dau novada ilgtspjgas attstbas stratija (2013-2037)

1.redakcija (uz 26.03.2013.)

dau novada dome SIA Reionlie projekti

dai, 2013
1

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

Saturs
Ievads ................................................................................................................................................. 3 NOVADA VIZTKARTE .......................................................................................................................... 4 1 ESOS SITUCIJAS ANALZE ...................................................................................................... 5 1.1 Pamatinformcija ............................................................................................................... 5 1.2 Zeme un dabas resursi ....................................................................................................... 5 1.3 Iedzvotji ........................................................................................................................... 6 1.4 Ekonomika .......................................................................................................................... 6 1.5 Transporta infrastruktra ................................................................................................... 7 1.6 Komunl saimniecba ....................................................................................................... 7 1.7 Izgltba, sports, veselba, kultra un citi pakalpojumi ....................................................... 9 1.8 Funkcionlo saiu stiprinana ......................................................................................... 11 2 STRATISK DAA .................................................................................................................. 13 2.1 Ilgtermia attstbas redzjums (vzija) ............................................................................ 13 2.2 Mri ................................................................................................................................ 14 2.3 Priorittes ......................................................................................................................... 16 2.4 Novada ekonomisk specializcija ................................................................................... 16 3 TELPISKS ATTSTBAS PERSPEKTVAS...................................................................................... 18 3.1 Nozmgkie esoie telpisks struktras elementi un vlams ilgtermia izmaias ........ 18 3.2 Apdzvojuma struktra un publisko pakalpojumu klsts ................................................. 19 3.3 Galvenie transporta koridori un infrastruktra, k ar maistrlie inenierkomunikciju tkli un objekti............................................................................................................................... 26 3.4 Galvens funkcionls telpas un vadlnijas to attstbai un plnoanai ........................... 29 3.5 paas plnoanas teritorijas ............................................................................................ 33 3.6 Prioritri attstms teritorijas ......................................................................................... 34 STENOANA UN UZRAUDZBA......................................................................................................... 35

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

Ievads
dau novada ilgtspjgas attstbas stratija 2013.-2037. gadam (turpmk stratija) ir novada ilgtermia teritorijas attstbas plnoanas dokuments, kur noteikts novada ilgtermia attstbas redzjumu, mri, priorittes un telpisks attstbas perspektva. Stratija hierarhiski ir augstkais pavaldbas plnoanas dokuments, kas veido ilgtermia ietvaru dau novada attstbas programmai 2011.-2017. gadam un Rgas rajona dau novada (pagasta) teritorijas plnojumam 2006.-2012. (ar 2009. gada grozjumiem). Vidj termia attstbas plnoanas dokument dau novada attstbas programm atbilstoi stratiskajiem mriem noteikti vidja termia mri, uzdevumi un konkrtas rcbas uzdevumu izpildei.
Vzija Stratiskie mri Ilgtermia priorittes Vidj termia mri Attstbas programma Uzdevumi Rcbas Rezultti Ilgtspjga attstbas stratija

Dokuments izstrdts, ievrojot hierarhiski augstk esou attstbas plnoanas dokumentu Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas un Rgas plnoanas reiona attstbas stratijas uzstdjumus un priorittes, k ar dus plnoanas dokumentus: Latvijas ilgtspjgas attstbas stratija ldz 2030. gadam un Latvijas telpisks attstbas perspektva; Nacionlais attstbas plns; Rgas plnoanas reiona attstbas stratija 2000.-2020. (aktualizta 2008.); dau novada attstbas programma 2011.-2017. gadam; Rgas rajona dau novada (pagasta) teritorijas plnojums 2006.-2012. (ar 2009. gada grozjumiem); Citu pavaldbu ilgtspjgas attstbas stratijas. Stratij ir atainota pavaldbas vlam turpmk izaugsme, kuras pamat ir savstarpji saisttu nozaru attstba, k ar ts ietekme uz apkrtjo teritoriju attstbu. Stratija sastv no dm dam: 1. Esos situcijas analze, kur aprakstti dau novad pieejamie resursi, attstbas procesu mijiedarbba un funkcionls saites; 2. Stratisk daa, kur ietverts ilgtermia attstbas redzjums (vzija), ilgtermia attstbas mri, priorittes un novada ekonomisk specializcija; 3. Telpisks attstbas perspektvas, kuras ietvaros noteiktas un shematiski attlotas nozmgks dau novada telpisks struktras, attstbas priorittes un vlams ilgtermia izmaias.
3

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

NOVADA VIZTKARTE
Novada teritorijas platba: 162,9 km2. Iedzvotju skaits: 10263 (uz 01.01.2013., pc PMPL datiem). Iedzvotju blvums: 63 cilvki / km2. Administratvais centrs: dai. Apdzvojuma struktra: dau novada 12 ciemi dai, Kadaga, Baltezers, Garkalne, Alderi, Divezeri, Birznieki, Iene, i, Eimuri, Atari, Staprii. eogrfiskais novietojums: Rgas plnoanas reion, Latvijas centrlaj da, uz ziemeiem no Rgas pilstas.
Attls 1 dai Latvij, Rgas plnoanas reion

Administratv centra attlums ldz galvaspilstai: 25 km. Pavaldbas, ar kurm robeojas: Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sjas un Inukalna novadi. Izgltba: Novad darbojas dau pirmsskolas izgltbas iestde, Kadagas pirmsskolas izgltbas iestde, dau vidusskola, dau mkslas un mzikas skola, Piergas brnu un jaunatnes Sporta skola, k ar dau Brv Valdorfa skola, privt pirmskolas izgltbas iestde Pasaku valstba, privts izgltbas iestdes PATNIS pirmskolas filile dai un YAMAHA mzikas skola. Kultra: dau novad darbojas kultras centrs, bibliotka un lastava. Sports: Sporta aktivittes novada teritorij prsvar koncentrjas dau ciem: dau sporta centr, dau vidusskolas stadion u.c. Veselba: Veselbas aprpi daos nodroina trs iestdes: SIA dau slimnca, SIA dau privtslimnca un SIA Traumatoloijas un ortopdijas klnika dai, k ar vairki imenes rsti. Transporta infrastruktra: dau novads atrodas kaimios Rgai, novadu rso autoce Rga Ainai (A1). Uzmjdarbba: dau novads ir strauji augos un aktvs, uzmjdarbba attsts vairkos virzienos ir gan raotji, gan pakalpojumu sniedzji, gan liels skaits tirdzniecbas uzmumu. Nodarbintba: 2012. gada 31. decembr reistrto bezdarbnieku skaits 220. Dabas resursi: dau novada teritorija atrodas Piejras zemien, 48% novada teritorijas aizem mei, 24 % lauksaimniecb izmantojams zemes. pai aizsargjams dabas teritorijas: Liel Baltezera salu dabas liegums, Lielukas un Mazuikas ezeri un Aizsargjamo ainavu apvidus dai (Liel Baltezera salas, k ar Lieluikas un Mazuikas ezeri ir pieirts Natura-2000 teritorijas status). Teritorijas attstbas indekss: 2011.gad 1,741 (3.labkais starp visiem Latvijas novadiem). Novada nozmgkie objekti: dabas liegumi: Liel Baltezera salas, k ar Lieluikas un Mazuikas ezeri, Rgas densapgdes muzejs, Baltezera (dau) luteru baznca, Komunistisk masu terora upuru piemias vieta un kapi.

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

1 ESOS SITUCIJAS ANALZE

1.1 Pamatinformcija
dau novads atrodas Latvijas centrlaj da, Rgas aglomercij, uz ziemeiem no Rgas pilstas. Administratvais centrs dai. 162,9 km2. ldz 25 km. dau novada 12 ciemi dai, Kadaga, Baltezers, Garkalne, Alderi, Divezeri, Birznieki, Iene, i, Eimuri, Atari, Staprii. Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sjas un Inukalna novadi dau novada pavaldb ir 12 iestdes un struktrvienbas. Pavaldba ir kapitldau turtja 5 pavaldbas kapitlsabiedrbs un dalbnieks 4 biedrbs / nodibinjumos. Domes prraudzb, kop ar 13 citm pavaldbm, ir iestde Piergas izgltbas, kultras un sporta prvalde. No 01.06.2012. darbu uzska dau pavaldbas policija.

Atraans vieta Platba Attlums galvaspilstai Apdzvots vietas Kaimii Pavaldbas prvalde

1.2

Zeme un dabas resursi

Gandrz pusi (48 %) no visas dau novada teritorijas aizem mei. dau novada teritorij atrodas 4 purvu masvi (Rampas, Zuu, Jgu purvs un Lielpurvs). Lielkoties purvu teritorijas atrodas uz novada robeas un to lielk daa atrodas kaimiu pavaldbu teritorijs. 24 % no novada teritorijas aizem lauksaimniecb izmantojams zemes, no tm 44 % atrodas poldera sateces baseina robes (teritorijas, kurs regulti augsnes mitruma apstki). Teritorij ir liels skaits denstilpu, no kuriem lielkie ir Lielais un Mazais Baltezers, Dezers, Lilastes ezers, Kadagas ezers, Lieluikas un Mazuikas ezers, Ataru ezers u.c. mazki, k ar teritorijai cauri tek Gauja. Lielu dau novada teritoriju aizem dau poligons. Novads atrodas Piejras zemien, kas nosaka teritorijas reljefu un dabas apstkus. Teritorij izplattas pcledus laikmeta kpas, k ar daudzi t.s., lagnu ezeri. Daas novada reljefa patnbas ir radjusi Gauja. Tuvk Rgas lcim uz Carnikavas novada pusi atrodami oti ldzenie Litornas jras ldzenumi, kas zemkajs viets prpurvojuies un tajos, lai pasargtu lauksaimniecbas zemes no applanas, izveidotas polderu sistmas.

Zemes

Ainava

pai aizsargjs Liel Baltezera salu dabas liegums, Lielukas un Mazuikas ezeri un Aizsargjamo ainavu apvidus dai ( Teritorijm Liel Baltezera dabas teritorijas salas, k ar Lieluikas un Mazuikas ezeri ir pieirts Natura -2000 teritorijas status).

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

1.3

Iedzvotji
Atbilstoi Pilsonbas migrcijas lietu prvaldes datiem, uz 01.01.2013. dau novad bija 10263 iedzvotji. K liecina dau novada domes apkopot informcija, iedzvotju skaitam ir tendence pastvgi palielinties (kop 2002. gada skaits pieauga vidji par 3,3 % gad). Aptuveni 52% no iedzvotjiem ir sievietes. Pc nacionl sastva dau novada teritorij vidji 71% ir latvieu un 20% - krievu, tomr prstvts ir ar plas citu tautbu loks: baltkrievi, ukraii, poi, lietuviei, vciei, armi, ebreji, tatri, igaui, aguliei, lbiei u.c. 57 % dau novada teritorij deklarto iedzvotju dzvo dau ciem. Otra vairk apdzvot teritorija ir Kadagas ciems, kur uzturas nedaudz vairk k 1/5 daa visu iedzvotju. K liecina tendences, iedzvotju skaits ar katru gadu pastvgi palielins visos ciemos. Demogrfisks slodzes lmenis novad uz 2013. gada skumu bija 500 un, saldzinot ar iepriekjiem gadiem, tam ir tendence paaugstinties, jo palielins gan pc darbaspjas vecuma iedzvotju, gan brnu ldz 18 gadu vecumam skaits.

Iedzvotju skaits

Demogrfisks slodzes lmenis

1.4

Ekonomika

Uzmumu skaits uz Atbilstoi Lursoft datu bzes informcijai, dau novad uz 2013. gada skumu aktvi bija 927 uzmumu, kas ir 90 uzmumi uz 1000 1000 iedzvotjiem iedzvotjiem. Galvens nozares Uzmjdarbba attsts vairkos virzienos ir gan raotji, gan pakalpojumu sniedzji, gan liels skaits tirdzniecbas uzmumu. Atbilstoi Lursoft apkopotajai informcijai, dau novad uz 2013. gada skumu darbojs 505 uzmumi. Nozmgks darbbas jomas (nozares) vairum un mazumtirdzniecba, dadi pakalpojumi, apstrdes rpniecba, bvniecba, transports. Lielkie uzmumi un to apgrozjums 2011. gad : AS LATFOOD (9,5 milj. LVL; pamatnodarboans kartupeu prstde), slgts AS AUGMA filile (7,6 milj. LVL; pamatnodarboans augu un drzeu vairumtirdzniecba), SIA BERLAT GRUPA (6,0 milj. LVL; pamatnodarboans spirtu destilana, rektificana un maisana, augu un drzeu prstrde un konservana), SIA GK Holding (4,3 milj. LVL; pamatnodarboans metla durvju un logu raoana)

Lielkie uzmumi

Teritorijas attstbas dau novadam 2011.gad teritorijas attstbas indekss bija 1,741, kas bija 3. labkais starp visiem Latvijas novadiem. indekss Nodarbintba Bezdarba lmenis dai ir izteikts Piergas novads un nodarbintbas situcija novad korel ar situciju vis Rgas reion. Novada teritorij vidjais bezdarba lmenis ir ievrojami zemks nek valst vai Rgas reion vidji. Uz 31.12.2012. dau novad bija 220 bezdarbnieki (2,5 reizes mazk nek 2010. gada skum), t.sk., 144 sievietes un 76 vriei. Lielk daa (37%) bezdarbnieku bija ar profesionlo izgltbu.

rvalstu investcijas

ties Uzmumu reistra apkopot informcija liecina, ka dau novad laikaposm no 01.01.1991. ldz 04.03.2013. rvalstu ties investcijas veidoja 14094799,00 LVL. 6

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037) Pavaldbas pamatbudets stenotie projekti dau novada pavaldbas plnotie pamatbudeta iemumi 2013. gadam ir 7143719 LVL, izdevumi 8325342 LVL.

investciju Laik no 2003. ldz 2013. gadam dau novada pavaldba ir stenojusi gandrz 40 investciju projektus, izmantojot pavaldbas budeta ldzekus, valsts investcija, piesaistot ES struktrfondu, k ar citus finanu instrumentu ldzekus. Investciju projekti galvenokrt tika stenoti izgltbas, ceu infrastruktras un veselbas joms.

1.5

Transporta infrastruktra
dau novadu rso autoce Rga Ainai (A1).

Valsts autocei

Pavaldbas autocei dau novada ceu un ielu kopjais garums 2008. gad bija 160,35 km, t.sk., ielas 39,81 km; cei kop 120,12 km. Pc seguma veida: 56,63 un ielas km cietais segums (asfaltbetons), 107,72 km mkstais segums (grants un grunts segumi). 2010. gad precizts ielu un ceu saraksts, to kopgarums 147,06 km, t.sk. 53,37 km asfaltbetona seguma, 76,26 km grants seguma un 17,43 km grunts cei. Tilti 2007.gad tika atklts tilts pr Gauju, kas pa sko ceu savieno daus un Kadagu. Tagad jdom par vl viena jauna tilta bvniecbu pri Gaujas upei starp apdzvotm vietm i un Iene viet, kur senk bijusi prceltuve. Tas pavrtu attstbu novada pareiz nomaajam nostrim Ienei, savienojot o teritoriju ar autoceu Rga Veclaicene (A2).

Pavaldbas ceu, ielu Gan valsts, gan pavaldbas ceu stvoklis ir apmierinos, tau atsevias un tiltu tehniskais pavaldbas ielas un ciemu savienojoie cei ir neapmierino stvokl, tos nepiecieams uzlabot. stvoklis Aktula ir veloceliu trau izbve. Ldz 2010. gadam dau novada teritorij nebija izbvts neviens veloceli, ir tikai ieceres. Novada teritorijas plnojuma kart ir attlota (iezmta) ar perspektv Via Baltica (EiroVelo-10) velocelia trase, k ar reionlas nozmes perspektv velocelia. Sabiedriskais transports dau novad ir saldzinoi labi attstta sabiedrisk transporta satiksme, kas sasaista dau novada apdzvots vietas ar Rgu, kaimiu pavaldbm, k ar apdzvots vietas sav starp un galveno apkalpes centru dau ciemu. Vietjie pasaieru prvadjumi tiek veikti ar SIA Ekspress dai autobusiem. Novada teritoriju rso ar tlsatiksmes (ir pieturvietas uz Rgas gatves) un starptautisko lniju autobusi. Galven satiksme novada teritorij notiek pa autoceu A1 Rga-Ainai (A1). dau novada Eimurlaukos atrodas lidlauks dai.

Lidlauks

1.6

Komunl saimniecba
un dau centra un Kadagas ciemu privatiztajiem daudzdzvoku namiem centralizto siltumapgdi nodroina SIA dau Namsaimnieks, kuram ar SIA BaltEnEko noslgts lgums par siltuma raoanu. K kurinmais tiek izmantota dabasgze. SIA BaltEnEko dau centra ciem 1997.gad uzstdja vienu no pirmajm Latvij pasaules standartiem atbilstou dabas gzes iekdedzes dzinja kooenercijas sistmu. Novad ir 2 centrlapkures katlu mjas, kuras nodroina siltumu 7

Siltumapgde gzes apgde

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037) daudzdzvoku ks, k ar atsevias katlu mjas dau vidusskolai un dau slimncai. 90.-to gadu vid dau ciem tika rekonstruta siltumapgdes sistma, ts ietvaros tika izbvtas jaunas siltumtrases 3 km garum, jauna centrl katlu mja un 22 daudzdzvoku namos iebvti siltummezgli. Gzes apgdi dau novad nodroina AS Latvijas Gze. Novada teritorij ir stenoti gzes apgdes projekti no gzes regulanas punkta Vangai patrtju apgdei Alderos, Podniekos, Jaunkls, daos, Kadag un Ataros. SIA dau Namsaimnieks ir gzes piegdes lgums ar AS Latvijas Gze par dabas gzes piegdi vidusskolai un pirmsskolas izgltbas iestdei. densapgde kanalizcija un dau novada teritorij densapgdes un kanalizcijas savkanas tklus veido vairkas atsevias, savstarpji nesavienotas sistmas, kuras apkalpo SIA dau dens, SIA DAI-TRIDE un privtie apsaimniekotji. dau novada iedzvotji no centralizts densapgdes tkla ik gadus saem vairk k 230 tkst. m3 dens. SIA dau dens ir 2011 klienti, kas saem densapgdes un kanalizcijas pakalpojumus. Kop 2008. gada daos tiek stenots projekts denssaimniecbas pakalpojumu attstba daos, kura ietvaros ir paplaints un rekonstruts notekdeu savkanas tkls, rekonstrutas 5 esos un uzbvtas 2 jaunas notekdeu sku stacijas, rekonstrutas esos dau centra notekdeu attranas iekrtas, paplaints un rekonstruts dens apgdes tkls, rekonstruts dzeram dens rezervurs un tampontas 8 akas. Visiem dau novad iedzvotjiem un uzmumiem ir obligti jpasta atkritumu vkanas un izveanas opercijas, k pakalpojumi. dau novada teritorij sadzves atkritumu apsaimniekoanu privatizto daudzdzvoku mju iedzvotjiem, pavaldbas iestdm un organizcijm un atsevim juridiskm personm organiz SIA dau Namsaimnieks, lgums par atkritumu izveanu noslgts ar SIA L&T. SIA dau Namsaimnieks apkalpotie 10 konteineru laukumi atrodas dau centra, Kadagas, Garkalnes un Alderu ciemos un Baltezera kapos. Atkritumu izveanu no daudzdzvoku un individulajm mjm veic SIA L&T un SIA Vidzemes serviss. Atkritumi tiek vesti uz Getliu izgztuvi. dau novada teritorij nav darbojos sadzves atkritumu izgztuves. Elektroapgdi dau novad nodroina AS Sadales tkli Centrlais reions pa 110kV, 20kV un 0,4kV elektroapgdes lniju tklu, tomr atsevias novada teritorijas nav nodrointas ar elektroapgdi. Nereti ir vrojami elektroenerijas traucjumi nepietiekamu energoresursu vai avriju d. Td btu nepiecieams nodroint elektroapgdi viets, kur ts nav, k ar sekmt alternatvos energoresursu ieganas viedus, piemram, vja eneratorus vai saules kolektorus. Telekomunikciju pakalpojumi dau novad nodroina SIA Lattelekom u.c. telekomunikciju operatori (pakalpojumu sniedzji), telefona abonentus nodroina telekomunikciju kabeu tkls. Novada teritoriju rso maistrl kabeu lnija Rga Saulkrasti, kas trasta paralli autoceam Rga Ainai (A1). Lielkaj novada da ir attstti kabetelevzijas un interneta pieslgumu tkli, ko piedv dadi pakalpojumu sniedzji.

Atkritumu apsaimniekoana

Elektroapgde

Sakaru infrastruktra

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

1.7

Izgltba, sports, veselba, kultra un citi pakalpojumi

Izgltbai dau novada teritorij ir paa nozme. Par izgltbas sekmanu un kvalitatvu apguvi dom gan dau novada dome un ts struktrvienbas, gan privts personas. Pavaldb darbojas dau pirmsskolas izgltbas iestde, Kadagas pirmsskolas izgltbas iestde (jauna iestde, kura darbu uzska 2009. gad), dau vidusskola, dau mkslas un mzikas skola, Piergas brnu un jaunatnes Sporta skola, k ar dau Brv Valdorfa skola, privt pirmskolas izgltbas iestde Pasaku valstba, privts izgltbas iestdes PATNIS pirmskolas filile dai un YAMAHA mzikas skola. Novad ir liela aktivitte sporta jom. Sporta aktivittes novada teritorij prsvar koncentrjas dau ciem: dau Sporta centr, dau vidusskolas stadion, dau sporta kompleks, dau tenisa centr, veikborda klub Promobius u.c. Bez mintajm organizcijm novad ar sporta aktivittm atbilstoi skolu programmm nodarbojas Piergas Brnu un jaunatnes sporta skola dau vidusskola, dau un Kadagas pirmsskolas izgltbas iestdes, k ar dau Brv Valdorfa skola. Sporta centr katrs var atrast sev piemrotko nodarboans veidu, jo piedvto pakalpojumu klsts ir plas: baseins, kur iespjams peldt gan patstvgi, gan ar treneru vadb, trenaieru zle ar pieredzjuu fitnesa treneri, aerobikas zle, kur pieejami 5 dadu nodarbbu veidi, cas zle, sporta spu zle un galda tenisa zle. 2005.-2007. gadu laik tika veikta dau vidusskolas stadiona izbve. Darbu laik tika noasfaltti pievadcei, izveidoti 2 volejbola laukumi, 2 basketbola laukumi, skrejce 10 m platum ar asfaltbetona segumu, paredzot lietus novadanas sistmas izbvi apkrt esoajam futbola laukumam, k ar veikti citi bvdarbi. 2012.gad dau vidusskolas stadion tika ierkots mkslgais segums. dau novad aktvi darbojas 7 sporta sekcijas (basketbols, dudo, sambo, florbols, grieu-romieu ca, teniss, volejbols) un 2 sporta klubi (futbola, hokeja). Vissenks tradcijas dau novad ir basketbolam un cu sportam (grieu romieu cai, dudo un sambo). Veselbas aprpi daos nodroina trs iestdes: SIA dau slimnca, SIA dau privtslimnca un SIA Traumatoloijas un ortopdijas klnika dai, k ar vairkas imenes rstu prakses. daos darbojas trs aptiekas.

Izgltbas iestdes

Sports

Veselbas aprpe

Socil paldzba un Ar socilo pakalpojumu nodroinanu dau novada iedzvotjiem galvenokrt nodarbojas dau novada domes struktrvienba Socilais pakalpojumi dienests. Kop 2003.gada daos darbojas dau novada Socil dienesta Atbalsta centrs, kur novada iedzvotjiem tiek sniegti bezmaksas socilie pakalpojumi un brv laika pavadanas iespjas ar mri uzlabot iedzvotju dzves kvalitti. Atbalsta centra mrauditorij ietilpst pensijas vecuma cilvki, cilvki ar pam vajadzbm, imenes, kuras audzina brnu ar pam vajadzbm, maznodroints, trcgs imenes un personas, daudzbrnu imenes un citi interesenti. Sabiedrisk krtba Kultra Par sabiedrisko krtbu dau novada teritorij rpjas dau un Garkalnes 2. lmea policijas iecirknis un dau pavaldbas policija. 2010. gad tika nodota ekspluatcij jaun dau Kultrizgltbas centra ka, kur darbojas Kultras centrs un Mkslas un mzikas skola (nkotn Kultrizgltbas centr ir paredzts izveidot ar muzeju, 9

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037) bibliotku/lastavu). Kultras centr darbojas 9 amatiermkslas kolektvi, kas nodroina iedzvotju brva laika pavadanas iespjas un likum noteikto Dziesmu svtku neprtrauktbu. dau vidusskol darbojas bibliotka / lastava. Kultrvsturiskie objekti dau novada teritorij atrodas divi valsts nozmes kultras piemineki objekti, kuri iekauti spk esoaj kultras piemineku sarakst: valsts nozmes arhitektras piemineklis Baltezera (dau) luteru baznca; valsts nozmes vstures piemineklis Komunistisk masu terora upuru piemias vieta un kapi,

k ar divi valsts nozmes mkslas piemineki portli, kuri atrodas dau luteru baznc. Trisms un aktv dau novads neizceas ar nozmgiem dabas, vstures vai kultras pieminekiem, tomr interesi var piesaistt dabas apstki Gauja un atpta daudzie ezeri, k ar daudzs pieturvietas uz autocea Rgas-Ainai (A1). Turklt dau novads atrodas tuvu Rgas jras lcim. dau novad nav pietiekoi attstta trisma infrastruktra. daos pai attsts sporta joma, tpc novad btu nepiecieams izveidot aktvs atptas un sporta centrus, kuros btu pieejama velosipdu, laivu, telu un guammaisu, distanu un slaloma slpju, slidu un cita inventra noma, sporta un trisma preu veikals, atptas un trisma informcijas punkts. Novada teritorijas eogrfisks priekrocbas, kuras vartu izmantot tristu piesaistanai: iespja apskatt daus eoloiskus veidojumus, kas saistti ar Baltijas jras attstbas vsturi (iekzemes kpas, lagnu ezeri, Litornas jras ldzenumi); daudzie ezeri, kuru krastos var iekrtot peldvietas un atptas vietas kempingus, moteus u.c.; zvejas vietas gan ups, gan ezeros; Gaujas k denstrisma ce, ko vartu savienot ar Baltezeru, ja btu iespjams atjaunot Gaujas Baltezera kanlu; plas meu teritorijas un pietiekami daudzveidgais meu teritorijas reljefs, kur btu iespjams izveidot rpusceu aktvs atptas, skrieanas, njoanas, velo u.c. trases;

Iedzvotjiem pieejamie pakalpojumi

aktvos tristus dau novad var ieinterest novada teritorij izveidotais privtais lidlauks. dau novad ir tikai daji pieejami iedzvotjiem nepiecieamie sadzves pakalpojumi (skat. 1. tabulu)

10

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

Tabula 1

Iedzvotjiem pieejamie pakalpojumi 2011.gads

Iedzvotju skaits (uz 01.01.2013.) 5786 2039 692 460 449 238 109 87 64 57 44 36 Centraliztie komunlie pakalpojumi Sabiedriskais transports Socilie pakalpojumi

Bankas pakalpojumi

Veselbas aprpe

Prtikas veikali

Bibliotka

Izgltba

dai Kadaga Baltezers Garkalne Staprii Alderi Atari Birznieki Iene i Divezeri Eimuri

1.8

Funkcionlo saiu stiprinana

Daudzi dau novada iedzvotji strd rpus novada teritorijas, savukrt citu pavaldbu iedzvotji izmanto dau novad pieejamo sporta, kultras, izgltbas, veselbas u.c. infrastruktru. Tpc, lai sekmtu novada attstbu, nepiecieams stiprint esos funkcionls saites un sadarbbu ar blakus esoajm un attlkajm pavaldbm. Btiska ir apkrtjo pavaldbu sadarbba transporta infrastruktra uzlaboan, trisma nozares attstb, k ar sadarbba cits joms izgltb, kultr, sport u.c.
Tabula 2

dau novada funkcionls saites

Sadarbbas teritorijas Rga, Carnikavas, Garkalnes novadi Sadarbbas jomas Skaidrojums

Funkcionl ietekme Transports

Autoceu kvalitte, Jnodroina sabiedrisk transporta sabiedriskais loistikas pakalpojumi starp blakus transports esom pavaldbm Juztur lab tehnisk stvokl gan valsts, gan pavaldbu cei Trisma marruti, Gaujas Daugavas kanla atjaunoana trisma informcija Velocelii gar autoceu Rga Ainai (A1) un uz Pleskavas osejas pusi 11

Trisms un Carnikavas, aktva atpta Garkalnes, Inukalna, Saulkrastu,

Aptieka

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037) Funkcionl ietekme Izgltba Sadarbbas teritorijas Sjas novadi Rga, Carnikavas, Garkalnes novadi Carnikavas, Garkalnes novadi

Sadarbbas jomas

Skaidrojums denstrisma attstba

Pirmsskolas izgltba, vidj izgltba, intereu izgltba Kultras centrs, sporta infrastruktra, Garkalnes baznca

daos pieejams plas izgltbas pakalpojumu klsts Ar blakus esoajm pavaldbm jsadarbojas pirmsskolas izgltbas pakalpojumu nodroinanai dau novadam ir liels potencils kultras un sporta infrastruktras attstbai daos atrodas Garkalnes baznca, kuru apmekl draudze no Garkalnes attstba,

Kultra, sports

Dabas aizsardzba

Carnikavas, Garkalnes, Inukalna, Sjas novadi

Gaujas baseina Polderu teritorijas apsaimniekoana apsaimniekoana Dambja bvniecba Darba tirgus

Uzmjdarbba Rga, Carnikavas, Garkalnes novadi

Novadam ir liels potencils attstt tirdzniecbas pakalpojumus autoce Rga Ainai (A1) apkaim Novada teritorij ir potencils raoanas teritoriju attstbai Novad jveicina uzmjdarbbas attstba, jaunu darba vietu radana dau novad esoie veselbas aprpes un socilie pakalpojumi pieejami ar blakus esoo pavaldbu iedzvotjiem densapgdes un kanalizcijas tkli gar Lielo un Mazo Baltezeru

Pakalpojumi

Carnikavas, Garkalnes novadi

Veselbas aprpe, socilie pakalpojumi, densapgdes un kanalizcijas pakalpojumi

12

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

2 STRATISK DAA
2.1 Ilgtermia attstbas redzjums (vzija)

dau novads 2037.gad ilgtspjgas attstbas teritorija; socili ldzsvarota un vienota, droa un kvalitatva dzves un darba vide; teritorija ar msdiengu pakalpojumu saimniecbas infrastruktru; saimnieciski aktva, veicinoa vide un investcijm pievilcga infrastruktra; spjgi attsttas ilgtspjgas saimniecbas jomas.

Ilgtspjgas attstbas teritorija Socili ldzsvarota un vienota, droa un kvalitatva dzves un darba vide Spjgi attsttas ilgtspjgas saimniecbas jomas

dau novads 2037.gad

Saimnieciski aktva, veicinoa vide un investcijm pievilcga infrastruktra

Teritorija ar msdiengu pakalpojumu saimniecbas infrastruktru

Attls 2

dau novada vzija

Ilgtspjgas attstbas teritorija Ilgtspjga attstba ir attstba, kas nodroina msdienu paaudzes vajadzbas, neradot grtbas nkamm paaudzm nodroint savas vajadzbas. Attstba ietver idejas par uzlaboanu un progresu, k ar kultras, socils un ekonomisks sfras pilnveidoanu. Ilgtspjga attstba ir orientta uz cilvkiem. Pavaldba efektvi prvalda novada teritoriju, prvaldes darbba tiek organizta prdomti un moderni. Iedzvotji aktvi iesaists pavaldbas attstbas plnoanas proces un paskumos, ir informti par pavaldb notiekoajiem procesiem, k ar saem pakalpojumus viiem rt veid. dau novads ir vieta, kur iedzvotji vlas dzvot, iegt izgltbu, atpsties, strdt un attstt savas rados prasmes. Novada teritorija ir pievilcga ar tristiem, kas dodas uz daiem izmantot dadus dens, dabas, k ar aktv trisma pakalpojumus ir attstts Gaujas Daugavas kanls, peldvietas pie novada ezeriem un Gaujas, Gauja ir kuojama, ir attsttas dadas dabas takas, attstts lidlauks u.c. Socili ldzsvarota un vienota, droa un kvalitatva dzves un darba vide Iedzvotju skaits novad pieaug. Iedzvotji novad iegst kvalitatvu visprjo, intereu un profesionlo izgltbu, aktvi iesaists padarbbas kolektvos, sporto, apmekl sporta un kultras paskumus. Iedzvotjiem tiek nodrointa kvalitatva dzves vide, sakrtota infrastruktra, labiekrtota apkrtj vide. Visiem iedzvotjiem dau centr ir iespja saemt kvalitatvu veselbas aprpi. Tiek sekmta un veicinta esoo mjoku kvalittes
13

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

paaugstinans (modernizans), un jaunu pieejamu un kvalitatvu mjoku bvniecba un apsaimniekoana vienot apdzvojuma tkl. Nodrointa sabiedrisk krtba, ldz ar sabiedrisko vietu sakopanu un labiekrtoanu. Sekmta apdzvojuma daudzveidoans. Apdzvojuma teritorijas un satiksme attsts telpiski ldzsvaroti. Ir nodroints (t.sk. ar ineniertehniskm metodm), ka apbves teritorijs applstambas risks ir zem 1%. Teritorija ar msdiengu pakalpojumu saimniecbas infrastruktru Sabiedrbas labkljba, intereu ievroana un kvalitatvu pakalpojumu sniegana ir viens no svargkajiem faktoriem novada attstb. Lai nodrointu novada iedzvotjiem vienldzgas iespjas un piedvtu kvalitatvus pakalpojumus, ir attstti pavaldbas piedvtie pakalpojumi un uzlabota novada un ciematu droba. Tiek pievrsta uzmanba sabiedrbas veselbas uzlaboanai un sporta aktivitu veicinanai. Saimnieciski aktva, veicinoa vide un investcijm pievilcga infrastruktra Veiksmgi attstta uzmjdarbba ir pamats novada ekonomikai. Ir palielinjies dau novad aktvi darbojoos uzmumu un nevalstisko organizciju skaits. Vietj lmen ir radti apstki, kas veicina dau novad veidot jaunus uzmumus, attstt dau novada un kaimiu pavaldbu darba tirgu, lai piedvjums atbilstu pieprasjumam un veidot aktvu sadarbbu starp uzmjiem un citm iesaisttajm pusm. dau novads ir pievilcga vide rvalstu investciju ieguldanai. Spjgi attsttas ilgtspjgas saimniecbas jomas dau novada uzmjdarbbas izaugsm k viena no perspektvm tiek integrta radoo industriju nozare. Efektvi tiek izmantoti Latvijas radoie un kultrvides resursi, paaugstinta pastvoo radoo nozaru darba produktivitte, paplaintas radoo cilvku ekonomisks darbbas formas. dau novad attsts dadi uz jaunm idejm un zinanm balstti tautsaimniecbas sektori. Sekmgi attsts aktv trisma joma. Raoanas uzmumi izmanto modernas un ilgtspjgas saimniekoanas metodes. 2.2 Mri

dau novada attstbas visprjais mris novada iedzvotju labkljba veselga, labvlga un droa vide dzvoanai un socili un telpiski ldzsvarota attstba, kas virzta uz daudzveidgu, uz kultru un zinanm balsttu konkurtspjgu saimniecisko darbbu. Vzijas sasnieganai izvirzti di stratiskie mri: SM 1 Sakopta, droa un veselga dzves vide Mris paredz nodroint ikvienam iedzvotjiem tdu dzves vidi, kas sekm viu labkljbu, izgltbu, imenes veidoanu, mobilitti, pietiekoi plau sabiedrisko pakalpojumu pieejambu, vlmi pavadt novad savu brvo laiku, iesaistties vietj kultras dzv. SM 2 Saimniecisk darbba (Uzmjdarbbas vides aktivizana) Mris virzts konkurtspjgas un daudzveidgas uzmjdarbbas vides veidoanai. Novad ir attsttas industrils teritorijas, kur ir nodrointa uzmjdarbbai nepiecieam atbalsta infrastruktra un kur tiek stimultas dadas ekonomisks aktivittes. Novad ir attstti mazie uzmumi. SM 3 Cilvkresursi (iedzvotji) Iedzvotji ir lielk novada vrtba. Ikvienam ir iespja iegt pirmsskolas izgltbu, visprjo izgltbu, intereu izgltbu, profesionlo izgltbu un mizgltbu.
14

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

Novad dzvo un strd kvalificts un darba tirg pieprasts darbaspks. Iedzvotji ir aktvi savas dzves vides uzlaboan, aktvi iesaists sabiedriskajs aktivitts. SM 4 Ilgtspjga attstba Mris paredz uzlabot cilvku dzves apstkus, saglabjot dabu un vidi, tpc tiek respektta daba, kas apgd cilvkus ar resursiem un visu nepiecieamo dzvei. Novada teritorija tiek efektvi prvaldta. Iedzvotji aktvi iesaists pavaldbas attstbas plnoan un vlas dzvot dau novad. Uzmumi darbojas, izmantojot msdiengas, inovatvas tehnoloijas. Izvirzot stratiskos mrus, nordti ar ilgtermi sasniedzamie rezultti o mru sasnieganas raksturoanai.
Tabula 3

Sasniedzamie rezultti stratisko mru sasnieganas raksturoanai

Rdtjs Bzes gads Bzes indikators Ilgtermi sasniedzamais rezultts palielins iedzvotju skaits pieaug

SM 1 Sakopta, droa un veselga dzves vide Asfaltti valsts un pavaldbas cei un ielas (%) Centraliztu densapgdes un notekdeu savkanas pakalpojumu pieejamba apdzvotajs viets (% iedzvotju) Reistrto uzmumu skaits Uzmumu skaits iedzvotjiem Iedzvotju skaits Demogrfisk slodze Izgltojamo skaits visprj izgltbas iestd Bezdarba lmenis, % Teritorijas attstbas indekss Pavaldbas budeta iemumi IIN iemumi uz 1 iedzvotju uz 1000 2010. 2011. 36,3 75%

SM 2 Saimniecisk darbba (Uzmjdarbbas vides aktivizana) 2011. 2013. 136 90 pieaug pieaug

SM 3 Cilvkresursi (iedzvotji) 2011. 2011. 2010./2011. 2011. SM 4 Ilgtspjga attstba 2011. 2011. 2011. 1,741 6538292 419 pieaug pieaug pieaug 10007 468 1001 6,3 pieaug samazins pieaug samazins

Stratiskie mri kalpo par pamatu prioritu noteikanai un turpmko veicamo darbbu identificanai.

15

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

2.3

Priorittes

dau novada attstbai noteiktas das ilgtermia priorittes: IP 1 Kvalitatva dzves telpa IP 2 Daudzveidga, msdienga un ilgtspjga ekonomika IP 3 Izgltota, aktva un veselga sabiedrba IP 4 Efektva novada prvalde
Tabula 4

dau novada stratiskie uzstdjumi

ilgtspjgas attstbas teritorija; socili ldzsvarota un vienota, droa un kvalitatva dzves un darba vide; teritorija ar msdiengu pakalpojumu saimniecbas infrastruktru; saimnieciski aktva, veicinoa vide un investcijm pievilcga infrastruktra; spjgi attsttas ilgtspjgas saimniecbas jomas SM 2 Saimniecisk darbba (Uzmjdarbbas vides aktivizana) IP 2 Daudzveidga, msdienga un ilgtspjga ekonomika SM 3 Cilvkresursi (iedzvotji) IP 3 Izgltota, aktva un veselga sabiedrba SM 4 Ilgtspjga attstba IP 4 Efektva novada prvalde

Vzija

SM 1 Sakopta, Stratiskie droa un mri veselga dzves vide IP 1 Kvalitatva Ilgtermia dzves telpa priorittes

2.4

Novada ekonomisk specializcija

dai Rgas reion dau novadam ir svarga loma Rgas aglomercij, tam ir liels potencils mjvietu, komercdarbbas, izgltbas, sporta un atptas infrastruktras attstan. Saistb ar uzmjdarbbu dau novads specializjas prtikas rpniecb (novad darbojas ipsu raotne, desu fabrika, zivju un gaas prstrdes uzmumi). dai Latvij dau novada resursu daudzveidba auj attstt: augstu dzves vides kvalitti esoajs un jauns apdzvots viets; transporta loistikas pakalpojumus; reionlas nozmes tirdzniecbas pakalpojumus Eiropas un valsts nozmes autocea A1 apkaim; lauksaimniecbas produktu prstrdjos / prtikas raotnes; piepilstas lauksaimniecbas nodarbes: drzeu audzana, lopkopba, zirgkopba, medbu saimniecbu organizana; sporta un atptas aktivittes organizjoo pakalpojumu un to nodroinoo objektu izbvi;

16

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

pakalpojumus, kas vrsti uz novada iedzvotju dzves kvalittes paaugstinanos. Pakalpojumi var tikt sniegti izgltb, sadzves pakalpojumu jom, dinan, viesu mju izveid, zao telpu labiekrtoan. dau novads Latvij ir pazstams ar dau poligonu, kur tiek izmantots k militrm, t nemilitrm vajadzbm (ar specilm ataujm). dai Eirop un pasaul dau novads Eiropas mrog ir pazstams ar aizsargjamo ainavu apvidu dai, kur ietilpst dau militr poligona teritorij un kur sastopami Eiropas mrog reti un bioloiskajai daudzveidbai nozmgi biotopi, k ar retas un pai aizsargjamas augu un dzvnieku sugas.

17

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

3 TELPISKS ATTSTBAS PERSPEKTVAS

3.1

Nozmgkie esoie telpisks struktras elementi un vlams ilgtermia izmaias

dau novada telpisks struktras pamatu veido Gaujas upes, Vjupes, Liel Baltezera, Maz Baltezera un vairku citu ezeru piekrastes apbvts joslas, zas struktras meu teritorijas, k ar teritorijas abpus valsts galvenajam autoceam A1 Rga - Ainai, kas rso novada teritoriju ziemeu - dienvidu virzien. Gaujas un valsts galven autocea Rga Ainai (VIA Baltica) ietekm vsturiski ir izveidojuies vairki dominjoie apdzvojuma centri dai (administratvais centrs), Baltezers, Garkalne un Kadaga, k ar Alderi, kurus no daiem atdala tikai Gaujas Baltezera kanls. T k lielk novada teritorijas daa atrodas Litornas jras ldzenum, kas zemkajs viets ir prpurvojusies, ir izveidotas plaas polderu sistmas dau centra polderis, Eimura Mangau polderis un Laveru polderis. K prioritrie telpisks perspektvas attstbas virzieni tiek izvirzti: 1) 2) 3) 4) policentriskas un vienotas apdzvojuma sistmas attstba; atvrts lauku telpas un densobjektu izmantoanas daudzveidoana; raoanas un loistikas teritoriju attstba; modernas transporta un inenierkomunikciju infrastruktras attstba.

Attls 3

dau novada prioritrie telpisks perspektvas attstbas virzieni

Vlams ilgtermia izmaias telpiskaj struktr: veicint dens ceu veidoanos; atjaunot mkslgi veidoto Gaujas Baltezera kanlu; atjaunot mazo kuu satiksmi; veicint laivoanu;
18

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

pie Gaujas tilta izveidot laivu piesttni; sekmt dau novada teritorijas iekauanos autocea A1 (VIA Baltica) attstbas koridor (t.sk., veicint trisma infrastruktras attstbu aj teritorij); novirzt transporta plsmas no blvi apdzvotajm vietm (Rgas pilstas ziemeu koridors); izveidot saikni ar Rgas ostu; dzvojams apbves applstambas riska novrana polderu teritorijs; blvas dzvojams apbves teritoriju koncentrana un nodroinana ar centraliztm inenierkomunikcijm. Nevlams ilgtermia izmaias telpiskaj struktr: btiskas izmaias esoaj struktr; jaunas daudzstvu apbves veidoana rpus dau un Kadagas ciema teritorijm; blva apbves veidoana polderu teritorijs, ja netiek nodrointa applstambas riska novrana. 3.2 Apdzvojuma struktra un publisko pakalpojumu klsts

Apdzvojuma struktru dau novad veido 12 ciemu dai, Kadaga, Baltezers, Garkalne, Alderi, Iene, i, Staprii, Atari, Eimuri, Birznieki un Divezeri teritorijas.

Attls 4

dau novada ciemu teritorijas

19

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

To, kda ilgtermi vartu veidoties dau novada apdzvojuma struktra un publisko pakalpojumu klsts, btiski ietekm esos demogrfisks tendences. K liecina apkopot informcija par iedzvotju skaita izmaim pdjo 10 gadu laik, dau novad iedzvotju skaits neprtraukti pieaug - turklt visos ciemos , kop vidji par 3,3% gad. Saglabjoties tdiem paiem pieauguma tempiem, iedzvotju skaits uz 2037.gadu novad vartu tuvoties 22 tkst. Pieemot, ka iedzvotju skaits joprojm turpina pieaugt, tau ar mazkiem tempiem (ar pieaugumu 2% gad), pc 25 gadiem dau novad iedzvotju skaits vartu prsniegt 16 tkst (skat. 5.attlu).

Attls 5

dau novada iedzvotju skaits uz gada skumu

Darbaspjas vecuma struktra dau novad (pieemot, ka iedzvotju skaits novad katru gadu pieaug par 2%)
Attls 6

6. attl redzams tas, kda vartu bt iedzvotju vecumstruktra, pieemot, ka iedzvotju skaits katru gadu pieaug par 2% un iedzvotju skaits ldz darbaspjas vecumam, darbaspjas vecum un virs darbaspjas vecuma procentuli sadals ldzinj apmr. Visu vecumu iedzvotjiem jnodroina pievilcga dzves telpa un viiem nepiecieamie pamatpakalpojumi iespjami tuvu dzvesvietai, tpc jsekm pakalpojumu snieganai nepiecieamo infrastruktras objektu pilnveidoana un jaunu izveide. Jveicina ldzsvarota dau novada teritorijas attstba. Izvrtjot vsturiski izveidojuos apdzvojuma telpisko struktru, iedzvotju skaitu, apbves struktru, socils infrastruktras un pakalpojumu nodroinjumu, k ar iedzvotju skaita prognou perspektvas, emot vr dau novada pavaldbas stratiskos uzstdjumus, tiek izdalti trs lmeu attstbas centri novada nozmes centrs DAI, vietjas nozmes attstbas centri KADAGA, BALTEZERS, GARKALNE, ALDERI un lauku apdzvojuma centri IENE, I, STAPRII, ATARI, EIMURI, BIRZNIEKI, DIVEZERI.

20

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

Attls 7

dau novada perspektv apdzvojuma struktra

Katram attstbas centram tiek noteikts pieejamo un plnojamo pakalpojumu apjoms jeb pakalpojumu grozs, ko nosaka t esoais ekonomiskais attstbas lmenis, infrastruktra, cilvkresursi, to izvietojums un sasniedzamba (skatt 5. tabul). Detaliztus pakalpojumu grozus skatt zemk pie attstbas centru raksturojuma (skatt 6., 7. un 8. tabul).
Tabula 5 Pakalpojumu grozs attstbas centros Centraliztie komunlie pakalpojumi Socilie pakalpojumi Bankas pakalpojumi Bibliotka, interneta pieejas punkts

Novada nozmes centrs Vietjas nozmes centri Lauku apdzvojuma centri

21

Veselbas aprpe

Sports un atpta

Attstbas centra lmenis

Prtikas veikali

Kultras centri

Intereu centri

Sabiedriskais transports

Pavaldbas pakalpojumi

Izgltba

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

dau novada teritorijas harmoniskas un ldzsvarotas attstbas prieknoteikums ir dadu lmeu attstbas centru savstarpj mijiedarbba, kvalitatvu atbilstoo pakalpojumu pieejamba un modernas infrastruktras attstba. Tas sekms jaunu darbavietu radanu un nodroinanu iedzvotjiem, k ar uzmjdarbbas aktivitti un kvalitatvu dzves vidi. NOVADA NOZMES CENTRS K novada nozmes centrs tiks attstts ciems dai, kas eogrfiski ir izvietojusies novada centrlaj da, starp autoceu A1, Gaujas upi un Gaujas - Baltezera kanlu un ir nozmgs pakalpojumu centrs prjo attstbas centru iedzvotjiem. daos atrodas pavaldbas administratvais centrs, taj tiek nodrointas galvens dzvojams, komercpakalpojumu un sabiedrisks funkcijas. Sabiedriskais transports savieno novada nozmes centru ar prjm novada apdzvotajm vietm, k ar ar citm pavaldbm. Centr ir vairkas izgltbas iestdes un labi attstta sporta infrastruktra, kas novad auj stenot ar starptautiskas sacensbas. Kultras centr notiek svargkie novada kultras paskumi. Ir izveidots vismaz viens intereu centrs, kur var aktvi darboties un attstt savas intereses ikviens, neatkargi no vecuma, dzimuma un veselbas stvoka, kur ir izveidots interneta pieejas punkts. Ir slimnca, pieejami primrs veselbas aprpes pakalpojumi (imenes rsti, pediatri, felderpunkti u.c.), aptiekas. Centr ir pieejami centraliztie komunlie pakalpojumi (densapgde, kanalizcija, apkure, gzes apgde). Novada nozmes attstbas centr daos perspektv jattsta atbilstou pakalpojumu klsts (skatt 6.tabul). Perspektv dai attstties k galvenais sporta un atptas centrs (specifisk loma).
Tabula 6 Pakalpojumu grozs novada nozmes centr pavaldbas un valsts iestdes pavaldbas un valsts pakalpojumi visprjs un specializts izgltbas iestdes (vidusskolas, pamatskolas) pirmsskolas izgltbas iestdes intereu izgltbas centri (brnu, jauniei, pensionru u.c.) socils aprpes centrs, socil dienesta pakalpojumi primrs veselbas aprpes iestdes, aptiekas neatliekam medicnisk paldzba veterinrs medicnas pakalpojumi finanu pakalpojumi (bankas filile, bankomts, vai cits pakalpojums) bibliotkas publiska interneta pieejamba kultras iestdes (kultras, tautas nams), muzeji, trisma informcijas centrs (TIC) sabiedrisk transporta pieejamba publiski pieejamas atptas un sporta teritorijas, t.sk., brnu rotau laukumi tirdzniecbas un pakalpojumu objekti (veikali, kafejncas, friztavas utml.) naktsmtnes (viesncas, viesu mjas, motei u.tml.) u.c. trisma infrastruktra policijas, Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta pakalpojumi konsultantu pakalpojumi (lauksaimniecbas, mesaimniecbas u.c.) centraliztie komunlie pakalpojumi (densapgde, kanalizcija, siltumapgde, gzes apgde u.c.) efektva un moderna energoapgdes un sakaru infrastruktra (t.sk. internets) 22

PIEEJAMIE UN PLNOTIE PAKALPOJUMI

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037) ielu apgaismojums dzvojamais fonds teritorijas, kas paredztas sabiedrisko un komercobjektus izvietoanai teritorija, kas paredzta raoanas objektu attstbai

VIETJAS NOZMES CENTRI Lai veicintu dau novada teritorijas policentrisku un ldzsvarotu attstbu, k vietjas nozmes centri tiks attstti etri pc dau ciema lielkie vsturiskie ciemi Kadaga, Baltezers, Garkalne un Alderi, kas teritorili izvietojuies pavaldbas teritorijas dads das pie transporta maistrlm un ir nozmgi dzvojamie un pakalpojumu centri gan tajos dzvojoo, gan apkrtjo teritoriju iedzvotjiem. ajos centros dzvo nozmga novada iedzvotju daa, tiek nodrointi daudzi sabiedriskie pakalpojumi, k ar pieejami nozmgkie komercpakalpojumi. Sabiedriskais transports savieno vietjs nozmes centrus ar novada nozmes centru daiem, k ar ar citm pavaldbm. Katr no centriem ir pirmsskolas izgltbas iestde un vismaz viens sporta laukums. Kadag ir vl viena pavaldbas iestde, kas sniedz pamatizgltbu. Katr vietjas nozmes centr ir izveidots vismaz viens intereu centrs, kur var aktvi darboties un attstt savas intereses ikviens, neatkargi no vecuma, dzimuma un veselbas stvoka un kur ir izveidots interneta pieejas punkts. Ir ierkota telpa, kur iedzvotji noteiktos laikos var saemt primrs veselbas aprpes pakalpojumus (imenes rsti, pediatrs), k ar socilos pakalpojumus (konsultatv paldzba u.tml.). Centros ir pieejami centraliztie komunlie pakalpojumi (densapgde, kanalizcija, apkure, gzes apgde). Ar nkotn jstiprina vietjas nozmes centru funkcijas, turpinot attstt dada veida mjokus, daudzveidgus izgltbas, kultras, sadzves u.c. pakalpojumus, k ar videi un iedzvotjiem draudzgas raoanas un loistikas teritorijas, modernu un videi draudzgu tehnisko infrastruktru (skatt 7.tabul). Perspektv Baltezers attstsies k denstrisma un ekskluzvas dzvojams apbves centrs, Kadaga k militrais centrs (dau mcbu poligons), ko svargi sabalanst ar dzvojams apbves teritorijm. Garkaln un Alderos primri dzvojam apbve.
Tabula 7 Pakalpojumu grozs vietjas nozmes centros pavaldbas un valsts pakalpojumi visprjs izgltbas iestdes (vidusskola vai pamatskola) pirmsskolas izgltbas iestdes primrs veselbas aprpes pakalpojumi (imenes rsti, pediatri), aptiekas neatliekam medicnisk paldzba veterinrs medicnas pakalpojumi socilie pakalpojumi (socil darbinieka pieejamba) intereu izgltbas centri sabiedrisk transporta pieejamba publiski pieejamas atptas un sporta teritorijas, t.sk., brnu rotau laukumi bankomti tirdzniecbas un pakalpojumu objekti (veikals, kafejnca u.tml.) policijas, Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta pakalpojumu pieejamba

PIEEJAMIE UN PLNOTIE PAKALPOJUMI

23

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037) centraliztie komunlie pakalpojumi (densapgde, kanalizcija, siltumapgde, gzes apgde u.c.) efektva un moderna energoapgdes un sakaru infrastruktra (t.sk. internets) ielu apgaismojums dzvojamais fonds teritorijas, kas paredztas sabiedrisko un komercobjektus izvietoanai teritorija, kas paredzta raoanas objektu attstbai

LAUKU APDZVOJUMA CENTRI Lai nodrointu pamatpakalpojumu pieejambu pc iespjas tuvk iedzvotju dzvesvietai un veicintu tehnisks infrastruktras un uzmjdarbbas attstbu, k lauku apdzvojuma centri tiks attstti septii ciemi Iene, i, Staprii, Atari, Eimuri, Birznieki un Divezeri paredzot tajos attstt atbilstou pakalpojumu klstu (skatt 8.tabulu). Vietas, kur veidojas apdzvots vietas. Centros dzvojoajiem ir pieejami atsevii socilie pakalpojumi. Sabiedrisk transporta pakalpojumi praktiski nav pieejami Stapriu, Divezera, Birznieku, u, Ilenes, Ataru un Eimuri iedzvotjiem. Perspektv ciemi attstsies k papildus centri ar ierobeotu funkciju skaitu - galvenokrt mjoki un piemjas saimniecbas, td oti btiski ir o ciemu iedzvpotjiem nodroint sabiedrisk transporta pieejambu un saikni ar novada nozmes centru daiem. Staprii perpektv vartu veidoties k augstks izgltbas centrs.
Tabula 8 Pakalpojumu grozs vietjas nozmes centros pavaldbas pakalpojumi sabiedrisk transporta pieejamba publiski pieejamas atptas teritorijas, t.sk., brnu rotau laukumi neatliekam medicnisk paldzba socil dienesta pakalpojumi (socil darbinieka pieejamba) policijas, Valsts ugunsdzsbas un glbanas dienesta pakalpojumu pieejamba vides un sabiedrbas veselbas prasbm atbilstoa tehnisk infrastruktra efektva un moderna energoapgdes un sakaru infrastruktra (t.sk. internets) prtikas preu tirdzniecba un pakalpojumi ielu apgaismojums
PIEEJAMIE UN PLNOTIE PAKALPOJUMI

VADLNIJAS APDZVOJUMA ATTSTBAI UN PLNOANAI 1. 2. 3. 4. Izstrdjot dau novada teritorijas plnoanas dokumentus, veicint daudzcentru, ldzsvarotas un hierarhiski strukturtas apdzvojuma struktras attstbu. Atbilstoi attstbas centra lmenim veidot ldzsvaru starp teritorij izvietoto mjoku, pakalpojumu un darba vietu daudzveidbu un pieejambu. Saglabt visu apdzvoto vietu vsturiskos vietvrdus, tradicionlo apbves struktru teritorijas sadaljumu 12 ciemos. Nodroint iedzvotjiem maksimli rtas pieejas iespjas sabiedriskajiem un maksas pakalpojumiem (izgltba, medicna, socilie pakalpojumi, sadzves pakalpojumi, prtikas un citu preu veikali, u.c.), k ar sabiedrisk transporta satiksmes iespjas ldz augstka lmea centram.
24

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

5.

Uzlabot apdzvoto vietu vides kvalitti. Veidot harmonisku dzves vidi ciemos, ar pieejamajm publiskajm rtelpm parkiem, skvriem, rotau laukumiem, gjju troturiem, autotransporta ielm u.c., brvas pieejas iespjm publiskajiem deiem. Ciemu teritorijs nodroinot pievilcgu investciju vidi investoriem, teritorijas raoanas un loistikas attstbai. Veicint apdzvoto vietu revitalizciju un labiekrtoanu, teritorijas izmantoanas veidu dadoanu un papildinanu, jaunas blvas apbves koncentranos pie jau esoajm blvas apbves teritorijm, ineniertehniskajm komunikcijm. Sadarboties ar kaimiu pavaldbm polderu apsaimniekoan (piem., Laveru polderis, sku stacija atrodas Carnikavas novad, nedarbojas). Nodroint, taj skait ar applstambas risku zem 1%. ineniertehniskm metodm, apbves teritoriju

6. 7.

8. 9.

10. Jaunveidojamo apbvi plnot td attlum no transporta maistrlm, kas neprasa papildus paskumus aizsardzbai pret satiksmes radto troksni, izpldes gzm un citu negatvo ietekmi. 11. Zemes vienbu sadalana dvu mju apbves gadjum. 12. Ja loklplnojums atrisina situciju, tad detlplnojums nav nepiecieams. dau novada ilgtspjgas attstbas stratija atbalsta: 13. Arhitektoniski kvalitatvu un energoefektvu bvniecbu, zao struktru veidoanu ciemos. 14. Pretpldu paskumu nodroinanu, dambju gar Gauju bvniecbu. Sadarbbu ar kaimiu pavaldbm izpt un bvniecb, organizciju veidoanu polderu teritoriju apsaimniekoanai. 15. Iedzvotju dzves vides kvalittes paaugstinanos. 16. Pavaldbas dzvojam fonda attstbu. 17. Teritoriju rezervciju raoanas un investciju piesaistes mriem. 18. Apdzvoto vietu modernu ineniertehnisko nodroinjumu ar inovatviem un videi draudzgiem un energoresursus taupoiem risinjumiem un tehnoloijm. 19. Esos tehnisks infrastruktras, neizmantoto ku un bvju izmantoanu un degradto teritoriju sakrtoanu. 20. Blvas dzvojams, jauktas un publisks apbves teritoriju koncentranu jau pie esoajm blvas apbves teritorijm, ar pieejamajm inenierkomunikcijm. 21. Funkcionlaj telp Blvas dzvojamas apbves teritorijas teritoriju izmantoanu dzvojamajai apbvei, sabiedrisko un komercobjektus apbvei. 22. Funkcionlaj telp Retintas blvas dzvojamas apbves teritorijas daudzveidgu teritorijas izmantoanu - dzvojam apbve, sabiedrisks un komercteritorijas, viegl raoana, lauksaimniecisku un mesaimniecisku izmantoanu. 23. Jaunveidojamo meaparka apbves teritoriju minimlo platbu 0,5 ha. Teritoriju izmantoanu dzvojamajai apbvei, sabiedrisko un komercobjektus apbvei. 24. Kolumbrija izveidi Baltezer. 25. Stapriu izveidi par augstks izgltbas centru.
25

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

dau novada ilgtspjgas attstbas stratija neatbalsta: 26. 27. Iedzvotju dzves vides kvalittes pasliktinanos, ko izraisa troka, smaku vai cita veida piesrojuma normatvu prsniegumi. Tdas apbves attstbu, kas nkotn kavtu ietvju, apgaismojuma, veloceliu un komunls infrastruktras izveidi gar ielm un ceiem, k ar kavtu piekuvi publiskajiem densobjektiem. Rpniecisks raoanas uzmumu attstbu ciemu teritorijs, ja tie izraisa btisku negatvu ietekmi uz vidi un iedzvotju veselbu, k ar intensvs lopkopbas kompleksu bvniecbu un dergo izrakteu ieguvi. Ainavu degradjou objektu bvniecbu ainaviskajs teritorijs. Funkcionl zonjuma maiu ar loklplnojumu jaunu daudzstvu apbves (daudzstvu apbve apbve virs 3 stviem) teritoriju veidoanai. Funkcionl zonjuma maiu ar loklplnojumu jaunu raoanas teritoriju veidoanai blvas dzvojams apbves teritorijs vai to tie tuvum. Applstoo teritoriju polderos apbvi, ja pirms nav novrsts applstambas risks (nodroints zem 1%)

28.

29. 30. 31. 32.

3.3

Galvenie transporta koridori un infrastruktra, k ar maistrlie inenierkomunikciju tkli un objekti

Btisks pavaldbas teritorijas attstbas prieknoteikums ir iekjs un rjs sasniedzambas nodroinana un videi draudzgas tehnisks infrastruktras esamba. Td ir btiski novad izveidot integrtu transporta infrastruktras modeli, kas ietver autotransporta, dzelzcea un velotransportu tklus, k ar veicint modernas tehnisks infrastruktras attstbu. Lai pilnvrtgi izmantotu dau novada stratisko novietojumu un tranzta attstbas iespjas ar Igauniju un Krieviju, jsekm transporta infrastruktras integrcija Trans-Eiropas transporta tkl. dau novada teritorijas attstbai, k ar iedzvotju labkljbas celan transportam un labi attsttam ceu tklam ir liela nozme. Pieaugot automobilizcijas lmenim, liela loma ir k racionlam ielu un ceu tklam, t ar kvalittei un satiksmes drobai. dau novads atrodas kaimios Rgai, novadu rso autoce Rga Ainai (A1). Gjju drobas uzlaboanai Rgas gatves turpinjumos pie autocea Rga Ainai jierko gjju prejas (tiltii vai tunei). Juzlabo transporta infrastruktras savienojums starp daiem un Stapriiem. Novad ir jattsta veloceliu infrastruktra, t.sk., sadarbb ar blakus esom pavaldbm jveido kopgi velomarruti. Sabiedriskais transports uz Rgu un citm pavaldbm jnodroina ne tikai no novada un vietjs nozmes centra, bet ar no prjm apdzvotajm vietm (vismaz ar mikroautobusiem). Ar sabiedrisko transportu tiktu nodrointi ar skolnu prvadjumi. No daiem uz Rgu vartu attstt tramvaja satiksmi. Ilgtermi jveicina jauni savienojumi ar Rgu, Rgas ostu. K izptes teritoriju transporta infrastruktras vajadzbm teritoriju Baltezer btu vrts saglabt, ja valstisk lmen tiktu attstta ceu infrastruktra u pus. daos vartu bt Rail Baltica pietura Latvij. os jizbv tilts pri Gaujai, jattsta cea infrastruktra virzien uz Pleskavu.
26

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

Attls 8

dau novada galvenie transporta koridori

VADLNIJAS TRANSPORTA UN INENIERKOMUNIKCIJU ATTSTBAI UN PLNOANAI 1. 2. Nodroint visu apdzvoto vietu sasniedzambu pa labas kvalittes autoceiem. Plnot racionlu ceu un ielu tklu, veidojot vienotu un savstarpji saisttu transporta sistmu. Pieslgumus valsts autoceiem veidot, ievrojot hierarhijas principu: valsts galvenais autoce valsts reionlais autoce valsts vietjais autoce mju vai komersantu ce/pavaldbas ce. Sekmt novada teritorijas iekauanos autocea A1 attstbas koridor, veicint taj transporta un trisma infrastruktras attstbu. Veicot ainavisko ceu rekonstrukciju, nodroint kvalitatvu segumu, vienlaicgi saglabjot cea raksturu un ainavas izteiksmgumu. Sabiedrisk transporta sistmu veidot saistb ar perspektvo apdzvojuma struktru, savstarpji saskaojot rjos un iekjos sabiedrisk transporta (autobusu un

3. 4. 5.

27

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

mikroautobusu) prvadjumus un nodroinot optimlas prvietoans iespjas novada iedzvotjiem, uzmjiem un tristiem. 6. 7. Nodroint atbilstoas energoapgdes jaudas gan raoanas, gan sabiedrisk un komercsektora, gan mjsaimniecbu vajadzbm. Ineniertklus pc iespjas kompakti koncentrt koridoros gar autoceiem. Ciemos galvenos ineniertklus izvietot ielu un ceu sarkano lniju koridoros, pc iespjas izvairoties no privto zemes paumu rsoanas. Attstt kvalitatvu sakaru un informcijas tehnoloiju, efektvu energoapgdes un vides infrastruktru. Viss apdzvotajs viets nodroint ldzvrtgas pieejas iespjas informcijas un telekomunikciju pakalpojumiem, t.sk. pieeju internetam. dau novada ilgtspjgas attstbas stratija atbalsta: 10. Transporta infrastruktras integrciju Trans-Eiropas transporta tkl (TEN-T-TransEuropean Networks). 11. Ceu tkla rekonstrukciju un visu attstbas centru sasniedzambu pa meln seguma ceiem. 12. Uzmjdarbbu atbalstoas tehnisks un transporta apkalpes infrastruktras attstbu pie galvenajiem satiksmes koridoriem. 13. Troka un cita veida piesrojuma ierobeoanu gar esoajm un perspektvajm automaistrlm (troku slpjoo sienu izbve u.tml.), viets ar btisku ietekmi uz dzvojams vai publisks apbves teritorijm. 14. Jaunu savienojumu ar Rgu un Rgas ostu veidoanu, teritoriju rezervciju Rgas ziemeu transporta koridoram. trgaitas tramvaja attstbu (dai Rga), dzelzcea atzara uz ostu veidoanu Rgas ziemeu transporta koridor. 15. Cea infrastruktras attstbu Pleskavas virzien. 16. Starptautiskas nozmes transporta infrastruktras objekta Rail Baltica attstbai un bvniecbai nepiecieams teritorijas rezervciju. Iespja dau novad veidot viengo pieturu Latvij. 17. Satiksmes un gjju drobas uzlaboanu uz A1 (gjju preju (tilti, tunei) izbvi daos vairks viets u.c.). 18. Jauna tilta bvniecbu pr Gauju, savienojot us un Ieni. 19. dau savienoanu ar Stapriiem (pieslgums un rsojumus vairks viets 4 joslu autoceam). 20. Videi draudzgu prvietoans veidu (sabiedriskais transports, velotransports, elektromobii, denstransports u.c.) attstbu. 21. Vietjas nozmes centru un lauku apdzvojuma centru sasaisti ar sabiedrisko transportu ar novada nozmes centru daiem. 22. Veloceliu trau izbvi (Via Baltica (EiroVelo-10) velocelia trase, k ar reionlas nozmes perspektv velocelia, sadarbbu ar kaimiu pavaldbm. 23. dau lidostas teritorijas attstbu, iekauanos kopj ES lidostu struktr.

8. 9.

28

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

24. Visu apdzvoto vietu nodroinjumu ar vides aizsardzbas prasbm un valst noteiktm sabiedrbas veselbas kvalittes normm atbilstom inenierkomunikcijm. 25. densapgdes, kanalizcijas, gzes apgdes siltumapgdes un atkritumu apsaimniekoanas sistmas uzlaboanu un modernizciju, vides piesrojuma samazinanu un infrastruktras pakalpojumu kvalittes paaugstinanu. 26. Perspektvo gzes vadu atzaru izbvi uz apdzvotm vietm, rpnieciskiem u.c. objektiem. 27. Zao eneriju alternatvos energoapgdes veidus un videi draudzgu tehnoloiju attstbu, vietjo atjaunojamo energoresursu - koksnes atkritumu, salmu, biogzes u.c. izmantoanu. 28. Msdienu prasbm atbilstou informcijas sistmu izveidi, nodroinot augstas kvalittes infrastruktru telekomunikcijas un datu prraides tklus. 29. Atbilstoas energoapgdes jaudas nodroinjumu vis novada teritorij. Perspektvs 330 kV elektrolnijas Sindi Rga bvniecbu Rail Baltica koridor. 30. densapgdes un kanalizcijas sistmas paplainanu dau, Kadagas, Stapriu u.c. ciemos. 31. Baltezera ciema kanalizcijas sistmas attstbu sadarbb ar Rgu. 32. Pieslgumu veidoanu pie centraliztajiem densapgdes, kanalizcijas, gzes apgdes un siltumapgdes tkliem vai savu autonomu centraliztu sistmu bvniecbu. 33. Iespju dzvniekiem rsot A1 oseju. dau novada ilgtspjgas attstbas stratija neatbalsta: 34. Transporta plsmu novirzanu uz blvi apdzvotm vietm. 35. Strupceu veidoanu. 36. Vja elektrostaciju ar jaudu virs 20 kW bvniecbu. 3.4 Galvens funkcionls telpas un vadlnijas to attstbai un plnoanai

Izvrtjot novada teritorijas attstbas prieknoteikumus eogrfisko novietojumu, apbves struktru, ekonomiskos, dabas un kultrvsturiskos resursus Latvijas, Rgas plnoanas reiona un vietjs pavaldbas attstbas kontekst, emot vr dau novada pavaldbas ilgtermia attstbas redzjumu, tiek iezmtas teritorijas telpisks struktras attstbas galvens funkcionls telpas: Blvas dzvojams apbves telpa (ciemu centru teritorijs, kur koncentrtas blvas apbves teritorijas); Retintas dzvojamas apbves telpa (ciemu nomals, kur koncentrtas lauku apbves teritorijas); Raoanas un loistikas objektu apbves telpa; Rekrecijas telpa; Nacionlo intereu telpa (dau poligona teritorija).

29

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

Attls 9

dau novada galvens funkcionls telpas

ajs teritorijs noteikts galvens funkcijas bs prioritras un citas pakrtots funkcijas nedrksts konfliktt vai apdraudt galveno funkciju. 3.4.1. Dzvojams apbves telpas Raksturojums un vadlnijas dzvojams apbves funkcionlajs telps Blvas dzvojams apbves telpa un Retintas dzvojamas apbves telpa sniegtas apaknoda 3.2. Apdzvojuma struktra un publisko pakalpojumu klsts. 3.4.2. Raoanas un loistikas objektu apbves telpa dau novada ilgtspjgas attstbas stratij ir izdaltas ts teritorijas, kurs ir pai augsts potencils industrilo zonu un loistikas pakalpojumu attstbai. ajs teritorijs veiksmgi var izmantot pareizjo transporta un ineniertehnisko infrastruktru un attstt to tlk, veidot dada veida rpniecbas uzmumus, kombintos
30

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

transporta terminlus, kravu sadales un loistikas centrus. Tdejdi tiks dadots un paaugstints ekonomiski aktvs tirgus sektora vienbu skaits un tdu uzmumu skaits, kuru apgrozjums prsniedz 1 milj. LVL, ldz ar to veicinot pavaldbas ekonomisko izaugsmi un specializciju daudzveidbu.
VADLNIJAS RAOANAS OBJEKTU APBVES TERITORIJU ATTSTBAI UN PLNOANAI

1.

Raoanas un loistikas teritoriju prioritte ir industrilo zonu, transporta un loistikas pakalpojumu transporta terminlu, loistikas centru u.c. tehnisks infrastruktras attstba. Veicint labvlgas uzmjdarbbas vides veidoanu, pai atbalstot uz zinanm, ptniecbu un videi draudzgm tehnoloijm balsttu inovatvo raoanu, rpniecisko produktu ar augstu pievienoto vrtbu raoanu. Racionli izmantot, iesaistt aprit un attstt esoo tehnisko infrastruktru autoceus, noliktavu kas un bves u.tml. Izmantot perspektvo transporta infrastruktras objektu Rail Baltica un Rgas pilstas ziemeu koridora iespjas raoanas, loistikas un tranzta attstbai. dau novada ilgtspjgas attstbas stratija atbalsta:

2.

3.

4.

Visprgs un viegls raoanas uzmumu veidoanu, turpmkaj plnoanas proces izvrtjot to vietas un ietekmes atbilstbu un, pc iespjas izvairoties no konfliktsitucijas starp raoanu, dzvojamo vidi un dabas aizsardzbas interesm. Transporta infrastruktras, loistikas un tranzta apkalpes zonu, daudzveidgu pakalpojumu (dinana, degvielas un gzes uzpildes stacijas, tehnisk apkope, motei u.c.) infrastruktras attstbu gar galvenajiem, taj skait perspektvajiem satiksmes koridoriem. Minimlo jaunveidojamo zemes vienbu platba raoanas, loistikas un tehnisko teritoriju un objektu izveidoanas mriem pc funkcionls nepiecieambas. dau novada ilgtspjgas attstbas stratija neatbalsta:

5.

6.

7. 8.

Funkcionl zonjuma maiu ar loklplnojumu uz raoanas teritorijm, kur tuvum esoa blva dzvojama apbve. Uzmumus, kas ir ar bstamu ietekmi uz apkrtjo vidi (kam jveic IVN).
3.4.3. Rekrecijas telpa

VADLNIJAS REKRECIJAS TELPU ATTSTBAI UN PLNOANAI 1. Funkcionls telpas prioritte ir dadas dabas un kultrvsturiskajai videi draudzgas ar dabas, aktvo un imeu trismu un atptu saisttas aktivittes un saimniecisk darbba, zivsaimniecba, k ar trisma, t.sk. denstrisma infrastruktras attstba. 2. Izmantot teritorijas eogrfisk novietojuma un dabas resursu priekrocbas, attstot denstrisma un velotrisma infrastruktru un pakalpojumus (piesttnes, telu un atptas vietas, velocelius u.c.) pie Gaujas un ezeriem.

31

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

3. Sadarboties ar kaimiu pavaldbm trisma marrutu, dabas izzias taku un infrastruktras attstbai un sasaistei. Lai populariztu novada unikls kultrvsturisks un dabas bagtbas, izstrdt vienotu trisma attstbas stratiju. 4. Lai izvairtos no paaugstintas slodzes vid radanas, pirms trisma un atptas teritoriju un/vai objektu izveides izvrtt visus potencilos dabas vidi ietekmjoos faktorus, pau uzmanbu pievrot deu kvalittes saglabanai un paaugstinanai, nepieaujot neattrtu kanalizcijas notekdeu nopldi Gauja, Baltezers u.c. denstilpns, denstecs. 5. Izstrdt publisko densteu un denstilpu apsaimniekoanas plnus, iekaujot tajos ar prasbas motorizto denstransportu izmantoanai. dau novada ilgtspjgas attstbas stratija atbalsta: 6. Daudzveidgu trisma produkta izveidi, vietjo iedzvotju, amatnieku, zivsaimniecbu, komercmakeranas pakalpojumu sniedzju u.c. iesaisti vienot trisma pakalpojumu infrastruktr. 7. Viesu mju, kempingu, atptas kompleksu u.c. pakalpojumu un trisma infrastruktras attstbu vis novada teritorij. 8. Sporta un atptas aktivittes, to nodroinoo objektu izbvi. 9. Daudzfunkcionlu dens aktvs atptas centru un dabas centru izveidi. 10. Brvas piekuves iespjas publiskajiem deiem. 11. dens ceu veidoanu, mazo kuu satiksmes atjaunoanu. 12. Laivoanas veicinanu, laivu piesttu izveidi pie Gaujas tilta, Alderos u.c. pie Gaujas. 13. Gaujas Baltezera kanla atjaunoanu. 14. Rgas zas zonas meu teritoriju saglabanu rekreatvajai funkcijai. 15. Licenztu zveju publiskos deos. dau novada ilgtspjgas attstbas stratija neatbalsta: 16. Kailcirtes zas zonas meu teritorijs.
3.4.4.

Nacionlo intereu telpa

Lielu dau novada teritorijas dau (6652 ha) aizem dau poligona teritorija, kas atrodas LR aizsardzbas ministrijas valdjum un tiek izmantota valsts aizsardzbas vajadzbm. Teritorij izvietota viena no lielkajm militrajm bzm Baltij ar 4.vienbm 3.Reionl nodroinjuma centru, sauszemes spku 1.kjnieku bataljonu, sauszemes spku 2..kjnieku bataljonu un Nesprgus muncijas neitralizcijas skolu. dau poligona teritoriju izmanto kaujas auanas un taktiskajm mcbm. emot vr reto un bioloiskajai daudzveidbai nozmgo biotopu, k ar reto un pai aizsargjamo sugu sastopambu, teritorijai ir izstrdts dabas aizsardzbas zonjums, nodalot divas aizsargjamo dabas teritoriju grupas stingras aizsardzbas (dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezers, 24 mea atslgas biotopi, 4 neregulto upju aizsargjoslas, mikroliegums) un ierobeotas darbbas aizsargjams dabas teritorijas (11 mikro liegumi, 15 kpu biotopi, 5 meu biotopi, 2 purvu biotopi, 3 regulto upju aizsargjoslas). Stingras
32

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

aizsardzbas dabas teritorijas dau poligon ir teritorijas ar pilngu militrs (civils) darbbas aizliegumu Poligona teritorij iespjams organizt auto un moto sporta sacensbas un testa braucienus vai militariztu (apsardzes) organizciju apmcbas, iepriek ts saskaojot. Augu un dzvnieku vroana dabas lieguma teritorij. Teritorija civilm personm apmekljama tikai noteikt krtb. Lai kontroltu un prtrauktu prettiesisku dau poligona izmantoanu k militrm, t nemilitrm vajadzbm, diennakts deras rem tiek norkota poligona patrua. VADLNIJAS VALSTS INTEREU TELPAS ATTSTBAI UN PLNOANAI 1. Plnojot valsts intereu telpai dau militrajam poligonam pieguoo teritoriju izmantoanu, emt vr ts attstbas plnus un ietekmes uz apkrtjm teritorijm, LR normatvajos aktos un civils aizsardzbas plnos noteiktos ierobeojumus. Ievrot militrs (civils) darbbas aizliegumus stingras dabas aizsardzbas zon un militrs (civils) darbbas ierobeojumus pai aizsargjamo sugu un biotopu atradns, k ar ekoloiski jtgajos biotopos ierobeotas darbbas aizsargjams dabas teritorijs. Veicint teritorijas izmantoanu militariztas (apsardzes) organizcijas apmcbu rkoanai, k ar aizsargjamo un pai izmantoan reguljamo dzvnieku un augu novroanai (izptei), dabas lieguma apskatei, saskaojot ar poligona administrciju.

2.

3.

3.5

paas plnoanas teritorijas

3.5.1.

pai aizsargjamo dabas teritoriju tkls

pai aizsargjamo dabas teritoriju tklu dau novad veido trs pai aizsargjams dabas teritorijas dabas liegums Lielukas un Mazuikas ezeri, daa no dabas lieguma Liel Baltezera salas teritorijas un daa no aizsargjamo ainavu apvidus dai teritorijas, kas ir ar Natura 2000 teritorijas, ldz ar to teritorij esoo dabas vrtbu aizsardzbu regul Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas likumdoana, k ar citas starptautisks saistbas. Novada teritorij aug ar vairki dikoki (parastais ozols, parast liepa, parast priede, vksna u.c. koku sugas). VADLNIJAS PAI AIZSARGJAMAJS DABAS TERITORIJS 1. pai aizsargjamajs dabas teritorijs (ADT), plnojot saimnieciskas darbbas, emt vr o teritoriju normatvajos aktos, dabas aizsardzbas plnos un uzturans rema noteikumos iekauts prasbas teritoriju izmantoanai. Saglabt dabas liegumu Liel Baltezera salas un Lielukas un Mazuikas ezeri un aizsargjamo ainavu apvidus dai ainavu un bioloisko daudzveidbu. Veicint ADT publisko pieejambu, sadarbbu ar Dabas Aizsardzbas prvaldi, dau poligona administrciju dabas un izzias taku veidoan. Nepieaut normatviem neatbilstoi attrtu kanalizcijas notekdeu nopldi densobjektos. Sekmt trisma infrastruktras attstbu (autostvvietas, atptas vietas utml).

2. 3. 4. 5.

33

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037) 3.5.2. Kultrvsturiski nozmgs teritorijas

Vairkas kultrvsturiski nozmgas teritorijas dau novad izveidojus pie Rgas Tallinas osejas. osejas 3. kilometr pa ceu uz Alderiem (~500 m) izvietots Rgas densapgdes muzejs. Tas darbojas kop 1988. gada un sniedz informciju par etrus gadsimtus ilgo Rgas pilstas densapgdes sistmu, vsturiskm densapgdes sistmm un iekrtm, un bvm. dau novada teritorij atrodas divi valsts nozmes kultras piemineki objekti, kuri iekauti spk esoaj kultras piemineku sarakst: valsts nozmes arhitektras piemineklis Baltezera (dau) luteru baznca un valsts nozmes vstures piemineklis Komunistisk masu terora upuru piemias vieta un kapi, k ar divi valsts nozmes mkslas piemineki portli, kuri atrodas dau luteru baznc. Pie kultrvsturiski nozmgm teritorijm jpiemin ar Baltezera Gaujas kanls, parki (Muias, Alderu), k ar dau centrs ar dau novada domes veco ku, teritoriju pie dau Brv Valdorfa skolas, Garkalnes baznca. VADLNIJAS KULTRVSTURISKI NOZMGS TERITORIJS 1. Kultras piemineku un to aizsardzbas zonu teritorijs, veicot saimniecisko darbbu emt vr o teritoriju normatvajos aktos uzturans rema noteikumos iekauts prasbas teritoriju izmantoanai. Saglabt kultrvsturiski nozmgo teritoriju raksturu, kultrvsturisks apbves identitti. Veicint kultrvsturisko nozmgo objektu un teritoriju noteikanu par pavaldbas nozmes aizsargjamajm kultrvsturiskajm teritorijm vai objektiem, saistos prasbas to aizsardzbai, apsaimniekoanai un apbves veidoanai.
3.5.3. Ainaviski vrtgs teritorijas

2. 3.

Gandrz puse no dau novada teritorijas klj mei, t.sk., daudz meu pieder Rgas un valsts meiem, tpc jveicina sadarbba ar valsts A/S Latvijas valsts mei, SIA Rgas mei un SIA Rgas dens. Ainaviski vrtgas ir ar dau novad esos pai aizsargjams dabas teritorijas: Liel Baltezera salu dabas liegums (veido ezera divas salas Ropau sala un Liepu sala), Lielukas un Mazuikas ezeri un Aizsargjamo ainavu apvidus dai. Jattsta densrou parks un Lgo laukums.

3.6

Prioritri attstms teritorijas

Ir jattsta visi ciemi, kas ir definti k novada nozmes un vietjs nozmes centri, prioritri attstmas inenierkomunikcijas. dau novads attsts k guamrajons, tau ir jattsta ar rekrecijas un atptas zonas, k ar industrils teritorijas (Langas, Jaunklas muia, Podnieki, pie Glaskeka, Eimuros u.c.): jsekm uzmjdarbbai nepiecieams infrastruktras attstba.

34

DAU NOVADA ILGTSPJGAS ATTSTBAS STRATIJA (2013-2037)

STENOANA UN UZRAUDZBA
Lai stenotu dau novada ilgtspjgas attstbas stratiju un sekotu ts ievieanai, pavaldba atbilstoi normatvo aktu prasbm izstrds ilgtspjgas attstbas stratijai pakrtotus vidja termia attstbas plnoanas dokumentus attstbas programmu un teritorijas plnojumu. dau novada attstbas programm defintie vidj termia mri un rezultatvie rdtji tiks noteikti atbilstoi ilgtspjgas attstbas stratij izvirztajiem ilgtermia mriem un rezultatvajiem rdtjiem. Reizi trs gados attstbas programmas uzraudzbas ziojumi tiks papildinti ar prskatu par dau novada telpisks attstbas perspektvas stenoanu. Rezultatvo rdtju sarakstu un sasniedzamos rezulttus var prskatt, informciju un veikto sarakstu un rezulttu izmaiu pamatojumu iekaujot attstbas programmas uzraudzbas ziojumos.