Latvijas Universitte Pedagoijas, Psiholoijas un Mkslas fakultte

Metodiskais materils Kulturoloijas mcbu metodik

Angu valodas un kulturoloijas skolotjs 4.kurss Aijas Liva Virziena vadtjai, lektorei Austrai Avotiai

Vrtjums:

Rga 2012

Saturs
1. 2. 3. Klase, temats un mris ..................................................................................................... 3 Vecumposma specifika ....................................................................................................... 4 Tmas konspekts ................................................................................................................ 5 Mksla k kultras izpausmes ldzeklis ................................................................................. 5 Mkslas izpausmes formas ..................................................................................................... 5 Mksla dads forms ........................................................................................................... 6 Vizul mksla ................................................................................................................... 6 Mzika .............................................................................................................................. 11 Literatra .......................................................................................................................... 12 Tetris ............................................................................................................................... 12 Kino .................................................................................................................................. 13 Tehnoloijas ......................................................................................................................... 14 Mediji ................................................................................................................................... 14 4. 5. Tmas sadaljums pa stundm .......................................................................................... 16 Tmas izklsts vienai mcbu stundai .............................................................................. 16 Mzika .............................................................................................................................. 16 Literatra .......................................................................................................................... 17 Tetris ............................................................................................................................... 18 Kino .................................................................................................................................. 18 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. Satura atlases kritriji ....................................................................................................... 19 Mcbu principu izvle ..................................................................................................... 19 Mcbu metou izvle un pamatojums ............................................................................. 21 Mcbu ldzeku un uzskates ldzeku izvle un pamatojums........................................... 22 Mcbu organizcijas formu izvle stund .................................................................... 23 Mcbu vrtanas kritriji ............................................................................................ 23 Prognozjamais rezultts ............................................................................................... 25 Mcbu satura apguves un stundas struktras vienotba................................................ 26 Izmantot literatra ........................................................................................................ 29 Pielikums ....................................................................................................................... 30

1. Klase, temats un mris

Mana izvlt tma kulturoloijas mcbu metodik metodiskajam materilam ir Mkslas, zintne, moderns tehnoloijas: mksla k kultras izpausme un izteiksmes ldzeklis, mkslas dads formas glezniecba, arhitektra, tetris, mzika, literatra. Stili un mkslas virzieni k kultras un laikmeta liecba. Zintnes un tehnikas sasniegumi k kultras izpausmes formas. Mediji un moderns tehnoloijas k kultras izpausmes metodes. Tma ir piemrota vienpadsmitajai vidusskolas klasei. T sev ietver gan pagtnes mantojumu, gan msdienu kultru gan nkotnes vzijas. Mcbu tmas mris ir: Pilnveidot zinanas par mkslas dadm formm un sasaitt ts ar tehnoloiju attstbu un ietekmi. Uzdevumi: 1. Prasts defint, kas ir mkslas darbs un mct noteikt mkslas darba anru, stilu un virzienu . 2. Noskaidrot, kdas mkslas formas pastv, iegt jaunas zinanas par tm papildint jau esos. 3. Papildint zinanas un veidot priekstatus par tehnoloijas attstbu un ietekmi uz mkslas formm.

2. Vecumposma specifika
Vienpadsmitaj klas skolni ir vecum no sepadsmit ldz septipadsmit gadiem, tpc atsaucoties uz UNICEF iedaljumu ieskaitmi grup Vlais pusaudu vecums . aj vecuma posm, pusaudi jau ir paguvui fiziski attstties, tomr is process nav beidzies, tpc tas ir ar jem vr stundu sagatavoan. Piemram, ievadot stundu par kino attstbu un esambu msdiens, ar filmu fragmentu paldzbu nevajadztu izvlties tdus fragmentus no filmm, kas var radt neprliecintbas sajtu par savu ermeni un t attstbu. Savu vienaudu viedoklis aj vecuma grup joprojm ir svargs, tau sk nostiprinties skolnu viedoklis un identitte, tpc vienaudu darbbas un viedoki vairs neieem svargko lomu. Diskusija par tehnoloijm msdiens un pirmskumos, paldz nostiprint un veidot savu viedokli. Ar diskusijas paldzbu tiek veidoti argumenti, kas paldz nostiprint skolna viedokli. aj vecuma posm meitenes ir lielk riska grup nek zni, jo meitenm biek nek zniem var rasties depresijas, anas traucjumi, ievrojamas raizes par rjo izskatu, ko veicina mediju un sabiedrbas uzskati par skaistumu. Runjot par kino attstbu, var tikt mintas slavenas aktrises. Piemram Merlina Monro, kas vl joprojm tiek uzskatta par sievibas simbolu. Tomr skolotajam jbt uzmangam, lai neradtu vl lielkus kompleksus k meitenm, t zniem. Runjot par medijiem, skolotajam jbt uzmangam, minot piemrus. Piemram, k mediji ietekm sabiedrbas priekstatus par to, kas ir skaists, un kas n. aj vecuma posm skolni sk domt par savu nkotni un karjeru. To iespjams sasaistt ar stundu tematiku. Piemram, runjot par tehnoloijm, k ts noder dads profesijs. Veicint skolnus domt, kura no tehnoloijm bs visvairk nepiecieama viu nkotnes profesijm, un kas mainsies tehnoloijs, kds bs to progress, ldz vii uzsks darbu kd no vlamajm nkotnes profesijm.

3. Tmas konspekts
Mksla k kultras izpausmes ldzeklis
Kas ir mkslas darbs? Kulturoloij par mkslas darbu tiek uzskatts viss, kas izraisa esttiskus vai tiskus prdzvojums, bet biei vien sabiedrb par mkslas darbu tiek uzskatts vizuls mkslas darbi ( gleznas, skulptras).

Mkslas izpausmes formas

Mkslas darbs biei vien tiek saukts par artefaktu. Artefakti, jeb mkslas darbi ir iedalti sekojos forms: vizul forma, audil forma, verbl forma, kintisk forma, sinttisk forma. Vizul forma ir viss, ko ms uztveram caur attlojumu. Ts var bt gleznas, skulptras, grafiti gleznojumi, arhitektra, tekstils, keramika, dizains ( piemram okoldes tfeltes iepakojuma dizains) . Audil forma sev ietver visu, kas saistts ar dzirdi, kas sev ietver skau eit t ir mzika (opera, populr mzika). Verbl form mkslas darbs tiek veidots no vrdiem, tie ir literli darbi, k piemram dzeja, proza, eseja, novele, kriminlromns. Kintisk izteiksm par mkslas darbu jeb artefaktu tiek uzskatts tas, kas saistts ar kustbu, ttad deja, kustbu tetris. Sinttisk forma ietver sev vairkus mkslas izteiksmes veidus, k piemram kino, tetri un datorvides mkslu. Viss mintajs mkslas/artefaktu forms ir svargi tdi jdzieni k anrs, stils un virziens. Mkslas anrs ir noteikta mkslas darba forma, kura ir izveidojusies vsturiski. K piemrus var mint: tetr - tradija, mzik dziesma, glezn ainava ir mkslas anrs. Skaidrtes Cielavas Visprg mkslas vstur anrs ir vsturiska kategorija, kas radies, mkslai attstoties, un joprojm veidojas arvien jauns varicijs, vieniem anriem atmirstot, bet citiem rodoties no jauna. Mkslas virziens ir mkslinieku ideju un pamienu kopums, kas raksturgs vairkiem mksliniekiem, kd konkrt laika posm. Piemram baroks vai impresionisms. Savukrt mkslas stils ir konkrtas izteiksmes tradcijas, k autori izpau virzienam raksturgs idejas.

Mksla dads forms

Vizul mksla Glezniecba - mkslas darbs tiek radts uz plaknes ar krsm (akvareu, eas, guaas u.c.), izmantojot lnijas, attlojot gaismnas. Glezniecba tlotjas mkslas veids, kas ar krsm, lnijm, gaismnm uz plaknes audekla, koka kartona, sienas apmetuma rada mkslas tlus. Pc otrs defincijas rodas jautjums, kas ir tlotjmksla. D.Blmas: Mazs mkslas vstures terminu vrdnc t tiek definta k mkslas veids, kas stenbu atspoguo vizulos tlos. Vizul mksla, t pat k viss msu pasaul, ir mainjusies no ts pirmskumiem, un sabiedrbas attieksme ir t, kas ir ietekmjusi s prmaias. Seno laiku sabiedrb, vizul mksla kalpoja svtvietu un reliijas vajadzbm. T atrads tempos, kapens un valdnieku pils, kur t kalpoja k rituli priekmeti. Parasti vizuls mkslas darbos tika attloti Dievi un valdnieki. Mkslinieki aj laik tika uzskatti par amatniekiem un to pienkums bija kalpot dieviajam nevis izteikt savas domas. Mksliniekiem bija jievro stingri noteikumi, jeb kanoni mkslas darba radan. Jo, k jau iepriek tika mints, tie bija daa no svtiem rituliem. Par cik mkslinieki neizteica savas domas, bet sekoja noteiktiem kanoniem, lielk daa mkslinieku vrdu nav saglabjuies ldz msdienm. Ar viduslaiku Eirop mkslinieki tika uzskatti par amatniekiem jo vizul mksla tika radta sakrlos jeb svtos nolkos. Tau pirmais pagrieziena punkts notika Renesanses laik, kad turg sabiedrbas daa vljs rott savas dzves vietas ar vizuls mkslas darbiem. Ldz ar to, tie ska veidot kolekcijas. Ttad laicg mksla ska pastvt blakus sakrlajai. Renesanses beigs rads tradcija publiski izstdt darbus, un pirmo reizi tas notika Francijas Akadmijas Luvras Pils lielaj zl. Astopadsmitaj, devipadsmitaj gadsimt Eirop norisinjs vairkas revolcijas un daudzi senie monarhi tika gzti. No revolucionru puses, tika pieemti lmumi, ka mkslas darbi jnodod publiskai apskatei. T ar izveidojs mkslas muzeji. Pirmais mkslas muzejs tika dibints 1793. Gad, Francijas karau pil, Luvr. Tam sekoja ar citi muzeji Anglij Britu muzejs, Spnij Prado muzejs. Publiskojot darbus mainjs ar cilvku attieksme, skattji lielku uzmanbu ska pievrst mkslinieka domai. Vizul mksla tpat k citas artefaktu formas ir iedalta virzienos. Pirmais no virzieniem ir Antk mksla, kas sev ietver grieu un romieu mkslu. Eiropas mksla ir veidojusies no Grieu un Romieu tradcijm un joprojm balsts uz tm. Grieu augstkais uzdevums bija: garg un fizisk, formas un satura, dvseles un ermea harmonija. Grieu mkslas nozmgkie mantojumi ir skulptru veidoanas tradcijas 6

un grieu ordenis. Grieu tlniecba tiek iedalta trs posmos: arhaiskais posms, klasiskais periods un helnisma periods. Arhaiskais posms norisinjs 7.-6.gs. p.m... Darints figras bija aplkojamas tikai no priekpuses. T pat k seno iptieu darbi, tiek uzskatts ka m figrm iedvesmas avots bijis no sens iptes. Tika veidotas koi krsotas skulptras. Kurosos stvoas vrieu kailfigras un koras - stvoas sievietes, rbtas vieglos trpos.s skulptras bija domtas tempiem. Klasiskais periods bija no 5.-4.gs. p.m.., aj laik izveidojs grieu skaistuma idels, kas tika attlots skulptrs simetriska seja, taisns deguns, augsta piere, platas acis, muskuains augums. Attlotajiem cilvkiem bija miergs skatiens, jo griei uzskatja, ka mkslai nav jsatrauc. Pdjais grieu mkslas attstbas posms bija helnisma periods no 4.-3.gs. p.m.. Tam raksturgas ir emocijas un asi izteiktas jtas tika attlotas cas ainas un spes. aj posm grieu kultra izplatjs ar citur pasaul, jo izveidojs Maedonijas Aleksandra imprija. kas, griei veidoja no mliem vai akmens blokiem. Akmens blokos svargas bija kolonnas, kas noturja jumtu un frzes, jeb jumta malas. Jumta balstus sauca par orderiem. Sekojoi Grieu arhitektr izveidojs trs orderu veidi (celtu konstrukciju principi): doriskais, joniskais un korintiskais. Dorisk ordera kolonnas bija resnas, smagnjas ar vienkru kapiteli; izplattas Dienviditlij, Siclij Balknu pussal. Jonisk ordera kolonnas bija slaidkas un vieglkas ar greznku kapiteli, izplattas Mazzij jonieu tempos un Egejas jras sals. Vlk, klasisk laikmeta, 5.gs. beigs p.m.., pardjs treais kolonnu veids korintiskais orderis. Tam bija grezns kapitels ar saretu augu dekoru. (attlus skatt 1. Pielikum). Ievrojami grieu mkslinieki: Feidijs (480.- 430.gs.p.m..) milzu skulptru jeb kolosu autors, Prksitels (4.gs.p.m..) - sievieu figru meistars, Mrons( 480.-440.gs.p.m..) pirmais tlnieks kam izdevs atainot kustbu, Antiohijas Aleksandrs (2.gs.p.m.) slavenks grieu skulptras Mlas Afrodtes autors. ( attlus skatt 2. Pielikum) Romieu tlnieki ietekmjs: no etruskiem ska atliet miruo radinieku maskas un izmantoja ts senu pielgan; no grieiem atveidojot skaistus cilvku augumus. Romiei veidoja reljefus, kuri attlo spraigas kaujas ainas. K ar tika kopti pazstamu grieu tlnieku darbi, un ar tiem tika rottas mjas. Valdnieki un izcili karavadoi tika attloti, kda dieva tl. Tas veidojs no t, ka romieiem bija pieemts pielgt to imperatorus. Mjas tika rottas ar kos krss, krsotm freskm un mozakm, kurs bija ievroti perspektvas likumi. Romiei izmantoja visus grieu orderu veidus: pirm celtnes stv - dorieu, otr- jonieu, treaj - korintieu. Sakar ar to, ka romiei vieni no pirmajiem ska izmantot kaa javu mran, tad kolonas viiem kuva tikai k dekoratvs elements, jo ts vairs nebalstja jumtu. Romieu mksla mainjs imprijas pastvanas beigu posm. Imperatoru vlmes d sacensties ar Austrumu valdniekiem, celtu sienas tika rottas ar zelta mozakm un 7

daudzkrsainu marmoru. Kristgs ticbas ietekm cilvku augumi skulptrs bija jpiesedz d t ka miesa tika pasludinta par grcgu. Viduslaiku skum Eirop izveidojs jauns mkslas virziens, kuru 19.gs mkslas vsturnieki nosauca par Romniku. is virziens pastvja no 10. 12.gs. un pc ptnieku domm nomainja antko arhitektru. No visiem mkslas veidiem pirmaj viet izvirzjs arhitektra. Cla bazncas un klosteru ansambus, cla feodu pilis. Romnikas celtnes konstrukciju veido apaas arkas, nias un velves. Celtnm raksturgas biezas sienas un mazi logi. Ts rot maz skulptru. Cilvki un dzvnieki attloti ar lielm galvm un maziem ermeiem. Bazncu kas, klosteru kompleksi, ar laicgo un gargo feodu pilis bija galvens celtnes vis romnikas laika Rietumeiropas pilsts. Bazncu iektelpas rotja freskas, kas veidotas pc bizantieu ikonu tradcijm (attls tajs ir plakans, bez perspektvas), attlotie cilvki bez emocijm. Latvij pc Romnikas tradcijm celtas pirms mra pilis Ikil, Salaspil un Rg (no Rgas saglabjusies Jura baznca). Ievrojamkais Romnikas prstvis bija zeltkalis Nikolajs no Verdenas (1130-1205). Via slavenkais darbs ir apzeltts relikviju irsts, kur atrodas Triju niu mirstgs atliekas, is darbs atrodas elnes katedrl. Gotika ir stils tlotjmksl un arhitektr, kas aizsks aptuveni 12.gs. vid Francij, nomainot ldz im dominjoo romnikas stilu, un valdja Eirop ldz pat 15.gs., kad par noteicoo kuva renesanses stils. Jdziens "gotika" izveidojs renesanses laikmet k nievjos apzmjums iepriekj laikmeta mkslai, kas tika uzskatta par barbarisku un rupju, tau vlk jdziens o nozmi zaudja. Gotiku tradicionli iedala trs posmos - agraj, digotik un liesmojoaj gotik. Gotisk arhitektra pai spilgti izpauds katedru un citu bazncu celtniecb. Par izejmaterilu tika lietots akmens. Gotikas raksturgks iezmes ir karkasa celtniecba un celtniecba k zintne. Raksturgie elementi: smailloka arka, velvju galerijas, augsti, rozetveida logi, kras vitras, masvi tori, atdaltais kontrforss, detalizts fasdes dekorjums, asktisms. Raksturga ar perspektva, skattjam jmekl no kura punkta skatoties attls ir telpisks. Gotikas laika mkslinieki attloja ar ikdienas ainas un dabas skatus. Viens no slavenkajiem gotikas darbiem ir Parzes Dievmtes katedrle. Ar Latvij ir satopamas daas kas, kas veidotas pc gotikas tradcijm, piemram, Jkaba baznca un Doma baznca. Renesanse no 13. ldz 16.gs.. Vrds renesanse nozm atdzimanu, to 1550. gad ska lietot itu mkslas ptnieks Dordio Vazari. Renesanses posm sabiedrbai atdzima interese par seno romieu un grieu sasniegumiem, k ar mainjs attieksme pret cilvka lomu sabiedrb. Vizulaj mksl tas nozm, ka mkslinieki ptja dabu, lai viu mkslas darbi izskatos pc iespjas ticamki. Renesanse sks bagtkajs Itlijas pilsts: Florenc, Vencij, Miln un Rom. is jaunais virziens Itlij radja divas tendences: Pirmkrt 8

bagtie ska kolekciont seno romieu un grieu mkslas darbus un ska pieprast lai mkslinieki darbos attlo seno grieu un romieu mtu varous; otrkrt gleznojot pc bazncas pastjuma mkslinieki sasaistja Bbeles ainas ar ikdienas dzvi. Eiropas Ziemeu valsts jaun virziena ietekm mkslinieki savus darbus nesasaistja ar Bbeli, bet gleznoja tikai ikdienas ainas. Renesans, t pat k antkaj period, nebaidjs atainot kailus cilvkus. aj laika posm bija spos zintnes, mkslas un literatras uzplaukums. Ievrojamkie renesanses prstvji ir: Leonardo da Vini, Mikelandelo Buonarotu, Rafals Santi, Ticins, Jans nav Eiks, Pters Breigels Veckais, HieronmsBoshs, Alberts Drers. Baroks no 17. ldz 18. gadsimtam. 16.gs. pirmaj pus notika c pret Romas bazncas reformciju, k rezultt katou baznca lma, ka bazncs vajadztu ievietot vairk atmi paliekous darbus, ldz ar to rads baroks. im mkslas virzienam raksturgas liektas lnijas un formas, kras krsas, dadi gaismas efekti, dramatiskums, gleznainums un spcgs spoas gaismas un nas kontrasts. Sakar ar to ka Baroka laik veidojs absoltisms (neierobeota valdnieku vara), tad valdnieki ar celtu paldzbu vljs izrdt savu varenbu. Tpc Baroka arhitektra izcls ar pau celtu greznbu. Visi telpu apjomi bija prpildti ar dekoru, griezumiem, marmoru, nebeidzamm spoguu rindm, gobelniem un dekoratvi alegoriskm ainm fresks un griestu gleznojumos. Baroka laika pilis veidoja no vairkiem sprniem. Baroka bazncas veidoja no cilindriskiem jomiem, bet to altrus ievietoja portlos, lai radtu iespaidu, ka ir attloti vrti uz citu pasauli. Pazstamkie baroka mkslinieki ir Karavado, Velaskess, Surbarans, Anibale Karai, ors de Latrs, Nikol Pusns, Rembrants, Risdls, Pters Pauls Rubenss u.c.; skulptori - Dovanni Lorenco Bernni, Franesko Boromini, Klods Pero. Rokoko ir 18. gadsimta mkslas virziens. T nosaukums rads 19. gadsimt no franu vrda, kas apzm gliemencas formu. tas izpauas gan interjera dekorcijs, gan ornamentos, tau tas var tikt novrots ar skulptrs, glezns un arhitektras detas. Pils, kur valdnieki uzma savus viesu valdnieki vljs pardt varenbu, tau celtns kurs vii pavadja savu ikdienu tie vljs redzt, kaut ko smalkku un nomierinoku. T no baroka izveidojs rokoko. T pirmskumi rads Francijas galm, tau vlk tas ar izplatjs prj Eirop. Rokoko raksturo smalkums un vieglums. Priekmeti ir asimetriski. Rokoko arhitekti bvja mazkas kas, to fasdes rotja augu vijumi, iektelpas vijgos rmjos ievietoti griestu gleznojumi un spogui. Rokoko gleznm raksturgs: smalkums, gaias un maigas krsas, rpgi izstrdtas detaas, viegla un rotaga kustba. Ievrojamkie rokoko prstvji: ans Antuns Vato un Etjns Moriss Falkon. Klasicisms rads 18.gs. otraj pus, d atkrtotas mkslinieku un arhitektu intereses par seno grieu un romieu tradcijm. Nozmi zaudja absoltisma idejas , kuru simboli bija 9

baroks un rokoko. Klasicisma celtnes bija apaas vai taisnstrveida, rottas ar grieu orderu detam. Ts papildinja romieu stil veidotas skulptras ar seno mtu varoiem. Viens no klasicisma paveidiem bija amprs, kur izveidojs Napoleona valdanas laik. Ampra celtnes bija greznas, masvas un ar zeltjumiem. Iektelpas rotja krsains marmors un zelts, augu ornamentu gleznojumi, varas simboli, k ar ainas no seno romieu un grieu dzves. Gleznotji bija ieinteresti romieu un grieu mtos, tie reti attloja dabu, biek darbba risins uz grieu vai romieu celtu fona. Glezns cilvku atgdina, antks skulptras. Gleznu priekpln parasti ir lielas cilvku figras ar nosvrtm sejm un skaidriem estiem. Ievrojamkie prstvji: aks Lu Davids, ans Ogists Dominiks Engrs un Krlis Hns. Romantisms rads k pretstats klasicismam 18.gs beigs un 19.gs skum . Romantii pievrss jtm, neizzinmajam un mistiskajam. Historisma virziens rads pateicoties romantismam, jo romantisms arhitektr mudinja atgriezties pie celtnm, kurs izmantoti agrko virzienu elementi, k piemram, gotikas vai romnikas. Romantisma glezns ir vrojama trauksme un noslpumainba, ts var saskatt gan dabas ains, gan barbaru tautas pagtnes un seno mtu attlojumos. Romantii bija ieinteresti sava laika revolucionrajs cs. Ievrojamkie prstvji bija Eiens Delakru un Jlijs Feders. No latvieu prstvjiem ievrojams bija tautisk romantisma prstvis Arturs Baumanis. Relisms ir viens no populrkajiem mkslas virzieniem 19.gadsimta Eirop. Relisma tradcijas rads jau renesanses laik, kad mkslinieki attloja vienkro cilvku dzvi. Tau pai tas uzplauka 19.gs vid, kad rads kustbas, kas prasja lielku socilo taisngumu sabiedrb. Darbi tika veidoti vienkri un bez simboliem, lai tos sptu saprast jebkura sabiedrbas daa. Biei mkslinieki nca no vienkro cilvku aprindm. Mcbu grmata Jauno laiku kultras vsture vidusskolm atgalvo, ka Relisti nemeklja idelo skaistumu, jo skaisto saskatja visur, izemot brutlaj un varmcgaj. Viens no ievrojamkie prstvjiem relism ir ans Fransu Mil. Modernisms pastavja no 19. ldz 20. gadsimtam. Mksliniekiem aj posm bija lielka interese par mkslas darba formu un izteiksmes pamieniem nevis saturu. aj laik neprtraukti rads, kds jauns mkslas virziens. Mkslas modernisma virzieni: Impresionisms, postimpresionisms, simbolisms, jgendstils, ekspresionisms, kubisms, dadaisms, futrisms, abstrakcionisms, sirrelisms. Moderno mkslas virzienu ievrojamkie prstvji: Pablo Pikaso, Salvadors Dali un no latvieiem Jnis Rozentls un Vilhelms Purvtis. Postmodernisms ska pastvt 20.gadsimt un pastv vl aizvien. aj laika posm par mkslas darbu neuzskata pau darbu, bet gan ceu jeb procesu, k pie t nonk. Postmodernismu var iedalt divos virzienos: pastvgajos kas sev ietver abstrakto ekspresionismu, minimlismu, oprtu, poprtu, fotorelismu un situatvajos virzienos k 10

instalcijas, performances un konceptul mksla. aj laik notika prmaias arhitektr, izveidojs divi jauni virzieni: funkcionlims, ko vlk aizstja otrais no virzieniem internacionlisms. Pazstamkie postmodernisma prstvji: Viktors Vazarelli, Endijs Vorhols un Marks Rotko. Mzika Pirmie ieraksti un pierdjumi par mzikas pastvani ir zmjumu uz alu un kapeu sienm, kuras redzami dejojoi cilvki un mzikas instrumenti. Pai mzikas pirmskumi, tpat k glezniecb un arhitektr ir saistti ar sakrlo pasauli, jo zmjumos uz alu un kapeu sienm dejotji ir atainoti, k ritula sastvdaa. Pirmie mzikas ieraksti pardjs tad, kad cilvki ska gatavot stgu inst rumentus, ar to paldzbu var noteikt skaas augstumu noteikta garuma stgai. ie mzikas pieraksti tika veikti uz mla plksnm. Senaj pasaul rads mums zinms mzikas instrumentu grupas, tdas k: sitamie instrumenti, stgu instrumenti un pamie instrumenti. Mzika tika izmantota izklaidei, dievu pielganai ritulos, k ar citos uzdevumos. Viduslaikos attstjs garg mzika, populri kuva Gregora dziedjumi. 14. Gadsimt tika sktas bvtas reles. Renesanses laikmet mzika kuva daudzbalsga un kr. Tika izveidotas vairkas komponistu skolas ar mri radt mziku gan valdnieku pilm, gan bazncm. aj laik rads ar tds muzikls prieknesums, k opera. Pirmais operas darbs - Jakopo Peri(1561-1633) Dafne. Baroka un rokoko laikmet sakar ar reu attstbu rads ar krki skadarbi fgas. Johans Sebastians Bahs bija anra meistars. Populra aj laika bija ar dzejas mzika: menueti, sarabandas, gavotes. Valdnieki savs krajs pils veidoja orestrus, kuriem komponisti rakstja skadarbus. Romantisma laikmet mzik rads jaunas vsmas, k izklaides mzika populri kuva vali un polkas ( Johans trauss 1825-1899). Himnas cilvka dienumam sacerja Ludvigs van Bthovens, Francis berts apcerja cilvka jtas. Modernisma un postmodernisma mziku ietekmja tehnoloijas un zintnes attstba. Piemram, radio raans, kad mzika kuva par ikdienas dzves sastvdau un bija pieejama visiem. Skau ierakstu un tpat radio izgudroana, radja lielu sabiedrbas pieprasjumu pc izklaidjoas mzikas. Elektronisk mzika ar datora paldzbu ska radt tdas skaas, kas nav pieejamas akustiskajiem instrumentiem. Ldz ar to par mzii varja kt katrs, kam bija izpratne par datora programmas lietoanu. 1913. gad Luidi Ruslo izgatavoja kastes ar 11

ruporiem, ar iem instrumentiem tika sniegti ar vairki koncerti. 21. gadsimt atdzima interese par dabisko mziku. Literatra Senajos laikos ststus, dzejas un prozas darbus cilvki neiesja grmats, jo vl nebija attsttas tdas tehnoloijas, k grmatu iesieana. Literatra bija k prieknesums. Visus darbus cilvki glabja savs atmis un noteiktos bros ar tiem iepazstinja savus klaustjus. Dzeja tika runta mzikas pavadjum, kas visbiek norisinjs dievu pielganas ritulos. Prozas prieknesumi piesaistja daudz skattju, ldz ar to rads klejojoie autori. Lielka daa seno laiku literatras sacerjumi ir himnas, kas radtas dieviem un eposi, kas radti valdniekiem. Grieij tds eposs k Odiseja, n Rmjana, Mahbhrata. Viduslaiku literatr eposu krjumus papildinja tdas skandinvu sgas, k Beovulfs msdiens ir uzemta multicipljo filma balstta uz o eposu. Tristans un Izolde ir uzemtas daudz filmas balsttas uz o eposu. Liela loma viduslaikos bija bruinieku kultrai klejojoiem mlas dzejniekiem , no kuru senajiem ststiem veidojs bruinieku romns. Renesanses laik tika izgudrota grmatas iespieana. D jaunieveduma literatra zaudja savu prieknesuma raksturu, ts lasan varja piedalties tikai viens lastjs, ldz ar to darbos tika pausts aizliegtais un darbi kuva daudz intmki. Romantisma laikmets literatra ievie gan clus varous Johana Volfganga Gtes Lauptaji, gan mistiku- gotiskie romni Mrija ellija Frankenteins. Modernisma laikmet, literatr sks jaunas izteiksmes mekljumi. Uzplaukst ar relisms. Aizskas zintnisks fantastikas anrs 1863. gad izdotais ila Verna darbs Piecas neds gaisa balon. Sks jauni formas mekljumi Volta Vitmena dzejas krjums Zu stiebri aizska brvs formas dzeju, kur nebija ne atskau, ne ritma. Literatru ar ietekmja zemapzias atklana psiholoij. Par postmodernisma simboliem kuva: absurda tetris, kur cents atklt moderna cilvka absurdu, fantzijas anrs, kur savijs seno mtu un msdienu motvi Tolkna Dona Ronalda Rela Gredzenu pavlnieks, maiskais relisms, kur varoi parasti bija burvji, kas no rels pasaules brvi prcls mistiskaj. Tetris Par tetra izrdm senajos laikos, mums zias ir no iptes, kur 2000.g. p.m.. priesteri rkoja uzvedumus, lai atainotu dieva Ozrisa likteni. Savukrt n galvenais tetra veids bija nu tetris uz tums izgaismota fona aktieri kustinja no das izgrieztas lelles. 12

Eiropas tetra pirmskumi ir saistti ar Grieiju, kur tetris rads vnkopbas dieva Dionsa svtkos, kur tika dziedtas himnas. Viduslaikos tetra izrdes izmantoja kristg baznca, ko sauca par mistrijm. To mris bija tautu iepazstintu ar Bbeles ststiem. Skatuves parasti tika ierkotas tirgus laukumos. 1210. gad gardzniekiem aizliedza piedalties tetra izrds un vius aizstja klejojos aktieru trupas. Renesanses laik iecientas kuva morles lugas, ko pai piekopa Itlij izveidojus commedia delarte, jeb aktieru komdijas trupas. Anglij tetris attstjs savdk, Londonas pilstas nomals ska bvt tetru celtnes. Pirmais, 1567. Gad, tika uzcelts Sarkans lauvas tetris . Londonas tetri izrdja darbus, kas bija iepriek uzrakstti, ajos tetros savus darbus izrdja ar Viljams eksprs. Klasicisma un romantisma laikmet turpinjs renesanses tetra tradcijas, tau tetri uzvedumi nereti vien ldzinjs rituliem. Lugas teksts parasti tika rakstts dzejas form. Modernisma gados tetr iesks relisma laikmets, laikmeta lugu autoriem bija svargi, lai skattjs notic tam, ka atveidotie aktieru tli ir patiesi. Postmodernisma laikmets tetra mksl izraisja daudz eksperimentu, k piemram, nelgo tetri, kura uzdevums bija tracint skattjus ar dvainm izdarbm. Daudzi reisori atgriezs pie improvizcijas tetra idejm. Kino Kino, k mkslu, radja franu cirka mkslinieks ors Meljess, kad 1897. gad uz savas mjas jumta tas izveidoja studiju, kur tapa 531 filma. Tau pirmo filmu demonstrja frani, Ogists un Luiss Limjri. 1895. gada 22. mart Parzes liels kafejncas Indieu salon, t bija Strdnieki iznk no Limjru fabrikas. Vius uzskata par kino tviem d filmas demonstranas veida attlu rda tum telp uz liela ekrna, k tas ar notiek msdiens. Jau paos pirmskumos atkljs, ka kino ir drga mksla un veiksmgas studijas izveidojs reti. Tau diktatori izmantoja kino priekrocbas, un izmantoja to k veidu, k propagandt savas idejas. Ldz ar to kino producentus ar naudu atbalstja valsts. Tau ASV situcija bija pavisam savdka. eit kino industrija spja sevi uzturt pati. 1910. gad kino filmtji no ujorkas izvljs prcelties uz Holivudu, jo dienvidu Amerikas da saule spdja ilgk, kas bija nepiecieama filmanai. Jau pc pieciem gadiem Holivuda kuva par galveno filmu raotni pasaul. Holivud rads tdi anri k : drma, komdija, lirisk komdija, trilleris, ausmu filma, mzikls. Holivudas filmas prsvar veidotas peas ieganas nolkos, tpc 1920. Gad, Eirop ska veidoties eksperimentlais kino, kura piekritji cents apliecint, ka uz ekrna var veidot ar mkslinieciski interesantas ainas. 13

Tehnoloijas
Par tehnoloijm, plak nozm, sauc cilvku radtus pamienus - k dabas spkus izmantot sav lab. Pastv etru veidu tehnoloijas: mehnisks, elektronisks, bioloisks, nanotehnoloijas. Vienas no pirmajm cilvki iemcjs lietot mehnisk tehnoloijas, kas balstjs uz smaguma un siltuma izraistajiem spkiem. Piemram, vissaretk tehnoloija kas tika iegta ar o metodi bija dzinji tvaika un iekjais. Elektroniskajs tehnoloijs cilvki izmanto elektrbas spku tika radta datortehnika. Aktva elektronisks tehnoloijas ievieana rads 19.gs., Eirop. Par bioloisko tehnoloiju pirmskumiem uzskata seno cilvku selekcijas darbu , kura rezultt rads tdas augu un dzvnieku irnes, ko varja izmantot lauksaimniecb. Piemram aita Dollija ir viens no strdgkajiem s tehnoloijas simboliem. Nanotehnoloija prveidojot molekulas un atomus, viela iegst jaunas pabas. Piemram, degoas vielas ktu nedegoas un otrdi. Viens no lielkajiem tehnoloijas sasniegumiem ir interneta radana, ar kura paldzbu mums ir iespja saemt jaunks zias, iegt jebkda veida informciju. Tehnoloija msdiens attsts td truma, ka tam pat nav iespjams izsekot. Msdienu postmodernais laikmets tiek dvts par informcijas laikmetu, jo jauns informcijas tehnoloijas paver ar vien plakas iespjas cilvku bez kontaktu saziai. Piemram iepazans internet jau tiek uzskatta par normu, k ar mjas darbu nodoana, pildana, vrtana, e-vid. Tomr zintnieki, kas pta informcijas tehnoloijas attstbu, ir novrojui, ka jau apmram desmit gadus informcijas tehnoloiju jom netiek veikti nekdi kvalitatvi jauni atkljumi, bet progress tiek sasniegts jau uz esoo sistmu pilnveides, datoru atmias un truma palielinanu, dadu tehnoloiju integrciju. Piemram, datorfunkciju iekauanu vieglajs automans, vilcienos.

Mediji
Vrds medijs tulkojum no latu valodas nozm starpnieks. Mediji plasazias ldzeki. K druktie mediji, tiek uzskatti prese un grmatas, k elektroniskie mediji radio, televzija, internets, mobilie sakari. Cilvce obrd saskaras ar jauniem savstarpjas sazias veidiem. Piemram, vairk k desmit gadus, t vairs nav problma, sazinties ar Skype programmas paldzbu. Informcijas pieejamba obrd ir jebkuram no cilvkiem. Elektroniskie mediji oti btiski prveido visu sabiedrbu un ts uztveres modeus. Piemram 20.gs. televzija tiek saukta pat par jauno ticbu telezofiju, ar kuras esambu jsamierins visiem sabiedrbas daas prstvjiem, reliijm, konfesijm, ncijm un partijm. 14

Mediju kultra obrd ir dominjoa sazias kultras forma, kas cilvkus audzina un inform mkslas, zintnes, tehnoloiju, politikas un ekonomikas joms. Mediju kultra veido priekstatus par pasauli. Mediji ir jauns sabiedrbas organizanas veids, kur nereti sabiedrbas mazkums ietekm sabiedrbas vairkumu. Ar interneta raanos mediji ska pildt vl kdu lomu, tie ska dot iespju jebkuram cilvkam izplatt savus veidotos kultras objektus, viedokus. Ikvienam ir iespja msdiens atvrt savu mjas lapu, vai blogu un sniegt savu viedokli par pasaul notiekoo.

15

4. Tmas sadaljums pa stundm

1.stunda Ievads par mkslu k kultras izpausmes ldzekli. Stilu, mkslas virzienu un anru definjums. 2.stunda 3.stunda 4.stunda 5.stunda 6.stunda Mkslas dads formas glezniecba un arhitektra. Mkslas dads formas tetris, mzika, literatra, kino. Zintnes un tehnikas sasniegumi k kultras izpausmes formas. Mediji un moderns tehnoloijas k kultras izpausmes formas. Mediji un moderns tehnoloijas k kultras izpausmes formas.

5. Tmas izklsts vienai mcbu stundai

Mzika Pirmie ieraksti un pierdjumi par mzikas pastvanu ir zmjumu uz alu un kapeu sienm, kuras redzami dejojoi cilvki un mzikas instrumenti. Pai mzikas pirmskumi, tpat k glezniecb un arhitektr ir saistti ar sakrlo pasauli, jo zmjumos uz alu un kapeu sienm dejotji ir atainoti, k ritula sastvdaa. Pirmie mzikas pieraksti pardjs tad, kad cilvki ska gatavot stgu instrumentus, ar to paldzbu var noteikt skaas augstumu noteikta garuma stgai. ie mzikas pieraksti tika veikti uz mla plksnm. Senaj pasaul rads mums zinms mzikas instrumentu grupas, tdas k: sitamie instrumenti, stgu instrumenti un pamie instrumenti. Mzika tika izmantota izklaidei, dievu pielganai ritulos, k ar citos uzdevumos. Viduslaikos attstjs garg mzika, populri kuva Gregora dziedjumi. 14. Gadsimt tika sktas bvtas reles. Renesanses laikmet mzika kuva daudzbalsga un kr. Tika izveidotas vairkas komponistu skolas ar mri radt mziku gan valdnieku pilm, gan bazncm. aj laik rads ar tds muzikls prieknesums, k opera. Pirmais operas darbs - Jakopo Peri(1561-1633) Dafne. Baroka un rokoko laikmet sakar ar reu attstbu rads ar krki skadarbi fgas. Johans Sebastians Bahs bija anra meistars. Populra aj laika bija ar dzejas mzika: menueti, sarabandas, gavotes. Valdnieki savs krajs pils veidoja orestrus, kuriem komponisti rakstja skadarbus. 16

Romantisma laikmet mzik rads jaunas vsmas, k izklaides mzika populri kuva vali un polkas ( Johans trauss 1825-1899). Himnas cilvka dienumam sacerja Ludvigs van Bthovens, Francis berts apcerja cilvka jtas. Modernisma un postmodernisma mziku ietekmja tehnoloijas un zintnes attstba. Piemram, radio raans, kad mzika kuva par ikdienas dzves sastvdau un bija pieejama visiem. Skau ierakstu un tpat radio izgudroana, radja lielu sabiedrbas pieprasjumu pc izklaidjoas mzikas. Elektronisk mzika ar datora paldzbu ska radt tdas skaas, kas nav pieejamas akustiskajiem instrumentiem. Ldz ar to par mzii varja kt katrs, kam bija izpratne par datora programmas lietoanu. 1913. gad Luidi Ruslo izgatavoja kastes ar ruporiem, ar iem instrumentiem tika sniegti ar vairki koncerti. 21. gadsimt atdzima interese par dabisko mziku. Literatra Senajos laikos ststus, dzejas un prozas darbus cilvki neiesja grmats, jo vl nebija attsttas tdas tehnoloijas, k grmatu iesieana. Literatra bija k prieknesums. Visus darbus cilvki glabja savs atmis un noteiktos bros ar tiem iepazstinja savus klaustjus. Dzeja tika runta mzikas pavadjum, kas visbiek norisinjs dievu pielganas ritulos. Prozas prieknesumi piesaistja daudz skattju, ldz ar to rads klejojoie autori. Lielka daa seno laiku literatras sacerjumi ir himnas, kas radtas dieviem un eposi, kas radti valdniekiem. Grieij tds eposs k Odiseja, n Rmjana, Mahbhrata. Viduslaiku literatr eposu krjumus papildinja tdas skandinvu sgas, k Beovulfs msdiens ir uzemta multicipljo filma balstta uz o eposu. Tristans un Izolde ir uzemtas daudz filmas balsttas uz o eposu. Liela loma viduslaikos bija bruinieku kultrai klejojoiem mlas dzejniekiem , no kuru senajiem ststiem veidojs bruinieku romns. Renesanses laik tika izgudrota grmatas iespieana. D jaunieveduma literatra zaudja savu prieknesuma raksturu, ts lasan varja piedalties tikai viens lastjs, ldz ar to darbos tika pausts aizliegtais un darbi kuva daudz intmki. Romantisma laikmets literatra ievie gan clus varous Johana Volfganga Gtes Lauptaji, gan mistiku- gotiskie romni Mrija ellija Frankenteins. Modernisma laikmet, literatr sks jaunas izteiksmes mekljumi. Uzplaukst ar relisms. Aizskas zintnisks fantastikas anrs 1863. gad izdotais ila Verna darbs Piecas neds gaisa balon. Sks jauni formas mekljumi Volta Vitmena dzejas krjums Zu stiebri aizska brvs formas dzeju, kur nebija ne atskau, ne ritma. Literatru ar ietekmja zemapzias atklana psiholoij. 17

Par postmodernisma simboliem kuva: absurda tetris, kur cents atklt moderna cilvka absurdu, fantzijas anrs, kur savijs seno mtu un msdienu motvi Tolkna Dona Ronalda Rela Gredzenu pavlnieks, maiskais relisms, kur varoi parasti bija burvji, kas no rels pasaules brvi prcls mistiskaj. Tetris Par tetra izrdm senajos laikos, mums zias ir no iptes, kur 2000.g. p.m.. priesteri rkoja uzvedumus, lai atainotu dieva Ozrisa likteni. Savukrt n galvenais tetra veids bija nu tetris uz tums izgaismota fona aktieri kustinja no das izgrieztas lelles. Eiropas tetra pirmskumi ir saistti ar Grieiju, kur tetris rads vnkopbas dieva Dionsa svtkos, kur tika dziedtas himnas. Viduslaikos tetra izrdes izmantoja kristg baznca, ko sauca par mistrijm. To mris bija tautu iepazstintu ar Bbeles ststiem. Skatuves parasti tika ierkotas tirgus laukumos. 1210. gad gardzniekiem aizliedza piedalties tetra izrds un vius aizstja klejojos aktieru trupas. Renesanses laik iecientas kuva morles lugas, ko pai piekopa Itlij izveidojus commedia delarte, jeb aktieru komdijas trupas. Anglij tetris attstjs savdk, Londonas pilstas nomals ska bvt tetru celtnes. Pirmais, 1567. Gad, tika uzcelts Sarkans lauvas tetris . Londonas tetri izrdja darbus, kas bija iepriek uzrakstti, ajos tetros savus darbus izrdja ar Viljams eksprs. Klasicisma un romantisma laikmet turpinjs renesanses tetra tradcijas, tau tetri uzvedumi nereti vien ldzinjs rituliem. Lugas teksts parasti tika rakstts dzejas form. Modernisma gados tetr iesks relisma laikmets, laikmeta lugu autoriem bija svargi, lai skattjs notic tam, ka atveidotie aktieru tli ir patiesi. Postmodernisma laikmets tetra mksl izraisja daudz eksperimentu, k piemram, nelgo tetri, kura uzdevums bija tracint skattjus ar dvainm izdarbm. Daudzi reisori atgriezs pie improvizcijas tetra idejm. Kino Kino, k mkslu, radja franu cirka mkslinieks ors Meljess, kad 1897. gad uz savas mjas jumta tas izveidoja studiju, kur tapa 531 filma. Tau pirmo filmu demonstrja frani, Ogists un Luiss Limjri. 1895. gada 22. mart Parzes liels kafejncas Indieu salon, t bija Strdnieki iznk no Limjru fabrikas. Vius uzskata par kino tviem d filmas demonstranas veida attlu rda tum telp uz liela ekrna, k tas ar notiek msdiens.

18

Jau paos pirmskumos atkljs, ka kino ir drga mksla un veiksmgas studijas izveidojs reti. Tau diktatori izmantoja kino priekrocbas, un izmantoja to k veidu, k propagandt savas idejas. Ldz ar to kino producentus ar naudu atbalstja valsts. Tau ASV situcija bija pavisam savdka. eit kino industrija spja sevi uzturt pati. 1910. gad kino filmtji no ujorkas izvljs prcelties uz Holivudu, jo dienvidu Amerikas da saule spdja ilgk, kas bija nepiecieama filmanai. Jau pc pieciem gadiem Holivuda kuva par galveno filmu raotni pasaul. Holivud rads tdi anri k : drma, komdija, lirisk komdija, trilleris, ausmu filma, mzikls. Holivudas filmas prsvar veidotas peas ieganas nolkos, tpc 1920. Gad, Eirop ska veidoties eksperimentlais kino, kura piekritji cents apliecint, ka uz ekrna var veidot ar mkslinieciski interesantas ainas.

6. Satura atlases kritriji

Manas izvlts tmas, Mkslas dads formas tetris, mzika, literatra, kino saturs tiek atlasts pc diem kritrijiem: Vecumposmu specifika izvltais ststjums, vizulie un audilie materili atbilst vecuma specifikai, lai piemram runjot par tetri skolotjs neruntu par izrdm brniem vecumposmam no 7-12 gadiem. Mcbu uzdevumiem, stundas mra piemram, lai skolotjs neprezenttu materilus un neveiktu ststjumu, kas nevar izpildt s stundas mri. aj gadjum, lai skolotjs nenovirztos prk no tmas, piemram, no mzikas nonkot pie subkultrm. Msdienguma izvltie filmu fragmenti, mzikas stilu, tetra izru un literatras piemri bs msdiengi, t lai jauniei spj bt ieinteresti un sasaistt o stundas tmu ar msdienm.

7. Mcbu principu izvle

V. Zelmenis sav grmat mcbu principus defin di: Mcbu jeb didaktikas principi - didaktisko prasbu sistma, secinjumi, kas izriet no mcbu procesa vispusgas analzes un k likumsakargas prasbas (nordjumi, ieteikumi) skolotjam paldz veidot via metodisko stratiju un taktiku. defincija norda, ka mcbu principi paldz skolotjam veidot t metodisko stratiju. Td mcbu principu izvlei ir jbv balsts, lai skoljs vartu izvlties veiksmgas metodes stundas veidoan. 19

Galvenie no mcbu principiem ir sekojoie: mcbu procesa mrtiecgums un kompleksums, mcbu procesa zintniskums un saprotamba, sistemtiskums un pctecba, mcbu saistba ar dzvi, uzskatmba, apzingums un aktivitte, skolotja vadba, zinanu noturgums un pamatgums, pozitvs mcbu emocionlais fons. Tomr manis izvltaj treaj mcbu stund tiks lietoti tikai dai no visiem mcbu principiem. Pirmais no manis izvltajiem mcbu principiem, treajai mcbu stundai ir Mcbu procesa zintniskums un saprotamba. Skolotjs ir tas, kas izvlas mcbu materilus un saturu, tpc ir svargi, lai materili un mcbu saturs ir zintniski pareizs un to izklsts skolniem saprotos (to spjm piemrots). Mcbu vielai pc grtbas pakpes ir jatbilst skolnu vecumposmam un iepriekjs sagatavotbas lmenim. Mcbu procesa zintniskumam un saprotambai ir jbt balsttiem uz izvlts mcbu metodes, k aj mcbu stund pielietot Izskaidrojoi ilustratv metode, kad skolotjs sniedz prezentciju, informcijai par tetra, mzikas, kino un literatras attstbu. Tpat is process sniedz pamatu
Tabulaas (grafiskais organiztjs) metodi. Tabulas strukturjumam ir jbt tdam, lai skolns saprot k grupt saemto informciju.

Otrais no manis izvltajiem mcbu principiem treajai mcbu stundai ir Sistemtiskums un pctecba , aj princip visas zinanas ir sakrtotas t, lai ts balsts uz iepriekjm, un lai iepriekjs zinanas tiktu stiprintas ar jauniegtajm. Ttad skolniem noteikti bs kdas iepriekjas zinanas par kino, tetri, mziku un literatru, kas iegtas no citiem priekmetiem vai savas intereses rezultt. Tpc skolotjam sniedzot savu prezentciju un veidojot diskusijas par m iepriekmintajm tmm, jem vr tas, lai iepriekjs zinanas tiktu nostiprintas ar jaunm. Treajai mcbu stundai atbilst ar Mcbu saistba ar dzvi princips. Skolniem jprot analizt apstkus un to clous. is princips pieprasa saprtgi organizt skolnu personisko praksi, iekaujot vius projektu darbu sagatavoan. is mcbu princips balsta projektu metodi, kad skolniem k mjas darbs bs jsagatavo projekts par kino, literatras, tetra, mzikas, arhitektras un glezniecbas sasaiti ar tehnoloiju attstbu. Skolniem bs jatrod reli piemri no dzves, kas rads o mcbu sasaisti ar dzvi. Tiks pielietots ar uzskatmbas princips, kas ir redzes, motorisk un taustes uztvere. is princips sniegs atbalstu stundas skum pielietoto demonstranas metodi, kad skolotjs rds iepriek sagatavotu video, kas balstsies, gan uz redzes, gan dzirdes uztveri. K V. Zelmenis paskaidro Uztvere notiek tikai tad, ja skoln rodas iekjs jautjums, ja aktvi darbojas via domana. Par cik pielietot metode risinsies stundas skum, skolotjam neko nepaskaidrojot, skolniem vajadztu rasties jautjumiem, kd is video/sfilma tiek 20

rdta? is stundas ievads, tad ar pilds uzskates uzdevumu, rosint skolnu domanas opercijas. Stund pielietot diskusijas metode pilds uzskates principa iepriekminto uzdevumu. K piektais princips stund tiks lietots Apzingums un aktivitte, skolotja vadba. aj princip mcbas ir rezultatvas, ja skolotjs mca eneriski un skolni apzingi un aktvi strd. Mcbu proces skolns ir aktvs ldzdalbnieks, mcbu subjekts, ir jiesaista aktv izzias proces. is princips balsts diskusiju metodi, kas tiks pielietota stund, jo tas veicins skolnu aktivitti un apzingumu. Pdjais no treaj stund pielietotajiem mcbu principiem ir Pozitvs mcbu emocionlais fons. Pozitvs emocijas paaugstina visa mcbu darba efektivitti. Stundas ievads (sfilma) ir tas, kas rads o emocionlo fonu. o principu, manuprt, ar veido skolotja personba. Jo vrtgks skolotja pabas aj princip ir optimisms, labestba un humora izjta.

8. Mcbu metou izvle un pamatojums

Balstoties uz Kulturoloijas Visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmeta programmas parauga, mcbu metodes izvli nosaka: visprjais mcbu un audzinanas mris un uzdevums; mcbu priekmeti; stund veicamie didaktiskie uzdevumi: jaunas informcijas iegana, zinanu nostiprinana, prasmju un iemau izkopana, zinanu un prasmju prbaude u.c.; Atbilstba konkrtiem apstkiem un mcbm atvltajam laikam; Skolnu vecums un attstbas lmea patnbas, klases kolektva patnbas; Skolotju iespjas, kas atkargas no pieredzes, personbas. Par cik s stundas mris ir rosint skolnus orientties tdos mkslas forms k mzika, literatra, tetris un kino. Tad metodes tiek balsttas uz t, lai noteiktie stundas uzdevumi tiktu izpildti un mcbu stundas mris sasniegts. K pirmo metodi skolotjs lietos Demonstranas metodi, kad skolotjs rda skolniem jau
apkopoto informciju. aj gadjum metode tiks lietota stundas skum k ievads. Tiks rdts iepriek sagatavots video ar grmatu vku attliem, gleznm, celtu attliem un fragmentiem no filmm, tetra izrdm, kur fon skan msdienga mzika. Skolni eit veic zinanu apguves

pirm lmea darbbas: klauss, skats, novro, saista jauno informciju ar jau agrk apgto un iegaum. Nkam metode ir Domu karte (grafiskais organiztjs), kad skolniem pc redzt video ir jnosauc kdas mkslas formas vii saskatja aj video. Ts tiek pieraksttas domu kart uz tfeles. metode veicina domu strukturizanu, informcijas apkopoanu, skot no

21

visprg (tma) uz konkrto (apaktma) ai gadjum no mkslas darba uz mkslas formu iedaljumiem. T vl joprojm darbojas k ievads. Stundas gait atkrtoti tiek lietota Demonstranas metode, kad skolotjs rda PowerPoint prezentciju un papildina to ar savu ststjumu par tdm mkslas formm k literatra, mzika, tetris un kino. Paralli ai metodei tiek lietota Tabulas (grafiskais organiztjs) metode. o metodi izmanto rezulttu apkopoanai par skolotja ststto un rdto. Tas veidojas, k uzskatms informcijas izkrtojums, auj ietaupt laiku un atlast nepiecieamo informciju. ai gadjum par iepriek mintajm mkslas formm. Ar divm iepriek mintajm metodm paralli mijas Diskusija. Skolotjs beidzot ststjumu par vienu no mkslas formm, veicina diskusijas veidoanos, sasaistot tmas aktualitti ar msdienm. mcbu metode tiek izvlta, jo diskusija sev iekaus prrunas, problmsituciju risinanu, prasbu argumentt savu domu, aizstvt vai kritizt dadus viedokus. Skolotjs bs tas, kas vads o diskusiju ldz ar to neaus novirzties pavisam no tmas. K pdj no metodm tiks lietota Projekta metode. Projekta darbs tiks iepazstints stundas beigs. Tau skolnu sadaljums grups projekta izpildei un t plnoana norisinsies nkams stundas skum. projekta rezultti bs tie, kas noteikts, vai mcbu tmas mris ir sasniegts. Skolnu uzdevums aj projekt bs veidot prezentciju par vienu no mkslas formm un ts sasaiti ar tehnoloiju attstbu. o projektu skolni veiks grup, rpus mcbu stundas, tau viiem bs iespja saemt skolotja konsultcijas, ja tdas bs nepiecieamas. o metodi izvljos jo, t attsta prasmi plnot, patstvgi izmantot dadus informcijas avotus, prasmi apkopot un izvrtt, prezentt, aizstvt savu viedokli, k ar darboties grups, kas noders mizgltbai.

9. Mcbu ldzeku un uzskates ldzeku izvle un pamatojums

Balstoties uz Kulturoloijas Visprjs vidjs izgltbas mcbu priekmeta programmas paraugu, kur teikts: stunds ar ieteicams izmantot ne tikai piedvtos mcbu un metodiskos ldzekus, enciklopdijas, zintnisko literatru un informciju no masu sazias ldzekiem, bet ar audiovizulos materilus, interneta resursus, kultrizgltojoas filmas, izvljos mcbu un uzskates ldzekus t lai tie atbilstu iepriek teiktajam. K mcbu ldzekli skolotjs izmanto PowerPoint prezentciju,t sagatavoanai izmantotas tdas grmatas, k D. Blmas Maz mkslas vstures terminu vrdnca, A. rgles Kulturoloija, S. Austrumas Kulturoloija, Pelkeja un Deksona Music and History : Bridging the Disciplines, k ar interneta un persongie informcijas resursi attlu 22

ieganai. Tds mcbu ldzeklis, k skolotja prezentcija tiek izvlts td, ka paralli ststjm ir iespja pardt attiecgos attlus, vai video fragmentus. Tie skolni, kas nav bijui stund, saem iespju iepazties ar izdales materiliem, kas apkopo skolotja prezentciju. K pirmo stundai pielieto tdu uzskates ldzekli k video, tas tiek veidots pc skolotja ieskatiem un zinanm. K jau augstk minju, is video, ir k ievads stundai un taj ir redzami dadi grmatu vku attli, gleznas, celtu attli un fragmenti no filmm, tetra izrdm, fon skan msdienga mzika. T mris ir stimult skolnu domanu nkam uzdevuma izpildei. K tehniskie ldzeki tiek lietoti: dators, projektors, skarui. ie ldzeki izvlti , lai vartu pardt video un PowerPoint prezentciju. Tie var bt ar k diskusijas raistji, tam, k piemram, kino vai mzika ir attstjuies ldz msdienm tas, ka filmas un mziku, mums ir iespja skatties ar interneta paldzbu.

10. Mcbu organizcijas formu izvle stund

Mcbu darba organizcijas formas ir ts, kas izriet no mcbu satura, mcbu un audzinanas uzdevumu rakstura, k ar no skolnu vecuma. Kop par visprgm mcbu organizcijas formm tiek atztas trs: frontls, individuls un grupls formas. Konkrti izvltaj mcbu stund tiek izvltas divas no mcbu organizcijas formm: frontl un individul mcbu organizcijas forma. Frontl organizcijas forma tiek izvlta informcijas un zinanas nolkos. Skolotjs aj form vada darbu: ststa, skaidro, demonstr, iesaista visus skolnus mcbu darb, uztur uzmanbu un disciplnu. Skolotjs o formu izvltaj stund pielieto demonstrcijas metodes laik, k ar diskusijas laik. ai mcbu organizcijas formai, jau stundas laik, jnodibina kontakts ar klasi, lai noturtu skolnu uzmanbu, un tas tiek darts ar demonstrcijas metodes paldzbu, kad tiek rdts attiecgais video, k ievads stundai. Individul organizcijas forma, katrs skolns saem savu uzdevumu, kas neatkargi jveic no citiem. aj mcbu form ikviens skolns iesaists mcbu proces. Organizcijas forma izvltaj stund izpauas tabulas (grafiskais
organiztjs) metodes lietojum, jo katram skolnam individuli jveic ieraksti tabul.

11. Mcbu vrtanas kritriji

s tmas vrtan tiks pielietotas divas no trim vrtanas formm: formatv un summatv. Formatv vrtana risins tmas apganas laik, ts mris ir informt par mcans procesu un aut to korit. vrtana risinsies treaj stund kad skolniem 23

stundas beigs bs jnodod aizpildt tabula. Vl vrtana risinsies treaj stund, kad skolniem bs mutiski jatbild uz skolotja uzdotajiem jautjumiem. Rezultti tiks novtti ar ieskaitts/neieskaitts vrtjumu. Skolotjs atgrieot darbu apskatei, bs devis komentrus par darba vrtjumu, un par to, kas skolnam jveic, lai notiktu uzlabojumus. di skolni tiek motivti uzlabot savus mcbu rezulttus. Formatvs Vrtanas kritriji darbam ar tabulm un mutiskajm atbildm uz skolotja uzdotajiem jautjumiem otrs stundas gait. Ieskaits : skolnam ir skusi veidoties izpratne par tmu, kaut vl nepiecieami uzlabojumi Neieskaitts: Skolnam nav izpratnes par mcbas tmu un nav vlmes to veidot Summatv vrtana risins tmas apganas beigs. Kad tiek pielietota projekta metode. Projekta darbs sev ietver mutvrdu prezentciju un iesniegto refertu par izvlto tmu. Summatvs vrtanas refertu rezulttu maksimlais punktu skaits ir 5. Par mutvrdu prezentciju maksimlais punktu skaits, ko skolns var iegt ar ir 5. Mutvrdu prezentcijas rezultts veidojas no prezentcijas laik iegto punktu kopsummas izdalot tos ar 30.(Tabula par prezentcijas punktu ieguvi ir skatma zemk). Abu darbu kopj summa veidos summatvs vrtanas gala atzmi. Rezulttus katram skolnam, skolotjs sniegs individuli ar vrtjuma analzi un komentriem, k ar ieteikumiem. Vrtanas kritriji refertam
0 punktu 1 punkts Darbs netiek iesniegts Teksts ir prk ss (ldz 1/3 no noteikt apjoma). Saturs neatbilst tematam. Pareizrakstbas kdas neauj uztvert saturu. 2 punkti Saturs izklstts haotiski, viedoklis nav pamatots. Daudz pareizrakstbas kdu, tau teksta jga ir nojauama. Teksts ir prk visprgs un nekonkrts. Ir prkpti tolerances principi. 3 punkti Saturs izklstts secgi, tau atsevias daas izstrdtas paviri, ievada daa neprecza, secinjumi ir visprgi, nekonkrti. Daudz pareizrakstbas kdu, tau teksta jga ir nojauama. 4 punkti Saturs strukturts: tekstam ir ievads, iztirzjums un secinjumi. Secinjumi saistti ar tekstu, tau ir mazas novirzes no tmas. Ievroti pareizrakstbas likumi, tau ir daas neuzmanbas vai prrakstans kdas 5 punkti Saturs strukturts: tekstam ir ievads, iztirzjums un secinjumi. Secinjumi saistti ar tekstu. Ievrotas pareizrakstbas normas.

Vrtanas kritriji mutvrdu prezentcijai 24

Maksimlais punktu skaits 30 punkti Vrtanas Kritriji

Projekta skaidrba, precizitte (Vai to var saprast kltesoie, vai skaidri jdzieni, to skaidrojumi utt.?) Prezentcija (Cik interesanta un daudzveidga ir prezentcija, k t parda procesu un rezulttus?) Izpratne, zinanas un to pielietojums (Vai ir izprasta tma, vai pielietotas esos zinanas?) Projekta oriinalitte (Vai Ideja un tma tiek oriinli prezentta, persongais ieguldjums - paveiktais un prezenttais, vai izvltajai tmai tiek atrasti oriinli mcbu ldzeki? ) Laika limits (Vai skolni iekaujas noteiktaj laika limit ?)

30 punkti

30 punkti

30 punkti

30 punkti

12. Prognozjamais rezultts

Sakar ar tmas msdiengumu, skolniem vajadztu bt ieinterestiem stundas tm. Tau ar tmas msdiengumu vien nepietiek. Skolotjam ir jdom, kdas organizcijas formas un metodes izvlties skolnu uzmanbas noturanai. Par cik sagatavotaj mcbu tmas pln tiek lietotas visdadks metodes, tad skolni nebs nogurui no vienveidbas. Projekta darbs grups veicins sadarbbu ar saviem klases biedriem. Projekta darba izveide, kdam no skolniem var veicint padziintu interesi par tmu, kas var vedint uz vlkm studijm ai sfr vai patstvgu padziintu tmas izpti.

25

13. Mcbu satura apguves un stundas struktras vienotba

Vrtjuma un panovrtjuma Nepiecieamie principi zinanm, resursi prasmm, teksti, attli, datori, attieksmei, kas kop projektors utt. veido kompetenci Dators, Projektors, Skolnu darbs aj skarui, attli, Tmas stund tiek vrtts pc kopsavilkuma izdales grupas darba izpildes materils, PowerPoint iesnieganas, atzmes prezentcija par o darbu skolni nesaem, bet gan komentrus un ieteikumus turpmkajam darbam Dators, Projektors, Darba lapas, Loterijas lozes, PowerPoint prezentcija, Tmas kopsavilkuma izdales materils Vrtana notiek pc skolnu sniegtajam atbildm uz skolotja jautjumiem, par katru no virzieniem. Vrtts tiek ar ieskaitts/neieskaitts.

Laika plnojums

Stundas tma un metode, pamieni

Stundas mris un skolotja darbba

Skolna darbba un stundas uzdevumi

1.

Tma: Ievads par mkslu k kultras izpausmes ldzekli. Stilu, mkslas virzienu un anru definjums Metodes: Diskusija, Demonstrana,
Jautjumu sesija

Veicint skolnu izprati par dadm mkslas formm un paldzt skolniem veidot atirbas starp anru, stilu un mkslas virzienu.

2. Tma: Mkslas dads formas glezniecba un arhitektra. Metodes: Demonstrana, Diskusija, Jautjumu sesija, Tabula (grafiskais organiztjs)
Rosint skolnus orientties tdos mkslas forms k glezniecba un arhitektra.

Klausties un vrot skolotja sniegto prezentcij Uzdot jautjumus Darboties grup atbildot skolotju uzdoto darba uzdevumu Piedalties diskusij Klausties un vrot skolotja sniegto prezentcij Uzdot jautjumus Atbildt uz skolotja uzdotajiem jautjumiem Piedalties diskusij Aizpildt tabulu Klausties un vrot skolotja sniegto

3.

Tma: Mkslas dads formas tetris, mzika, literatra, kino.

Rosint skolnus orientties tds

Dators, Projektors, Video, Skarui,

Vrtjums tiek veikts pc tabulas izpildes un

26

Metodes : Demonstrana, Tabula (grafiskais organiztjs), Domu karte (grafiskais organiztjs), Diskusija, Projekts.

mkslas forms k ,mzika, literatra, tetris un kino.

prezentcij Uzdot jautjumus Piedalties diskusij Piedalties domu kartes veidoan Aizpildt tabulu

tabula, PowerPoint prezentcija, Tmas kopsavilkuma izdales materils

4.

Tma: Zintnes un tehnikas sasniegumi k kultras izpausmes formas. Metodes: Demonstrcija, Projekts, Prognozana, Diskusija

5.

Tma: Mediji un moderns tehnoloijas k kultras izpausmes formas. Metodes: Projekts, Diskusija

Rosint skolnus orientties zintnes un tehnoloijas sasniegumos. Veicint skolnu prasmi sadarboties grup, diskutjot un sniedzot vizulu materilu par sava projekta darba veidoanas plnojumu. Veicint skolnu prasmi sadarboties grup Mcties uzstties auditorij ar prezentciju par iegto informciju par vienu no mkslas formm un ts sasaiti ar tehnoloijas attstbu.

Klausties un vrot skolotja sniegto prezentcij Uzdot jautjumus Piedalties diskusij enert idejas projekta izpildei

Dators, Projektors, PowerPoint prezentcija, Tmas kopsavilkuma izdales materils, baltas lapas

iesnieganas ar vrtjumu ieskaitts/neieskaitts. Skolotjs katram skolnam sniedz rakstiski darba vrtjumu un ieteikumus. aj stund skolotjs vrt skolnu darbu grups ,organizjot sava projekta darba izpildi un savu plnojumu, si prezentjot klasei .

Uzstties ar sagatavoto prezentciju Klausties un vrot savu kolu sniegtajs prezentcijas Vrtt klases biedru prezentcijas Uzdot jautjums par klases biedru sniegto informciju ar prezentcijas paldzbu

Dators, Projektors, Skarui , vrtanas veidlapas

aj stund tiek lietota summatv vrtana skolniem prezentjot savus projekta darbus un iesniedzot refertus. Rezultti katrai grupai tiks izsniegti atsevii, ar komentriem, darba analzi un ieteikumiem.

27

6.

Tma: Mediji un moderns tehnoloijas k kultras izpausmes formas. Metodes: Projekts, Diskusija

Veicint skolnu prasmi sadarboties grup Mcties uzstties ar prezentciju auditorij par iegto informciju par vienu no mkslas formm un ts sasaiti ar tehnoloijas attstbu. Veidot tmas noslguma diskusiju un iegt atsauksmes

Uzstties ar sagatavoto prezentciju Klausties un vrot savu kolu sniegtajs prezentcijas Vrtt klases biedru prezentcijas Uzdot jautjums par klases biedru sniegto informciju ar prezentcijas paldzbu Aizpildt skolotja sagatavots atsauksmes veidlapas

Dators, Projektors, Skarui, vrtanas veidlapas, PowerPoint prezentcija par tmas kopsavilkumu, atsauksmju anketas.

aj stunda tiek pielietota summatv vrtana skolniem prezentjot savus projekta darbus un iesniedzot refertus. Rezultti katrai grupai tiks izsniegti atsevii, ar komentriem, darba analzi un ieteikumiem.

28

14. Izmantot literatra

1. S. Austruma. Kulturoloija Rga, Zvaigzne ABC, 2010. 2. D. Blma. Maz mkslas vstures terminu vrdnca, Rga, Zvaigzne ABC 3. D. Blma., M. Lapia, L. Zitne Jauno laiku kultras vsture vidusskolm Rga, RaKa 4. S. Cielava Visprg mkslas vsture Rga, Zvaigzne ABC. 5. A. rgle, u.c. Kulturoloija Rga, RaKa, 2009. 6. H. Gudjons Pedagoijas pamatatzias Rga, Zvaigzne ABC, 1998. 7. Jeffrey H. Jackson and Stanley C. Pelkey H.Music and History : Bridging the Disciplines, University Press of Mississippi, 2005 8. Wolf W., Bantleon K. and Thoss J. The Metareferential Turn in Contemporary Arts and Media : Forms, Functions, Attempts at Explanation , Editions Rodopi B.V., Amsterdam New York, NY 2011 9. I. ogla Didaktikas teortiskie pamati Rga, RaKa, 2001.

Periodiskie izdevumi: 1. Cliff McKinney, Reesa Donnelly and Kimberly Renk Perceived Parenting, Positive and Negative Perceptions of Parents, and Late Adolescent Emotional Adjustment Child and Adolescent Mental Health Volume 13, No. 2, 2008, pp. 6673, Orlando, Florida, USA

Interneta resursi:

2. http://mapyourinfo.com/wiki/lv.wikipedia.org/rokoko/ 3. http://skolai.daba.lv/proj_materiali/macibu_materiali/b/Tradic_macmetodes_prezent_rb _b.pdf 4. http://ecommons.library.cornell.edu/bitstream/1813/19311/2/StagesAdol_chart.pdf 5. http://www.unicef.org/sowc2011/ 6. http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas

29

15. Pielikums
1.

doriskais ordenis;

joniskais ordenis;

korintiskais ordenis

2.

Prksiels Knidas Afrodte 1.

Antiohijas Aleksandrs Mlas Afrodte

Feidijs "Atna sargtja"

Mrons "Diska metjs"

30