GAUJAS NACIONL PARKA AINAVU ESTTISKAIS VRTJUMS

Projekta pasttjs: Darba lguma Nr.: Darba autori:

Gaujas nacionlais parks 17/2005 prof. Oerts Nikodemus, asistente Inga Rasa

Rga, 2005

Saturs Priekvrds........................................................................................... 1. 2. 2.1. 2.2. 2.3. 3. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. 3.5. 3.6. 3.7. 3.8. 3.9. Ainavu aprakstanas un vrtanas metodes...................................... Gaujas nacionl parka ainavas un to veidolu noteicoie faktori........ 3 7 11

Ainavu veidojoo faktoru analze......................................................... 11 Kultrvsturiskais aspekts.................................................................... 13 Ainavu struktras mainba vsturisk griezum.................................. Gaujas nacionl parka augstvrtgs ainavas.................................... raiu mozakveida pauguraines ainavu telpa.................................... Sudas Zviedru purva ainavu telpa..................................................... Krimuldas viot ldzenuma mozakveida ainavu telpa.................... Braslas ielejas ainavu telpa.................................................................. Ungura ezera ainavu telpa................................................................... Raiskuma ezeraines ainavu telpa......................................................... Drikina ezera mea masva ainavu telpa............................................ Strupes mea ainavu telpa................................................................ 13 21 37 42 44 47 51 55 57 59 61 65 68 69 70 75

Gaujas senielejas ainavu telpa.............................................................. 21

3.10. Vaidavas ezera ainavu telpa................................................................ 3.11. Vaives un Raunas ielejas ainavu telpa................................................. 3.12. Amatas ielejas ainavu telpa................................................................ 3.13. Lgatnes ielejas ainavu telpa............................................................... 4. 5. Atsevias vizuli interesantas ainavas vai ainavu elementi............... Literatra..............................................................................................

Kopsavilkums....................................................................................... 74

Priekvrds Kopj Eiropas valstu politika ainavu aizsardzb un apsaimniekoan ir noteiktas Eiropas Savienbas un Eiropas Padomes izstrdtajos un apstiprintajos dokumentos. Pamata dokuments, kas nosaka politiku Eiropas valstu bioloisks un ainavu daudzveidbas aizsardzb, ir Eiropas Padomes vides ministru 1996. gad pieemt Vis eiropas bioloisks un ainavu daudzveidbas stratija (Pan European Biological and Landscape Diversity Strategy). Taj ietverts stratiskais rcbas plns 1996. 2016. gadam, kas ainavu aizsardzb paredz: o apkopot visaptverou informciju par Eiropas bioloisko un ainavas daudzveidbu; o izstrdt vadlnijas politikm, programmm un likumdoanai savstarpji atbalstoai biodaudzveidbas, kultras mantojuma un eoloisko piemineku aizsardzbai; o sagatavot praktisku dokumentu zemes panieku iesaistanai tradicionli vrtgo/apsaimniekoto vsturisko un kultras nozmgo ainavu biodaudzveidbas apzias veicinan; o izstrdt rcbas plnu eoloisko patnbu saglabanai ainav, izmantojot vadlnijas un demonstrcijas projektus un to aizsardzb aktvi iesaistot un konsultjot zemes paniekus, enertikas, rpniecbas un dens prvaldes nozares; o ptt attiecbas starp tradicionlo ainavu un reionlo ekonomiku; o nodroint, lai privatizcijas proces tiktu ievroti dabas un kultrvsturisks ainavas aizsardzbas apsvrumi. Eiropas Telpisks attstbas perspektv (European Spatial Development Perspective), ko apstiprinja Eiropas Savienbas dalbvalstu reionls / telpisks plnoanas ministri 1999.gad Potsdam, uzmanba tiek pievrsta trs galvenajiem teritoriju veidiem: aizsargjamm teritorijm, ekoloiski jutgm, bet ar likumu neaizsargtm teritorijm un lauku kultrainavm. Eiropas valstu ainavu vrtba saistta ar ilgtspjgu dabas resursu izmantoanu, neskarts dabas biotopiem, atkltu telpu un skatiem, k ar taj esoajiem kultras elementiem. Perspektv uzsvrts, ka bioloisko daudzveidbu nevar saglabt, balstoties tikai uz pai aizsargjamo teritoriju izdalanu un noteiktu aizsardzbas remu noteikanu 3

tajs. Bioloisks daudzveidbas saglaban lauku teritorijs svarga nozme ir telpiskai plnoanai, ar kuras paldzbu jsekm vrtgo biotopu saglabana ne tikai pai aizsargjams teritorijs. Eiropas Telpisks attstbas perspektv atzmts, ka kultrainavu daudzveidba ir vrtgs Eiropas mantojums. T nodroina reionlu identitti, ir vstures liecba un cilvka un dabas mijiedarbbas izpausme. Minjumi saglabt reionls ainavas un to skaistumu netrauc ekonomiskajai attstbai, bet investcijas. Perspektv atzmtas das rcbas kultrainavas saglabanai: o ilgtermia kultras un vsturiskas nozmes ainavu saglabana un apsaimniekoana, izmantojot saprtgu zemes izmantoanas plnoanu un apsaimniekoanu; o radoa to ainavu atjaunoana, kuras ir degradjusi dada veida cilvka darbba; o raksturgo ainavu saglabana teritorijs, kurm draud lauksaimniecisko nodarbju prtraukana. Mints nepiecieams rcbas kultrainavas saglaban ir aktulas ar odienas Latvij. Eiropas Padomes Ministru Komiteja 2000. gad piema Eiropas Ainavu Konvenciju (Florences konvencija). Lai ar Latvija tai nav pievienojusies, tomr t uzskatma par pamata dokumentu, kur atspoguota Eiropas valstu politika un konkrti veicamie paskumi ainavu aizsardzb, prvald un plnoan. is dokuments ir pamats sadarbbai starp Eiropas valstm ainavu aizsardzb. Konvencija nosaka, ka valstm jizstrd un jievie ainavu politika, kuras mris ir ainavu aizsardzba, prvalde un plnoana. Ainavu aizsardzbu svargi ir integrt reionlaj un pilstas plnoanas politik un kultras, vides, lauksaimniecbas, socilajs un ekonomiskajs politiks. Kaut gan konvencij nav uzsvrta pavaldbas nozme ainavas aizsardzb, tomr no ts teksta netiei izriet, ka pavaldbu uzdevums vartu bt, pieaicinot specilistus, veikt sav teritorij ainavu identificanu, novrtanu un analzi un uz to pamata defint ainavas kvalittes mrus. Svarga loma ainavu aizsardzb ir ainavu monitoringam, kuru ar ir iespjams veikt pavaldbas lmen. Ainavu identifikcija, novrtana, analze, kvalittes mru tiei otrdi, s ainavas var darboties k ekonomisks stimuls skaistas ainavas piesaista tristus un biei ar

noteikana un monitorings nkotn vartu kt par neatemamu teritorijas plnojuma procesa sastvdau Latvij. Ainavas aizsardzba, veidoana un apsaimniekoana atbilstoi ainavas attstbas mriem ir svarga, lai tiktu saglabtas Latvijai un ts novadiem raksturgs ainavas, kas veicintu iedzvotju piesaisti laukiem, k ar trisma attstbu. Ainavu plnoanai jkst par vienu no galvenajiem instrumentiem teritorijas ainavisks un bioloisks daudzveidbas saglaban un paaugstinan (Nikodemus, 2001). Lauku ainavas veidoan un aizsardzb neprvrtjama nozme ir pavaldbm. Ts, izmantojot teritorijas plnojumu un citus ldzekus, kurus atauj Latvijas normatvie akti, var btiski ietekmt ainavas attstbu sav teritorij. pai aizsargjams dabas teritorijs svarga nozme ainavu daudzveidbas saglaban ir dabas aizsardzbas plniem. Gaujas nacionlaj park agrkos gados ir veikta ainavu izpte, plnoana un ir izstrdti atsevii prieklikumi ainavu aizsardzbai. Nopietnus ptjumus pagju gadsimta septidesmitajos un astodesmitajos gados, saisttus ar ainavu novrtanu un rekomendciju izstrdanu ainavu aizsardzb, nacionl park ir veikui eogrfi docents Kamils Ramans un profesore Aija Melluma (Melluma, Leinerte, 1992). Balstoties uz ptjumiem Vidzemes augstien, ZA Botniskais drzs ir izstrdjis metodiku arhitektonisko ainavu inventarizcijai. Ainavu projektanu Gaujas nacionlaj park (rgu klintis, Sigulda, Lgatne u.c.) savulaik veicis Latvijas aerofoto meiercbas kantoris. Izstrdjot Gaujas nacionl parka dabas aizsardzbas plnu, parka teritorij ir veikta ainavu analze (ainavu arhitekte Inese Grundule). Krimuldas pagast ainavu analzi ir veikui Lauksaimniecbas Universittes ainavu arhitektras specilisti. Ainavu analze, izstrdjot Csu teritorijas plnojumu, ir veikta ar Csu pilst. Valmieras un Csu rajonu teritorijas plnojuma izstrdanas ietvaros ar ir veikts ainavu esttiskais vrtjums reionl mrog. Gaujas nacionl parka dabas aizsardzbas pln ir defintas etras galvens problmas, kas saisttas ar ainavu vrtbas saglabanu un paaugstinanu: 1. ainavu mrogu apdraudjums, k ar perspektvo skatu vietu izzuana; 2. dabiskas ainavas degradans, pai upju ielejs; 3. lauku kultrainavas degradans; 4. ainaviski nozmgo skatu vietu izzuana gar autoceiem un dzelzceiem. Nepiecieams atzmt, ka dabas aizsardzbas plna izstrdanas proces nav veikta Gaujas nacionl parka visaptveroa ainavu analze, kas ietvertu ainavas dinamikas 5

izpti, ainavas vizuls, ekoloisks un kultrvsturisks kvalittes izvrtanu un dotu iespju nacionl parka administrcijai, sadarbojoties ar pavaldbm, stenot politiku, kas nodrointu parka teritorijas bioloisks un ainavisks daudzveidbas saglabanu, trisma attstbu un iedzvotju piesaisti dzvoanai parka teritorij, kas ir svargs ldzeklis ainavu struktras saglabanai. Ldz ar iepriek minto, likumsakargi, ka Gaujas nacionl parka administrcija pc dabas aizsardzbas plna apstiprinanas pievrsusi pastiprintu uzmanbu ainavu vrtbu izvrtanai un prieklikumu izstrdanai to saglabanai. aj sakar, sadarbb ar Latvijas Vides fondu, tapis is projekts. Projekta mris ir : o Gaujas nacionl parka ainavu inventarizcija, nosakot to esttisko vrbu. Projekta uzdevumi ir: o Novrtt ainavas nosakot vizuli augstvrtgs, unikls un tipisks ainavas un ainavu elementus; o Vizuli augstvrtgs, unikls un tipisks ainavas atlikt kart mrog 1:50000; o Izdalt augstvrtgos skatus un skatu punktus; o Augstvrtgos skatus un skatu punktus atlikt kart mrog 1 : 50000; o Novrtt ainavu esttisko degradciju un izdalt degradts ainavas; o Degradts ainavas atlikt kart mrog 1 : 50000. Projekts izstrdts laika period no 2005. gada jnija ldz 2005. gada novembrim. Gaujas nacionlaj parka ainavu inventarizcij un novrtan galven uzmanba pievrsta ainavas veidolam un ts esttiskai kvalittei. Tpc projekta ietvaros tiek izmantota Eiropas Ainavu konvencij lietot ainavu defincija: Ainava nozm teritoriju td nozm, k to uztver cilvki un kuras (ainavas) raksturs ir dabisku un/vai cilvku veiktu darbbu un mijiedarbbu rezultts. Lai vartu izstrdt prieklikumus ainavu daudzveidbas saglabanai un aizsardzbai Gaujas nacionl park, bez augstk mintajiem uzdevumiem projekta ietvaros papildus tika veikta ainavu attstbas vsturisk izpte un pareizjs zemes izmantoanas struktras analze.

Piezme. Fotoattlu izmantoanas gadjum atsauce uz autoru Oerts Nikodemus obligta.

1. Ainavu aprakstanas un vrtanas metodes Ainavu klasificana Ainavu klasificana ir viens no pirmajiem un svargkajiem jautjumiem, uzskot ainavu inventarizciju. Ainavu klasifikcija Gaujas nacionlaj park balstjs uz ainavu struktras izpti. Ainavu struktra ir ainavas elementu un pabu sadaljums telp un laik. Taj parasti atspoguojas ainavas ekoloiskie un vizulie aspekti. Ainavas struktras veidoanos noteikusi teritorijas vsturisk attstba. Ldz ar to t ir ar teritorijas vsturisks attstbas lieciniece. Latvij viens no svargkajiem faktoriem, kas nosaka ainavu struktru k reionl, t ar lokl mrog, ir eomorfoloiskais faktors zemes forma un reljefa formu litoloiskais sastvs (smilmls, mls, smilts utt.). Tas ietekm lokl lmea ainavu daudzveidbu, to struktru, k ar izmantoanas iespjas. Pc reljefa apstkiem var izdalt trs reljefa pamatformu grupas: o ldzenumus; o viaines; o pauguraines un paguru grdu reljefu. Lielo ainavu vienbu iekjo diferenciciju nosaka ainavas litognais pamats augsnes cilmieu mija, k ar mitruma apstku maia. Augsnes cilmiezis nosaka ne tikai veetcijas tipu, bet ar zemes izmantoanas raksturu un ainavas mozaku. Piemram, smilainajos ldzenumos ir saglabjuies lielie mea masvi, savukrt, limnoglacilajos mla ldzenumos izveidojuies lielie meliortie lauksaimniecbas zemju masvi. Struktras, ko veido reljefa formas, tikai daji nosaka ainavas raksturu. Liela nozme ir ainavsegas (zemes izmantoanas) specifikai. Atkarb no zemes iekultivanas pakpes ainav var domint mea (meaines) vai lauksaimniecbas (raines) zemes. Teritorijs, kurs novrojama lauku un meu mija, veidojas mozakveida ainava. Balstoties uz iepriek minto, ainavu inventarizcijas vajadzbm iespjams sastdt Latvijai raksturgo ainavu matricu (1. tabula).

1. tabula Latvijai raksturgs lokl lmea ainavas Lauksaimniecb izmantojams zemes Plakans ldzenums Viots ldzenums Pauguraine Ldzena raine Viota raine Pauguraines raine Ldzena meaine Viota meaine Pauguraines meaine Mea zemes Lauksaimniecbas un mija Ldzena mere Viota mere Pauguraines mozakveida ainava mea zemju

emot vr atseviu ainavu tipu izplatbu, to unikalitti vai nozmgumu ainavu daudzveidbas saglabanas zi, Latvijas ainavu spektr atsevii nepiecieams izdalt unikls ainavas: o ezeru ainavas jeb ezeraines; o terasto upju ieleju ainavas; o upju ainavas; o mitrju ainavas; o purvu ainavas u.tml. Ainavu attstbas izpte Valst notiekoi politiskie, ekonomiskie un saimnieciskie procesi gan tiei, gan netiei ietekm jebkuras vietas ainavu. Plnojot ainavu aizsardzbas un apsaimniekoanas paskumus, svargi ir zint ainavu attstbas vsturi un izstrdt iespjamos scenrijus ainavu attstbai nkotn. Gaujas nacionlaj park 2005. gad papildus ainavu inventarizcijai ar tika veikta ainavu attstbas analze. Ainavu attstbas analzei izmantotas topogrfisks kartes mrog 1 : 75 000 ar situcijas attlojumu uz 1911. gadu, ortofoto kartes ar mroga noteiktbu 1 : 10 000, kas atspoguo situciju no 1998. 2004. gadam, k ar Lauku atbalsta dienesta informcija par zemes panieku un lietotju pieteikanos Eiropas Savienbas struktrfondu tieajiem maksjumiem 2004. un 2005. gad. Lauku ptjumu laik vienlaicgi tika veikta ar zemes izmantoanas kartana. Nepilngs situcijas vrtjums par zemes izmantoanu 2005. gad ir par Gaujas

nacionl parka teritoriju Csu apkrtn, jo ajs viets inventarizcija tika veikta jnij un jlij, kad vl nebija appautas pavas un ganbas. Ainavu inventarizcija Gaujas nacionlaj park tika veikta ainavu izlases inventarizcija. Tas nozm, ka tika apraksttas un vrttas tikai ts ainavas un ainavas elementi, kas ir vrtgas no ainavas esttisk aspekta. Inventarizcijas skuma posm, izmantojot dadu kartogrfisko materilu, tika noteiktas iespjams vizuli vrtgs ainavas. Inventarizcijas turpmkaj period dab ainavas tika apraksttas, fotograftas un vrttas. Ainavas apraksttas pc das shmas: o ainavas tips; o ainavas vizuli esttiskie faktori; o skatu punkti un skatu perspektvas, to raksturojums; o ainavas attstba; o ainavas pareizj un perspektv izmantoana; o ainavu degradjoie faktori; o rcba ainavas esttisks kvalittes paaugstinanai; o ainavas pieejamba; o ainavas saskatamba. Gaujas nacionl park tika sastdti 13 ainavu telpu un 62 skatu perspektvu apraksti. Katra ainava tika fotografta, izmantojot digitlo fotokameru. Fotogrfiju autors Oerts Nikodemus.

Ainavas vrtjums Ainavas vizulo vrtbu Gaujas nacionl parka ainavm noteica pc trim rdtjiem: o ainavas kvalittes; o saskatambas; o ainavas pieejambas. Ainavas kvalitte ir subjektvs rdtjs. Pamata principi, kurus ma vr, novrtjot ainavas vizulo vrtbu, bija: ainavas vienotba, daudzveidba un aura. Ar o ainavas dizaina principu paldzbu var novrtt ainavas harmoniskuma lmeni, saretbu un noslpumainbu. du vrtjumu var izdart visai ainavai kopum vai ar atseviiem

ts komponentiem: dominjoai reljefa formai, ainavsegai un citiem ainavu vizul tla veidojoiem elementiem (apbvei, ceiem utt.). Projekta ietvaros par augstvrtgu esttisku ainavu tika uzskattas ainavas, kurs pastv harmonija starp dabas un cilvku veidotiem ainavas elementiem vai ar ir relatvi liela vizul daudzveidba un harmonija dabas ainav. Btiska nozme ainavas vrtjum bija pastvoajm skata perspektvm no atseviiem skatu punktiem vai virzoties pa ceu vai taku. Ainavu saskatamba un pieejamba tika vrtta pc t, k ainava izceas uz kopj apkrtnes fona un no cik daudziem skatu punktiem to iespjams vrot. Novrtjums punktos bija daudz augstks, ja ainava atrads pie galvenajiem ceiem vai apdzvotm vietm. Novrtjums bija daudz zemks, ja ainava nebija pie galvenajiem ceiem, vai to bija iespjams redzt tikai no viena vai diviem skatu punktiem. Veicot ainavu inventarizciju, tika izdaltas skatu vietas un skatu perspektvas. Ainavu kartanas kartogrfisk materila sagatavoana Ainavu lauku ptjumu rezultti tika atlikti uz Gaujas nacionl parka iedotas digitls kartes pamatnes, kas projekta laik tika precizta, izmantojot parka teritoriju prkljoos ortofoto uzmumus. Digitli izstrdts ainavu kartes mroga noteiktba 1:50000. Kartes tika veidotas izmantojot ArcView / ArcMap 8.3 kartanas programmatru.

10

2. Gaujas nacionl parka ainavas un to veidolu noteicoie faktori

Gaujas nacionlaj park ir satopami oti atirgi ainavu tipi: upju ielejas ainavas, ldzena un viota ldzenuma raines un meaines, ezeraines, reljefa mozakveida ainavas un purvaines. Pc Latvijas ainavu rajonanas shmas (Ramans, 1994) nacionl parka teritorij izdalti sei ainavapvidi: Gaujava, Augstrozes pauguraine, Burtnieku drumlinu ru apvidus ar Sedas meaines joslu, Ziemerietumu (Spres Raunas) ru nolaida ar Augamatas ielieces meaini, Vidzemes (Sudas Madlienas Vecbebru) nolaides raine un Rietumu (Kosas Launkalnes) augstumi, kas liecina par lielu ainavu daudzveidbu. Parka lielko dau aizem Gaujavas ainavu apvidus. Ldz ar to var uzskatt, ka, neskatoties uz nelielo teritoriju, Gaujas nacionlaj park ir sastopami gandrz visi iespjamie Latvijas ainavu tipi. 2.1. Ainavu veidojoo faktoru analze Dabas faktors. Gaujas nacionl parka ainavu daudzveidbu reionl griezum nosaka reljefa lielformu maia un dadba: izteiksmg Gaujas senieleja, Idumejas augstienes viotais ldzenums un pauguraine, Burtnieku ldzenums, Triktas pacluma plakanais ldzenums un reljefa zi daudzveidgs Vidzemes augstienes Meoles pauguraine. Vizuli augstvrtgko ainavu veido Gaujas senieleja. Gaujas senieleja ar prieu meu apaugum nogzm un virspalu terasm ir pieskatma pie Latvijas uniklajm ainavm. Ainavas vizulo vrtbu paaugstina senielejas morfoloija (plaums un dziums), daudzs sngravas, Devona noguluma smilakmens un mla atsegumi. eogrfisks ainavas veidoan liela nozme ir Paviu svtas dolomtiem, kas Gaujas senielejas kreisaj krast atrodas virs smilakmeiem. Dolomti vietm atsedzas Gaujas pieteku ielejs, piemram, Amatas krastos augpus Kriem, k ar sngravs. Pateicoties apstklim, ka dolomti atrodas tuvu Zemes virsmai, tie piedals Gaujas senielejas augu veidoan, palielinot tajs karbontu saturu. Tas daji nosaka platlapju koku izplatbu Gaujas senielej, kuriem ir liela nozme Gaujas senielejas ainavas veidol izveid. Sevii to nozme pieaug rudens sezon. Gaujas senielejas kreisaj krast Csu Liepas apkrtn Tlavas zemienes Triktas paclumam raksturgais plakanais vai viotais ldzenumu augsti paceas virs Gaujas senielejas. Ldzenums stipri iekultivts. Reljefa plaajos pazeminjumos atrodas

11

pavas vai mei. Ainavu daudzveidbu un vizulo pievilcbu te paaugstina meains Raunas un Raua upes ielejas. Amatas novad un Lgatnes pagast Gaujas nacionl parka dau teritorijas aizem Meoles pauguraine ar raksturgo mozakveida ainavu. Virzien uz rietumiem Meoles pauguraini nomaina Viduslatvijas nolaidenums ar tam raksturgo vioto reljefu. Viduslatvijas nolaidenum domin lauksaimniecb izmantojams zemes. Lgatnes Ieriu un empju apkrtn viotie meliortie ldzenumi, kas galvenokrt tiek izmantoti lauksaimniecb, mijas ar karbontiskas grants skpaugurainm, kas parasti apauguas ar damaka tipa meaudzm. Meoles paugurain izveidojies savdabgs ainavu komplekss, kur mijas atsevii lielpauguri, ski artikultas kmu mornu vidjpauguraines ar ezeru un upju pazeminjumiem. Meoles pauguraini un Viduslatvijas nolaidenumu rso Amata, Lgatne, Skaupe, Vildoga, Rakupe, Skaupe, Kumada un Prupe ar labi izteiktm upes ielejm. Starp Ieriiem un Amatas ieleju, kur mornas vioto ldzenumu klj smilts sega, ir saglabjies liels mea masvs. Meoles pauguraines daudzveidgais reljefs un liel kultrvsturisko objektu koncentrcija nosaka, ka Latvijas mrog ar Meoles pauguraines kultrvsturisk ainava pieskaitma pie uniklajm ainavm. Uniklu ainavu Gaujas nacionl park veido ainaviski daudzveidgais Sudas Zviedru purvs. Sudas Zviedru purv vizuli ir oti izteikta preja no zem purva uz augsto purvu. Ainavisk zi interesantas ir ar purvu salas un ezeri. Siguldas pagasta lielko teritorijas dau aizem Viduslatvijas nolaidenums un t ainavas raksturs ir ldzgs iepriek apraksttajam Lgatnes pagastam. Reljefu te veido viots mornas ldzenums. Teritorij visum pastv labi virsas noteces apstki, td mint teritorija jau kop seniem laikiem ir iekultivta. Padomju laik te bija plai trumu masvi, bet tagad daa no mintajiem trumiem netiek apsaimniekoti. Teritoriju rso vairku upju ielejas (Nurmiupte ar Sviupti, Dauda ar Jodupti, Lorupe), kas palielina ainavas vizulo daudzveidbu. Viduslatvijas nolaidenuma un Gaujas senielejas saskares josl ir visblvkais gravu tkls nacionl parka teritorij. Gravu tklu blvums te sasniedz 2,4 km/km2 (Ramans, 1958). Gaujas labaj krast ainavas veidolu nosaka Augstrozes pauguraines un Limbau viot ldzenuma reljefs. Augstrozes paugurain (Raiskums Rozula) novrojama liela pauguru formu daudzveidba. Te mijas skpauguri ar vidjpauguriem. Pauguru plakans virsotnes un lzens nogzes ir iekultivtas, bet stvajs pauguru nogzs un starppauguru ieplaks atrodas mei. Purvi un meliorts pavas izvietojus 12

starppauguru ieplaks. Ainavas vizulo vrtbu paaugstina Ungura, Raiskuma un citi ezeri. Parka ziemeaustrumu da atrodas Tlavas zemienes Burtnieku viotais ldzenums, oti liela ainaviska vrtba te ir Vaidavas ezeram. 2.2. Kultrvsturiskais aspekts Gaujas nacionlaj park liela nozme ir gadsimtu gait saglabtiem ainavu elementiem: pilskalniem, piu un muiu kompleksiem, lauku videi raksturgai apbvei, lauku un meu ceiem. Nacionl parka teritorija kultrvsturisko ainavas elementu aspekt ir viena no bagtkajm un interesantkajm teritorijm Latvij. Parka teritorij ir 19 pilskalni (lielkais pilskalnu blvums Latvij), 6 viduslaiku pilis, daudzas muias un ar tm saisttie parki un alejas. Sevii augsti d aspekt vrtjami Ungurmuias, Veselavas un Krimuldas muias ansambi, raiu muzejparks, Krimuldas bazncas un mctjmjas komplekss, Lejaslgatnes empju vsturisk apbve, Lielstraupes pils ar senpilstu un Turaidas muzejrezervts. Sevii liela kultrvsturisks ainavas nozme ir vsturiski saglabjum zemnieku stm. Piemram, Pcm, Bietm un Virgabaiem Amatas novad, Baru mesargu stai ar 8 km un Kalnasikiem Krimuldas pagast un citm zemnieku stm Vaidavas, Raiskuma, Leu un Drabeu apkrtn. Analizjot Gaujas nacionl parka ainavu kultrvsturisk aspekt, jatzm, ka parka teritorij tikpat k nav saglabjusies vsturisk zemes izmantoanas struktra, kurai btu kultrvsturisk vrtba (piezme, pasaul pieemts, ka kultrvsturiska vrtba piemt tai struktrai, kas ir palikusi nemainga vairk k 50 gadus vai ar tai, kura atspoguo noteiktus vsturiskos procesus). Pareizj situcij noteikta kultrvsturiska vrtba ir brzu birztalm pie vienstm, kas raksturo pagju gadsimta trsdesmito gadu periodu, kad pc valsts prezidenta K.Ulmaa iniciatvas tika stdti mei, un saglabjuiem Gaujas palieu un virspalu terau pavu fragmentiem. Kultrvsturiska vrtba ir ar lauku ceiem. Sevii tiem ceiem, kas atrodas Gaujas senielej un vsturiski nav daudz prveidoti. 2.3. Ainavu struktras mainba vsturisk griezum Laik no 20.gadsimta skuma ldz msdienm Gaujas nacionl parka teritorij meu platbas ir palielinjus no 45,1% ldz 52,7% (2.1. un 2.2. att.). No vienas puses 13

viets, kur 20. gs. skum bija mozakveida ainava notikusi mea platbu masivizana un homogenizcija. Sevii nozmgs mintais process ir bijis Gaujas senielej posm no Lgatnes ldz Gaujas tiltam pie Murjiem (2.3. un 2.4. att.), Braslas un Amatas ielejas apkrtn. T rezultt izzuduas daudzas Gaujas senielejas un ts pieteku virspalu terau un palieu pavas. Minto procesu attstbu Gaujas senielej iespjams skaidrot ar to, ka eit domin ne visai auglgs smilts vai grants augsnes, kas nav piemrotas intensvai zemkopbai, k ar sakar ar to, ka mints teritorijas ir grti apsaimniekot, izmantojot tehniku. Sabiedrb un ar zintniekos pastvoo viedokli, ka Gaujas senielejas nogzs un uz terasm pastv pirmatnji dabiski apstki un ka cilvku saimniecisk darbba tos nav ietekmjusi, apg docents Kamils Ramans (1958). Via ptjumi ir pardjui, ka Gaujas senielejas nosacti dabgs ainavas ir daudzkrt prveidotas mea izciranas un deganas rezultt. Uz Gaujas senielejas terasm un nogzs un pat oti stvs viets K. Ramans ir konstatjis bijuo ldumu zemju pazmes. Pc via uzskata pirmatnji apstki pastv viengi nogu kraujs, V veida gravs un palienes piegultnes josl. Prof. Guntis Eberhards (Eberhards, 1991), balstoties uz toponma Gauja iespjamo lbisko izcelsmi no vrda kw (brzs), ar atzm, ka Gaujas krastos ar pareiz terass augpus un lejpus Siguldas ir sastopami brzi un ka iespjams agrk brzu ir bijis vl vairk. No vienas puses tas vartu liecint, ka brzu mei Gaujas krastos izveidojuies pc ldumu pameanas, bet no otras puses, ka ir primr suga pc augsts palienes izveidoans. Otrs process ainavu attstb pagjuaj gadsimt Gaujas nacionlaj park ir saistts ar mozakveida ainavas veidoanos bijus lauksaimniecbas zemju ainavu viet Augstrozes un Meoles paugurain. Ja pagju gadsimta skum te dominja vienlaidus lauksaimniecbas zemes, tad 20. gs. ajs teritorijs trumi, bet reljefa pazeminjumos mei un krmji. Treais raksturgais process pagju gadsimta otraj pus vis Latvij un ar Gaujas nacionlaj park ir lauksaimniecbas zemju masivizcija, kas ir sevii izteikta ldzen un viota reljefa apstkos. To sekmja vienlaidus meliorcija. Meliorcijas rezultt ir zuduas daudzas vienstas, izncintas eas starp trumiem un nelieli meu un krmu puduri. Vienlaikus meliorcija veicinjusi mea masvu malu iztaisnoanu. Gaujas nacionlaj park mintais process visintensvk noritjis Turaidas, Krimuldas, Lgatnes, Vaidavas un Priekuu pagastos. 14 izveidojusies mozakveida ainava. Pauguru virsotns un cits labk drents teritorijs ir ganbas un

2.3. att. Skats no Gleznotju kalna uz Gaujas senieleju 1959. gad (foto K.Ramans). Attl redzams, ka pagju gadsimta sedesmitajos gados, pateicoties virspalu terass un augstaj palien esoajm pavm, ainava bijusi daudz atvrtka.

2.4.att. Skats no Gleznotju kalna uz Gaujas senleju 2005. gad. Saldzinot ar 1959. gadu, skats ir daudz noslgtks. Neveicot skata atvranu, perspektv no Gleznotju kalna Gauja vairs nebs redzama, k rezultt btiski samazinsies skata vrtba.

17

Lai novrttu, k pareiz zemes lietotji izmanto lauksaimniecb izmantojams zemes Gaujas nacionlaj park, ptjum tika veikta pareizjs zemes izmantoanas kartana un tika apstrdti Lauku atbalsta dienesta dati par pieteikumiem Eiropas Savienbas vienotajam platbas maksjumam 2004. un 2005. gad. K rda kartanas rezultti, tad pareiz oti daudzas lauksaimniecb izmantojams zemes ir pamestas un ts pakpeniski aizaug ar krmiem. Princip tikpat k vairs netiek apsaimniekotas pavas Gaujas senielej. Ldz ar to te pilnb izzd pusdabisko pavu biotopi sauss pavas kaains augsns (Latvijas biotopu klasifikators: E1.4) un sugm bagts atmatu pavas (Latvijas biotopu klasifikators: E1.4). K rda ptjumu rezultti, tad ar parka teritorij, ldzgi k Vidzemes augstien (Nikodemus et al., 2005), btiska loma zemes apsaimniekoan ir cilvka faktoram, jo daudzviet lielie lauku masvi autoceu tie tuvum ir neapsaimniekoti, bet tan pa laik tiek apsaimniekoti nelieli lauki, kas no ekonomisk viedoka ir neizdevgk stvokl. Analizjot zemes panieku pieteikanos Eiropas Savienbas vienotajam platbas maksjumam pa lauku blokiem, tad redzams, ka gandrz puse no lauksaimniecb izmantojamm zemm parka teritorij pareiz netiek apsaimniekota, un tas var radt btiskas izmaias ainav nkotn. Lauku atbalsta dienesta informcija pa lauku blokiem tika sadalta 5 grups pc pieteikts lauku bloka platbas (1.gupa 0%, 2.grupa 1 49%, 3.grupa 50 74%, 4.grupa 75 99%, 5.grupa 100%). Tas rda, cik % no konkrt lauku bloka platbas ir pieteikts ES vienotajam platbas maksjumam. Jo lielks % tiek pieteikts, jo lielka iespjamba, ka konkrtais lauku bloks tiek apsaimniekots. Gaujas nacionlaj park 1.grupa aizem 18,6%, 2.grupa 20,6%, 3.grupa 24,9%, 4.grupa 30,3% un 5.grupa 5,6% no kopjs lauku bloku platbas. Lauku bloku grupu telpiskais izvietojums Gaujas nacionl parka teritorij ir samr neviendabgs. Daudz nepieteikto lauku bloku ir Gaujas apkrtn, it pai posm no Siguldas ldz Lgatnei, k ar Turaidas apkrtn (2.5. un 2.6. att.). Tdjdi turpins vl palikuo Gaujas palieu un virspalu terau pavu aizaugana. Ptjums pardja, ka Gaujas nacionlaj park jmekl jaunas idejas un risinjumi nozmgs (bioloiski, esttiski) ainavu struktras saglaban.

18

3. Gaujas nacionl parka augstvrtgs ainavas

3.1. Gaujas senielejas ainavu telpa Ainavas raksturojums Gaujas senielejas ainavu telpas raksturu nosaka upes senieleja ar stvm vai terastm nogzm, kas apauguas ar prieu, prieu egu, vietm ar platlapju meaudzm. Gaujas ielejas dziums ir no 20 25 m pie Valmieras un ldz 85 m pie Siguldas. Ielejas lielais dziums nosaka to, ka no ielejas pamatkrasta paveras plai panormas skati. Ielejas platums mains no 0,9 km pie Siguldas ldz 2,5 km Csu rajon. Senielejas krastos izveidojus daudzas sngravas. Visizteiksmgkais gravu tkls ir Gaujas kreisaj krast pie Nurmiiem. Ielejas palien daudz vecupju. Upju paliens un virspalu terass (piemram, pie Launagiea) ir relatvi maz saglabjus lauksaimniecb izmantojamo zemju ainavas. Vienstas ainavu telp izvietojus izklaidus, atsevis viets veidojot grupas. Vizuli esttiskie faktori Vienas no lielkm Gaujas senielejas ainavas vizulm vrtbm ir tls un plas skatu perspektvas no Gaujas pamatkrasta vai virspalu terasm (3.1. un 3.2. att.). Gaujas senielejas ainava ir prskatma no daudziem skatu punktiem gan prvietojoties ar kjm vai velosipdu, gan atsevis viets ar autotransportu. Parasti skatu uz senieleju nosldz apvrsnis ar meu. Atsevios gadjumos aj skat pards kda dominante, piemram, Turaidas pils tornis (3.3. att.), kur oti labi iekaujas ainav. Mintajam tornim piemt gan liela kultrvsturisk vrtba, gan zinma aura. Dominanti veido ar Siguldas bobsleja trase. Prvietojoties pa Gauju ar laivu, tristam paveras ierobeoti skati, vai ar auras skatu perspektvas pa Gaujas gultni (3.4. att.). Tomr ainavas daudzveidba un dinamiskums nosaka to, ka Gaujas senielejas ainavu vizuli esttisk zi var pieskaitt pie Latvijas uniklajm un izcilajm ainav. Ainavas vizulo vrtbu palielina smilakmens un mla nogulumu atsegumi, smilu sres, gravas un vecie meu cei (3.5. att.), gravm saposmots senielejas nogzes un vecs prieu audzes. Vlams saglabt ar skatus, kas paveras no Gaujas uz kultrvsturiskajm celtnm Gaujas pamatkrast, piemram, no Gaujas uz Turaidas pili (3.6. att.). Sarkangie, baltie vai dzeltenie smilakmens un mla atsegumi ir izteiksmgi interesanti eoloiskie objekti un vienlaikus izteiksmgi ainavas elementi. Vizuli izteiksmgi ir lielkie atsegumi:

21

3.1. att. Skats no Gleznotju kalna uz Gaujas senielejas ainavu. Ainavas vizul vrtba saistm ar plao atklto skatu, kur domin dabas elementi. Pateicoties koku sugu daudzveidbai pavasar, vasar un ruden te ir liela krsu tou harmonija.

3.2. att. Skats no Gaujas virspalu terases uz Gaujas senieleju pie rgu klintm. Vizulo robeu veido skujkoku mes, kas vizuli saplst ar viduspln redzamajiem virspalu teras augoajiem brziem. Skatu vietas labiekrtojums atbilst Eiropas valstu labkajai pieredzei.

22

3.3. att. Skats no Gleznotju kalna pri Gaujai uz Turaidas pili. Turaidas pils siluets uz kokiem apaugus Gaujas senielejas nogzes btiski paaugstina ainavas vizulo vrtbu.

3.4. att. Skats no Gaujas palienes pie Launagiea uz Gauju. Braucot ar laivu, di skati paveras denstristiem. Gaujas senielejas iekj ainavu telpas vrtba saists ar zinmu noslpumainbu, harmoniskumu un vienlaikus daudzveidbu, kas paaugstina ainavas vizulo vrtbu.

23

3.5. att. Mea ce (tristu taka) pie Velnalas. Mea ceiem gar Gauju ir kultrvsturiska vrtba (K. Ramans), jo tie parasti iet pa tm vietm pa kurm kdreiz prvietojuies pils dzvojoie audis. Tiem ir ar augsta vizula vrtba. Tpc vlams mea ceus saglabt, vienlaikus nodroinot tristiem iespju prvietoties pa tiem.

3.6. att. Skats no Gaujas lab krasta virspalu terases uz Turaidas pili.

24

Balt klints, Sietiiezis, Grviu iezis, Lu Lau klintis, Kazu iezis, Ramtu klintis, Briedu iezis, denieku klintis, u iezis, Spriu iezis, Katrnas iezis, Gldu klintis, Ttmau iezis, Launagiezis un Velnalas klintis. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums Augsta vrtba ir skatiem, kas paveras no upes vai upes palienes uz senielejas nogzi, pa upes gultni un it sevii uz atsegumiem. Visaugstk vrtjami skati, kas paveras no virspalu terases vai pamatkrasta uz Gaujas senieleju. Gaujas senielej vai ts apkrtn ir di vrtgi skatu punkti un skati: o 1. sk.p. Skats no tilta pr Gauju pie Murjiem uz Gauju un palieu un virspalu terau joslu. Pareiz Gauju no mint skata punkta iespjams vrot tikai autobraucjiem, jo gjjiem augstk mintais tilts no satiksmes organizcijas un tehnisk stvoka viedoka ir bstams. Veicot tilta rekonstrukciju, vlams padomt par gjju drobu; o 2. sk.p. Skats no Rmuu slpoanas trases uz Gaujas senieleju. Skatu perspektva izveidota, attrot slpoanas trasi no apauguma. Skatam atsedzas Gauja, tilts pr Gauju un pretj krasta virspalu terase ar parkveida pavu. Ainava, kas paveras no Gaujas pamatkrasta ir relatvi urbanizta, ko nosaka izbvt rodetrase un citas bves, kas saisttas ar slpoans bzes apkalpoanu. Vienlaikus mintajam skatu punktam ir oti liela vrtba, jo to apmekl daudzi cilvki. Turpmkajos gados btu pieaujama krmu izcirana Gaujas kreisaj krast, lai atsegtu Gaujas dens spoguli. Vienlaikus vlams saglabt parkveida virspalu terases pavu Gaujas pretj krast. Mintaj viet vlams izvietot informcijas stendu par Gaujas nacionlo parku un ainavas elementiem, kas redzami no Gaujas pamatkrasta; o 3. sk.p. Skats no Gaujas senielejas lab pamatkrasta uz senieleju pie Zbakiem. Mint skatu perspektva pieskaitma pie vidji vrtgm, jo te skatam paveras kokiem apaugus Gaujas senielejas plaums. Nav redzama Gauja. Vidusplnu veido Gaujas virspalu terau pavas, kas palaik netiek vairs apsaimniekotas, k rezultt ts pakpeniski aizaug ar krmiem. Pamatkrasta nogz ir iestdti dadu sugu lapu koki, k rezultt, kokiem izaugot, vlk pilnb tiks aizsegts skats uz Gaujas senieleju. Tas ir piemrs, k tomr nebtu vlams dart. d

25

situcij tomr vlams btu veikt ainavu plnoanu, vienlaikus modeljot situciju, kda t bs pc divdesmit trsdesmit gadiem; o 4. sk.p. Skats no Gaujas senielejas kreis pamatkrasta pie Katlapu mjm uz Gaujas senieleju ar terass izvietotm km un pavm. Pie Katlapu mjm aug ainaviski vrtgs ozols, kas pc saviem izmriem vartu atbilst dikoka statusam. Skatu punkts ir no mea cea. Mintai ainavai ir kultrvsturiska vrtba. Tpc perspektv vlams atbalstt pavu saglabanu. Skatu punkts vartu bt interesants velotristiem un kjmgjjiem; o 5. sk.p. Skats no Gaujas senielejas kreis pamatkrasta starp Katlapu un Viesulnu mjm uz Gaujas meandra loku. Skatu punkts atrodas ielejas stvas nogzes pamatkrast. Pareiz mint viet ir neformla un nelabiekrtota atptas vieta, kuru izmanto autobraucji. Turpmk vlams te iekrtot labiekrtotu atptas un varbt ar nakoanas vietu autotristiem un velotristiem, ka ar padomt par skata perspektvas atseganu; o 6. sk.p. Skats no Gaujas senielejas kreis pamatkrasta pie Viesulnu mjm uz Gaujas senieleju ar terass izvietotm km un pavm. Skatu punkts atrodas uz lauku cea. Mintai ainavai, pateicoties virspalu terau pavm, ir kultrvsturiska vrtba. Tpc perspektv vlams atbalstt pavu saglabanu. Skatu punkts vartu bt interesants velotristiem un kjmgjjiem; o 7. sk.p. Skats no tilta pri Lorupei uz upes ieleju. Lorupes ieleja ir vizuli interesanta visos gada laikos. Minto skata punktu ainavas vroan izmanto daudzi auto un velobraucji, apstjoties stvlaukum aiz Lorupes ielejas (gravas). Perspektv, izdarot izmaias satiksmes infrastruktr, nepiecieams palielint ainavas vrotju drobu. Tpat vlams saglabt parkveida pavas pie Lorupes, jo tas daudzveido ielejas ainavu struktru. Pareiz ts aizaug ar baltalkiem; o 8. sk.p. Skats pa veco Siguldas Rgas autoceu virzien uz Lorupes gravu. Mint autoce nav viens nemaings skatu punkts, bet tas prvietojas ldz ar auto vai velobraucju prvietoanos pa minto ceu. autocea posmam ir kultrvsturiska nozme un turpmkajos gados 26

nebtu vlams maint cea profilu un vlams saglabt alejveida apstdjumus gar cea malm. Stvlaukum pie vec tilta pr Lorupi vlams izvietot stendu ar informciju un vsturiskiem fotoattliem no vec Rgas Siguldas autocea; o 9. sk.p. Skats no gjju tilta pr Gauju uz Gaujas gultni. No gjju tilta paveras skaists skats uz Gaujas gultni un ts krastiem. Siguldas virzien redzama Velnala. Skata vietai ir laba sasniedzamba (3.7. att.). Pareiz te nav nepiecieams veikt specilus paskumus skata atseganai vai skata vietas labiekrtoanai; o 10. sk.p. Skats no Gaujas senielejas lab pamatkrasta virs Velnalas uz Gaujas senieleju un gjju tiltu (3.8. att.). Skata vieta labi sasniedzama un labiekrtota. Pozitvi vrtjams tas, ka nogze, tristu drobas nolkos, norobeota ar specilu stu. Perspektv vlams padomt par skatu perspektvu atklanu uz Gaujas gultni; o 11. sk.p. eizarskats. Skats no Gaujas kreis pamatkrasta uz Gaujas senieleju. Uz meu fona izceas Turaidas viduslaiku pils un Krimuldas muias Jaun pils. Viena no izcilkajm skatu vietm Siguldas apkrtn. Lai skatu perspektva nezaudtu savu vrtbu, nepiecieams saglabt ganbas Gaujas senielejas nogzes un virspalu terau pavs; o 12. sk.p. Kamaniu un bobsleja trases Sigulda starta estakde. Skatam paveras Gaujas senielejas un Siguldas ainava. Skatu punktam ir laba sasniedzamba. Vlams izvietot redzams no starta estakdes; o 13. sk.p. Skatu punkts Gaujas senielejas labaj krast Krimuldas pilsdrupu apkrtn. No ejienes paveras izcils skats uz Gaujas senieleju, Siguldas pilsdrupm un tiltu pr Gauju. Pareiz skata vieta nav izkopta, bet turpmkajos gados ai vietai nepiecieams pievrst lielku uzmanbu, attrot nogzi no krmiem; o 14. sk.p. Turaidas pils galvenais tornis. T ir augstk un izcilk cilvku veidot skatu vieta Gaujas nacionlaj park. No tora redzama Gaujas senielejas ainava, gleznainais skats uz Turaidas pili, tilts pr Gauju, Krimuldas muias pils un bobsleja trase; informciju par to, kas

27

3.7. att. Skats no Siguldas gjju tiltia uz Velnalas klintm.

3.8. att. Skats no Gaujas lab krasta virspalu terases uz Gauju. Viduspln redzams Gaujas gjju tilts. Nkotn bs nepiecieams redzamo skata perspektvu atsegt.

28

o 15. sk.p. Dainu kalna skatu vieta. No ejienes redzama Gaujas senieleja un senielejas kreisais pamatkrasts ar pret esoo Paradzes kalna nogzi; o 16. sk.p. Siguldas pilstas skatu vieta pie biju panormas rata Gaujas kreisaj krast. Skata perspektva uz Gaujas senieleju un Krimuldu. Te ir piemrota vieta skatu tora izbvei; o 17. sk.p. Gleznotju (Paradzes) kalna skatu vieta pie Kropotkina dzimtas kapiem. oti augstvrtgs skats uz Gaujas senieleju un Turaidas pils torni (3.3.att.); o 18. sk.p. Tradicionl Gleznotju (Paradzes) kalna skatu vieta. No labiekrtotas (3.9. att.) skatu vietas paveras plaa Gaujas senielejas panorma 12 km tlum. Var uzskatt, ka is ir visizcilkais skats, kuru iespjams vrot no Gaujas pamatkrasta (3.1. att.). Skatu vietai ir laba sasniedzamba, un to var uzskatt par vienu no populrkajm ainaviskajm skatu vietm Gaujas nacionlaj park. Skatu vietas funkcionanu apdraud iespjam ts nonkana privt paum. Tuvk laik nepiecieams atsegt skatu uz Turaidas pili, k ar izvrtt iespjamo kokaudzes attstbu Gaujas pamatkrast un virspalu terass, lai t neaizsegtu skatu uz Gaujas senieleju un Gaujas gultni; o 19. sk.p. Skatu punkts atrodas uz lauku cea uz Vieu mjm. No cea paveras skats uz meaino Gaujas senieleju. Redzams ainavas vrtbu paaugstina lauku ce (3.10. att.). Skatu punkts ir relatvi grti sasniedzams un to nkotn iespjams izmantos tikai velotristi; o 20. sk.p. Skatu punkts atrodas Gaujas labaj krast virspalu teras netlu no Kalnazeriem. No skatu punkta paveras skats uz Gauju un virspalu terau pavm. Kalnazeru apkrtn ir saglabjus virspalu terau pavas (4.5. att.), kas pakpeniski aizaug ar priedm un lapu kokiem. Skatu vieta, gan ir labi sasniedzama, bet perspektv to denstristi, jo te ir sareti izplnot velo un izmantos tikai

autotristu marrutu; o 21. sk.p. Launagiezis. Izcils skats no Gaujas senielejas virspalu terases uz Gaujas ielejas meandras ainavu (3.11. att.). Pareiz minto skatu vietu tristi tikpat k neizmanto, bet nkotn im skatu punktam ir iespjams piesaistt denstristu interesi; 29

3.9. att. Gleznotju kalna labiekrtot skatu vieta. Viens no izcilkajiem skatiem Gaujas nacionlaj park. Skatu punkts noteikti saglabjams pieejams sabiedrbai.

3.10. att. Lauku ce gar Vieu pilskalnu. Mintais ce ir oti ainavisks un no t paveras plas skats pri Gaujas senielejas meiem.

30

3.11. att. Skats no Gaujas virspalu terases uz Gaujas senieleju pie Launagiea. Viena no izcilkajm skatu perspektvm Gaujas senielej Csu rajon. Nepiecieams labiekrtot skatu vietu un paaugstint ts pieejambu.

3.12. att. Skats no Gaujas kreis krasta palienes uz u iezi. Vizuli pievilcgie ieu atsegumi ir viens no Gaujas senielejas ainavu akcentiem, kas btiski paaugstina ainavas vizuli esttisko vrtbu. Perspektv nepiecieams saglabt vai ar paaugstint ieu apkrtnes labiekrtojuma lmeni, nodroinot atseguma saglabanu.

31

3.13. att. Labiekrtota tristu apmetne pie Lenuptes ietekas Gauj. Pateicoties Gaujas meandras lokam, no apmetnes paveras plas skats uz upi.

3.14. att. Skats no Rmnieku gjju tiltu uz Gauju. No tilta iespjams vrot Gaujas pldumu un sres.

32

3.15. att. Skats no Sietiiea klints uz Gauju. Nkotn nepiecieams padomt par skatu atseganu.

3.16. att. Zivju da ierkoana Nurmiu dabas lieguma teritorij. aj gadjum nav pievrsta uzmanba ainavas esttisks kvalittes saglabanai. Rodas priekstats, ka da izbve te notikusi bez plna un projekta.

33

o 22. sk.p. u iezis. Te ir divi skatu punkti. Viens no Gaujas kreis krasta augsts palienes uz a iezi (3.12. att.) un otrs no a klints uz Gauju. Otraj gadjum nepiecieams paaugstint vietas labiekrtoanas lmeni un nodroint tristu drobu. Pareiz mintie skatu punkti tiek biei apmeklti; o 23. sk.p. Kvpenes pilskalns. Skats no Kvpenes pilskalna uz meaino Gaujas senielejas ainavu. Skata viduspln ir lauksaimniecbas zemju ainava. Skatu vietu nepiecieams labiekrtot, nodroinot piekanu pilskalna virsotnei. Vienlaikus nepiecieams padomt par skata perspektvas atseganu. Otra skatu vieta aj apkrtn ir no Gaujas pamatkrasta uz Gauju. Nkotn izmantojama velo, kjmgjju un auto trisma attstb. Skatu vietai ir kultrvsturiska vrtba; o 24. sk.p. Lenuptes ieteka Gauj. Skats no tristu apmetnes vietas uz Gauju. Viens no izcilkajiem skatiem no virspalu terases uz Gaujas gultni (3.13. att.). Nkotn vlams saglabt virspalu terases pavu veetciju; o 25. sk.p. rgu (reu) klintis. Izcili labiekrtota skatu vieta. Izcils skats no Gaujas virspalu terases uz Gauju un ts krastiem (3.2. att.). Skats no Gaujas palienes uz rgu klintm devona vecuma dzeltenajiem un sarkanajiem smilakmens atsegumiem; o 26. sk.p. Rmnieku tilts. Skats no Rmnieku tilta uz Gaujas gultni (3.14. att.). Parasti tiltus iedzvotji un tristi izmanto, lai vrotu upi un ts pldumu. Rmnieku tiltam, k skatu punktam, ir liela vrtba, jo t konstrukcij kjnieku tilts ir atdalts no brauktuves. Kjnieku tiltam nepiecieama koka seguma nomaia; o 27. sk.p. Skatu punkts Rmnieku tristu apmetne. Skats no apmetnes uz Gaujas gultni. No skatu punkta paveras vizuli vidji vrtga ainava. Skatu punkta vrtbu palielina t lab sasniedzamba; o 28. sk.v. Skats no Sietiiea klints uz Gaujas senieleju. Skata vieta sastv no daudzm skatu vietm no kurm paveras izcili augstvrtgi skati (3.15. att.) uz Gaujas senieleju. Atsevis viets, nozjot kokiem daus zarus vai izcrtot pameu un paaugu, ieteicams nedaudz

34

vairk atsegt skatu perspektvas. Skatu vieta ir labiekrtota un viegli sasniedzama; o 57. sk.p. Salmiu mes. Skats no Valmieras Csu autocea uz meaino Gaujas senielejas ainavu. No skatu punkta izjt Gaujas senielejas plaumu. Gaujas senielej ir vl daudzas skatu vietas, kur var vrot Gaujas senielejas ainavu vai ts elementus, bet liela daa no mintajm skatu vietm ir vai nu grti sasniedzamas, vai ar skatu perspektvu aizsedz kokaudze. Ainavu attstba Gaujas senielejas ainavu telpu aizem mei. Novrojama lauksaimniecbas zemju aizaugana virspalu terass un paliens, kas perspektv vartu btiski samazint ainavas daudzveidbu. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Lielk daa Gaujas senlejas ainavu telpas atrodas Gaujas nacionl parka dabas rezervta vai dabas lieguma zon. Te ainavu telpas galven funkcija ir dabas aizsardzba. Ainavu telpa aktvi tiek izmantota trism un rekrecij. Perspektv ieteicams vl vairk palielint Gaujas senielejas nozmi trisma attstb, labiekrtojot gjju, jtnieku un velosipdistu marrutus. Vlams papildus uzmanbu pievrst atseviiem kultrvsturiskajiem elementiem: ceiem gar upi, noaruma kplm, bijum prmja piesttnm. Ainavu degradjoie faktori o Lauksaimniecbas zemju aizaugana; o Atseviu vienstu nesakoptba; o Ceu gar Gauju sliktais stvoklis, k rezultt nav iespjams piekt ar velotransportu un automanm daudzm skatu vietm. o Skatu perspektvu aizaugana, o Mea izcirana un zivju du ierkoana (3.16. att.), domjams bez plnojuma, Nurmias dabas lieguma teritorij. Ainavu telpas pieejamba Ainavas vizulo vrtbu paaugstina faktors, ka pareiz un ar perspektv ainavu telpa ir un bs biei apmeklta. Ainavu telpu izmanto denstristi, autotristi, t paveras caur automanas logu, braucot pa Csu Valmieras autoceu un pa ceiem gar Gaujas senieleju. Relatvi apgrtinta pieeja ir vizuli pievilcgm ainavm lejpus Kvpenes pilskalna, Siguldas apkrtn un citur. Perspektv vlams padomt par velotristu 35

marrutu gar Gauju, jo pareizj situcij visas nacionl parka aktivittes ir saisttas ar Siguldas un Lgatnes apkrtni un Sietiiezi. Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpa atkljas, braucot ar laivu pa Gauju, k ar no ceiem un atseviiem skatu punktiem Gaujas pamatkrast. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai o Ainavu telp nav ieteicams veikt meizstrdes darbus, izemot atsevius gadjumos, lai atsegtu skatu perspektvas. ajos gadjumos ir nepiecieams ainavu dizaina plnojums. Skatu perspektvu atseganas gadjumos jrins ar vismaz divdesmit gadu perspektvu. o Ieteicams iekrtot jaunus gjju un velosipdistu marrutu gar Gauju. o Saglabjamas atkltas ainavu telpas bijuo lauksaimniecb izmantojamo zemju viet virspalu terass un paliens. o Skatu punktu labiekrtoanas gadjumos nepiecieams izstrdt ainavu dizaina plnus. o Ainavu dizaina plni vlami ar labiekrtojot vai ar izveidojot tristu apmetnes. o Gaujas senielejai kopum btu nepiecieami vienoti apbves noteikumi.

36

3.2. raiu mozakveida pauguraines ainavu telpa Ainavas raksturojums raiu mozakveida pauguraines ainavu telpas raksturu nosaka stipri paugurainais reljefs, raiu ezera ieplaka ar nolaidenm un stipri pauguru saposmotm nogzm. Ainavas tlu btiski ietekm kultrvsturiskie ainavas elementi: raiu ezerpils (3.17. att.), vjdzirnavas (3.18. att.), baznca, ozolu aleja un citi kultrainavas elementi. No raiu ezera ieplakas nogzes pauguriem redzami vai nu daji noslgti skati uz ezeru ieplaku, vai ar atklti un relatvi plai skati. No vjdzirnavm saskatmi Gaujas senielejas mei, bet no Kartavu kalna Vidzemes augstienes ziemeu grdas pla nogze (3.19. att.). Vizuli esttiskie faktori raiu mozakveida pauguraines ainavu telp raksturgi ierobeotu skatu mija ar tlm skatu perspektvm. Ainavas telpas vizulo vrtbu nosaka ainavu daudzveidba. Vizul zi ainavas vrtbu nosaka ainavas raksturojums: pla, atklt kultrainava, ar atseviiem izoltiem mea nogabaliem, koku puduriem, grupm, alejm, raiu ezers. Nozmgu vietu ainavas vrtbu skal ieem vietas aura: ezerpils, pilsdrupas un ar tm saistts teikas. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums Augsta vrtba ir skatiem, kas paveras no dadm vietm uz raiu ezeru, k ar no ezeru ieplakas nogzes uz ezeru, Gaujas senieleju un Vidzemes augstieni. Vrtgkie skati ir di: o 29. sk.p. Skats (3.17. att.) no Drabeu Csu cea uz ezeru, 9./10.gs. ezerpili un raiu viduslaika mra pils pilsdrupm. Skatam raksturgs tikai tuvplvs un vidusplns, jo tas atduras raiu ezera pretj krasta kokos. Skatu perspektvas vrtbu palielina apstki, ka ce ietilpst nozmg trisma marrut; o 30. sk.p. Skats uz vjdzirnavm (3.18. att.). Skata vizulo vrtbu nosaka vjdzirnavu dominante. Skata vrtbu paaugstina augsta saskatamba; o 31. sk.p. Skats (3.20. att.) no vjdzirnavm uz apkrtjo ainavu. Izcila skata vieta, jo no ts paveras izcilas ainas gan tuvpln (apkopta vjdzirnavu apkrtne), gan vidusplna (pauguri, lkumotais lauku ce), gan tlpln (Gaujas senieleja). Skatu vietas vrtbu paaugstina laba sasniedzamba; 37

o 32. sk.p. Skats (3.19. att.) no Kartavu kalna uz apkrtjo ainavu. Izcila skata vieta, jo no Kartavu kalna paveras izcilas ainas. Tlpln redzamas Vidzemes augstienes ziemeu grdas nogzes. Skatu vietu vrtbu samazina neapstrdts lauksaimniecbas zemes un relatvi zem sasniedzamba. Perspektv ainava btiski izmainsies, jo lauksaimniecb izmantojams zemes pakpeniski aizaug ar krmiem un meu; o 33. sk.p. Skata punkts atrodas uz Vaives Csu autocea, kas ir viens no retajiem autoceiem nacionl parka teritorij, kura profils nav btiski prveidots. No skata punkta paveras skats uz lkumoto lauku ceu, jeb taut sauktajiem par baltajiem lielceiem, un Krvuptes pazeminjumu; o 34. sk.p. Skatu punkts atrodas uz Vidzemes autocea pie Vaives. No skatu punkta paveras skats uz ceu un mozakveida ainavu. Ainavu attstba raiu mozakveida pauguraines ainavu telpa vsturiski veidojusies k kultrainava. Pareiz novrojama lauksaimniecb izmantojamo zemju pakpeniska aizaugana, kas perspektv var stipri degradt ainavas vizulo vrtbu. Vietm novrojama raiu ezera krastu aizaugana, k rezultt tiek noslgti skati uz ezeru. Ainavas pareizj un perspektv izmantoana raiu mozakveida ainavu telpa pareiz galvenokrt tiek izmantota iedzvotju atptai un trismam. Ar perspektv ainavu telpas izmantoana noteikti ir saistta ar trismu un iedzvotju atptu. Vienlaikus, lai saglabtu ainavas vizulo vrtbu, nepiecieams veicint lauksaimniecbas attstbu. Ainavu degradjoie faktori o Lauksaimniecbas zemju aizaugana; o Atseviu vienstu nesakoptba; o Lauku ceu sliktais stvoklis. Ainavas vizulo vrtbu paaugstina faktors, ka pareiz un ar perspektv ainavu telpa ir un bs biei apmeklta. Ainavu telpai garm iet Vidzemes oseja, to apmekl daudzi Latvijas un rzemju tristi.

38

Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpa atkljas, braucot pa Rgas Csu Valmieras autoceu, un Vidzemes oseju un Drabeu Csu autoceu. Ldz ar to var uzskatt, ka ainavu telpai ir augsta saskatamba. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai o Sakar ar ainavas lielo vrtbu k trisma resursu, nepiecieams izstrdt detlu ainavas apsaimniekoanas plnu. o Lauksaimniecb izmantojamo zemju apstrdana. o Skatu atklana, izcrtot krmus un atsevius kokus, skatu perspektv no pauguriem uz raiu ezeru. o raiu ezerpils apkrtnes labiekrtojuma lmea paaugstinana. o Drabeu muias apkrtnes sakopana. o Skata atklana, izcrtot krmus, no Vidzemes osejas uz Lielo Lazdiu ezeru.

39

3.17. att. Skats no Drabeu Csu cea uz raiu ezeru. Priekpln redzams ezers. Vidusplna labaj pus 9./10.gs. ezerpils, kas btiski ietekm ezera vizulo vrtbu. Skata vizulo robeu veido kokos ieaugus ezera pretj krasta apbve. Pieaujams btu pretj krast izcirst alkus, lai vairk atsegtu apbves veidolu.

3.18. att. Skats uz raiu vjdzirnavm. Ts pieskaitmas pie holandieu tipa vjdzirnavm. Neskatoties uz vjdzirnavu vsturisko nozmi, ts ir ar nozmgs raiu apkrtnes ainavas akcents.

40

3.19. att. Skats no Kartavu kalna uz Vidzemes augstienes nogzi. Viduspln redzama paugurainei raksturg mozakveida ainava. Domjam, ka nkotn, izaugot kokiem gar lauku em, un aizaugot lauksaimniecb izmantojamm zemm, ainava ks heterognka un ldz ar to mazinsies ts vizul un bioloisk vrtba. Gan no ekoloisk, gan esttisk viedoka vlams raiu apkrtn saglabt mozakveida ainavu.

3.20. att. Skats no vjdzirnavm uz apkrtjo ainavu. oti augstvrtga ainava, kuras vrtbu nosaka kultrvsturisk ainavas elementa (lauku cea) harmonija ar dabu. Nkotn ainava ks daudz noslgtka.

41

3.3. Sudas Zviedru purva ainavu telpa Ainavas raksturojums Lielko dau ainavas veido augstais purvs. Gar purva malm ir ar prejas un zemais purvs. Purv daudz ezeru. To kopjais skaits sasniedz - 33. Lielkie ezeri ir Ratnieku ezers, Zviedru ezers, Sudas purva ezers, Sls ezers un citi. Purv aug nelielas priedes un ldz ar to nav raksturgas tlas skatu perspektvas. Interesanti ainavu elementi ir purvu salas, uz kurm aug egles, brzi un priedes. To aptuvenais vecums ir 70 gadi, kas iespjams liecina, ka pirms Otr pasaules kara atsevias purvu salas tikuas izmantotas k pavas. Bez salm purv vl interesanti ainavu elementi ir avoksnji, kur ir sastopama oti savdabga veetcija. Vizuli esttiskie faktori Sudas Zviedru purv domin augst purva ainava. Minto ainavu nav iespjams nosaukt par tipisku augst purva ainavu, jo kopum purvu klj relatvi blvs nelielu priedu apaugums. No ainavu esttisk viedoka pati interesantk ir preja no prejas purva uz augsto purvu Sudas Zviedru purva ziemeu da, purva ezeri, salas un bijuais kara ce, kam ir kultrvsturiska vrtba. Skatu punkti un skatu perspektvas, to raksturojums Pareiz purv nav iespjams izdalt nozmgas skatu vietas, no kurm pavrtos plas skats uz purva ainavu. Tpc purva ziemeu mal ieteicams izbvt skatu torni. Ainavu attstba Saldzinot pagju gadsimta piecdesmito gadu ortofoto uzmumus ar odienas situciju, redzams, ka purvs oti intensvi aizaug ar priedm. K iespjamais clonis vartu bt purvam pieguos teritorijas drena un ar purva eitrofikcija, kuru izraisa piesrojuma izsans no atmosfras. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Lielk daa purvu ietilpst Gaujas nacionla parka dabas lieguma zon. Ldz ar to s teritorijas galven funkcija ir dabas aizsardzba. Vienlaikus perspektv vlams padomt par ekotrisma attstbu purva ziemeu da. Te vlams btu izbvt laipas, skatu torni un informcijas stendu. Seviu interesi vartu izraist preja no zem purva uz prejas purvu un no prejas purvu uz augsto purvu. Latvij purvos, kur ir ierkotas ekotristu takas, ldz im nav izdevies redzt tik klasisku preju.

42

Ainavu degradjoie faktori Sudas Zviedru purv pie dabisks augsto purvu ainavu degradcijas vartu pieskaitt purva relatvi intensvo aizauganu ar priedm. Tomr, pirms izdart kdus konkrtus secinjumus par purvu aizauganas cloiem, ir nepiecieams veikt specilus ptjumus. Ainavas degradcija ir ar purva un ts apkrtnes meu degana. Ainavu telpas pieejamba un saskatamba Sudas Zviedru purvam pieejamba ir apgrtinta. To trauc ceu trkums. Purva ziemeu da mea ceus ir izbraukusi mea tehnika. Sakar ar to, ka ir apgrtinta piekana purvam, pareizj moment tam nav augsta vizul vrtba. Lai paaugstintu pieejambu purvam, ieteicams izbvt tristu taku no Vidzemes osejas un atvrt purva ziemeu dau tristiem, vienlaikus ierobeojot tristu un citu apmekltju piekanu purva centrlajai un dienvidu daai.

43

3.4. Krimuldas viot ldzenuma mozakveida ainavu telpa Ainavas raksturojums Krimuldas viot ldzenuma mozakveida ainavu telpa aizem teritoriju starp Raganu un Turaidu. aj ainavu telp mijas relatvi plaas lauksaimniecb izmantojams zemes ar lielkiem un mazkiem mea masviem un puduriem (3.21. att.). Lauksaimniecb izmantojams zemes ir drentas. Vizuli esttiskie faktori Ainavas vizuli esttisko vrtbu aj ainavu telp nosaka viotais reljefs, kuru rso dzias upju ielejas vai Gaujas senielejas snu gravas un vsturiski izveidojusies relatvi sabalanst attiecba starp atkltu telpu un aizpildtu telpu. Mea masvi un puduri vidusplna vai ar tlpln sasldzas, veidojot ainavu struktru saplanu. Ainavas esttisko vrtbu paaugstina Krimuldas baznca (3.22. att.), vizuli pievilcgais Raganas Turaidas autoce un vienstas gar autoceu. Interesanta un vizuli augstvrtga ainava ir pie bijus Krimuldas estrdes. Pareiz te nepiecieams veikt ainavas sakopanu. Skatu punkti un skatu perspektvas, to raksturojums Analizjot ainavas struktru un iespjamo skatu punktu atraans vietu, pievrsm uzmanbu Raganas Turaidas autoceam, jo pa minto autoceu prvietojas gan vietjie iedzvotji, gan tristi. Saprotams, ka jebkur punkts uz mint autocea var kalpot k skatu punkts uz aprakstmo ainavu. Bet aj projekt vlams pievrst uzmanbu trim punktiem: o 35. sk.p. Skatu punkts atrodas uz Inukalna Valmieras autocea, izbraucot no Murjiem. No punkta paveras aura skatu perspektva jeb skatu koridors pr Lojas senleju. Redzam aina dado relatvi vienmuo autoceu. Te nav nepiecieams veikt specilus darbus skata perspektvas prveidoanai; o 36. sk.p. Skatu punkts atrodas uz autocea Ragana Turaida netlu no Sunu krustojuma. Skatam paveras plaa viota mozakveida ainava. Augstvrtgs ainavas elements ir Krimuldas baznca. Ainavu degrad Rodes fermu komplekss (3.23. att.). Perspektv pieaujams btu veidot specilus stdjumus gar fermu; o 37. sk.p. Skatu punkts atrodas uz autocea Ragana Turaida netlu no Velnalas krustojuma. Ldzgi k iepriek apraksttajam skatam, te 44

redzama viota mozakveida ainava. No abiem skatu punktiem prredzam ain zemes transformcija mea zems btu pieaujama tikai pc ainavu dizaina plna izstrdanas. Sevii svargi tas ir tpc, ka pareiz un ar nkotn mintais autoce bs nozmgs tristu ce. Ainavu attstba Lielk daa lauksaimniecbas zemju Krimuldas viot ldzenuma mozakveida ainavu telp tiek apsaimniekotas. Zemju pameana vai ar apmeoana lielks platbs novrojama attlk no Raganas Turaidas autocea. Tas btiski nesamazins ainavas vrtbu. Zemju atstana atmat gar Raganas Turaidas autoceu tlk perspektv var samazint ainavas vizulo vrtbu. Pareiz novrojams, ka krmu josla pamazm sk aizsegt Krimuldas bazncu. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Pareiz ainavu telpu izmanto lauksaimniecb un mesaimniecb. Autoce Ragana Turaida ir nozmgs tristu ce. Ldz ar to zemes transformcijas gadjumos autoceam pieguoaj josl vlams btu izstrdt ainavu dizaina plnu. Ainavu degradjoie faktori o atseviu lauksaimniecbas zemju aizaugana ar krmiem, kas tlk perspektv var btiski samazint ainavas esttisko vrtbu; o lielfermu arhitektra. Ainavu telpas pieejamba un saskatamba Pateicoties Raganas Turaidas autoceam, ainava ir labi pieejama un saskatma. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai Nepiecieams ierosint brzu birztalas izveidoanu lauksaimniecbas zemju viet starp Rodes fermu kompleksu un Raganas Turaidas autoceu.

45

3.21. att. Ainavas vrtba Krimuldas ainavu telp ir saistma ar skatiem, kas paveras no Raganas Turaidas autocea.

3.22. att. Krimulda baznca - vizula dominante ainav pie Raganas Turaidas cea. Nkotn vlams izcirst krmus gar meliorcijas novadgrvi, lai, krmiem augot, tie neaizsegtu bazncu.

3.23. att. Krimuldas vizulo ainavu degrad no Raganas Krimuldas autocea saskatm ferma un daudzs gaisvadu telekomunikciju lnijas. 46

3.5. Braslas ielejas ainavu telpa Ainavas raksturojums Braslas ielejas ainavu telpa ir viena no skaistkajm Latvijas mazo upju senlejm. Upe ir iegrauzusies pamatieos, atsedzot vizuli izteiksmgs devona sarkano smilakmeu (3.24. att.) kraujas. Ieleja no Straupes ldz Braslas denskrtuvei ir 12 15 m dzia, bet tlk ts dziums sasniedz 30 m. Ts nogzes galvenokrt klj prieu mei. Vizuli esttiskie faktori Braslas ielejas ainavu telpas vizulo vrtbu nosaka izteiksmg senleja, daudzie devona smilakmens atsegumi, prieu mei senlejas nogzs. Pie nozmgm Braslas ielejas ainavu telpas vrtbm jpieskaita Lielstraupes pils un baznca, daudzie pilskalni un Vjiu alas, kas atrodas rpus nacionl parka teritorijas. Skatu punkti un skatu perspektvas, to raksturojums Augsta vrtba ir skatiem, kas paveras no Braslas zivju audztavas uz Braslas denskrtuvi un devona smilakmens klintm un no Rgas Valmieras autocea uz Braslas denskrtuvi. No denstristu viedoka augstvrtgas ainas ir vis upes garum upes ieleja ar smilakmens atsegumiem. o 38. sk.p. Skats no Rgas Valmieras autocea uz Braslas denskrtuvi (3.25. att.). Ainava vizuli sevii augstvrtga rta stunds. Tai piemt augsta sasniedzamba un saskatamba. Nkotn, aizaugot Braslas pavm, ainavas vizul vrtba var samazinties. o 39. sk.p. Skats no Braslas zivju audztavas uz Braslas denskrtuvi un ts krastiem (3.24. att.). Vizuli viens no augstvrtgkajiem skatiem Braslas ielej. Skatu vietai ir ierobeota sasniedzamba, ko nosaka zivju audztavas drobas paskumi. o 40. sk.p. Skats no Rgas Valmieras autocea uz Lielstraupes pils ansambli (3.26. att.). Ainava ir labi eksponta un sasniedzama. Straupes ainav liela vrtba ir Braslas ielejai un ozolu alejm. Ainavu attstba Ainavas telpa no Straupes ldz Braslas denskrtuvei veidojusies k kultrainava, bet lejpus denskrtuves k mazietekmta dabas ainava. Pareiz novrojama Braslas

47

ielejas pavu pakpeniska aizaugana ar krmiem un ielejai pieguoo meu izcirana kailcirts (3.27. att.), kas degrad ainavas vizulo vrtbu. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Braslas ielejas ainavu telpa no Rgas Valmieras autocea ietilpst Gaujas nacionl parka dabas lieguma zon un ts galven funkcija ir dabas aizsardzba. Perspektv ainavu telpas izmantoana noteikti ir saistta ar trismu un iedzvotju atptu. Ainavu degradjoie faktori o Meu izcirana Braslas ielejai pieguoaj teritorij, ierkojot lielus vienlaidus izcirtumus; o Pavu aizaugana pie Braslas denskrtuves. Ainavu telpas pieejamba Daai ainavu telpas ir laba pieejamba, ko nosaka Rgas Valmieras autoce. Braslas ielejas posms lejpus denskrtuves ir pieejams tikai denstristiem sezonas laik. Lai paaugstintu ainavas pieejambu, nepiecieams izveidot tristu takas gar Braslas upi. Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpai ir neliela saskatamba, t atkljas viengi neliel posm, prvietojoties pa Rgas Valmieras autoceu. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai Lai paaugstintu ainavas vizulo kvalitti, nepiecieams saglabt palieu pavas upes ielej. Vienlaikus vlams ierkot tristu takas gar Braslu. Prieu meos Braslas ielejai pieguo teritorij pieaujamas btu tikai izlases cirtes.

48

3.24. att. Skats no Braslas zivju audztavas uz Braslas denskrtuvi. Ainavas vizulo vrtbu nosaka sarkanie devona smilakmens atsegumi un koku atspulgs den.

3.25. att. Skats no Rgas Valmieras autocea uz Braslas denskrtuvi. Vizuli augstvrtga aina rta migl. Nkotn vlams sekmt pavu gar Braslu saglabanu.

49

3.26. att. Lieli taisnstra izcirtumi no vizul viedoka samazina ainavas kvalitti. Attl izcirtums Braslas mea masv. Labkais risinjums ainaviski vrtgs meaudzs btu ierkot ainavu kopanas cirtes.

3.27. att. Lielstraupes pils ansamblis gan kultrvsturiskaj, gan ainavas vizulaj aspekt ir visvrtgkais ainavas elements pie autocea Rga Valmiera Csu rajon.

50

3.6. Ungura ezera ainavu telpa Ainavas raksturojums Ungura ezera ainavu telpu raksturo Ungura ezers un tam pieguo mozakveida pauguraines ainava. Ezeram dienvidaustrumos piegu liels mea masvs. Ezera krasti apaugui ar melnalkiem un brziem. Vizuli esttiskie faktori Ungura ezera ainavu telpas vizuli esttisk vrtba, pirmkrt, saists ar pau ezeru (3.28. att.). Kopum ezera vizul vrtba ir augstka, skatoties no ziemeu krasta pri ezeram. No ceiem, kas ved apkrt ezeram, ezers krastu apauguma d tikpat k nav saskatms. Vizuli pievilcga ir ar pauguraine ap ezeru. Ts vrtbu paaugstina kultrvsturiskie ainavas elementi: Ungurmuia ar parku un atsevii augoie diozoli (3.29. att.), melnalku aleja no kroga uz Ungurmuiu. Kopum ainavu no esttisk viedoka var pieskaitt pie vidji vrtgm ainavm. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums Vidji augsta vrtba ir skatu vietai: Limbau Csu ceam. Prvietojoties pa ceu, ik pa laikam skatu perspektvas viduspln saskatms ezers. Lai paaugstintu ainavas vizulo vrtbu, ieteicams izveidot atvrumu, nocrtot krmus un kokus ezera krast pie kempinga (3.28. att.). 41. sk.p. Skats no Umurgas Csu autocea uz Ungura ezeru. Sakar ar to, ka skatu vieta ir pacelta paveras plaa skatu perspektva uz ezeru. Viduspln ir koku un krmu josla, kas btiski aizsedz skatu uz ezeru. Nkotn, pieaujot atseviu koku un krmu izciranu, nepiecieams vairk atvrt ezera ainavu. Ainavu attstba Ainavas telpa ir veidojusies k kultrainava. Ezeram pieguos pavas un pauguri kdreiz tikui izmantoti lauksaimniecb. Tagad ir novrojams, ka ganbas un trumi pakpeniski aizaug, un ldz ar to samazins kultrainavas vrtba. Ainavas pareizj un perspektv izmantoana Ainavu telpas mozakveida pauguraines ainavas galvenokrt tiek izmantotas ekstensvai lauksaimniecbai. Ezera ziemeu daa intensvi tiek izmantota trismam. 51

Perspektv Ungura ezera ainavu telpai ir liels potencils kt par nozmgu trisma resursu. Ainavu degradjoie faktori o Lauksaimniecbas zemju aizaugana; o Govju gananas rezultt tiek bojti ozoli; o Kempinga mjias un to izvietojums. Ainavu telpas pieejamba Ainavu telpai ir laba pieejamba, pateicoties Umurga Csis autoceam. Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpai ir augsta saskatamba. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai o Lai paaugstintu ainavas vizulo kvalitti, nepiecieams saglabt lauksaimniecb izmantojams zemes gar autoceu Umurga Csis. o Lauksaimniecbas zemju apmeoanas gadjum nepiecieams izstrdt specilu apmeoanas dizaina plnu. o Nepiecieams ierkot noogojumus ganbs ap dikokiem. o Ieteicams veikt kempinga rekonstrukciju, to pieskaojot Ungura ezera ainavai. o Lai no cea Umurga Csis btu saskatms ezers, melnalku un baltalku josl, kas aug gar krastu, ieteicams izveidot atvrumu.

52

3.28. att. Skats no Csu Limbau autocea uz Ungura ezeru. Ainavas vidusplna aizauguais ezera krasts. Ainavas vizulo vrtbu iespjams paaugstint, izveidojot atvrumu.

3.29. att. Diozols pie cea, kas ved uz Ungurmuiu. Ozoli ir tipisks Ungura apkrtnes ainavas elements, kas paaugstina ts vrtbu.

53

3.30. att. Skats no Sveu sila uz Raiskuma ezeru un ciemu. Priekpln ezera spogulis. Ciems aizslpies aiz ezera pretj krast augoajiem kokiem un krmiem.

3.31. att. Csu Raiskuma autocea ainava. Viena no vrtgkajm cea ainavm Csu rajon. Ts vrtbu nosaka mozakveida pauguraine, atsevii ozoli un alejas.

54

3.7. Raiskuma ezeraines ainavu telpa Ainavas raksturojums Raiskuma ezeraines ainavu telpu raksturo Raiskuma ezers, Auciema ezers un tam pieguo pauguraines ainava. Ezeram austrumos atrodas labi iekultivtas lauksaimniecb izmantojamo zemju ainavas, bet rietumos prieu meu ainava. Ezeru pazeminjums ir prmitrs. Vizuli esttiskie faktori Raiskuma ezeraines ainavu telpas vizuli esttisko vrtbu nosaka ezeri (3.30. att.), izcili vizuli pievilcgs Csis Raiskums autoce ar ozolu un liepu aleju (3.31. att.) un prieu meu Raiskuma ezera austrumu krast. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums Ainavu telp nav vrtgas skatu vietas, no kurienes pavrtos tlas skatu perspektvas. Atsevii vizuli vrtgi skati paveras no ezeriem apkrtjiem pauguriem uz ezeriem (piemram, 42. sk.p. no paugura pie Dariu mjm uz Auciema ezeru). Tomr iem skatu punktiem nav liela vrtba, jo tie netiek biei apmeklti. Izcilas ainas paveras no autocea Csis Raiskums uz autoceam pieguoo ainavu. Ainavu attstba Ainavas telpa ir veidojusies k kultrainava. Ezeram pieguos pavas un pauguri kdreiz tikui izmantoti lauksaimniecb. Tagad ir novrojams, ka vietm ganbas un trumi pakpeniski aizaug, un ldz ar to samazins kultrainavas vrtba. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Ainavu telpas mozakveida pauguraines ainavas galvenokrt tiek izmantotas lauksaimniecb. Raiskuma ezera austrumu krasts tiek izmantots iedzvotju atptai. Vienlaicgi Sveu sil ir novrojami meizstrdes darbi, kas samazina ainavas vizulo vrtbu. Princip nav savienojama neprdomta meistrde un rekrecija. Perspektv Raiskuma ezeraines ainavu telpai ir liels potencils kt par nozmgu trisma resursu. Ainavu degradjoie faktori o Meistrde Sveu sil, kas samazina ainavas vizulo vrtbu; o Meistrdes rezultt sabojtie mea cei Sveu sil; o Ezeru malu aizaugana ar kokiem un krmiem. Ainavu telpas pieejamba Ainavu telpa ir labi pieejama no Csu puses, tpc pilstas iedzvotji izmanto to savai atptai. 55

Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpai ir vidja saskatamba. Perspektv var samazinties ezeru nozme ainav, to krastiem aizaugot ar krmiem. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai o Lai paaugstintu ainavas vizulo kvalitti, nepiecieams saglabt un izveidot atvrumus gar Raiskuma un Auciema ezeriem. o Sveu sil nav pieaujamas kailcirtes. Pirms mea izstrdes jveic ainavu plnoana. o Raiskuma ezera austrumu krast nepiecieams labiekrtot atptas vietas un uzlabot cea kvalitti.

56

3.8. Drikina ezera mea masva ainavu telpa Ainavas raksturojums Drikina ezera mea masva ainavu telpas raksturu nosaka Drikina ezers, ko ieskauj augstvrtgas prieu audzes, un Lenupes izteikt ieleja ar apkrtjiem prieu un egu meiem. Ezera rietumu krasts purvains. Nozmgs ainavas elements ir mea ce. Vizuli esttiskie faktori Drikina ezera mea masva ainavu telpas vizuli esttisko vrtbu nosaka Drikina ezers (3.32. att.), vizuli pievilcgie un augstvrtgie prieu mei ap ezeru, k ar gleznain Lenupes ieleja, kuras nogzes klj prieu mei, kam pame vietm vrojamas lazdu audzes. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums Ainavu telp nav skatu vietas, no kurienes pavrtos izcilas atkltas skatu perspektvas. Domin tuvie un slgtie skati (piemram, 43. sk.p. skats no atptas vietas pie ezera uz ezera pretjo krastu). Tomr reljefs un prieu mes padara ainavu vizuli pievilcgu. Ainavu attstba Ainavas telpa ir veidojusies k dabas ainava. Ainav domin mei. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Ainavu ap Drikina ezeru izmanto iedzvotji atptai. Te ir labiekrtota atptas vieta. Pareiz Drikina ezera meu masv vietm notiek meu izcirana kailcirts, kas mazina meu ainavas esttisko vrtbu. Perspektv primrais ainavas izmantoanas veids vartu bt rekrecija un trisms. Lai to veicintu, nepiecieams iekrtot velotristu, gjju un jtnieku takas. Ainavu degradjoie faktori Meistrde Drikina meu masv, kas samazina ainavas vizulo vrtbu. Ainavu telpas pieejamba Ainavu telpai ir laba pieejamba no Csu puses, k rezultt pilstas iedzvotju izmanto to savai atptai. Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpai ir vja saskatamba. Domin slgtas ainavas. 57

Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai Drikina mea masv ieteicams prtraukt kailcirtes. Meizstrde pieaujama tikai veicot ainavas plnoanu.

3.32. att. Drikina ezera ainava. Pie ezera labiekrtota atptas vieta. Kopum teritorijas labiekrtojuma lmenis atbilst atptas vietu labiekrtoanas principiem. Ainava biei apmeklta.

58

3.9. Strupes mea ainavu telpa Ainavas raksturojums Strupes mea ainavu telpas raksturu nosaka Strupes dzi ieleja, kas apaugusi ar prieu silu un mtrju meaudzm. Strupes pamatkrasts ir stipri saposmots. Vizuli esttiskie faktori Strupes meu ainavu telpas pievilcba ir saistta ar dzio ieleju un dzidro upes deni (3.33. att.). Ainavas vizulo vrtbu paaugstina devona smilakmens atsegumi un Kalju ala (3.34. att.). Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums Ainavu telp nav skatu vietu, no kurienes pavrtos izcilas atkltas skatu perspektvas. Domin tuvie un slgtie skati. Vizuli pievilcgi ir skati no ielejas pamatkrasta uz upes gultni un no tilta pri Strupei uz upes ieleju. Ainavu attstba Ainavas telpa ir veidojusies k dabas ainava. Ainav domin mei. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Ainavu telpa ietilpst Gaujas nacionl parka dabas lieguma zon. Mintos aprobeojumus ieteicams saglabt. Nkotn ieteicams Strupes pamatkrast izveidot velobraucju celiu. Ainavu degradjoie faktori Augsnes erozija pie tilta pri Strupei. Ainavu telpas pieejamba Ainavu telpai pieejamba ir ierobeota. Viegli piekt Kaljalai. Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpai ir vja saskatamba. Domin slgtas ainavas. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai Uzlabot teritorijas labiekrtojuma lmeni, norobeojot piekanas iespjas Kalju alai. Tas samazintu augsnes eroziju. 59

3.33. att. Struptes ainava pieskaitma pie vizuli pievilcgajm Csu rajona mazo upju ainavm. To nosaka dzi upes ieleja, prieu mes un saposmotais reljefs.

3.34. att. Kalju ala. Vizuli pievilcga prieu meu ainava. Kalju ala ir nozmga ainavas dominante ar labu sasniedzambu.

60

3.10. Vaidavas ezera ainavu telpa Ainavas raksturojums Ainavas telpas dominance ir Vaidavas ezers tipisks subglacils iegultnes ezers. Ezera austrumu krasts ir stvs un meains. Ezera rietumu krast domin lauksaimniecb izmantojams zemes un vienstas. Lielk daa ezera krastu ir apaugui ar krmiem vai meu. Vaidavas ezera krastos atrodas kokiem apauguais Vaidavas pilskalns. Ezera dienvidu da ir Vaidavas ciems, bet ziemeu da Rubenes ciems. Vaidavas ezera apkrtnes dienvidrietumu da viot ldzenum domin lauksaimniecb izmantojamo zemju ainavas, bet prj teritorij mea ainava jeb meaine. Lauksaimniecb izmantojams zemes, pateicoties meliorcijai, veido lielus lauksaimniecbas zemju masvus. Pareiz liela daa no mintajiem masviem vairs netiek izmantoti lauksaimniecb un lielas platbas bijuo lauksaimniecb izmantojamo zemju ir atsttas atmat vai ar, ierkojot brzu audzes, transformtas me. Nozmgi ainavu elementi ir vienstas Vaidavas krast, no kurm daudzas tiek izmantotas k lauku trisma mtnes. No daudzm mintajm vienstm paveras augstvrtgs skats uz ezeru. Podznu muias apkrtn ir ierkots golfa laukums (3.35. att.), kas ir jauns elements Latvijas ainav. oti interesants ainavas elements ir vizuli pievilcg lapegu aleja (3.36. att.). Vizuli esttiskie faktori Lielk vizul vrtba aprakstm ainavu telp ir saistta ar Vaidavas ezeru un skatu no dadiem skatu punktiem uz ezera dens spoguli. Lielk daa skatu atduras pretj ezera krast. Pozitvi vrtjama prdomt ainavas veidoana Vaidavas ciem. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums K jau iepriek tika atzmts, Vaidavas ezera apkrtn lielk daa vrtgo skatu ir saistti ar skatu uz ezeru no vienstm ezera krast. Pareiz daudzu vienstu panieki, attstot lauku trismu, izmanto minto ainavu vrtbu. Tas kopum vrtjams pozitvi. Publiski pieejamas ir divas nozmgas skatu vietas: o 44. sk.p. Skats no Vaidavas pilskalna uz ezeru. Pareiz skats nav atklts, bet perspektv vlams padomt par skata atvranu; o 45. sk.p. Skats no Vaidavas ciema peldtavas uz ezeru (3.37. att.). Skata vieta ir labiekrtota. Mintais skats ir viens no vrtgkajiem ezera apkrtn. 61

Ainavas attstba Pareizj situcij novrojams, ka ezera tuvk apkrtne tiek intensvi izmantota trism, k rezultt ezera krastos novrojama dada veida bvniecba. Ezera rietumu piekrast pieguos lauksaimniecb izmantojams zemes pareiz tiek izmantotas lauksaimniecb, ldz ar to te nav sagaidma btiska zemes izmantoanas struktras maia. Savukrt austrumu da esos lauksaimniecb izmantojams zemes ir apmeotas ar brzu kultrm. Ldz ar to te sagaidma btiska ainavas struktras izmaia. Kopum lauksaimniecbas izmantojamo zemju apmeoana te btiski nesamazina Vaidavas ezera un apkrtnes vrtbu, izemot apmeojums pie Zviedru priedes (3.38. att.), k rezultt pilnb zudusi priedes k ainavas elementa un kultrvsturiska objekta vrtba. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Ainavu pareizj izmantoana aprakstta iepriekj rindkop. Perspektv saglabjama ldzinja ainavu izmantoana. Nebtu pieaujama jaunu objektu bvniecba Vaidavas ezera krasta josl. Ainavu degradjoie faktori Pareiz k ainavu degradjou procesu var atzmt brzu kultras iestdana Zviedru priedes tie tuvum. Ainavu telpas pieejamba un saskatamba Kopum ainavu telpa ir pietiekoi labi pieejama un ezers ir saskatms no vairkiem skatu punktiem. Nkotn vlams padomt par gjju un velotristu marruta izveidoanu gar ezera austrumu krastu. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai Ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai, nepiecieams veikt das rcbas: o skatu perspektvas atvrana no Vaidavas pilskalna uz ezeru; o ainavu dizaina plnojuma izstrdana un t stenoana Zviedru priedes apkrtn; o gjju un velosipdistu celia izveidoana gar Vaidavas ezera austrumu krastu.

62

3.35. att. Golfa laukums pie Podznu muias. Golfa laukumi ir jauni elementi Latvijas ainav. Princip atbalstma golfa laukumu ierkoana lauku teritorijs, jo tie no esttisk viedoka labi iekaujas lauku kultrainav.

3.36. att. Lapegu aleja uz Podznu muiu. oti augstvrtgs ainavu elements, kuru noteikti vlams aizsargt.

63

3.37.att. Skats uz Vaidavas ezeru no Vaidavas ciema. Labiekrtota atptas vieta, kuru vlams saglabt. Te oti uzmangi jrkojas, projektjot vai izbvjot jaunus rekrecijas objektus.

3.38. att. Attl Zviedru priede. Nkotn, izaugot viduspln redzamiem stdtiem brziem, priede, k ainavas elements zauds savu vrtbu. Tpc ds viets pirms lauksaimniecb izmantojamo zemju apmeoanas obligti izstrdjams apmeoanas plns.

64

3.11. Vaives un Raunas ielejas ainavu telpa Ainavas raksturojums Vaives un Raunas ielejas ainavu telpu veido Vaives, Raunas un Raua ielejas, starp kurm atrodas plato veida un saposmoti reljefa paaugstinjumi. Upju ielejas ir dzias un kltas ar meiem (prieu, egu un lapu koku), bet starp ielejm domin lauksaimniecbas zemju ainavas. Kultrvsturisks ainavas elements ir dzelzcea tilts. Mintajam tiltam ir ar liela vizul vrtba, kuru vlams saglabt. Vizuli esttiskie faktori Ainavu telpas vizuli esttisk vrtba ir saistta ar dziajm, vizuli pievilcgajm upju ielejm un tlm skatu perspektvm pri ielejai vai Gaujas senielejai. Vaives, Raunas un Raua ielejas nogzes ir saposmojuas gravas (ldz 30 m dzias). Upes ir straujas un krainas. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums Ainavu telp ir daudz skatu vietu, no kurienes paveras atklti un plai skati pri meiem kltm upju ielejm. Izcilks skatu vietas ir: o 46. sk.p. No ibolu kalna pri Raunas ielejai. Kalna liel relatv augstuma d no t paveras plaas un tlas skatu perspektvas uz Raunas upes ieleju un prieu meiem (3.39., 3.40. att.); o 47. sk.p. No ibolu kalna pri Raunas ielejai un Gaujas senielejai. oti tla skatu perspektva; o 48. sk.p. No Jaunraunas Priekuu cea uz Raunas ieleju. Viduspln skatu perspektv domin lauksaimniecbas zemes un vienstas. Tlpln skats atduras Raunas ielejas prieu un egu meos; o 49. sk.p. No Jaunraunas Priekuu cea uz Vaives ieleju. Vizuli izteiksmga ceu ainava; o 50. sk.p. No Csu Madonas cea vizuli pievilcgi skati uz Vaives ieleju. oti augstvrtga skatu vieta ir eru kalns; o 51. sk.p. No Csu Vaives cea pri Vaives ielejai. oti tla skatu perspektva.

65

Ainavu attstba Ainavas telpa ir veidojusies k kultrainava. Taj ar tagad prsvar notiek lauksaimniecbas zemju apstrdana, kas rada prieknoteikumus atvrto un plao skatu saglabanai. Upju ielejs novrojama palieu un virspalu terau pavu aizaugana. Daudzviet gar ceiem sastopamas latvu audzes. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Lauksaimniecbas zemju ainavas izmanto lauksaimniecb. Upju ieleju ainavas atrodas Gaujas nacionl parka dabas lieguma zon. Ainavu degradjoie faktori o Latvu audzes gar ceiem, upju ielejs un meos. o Vietm nesakoptas vienstas. o Arhitektoniski nepievilcg apbves ainava uz austrumiem no Priekuu ciema Vaives upju ielejas pamatkrast. Ainavu telpas pieejamba Ainavu telpai pieejamba ir augsta un tpc tai jpievr paa uzmanba. Ainavu telpas saskatamba Ainavu telpai, pateicoties labi attsttajam ceu tklam un reljefam ir oti laba saskatamba. Domin atkltas ainavas. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai o Jsamazina latvu audu izplatba. o Lauksaimniecbas zemju apmeoana pieaujama saska ar ainavu dizaina plniem. o Pagastu teritorijas plnojumos un apbves noteikumos jiestrd prasbas, lai apbve iekautos aj izcili vrtgaj rajona nozmes ainavu telp. o Skatu tora izbvana ainavas vroanai ibolu kaln. Tas paaugstintu ainavas saskatmbu.

66

3.39. att. Skats no ibolu kalna uz Raunas ieleju. Kalna liel relatv augstuma d no t paveras plaas un tlas skatu perspektvas uz Raunas upes ieleju un prieu meiem.

3.40. att. Skats no Priekuu Raunas cea uz ibolu kalnu. Ainavas vizulo vrtbu paaugstina lauku ce.

67

3.12. Amatas ielejas ainavu telpa Ainavas raksturojums Viena no esttiski vrtgkajm mazo upju ainavu telpm Latvij. To nosaka gan augst vizul vrtba, gan ar liela apmekltba. Amatas ielejai Gaujas nacionl parka teritorij ir izteikta senleja. Ts dziums sasniedz pat 50 m. Ts krastos ir das kraujas un klintis: Vizuu iezis, aubju iezis, Dzilnas iezis, Incnu iezis, Zvrtes iezis, Dolomtu krauja, Dambja iezis, Ainavu krauja, Miglas iezis u.c. No vienas puses klintm k dabas objektam ir liela ainaviska vrtba, bet no otras puses daudzos gadjumos no augsti paceltm klintm paveras augstvrtgs skats uz upes ieleju. Izcilkie skati paveras no Ainavu kraujas, Incnu iea, Zvrtes iea un Lusta. Skatu vietas un skatu perspektvas, to raksturojums o 52. sk.p. No Vidzemes osejas uz Amatas ieleju. oti augstvrtgs skats uz Amatas ielejas jauno tiltu un bijuo kroga ku. Piezme: bijuajm krogu km Vidzemes oseja mal no kultrvsturisks ainavas viedoka ir liela vrtba. o 53. sk.p. No Vidzemes osejas uz Amatas ieleju. Pretj virzien iepriek apraksttajam vrsta skata perspektva. aj redzamaj ain sevia nozm ir viduspln redzamajai Amatas senlejas lab krasta nogzei. Iepriekjos gados veikt kailcirte ir btiski samazinjusi ainavas vizulo vrtbu. ds situcijs btu vlams pirms cirsmas ierkoanas veikt ainavas novrtanu un, balstoties uz to, izstrdt cirsmas ierkoanas plnu. da prakse atbilst ar Rietumvalstu meizstrdes pieredzei. o 54. sk.p. Skatu punkts atrodas Ainavas krauj. No Ainavas kraujas paveras skats uz Amatas senleju un Kru zivju audztavu. Krastu erozijas rezultt kraujas vizul vrtba ir samazinjusies. Ainavu krauju izmantot k skata punktu ir bstami no drobas viedoka. o 55. sk.p. Zvrtes iezis. No Zvrtes iea paveras viens no vizuli vrtgkajiem skatiem (uz Amatas senleju, pavm virspalu teras) Gaujas nacionlaj park. Skata vrtbas saglabanai nepiecieams saglabt pavas Amatas kreisaj krast. Skatu punkts ir labiekrtots.

68

Ainavu attstba Daudzviet novrojama palieu un virspalu terau pavu transformcija krmj, piemram, pie Vidzemes osejas. Amatas upes gultn daudz krituu koku, k rezultt sareta ir upes izmantoana dens trisma attstb. Ainavu pareizj un perspektv izmantoana Liela daa Amatas senlejas tiek aizsargta. Atsevis viets senlej ir veikta meizstrde. Tomr lielk nozme Amatas senlejai un konkrti Amatai ir trisma attstb. Gaujas nacionl parka izstrdjam dabas aizsardzbas pln vlams pardt to upju posmus, kuros pieaujama btu upes gultnes attrana no krituiem kokiem. Ainavu degradjoie faktori o palieu un virspalu terau pavu aizaugana; o upes snu erozijas rezultt (dabisks process) tiek izncinti augstvrtgi atsegumi; o krituie koki btiski ierobeo ainavas pieejambu. Rcba ainavu telpas esttisks kvalittes paaugstinanai o vlams saglabt palieu un virspalu terau pavas pie Vidzemes osejas un Zvrtes iea.

3.13. Lgatnes ielejas ainavu telpa Pie vizuli pievilcgm ainavm jpieskaita ar Lgatnes ielejas ainava. Tas saistts ar to, ka relatvi dzia ieleja ir saskatma no ceiem, kas iet paralli Lgatnes upes ielejai. Ielejas stvs nogzes ir apauguas ar meu. Ielej vai ielejas tuvum atrodas tdi vizuli augstvrtgi ainavu elementi, k empju dzirnavas un Jaunempju muia.

69

3.

Atsevii vizuli interesantas ainavas vai ainavu elementi

Veicot ainavu inventarizciju, ts gait tika izdaltas ar atsevias vizuli interesantas ainavas vai ainavu elementi. Pie vizuli augstvrtgm ainavm noteikti jpieskaita: 1. Braslas meu masvs ar Plauu un Peka ezeriem. Ainavas vizul vrtba ir saistta ar saposmoto reljefu un vecajm prieu audzm. Teritorij nepiecieams veikt ainavas inventarizciju, lai izdaltu vizuli pievilcgos mea nogabalus, kuros aizliedzama meizstrde. Perspektv ainavu telpa vartu bt interesanta no bioloisks daudzveidbas viedoka. 2. Rbuta ezera ar piekrastes apbvi ainava Tipiska Latvijas kultrainava, kur vienstu grupa izvietojusies ielok ap ezeru. Interesants skats (61. sk.p., 4.1. att.) paveras no ezera rietumu krasta pri ezeram. Pareiz ainavu baudanu te trauc uz lauku ceiem izvietots iebraukanas aizlieguma zmes. Anuu ezera apkrtn atrodas vizuli pievilcgs zemais purvs (4.2. att.), kuram noteikti vlams pievrst tristu uzmanbu. Vizuli augstvrtgi Gaujas nacionlaj park ir atsevii cea posmi: 1. Vaive Priekui; 2. Ratnieki Vveri; 3. Kri Skaupe. No ainavas vizul viedoka liela vrtba ir Vidzemes osejas brzu alejai no Lgatnes ldz Ieriiem. Te paveras tlu skatu perspektvas, un alejas iezm skatu lniju. Vienlaicgi alejas daudzveido cea ainavu un ir viens no nozmgkajiem Latvijas kultrainavas elementiem. Ceu rekonstrukcijas gadjum minto aleju ieteicams saglabt. Tpat ar apgrieztos vtolus Valmieras un Vidzemes autocea mal. Interesenta ceu ainava ir Vveru kroga apkrtn. Perspektv Vidzemes osejas rekonstrukcijas gadjum vienlaicgi btu vlams izstrdt cea un apkrtnes ainavu dizaina plnu, kuru nepiecieams iestrdt pagastu vai novadu teritorijas plnojumos.

70

4.1. att. Rbutu ezera un t piekrastes ainava. Ainava pieskaitma pie vizuli interesantm. Perspektv nav liela nozme trisma attstbai, bet nozmga no ainavu daudzveidbas saglabanas viedoka.

4.2. att. Zem purva ainava pie Anuu ezera. No ainavisk viedoka tipisks zemais purvs, kuram btu vrts pievrst uzmanbu vides izgltb.

71

4.3. att. Tipisks vizuls ainavu degradcijas piemrs ir dadu krautuvju un noliktavu, tehnikas novietu un ktsmslu glabtuvju izvietoana, no autocea skatoties, atklt telp. Attl redzam kokztava iekrtota bijus lopu ferm autocea Sietiiezis Valmiera autocea mal, pa kuru prvietojas daudzi tristi.

4.4. att. Agrko publisko telpu degradcija. Attl brvdabas estrde pie Suniem ainaviski skaist viet.

72

4.5. att. Virspalu terau aizaugana ar priedm un brziem, k rezultt samazins ainavas esttisk un bioloisk daudzveidba.

4.6. att. Tipiska kultainavas degradcijas aina Gaujas nacionl parka teritorij. Vizuli pievilcgais lauku ce netlu no Csm.

73

5. Kopsavilkums
Ainavu esttisk inventarizcija pardja, ka Gaujas nacionl parka dabas aizsardzbas plns nevar nodroint ainavu daudzveidbas aizsardzbu parka teritorij, jo, izstrdjot plnu, nav pilnb pardtas galvens problmas, kas saisttas ar ainavu aizsardzbu, un iespjamie risinjumi. Nozmgks problmas ainavu daudzveidbas un vizuls vrtbas saglaban ir das: 1. Lauksaimniecb izmantojamo zemju dabiska transformcija krmjos un mea zems (4.6. att.). Sevii nevlams mintais process ir Gaujas un citu upju paliens un virspalu terass un viets, kur koki nkotn aizsegs skatu perspektvas; 2. Lauksaimniecb izmantojamo zemju apmeoana, stdot brzu un citas kultras, neemot vr ainavu dizaina principus; 3. Esoo skatu perspektvu pakpeniska samazinans; 4. Dadu raoanas bvju vai ar gatavs produkcijas krautuvju izvietoana redzambas zon gar ceiem (4.3. att.), tan skait tristu prvietoans ceiem; 5. Atseviu vienstu un publisko telpu pamestba un nesakoptba (4.4. att.); 6. Meu dizaina principu neievroana rekreantu apmekltos mea masvos. Svargks rcbas ainavu daudzveidbas un vizuls vrtbas saglaban Gaujas nacionlaj park ir das: 1. Gaujas nacionl parka dabas aizsardzbas pln nepiecieams pardt vizuli augstvrtgs ainavas un ainavas elementus, lai to var iekaut pagasta teritorijas plnojum; 2. Meklt papildus finansu ldzekus, lai sekmtu Gaujas un citu upju palieu un virspalu terau pavu apsaimniekoanu; 3. Veidot atbilstoi projekta ieteikumiem jaunas tristu takas un skatu perspektvu atvrumus; 4. Pagastu teritorijas izmantoanas un apbves noteikumos iestrdt prasbas par tehnikas novietu, ktsmslu glabtuvju un citu vizuli nepievilcgu objektu izvietoanu attiecb pret ceiem, pa kuriem prvietojas iedzvotji vai tristi; 5. Papildus drobu prasbu izvirzana augsti paceltm iecientm skatu vietm; 6. Ainavu aizsardzbas zonjumu Gaujas nacionl parka dabas aizsardzbas pln attiecint tikai uz teritorijm, kur ainavm piemt ekoloiska, vizula jeb/vai kultrvsturiska vrtba. 74

Literatra 3. Bells S., Nikodemus O. 2000. Rokasgrmata mea ainavas plnoanai un dizainam. Valsts Mea dienests, LTS International Ltd., Mcbols, Rga, 75 lpp. 4. Eberhards G., 1991. Ar Gaujas vrdu. Dabas un vstures kalendrs. Rga, 167.-168.lpp. 5. Melluma A., Leinerte M. 1992. Ainava un cilvks. Avots, Rga, 175 lpp. 6. Nikodemus O. 2001. Ainavu plnoana, apsaimniekoana un aizsardzba lauku pavaldbs. Rga, 28. lpp. 7. Nikodemus, O., Bell, S., Grne, I., Liepi, I. 2005. The Impact of economic, social and political factors on the landscape structure of the Vidzeme Uplands in Latvia. Landscape and Urban Planning. 10: 57-67 8. Ramans K., 1994. Ainavrajonana. Latvijas daba. Nr.1., Latvijas Enciklopdija, Rga. 22 24. lpp.

75