Ilmrs atkal bied tautu

Vl vasar Ilmrs Rimvis beidzot atzina, ka eiro nav brnumnjia un pat izteica domu ka var par to padomt nogaidt un paskatties. Tomr obrd, eiro kraham tuvojoties, Rimevia kungs kop ar valsti vadoajiem banku eksdarbiniekiem ir atkal kuvis kategorisks un turpina baidt tautu ar mugiem apgalvojumiem, oreiz par eiro parda prfinansanu.

Konkrtais Ilmra Rimevica apgalvojums, ka ievieot eiro, parda apkalpoana bot btiski ltka ir nepatiess.
Procentu likmes, kas nosaka parda apkalpoanas izmaksas ir saisttas ar kredtrisku, nevis valst apgrozb esoo valtu. Turklt doma, ka eiro ievieana automtiski samazins aizmuma likmes ldz 2-2.5% (ja Vcija aizemas par 2.74%) ir pilngi absurda. Ilgtermia procentu likmes 2011. gada jlij (pamat uz 10 gadu valdbas vrtspapriem) saska ar ECB datu bzi ir sekojoas:

Tabula lieliski parda, ka naudas tirgus procentu likmes un kredtresursu pieejamba nav atkarga no t, kda valta ir valst bet gan no t, kdi investoru acs ir kredta riski, kas savukrt ir atkargi no tdiem ekonomikas konkurtspju un ilgtspju raksturojoiem rdtjiem k budeta deficts un valsts pards pret IKP, nacionlie uzkrjumi un teko konta bilance, inflcijas lmea vsture, kapitla atdeves lmenis, fiskls politikas elastba, u.tml., k ar politiskajiem riskiem. Nedaudz vienkrojot kam ms drok un ltk aizdosim naudu veselgam ehu uzmumam, kur rao un eksport produktus ar stabilu peu, bet algas un nodokus maks krons, vai itu uzmumam, kur grimst pardos un cns par rentabilitti?

Gan faktiskie procentu likmju rdtji, gan ekonomisk loika rda, ka eiro nekd veid nenodroina ne zemkas procentu likmes, ne ar kredtu pieejambu.
Par ko vartu liecint ar Zviedrijas, Dnijas, Lielbritnijas, k ar ehijas, Polijas, un Ungrijas nesteigans ar eiro ievieanu? Vai Ungriju, kuras parda refinansana ir vl daudz btiskka nek Latvijai, neinteres btiski ltka parda apkalpoana, jebu Rimevics un citi eiro apoloti zina to, ko nezina, Gygyi Matolcsy un citi minto valstu ekonomisti? K jau es minju blog Eirozonas problmu risinjums vai (liels) plksteris, eirozonas izveidei bija politisks nevis ekonomisks pamats. Eirozonas pamatproblma un pardu krzes clonis un oti atirgi valstu ekonomikas attstbas lmei, obrd netiek risinti. T k ES un EMS nav vienota valsts, tad neredzu nedz ekonomisku, nedz politisku prieknoteikumu s pamatproblmas atrisinanai. Ldz ar to dalba Eirozon visticamk bs nevies ieguvums, bet liels zaudjums.

Turklt pat, ja Eiroelites piedvtais scenrija izveidot Eiropas valstu federciju izdotos, tas nozmtu pilngu nacionlo valstu likvidciju, bet Latvijai ts tautas saplanu ar eiropieiem. Kad ldzgus plnus kala komunisti, ms bijm oti sautui. Kas attiecas uz Ilmru Rimevicu un LB kopum, tad analizjot ts monetro politiku, ar BB un Parex saisttos notikumus, un nu ar dalbu EMS saistts aktivittes, man neveidojas prliecba, ka LB darbotos Latvijas valsts interess. p.s. ar ar to aritmtiku Rimevia k-gam diez ko nevedas 2,3 miljardiem x 3 procentpunktu starpba (5.5%-2.5%) = 69 milj. gad. Cik bs jmaks par Grieijas un prjo domino kauliu glbanu? Ilgtermia procentu likmes 2011. gada jlij un novembr.