Publisk un privt partnerba k instruments valsts ekonomikas attstb

Vita Liberte
zvrinta advokte, sertificta nodoku konsultante
Mrupe, 2013.gada 28.februris Konference Iespja investcijm Latvij. Publisk un privt partnerba

Nacionlais attstbas plns 2014-2020

D.Pavuts par izaugsmi un jauno industrilo politiku

Moderna industril politika reguls valsts atbalsta instrumentu kopumu, ar kura paldzbu Latvijas ekonomika vars attstties nevis stagnatvi vai lni, bet gan sabalansti, ilgtspjgi un dinamiski.
Ldz ar to rodas jautjumi - Kdi instrumenti btu jpielieto, lai attsttu rpniecbu un infrastruktru, un vai tiem valstij ie uzdevumi jpaveic vienai paai?

NAP priorittes: tautsaimniecbas izaugsme; cilvka droumspja; izaugsmi atbalstoas teritorijas.

Viens no NAP stenoanas strakmeiem infrastruktras attstana.

PPP projektu ievieana var btiski atvieglot o uzdevumu stenoanu, noemot no valsts pleciem dau no uzdevumiem, taj pa laik attstot privt sektora darbbu

2013.gads atspriena punkts?

Ne tikai valstij, bet ar pavaldbai ir iespjas stenot PPP projektus, it pai sabiedrisko pakalpojumu jom. PPP nenozm valsts resursu bezatldzbas nodoanu privtajam sektoram, t nav privatizcija. PPP pc btbas raksturo sadarbba, kur privtais partneris uzemas btisku risku daa. Iespjas atjaunot ieskto projektu realizcija, kas finanu krzes un citu iemeslu d tika apturta.

MK un LR pavaldbu vienoans par PPP saistbm ilgtermi (2013)

Mainti pastvoie PPP lgumu slganas ierobeojumi

Latvijas un SVF vienoans par PPP darbbas prtraukanu (2009)

Pareizj PPP situcija valst

Spk ir 60 PPP lgumi Galvenokrt publiskais iepirkums un koncesija Kopj vrtba- LVL 39 milj.

PPP projektu piemri: a)sabiedriskais transports b)siltumapgdes, atkritumu apsaimniekoana c)izgltbas iestu izbve, apsaimniekoana

Pareizj PPP situcija valst II

Finanu un ekonomisko aprinu sagatavoanas lmumi

Galvens problmas
1. Politisks gribas trkums valsts un pavaldbu lmen:
a) Valsts taupbas paskumi krzes ietekm b) Publiskie iepirkumi transporta pakalpojumu sfr k galvenais instruments c) Nav lielu PPP projektu, kas piesaista privtos uzmjus

2. Nepietiekama kompetence atbildgajai institcijai (Vitronic Baltica lieta):

a) Kdaini lguma formuljumi un nosacjumi b) Kdas risku noteikan c) Kdains ekonomisko ieguvumu izvrtjums

3. Vienotas valsts investciju plnoanas trkums:

a) PPP nav sasaistts ar NAP

4. Vji attstta sadarbba starp pavaldbm kopju projektu plnoan un stenoan 5. Vji attstta privto un publisko partneru sadarbba:
a) Nepietiekama informtba par PPP stenoanas iespjam, ieguvumiem b) Kompromisu atraana problmsitucijs c) Privto uzmumu peas sabalansana ar socili atbildgu rcbu

6. Likuma smagnjums:
a) Likuma prasbas privtajam partnerim izstrdt prlieku saretus ekonomiskos aprinus jau pa skotnj procesa stadij

Problmu sekas
Jau obrd neveikto darbu deficts prsniedz 4,5 miljardus latu. Aprini liecina, ka braukanas laika pieauguma d vien autovadtji katru gadu zaud 144 miljonus latu. Latvijas valsts cei valdes prieksdtjs Ivars Pe: Ja finansjuma problmas netiks atrisintas, agri vai vlu kds no valsts ceiem bs jsldz. Esoo situciju var nosaukt par kritisku, jo pdjos 15-20 gados nav veikti btiski ieguldjumi ceu uzturan, tas nozm, ka odien autoceu infrastruktras pilngai sakrtoanai jiztr milzgi ldzeki. emot vr Latvija ekonomisko situciju un ievrojamo ieguldjumu apjomu, tikai ar valsts budeta ldzekiem NAP 2014-2020 noteiktos infrastruktras attstbas mrus bs neiespjami sasniegt. Ir ticis plnots uzskt dus PPP projektus autoceu jom: Autocea A7 posms ekavas apvedce, Autoce E67/A4 Rgas apvedce, Autoce E77/A2 posms Rgas apvedce-Snte. o projektu apturanas rezultt obrd sabiedrbas zaudjumi prsniedz 100 miljonus latu

Risinjumi
1. Valsts un pavaldbu iniciatva PPP k labk mehnisma pozicionana Latvijai nepiecieamo lielo infrastruktras projektu stenoan. 2. Valsts ldzeku ierobeota pieeja k pamatojums PPP piemroanai. 3. Politiska izirans par sektoriem, kuri primri attstmi ar PPP. 4. Liela infrastruktras pilotprojekta (piemram, maksas autooseja Rga-Maskava) k pozitva piemra stenoanas nepiecieamba PPP turpmkai attstbai. 5. Starptautisku ekspertu piesaiste PPP pilotprojekta, un citu projektu stenoan. 6. PPP atbildgo institciju un privto uzmju izgltoana par PPP, tdjdi sekmjot privt un publisk partnera cieku sadarbbu un risku sadali. 7. Normatv reguljuma uzlaboana:
1. PPP projekta saskaoanas, ekonomisko aprinu sagatavoanas un apstiprinanas krtbas diferencana, atviegloana. 2. Publisko iepirkumu likuma un PPP likum iekauto procesu (iepirkuma procedras un koncesijas pieiranas procedras) noteikana vien likum.

PPP sadarbbas piemrs

Groupe immobilier ovation koncertzle
Sektors: Socil infrastruktra Pasttjs: Kvebekas kultras ministrija Vieta: Monrela Kopjs izmaksas: 259. milj. dolri Privt partnera paums: 100% Termi: 29,2 gadu koncesijas lgums Finanu struktra: privt partnera prvaldana ilgtermi

Koncertzle Rg?

PPP sadarbbas piemrs

Pravieniskes cietuma bvniecba Lietuv
Sektors: Sabiedrbas droba Pasttjs: Lietuvas Cietumu departaments Vieta: Pravieniskes Kopjs izmaksas: 5 M eiro Termi: 25 gadi Lguma struktra: Projekt, bv, finans, prvaldi (DBFO) Projekta stadija: Gatavoans iepirkuma procedrai

Moderns cietums Latvij?

PPP sadarbbas piemrs

Va terapijas centrs Vcij
Sektors: Veselbas aprpe Pasttjs: lsvigasHolteinas zemes administrcija (Uniklinik SchleswigHolstein) Vieta: le Kopjs izmaksas: 250 M eiro Termi: 25 gadi Lguma struktra: Projekt, bv, finans, prvaldi (DBFO) Projekta stadija: Bvniecba pabeigta

Moderna slimnca Latvij?

PPP sadarbbas piemrs

Lauku ceu bvniecba Vcij

Sektors: transporta bvniecba Pasttjs: Kreis Lippes pavaldba Vieta: Kreis Lippe Kopjs izmaksas: 22 M eiro Termi: 25 gadi Lguma struktra: Projekt, bv, finans, prvaldi (DBFO) Projekta stadija: Bvniecba pabeigta

Kvalitatvi un droi cei Latvij?

VARUL pieredze
Vidzemes jaunatnes futbola centra Staicele futbola mcbu un treniu centra bvniecba VARUL izstrdja finanu ekonomisko pamatojumu, uz kuras pamata sniegtas konsultcijas privtajam partnerim saistb ar iespjamo institucionls publisks un privts partnerbas projekta stenoanu. Mcbu un treniu centrs veiksmgu uzbvts un obrd jau tiek ekspluatts. PPP projektu izvrtanas metodikas izstrde FM Metodikas sagatavoana par Centrls finanu un lgumu aentras funkciju nodroinanas jautjumiem PPP projektu izvrtan atbilstoi normatvajiem aktiem un prieklikumu izstrde. Uz metodikas pamata izstrdti Ministru kabineta noteikumi. AS Swedbank Atzinuma sagatavoana par apvienoto ekavas pagasta, Mrupes pagasta, Tukuma pilstas un Ogres pilstas etru pirmsskolas izgltbas iestu projektanu, bvniecbu un apsaimniekoanu.Projekts ir samis bankas finansjumu, obrd jau ir uzceltas 2 pirmsskolas iestdes. Dienas Bizness PPP rokasgrmatas izstrde VARUL pamatojoties uz ES normatvajiem aktiem un rekomendjoajiem dokumentiem, Publisks un privts partnerbas likumu, rvalstu un Latvijas pieredzi, izstrdja publisks un privts partnerbas rokasgrmatu, kur apskatta PPP btba, modei, priekrocbas, trkumi un cita btiska informcija par PPP.

Vita Liberte
ZAB VARUL partnere Zvrinta advokte Sertificta nodoku konsultante
Alberta iela 1-2, Rga Tel: (+371) 6722 2237 E-pasts: vita.liberte@varul.com https://www.varul.com