1999. gadā 11 dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija,
Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Spānija eiro ieviesa bezskaidras naudas
norēķinos. Grieķija eiro ieviesa no 2001. gada.
2002. gadā eiro banknotes un monētas tika laistas apgrozībā. Eiro sāka izmantot
skaidras naudas norēķinos.
18
IV nodaļa
Šobrīd eiro izmanto apmēram puse Eiropas Savienības iedzīvotāju jeb Jautājumi
trīspadsmit no 27 dalībvalstīm. Vecās Eiropas Savienības dalībvalstis – Lielbritānija,
Dānija un Zviedrija – vēlējās saglabāt savas nacionālās valūtas, tādēļ izlēma neieviest 1. Ko nozīmē brīva kapitāla kustība?
eiro. Visām dalībvalstīm, lai ieviestu eiro, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kas nosaka,
ka valstī nedrīkst būt augsta inflācija, liels budžeta deficīts un pārāk liels valsts 2. Kādi ieguvumi ir valstīm,
kopējais parāds. Tādēļ eiro ieviešana notiek pakāpeniski.
kuras ieviesušas eiro?
Eiro sniedz vairākas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
Iedzīvotājiem, ceļojot eiro zonā, nav jāmaina nauda un ir vieglāk salīdzināt cenas.
Uzņēmumiem ir vieglāk plānot savu darbu, nav jāuztraucas par valūtas kursa 3. Aplūko karti un nosauc
svārstībām. eiro zonas valstis!
Ir izveidotas 7 veidu eiro banknotes (5, 10, 20, 50, 100, 200, 500 eiro vērtībā) un
8 veidu eiro monētas (1, 2, 5, 10, 20, 50 centi, 1, 2 eiro). Uz banknotēm attēlota Eiropas
Savienības karte un Eiropas Savienības karogs, kā arī vārti, logi, durvis un tilti, kas
simbolizē brīvību, atvērtību un sadarbību. Monētām vienā pusē ir kopēja – Eiropas
Savienības simbolika, bet otra puse katrai valstij ir atšķirīga, un tajā ir attēlots kāds no
dalībvalsts simboliem. Visas eiro monētas var lietot visās eiro zonas valstīs.
Atceries!
Eiropas Savienības valstis, kur lieto eiro, – Beļģija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Jautājumi
Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Somija.
Eiropas Savienības valstis, kur nelieto eiro, – Lielbritānija, Bulgārija, Čehija, 1. Kas ir brīva pakalpojumu
Dānija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un kustība?
Zviedrija.
No 2008. gada plānots ieviest eiro Maltā un Kiprā. 2. Kā izpaužas brīva pakalpojumu
kustība? Raksturojiet brīvu
Brīva pakalpojumu kustība nozīmē tiesības Eiropas Savienības
pakalpojumu kustību!
dalībvalstu pilsoņiem sniegt un saņemt pakalpojumus citās dalībvalstīs
bez ierobežojumiem un diskriminācijas. Brīva pakalpojumu kustība dod
iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem dibināt savus uzņēmumus citās Eiropas
Savienības dalībvalstīs un sniegt tur pakalpojumus. Eiropas Savienības pilsoņi citās
dalībvalstīs var sniegt, piemēram, friziera, kosmetologa, transporta, celtniecības
u.c. pakalpojumus.
Tomēr īstenot brīvu pakalpojumu kustību Eiropas Savienībā dažkārt
apgrūtina atsevišķu dalībvalstu noteiktie ierobežojumi.
Brīva personu kustība nozīmē, ka jebkurš Eiropas Savienības pilsonis var
brīvi ceļot Eiropas Savienības teritorijā, dzīvot, mācīties un strādāt jebkurā citā
dalībvalstī. Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības pārvietoties, uzturēties Eiropas
Savienības teritorijā. Tas nozīmē, ka viņi var ceļot, iepazīt citu tautu kultūru, dabu un
dzīvesveidu. Ceļojot nav nepieciešamas vīzas. Bez ierobežojumiem var iegādāties
un pārvadāt preces, kas domātas pašu patēriņam. Autovadītāja apliecība, kas izdota
kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir derīga visā Eiropas Savienības teritorijā.
Eiropas Savienība rūpējas un sniedz atbalstu saviem pilsoņiem, ja tiem ceļojot
radušies sarežģījumi citās valstīs. Tas nozīmē, ka situācijā, kad Eiropas Savienības
pilsonis atrodas vietā, kur nav pieejama viņa valsts vēstniecība vai konsulāts, kas
varētu sniegt viņam nepieciešamo palīdzību, viņš var saņemt atbalstu no jebkuras
Eiropas Savienības dalībvalsts vēstniecības vai konsulāta.
19
IV nodaļa
Jautājumi Brīva personu kustība nozīmē, ka Eiropas Savienības pilsoņi var strādāt
citās dalībvalstīs un ka darba apstākļi un noteikumi visiem ir vienādi. Tomēr pēc
1. Kas ir brīva personu kustība? jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai, daļa veco dalībvalstu noteica
ierobežojumus darba tirgus atvēršanā jauno dalībvalstu pilsoņiem. Ir noteikts
Raksturojiet brīvu personu kustību! pārejas periods, kura laikā pastāvēs iespēja ierobežot jauno dalībvalstu pilsoņu
tiesības strādāt citās dalībvalstīs.
2. Ar ko nodarbojas EURES?
Vai Tu zināji, ka...?
Jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem pilnībā darba tirgu ir atvērušas
Īrija, Lielbritānija, Zviedrija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Somija, Itālija.
Daļēji darba tirgus ir atvērts Beļģijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē.
Par vēlāku darba tirgus atvēršanu ir paziņojušas Austrija, Vācija, Dānija. Vācija
apsver iespēju darba tirgu atvērt drīzumā.
Eiropas Savienības pilsoņiem ir pieeja nodarbinātības dienestu tīklam EURES,
lai saņemtu informāciju par brīvajām darbavietām Eiropas valstīs. Tas paplašina
iespējas darba meklētājiem atrast darbu arī citās Eiropas valstīs.
Eiropas Savienībā spēkā ir savstarpējā profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Tas
nozīmē, ka vienā valstī iegūtā izglītība un diploms tiek atzīts citā valstī.
Katrā dalībvalstī pilsoņiem ir tiesības saņemt sociālos pakalpojumus (slimības,
bezdarbnieka pabalstus, vecuma, invaliditātes pensiju u.c. pakalpojumus), ja viņi
pastāvīgi dzīvo un ir nodarbināti šajā valstī.
IV.2. Eiropas Savienības iespējas drošības, demokrātijas un

cilvēktiesību stiprināšanā
Eiropas Savienība ir ne tikai valstu ekonomiska savienība, tā ir attīstījusies arī
par valstu politisku savienību, kas balstīta uz kopīgām pamatvērtībām. Par savām
pamatvērtībām Eiropas Savienība ir pasludinājusi cilvēktiesības, demokrātiju
un tiesiskumu. Eiropas Savienības valstis ir pievienojušās diviem svarīgākajiem
dokumentiem cilvēktiesību aizsardzībā – ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai
un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.
Atceries!
Cilvēktiesības ir ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības. Svarīgākās
cilvēktiesības ir tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, humānu
apiešanos un pašcieņas respektēšanu, vienlīdzību likuma priekšā.
Eiropas Savienībā sevišķi nozīmīga ir iekšējā drošība, jo uz iekšējām robežām
vairs nav robežkontroles. Tāpēc dalībvalstis sadarbojas, lai pārvietošanās brīvība
Jautājumi netiktu izmantota noziedzīgos nolūkos. Valstis sadarbojas likumpārkāpēju izsekošanā
un izdošanā.
1. Kuriem svarīgiem cilvēktiesību Eiropas Savienība kopīgiem spēkiem cīnās pret organizēto noziedzību un
aizsardzības dokumentiem ir terorismu. Šādam nolūkam ir izveidots Eiropas Policijas birojs Eiropol (EUROPOL),
kura uzdevumi ir cīnīties pret
pievienojušās Eiropas valstis?
• narkotiku kontrabandu,
• transporta līdzekļu kontrabandu,
2. Kā notiek Eiropas Savienības valstu • cilvēku tirdzniecību,
sadarbība cīņā pret noziedzību? • naudas viltošanu,
• terorismu.
Eiropol birojs atrodas Hāgā, Nīderlandē. Eiropol valdē darbojas pa vienam
3. Kuri ir galvenie “Eiropas Policijas
biroja“ uzdevumi? pārstāvim no katras dalībvalsts.
Eiropas Savienības pilsoņiem tiek nodrošināta vienlīdzīga tiesību aizsardzība
visās Eiropas Savienības valstīs. Eiropas Savienība daudz dara, lai atvieglotu dažādu
citu juridisko jautājumu risināšanu iedzīvotāju starpā, piemēram, laulību šķiršanu,
bērnu aizbildnības jautājumu kārtošanu.
IV. 3. Eiropas Savienības iespējas jauniešiem
Eiropas Savienība savā darbībā lielu uzmanību pievērš jaunatnei un tās iesaistīšanai
aktīvā Eiropas dzīvē, tādēļ ir izstrādāta īpaša jaunatnes politika. Daudzas iniciatīvas Eiropas
Savienībā ir veltītas jaunatnei, jo jaunatne ir aktīvākā sabiedrības daļa, no kuras ir atkarīga
Eiropas Savienības nākotne. Šim nolūkam ir izveidotas dažādas organizācijas, piemēram,
Eiropas Jaunatnes forums un Eiropas Jaunatnes parlaments.
Jaunieši var piedalīties dažādās Eiropas Savienības izglītības un profesionālās
apmācības programmās. Plašas izglītības iespējas Eiropas Savienības valstīs piedāvā
20
IV nodaļa
Mūžizglītības programma. Tai ir četras apakšprogrammas – Comenius, Erasmus, Leonardo
un Grundtvig. Apakšprogramma Comenius skolēniem piedāvā īstenot savas idejas
starptautiskos sadarbības projektos mācību procesa pilnveidei un valodu apguves
veicināšanai. Programma atbalsta skolēnu iesaistīšanos skolēnu apmaiņas braucienos.
Apakšprogramma Leonardo domāta, lai uzlabotu arodizglītības kvalitāti. Tā sniedz
iespējas iegūt darbu un dzīves pieredzi citās valstīs.
Programma “Jaunatne darbībā” ir neformālās izglītības programma, kas atbalsta
pasākumus, kuri veicina Eiropas jauniešu sadarbību. Tajā var iesaistīties jaunieši vecumā
no 13 līdz 30 gadiem. Programma darbosies no 2007. līdz 2013. gadam.

Programmai “Jaunatne darbībā” ir 5 apakšprogrammas:
Jaunatne Eiropai: jauniešu apmaiņas, jauniešu iniciatīvas un jauniešu demokrātijas
projekti,
Eiropas brīvprātīgais darbs: Eiropas brīvprātīgais darbs,
Jaunatne pasaulē: jaunatnes apmaiņas, sadarbības tīklu un apmācību projekti,
Jaunatnes atbalsta sistēmas: apmācību un pieredzes apmaiņas pasākumi,
Atbalsts Eiropas līmeņa sadarbībai jaunatnes jomā: jaunatnes darba vadītāju
tikšanās.
Jaunatnes iniciatīvu projekti ir iespēja jauniešiem pašiem izstrādāt un īstenot
projektus vietējā līmenī – savā skolā, pagastā, pilsētā. Jauniešu apmaiņas projektu
ietvaros jaunieši kopīgi ar citu Eiropas Savienības valstu jauniešiem īsteno savas idejas.
Eiropas Savienības jaunatnes programmu ietvaros īstenoti dažādi projekti. Tālāk

daži piemēri par jauniešu sadarbību.
Āgenskalna Valsts ģimnāzija 2006., 2007. gadā iesaistījās Eiropas Savienības
apakšprogrammas Comenius atbalstītajā projektā „Kultūru daudzveidība”. Projekta
gaitā skolēni iepazinās ar Norvēģijas vēsturi, kultūru un skolas ikdienas dzīvi. Skolēniem
projekta gaitā bija iespēja doties uz Norvēģiju, piedalīties stundās un dažādās aktivitātēs.
Arī Norvēģijas skolēni viesojās Latvijā, lai vairāk izprastu šejienes dzīvi un cilvēkus. Projekta
rezultātā jaunieši paplašināja izpratni par Latvijas un Norvēģijas kultūru, tradīcijām un
ikdienas dzīvi.
Plašāka informācija: www.avg.lv
Siguldas 1. pamatskolas skolēni un skolotāji no 2004. gada darbojas Eiropas
Jautājumi
Savienības apakšprogrammas Comenius projektā „Veselīgs dzīvesveids veselīgā vidē”.
Pirmā projekta gada tēma bija „Daba apkārt mums”. Skolēni devās pārgājienos un
ekskursijās, vēroja apkārt notiekošo, iepazinās ar savas dzīvesvietas dabas objektiem, 1. Kā Eiropas Savienība iesaista jaunatni
vēroja un zīmēja apkārtni dažādos gadalaikos. Otrā projekta gada tēma bija “Daba un Eiropas dzīvē?
veselīgs uzturs”. Skolēni veica pētījumu par to, kā dabiskie produkti tiek ietverti ikdienas
uzturā. Pētījumu rezultātus bērni zīmēja, veidoja grafikus un shēmas. Skolēni iepazinās 2. Kādiem mērķiem kalpo
ar citu Eiropas Savienības valstu sadarbības skolu veikumu, apmainījās ar darbiem Eiropas Savienības jaunatnes
un izveidoja kopēju recepšu grāmatu. Trešajā projekta gadā skolēni no Siguldas un programmas?
citām Eiropas Savienības valstīm turpina sadarboties tēmas “Saglabāt dabu – dabiskos
resursus” ietvaros. Projekts māca skolēniem apjaust dabas nozīmi cilvēku dzīvē un māca 3. Kādas idejas atbalsta programma
sadarboties ar jauniešiem no citām Eiropas valstīm. “Jaunatne darbībā?”
Plašāka informācija: www.sigulda.lv
Eiropas Savienības pilsoņiem ir iespēja studēt jebkurā no Eiropas Savienības 4. Kā četras pamatbrīvības palīdz
dalībvalstīm. Studentiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniedz uzturēšanās sasniegt un īstenot kopīgos
atļauju. Studiju laikā studentiem ir tiesības arī strādāt.
Eiropas Savienības mērķus?
1. Ko nozīmē Eiropas ekonomiskā integrācija?

2. Kā notika vienotas valūtas ieviešana Eiropas Savienības dalībvalstīs?
3. Kādi simboli ir attēloti uz eiro banknotēm? Kāpēc izvēlēti šādi simboli?
4. Kā Eiropas Savienības dalībvalstis sadarbojas iekšējās drošības jautājumu
risināšanā? Kāpēc šāda sadarbība kļūst aizvien nozīmīgāka?
5. Kuros Eiropas Savienības atbalstītos projektos piedalās Tava klase, skola? Ko
šie projekti dod to dalībniekiem? Ko tie dod Eiropas Savienībai kopumā?
6. Noskaidro, kā veidojams un iesniedzams projekts izglītības programmā
“Jaunatne darbībā” un atbildes uz jautājumiem ieraksti tabulā (skat. 41. lpp.)!
21
V nodaļa Eiropas Savienības
dalībvalstis un iedzīvotāji
Iepriekšējās nodaļās Tu noskaidroji, ka Eiropas Savienību veido 27

dalībvalstis. Šajā nodaļā Tev būs iespēja iepazīties ar īsu informāciju par katru
no 27 valstīm, Tu uzzināsi, kad valsts ir pievienojusies Eiropas Savienībai,
cik liela ir valsts teritorija, kāds ir iedzīvotāju skaits katrā Eiropas Savienības
dalībvalstī, kāda ir valsts iekārta. Tu pārliecināsies par Eiropas dažādību un to,
ka katra no valstīm kopējā Eiropā ienes savus vaibstus un iezīmes.
Austrija (A)
Iestāšanās gads Eiropas Savienībā – 1995.
Teritorija – 83 858 km2
Jautājumi Iedzīvotāju skaits – 8,1 milj.
Galvaspilsēta – Vīne
1. Kuras no minētajām iezīmēm Valsts iekārta – parlamentāra federatīva republika
Tev liekas visraksturīgākās Valoda – vācu
katrai Eiropas Savienības Austrija lepojas ar krāšņu dabu – gleznainiem Alpu kalniem. Alpos aug
dalībvalstij? puķe – ēdelveiss, ko uzskata par mīlestības simbolu. Austrija ir viena no mežai-
nākajām valstīm Eiropā. Vairāk nekā trešdaļu tās teritorijas klāj meži. Austrijā ir
2. Ar ko Tev saistās katra no darbojušies izcili klasiskās mūzikas komponisti – Volfgangs Amadejs Mocarts, Johans
Eiropas Savienības dalībvalstīm? Štrauss. Austrija ir vairāku kinozvaigžņu dzimtene – Romijas Šneideres, Arnolda
Švarcnegera u.c. Raksturīgie ēdieni ir Vīnes šnicele, Vīnes kafija un ābolu strūdele.
3. Ar kādu būtisku informāciju
Tu vari papildināt
valstu raksturojumus?
Beģija (B)
Iedzīvotāju skaits – 10,2 milj.
Galvaspilsēta – Brisele
Valsts iekārta – federatīva konstitucionāla monarhija
Valoda – flāmu – holandiešu, valoņu – franču, vācu
Beļģija lepojas ar Briseles ziedu paklājiem, Briselē atrodas mini Eiropas parks,
kurā izkārtotas Eiropas ievērojamākās celtnes miniatūrā. Briseles simbols ir strūklaka
ar čurājošu zēnu. Beļģijā dzīvojuši un darbojušies daudzi slaveni mākslinieki – Pīters
Pauls Rubenss, Pīters Brēgels. Beļģi lepojas ar savu šokolādi, viņi uzskata, ka īstā frī
kartupeļu recepte nāk no Beļģijas. Beļģijai tradicionālas ir neparastas mežģīnes.
Atceries!
Beļģija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Briselē atrodas Eiropas
Savienības Padomes un Eiropas Komisijas ēkas. Te atrodas arī NATO galvenā mītne.

Mini Eiropas parkā Briselē Latviju pārstāv Brīvības piemineklis.
22
V nodaļa
Bulgārija (BG)
Galvaspilsēta – Sofija
Valsts iekārta – parlamentāra republika
Valoda – bulgāru
Bulgārija lepojas ar Melnās jūras piekrasti, kur atrodas daudzi slaveni kūrorti.
Bulgāriju bieži dēvē par „Rožu zemi”, jo te atrodas Rožu ieleja, un tiek iegūts pasaulē
visvairāk rožu eļļas. Lai iegūtu 1 kilogramu rožu eļļas, ir jāapstrādā ap 4000 kilogramu
rožu ziedu. Bulgārijā 9. gs. sāka veidoties slāvu alfabēts – kirilica. Alfabēta pamatlicēji
bija misionāri Kirils un Metodijs. Izslavēts pārtikas produkts ir jogurts. Bulgāri ir
pārliecināti, ka jogurta regulāra lietošana nodrošina ilgu mūžu.
Jautājumi
1. Kuras no minētajām iezīmēm

Tev liekas visraksturīgākās
katrai Eiropas Savienības
dalībvalstij?
Čehija (CZ)
2. Ar ko Tev saistās katra no
Eiropas Savienības dalībvalstīm?
Galvaspilsēta – Prāga
Tu vari papildināt
Valoda – čehu
Čehija lepojas ar galvaspilsētu Prāgu, kuru dēvē arī par Zelta Prāgu, te atrodas
slavenā Svētā Vita katedrāle, Kārļa tilts, Prāgas pulkstenis, kurā katru stundu mainās
Kristus un apustuļu figūriņas. Prāgā ir literārā varoņa Jozefa Šveika krodziņš. Čehijā
atrodas pasaulē visvairāk dabīgo minerālūdens avotu (vairāk nekā 900), slaveni ir
Karlovi Vari dziednieciskie avoti. Pilzenē tiek ražotas slavenas alus šķirnes. Tradicionāli
ēdieni ir kolači – smalkmaizītes, knēdeļi, ko gatavo no kartupeļiem vai maizes, sīpolu
vai ķiploku zupa.
Dānija (DK)
Galvaspilsēta – Kopenhāgena
Valsts iekārta – konstitucionāla monarhija
Valoda – dāņu
Dānija lepojas ar pasaku karali Hansu Kristianu Andersenu, vikingu
jūrasbraucieniem, kvalitatīvu sviestu, Carlsberg alu. Kopenhāgenas ostā iebraucošos
kuģus sagaida Mazās Nāriņas statuja. Dānija lepojas ar savām tautskolām. Dānija ir
rotaļlietu firmas Lego dzimtene. Dānija ir vislīdzenākā zeme pasaulē.
23
V nodaļa
Francija (F)
Galvaspilsēta – Parīze
Valsts iekārta – prezidentāla republika
Valoda – franču
Francija lepojas ar slavenām celtnēm – Eifeļa torni, Parīzes Dievmātes
katedrāli. Francijā darbojušies daudzi ievērojami rakstnieki un domātāji – Žans
Žaks Ruso, Fransuā Marī Aruē Voltērs, Onorē de Balzaks, Žils Verns, Antuāns de
Sent–Ekziperī, Viktors Igo. Izcili mākslinieki – Klods Monē, Pjērs Ogists Renuārs, Pols
Sezans. Francijā radītā mode ir noteicošā Eiropā. Franciju uzskata par revolūciju
un brīvības zemi. Pasaule ar interesi seko Francijā aizsāktajām sporta tradīcijām –
Parīzes–Dakāras rallijam, velobraucienam Tour de France. Francijā atrodas
automobiļu ražotnes – Renault, Peugeot, Citroen.
Jautājumi Atceries!
Francija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Strasbūra ir pilsēta,
1. Kuras no minētajām iezīmēm ko tās sarežģītās vēstures dēļ uzskata par vienu no vienotās Eiropas simboliem. Te
Tev liekas visraksturīgākās notiek Eiropas Parlamenta sēdes, pulcējas Eiropas Padome.
dalībvalstij?
2. Ar ko Tev saistās katra no

Eiropas Savienības dalībvalstīm?
3. Ar kādu būtisku informāciju Grieķija (GR)

Tu vari papildināt Iestāšanās gads Eiropas Savienībā – 1981.
valstu raksturojumus? Teritorija – 131 940 km2
Galvaspilsēta – Atēnas
Valoda – grieķu
Grieķija lepojas ar senu vēsturi. Grieķiju uzskata par Eiropas civilizācijas šūpuli,
te ir aizsākušās daudzas demokrātiskas valsts pārvaldes tradīcijas, notikušas pirmās
Olimpiskās spēles, radies pirmais teātris. Grieķija ir krustcelēs starp Eiropu un Āziju,
tā atrodas uz Balkānu pussalas, valsts teritorijā ir vairāk nekā 2 000 salu, no kurām
tikai 170 ir apdzīvotas. Te īpaši gatavo uz uguns ceptu gaļu – girosu, kazas piena
sieru – fetu.
Igaunija (EST)
Galvaspilsēta – Tallina
Valoda – igauņu
Igaunija lepojas ar kadiķu mežiem, Baltijas jūras piekrasti, Dziesmu svētku
tradīciju. Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai pieder salas. Tai pieder aptuveni
1520 salas, lielākā daļa no tām ir mazas un neapdzīvotas. Igaunijā ir lielākais ezers
Baltijā – Peipuss. Tas ir ceturtais lielākais ezers Eiropā. Pēc Baltijas valstu neatkarības
atjaunošanas Igaunijas mūziķi pirmie no Baltijas valstīm uzvarēja Eirovīzijas dziesmu
konkursā. Lauksaimnieciski apstrādājami ir tikai 10% valsts platības, bet valsts sevi
pilnībā apgādā ar pārtiku.
24
V nodaļa
Itālija (I)
Galvaspilsēta – Roma
Valoda – itāļu
Itālija lepojas ar seno laiku un viduslaiku kultūras mantojumu. Te atrodas pasaulē
visvairāk vēstures pieminekļu – 70% pasaules kultūras mantojuma (pēc UNESCO
ziņām). Slaveni mākslinieki ir Džoto di Bondone, Mikelandželo Buonarroti, Sandro
Botičelli. Izcili mūziķi ir – Džuzepe Verdi, Džakomo Pučīni u.c. Itālijas īpašie ēdieni
ir kapučino, spageti, risoto. Itālijas iedzīvotāju mūža garums ir viens no ilgākajiem
pasaulē – 81 gads sievietēm un 75 gadi vīriešiem.
Atceries!
Itālija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.
Jautājumi

dalībvalstij?
Īrija (IRL) 2. Ar ko Tev saistās katra no

Iestāšanās gads Eiropas Savienībā – 1973. Eiropas Savienības dalībvalstīm?
Iedzīvotāju skaits – 3,6 milj. 3. Ar kādu būtisku informāciju
Galvaspilsēta – Dublina Tu vari papildināt
Valsts iekārta – parlamentāra republika valstu raksturojumus?
Valoda – angļu un īru
Īrija lepojas ar tautas mūzikas tradīcijām, viens no Īrijas simboliem ir arfa. Īrijas
krasta līnija stiepjas 2200 km garumā atklājot daudzveidīgas dabas ainavas. Īriju
dēvē par Zaļo salu, jo divas trešdaļas no Īrijas platības aizņem pļavas. Pazīstams ir
Guinness alus. Guinness firmas īpašnieks radīja arī slaveno Ginesa rekordu grāmatu,
lai apkopotu ziņas cilvēkiem, kam patīk slēgt derības.
Kipra (CY)
Galvaspilsēta – Nikosija
Valoda – grieķu un turku
Kipra lepojas ar savu vēsturi un sengrieķu civilizācijas vietām. Mīti vēsta, ka te
ir mīlestības dievietes Afrodītes dzimtene. Kipra atrodas uz salas. Tā ir trešā lielākā
sala Vidusjūrā. Salas apkārtmērs ir 648 km, tomēr apbraukt ap Kipru ir sarežģīti, jo
sala ir sadalīta divās valstīs, kuru attiecības ir sarežģītas. Kipras pludmales ir vienas
no sakoptākajām pasaulē, tādēļ tās katru gadu no Eiropas Komisijas saņem „Zilo
karogu”. Gadā te vidēji 330 dienas ir saulainas. Atšķirībā no vairuma Eiropas valstu
Kiprā satiksme ir organizēta pa kreiso joslu.
25
V nodaļa
Latvija (LV)
Galvaspilsēta – Rīga
Valoda – latviešu
Latvija lepojas ar bagātām svētku tradīcijām – Dziesmu svētkiem, Līgo svētkiem
u.c. Rīga ar 730 000 iedzīvotājiem ir lielākā pilsēta trīs Baltijas valstīs. Rīgā atrodas
Brīvības piemineklis, kura augstums ir 43 metri, tas ir viens no augstākajiem šāda veida
pieminekļiem Eiropā. Latvija lepojas ar sportistiem – Artūru Irbi, Jeļenu Prokopčuku,
Aigaru Fadejevu. Latvija ir pirmā Eiropas čempionāta basketbolā uzvarētāja. Latvija ir
arī hokeja līdzjutēju zeme. Īpaši ēdieni ir rupjmaize, kaņepju sviests un pelēkie zirņi.
Jautājumi

katrai Eiropas Savienības Lielbritānija (GB)
dalībvalstij? Iestāšanās gads Eiropas Savienībā – 1973.
2. Ar ko Tev saistās katra no Iedzīvotāju skaits – 58,2 milj.
Eiropas Savienības dalībvalstīm? Galvaspilsēta – Londona
3. Ar kādu būtisku informāciju Valoda – angļu
Tu vari papildināt Lielbritānija lepojas ar stingru tradīciju ievērošanu. Britu rakstnieki Viljams
valstu raksturojumus? Šekspīrs, Arturs Konans Doils, Alans Aleksandrs Milns ir pazīstami visā pasaulē.
Viena no populārākajām jauniešu rakstniecēm ir Džoanna Ketlīna Roulinga, kura
uzrakstīja grāmatu par Hariju Poteru. Kopš 20.gs. 60.gadiem Lielbritānija ir pasaules
popmūzikas centrs, to apliecina grupu The Beatles, Rolling Stones, Queen panākumi.
Londonai ir vadošā loma pasaules finanšu tirgū. Katru dienu Londonā notiek lielāka
naudas apgrozība nekā jebkur citur pasaulē. Londonas rajonā Sitijā atrodas vairāk
nekā 500 banku. Lielbritānija ir ceturtā ekonomiski spēcīgākā valsts pasaulē.
Lietuva (LT)
Galvaspilsēta – Viļņa
Valoda – lietuviešu
Lietuva lepojas ar krāšņiem dzintara izstrādājumiem. Kuršu kāpas ir augstākās
kāpas Baltijā. Lietuva ir lielākā un visvairāk apdzīvotā Baltijas valsts. Lietuvieši ir
vienīgā Baltijas tauta, kam senatnē izdevās izveidot savu valsti. 1990.gadā Lietuva
bija pirmā no Baltijas valstīm, kas pasludināja neatkarību no PSRS. Lietuvā ir spēcīgas
basketbola tradīcijas, izcilākā basketbola zvaigzne ir Arvīds Sabonis. Neparasta vieta,
kur cilvēki nes un novieto krustus, ir Krusta kalns. Raksturīgi ēdieni ir cepelīni, aukstā
zupa un kartupeļu pankūkas.
26
V nodaļa
Luksemburga (L)
Teritorija – 2586 km2
Galvaspilsēta – Luksemburga
Valoda – franču, vācu, Luksemburgas dialekts
Luksemburga lepojas ar brīnišķīgām pilīm un cietokšņiem. Luksemburgas
vecpilsētu ANO iekļāva slavenāko kultūras pieminekļu sarakstā. Luksemburga
lepojas ar to, ka te atrodas daudzas svarīgas ES institūcijas. Luksemburgā darbojas
daudzas bankas. Luksemburgu pārvalda lielhercogs, tās armija sastāv no 700
brīvprātīgajiem.
Atceries!
Luksemburga ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm, te atrodas Eiropas
Kopienu tiesa, Eiropas Savienības Revīzijas tiesa, Eiropas Savienības Parlamenta
ģenerālsekretariāts un tā tulkošanas centrs.
Vai Tu zināji, ka...? Jautājumi

Luksemburgas teritorija ir tik liela kā viens Latvijas rajons.
Malta (M) dalībvalstij?
Teritorija – 316 m2 2. Ar ko Tev saistās katra no
Iedzīvotāju skaits – 0,3 milj. Eiropas Savienības dalībvalstīm?
Galvaspilsēta – Valleta
Valsts iekārta – parlamentāra republika 3. Ar kādu būtisku informāciju
Valoda – maltiešu un angļu
Tu vari papildināt
Malta lepojas ar savu vēsturi, bruņinieku laikmeta liecībām, seniem tempļiem,
mežģīņu gatavošanas tradīcijām. Maltas muzejos ir izstādīts visvairāk viduslaiku valstu raksturojumus?
bruņu pasaulē. Uz nelielās salas ir 365 kristīgās ticības baznīcas. Pagātnē Maltā
sazinājās ar baložu pasta palīdzību. Mūsdienās ir saglabājusies tradīcija rīkot pasta
baložu sacensības.

Malta ir arī ciems Latvijā, Rēzeknes rajonā. Malta ir arī upe Latvijā, tā ietek
Lubāna ezerā.
Nīderlande (NL)
Galvaspilsēta – Amsterdama, Hāga (te strādā valdība)
Valoda – holandiešu, frīzu
Nīderlande lepojas ar tulpēm, siera gatavošanas tradīcijām,
koka tupelēm un vējdzirnavām. Nīderlandē ir visvairāk muzeju
uz 1 iedzīvotāju pasaulē. Te ir darbojušies pasaulslaveni mākslinieki –
Rembrants Harmenss van Reins, Vinsents van Gogs u.c. Nīderlande ir pasaulē
lielākā griezto ziedu eksportētāja. Kompānija Philips padarījusi Nīderlandi par
elektronikas valsti. Nīderlandieši ir garākie cilvēki Eiropā.
Atceries!
Nīderlande ir Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Hāgā atrodas 33 starptautisku
organizāciju mītnes vietas.

Amsterdama ir pilnībā būvēta uz pāļiem, no kuriem daļa ir vesti arī no Rīgas.
27
V nodaļa
Polija (PL)
Galvaspilsēta – Varšava
Valoda – poļu
Polija lepojas ar vēstures pieminekļiem – senām baznīcām un augstskolām.
Polijā ir dzimis pāvests Jānis Pāvils II. Viņš kļuva par pirmo pāvestu 456 gadu laikā,
kurš nav dzimis Itālijā. Jānis Pāvils II bija miera ideju sludinātājs pasaulē, tādēļ viņu
dēvē par pasaules sirdsapziņu. Polijā dzimis pasaulslavenais mūziķis Frederiks
Šopens. Poļu zinātnieks Nikolajs Koperniks viduslaikos radīja heliocentrisko teoriju,
ka Saule ir Visuma centrā.
Portugāle (P)
Jautājumi Teritorija – 92 391 km2
1. Kuras no minētajām iezīmēm Galvaspilsēta – Lisabona
Tev liekas visraksturīgākās Valsts iekārta – parlamentāra republika
katrai Eiropas Savienības Valoda – portugāļu
dalībvalstij? Portugāle lepojas ar saviem jūrasbraucējiem – Bartolomeo Diašu, Vasko da
Gamu un princi Enriki Jūrasbraucēju, kurš atbalstīja tālus jūrasbraucienus. Lisabona
2. Ar ko Tev saistās katra no ir viena no Eiropas vecākajām pilsētām, ko dēvē par balto pilsētu tās gaišo akmens
Eiropas Savienības dalībvalstīm? ēku dēļ. Portugāle atrodas vistālāk Eiropas Rietumos.

Tu vari papildināt
Rumānija (RO)
Galvaspilsēta – Bukareste
Valoda – rumāņu
Rumānija lepojas ar skaisto dabu, arhitektūru. Te atrodas gleznainā Transilvānija,
apgleznotie Bukovinas klosteri. Rumānijā stāsta šausminošas leģendas par Drakulu
un tūristiem izrāda Branas pili kā varbūtējo Drakulas dzīvesvietu. Rumāņi lepojas ar
garāko basketbolistu – Georgu Muresanu, kura augums ir 2,31 metrs. Te dzīvo lielākā
romu (čigānu) kopiena pasaulē, kurā ir apmēram 3 miljoni romu.
Slovākija (SK)
Galvaspilsēta – Bratislava
Valoda – slovāku
Slovākija lepojas ar Tatru kalniem. Tatru kalni ir viena no populārākajām atpūtas
un slēpošanas vietām – te var slēpot 200 dienas gadā. Tatru kalni ir attēloti Slovākijas
ģerbonī. Slovākiem ir spēcīgas hokeja tradīcijas, panākumus pasaulē ir guvis hokejists
Miroslavs Šatans. Slovākijā atrodas lielākā viduslaiku pils Eiropā – Spisas pils.
28
V nodaļa
Slovēnija (SLO)
Galvaspilsēta – Ļubļana
Valoda – slovēņu
Slovēnija lepojas ar dabas bagātībām, te atrodams ap 50 000 dzīvnieku un
30 000 dažādu augu sugu. Slovēnija ir vienīgā bijušās Dienvidslāvijas republika, kas
atdalījusies no valstu savienības mierīgā ceļā bez karadarbības. Valstī ir reģistrēti
apmēram 144 000 uzņēmumu. Katru gadu universitātes beidz ap 6000 studentu.
Atceries!
Slovēnija bija pirmā no jaunajām Eiropas Savienības valstīm, kas ieviesa eiro.
Jautājumi

dalībvalstij?
Somija (FIN)
Iestāšanās gads Eiropas Savienībā – 1995. 2. Ar ko Tev saistās katra no
Teritorija – 337 030 km2 Eiropas Savienības dalībvalstīm?
Galvaspilsēta – Helsinki 3. Ar kādu būtisku informāciju
Valsts iekārta – parlamentāra republika (Ālandu salām ir sava valdība) Tu vari papildināt
Valoda – somu un zviedru valstu raksturojumus?
Somija lepojas ar dabas skaistumu. 70% no valsts teritorijas klāj meži. Somijā ir
ap 50 000 ezeru un ap 20 000 ezeru salu. Ezeri aizņem 10% valsts teritorijas. Apmēram
trešdaļa teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Viena no somu tradīcijām ir iešana
pirtī – saunā. Lapzemē atrodas Ziemassvētku vecīša mītne. Somijā savus darbus ir
rakstījusi rakstniece Tūve Jānsone, tāpēc somi uzskata, ka pie viņiem dzīvo trollīšu
Muminu ģimene. Somija ir hokeja lielvalsts.
Spānija (E)
Galvaspilsēta – Madride
Valoda – spāņu
Spānija lepojas ar to, ka jaunajos laikos tā deva iespēju jūrasbraucējiem –
Kristoforam Kolumbam, Amerigo Vespuči, Fernando Magelānam – veikt nozīmīgus
atklājumus. Spānijas karaļi bija lieli mākslas kolekcionāri, no viņu kolekcijām
tapis Eiropā lielākais mākslas muzejs Prado. Spānijā dzīvoja slaveni mākslinieki –
abstrakcionisma meistars Pablo Pikaso un sirreālisma radītājs Salvadors Dalī.
Aizraujoša ir flamenko mūzika un deja, vēršu cīņas – korrida. Par literatūras klasiku
uzskata Migela de Servantesa romānu par Donu Kihotu.
29
V nodaļa
Ungārija (H)
Galvaspilsēta – Budapešta
Valoda – ungāru
Ungārija lepojas ar to, ka te atklāti vairāki nozīmīgi izgudrojumi – Erne Rubiks
izgudroja spēli Rubika kubs, Farkašs Kampelens izgudroja diktofonu, Jānošs Iriņi
izgudroja sērkociņus. Ungāru valoda pieder pie somugru valodu grupas, tajā ir gari
vārdi, lietvārdiem ir 18 locījumu. Ungārija ir vienīgā Austrumeiropas zeme, kurā ir
sava F–1 trase, tā ir apmēram 4 km gara. Īpašais ēdiens ir gulaša zupa.
Vācija (D)
Jautājumi Iestāšanās gads Eiropas Savienībā – 1951.
1. Kuras no minētajām iezīmēm Iedzīvotāju skaits – 81,3 milj.
Tev liekas visraksturīgākās Galvaspilsēta – Berlīne
katrai Eiropas Savienības Valsts iekārta – parlamentāra federatīva republika
dalībvalstij? Valoda – vācu
Vācija lepojas ar to, ka Eiropas Savienības himnas autors ir vācu izcelsmes
2. Ar ko Tev saistās katra no mūziķis Ludvigs van Bēthovens. Vācijā ir lielākais iedzīvotāju skaits Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienības dalībvalstīm? Te atrodas slaveni autoražotāju uzņēmumi – Mercedes, BMW, Volkswagen, Audi, Opel,
Porsche. Viens no jaunākajiem Mercedes lepnumiem ir sporta auto SLR MCLaren,
3. Ar kādu būtisku informāciju kas 28 sekundēs spēj sasniegt ātrumu 300 km/h. Vācija ir tehnomūzikas dzimtene,
Tu vari papildināt tehnotradīcijas te aizsāka grupa Kraftwerk.
Atceries!
Vācija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.
Zviedrija (S)
Galvaspilsēta – Stokholma
Valoda – zviedru
Zviedrija lepojas ar to, ka ir viena no vecākajām karaļvalstīm pasaulē. Te ir iekār
tots pasaulē pirmais brīvdabas muzejs „Skansens”. Rakstnieces Astridas Lindgrēnes
darbi ir pazīstami pasaulē. Zviedrija ir pirmā valsts pasaulē, kur pasludināta preses
brīvība. Galvaspilsēta Stokholma atrodas uz 14 salām. Zviedrija ir viena no lielākajām
kuģu būvētājām pasaulē. Pasaule pazīst zviedru automobiļus Volvo, SAAB, Scania.
Lauksaimnieciski apstrādājami ir tikai 10% valsts platības, bet valsts sevi pilnībā
apgādā ar pārtiku.
30
V nodaļa
1. Aplūko diagrammas un atbildi uz jautājumiem!

• Kurai Eiropas Savienības valstij ir vislielākā teritorija?
• Kura no Eiropas valstīm ir mazākā pēc teritorijas?
• Kurā no Eiropas valstīm ir vislielākais iedzīvotāju skaits?
• Kurā no Eiropas valstīm ir vismazākais iedzīvotāju skaits?
• Kurā vietā pēc iedzīvotāju skaita atrodas Latvija?
31
V nodaļa
2. Klases erudītu konkurss „Vai Tu pazīsti Eiropu?”
• Noorganizē klases erudītu konkursu ”Vai Tu pazīsti Eiropu?”! Konkursu
organizē divās kārtās.
• Pirmajā konkursa kārtā „Eiropa attēlos” piedāvā klasesbiedriem pārbaudīt
erudīciju, aplūkojot attēlus, kas raksturo Eiropas Savienības valstis.
• Otrajā konkursa kārtā „Dažādā Eiropa” piedāvā klasesbiedriem pārbaudīt
erudīciju, izlasot apgalvojumus par Eiropas valstīm.
• Trešajā konkursa kārtā aicini klasesbiedrus sagatavot prezentāciju par
kādu no Eiropas Savienības valstīm. Rosini prezentācijas pasniegt pārējiem saistošā
veidā. Dažas idejas prezentācijām – komikss par valsti, dziesma par valsti, lomu spēle
par valsti, dzejolis par valsti u.c.
• Konkursa noslēgumā apkopo rezultātus, izsaki pateicību klasesbiedriem
par piedalīšanos konkursā.
2.1. „Eiropa attēlos”

Aplūko attēlus un nosaki, kuru no Eiropas Savienības valstīm katrs no tiem
raksturo!
32
V nodaļa
33
V nodaļa
2.2. „Dažādā Eiropa”
Izlasi apgalvojumus par Eiropas Savienības valstīm un nosaki, uz kuru valsti
katrs no tiem attiecas.
Daudzpunktu vietā ieraksti valsts nosaukumu.
1. TV skatītāji aizrautīgi seko seriālam, kura galvenajam varonim ir nomainījušies
četri saimnieki. Katras filmas sākumā skatītāji redz slavenu celtni – Svētā Stefana
Domu, kas atrodas . . .
2. . . . rakstnieks Žoržs Simenons ir aptuveni 400 romānu autors. Viņš ir radījis
vienu no populārākajām detektīva personām pasaules literatūras vēsturē – komisāru
Megrē. Megrē atrisina noziegumus, iedziļinoties aizdomās turamās personas raksturā
un paradumos.
3. Nelielu pilsētiņu . . . Gabrovu sauc par „joku galvaspilsētu”, jo tās
iedzīvotājiem patīk jokot par sevi un par apkārt notiekošo. Te bieži notiek dažādi
humora festivāli.
4. Emīls Skoda 1869. gadā . . . nodibināja uzņēmumu, ko nodēvēja par Škoda.
Te ražo automašīnas, trolejbusus, tramvajus.
5. 1916. gadā . . . amatnieks Ole Kirks–Kristiansens atklāja galdnieku darbnīcu,
lai gatavotu mēbeles. Mēbeles cilvēki nepirka, jo tās šķita pārāk dārgas. Amatnieks
izdomāju mēbeļu vietā taisīt rotaļlietas, bērniem tās ļoti iepatikās, un ražošana tika
paplašināta. 1934. gadā kopā ar dēlu viņš reģistrēja zīmolu, kura nosaukums veidots
no vārdiem leg godt, kas nozīmē spēlējies labi.
6. . . . uzskata par kino dzimteni. Filmu industrija sākās 1895. gadā, kad brāļi
Limjēri 33 cilvēku publikai parādīja pirmo filmu. Visa pasaule pazīst . . . kinoaktierus
Žerāru Depardjē, Alēnu Delonu, Pjēru Rišāru.
7. . . . uzskata par Eiropas civilizācijas šūpuli.
8. . . . dzīvo datorprogrammas Skype izgudrotāji.
9. . . . atrodas sena pilsēta Pompeji, kas tika iznīcināta vulkāna Vezuva
izvirduma laikā 79. gadā. Izvirduma laikā pilsētu pārklāja bieza pelnu kārta, tāpēc
pilsētas arhitektūra saglabājusies gandrīz neskarta. Ik gadu pilsētu apmeklē ļoti
daudz tūristu.
10. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 1973. gadā . . . no lielā mērā agrāras
valsts ir kļuvusi par mūsdienīgu, tehnoloģiski attīstītu zemi, ko bieži dēvē par Ķeltu
tīģeri.
11. . . . atrodas uz salas. Visa sala ir kā liels muzejs zem atklātas debess, kur
tiek glabāts vēsturiskais un kultūras mantojums – neolīta laikmeta apmetnes un
grieķu tempļi, romiešu pagānu teātri, bizantiešu baznīcas, franku abatijas un pilis,
gotiskās katedrāles, kas atgādina par krustnešiem, un venēciešu mūri, kas apjož tās.
12. . . . rūpnīcā VEF tika izgatavots pasaulē mazākais sērijveidā ražotais
fotoaparāts Minox.
13. . . . atrodas uz lielākās salas Eiropā.
14. . . . atrodas vairāki dzintara muzeji. Plaši pazīstams dzintara muzejs
atrodas Nidā.
15. . . . nosaukums nozīmē mazais cietoksnis.
16. . . . galvaspilsētas vārds radies no kāda ordeņa bruņinieka vārda, kurš
izcēlās ar drosmi pilsētas aizstāvēšanā pret turkiem. Šo valsti mēdz dēvēt par
miniatūru zemi – šeit nav ne ezeru, ne upju, bet par pilsētu tiek uzskatītas pāris ielas
ar dažām mājām. Tomēr ceļotājus no visas pasaules uz šejieni vilina siltais klimats,
tīrā jūra un notikumiem bagātā vēsture.
17. . . . ir maza, blīvi apdzīvota valsts, kuru mēdz saukt arī par Holandi.
18. . . . senā valsts galvaspilsēta bija Krakova.
19. . . . vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija.
20. . . . ir viena no jaunākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tautas
dziesmas te sauc par doinām.
21. . . . uzskata, ka te dzīvoja pirmā slāvu tauta, kas ieguva savu rakstību.
22. . . . galvaspilsētas nosaukums nozīmē mīlētā.
23. . . . dēvē par Tūkstoš ezeru zemi.
24. . . . dzīvoja slavens jūrasbraucējs, kurš pirmais veica ceļojumu apkārt
zemeslodei.
25. . . . ir iekšzemes valsts, kurai nav pieejas jūrai. Taču par savu jūru viņi
uzskata Balatona ezeru.
26. . . . tika dibināta viduslaiku tirgotāju pilsētu savienība Hanza.
27. Neitrālā nostāja abu 20. gadsimta pasaules karu laikā atstāja labvēlīgu
iespaidu uz . . . ekonomiku. Attīstījās koksnes un dzelzs rūdas pārstrāde un mašīn–
būve. . . . labklājības valsts modeļa tapšanā būtiska nozīme bijusi arī ilgstošajiem
sociāldemokrātu partijas varas gadiem.
34
V nodaļa
Eiropas Komisija kopš 1973.gada regulāri veic pētījumus, lai izzinātu iedzīvotāju
domas un analizētu situāciju ES. Šie pētījumi palīdz labāk saprast cilvēku noskaņojumu
un pieņemt lēmumus, lai uzlabotu dzīvi Eiropā. Pētījumus dēvē par Eirobarometru.
To rezultāti ir pieejami mājaslapā -
http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm
Izmantojot šos datus arī Tu vari veikt dažādus pētījumus.
3. Pētījums „Eiropas Savienības dalībvalstu jaunatnes attieksme pret līdzdalību

politiskajā dzīvē”
Iepazīsties ar Eirobarometra 2007. gadā veikto aptauju par jaunatnes līdzdalību
sabiedrības dzīvē. Aptaujā jauniešus (vecumā no 15 līdz 30 gadiem) lūdza nosaukt,
kurus politiskās līdzdalības veidus viņi uzskata par iedarbīgākajiem. Atbildes tika
apkopotas un tabulā atspoguļoti trīs visvairāk minētie līdzdalības veidi. Tabula
atrodama interneta adresē http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_202_
en.pdf
• Veic pētījumu, balstoties uz datiem tabulā:
Kurus politiskās līdzdalības veidus Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji
min visvairāk?
Kurus politiskās līdzdalības veidus Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji
min mazāk?
Kuri no Tev zināmajiem politiskās līdzdalības veidiem nav minēti?
Kādus secinājumus Tu vari izdarīt?
4. Pētījums „Interese par politisko dzīvi”

Iepazīsties ar Eirobarometra veikto aptauju par eiropiešu interesi par politisko
dzīvi savā pilsētā, valstī un Eiropas Savienībā. Tabula atrodama interneta adresē
http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_202_en.pdf
• Veic pētījumu, balstoties uz datiem tabulā:
Par ko ir lielāka interese Latvijas iedzīvotājiem – par notikumiem savā pilsētā,
valstī vai Eiropas Savienībā?
Salīdzini iedzīvotāju interesi par notiekošo politiskajā dzīvē kādā no
jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kādā no vecajām Eiropas Savienības
dalībvalstīm!
Kas, Tavuprāt, nosaka cilvēku interesi par politisko dzīvi?
5. Pētījums „Nozīmīgākās vērtības eiropiešu dzīvē”

• Kuras no turpmāk nosauktajām vērtībām Tev šķiet nozīmīgākās? Sarindo tās
secībā sākot no nozīmīgākās uz mazāk nozīmīgāko!
Vērtības – veselība, ģimene, draugi, brīvais laiks, darbs, iespēja palīdzēt citiem,
reliģija, sabiedriskā dzīve.
• Noskaidro, kuras vērtības Tavas klases skolēniem šķiet nozīmīgākās.
Izveidojiet klases vērtību topu.
• Iepazīsties ar Eirobarometra pētījuma rezultātiem par to, ko Eiropas
iedzīvotāji uzskata par dzīves vērtībām. Salīdzini klases rezultātus ar Eirobarometra
pētījuma rezultātiem Latvijā. Par ko liecina dati?
• Salīdzini pētījumu rezultātus Latvijā ar rezultātiem kādā citā ES dalībvalstī.
Dati pieejami interneta adresē: http://ec.europa.eu/public_opinion/
archives/ebs/ebs_273_en.pdf
6. Pētījums ”Eiropiešu laimes izjūta”

Eirobarometrs 2006. – 2007. gadā veica pētījumu par to, vai eiropieši sevi uzskata
par laimīgiem. Pētījuma rezultāti parādīja, ka vislaimīgākie jūtas Vācijas iedzīvotāji
– 97 %. Savukārt sevi par vismazāk laimīgiem uzskata Bulgārijas iedzīvotāji – 39 %.
Latvijas iedzīvotāji laimes izjūtas ziņā Eiropas Savienībā ierindojas 24. vietā, un par
laimīgiem sevi atzīst 72 %.
• Kā skaidrot šos rezultātus?
• Kādi faktori, Tavuprāt, ietekmē laimes izjūtu un apmierinātību ar dzīvi?
Ja vēlies uzzināt, cik iedzīvotāju citās Eiropas Savienības valstīs sevi uzskata
par laimīgiem, izpēti informāciju interneta adresē http://ec.europa.eu/public_
opinion/archives/ebs/ebs_273_en.pdf
35
VI nodaļa Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību
20. gs. 90. pasaulē notika ievērojamas pārmaiņas. Sabrūkot Padomju Savienībai,
daudzām valstīm, arī Latvijai, radās iespēja atjaunot savu valstisko neatkarību. Šajās
valstīs sākās nozīmīgas iekšējās reformas. Galvenais valstu ārpolitiskais mērķis bija kā
pilntiesīgām dalībniecēm atgriezties starptautiskajās attiecībās. Pirmie neatkarību
atguvušo valstu panākumi bija iestāšanās Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas
Padomē. Nākamais uzdevums bija iekļaušanās NATO un Eiropas Savienībā. Lai to
paveiktu, sākās aktīvs darbs saimnieciskās un politiskās dzīves sakārtošanā un likumu
Jautājumi saskaņošanā.
1. Kādas pārmaiņas pasaulē notika Nozīmīgākie notikumi Latvijas ceļā uz ES

20. gs. 90. gados?
Laiks Notikums
2. Kurās Eiropas valstīs 20. gs. pēdējā 1991. gads Eiropas Savienība atzīst Latvijas Republikas
desmitgadē tika atjaunota neatkarību
demokrātija?
1992. gads Latvija un Eiropas Savienība paraksta līgumu par
ekonomisko sadarbību
3. Kuri trīs kritēriji valstīm bija
jāizpilda, lai tās tiktu uzņemtas 1994.–1995. gads Noslēgti dažādi Latvijas un Eiropas Savienības
Eiropas Savienībā (skat. II. nod.)? tuvināšanās un sadarbības līgumi
1995. gads Latvijas valdība iesniedz pieteikumu Eiropas
4. Kādi bija nozīmīgākie notikumi Savienības Padomei par vēlmi iestāties Eiropas
Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību? Savienībā
2000.–2002. gads Notiek sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā
5. Kādas valstis iestājās
Eiropas Savienībā vienlaikus 2003. gada 20. septembris Tautas nobalsošanā (referendumā) Latvijas iedzīvotāji
ar Latviju? nobalso par pievienošanos Eiropas Savienībai
2004. gada 1.maijs Latvija tiek uzņemta Eiropas Savienībā
VI. 2. Latvijas dalība Eiropas Savienībā
Jau vairākus gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Par iespējām, kuras
sniedz atrašanās šajā organizācijā Tu jau lasīji IV nodaļā. Nākamā lappuse Tev vēlreiz
atgādinās par nozīmīgākajām no šīm iespējām.
36
VI nodaļa
JautājumS
Kuras no šīm iespējām

Tev šķiet visnozīmīgākās?
Pamato savu viedokli!
Piedalīties un ietekmēt!
• Balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās
• Vērsties ar jautājumiem un priekšlikumiem pie Eiropas Savienības institūcijām
• Institūcijām jautāt un saņemt atbildi latviešu valodā
Ceļot!
• Bez vīzas iebraukt 27 Eiropas Savienības valstīs
• Lietot vienotu naudu – eiro 13 Eiropas Savienības valstīs
• Izmantot vienotā parauga auto vadītāja apliecības un auto numura zīmes
• Lietot vienoto telefona viesabonēšanas sistēmu un būt drošam par tarifiem
• Ikvienā Eiropas Savienības valstī palīdzību izsaukt pa telefonu 112
• Lūgt palīdzību Eiropas Savienības valstu vēstniecībās jebkurā pasaules vietā
Strādāt un pelnīt!
• Meklēt darbu ar vienotā Eiropas Savienības nodarbinātības dienesta EURES
palīdzību
• Bez ierobežojumiem strādāt vairākās Eiropas Savienības valstīs
• Saņemt pienākošās sociālās garantijas, pensijas, pabalstus ikvienā Eiropas
Savienības valstī
Mācīties un draudzēties!
• Studēt Eiropas Savienībā un saņemt atzītu diplomu
• Piedalīties jauniešu apmācības un apmaiņas programmās „Socrates”,
„Jaunatne darbībā” u.c.
Saņemt atbalstu no Eiropas Savienības fondiem!

• Lauksaimniecībai
• Ērtiem un drošiem ceļiem
• Vides saglabāšanai
• Izglītībai u.c.
Dzīvot droši!
• Zināt savas cilvēktiesības un prast sūdzēties, ja tās pārkāptas
• Zināt, ka visu Eiropas Savienības dalībvalstu dienesti sadarbojas noziedzības
apkarošanā, augstu pārtikas un vides kvalitātes standartu nodrošināšanā
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija veic iemaksas Eiropas Savienības

kopējā budžetā. Laikā no 2004. līdz 2006. gadam Latvija iemaksāja organizācijas
budžetā 219 miljonus latu, bet dažādu programmu īstenošanai no Eiropas Savienības
saņēma 1,2 miljardus latu. Ar finansiālu atbalstu Eiropas Savienība cenšas mazināt
nevienmērīgo attīstības līmeni starp dažādiem reģioniem un valstīm. Šim mērķim ir
izveidoti Eiropas Savienības strukturālie fondi. Tie ir Eiropas lauksaimniecības virzības
un garantiju fonds (ELVGF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības
fonds (ERAF), Zivsaimniecības vadības finansēšanas fonds (ZVFI). Pastāv arī īpašs
Kohēzijas fonds (KF), kura līdzekļus izmanto, piemēram, ceļu būvei un uzlabošanai.
37
VI nodaļa
Plānots, ka laikā no 2007. līdz 2013. gadam Latvija no Eiropas Savienības
fondiem kopumā saņems 4609 miljonus eiro.
Jautājumi
1. Vai Latvija vairāk līdzekļu saņem

no Eiropas Savienības vai dod tai?
2. Kurām jomām Latvijā paredzēts

piešķirt Eiropas Savienības
finansējumu laikā no 2007. līdz
2013. gadam?
3. Ja Tev būtu iespēja mainīt naudas

sadalījumu, kurai no jomām
Tu līdzekļus palielinātu,
kurai – samazinātu?
Pamato savu viedokli! Kur Latvijā tiek izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi? Lūk, daži piemēri!
No 2005. līdz 2008. gadam Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā tiek realizēts
projekts „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemā
tikas un tehnoloģiju priekšmetos”. Projekta dalībnieki izstrādā jaunus mācību
materiālus, skolotāji kursos papildinātas savas zināšanas, vairāki desmiti skolu
ieguvuši modernus ķīmijas, fizikas, bioloģijas un matemātikas kabinetus. Projekta
kopējās izmaksas ir 5,9 miljoni latu. 25% no šīs naudas ir Latvijas valsts budžeta
līdzekļi, bet 75% nāk no Eiropas Savienības Sociālā fonda.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem Rīgā nākas iebraukt no Vidzemes puses, cieš
no tā, ka ilgs laiks jāpavada satiksmes sastrēgumos Juglā. 2007. un 2008. gadā notiks
plaši pie sastrēgumiem „vainīgā” krustojuma pārbūves darbi. Turpmāk krustojumu
varēs šķērsot divos līmeņos. Tas uzlabos satiksmes caurlaidību trīs reizes. Būvniecības
izmaksas ir 15,6 miljoni latu. No tām 4,4 miljonus segs Eiropas Reģionālās attīstības
fonds, bet pārējo – Rīgas pašvaldības un valsts budžets.
No 2000. līdz 2007. gadam Latvijā darbojās Eiropas Savienības neformālās
izglītības programma jauniešiem „Jaunatne”. Septiņu gadu laikā jaunieši savu
projektu īstenošanai piesaistījuši 5 miljonus eiro. Par šo naudu īstenoti 1125 jauniešu
neformālās izglītības projekti. No 2007. gada darbu sākusi jauna programma
„Jaunatne darbībā”. Ar iespējām, ko tā piedāvā, vari iepazīties Jaunatnes starptautisko
programmu aģentūras mājas lapā internetā www.jaunatne.gov.lv.
Kaut arī Eiropas Savienības pavērtās iespējas ir plašas un saņemtais materiālais
atbalsts iespaidīgs, Latvijas sabiedrībā nav rimušas diskusijas par mūsu valsts un
katra tās iedzīvotāja ieguvumiem un zaudējumiem.
Sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļi par Latvijas dalību Eiropas Savienībā

(saīsināti). Publicēts portālā www.politika.lv 2006. gada 2. maijā.
Māris Olte, pētnieks
Es biju viens no tiem, kurš bija pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad
pagājis kāds laiks, un ir radusies iespēja salīdzināt. Man patīk, ka varam braukāt pa
Eiropu bez vīzu formalitātēm, ka mūsu birokrātijas elite var sēdēt Briselē un ne Rīgā,
ka prezidente pilntiesīgi konkurē ar citu kontinentu līderiem uz Apvienoto Nāciju
Organizācijas līdera amatu, ka spējam sevi labāk pozicionēt attiecībās ar Krieviju, ka
cilvēki no Latvijas var brīvi pelnīt naudu ārzemēs.
38
VI nodaļa
Savukārt man nepatīk, ka tik ļoti uzpūstas īpašumu cenas, ka zemnieki, zvejnieki JautājumS
un lielrūpnieki pakļauti konkurences cīņai, ka, pateicoties svešai naudai, tik ļoti
uzkarsusi ekonomika, ka mediji kropļo patieso vērtību izpratni. Kādas pārmaiņas notikušas Tavā
Ingrīda Blūma, bijusī Hansabankas valdes priekšsēdētāja un Tavas ģimenes dzīvē pēc
Galvenās cerības bija saistītas ar Latvijas iekļaušanos vienotā Eiropas tirgū un Latvijas iestāšanās
nenokļūšanu Krievijas un Baltkrievijas ietekmes zonā. Man šķiet, ka tas ir piepildījies. Eiropas Savienībā?
Arī Latvijas ekonomika kopumā ieguvusi no iestāšanās Eiropas Savienībā. Te var
minēt gan ļoti augstos nacionālā kopprodukta pieauguma tempus, gan no ES
saņemtos struktūrfondus. Ekonomiski lieli ieguvēji ir zemnieki, par kuru izdzīvošanu
pirms iestāšanās bija tik daudz bažu.
Starp galvenajām negatīvajām sekām jāmin ļoti augstais inflācijas līmenis.
Ļoti negatīvi vērtēju Rietumvalstu centienus neļaut viņu valstīs strādāt mūsu
uzņēmējiem. Eiropas Savienība ir arī izcili birokrātisks veidojums.
Sandra Veinberga, mediju eksperte
Manas cerības pirms diviem gadiem bija samērā minimālas – ieiet Eiropā. Tas
ir noticis. Mēs esam Eiropā. Varam pārvietoties, piedalīties, mācīties, izteikties un šur
tur arī strādāt. Sarežģītāk ir ar līdztiesību jaunajā sabiedrībā. Šokējošs piemērs bija
latviešu būvfirmas „Laval un Partneri” konflikts ar zviedru arodbiedrībām un valdību.
Latvieši būvēja skolu, bet zviedriem nepatika, ka jauno valstu būvfirma pretendējusi
uz darbu, ko varēja paveikt zviedru celtnieki. Simpātiska bija citu jauno dalībvalstu
atbalsta reakcija šajā situācijā.
Normunds Skauģis, maizes ceptuves „Lāči” saimnieks
Paliekot ārpus Eiropas Savienības, mēs nebūtu sasnieguši vairāk. Tikai tagad
uzņēmēji sāk pa īstam izmantot kopējā tirgus iespējas. Prieks, ka pārtikas ražotnes un
izejvielu kontrole sakārtojas, tas dod pircējam daudz lielākas garantijas un uzticību.
Piemēram, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā mēs ļoti cīnījāmies ar žāvēto augļu
piegādātājiem gan par sertifikātiem, gan par augļu kvalitāti, bet tagad esam droši,
ka uz robežas veiktās pārbaudes būs kārtīgas.
Edgars Vērpe, Kultūrkapitāla fonda direktors, mākslinieks
Dalībai Eiropas Savienībā ir plusi un ir arī mīnusi. Negatīvais ir strauji augošā un
bieži vien neizprotamā birokrātija.
Konkrēti manā ģimenē lielākais ieguvējs laikam ir mans dēls, kurš, izmantojot
studentu apmaiņas programmas un stipendijas, var mācīties filozofiju Vācijā Maincas
Universitātē. Tur viņš var lietot bibliotēku, par kādu mēs varam tikai sapņot. Pozitīvs
faktors ir arī iespēja braukt strādāt uz Eiropas Savienību. Tas mobilizē pašmāju darba
devējus, liek meklēt izeju, kā noturēt strādniekus. Varbūt tas beidzot piespiedīs
maksāt darbiniekiem konkurētspējīgas algas un nodokļus.
1. Izpēti pagājušās nedēļas laikrakstus! Atrodi tajos trīs faktus un trīs viedokļus par
Eiropas Savienību vai kādu no tās dalībvalstīm! Veic pierakstus pēc dotā piemēra!
Izprast atšķirības starp faktiem un viedokļiem Tev palīdzēs šie skaidrojumi.
Fakts – reāls, patiess notikums.
Viedoklis – kāda cilvēka vai cilvēku grupas uzskats un attieksme pret kaut ko
(notikumu, cilvēku u.c.).
Atbildi uz jautājumiem!
• Ko mums pastāsta fakti?
• Ko mums pastāsta viedokļi?
• Kāda ir galvenā atšķirība starp faktiem un viedokļiem?
• Kāpēc ir svarīgi iepazīties gan ar faktiem, gan ar viedokļiem?
2. Balstoties uz savām zināšanām un izpratni par Eiropas Savienību, uzraksti

argumentētu pārspriedumu „Es Eiropas Savienībā pēc 10 gadiem”!
3. Noskaidro, kādi projekti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tiek realizēti
Tavā pagastā, pilsētā vai rajonā! Kas tiek darīts šo projektu ietvaros, kas ir galvenie
ieguvēji no šo projektu īstenošanas?
39
VII nodaļa
Tu esi iepazinies ar informāciju par Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, par

Eiropas Savienības veidošanos, vēsturi, nozīmīgākajiem lēmumiem un to, kā tie tiek
pieņemti. Tev ir iespēja pārliecināties par savām zināšanām un prasmēm, veicot
uzdevumus un atbildot uz jautājumiem.
1. Atceries kādas bija Eiropas Savienības četras pamatbrīvības. Kādi ir Tavi
ieguvumi, īstenojot kādu no četrām pamatbrīvībām? Uzraksti pārspriedumu par šo
jautājumu! Savas domas pamato ar piemēriem un faktiem! Izmanto jēdzienus, kurus
apguvi, mācoties par četrām pamatbrīvībām!
2. Izpēti tabulu! Uz kuru no pamatbrīvībām attiecas minētās situācijas? Ar X
atzīmē izvēlēto atbildi!
Brīva kapitāla
Brīva personu
pakalpojumu
Brīva preču
Situācija
kustība
kustība
kustība
kustība
Brīva
Latvijas jaunietis ir ieguvis maģistra grādu kādā no Francijas
augstskolām. Viņš nolēmis, balstoties uz iegūto grādu,
turpināt studijas doktorantūrā Latvijas Universitātē
Latvijas zemnieku saimniecības „Kalni” īpašnieki vēlas savus
saražotos produktus pārdot Vācijas tirgū. Saražotā produkcija
atbilst visām Latvijas, tātad arī Eiropas Savienības prasībām
Čehijas pilsonis ir izturējis konkursu uz veikala vadītāja vietu
Īrijā. Uz Īriju viņš vēlas doties ar savu ģimeni
Polijas pilsonis vēlas pirkt dzīvokli Spānijā
Latvijas pilsonis vēlas dibināt savu šūšanas uzņēmumu Itālijā
Lielbritānijas pilsonis kopā ar ģimeni apceļo Somiju
Latvijas pilsone ir izlēmusi Vācijā reģistrēt savu uzņēmumu un
palikt uz dzīvi šajā valstī
Čehijas pilsonis uzsāk studijas Vācijas universitātē
Vācijas pilsonis Spānijā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.
Atgriežoties Vācijā, viņš lūdz bezdarbnieka pabalstu
Lietuvas pilsonis gatavojas pirkt zemi Polijā un tur uzsākt
biznesu un atvērt savu veikalu
Latvijas zobārste, kura ieguvusi zobārsta diplomu Latvijā, vēlas
strādāt šajā profesijā Portugālē
3. Iepazīsties ar galvenajiem ieguvumiem un zaudējumiem, no brīvas preču

kustības. Papildini izveidoto ieguvumu un zaudējumu sarakstu!
Ieguvumi Zaudējumi
1. Ražotājiem brīvi pieejams Eiropas 1. Tirgus pilnībā atvērts visiem dalībvalstu
Savienības tirgus ar apmēram 500 uzņēmumiem, tādējādi palielinās
miljoniem patērētāju konkurence uzņēmumu starpā un daļai
2. Patērētājiem pieejams daudz plašāks uzņēmumu var sākties problēmas
preču klāsts 2. Lai saražotu preces, kas atbilst noteiktiem
3. Palielinoties preču piedāvājumam, tiek kvalitātes standartiem, uzņēmumiem
veicināta efektīvāka ražošana nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus
4. Eiropas Savienības dalībvalstu saražotajai ražošanā. Tas var radīt problēmas
produkcijai pieaug ietekme un uzticamība vājākajiem uzņēmumiem
pasaulē 3. Jaunajām dalībvalstīm daudz grūtāk
5. Pārvadāt preces starp Eiropas Savienības konkurēt ar vecajām Eiropas Savienības
dalībvalstīm ir vienkāršāk un ērtāk dalībvalstīm, kurās kvalitātes standarti
6. Patērētājiem pieejamas preces ar stingri ieviesti daudz ilgākā laika posmā
noteiktu kvalitāti 4. No tirgus zūd zemākas kvalitātes preces,
7. . . . kuras ir pieprasītas noteiktā sabiedrības
daļā
5. . . .
40
VII nodaļa
Jautājumi pirms projekta rakstīšanas
Jautājumi Atbildes
Kurš var iesniegt projektu?
Kurš var piedalīties projektā? Cik veciem
jābūt dalībniekiem?
Cik daudz dalībnieku var piedalīties vienā
projektā?
Cik projekta dalībniekiem ir jābūt no
Latvijas, cik – no citām valstīm?
Kad un kā projektus var iesniegt?
Kur meklēt projekta vadlīnijas un projekta
iesnieguma formu?
Cik lielu finansējumu var piešķirt vienam
projektam?
Nepieciešamo informāciju par projektu rakstīšanu meklē interneta adresē!

www.jaunatne.gov.lv
6. Eiropas Savienības CV
Uzraksti svarīgāko informāciju par Eiropas Savienību!
1. Vārds
2. Dzimšanas gads
3. Cik gadu ir pašlaik
4. Platība
5. Iedzīvotāju skaits
6. Dalībvalstu skaits
7. Galvenie mērķi, uzdevumi
8. Simboli
7. Dzejolis „ Eiropas Savienība”
Uzraksti turpinājumu iesāktajām frāzēm!
1. Eiropas Savienība tic ...
2. Eiropas Savienība cer, ka ...
3. Eiropas Savienībai ir nepieciešams ...
4. Eiropas Savienība ir pārliecināta, ka ...
5. Eiropas Savienība atbalsta...
6. Eiropas Savienība domā ...
7. Eiropas Savienība redz ...
8. Eiropas Savienība interesējas ...
9. Eiropas Savienība ...
8. Pārdomas „Es un Eiropas Savienība”
Uzraksti turpinājumu iesāktajām frāzēm!
1. Es esmu Eiropas Savienības pilsonis.
Man ir svarīgi, lai mana dzīve Eiropā būtu ...
2. Eiropas Savienība man sniedz iespējas ...
3. Es varu ietekmēt notiekošo Eiropā...
4. Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Es lepojos ar to, ka Latvija ...
41
VII nodaļa
PROJEKTS „EIROPAS SAVIENĪBA MUMS LĪDZĀS”
I daļa. Intervija
• Pārdomā, kuri cilvēki Tev tuvējā apkārtnē (ģimenē, pilsētā, pagastā) ir saistīti
ar Eiropas Savienības lietām! Piemēram, izmanto Eiropas Savienības finansējumu
savas zemnieku saimniecības paplašināšanai, vada Eiropas Savienības Informācijas
punktu rajona bibliotēkā vai pārrauga kādu Eiropas Savienības atbalstītu projektu
pilsētas domē vai nevalstiskā organizācijā.
• Vienojies ar kādu no šiem cilvēkiem par interviju, lai uzzinātu vairāk par viņa
saistību ar Eiropas Savienību! Rūpīgi sagatavojies intervijai! Tev noderēs „Padomu
lapa intervētājam”.
„Padomu lapa intervētājam”

1. Vienojies par interviju. (Iepazīstini intervējamo cilvēku ar sevi un intervijas
mērķi, vienojies par viņam piemērotu intervijas laiku un ilgumu.)
2. Iepriekš pārdomā intervijas jautājumus un atbilžu fiksēšanas veidu (pieraksti,
diktofons).
3. Jautājumus uzdod pa vienam.
4. Neiejaucies stāstījumā.
5. Pārjautā neizprotamo.
6. Izsaki pateicību par Tev atvēlēto laiku.
7. Intervijas pierakstā norādi savu vārdu, uzvārdu, intervējamā vārdu, uzvārdu,
nodarbošanos, intervijas norises laiku un vietu.
8. Pierakstīto un noformēto interviju iedod pārlasīt cilvēkam, kuru intervēji.
• Iepazīstini klasesbiedrus ar interesantāko no intervijā uzzinātā.
II daļa. Žurnāls.
• Kopā ar klasesbiedriem izveidojiet žurnālu „Eiropas Savienība mums līdzās”!
Izmantojiet tajā jūsu iegūto interviju tekstus! Papildiniet žurnālu ar fotogrāfijām,
kurās redzami intervējamie cilvēki un ar viņu darbu saistītas lietas! Neaizmirstiet
parakstīt fotogrāfijas!
42
Pielikums
Resursi internetā
Interneta resursi par Eiropas Savienības jautājumiem ir ļoti plaši. Šeit minēsim
nozīmīgākos no tiem.
Plašāku interneta resursu uzskaitījumu Tu atradīsi Eiropas Savienības
informācijas aģentūras sagatavotajā bukletā„Informācijas avoti par Eiropas Savienību.”
Elektroniski tas pieejams interneta adresē www.esia.gov.lv/publikacijas
Eiropas Savienības informācijas aģentūra – www.esia.gov.lv
Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs – www.eiroinfo.lv
Eiropas Savienības Padome – http://ue.eu.int
Eiropas Komisija – http://www.europa.eu.int/comm
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā – www.eiropainfo.lv
Eiropas Parlaments – www.europarl.eu.
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā – www.europarl.lv
Eiropas Savienības portāls EUROPA – http://europa.eu.int
Ārlietu Ministrija – www.am.gov.lv
Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas lietu departaments – www.izm.gov.lv
Akadēmisko programmu aģentūra – www.apa.lv
Profesionālās izglītības attīstības aģentūra - www.viaa.gov.lv
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra – www.jaunatne.gov.lv
Eiropas Kustība Latvijā – www.eiropaskustiba.lv
Klubs “Māja” – www.klubsmaja.lv
Informācija par Eiropas Savienību Tavā pilsētā vai pagastā

Eiropas Savienības informācijas punkti (ESIP)
Tuvākais Eiropas Savienības informācijas punkts darbojas Tava rajona vai pilsētas
bibliotēkā. Tur vari iepazīties ar dažādiem izdevumiem par Eiropas Savienību, piekļūt
datu bāzēm internetā un piedalīties dažādos izglītojošos pasākumos.
Tavai dzīvesvietai tuvākā Eiropas Savienības informācijas punkta atrašanās
vietu vari uzzināt Eiropas Savienības informācijas aģentūras mājas lapā
http://www.esia.gov.lv/lat/Eiropas_Savienibas_informacijas_punkti
Eiropas klubi skolās
Daudzās Latvijas skolās darbojas Eiropas klubi. Tajos jaunieši daudzveidīgās
aktivitātēs paplašina savas zināšanas par Eiropu, Eiropas Savienību un Eiropas
Padomi. Ja vēlies uzzināt par to vairāk, ielūkojies Eiropas Savienības informācijas
aģentūras mājas lapā www.esia.gov.lv/lat/eiropas_klubi. Tu vari izveidot šādu klubu
arī savā skolā.
Eiropas Komisijas informācijas punkti EUROPE DIRECT
Vairākos Latvijas rajonos atrodas Eiropas Komisijas informācijas punkti EUROPE
DIRECT, kuri sniedz iedzīvotajiem nepieciešamu informatīvu palīdzību. Lai uzzinātu
Tavai dzīvesvietai tuvākā EUROPE DIRECT informācijas punkta atrašanās vietu,
ielūkojies Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā mājas lapā www.eiropainfo.lv.
43

PazistuSaprotuDarbojos2007 PDF

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

PazistuSaprotuDarbojos2007 PDF

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Saturs

I. IEPAZĪSIMIES – EIROPAS SAVIENĪBA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4. LPP.

1. Kas ir Eiropas Savienība

II. EIROPAS SAVIENĪBAS VĒSTURE UN NĀKOTNE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7. LPP.

III. KĀ DARBOJAS EIROPAS SAVIENĪBA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13. LPP.

IV. KO EIROPAS SAVIENĪBA DOD SAVIEM IEDZĪVOTĀJIEM . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18. LPP.

1. Eiropas Savienības sniegtās saimnieciskās iespējas

V. EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTIS UN TĀS IEDZĪVOTĀJI . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22. LPP.

VI. LATVIJA EIROPAS SAVIENĪBĀ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36. LPP.

1. Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību

VII. NOSLĒGUMA UZDEVUMI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40. LPP.

Teksta autores – Ingūna Irbīte, Daina Zelmene

© Eiropas Savienības informācijas aģentūra ISBN 978-9984-39-433-6

1. Kas ir Eiropas Savienība

I. 1. Kas ir Eiropas Savienība

Eiropas Savienība ir 27 Eiropas valstu apvienība.

1. Cik valstis apvienojušās Eiropas Eiropas Savienības mērķi

I. 2. Eiropas Savienības simboli

Vai Tu zināji, ka ...?

Himna. 1823. gadā komponists Ludvigs van Bēthovens sakomponēja

I.3. Eiropas Savienība un starptautiskās organizācijas

Vēstures gaitā starptautiskās attiecības galvenokārt veidojušās tieši starp

Eiropas Savienība un nozīmīgākās starptautiskās organizācijas

1. Kur Latvijā var redzēt Eiropas Savienības karogu? Kāpēc nepieciešama šī

Simbols Latvijas Republika Eiropas Savienība

4. Balstoties uz savām zināšanām, aizpildi tukšās vietas tekstā ar atbilstošo

Eiropas Savienība ir valstu savienība, kura apvienojusi . . . Eiropas

5. Iepazīsties ar tabulu „Eiropas Savienība un nozīmīgākās starptautiskās

Vai tu zināji, ka ... ?

Vinstons Čērčils (1874–1965), Lielbritānijas premjerministrs. Viens no pirmajiem

Žans Monē (1888–1979), Francijas politiķis un ekonomists. Izstrādāja plānu,

Robērs Šūmans (1886–1963), Francijas ārlietu ministrs. Kopā ar Žanu Monē

Konrāds Adenauers (1876–1967), pēckara Vācijas pirmais kanclers. Atbalstīja

II. 2. Līgumi un paplašināšanās

Eiropas Savienības darbību regulē līgumi. Tie nosaka valstu tiesības un

1986. gadā Luksemburgā tika parakstīts Vienotais Eiropas akts, kas

1993. gadā Kopenhāgenā Eiropas Savienība apliecināja, ka neatkarību

Islande, Šveice, Norvēģija un Lihtenšteina pilnībā atbilst visiem iestāšanās

II. 4. Eiropas Savienības nākotne 2. Kāpēc ES dalībvalstu

1. Vai mūsdienās Eiropas Savienībai ir izdevies novērst tās kļūdas un trūkumus,

Turcijai jābūt ES dalībvalstij Turcijai nav jābūt ES dalībvalstij

Iepriekšējā grāmatas nodaļā Tu uzzināji, ka vairāk nekā piecdesmit savas

Eiropas Parlaments (EP)

Parlamenta ēka Strasbūrā Parlamenta sēžu zāle

EP sastāvs. Eiropas Parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības institūcija, kuru

Parlamenta deputātu darba plānojums ir neparasts. Ikdienā deputāti strādā

Eiropas Savienības Padome (Padome)

ES valstu un valdību tikšanās

Eiropas Komisijas ēka Briselē

III. 2. Lēmumu pieņemšana

Nevienai Eiropas Savienības institūcijai nav tiesību pieņemt nozīmīgus

Eiropas Savienības budžetu veido:

1. No kādiem līdzekļiem veidojas

2. Kādām jomām Eiropas Savienības

2007. gadā Eiropas Savienības budžets ir 126, 5 miljardi eiro.

4. Ielūkojies oficiālajā Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā mājas lapā

ES institūcija Dalībnieki Uzdevumi

1. Eiropas Savienības sniegtās saimnieciskās iespējas

IV.1. Eiropas Savienības sniegtās saimnieciskās iespējas

Jautājumi Eiropas Savienība ir veidojusies vairāk nekā pusgadsimtu, un sadarbība starp

Brīva kapitāla kustība nozīmē jebkuru ierobežojumu atcelšanu kapitāla

IV.2. Eiropas Savienības iespējas drošības, demokrātijas un

IV. 3. Eiropas Savienības iespējas jauniešiem