Vilnis Zakrevskis - Prdomas par Valda Dombrovska plnu stabilai Latvijas attstbai "RAOANA, DARBS, IZGLTBA" 2011.

gada 25.oktobr

Gribu uzsvrt, ka kaut ar neesmu Vienotbas biedrs, ar es neesmu ts ienaidnieks un gribu, lai varam lepni un prticgi dzvot sav zem - Latvij. Jnis Brzi sav vrtjum ir politiis vi apsveic ar plnu un uzteic labs idejas. Tomr raksta saturs liecina, ka vi ir pilnb cits doms par to, kas patiesi btu darms stabilai Latvijas attstbai. K jau vari nojaust no msu iepriekjm sarunm, mans viedoklis pamat sakrt ar Brzia kunga vrtjumu Dombrovska plnam. Neprrakstot savu redzjumu, gribu izcelt manuprt svargko Brzia kunga komentros:
Ja msu ekonomika turpins augt tajos paos (neproduktvajos un netirgojamajos) sektoros k ldz im, ms neattstmies, t.i. notiks Latvijas un attstto valstu ekonomikas diverence, kas brva darbaspka un kapitla kustbas apstkos faktiski nozms valsts izzuanu. Atirba starp izaugsmi un attstbu patiem ir btiska tautas attstbai, un o atirbu Dombrovska valdba vienmr ir noklusjusi. Eiro ievieana neatrisina ekonomikas nestabilitti (PIIGS) un atem mums spju pragmatiski lietot valtas kursu k attstbas instrumentu, lai palielintu Latvijas produktivittes lmeni starptautiskaj tirg. Valsts attstbai nepiecieams drastiski ierobeot gan banku, gan nebanku kreditanu patriam, vienlaicgi stimuljot uzmjdarbbas, eksporta un importa aizvietoanas kreditanu. Skandinvu banku intereses pavisam droi nesakrt ar Latvijas interesm. ES fondu izmantoanas iespjas jaunu uzmumu un raotu veidoanai ir stipri ierobeotas. pai jau sekundrajs nozars. Inflcijas apkaroana un vienlaicga ekonomikas attstana Latvijas situcij praktiski ir nesavienojami uzdevumi.

Daas piebildes: Latvijas preu un pakalpojumu popularizana rjos tirgos, protams, ir

nepiecieama, tau, manuprt, t ir mazk problma. Daudz svargk ir nodroint, lai Latvijas raotju pieeju iem tirgiem. Brvais tirgus ES ir tikai fikcija, un Latvijas raotju pieeju ES tirgiem de facto ievrojami ierobeo netarifu barjeras (tirdzniecbas tehnisks barjeras standarti, atirgie drobas noteikumi, testanas prasbas u.tml.), t.s. rado birokrtija, piemram, tehnisko procedru novilcinana, un vienkri subjektvi atteikumi. TI ir jveicina oti selektvi, saska ar valsts stratiskajm interesm. Mums nevajag gaterus, mazlietotas ktis, novecojus tehnoloijas ar nerelm vrtbm, konkurenci msu aizsargjamajm nozarm u.t.t. Konkurtspja balsts ne vien uz faktoriem, kas samazina raoanas izmaksas, bet ar uz inovcijm, kas rada jaunus labkus produktus.

Vilnis Zakrevskis - Prdomas par Valda Dombrovska plnu stabilai Latvijas attstbai "RAOANA, DARBS, IZGLTBA" 2011. gada 25.oktobr

Valsts prvaldes izdevumu samazinana un administratv sloga (laika, kas nepiecieamas, lai nodoku makstja uzmums ievrotu un izpildtu visas nepiecieams procedras) samazinana.

Avots: PWC

Pilnb pievienoos J. Brzia raksttajam, ka pln, kas ir oti ss, konceptuls dokuments, atbildes - vai un k Latvijas valsts plno os jautjumus risint, nav. Es tur redzu ne vairk k jaukas vlmes, glui k iepriekjos Lisabonas, 2030 u.c. tamldzgos plaukta sacerjumos. Vrdus, kuru stenoanai pagaidm neredzu nekdu pamatu.

Vilnis Zakrevskis - Prdomas par Valda Dombrovska plnu stabilai Latvijas attstbai "RAOANA, DARBS, IZGLTBA" 2011. gada 25.oktobr

Mris: stabila attstba - ce uz labkljgu Latviju Trs gadu laik: * pankt zemko bezdarba lmeni Baltij ne vairk k 7%;

is izsakts pc mra, tomr to var sasniegt ar palielinot emigrciju. Padom, kds bezdarbs btu obrd Latvij, ja no ts bt aizbraukui divas reizes, jeb par 150000 mazk cilvku? Tpc darbavietu skaita palielinana btu daudz godgks mris.
* izveidot raoanas attstbai un investcijm labkos apstkus Baltijas valsts, ieguldot raoanas attstb ne mazk k 2 miljardus latu;

Ko nozm investcijm labkos apstkus? Vai tas ir konkrts un izmrms mris? Bez tam mani vienmr ir sajsminjui mri iztrt konkrtu daudzumu naudas. Cmon!
* kpint Latvijas starptautisko konkurtspju, palielinot eksporta apjomu par 50%;

K ar pievienoto vrtbu? Malkas eksporta apjoma palielinana par 50% mdz dot 10 un vairk reizes mazku pievienoto vrtbu t.i. IKP pieaugumu nek farmcijas eksporta pieaugums par 5%.
* uzlabot valsts prvaldbu, sasniedzot ES valstu vidjos efektivittes rdtjus;

Kdus? emot vr tdas valstis k Grieija, Itlija, Portugle, Spnija, ES valstu vidjie rdtji zemi pat saldzinot ar Igauniju un Somiju, nemaz nerunjot par Singapru vai Koreju.
* pankt izgltbas sistmas pielgotbu raoanas attstbas vajadzbm. Stabilas attstbas risinjumi paldzs: * nodroint Latvijas iedzvotjus ar darbu un celt viu atalgojuma lmeni; * stimult emigrjuos iedzvotjus atgriezties mjs; * nodroint socil budeta ilgtspju ciengm vecumdienm; * samazint birokrtisks procedras iedzvotju un uzmju attiecbs ar valsti; * garantt Latvijas finansilo neatkarbu.

Kdi konkrti stabilas attstbas risinjumi? Vai esmu ko palaidis garm?

1. Lai palielintu darbavietu skaitu un radtu stabilu investciju vidi: skt darbaspka izmaksu samazinanu - trs gadu laik samazinot darbaspka nodokus; izstrdt elastgu nodoku stimulu mrprogrammu uzmjiem, kuri investjui jaunu darba vietu radan; lai motivtu pavaldbas piesaistt uzmumus un veidot jaunas darba vietas, uzskt pievilcgu nodoku stimulu paketes izstrdi pavaldbm par katru reion piesaistto jauno raotni; nodroint stabilu nodoku sistmu, neceot nodokus; saglabt nemaingu pieirto nodoku atvieglojumu apjomu.

Darbaspka izmaksu samazinanu vajag stenot nevis skt. Nodokus vajag samazint nevis necelt. Nodoku atvieglojumi ir nodoku politikas sastvdaa, kam jizriet no valsts stratiskajiem mriem, tpc nav saprotama vlme tos saglabt nemaingus.
2. Lai stimultu raotu veidoanos reionos, ldzgi k Vcij un Somij: 2012. gad izveidot attstbas banku raoanas atbalstam, lai stimultu investcijas raoanas attstbai, izsniegtu ilgtermia un zemu procentu kredtus ldz 520 miljoniem latu no valsts un ES fondiem; trs gadu laik divkrot valsts izsniegto eksporta kredtu apjomu; izveidot valsts mrprogrammu 120 miljonu latu apjom -

Publisk infrastruktra raoanas attstbai

infrastruktrai) pievadceu, elektrbas

(t.sk.,

reionu dens

industrilo un un kanalizcijas,

loistikas u.c.

parku

pieslgumu,

publisks

infrastruktras izveidei; msu zemniekiem - pankt taisngku ES ldzeku sadali, tiemaksjumu apjomu no ES fondiem palielinot ldz 200 eiro uz hektru.

Vilnis Zakrevskis - Prdomas par Valda Dombrovska plnu stabilai Latvijas attstbai "RAOANA, DARBS, IZGLTBA" 2011. gada 25.oktobr

Nu ie vismaz izskats pc konkrtiem turklt valsts attstbai vitli svargiem mriem. Noteikti sekou ldzi, k tie tiks stenoti (esmu ptjis, k tas tika darts Somij). Interesanti gan - no kurienes tdi cipari? Cerams, tie nav pagrbti no gaisa.
3. Lai tiktu radti jauni uzmumi, izveidot Uzmguma programmu, kura ietvertu atbalstu uzmjdarbbas uzskanai jauniem uzmjiem, pankot uzmumu skaita pieaugumu par 20 tkstoiem 3 gadu laik: skt atbalsta finansjuma izsnieganu jauniem uzmjiem, tam kop paredzot ldz 10 miljoniem latu; nodroint vieglu kredta saemanu no attstbas bankas, izsniedzot aizdevumus biznesa uzscjiem ldz 60 miljoniem latu.

Atkal jau doma pareiza, tau Dievs (vai krituais eelis) ir detas. Jebkuru labu ideju var stenot ar graujou ietekmi uz tautsaimniecbu. oti svargi, lai attstbas banka, kas neapaubmi ir nepiecieama, tiktu profesionli un caurspdgi prvaldta, lai investciju mri btu skaidri definti, lai to atdeve tiktu regulri novrtta, lai procesi tiktu pastvgi uzlaboti, u.t.t.
4. Lai palielintu Latvijas raojumu konkurtspju rzems: izstrdt Latvijas uzmumu eksporta vizu atbalsta programmu, novirzot ES fondu ldzekus 10 miljonus latu Latvijas preu un pakalpojumu popularizanas paskumiem rjos tirgos.

Konkurtspjas avoti ir augstka produktivitte (tehnoloija x efektivitte) un zenkas faktoru izmaksas. Pilnb piekrtu Ja Brzia 4. punkt mintajam. s darbbas, kaut nepiecieamas, tomr ir vairk nek nepietiekamas gan kvalitatvi, gan ar kvantitatvi kas ir 10 miljoni latu uz visas LV eksporta fona?
5. Lai ierdniecba kalpotu raoanas attstbai, raotjiem nepiecieamos ierdus un pakalpojumus katr reion koncentrt vienotos centros: nodroint, ka ierdiem nav tiesbu pieprast no iedzvotja zias un dokumentus, kuri jau atrodas kdas valsts iestdes datu bz; pankt, lai visas izzias, ataujas un atbildes no valsts iestdm btu saemamas elektronisk veid, ja to vlas iedzvotjs vai uzmjs; ieviest elektronisku autentifikcijas sistmu sadarbbai ar valsti internet; pankt ierdu skaita samazinanu atbilstoi ES valstu vidjam lmenim 8% no valsts iedzvotju skaita, izveidojot mazu, profesionlu valsts prvaldi.

Vlme pankt, lai ierdi kalpo tautai ir oti labs solis pareizaj virzien. Kas attiecas uz ierdu skaita samazinanu, tad neko vairk par populismu eit neredzu. 1) Jmazina ir valsts prvald iesaistto darbinieku, nevis ierdu skaits, kuru iespjams manipult, kaut vai mainot amatu nosaukumus. 2) eit tpat k dados citos informcijas avotos tiek apzinti jaukti jdzieni. Saska ar G. Veismanes informciju pareiz visprjs valdbas sektor (ieskaitot pavaldbas), kas visi nebt nav ierdi strd 9,3% no kopj iedzvotju skaita. Valdba ir apmusies ldz 2013. gadam nonkt pie 8 procentiem, kas pc Veismanes vrtjuma "nav vidjais, bet labs rdtjs Eiropas Savienb". Papildus tam (emot vr tdas valstis k Grieija, Itlija, Portugle, Spnija) ES valstu vidjie rdtji nekdi nepadars Latviju konkurtspjgu pat Baltij, nemaz nerunjot par Singapru vai Koreju. 3) Rel ierdu skaita dati publiski nav pieejami. Atliek vien tict valsts kancelejas (t.i. pau ierdu) izteikumiem. T Baiba Ptersone Latvijas Darba devju konfedercijas forum 2009.gada oktobr informja, ka centrlaj valsts prvald ir nodarbinti 66 000 cilvku, no kuriem 14 000 ir ierdi. 4) Ar citu valstu datu pieejamba ir oti ierobeota, turklt dados ptjumos uzrdtie dati pamat nav savstarpji saldzinmi atirgo metodoloiju d.

Vilnis Zakrevskis - Prdomas par Valda Dombrovska plnu stabilai Latvijas attstbai "RAOANA, DARBS, IZGLTBA" 2011. gada 25.oktobr

6. Lai garanttu valsts finansilo stabilitti un finanu resursu pieejambu raotjiem un nepieautu krzes atkrtoanos nkotn: pieemt fiskls disciplnas likumu, lai ar likuma spku paredztu veidot uzkrjumus izaugsmes gados ldzgi k Igaunij; 2014. gad pievienoties Eiro valtas zonai k Igaunija.

Fiskls disciplnas likums pareizj situcij, protams, ir nepiecieams, lai neautu turpint nost nkamo paaudu naudu. Tomr bezdeficta budets nav nekas vairk k instruments, kuru izmanto konkrtu mru sasnieganai. Savukrt Eiro ievieana Latvijai nozmtu mgu nabadzbas slazdu un platu soli valsts izncinanas ce, ko es detalizti iztirzu atsevi rakst.
7. Lai nezaudtu nevienu darba spjgu iedzvotju, nodroint darba devjiem socils apdroinanas nodoka atlaides pirmaj gad: dodot jaunietim pirmo darba vietu; nodarbinot ilgstoo bezdarbnieku; pieirot darba vietu cilvkam ar pam vajadzbm.

Jauka detaa, kas var darboties kopgs prdomtas politikas ietvaros, bet stenota k akcija, ja vispr ko dos, tad tas bs minimls stermia ieguvums.
8. Lai palielintu jauno imeu darba spju: strdjoo vecku brniem nodroint brnudrzu no 2 gadu vecuma; atbilstoi budeta iespjm palielint nodoku atlaides par apgdjamajiem; izveidot elastgus noteikumus jauno vecku nepilna laika nodarbintbai.

Populisms. Palielint par cik? No Ls8 uz Ls9? Kas bs tie viedie, kas veidot elastgos noteikumus un kam vii to veidos?
9. Lai uzlabotu jaunieu darba spjas, nodroint profesionls izgltbas un darba tirgus cieu savstarpjo sasaisti: modernizt profesionls izgltbas iestdes, izveidot profesionls izgltbas centrus viss svargkajs raoanas nozars; novirzt profesionls izgltbas iestu infrastruktras modernizcijai ne mazk k 30 miljonus latu ES fondu ldzeku; nodroint tieu raotju iesaisti arodskolu prvaldb, profesionls orientcijas programmu izstrd un prakses vietu izveid.

Jauki. l tikai, ka di teksti tiek bdti jau vismaz kop Lisabonas vlmju sarakstiem. Kas liek domt, ka tagad ie jaukie nodomi tiks stenoti?
10. Lai uzlabotu valsts uzmumu prvaldbu: trs gadu laik sasniegt vidjos ES valstu efektivittes rdtjus valsts uzmumiem; paaugstint Latvijas valsts uzmumu kapitla atdeves lmeni atbilstoi ES valstu vidjiem rdtjiem, trs gadu laik palielinot ieskaitjumus valsts budet par 150 miljoniem latu.

Fenomenli. Domju, ka tarifu paaugstinana par 44.5% viena gada laik btiski paaugstins Latvenergo kapitla atdeves lmeni un aus palielint ieskaitjumus valsts budet. Trs gadu laik monopolisti vartu mint das darbbas turpint. Vai Dombrovskis ar to cer paaugstint valsts iedzvotju labkljbu vai nezaudt nevienu darba spjgu iedzvotju?
11. Lai nodrointu Latvijas izaugsmei un darba mju konkurtspjai nepiecieamo izgltotbas lmeni, veikt mcbu satura un metou reformu, (vadoties no pasaules, pai Somijas, pieredzes), palielint skolu autonomiju un atbildbu par mcbu programmas stenoanu un finansjuma izlietojumu; turpint pilnveidot principu nauda seko skolnam; pankt cieu izgltbas sasaisti ar darba tirgu, no 2013. gada ieviest obligtu vidjo izgltbu, tostarp 60% jaunieu sniedzot vidjo profesionlo izgltbu valsts attstbai nepiecieams nozars cie sadarbb ar darba devjiem; uzlabot augstks izgltbas kvalitti, nodroint pilngu valsts budeta finansjumu kltienes studentiem raoanas attstbai svargajs specialitts, sekmt zintnes sasniegumu un inovciju prnesi tautsaimniecb.

is tiem ir vitli svargs uzdevums. das vlmes valdbai nav nekas jauns, bet dieml nekas neliecina par to, ka btu kds rels plns to stenoanai.