Rokasgrmata

recirkulcijas akvakultr
Ievads jauns, videi draudzgs un augstrags slgtajs zivju audzanas sistms Autors: Jakobs Bregnballe

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

Ievads jauns, videi draudzgs un augstrags slgtajs zivju audzanas sistms Autors: Jakobs Bregnballe

Jelgava 2011

No angu valodas tulkojis Prtikas drobas, dzvnieku veselbas un vides zintniskais institts BIOR, Rga, 2011.

Izdevis SIA Latvijas Lauku konsultciju un izgltbas centrs, Jelgava, 2011.

Priekvrds
Stingrie ekoloiskie ierobeojumi, lai ldz minimumam samazintu vides piesrojumu no zivju mazuu audztavm un akvakultras saimniecbm, Ziemeeiropas valsts ir izraisjui strauju recirkulcijas sistmu tehnoloisko attstbu. Tomr recirkulcija nodroina ar augstkus un stabilkus akvakultras raoanas rdtjus ar zivju mazku saslimstbu un labkm iespjm kontrolt audztavas parametrus, kuri ietekm mazuu auganu. da attstba ir apsveicama un pilnb atbilst Apvienoto Nciju Prtikas un lauksaimniecbas organizcijas (turpmk tekst - FAO) Atbildgas zivsaimniecbas rcbas kodeksam. rokasgrmata recirkulcijas akvakultr ir papildinjums FAO Centrls un Austrumeiropas Apakrreionl biroja (turpmk tekst FAO SEUR) veiktajam darbam vides ilgtspjg akvakultr. dens recirkulcijas tehnoloija nozm ar to, ka vairs nav nepiecieams akvakultras saimniecbas izvietot neskarts viets pie upm. Tagad ts var celt gandrz jebkur viet ar daudz mazkiem no baktrijm tra dens resursiem. Tpc FAO ir bijis prieks atbalstt s rokasgrmatas izdoanu, kas, ms ceram, var iedvesmot un paldzt akvakultras audztjiem ieviest recirkulcijas sistmas nkotn. Tomass Moth-Poulsens /Thomas Moth-Poulsen/ Zivsaimniecbas eksperts Centrlaj un Austrumeirop FAO K vienai no visstraujk augoajm lauksaimniecbas prtikas nozarm akvakultrai ir potencils tlkai izaugsmei pasaules iedzvotju apgd ar augstas kvalittes un veselgiem zivju produktiem. 2006. gad zvejas produkcija sasniedza savu augstko punktu aptuveni 90 miljonus tonnu, kamr akvakultras produkcija ir saglabjusi ikgadju aptuveni seu procentu pieaugumu, pasaul kopum saraojot tuvu pie 52 miljoniem tonnu produkcijas. Pastiprints uzsvars uz ilgtspju, patrtju pieprasjumu, prtikas drobu un izmaksu efektivitti prasa neprtrauktu jaunu tehnoloiju pilnveidoanu. Kopum akvakultras raoana ietekm vidi, bet jaunks recirkulcijas metodes ievrojami samazina o ietekmi, saldzinjum ar tradicionlajm zivju audzanas metodm. Tdjdi recirkulcijas sistmas piedv divas tltjas priekrocbas: izmaksu efektivitti un samazintu ietekmi uz vidi.

aj rokasgrmat uzmanba ir pievrsta prejai no tradicionlajm audzanas metodm uz recirkulcijas akvakultru, un t audztjiem sniedz ieteikumus, k aj ce izvairties no iespjamm kdm. Rokasgrmata balsts uz viena no s nozares viskompetentk eksperta, Jakoba Bregnballes no kompnijas AKVA group, pieredzi. Ceram, ka rokasgrmata bs noderga tiem zivju audztjiem, kuri apsver preju uz recirkulcijas sistmm. grmata ir Starptautisks Organizcijas zivsaimniecbas attstbai Austrumu un Centrlaj Eirop (EUROFISH), FAO SEUR un AKVA group kopga publikcija. Aina Afanasjeva, Eurofish direktore Par autoru Jakobu Bregnballi un kompniju AKVA group Jakobs Bregnballe (Jacob Bregnballe) no AKVA group ir darbojies recirkulcijas akvakultr vairk nek 30 gadus. Viam Dnij ir sava zivju audztava a/s Asns Fiskeopdrt, kas ir piedaljusies daudzu tehnoloisku jauninjumu ieviean ar mri uzlabot recirkulcijas sistmas daudzm akvakultras sugm. Vi ir ar darbojies k starptautisks konsultants akvakultras nozar, un viam ir maistra grds, iegts Kopenhgenas Universitt. Jakobs Bregnballe ir prdoanas direktors uz sauszemes bzt akvakultras kompnij AKVA group, kas ir lielk akvakultras tehnoloiju kompnija pasaul, un kuras darbba aptver visus akvakultras raoanas aspektus k krast, t ar jr. Kompnijai ir vairk nek 25 gadu pieredze plastmasas un trauda zivju audzanas sprostu, apkalpes laivu, barbas baru, barotjsistmu, sensoru sistmu un zivju audzanas datorprogrammu projektan un raoan. Kompnija sniedz risinjumus un atbalstu jebkur jautjum saistb ar recirkulcijas akvakultru. Kontaktinformcija: AKVA group Denmark A/S Teknikervej 14 DK-7000 Fredericia, Denmark Tel.: (+45) 7551 3211 Mob.: (+45) 2068 0994 Fax: (+45) 7551 4211 www.akvagroup.com

Saturs
1. Ievads recirkulcijas akvakultr . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 2. Recirkulcijas sistma soli pa solim . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 Recirkulcijas sistmas sastvdaas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13 Zivju baseini . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13 Mehnisk filtrcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16 Bioloisk attrana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17 Degazcija, aercija un gzu neitralizcija. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22 Bagtinana ar skbekli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23 Ultraviolet gaisma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24 Ozons . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 pH regulana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 Siltumapmaia . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 dens ski . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26 Uzraudzba, kontrole un trauksmes signalizcija. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27 Avrijas sistma. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27 Ieemamais dens . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28 3. Zivju sugas recirkulcijas audztavs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31 4. Projektu plnoana un stenoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36 5. Recirkulcijas sistmas ekspluatana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 6. Notekdeu attrana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45 7. Slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51 8. Audztavu darbbas piemri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57 Lau smoltu audzana l . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57 tes audzana n . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58 Foreu paraugaudztavas Dnij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58 Recirkulcija un resursu atraoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59 Lielsaimniecbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 Atsauces . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62 Pielikums Kontrolsaraksts recirkulcijas sistmas ieviean . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 63

1. Ievads recirkulcijas akvakultr

Recirkulcijas akvakultra pamat ir zivju un citu dens organismu audzanas tehnoloija, kas vairkkrt izmanto raoan iesaistto deni. T balsts uz mehnisko un bioloisko filtru izmantoanu, un princip o metodi var pielietot jebkurai akvakultras sugai k zivm, garnelm, gliemenm u.c. Tomr recirkulcijas tehnoloiju galvenokrt izmanto zivju audzan, un rokasgrmata ir paredzta tiei cilvkiem, kas darbojas aj akvakultras jom. Daudzs akvakultras nozars recirkulcijas izmantoana strauji pieaug, un raotns darbojas visdadk mroga sistmas, skot no milzgm fabrikm, kas katru gadu sarao tonnm preu zivju patriam, ldz nelielm specilm sistmm izzdoo sugu un populciju atjaunoanai. Recirkulciju var stenot ar dadu intensitti atkarb no recirkuljam jeb atkrtoti izmantojam dens daudzuma sistm. Das zivju audztavs ir izveidotas rkrtgi intensvas audzanas sistmas slgts telps ar siltumizolciju, kur uz vienu kilogramu izaudzto zivju izmanto tikai 200 l svaiga dens. Citas recirkulcijas sistmas ir novietotas zem klajas debess, ts parasti ir prbvtas vecs zivju audztavas, kas uz saraoto zivju kilogramu patr aptuveni 3 m3 svaiga dens. Tradicionl caurteces sistma forelm parasti izlieto aptuveni 30 m3 dens uz saraoto zivju kilogramu.

1.1. att. Recirkulcijas zivju audztavas baseini slgts telps -7-

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr Recirkulcijas akvakultrai nepiecieamais samazintais dens daudzums, protams, ir labvlgs faktors ar no vides aizsardzbas viedoka, jo dens resursi daudzos reionos ir ierobeoti. Recirkulcij ir ar daudz vieglk un ltk atbrvoties no barbas vielm, kas izdals ar zivju ekskrementiem, jo izteko dens daudzums no m sistmm ir daudz mazks nek parastajs zivju audztavs. Td recirkulcijas akvakultru var uzskatt par videi visdraudzgko no komercili dzvotspjgajm zivju audzanas metodm. dens temperatra, t trba, skbeka lmenis, zu un lapu sanesas, kas, peldot pa straumi, var nosprostot dens filtrus utt. Recirkulcijas sistms di rjie faktori ir pilnb vai daji novrsti atkarb no recirkulcijas pakpes un raotnes konstrukcijas. dens recirkulcija dod iespju zivju audztjam pilnb kontrolt visus raoanas parametrus, un katra zivju audztja prasme apieties ar recirkulcijas sistmu eit iegst tikpat lielu nozmi k via prasme kopt zivis.

1.2. att. Recirkulcijas sistmas baseini zem klajas debess Tomr visinteresantkais ir fakts, Tdu parametru k dens ka ierobeotais dens daudzums temperatra, skbeka lmenis vai didod ievrojamu labumu paiem enasgaisma kontrole nodroina zivm raoanas procesiem zivju audztav. stabilus un optimlus apstkus, kas Tradicionl zivju audzana ir savukrt mazina to stresu un paver pilnb atkarga no tdiem rjiem iespjas labai auganai. Stabili vides apstkiem, k no upes ieemam apstki gala rezultt nodroina -8-

1. Ievads recirkulcijas akvakultr paredzamu zivju auganas modeli, aujot audztjam preczi prognozt, kad ts sasniegs noteiktos izmrus vai attstbas stadiju, k ar rada iespju sastdt preczu raoanas plnu un paredzt, kad zivis bs gatavas realizcijai. Tas atvieglo audztavas visprjo apsaimniekoanu un nostiprina audztja konkurtspju tirg. T k recirkulcijas sistmai nav nepiecieams daudz dens, to parasti em no urbuma, drenas avota vai dabisks denstilpes, tpc slimbu risks ir minimls. Sakar ar ierobeoto dens patriu recirkulcij deni parasti em no urbumiem, drenas sistmm vai avotiem, kur slimbu risks ir minimls. Praktiski daudzs recirkulcijas sistms nav slimbu probRecirkulcijas tehnoloijas izmanto- lmu, tpc ar medikamentus lieto ieanai zivju audzan ir ar daudz vrojami mazk, kas nk par labu proTemperatra Sums Gaisma pH dens plsma

Skbeklis Ogskb gze Organisks vielas

Ielaiduma blvums

Baroans intensitte

1.3. att. Galvenie faktori, kas ietekm zivju auganu. citu priekrocbu, kas ir apraksttas s rokasgrmatas turpmkajs nodas. Tomr jau pa skum ir jmin kds rkrtgi nozmgs faktors zivju slimbas. Recirkulcijas sistm ievrojami samazins patognu ietekme, jo, izmantojot ierobeotu daudzumu dens, ldz minimumam samazins invazvo slimbu ieneanas iespja no rjs vides. Parasti deni zivju audztavai em no upes, ezera vai jras, kas dabiski palielina risku introduct slimbas. dukcijas kvalittei un apkrtjai videi. Ne visi cilvki var nodarboties ar akvakultru - t prasa zinanas, labu zootehnikas praksi, neatlaidbu un dareiz ar dzelzs nervus. Preja no tradicionls zivju audzanas uz recirkulciju vienkro daudzas lietas, tomr t prasa ar jaunas zinanas un prasmes. Lai gtu pankumus ar o diezgan moderno akvakultras metodi, nepiecieama specila apmcba un izgltba, kam rokasgrmata ar ir paredzta.

-9-

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim

Recirkulcijas sistm ir neprtraukti jattra dens, lai atbrvotos no zivju ekskrementu atkritumproduktiem un papildintu skbekli zivju dzvbas un labturbas nodroinanai. Princip recirkulcijas sistmas tehnoloisk lnija ir vienkra. No zivju audzanas baseiniem dens plst uz mehniskajiem filtriem, tad uz bioloiskajiem filtriem, tlk tas tiek bagtints ar skbekli, atbrvots no ogleka dioksda un iesknts atpaka zivju baseinos. Tds ir recirkulcijas pamatprincips. Atkarb no dens izvirztajm konkrtm recirkulcijas sistmai
Zivju baseini

pievieno vl vairkas citas iekrtas, kas nodroina t bagtinanu ar tru skbekli, dezinfekciju ar ultravioleto gaismu vai ozonu, automtisku pH regulanu, siltumapmaiu, denitrifikciju vai vl kdu citu procesu. Zivju audztavas zivm nepiecieama baroana vairkas reizes dien. Barba tiek apsta, sagremota un izmantota vielmaias proces, lai nodrointu zivis ar eneriju, spju augt un citiem fizioloiskiem procesiem. Skbeklis (O2) tiek uzemts caur aunm, un tas nepiecieams, lai nodrointu eneriju un sadaltu olbaltumus. aj proces k atkritumprodukti izdals ogleka
Biofiltrs

kvalittei prasbm parasti

Mehniskais filtrs

Degaztors

UV dezinfekcija

Bagtinana ar skbekli

2.1.att. Recirkulcijas sistmas pamatshma. dens attranas sistma pamat sastv no mehnisk filtra, biofiltra un degazatora. Atkarb no prasbm var tikt pievienotas papildu iekrtas bagtinanai ar skbekli vai dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu. - 11 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr dioksds (CO2) un amonjaks (NH3). Nesagremot barba nonk den ar fcm, suspendtajm cietajm vielm (SC) un organiskajm vielm. Ogleka dioksds un amonjaks izdals Recirkulcijas sistm ir vlama augsta barbas izmantojamba, lai ldz minimumam samazintu atkritumus un ekskrementus, tdjdi samazinot ar attranas sistmas noslodzi.

Uzemt barba

Ekskrementi

Amonjaks no aunm

Neapst barba

2.2. att. Zivju augana un atkritumproduktu izdalans ir atkargas no barbas un skbeka patria. den ar caur aunm. Tdjdi, zivm patrjot barbu un skbekli, dens sistm tiek piesrots ar fcm, amonjaku un ogleka dioksdu. Recirkulcijas sistm zivm ir ieteicama viengi saus barba. Zivju prstrdes atkritumus nevajadztu izmantot nekd form, jo tie var nopietni piesrot sistmu un izraist slimbu izplatanos. Saus barba ir droa, un viena no ts priekrocbm ir sastva atbilstba zivju patiesajm bioloiskajm vajadzbm. Sauso barbu piedv ar dada izmra granulm, piemrotm katrai zivju attstbas stadijai. Ts sastvs ir kombints, lai nodrointu specifisku barbu mazuiem, vaisliniekiem, preu zivm utt. Profesionli apsaimniekot sistm visa izdint barba tiek izmantota pilngi, ldz minimumam samazinot neapsto dau. Barbas prrina koeficients (BK) - rdtjs, kas liecina, cik kilogramu barbas tiek izmantots uz katru izaudzto zivju kilogramu, uzlabojas, un audztjs iegst vairk produkcijas pie mazka filtru sistmas noslogojuma. Neapst barba ir velti iztrta nauda, kas pie tam apgrtina dens attranas iekrtu darbbu. Jatzm, ka ir pieejamas recirkulcijas sistmm pai piemrotas zivju barbas. du barbu sastvs ir vrsts uz maksimlu olbaltumvielu uzemanu, ldz minimumam samazinot slpeka savienojumu ekskrciju den

- 12 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim Zivju lielums, grami 3 mm 4.5 mm 6.5 mm Sastvs % Zivju milti Zivju ea Asins milti Ziri Soja Kviei Vitamni, minerli u.c. 40 125 100 500 400 1200 3.0 mm 35 21 10 10 9 14 1 Olbaltumvielas 44 % 43 % 42 % 4.5 mm 34 22 10 10 8 15 1 Tauki 26 % 27 % 28 % 6.5 mm 32 23 10 10 10 14 1

2.3. att. Recirkulcijas sistmai piemrotas foreu barbas sastvs un izejvielu komponenti. Avots: BioMar.

Recirkulcijas sistmas sastvdaas Zivju baseini Zivju audzanas baseinos zivju vajadzbm jatbilst gan dens
Baseinu pabas Apaie baseini

kvalittei, gan tvertnes konstrukcijai. Lai iegtu labus rezulttus, katrai audzjamai sugai jizvlas atbilstoas konstrukcijas baseini, emot vr to veidu un izmru, dens sla dziumu, paattrans spju utt. Baseina tipa
Garenie baseini ar ovliem galiem 4 4 5 4 Garenie baseini ar taisniem galiem 3 3 4 5

Paattrans efekts Atkritumu daiu izvadanas laiks Skbeka kontrole un regulcija Telpas izmantoana

5 5 5 2

2.4. att. Dadas baseinu konstrukcijas pieir tiem atirgas pabas un priekrocbas. Vrtjums 1-5 ballu sistm, kur 5 ir labkais. - 13 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr izvlei var bt ievrojama ietekme ar uz audzjamo zivju uzvedbu. Zivm, kas dzvo pie grunts (akmeplekste, jrasmle un citas plekstveidgs zivis), tvertnes platbai ir vislielk nozme, un dens dziums un straumes trums var tikt samazinti, kamr pelaisks sugas, k laveidgie, iegs no lielka dens tilpuma un labk augs, ja dens plsmas trums bs lielks. Baseinu paattrans spju nosaka t hidrauliskais modelis un gravitcijas spki. Apaos baseinos, k ar kvadrtiskos baseinos ar noeltajiem striem straumi vislabk regult, ierkojot dens vertiklu iepldi, papildintu ar horizontlu novirztju - cirkulras straumes radtju. dos baseinos visa dens masa virzs apkrt centram, un organisko atkritumvielu daim parasti ldz dam mintm sasins peldanas laiks dens sln. Garenos baseinos parasti nevar pankt, lai dabiskais gravitcijas spks radtu pietiekami stipru straumi, kas hidrauliski nodrointu atkritumu daiu izvadanu. No otras puses, ja zivju blvums ir atbilstos, tad baseina paattrans spja ir vairk atkarga no zivju aktivittes nek no baseina konstrukcijas patnbm. Visu tipu baseinos to dibena slpumam attiecb uz paattrans efektu

2.5. att. Astostru baseinu izvietojuma piemrs recirkulcijas zivju audztav, kur tiek lietdergi izmantota telpa un pankts labs paattrans efekts. Avots: AKVA group. - 14 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim nav praktiskas nozmes, tomr tas atvieglo tvertnes pilngu nolaianu un iztukoanu. Apaie baseini aizem vairk vietas nek garenie baseini, kas kopum paaugstina kas bvniecbas izmaksas. Tau, apaiem baseiniem noeot malas, iegstam astostru tvertnes, kas nodroina labku telpas izmantojumu, saglabjot apao baseinu hidraulisks priekrocbas. Ir svargi atzmt, ka, konstrujot lielizmra zivju audzanas tvertnes, vienmr ir labk izvlties apas konstrukcijas, jo ts ir visstiprks un ar visltks no instalciju uzstdanas viedoka. Jaukts variants starp apao un etrstru baseinu ir garens baseins ar noapaotiem (D veida) galiem, kas apvieno apas tvertnes labs paattrans spjas ar gareno baseinu efektvo telpas izmantojumu. Tomr praks dus baseinus izmanto diezgan reti, jo to instalcija prasa papildus darbu un jaunas apsaimniekoanas opercijas. Skbeka lmea kontrole un regulana apaajos un tiem ldzgajos baseinos ir relatvi viegla, jo dens slnis nemitgi maiss, izldzinot gandrz viendu dens sastvu visos tvertnes punktos. Tas nozm, ka apaos baseinos skbeka lmeni ir samr viegli noregult atkarb no konkrts situcijas, jo kontroles zonde nekavjoties uzrda faktisko stvokli. Turpretim garen taisnteces basein skbeka lmenis vienmr ir augstks pie dens ieteces un zemks pie izteces, kas rada atirgus vides apstkus atkarb no t, kur viet zivis pulcjas. Skbeka zondei vienmr jatrodas viet, kur skbeka lmenis ir viszemkais - tuvu dens iztecei. Garenos baseinos skbeka satura kritums virzien pa straumi

2.6. att. Apa baseins, garens baseins ar noapaotiem galiem un garens baseins ar taisniem galiem - 15 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr apgrtina t regulciju, jo laika starpba kop bra, kad skbeklis tiek normalizts pie iepldes, ldz brdim, kad tas noreguljas pie izpldes, var bt ldz vienai stundai. Tdjdi skbeklis visu o laiku var svrstties augup un lejup ap izvlto lmeni. Baseinu dens izpldes atveres ir japrko ar piemrota acu izmra sietiem t, lai nodrointu atkritumproduktu novadanu un izemanu no sistmas. Ar beigtajm zivm jbt viegli izvcamm baseinu apkopes ikdienas opercijs. Baseinus var aprkot ar dens lmea un skbeka zondm, attiecgm trauksmes signalizcijas iekrtm, k ar skbeka avrijas padeves un izkliedes uzgaiem - difuzoriem. Mehnisk filtrcija No zivju audzanas baseiniem izplsto dens mehnisk filtrcija ir izrdjusies vieng efektv metode, lai atbrvotos no organiskajiem atkritumproduktiem. Msdiens gandrz visas recirkulcijas zivju audztavas filtr izplstoo deni caur t saucamo mikrosietu, kura filtra membrnas poru izmri ir 40-100 mikroni. Cilindriskais filtrs ir visbiek lietotais mikrosietu filtru mehnisms, kura konstrukcija nodroina cieto atkritumdaiu vieglu izemanu. Cilindrisk filtra darbba: 1) Filtrjamais dens ieplst cilindr; 2) dens tiek izfiltrts caur mikrosietiem. Filtrcijas virzoais spks ir dens lmea starpba filtra iekpus un rpus t; 3) ciets daias aiztur filtra membrna un, cilindram rotjot,

2.7. att. Cilindriskais mehniskais filtrs. Avots: Hydrotech. - 16 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim ts tiek novirztas uz skaloanas zonu; 4) dens caur skaloanas sprauslm tiek iesmidzints no filtra elementu rpuses. Izskalots organisko vielu daias nonk du tekn; 5) das gravitcijas rezultt tiek izskalotas no filtra un novirztas uz rjo kanalizciju un attranas iekrtu (sk. 6. nodau). dens mehniskajai filtrcijai ar mikrosietu ir das priekrocbas: samazins organisko vielu slodze uz biofiltru, aizskalojot organisks daias, dens kst dzidrks, uzlabojas nitrifikcijas apstki, jo biofiltrs neaizsprostojas, stabilizjas biofiltrcijas process. Bioloisk attrana radot das. Savukrt nitrificjos baktrijas prvr amonjaku nitrt un visbeidzot nitrt. Biofiltrcijas efektivitte galvenokrt ir atkarga no: dens temperatras sistm, pH lmea sistm. Lai sasniegtu pieemamu nitrifikcijas pakpi, dens temperatrai ir jbt 1035 0C robes (optimli - ap 30 0C), un pH lmenim 7 - 8. dens temperatra recirkulcijas sistm visbiek ir atkarga no audzjams sugas, un parasti tiek piemrota vislabko apstku nodroinanai zivm, tpc t ne vienmr ir optimla nitrifikcijas procesam. Saistb ar biofiltra efektivitti pH lmea regulana recirkulcijas sistm tomr ir svarga, jo zemks pH lmenis samazina biofiltra efektivitti. Td pH ir juztur virs 7, lai nodrointu nitrificjoo baktriju lielu aktivitti. No otras puses, pH paaugstinans var izraist brv amonjaka (NH3) pieaugumu, kas veicintu toksisko efektu. Tpc ir jatrod ldzsvars starp iem abiem pretjiem pH regulanas mriem. Ieteicamais pielgoanas lmenis ir pH starp 7,0 un 7,5.

Recirkulcijas sistms ne visas organisks daias tiek savktas ar mehnisk filtra paldzbu, vissmalkks no tm izkst cauri membrnm ldz ar izduajiem komponentiem, piemram, fosfora un slpeka savienojumiem. Fosfora savienojumi - fosfti ir inertas vielas, bez toksiska efekta, tau dai slpeka dens recirkulcijas sistm pH savienojumi, jo pai brva amonjaka ietekm divi galvenie faktori: (NH3) form, ir oti toksiski, un tos zivju saraot ogskb gze un nepiecieams biofiltr prstrdt biofiltra aktivitte, par nekaitgo nitrtu. Amonjaka un organisko vielu sabrukana ir nitrifikcijas proces saraot bioloisks process, ko nodroina skbe. biofiltr esos dads baktrijas. Heterotrofisks baktrijas oksid CO2 tiek likvidts dens aercijas organisks vielas, patrjot skbekli, proces, kura laik notiek ar izdalot ogleka dioksdu, amonjaku un degazcija. o procesu var paveikt - 17 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

Nitrifikcijas rezultts: NH4 (amonjaks) + 1.5 O2 NO2 (nitrts) + H2O + 2 H+ + 2e NO2 (nitrts) + 0.5 O2 NO3 (nitrts) + e ______________________________________ NH4 + 2 O2 NO3 + H2O + 2 H+
vairkos veidos, kas aprakstti aj noda. Nitrifikcijas proces rodas skbe (H+), un pH lmenis nokrtas. Lai stabiliztu pH, jpievieno srms. im nolkam denim pievieno kai, ntrija hidroksdu vai citu srmainu vielu. Zivju ekskrementos sastopami dadi slpeka savienojumi, kurus nosaka un mra k kopjo slpekli (TAN), kas ir amonijs (NH4+) + amonjaks (NH3), kur amonjaks sastda lielko dau.
100 90 80 70 0 10 20 30

Amonjaka daudzums den tomr ir atkargs no pH lmea, k redzams 2.8. attl, kas rda ldzsvaru starp amonjaku (NH3) un amoniju (NH4+). Amonjaks zivm ir toksisks koncentrcij virs 0,02 mg/l. 2.9. attl var redzt, ka kopjo slpeka vielu (TAN) palielintu koncentrciju var pieaut viengi, nodroinot, ka amonjaks tajs neprsniedz 0,02 mg/l. T k zemki pH lmei samazina risku prkpt o toksisk amonjaka robeu, zivju audztjiem ir nepiecieams uzturt pH vismaz 7 lmen, lai nodrointu augstku biofiltra aktivitti. K pardts attl, td darbbas rem pieaujam kopj slpeka koncentrcija ievrojami samazins.

NH3 , (%)

Nitrts (NO2) veidojas nitrifikcijas procesa starpposm, un ir toksisks 40 60 zivm koncentrcij virs 2 mg/l. Ja zivis recirkulcijas sistm kampj gaisu, 30 70 kaut ar skbeka koncentrcija ir 20 80 laba, tad iemesls var bt augsta nitrta koncentrcija. Ja nitrta koncentrcija 10 90 ir augsta, tas caur aunm nokst 0 100 asinsrit, kur apgrtina skbeka 5 6 7 8 9 10 11 12 pH uzemanu. Pievienojot denim sli 2.8. att. Ldzsvars starp amonjaku koncentrcij tikai 0,3 , nitrta (NH3) un amoniju (NH4+) pie 20 0C uzemana tiek nomkta. temperatras. Ja pH ir zemks par 7, amonjaks nav sastopams, tau t Nitrts ir nitrifikcijas procesa lmenis strauji palielins, pH pieaugot. galaprodukts, un, kaut ar to uzskata
50 50
+

NH4, (%)

60

40

- 18 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim

80 70
TAN-N [mg/L]

60 50 40 30 20 10 0 6 6.5 7 7.5 8

pH 2.9. att. Sakarba starp pH un kopjo slpekli den, ja toksisk amonjaka koncentrcija ir 0,02 mg/l.

par zivm nekaitgu, t augstm koncentrcijm (virs 100 mg/l), domjams, ir negatva ietekme uz auganu un barbas izmantojambu. Ja svaiga dens pievadana recirkulcijas sistm tiek ierobeota ldz minimumam, nitrts neizbgami uzkrjas, sasniedzot nepieaujami augstu lmeni. No t var izvairties, piemram, palielinot svaig dens apmaiu baseinos un td veid ataidot nitrtu koncentrciju ldz pieemamam, nekaitgam lmenim. No otras puses, pati recirkulcijas ideja ir dens taupana, un daos gadjumos tas ir galvenais mris. dos apstkos nitrta koncentrciju var samazint ar denitrifikciju. Normlos apstkos dens patri virs 300 litriem uz 1 kg izmantots barbas ir pietiekams, lai ierobeotu nitrtu koncentrciju. Izmantojot

mazk dens nek 300 litri uz 1 kg barbas, nepiecieams apsvrt denitrifikcijas lietderbu. Dominjo denitrificjo baktrija ir Pseudomonas, kuras darbbas process ir anaerobisks, bezskbeka, kas reduc nitrtu par atmosfras slpekli. Btb is process prce slpekli no dens atmosfr, td veid samazinot t slodzi uz apkrtjo vidi. im procesam ir nepiecieams organiskas izcelsmes avots (ogleklis), piemram, koka spirts (metanols), ko pievieno denitrifikcijas kamer. Svara izteiksm nepiecieami 2,5 kg metanola uz katru kilogramu denitrifict nitrta (NO3 N). Denitrifikcijas kamer visbiek ievieto biofiltra substrtu ar ekspozcijas laiku 2-4 stundas. Lai saglabtu izejo skbeka

- 19 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr koncentrciju apmram 1 mg/l lmen, idruma plsma ir jkontrol. Ja skbeklis tiek pilnb nordts, intensvi sk veidoties deraa sulfds (H2S), kas ir rkrtgi toksisks zivm, pie tam ar nelgu smaku (puvuas olas). Rezultt rodas liels daudzums du, tpc iekrta ir jtra ar pretplsmas skaloanu, parasti vienreiz ned. Biofiltrus parasti izgatavo, izmantojot dada veida plastikta substrtu ar lielu virsmas laukumu uz tilpuma vienbu (m3). Baktrijas prklj biofiltra substrtu oti liel laukum plnas plvtes veid. Labas konstrukcijas biofiltram ir jnodroina pc iespjas lielks virsmas laukums baktrijm, tomr nesablvjot filtra elementus tik ciei, ka darbbas laik tas vartu aizsrt ar organiskajm vielm. Td ir svargi, lai caur biofiltru btu nodrointa laba visprj dens plsma kop ar atbilstou pretplsmas skaloanas mehnismu. Pretplsmas skaloana 2.10. att. Biofiltru substrta dadie jveic atbilstoos intervlos vienu elementi: peldoie (aug) un fikstie reizi ned vai mnes, atkarb (apak) no filtra noslodzes. Ar saspiestu gaisu biofiltr tiek sakulta dens straume, kas atrauj organisks laminras plsmas veid skalojas vielas no substrta virsmas. Kamr cauri substrtam, kontaktjoties ar notiek skaloana, biofiltru atsldz baktriju plvti. no sistmas. Kad netrais dens ir nolaists, biofiltru atkal pievieno Biofiltros ar peldoiem plastmasas substrta elementiem tie rio dens recirkulcijai. Recirkulcijas sistms izmantojamos plsm, ko rada, iesknjot gaisu. T biofiltrus var konstrut ar fikstiem k vide ir pastvg kustb, tad filtra (nostiprintiem) vai peldoiem elementus var sablvt ciek nek (kustgiem) substrta elementiem. fikst substrta iekrts, td veid 3 Visi biofiltri msdienu recirkulcijas pankot augstku efektivitti uz 1 m sistms ir iegremdti den. Filtram biofiltra. Tomr, rinot uz pau filtra ar fiksto substrtu tas uz pamatnes elementu virsmas laukuma vienbu, ir nostiprints nekustgi. dens lielas starpbas starp abu veidu - 20 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim sistmm nav, jo baktriju plvtes aktivitte ir apmram vienda. Tomr fikst substrta filtros smalks organisko vielu daias pielp pie baktriju plvtes, kas regulri tiek noskalota. Td di filtri darbojas ar k smalki mehniskie filtri, kas atdala mikroskopiskas organisks daias un dzidrina deni. Peldoajam filtram ldzga efekta nav, jo pastvgas dens strvas neauj mehniskajm daim pielipt. Vien recirkulcijas sistm var izmantot abu veidu filtrus, tos kombinjot: uzstda kustg substrta filtru, lai racionli izmantotu telpu, un fikst substrta filtru, lai panktu mikroskopisko atkritumu pielipanu un atdalanu. Atkarb no zivju audztavas izmriem, audzjams sugas, ts patu izmriem un citiem faktoriem biofiltru sistmas kopjais risinjums var bt atirgs. Degazcija, aercija un gzu neitralizcija

Gaiss dens

Pirms dens atgrieans atpaka zivju dens baseinos, tas ir jatbrvo no uzkrtajm gzm. Degazcijas procesu veic ar dens aerciju, un o metodi biei dv par gzu neitralizciju. Zivm elpojot un biofiltr augst koncentrcij uzkrjoties baktrijm, dens piestins ar ogleka dioksdu, k ar brvo slpekli (N2). Ogleka dioksda un slpeka gzu uzkrans procesam ir negatva ietekme uz zivju labturbu un auganu. Anaerobos apstkos, pai sdens recirkulcijas sistms, var izveidoties ar deraa

dens

dens

Gaiss
2.11. att. Biofiltru uzbve: ar peldoiem (aug) un fikstiem (apak) substrta elementiem - 21 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr sulfds. gze ir rkrtgi toksiska zivm pat zems koncentrcijs, un ts kltbtn zivis aiziet boj. Aerciju var veikt, sknjot gaisu den un radot vrpetes, k rezultt gaisa burbulu un dens savstarpj saskarsme izstumj nevlams gzes no dens. Vienlaicgi ar o zemdens aerciju vajadzbas gadjum denim var pieirt ar plsmu, piemram, izmantojot aercijas akas sistmu.

2.12. att. Aercijas akas sistma Tomr dens aercijas akas sistma nav tik efektva gzu izvadan k pilienu filtru sistma. Pilienu filtr gzes tiek neitraliztas fizisk kontakt starp deni un plastmasas substrtu, kas novietots kolonn. dens tiek pacelts ldz kolonnas augai uz perfortu sadales plksni, no kuras tas caur plastmasas substrtu skalojas lej, nodroinot maksimlu turbulenci un kontaktu t saucamo attranas no gzm procesu. Pilienu filtru biei dv par attrtju no CO2

2.13. att. Kolonnas tipa dens pilienu filtra fotogrfija un zmjums. Lai novrstu dens akstanos uz grdas, filtrs ir iepakots zil plastmasas plv. Avots: Billund Akvakulturservice, Dnija. Aercijas / attranas procesu dv ar par CO2 attranu. Pilienu filtr izmanto tdus paus plastmasas elementus, k fikst substrta biofiltr (skatt 2.10. att.).

- 22 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim Bagtinana ar skbekli Augj dens staba spiediens, kas aj gadjum bs 0,6 bri, ar spku pank dens piestinanos ar skbekli. Skbeka ahtas metodes priekrocba ir saldzinoi zemkas sknanas izmaksas, toties visas sistmas instalcija ir drgka un diezgan sareta.

dens aercijas proces denim pievieno nelielu skbeka daudzumu vienkras gzu apmaias ce starp gaisu un den, atkarb no skbeka satura den. Skbeka ldzsvars den ir tad, ja piestinjums ir 100%. Kad dens ir izgjis cauri zivju audzanas baseiniem, skbeka saturs parasti ir pazeminjies ldz 70%, un tlk biofiltros tas vl krtas. da dens aercija parasti var paaugstint skbeka koncentrciju atkal ldz 90%, atsevis sistms - pat ldz 100% piestinjumam. Tomr zivju audzanas basein ienkoaj den biei vien par optimlu tiek atzts skbeka piestinjums virs 100 %, lai nodrointu pietiekamu skbeka pieejambu un labu, stabilu zivju auganas tempu. du augstku piestinjuma lmeu sasnieganai nepiecieama specila iekrta dens dens deplsma curgere bagtinanai ar tru skbekli - Sensul oksigenators. Trs skbeklis parasti tiek piegdts tvertns idr veid, Izplde Intrare Ieire tomr to var saraot ar uz vietas Ieplde audztav ar skbeka eneratoru (oksieneratoru) paldzbu. dens bagtinanai ar skbekli lieto dada veida iekrtas, ar kurm var pankt 200300% piestinjumu. 6m Parasti izmanto skbeka konusus un skbeka ahtas. To principi ir ldzgi. Abs iekrts deni sajauc ar tru skbekli, ko ievada zem spiediena. Skbeka konus to pank ar skni, kas O2 rada ap 1,4 brus augstu spiedienu. pamiena lietoanai nepiecieams daudz elektroenerijas. Skbeka 2.14. att. Oksieneratoru veidi: ahtas metod spiedienu sasniedz, skbeka konuss (aug) un skbeka cilpveida cauruli ierokot apmram 6 ahta (apak) metrus dzii zem un cilpas dzikaj punkt ievadot idro skbekli. - 23 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr Ultraviolet gaisma Ultraviolets gaismas (UV starojuma) dezinfekcija darbojas, izmantojot tdu gaismas viu garumu, kas izncina bioloisko organismu dezoksiribonuklenskbi (DNS). Akvakultr UV apstarojuma mris ir patogns baktrijas un vienu organismi, un tas nekait zivm, jo dens apstrde notiek rpus raoanas cehiem un audzanas baseiniem. Medicniskiem nolkiem tdu dezinfekciju izmanto jau gadu desmitiem. Ir jsaprot, ka tradicionlajs zivju audztavs dens apstrdei ar UV ir tikai dajs efekts, jo organisko vielu bagtint vid baktrijas vairojas prk tri. Turpretim recirkulcijas audztavs ar UV starojumu var pankt oti efektvu baktriju kontroli, kombinjot dens mehnisko filtrciju ar biofiltrciju, lai iespjami pilngi attrtu raoanas deni no organiskajm vielm. UV starojuma devu var izteikt dads mrvienbs. Visbiek izmanto mikrovatsekundes uz 1 cm2 (Ws/ cm2). UV apstrdes efektivitte ir atkarga no apstarojuma devas, mrorganismu izmriem un sugas, k ar no dens duainbas. Lai izncintu 90% no baktrijm un vrusiem, kas atrodas den, to nepiecieams apstrdt ar UV starojuma devu 2000-10 000 Ws/ cm2, patogno snu izncinanai ir nepiecieams 10 000-100 000 Ws/ cm2, bet sko paraztu izncinanai 50 000-200 000 Ws/cm2. Akvakultras sistms maksiml dezinficjo efekta sasnieganai UV starojuma iekrtai ir jdarbojas zem dens, jo virsmas atstaroanas d sausum uzstdto lampu ietekme samazins.

2.15. att. UV dezinfekcijas iekrta dens apstrdei. Avots: AKVA group

- 24 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim Ozons Msdiens ozons (O3) zivju audzan tiek reti izmantots, jo t prdozanas gadjum zivis var smagi ciest. Ja zivju audzana notiek slgts telps, ozons var nodart kaitjumu ar cilvkiem, jo, to ieelpojot, pastv prdozanas risks. Tomr apstrde ar ozonu var bt lietderga, lai izncintu nevlamus organismus, spcgi oksidjot organisks vielas un bioloiskos organismus. Apstrde ar ozonu ir vlama, ja jdezinfic recirkulcijas sistm ievadmais dens. Tomr daudzos gadjumos apstrde ar UV starojumu ir laba un droa alternatva. pH regulana

2.16. att. Dozanas sknis manulai pH regulanai ar ntrija hidroksda (NaOH) piedevu. Pilngi automatiztai pH lmea regulanai skni var savienot ar pH sensoru. aizsargbrilles un cimdi, k ar jievro citi attiecgie piesardzbas paskumi.

Siltumapmaia dens recirkulcijas sistmas biofiltr nitrifikcijas procesu rezultt rodas dens temperatras skbe, tpc pH lmenis pazemins. Optimlas Lai uzturtu stabilu pH lmeni, denim uzturana audzanas baseinos ir ir jpievieno kds srms. Das rkrtgi svarga, jo zivju auganas sistms uzstda kaa maisanas trums ir tiei saistts ar dens Ienko dens un dozanas ierci, kas pilina temperatru. sistm kai, tdjdi stabilizjot pH izmantoana ir saldzinoi vienkrs lmeni. Das sistms tiek uzstdta pamiens ikdienas temperatras miksanas ierce, kas pilina tur regulanai. Slgt recirkulcijas kadeni, stabilizjot dens pH. Var sistm, jo pai - izolts iektelps, izmantot ar automtisko dozanas dens pamazm ks siltks, jo zivju sistmu, ko regul pH-metrs ar vielmaias enerija atbrvojas siltuma atgriezenisko impulsu uz dozanas form, pie tam siltumu rada ar skni. d sistm ieteicams biofiltra baktriju aktivitte. Siltums izmantot ntrija hidroksdu (NaOH), uzkrjas ar no sku radts berzes jo to ir viegli lietot, kas atvieglo un dadu citu iekrtu izmantoanas. intensvs recirkulcijas visas sistmas apsaimniekoanu. Td paaugstinta dens Darbiniekiem, kuri strd ar skbm sistms un siem, ir jbt oti uzmangiem, temperatra biei vien ir problma. jo s vielas var izraist smagus acu Ievadot sistm vajadzgo vsa un un das apdegumus. Rkojoties ar svaiga dens daudzumu, temperatru mintajm miskajm vielm, jvalk var viegli regult. - 25 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr Auksta klimata reionos ziemas laik biei pietiek ar vienkru baseinu apsildanu, izmantojot mazuta apkures iekrtu, kas pievienota siltummainim, lai uzsildtu recirkuljamo deni. Enerijas patri dai apsildanai pamat ir atkargs no ienko dens daudzuma, lai gan zinms siltuma daudzums izplst ar no kas. Daos gadjumos var instalt ar siltuma reenercijas sistmu, kas sastv no titna plku siltummaia. Sistmu regul, izmantojot dens temperatras sensoru, kas savienots ar temperatras kontroles vienbu, kura regul titna plku siltummaini. dens ski Zivju audzanas proces izmantot dens cirkulcijas nodroinanai sistm lieto dadus skus, kuru darbinanai ir nepiecieama elektroenerija. Lai sknanas izmaksas btu minimlas, vlams neliels dens pacelanas augstums, k ar efektvi un pareizi instalti ski. Ikvien recirkulcijas cikl deni vlams pacelt tikai vienu reizi, k rezultt gravitcijas ietekm dens iztek cauri visai sistmai atpaka uz ska nosdtilpni. Ski biei vien novietoti tiei pirms biofiltra iekrtas un degazatora, jo tur skas dens sagatavoanas process. Jebkur gadjum sknis ir jnovieto aiz mehnisks filtrcijas iekrtas, lai izvairtos no organisko vielu cietajm daim, kas nk no zivju baseiniem. Kopjo sknanas augstumu jeb dinamisko augstumu aprina, summjot faktisko sknanas aug-

dens sku veidi

2.17. att. Piemrs dada tipa sku darbbai. Augstspiediena (centrbdzes) skus izmanto neliela dens daudzuma pacelanai lielk augstum, bet zemspiediena aksilos skus (propellerskus) liela apjoma dens pacelanai neliel augstum. - 26 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim stumu ar spiediena zudumiem cauruu posmos, lkumos un citos veidgabalos. Ja deni skn caur iegremdto biofiltru, pirms tas pats krt lejup caur degazatoru, jierina ar biofiltra pretspiediens. Skkas instrukcijas attiecb uz skiem un visas recirkulcijas sistmas hidrodinamiku aj rokasgrmat nav ietvertas. Msdienu zivju audzanas recirkulcijas sistms dens pacelanas kopjais augstums ir mazks par 2 metriem, tpc ir lietdergi izmantot zemspiediena skus. Tomr dens bagtinanai ar tro skbekli ir nepiecieami centrbdzes tipa ski, jo tikai tie spj radt nepiecieamo augsto spiedienu oksieneratora konus. Atsevis sistms dens kustbu pank, aercijas aks pot gaisu. ds sistms degazcija un dens plsma tiek nodrointa vien proces, ldz ar to dens nav jpace liel augstum. Tomr vienlaicga degazcija un dens apmaias nodroinana ne vienmr ir efektvka k dens uzsknana uz degazatoru, jo aercijas akas enerijas patria un degazcijas efektivittes zi atpaliek no kolonnas tipa aeratoriem-degazatoriem. Uzraudzba, kontrole un trauksmes signalizcija Intensv tipa zivju audztav nepiecieama stingra raoanas procesu uzraudzba un kontrole, lai neprtraukti nodrointu zivm vislabkos auganas un turanas apstkus. Tehniskas dabas kmes var viegli izraist btiskus zaudjumus, tpc avrijas signalizcija ir vitli nepiecieama instalcija audztavas darbbas nodroinanai. Daudzs moderns saimniecbs ir centrl kontroles sistma, kas uzrauga skbeka saturu, temperatru, pH, dens lmeni un dadu motoru darbbu. Ja kds no parametriem iziet rpus iepriek noteiktm robem, problmu vispirms mina atrisint automtika ar attiecgs iekrtas ieslganas/izslganas komandm. Gadjum, ja problmu di atrisint neizdodas, atskan trauksmes signls. Centrlaj kontroles un vadbas sistm var integrt ar zivju automtisko baroanu. Tas dod iespju saskaot baroanas laiku ar lielku skbeka padevi, jo aj laik palielins skbeka patri. Vienkrks sistms, kur uzraudzba un kontrole nav pilnb automatiztas, personlam atseviu korekciju veikanai jlieto roku darbs. Jebkur gadjum neviena recirkulcijas sistma nevar strdt bez zivju audztavas personla paldzbas, tpc kontroles sistma ir jsavieno ar avrijas signalizcijas sistmu, kas brdina personlu jebkdu nopietnku problmu gadjum. Pat automatizts zivju audztavs ir paredzta trauksmes signla ieslgans, ja atkljusies problma vismaz 20 minu laik netiek atrisinta.

- 27 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

2.18. att. Skbeka zonde (Oxyguard) pirms iegremdanas den un skbeka satura mranas sistm, vispirms tiek kalibrta sausum. Vides parametru uzraudzbu var datorizt, ietverot lielu daudzumu mrjumu un avrijas signalizciju. Avrijas sistma Recirkulcijas sistm pirmais un svargkais piesardzbas paskums ir tr skbeka rezerves padeves nodroinana. Tda iekrta ir vienkra un sastv no tra skbeka rezervura un sadales sistmas ar difuzoriem, kas ierkoti visos baseinos. Prtrkstot elektroenerijas padevei, oksigenatora magntiskais vrsts paveras, un skbeklis zem spiediena plst uz katru baseinu, t pasargjot zivis no bojejas. Lai nodrointu neprtrauktu elektrbas padevi, nepiecieams enerators. dens apmaias prtraukans gadjumos taj notiek toksisk amonjaka uzkrans. ir nkam risinm problma, kad skbeka apgde ir nodrointa ar papildu skbeka nodroinanas sistmu. Tpc ir svargi vismaz

2.19. att. Skbeka rezervurs un rezerves elektroenerators.

- 28 -

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim stundas laik atjaunot dens plsmu recirkulcijas zivju turanas baseinos. Ieemamais dens deni recirkulcijas sistmai vlams emt no tda avota, kas ir brvs no slimbu izraistjiem, vai ar dens pirms ielaianas sistm ir jsteriliz. Vairum gadjumu drok ir emt deni no urbuma, akas vai tamldzga avota nek tiei no upes, ezera vai jras. Ja ieemajam denim ir nepiecieama iepriekja apstrde, tad parasti izmanto smilu filtru mikrofiltrcijai, k ar UV vai ozona iekrtas dezinfekcijai.

- 29 -

3. Zivju sugas recirkulcijas audztavs

Recirkulcijas sistma ir drgs paskums gan attiecb uz ts izbvi, gan ekspluatciju, tpc, lai gtu peu, tai ir jdarbojas efektvi. oti svargi ir pareizi izvlties audzjamo zivju sugu un iekrtot labi funkcionjou sistmu. Btb raoanas mris ir prdot zivis par iespjami augstku cenu, taj pa laik saglabjot cik vien iespjams zemas raoanas izmaksas. Novrtjot dadus zivju audzanas projektus, jem vr, ka atbilstoa dens temperatra ir viens no svargkajiem raoanas parametriem, jo zivis ir aukstasiu dzvnieki. Tas nozm, ka zivs ermea temperatra ir vienda ar dens temperatru, kur t dzvo. Zivis atirb no ckm, govm un citiem lauksaimniecbas dzvniekiem nav spjgas paas regult savu ermea temperatru, tpc dens temperatra ir vissvargk zivju audzan. Aukst den zivis slikti aug; jo siltks dens, jo ts aug labk. Dadm sugm ir atirgi auganas tempi atkarb no dens temperatras, bez tam zivm ir ar apakjs un augjs letls temperatras robeas. Zivju audztjam noteikti zivis ir jtur tm atbilstoo temperatru robes, citdi ts aizies boj. Vl viens zivju audzanas iespjas ietekmjos faktors ir audzjamo zivju izmri. Jebkur temperatr mazm zivm bs lielks auganas trums nek lielm zivm. Tas nozm, ka vien un taj pa laika period mazks zivis spj vairk pieemties

Auganas temps svara pieaugums (%dien)

16 0C 6 0C

Zivs svars (g)

3.1. att. Varavksnes foreles auganas temps 6 0C un 16 0C temperatr k zivju izmra funkcija - 31 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr svar nek lielks zivis skatt 3.1. attlu. Mazs zivis ar labk izmanto izdinmo barbu nek liels zivis (3.2. attls). trka augana un labka barbas izmantoana pozitvi ietekm raoanas izmaksas, jo, rinot uz kilogramu izaudzto zivju, ts ir mazkas. Tomr mazo zivju audzana ir tikai viens solis vis raoanas proces ldz preu zivju ieguvei. Dabiski, ne visas saimniecbs audzjams zivis pc izmriem var bt mazas, tpc mazizmra zivju audzanas potencils ir ierobeots. Un tomr, ja apsprieam, kdas zivis vajadztu audzt recirkulcijas sistm, tad atbilde ir pirmm krtm un galvenokrt - mazizmra zivis. Vienkri un loiski ir ieguldt naudu zivju mazuu audzan, jo tdas investcijas labk atmaksjas. Ldzeki, kas ieguldti optimlas dens temperatras sasniegan un uzturan visa gada garum, atmaksjas. Optimli turanas apstki nodroina zivm daudz trku auganu nek biei ne tik labi apstki savva. Tpat ir svargi atzmt, ka tra dens, pietiekama skbeka lmea un citas priekrocbas recirkulcijas sistm pozitvi ietekm zivju izdzvoanu, veselbu utt., kas kopsumm dod augstas kvalittes produkciju. Saldzinot ar citiem lauksaimniecbas dzvniekiem, zivju daudzveidba ir liela, un ar akvakultr tiek audztas daudz dadas zivju sugas. Liellopu, cku vai vistu produkcijas tirgus nevar lepoties ar tik plau izvli. Patrtjs parasti nepieprasa gau no dadu iru ckm, liellopiem vai vistm, bet gan vlas iegdties dadus gabalus no kautermeiem. Bet zivju

Barbas koeficients (BK)

Zivs svars (g)

3.2. att. Barbas prrina koeficients (BK) varavksnes forelei atkarb no zivs svara recirkulcijas sistm 15-18 0C temperatr. - 32 -

3. Zivju sugas recirkulcijas audztavs izvle ir liela, un patrtjs ir pieradis, ka var izvlties no virknes dadu zivju sugu, kas interes katru zivju audztju. Pdjo desmit gadu laik akvakultras saimniecbs ir ienkuas kdas simts jaunas densdzvnieku sugas, un to pieradinana akvakultras apstkiem noris ap simt reiu trk nek sauszemes dzvnieku domestikcija vai jaunu augu kultivana. Audzto zivju apjomu zi pasaules mrog, stvoklis attiecb uz daudzu sugu audzanu nav apmierinos. Attl redzam, ka pasaules akvakultr nozmgks ir karpu dzimtas zivis, kas prstv tikai kdas piecas dadas sugas. Nkams divas svargks sugas ir Atlantijas lasis un varavksnes forele. Prjo zivju produkciju prstv kdas 10 sugas. Tpc ir japzins, ka, kaut gan ir iespjams audzt daudzas un dadas sugas, tikai dau sugu zivju audzanas apjomi ir nozmgi pasaules mrog. Tomr tas nenozm, ka katras jaunas sugas ievieana akvakultr ir lemta neveiksmei. Vienkri ir japzins, ka jauno sugu zivju raoanas apjoms pasaul ir ierobeots, un o sugu audzanas pankumi un neveiksmes ir oti atkargi no tirgus apstkiem. Iecientu augstvrtgu sugu zivju raoana nelielos apjomos var izrdties ar ienesga, jo tm ir augsta cena. Tomr, t k du zivju prdoanas apjoms ir ierobeots, to cena drz var kristies, ldzko

Lai, foreles, salakas Mdijas Dadas salddens zivis Garneles Karpas, barbeles un citas karpu dzimtas zivis Austeres Tilapijas un citas cihlidas Dadas piekrastes zivis Divvku gliemji Salddens vveidgie Mencas, heki, pikas Tuni, pelamidas, zobenzivis Stores, airdeguni Citas

3.3. att. Akvakultras produkcija pasaul. Avots: FAO

- 33 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr produkcijas apjoms un pieejamba tirg aug. Var izrdties oti ienesgi bt pirmajam un viengajam ar kdu jaunu akvakultras sugu tirg. No otras puses, tas ir ar riskants paskums ar lielu nenoteiktbu gan raoan, gan tirgus attstb. Nav viegls uzdevums dod visprjas rekomendcijas, kdas zivju sugas vajadztu audzt akvakultras recirkulcijas sistms. Pankumus zivju audzan ietekm daudzi faktori, piemram, vietjs celtniecbas izmaksas, elektroenerijas cena un padeves stabilitte, apmcta personla pieejamba utt. Tomr, pirms domt par visu prjo, ir jrod atbildes uz diviem oti svargiem jautjumiem: vai iecert zivju suga spj labi piemroties recirkulcijas sistmas apstkiem un vai pc s sugas zivm ir atbilstos tirgus pieprasjums, kas vars nodroint pietiekami augstu cenu un pietiekami lielu apjomu, lai projekts nestu peu. spjas augt tri. Audzjot zivis ar lnu auganas tempu, k, piemram, galji auksto deu sugas, ir grti pankt tdu ikgadjo produkcijas izlaidi, kas attaisnotu raotn veikts investcijas. Tirgus apstku labvlba attiecgajai sugai recirkulcijas sistm ir oti atkarga ar no citu raotju konkurences. Un tas neattiecas tikai uz vietjiem raotjiem, jo zivju tirgus ir pasaules mroga bizness, ttad ar konkurence ir globla. Piemram, Polij raotm forelm vartu bt jkonkur tirg ar samiem no Vjetnamas vai laiem no Norvijas audztavm, jo zivju prvadanas izmaksas vis pasaul ir relatvi zemas. Recirkulcijas sistmas vienmr iesaka izmantot augstvrtgu zivju audzanai, jo augst prdoanas cena nosedz lielks raoanas izmaksas. Labs piemrs ir zuu audzana, kur augsta produkcijas cena pieauj izmantot ar samr drgas raoanas metodes. No otras puses, pastv spcga tendence recirkulcijas sistms audzt ar zivju sugas, kurm ir zemkas cenas, piemram, foreli un lasi.

Uz pirmo jautjumu var atbildt relatvi vienkri: no bioloijas viedoka ikvienu zivju sugu, ko sekmgi audz tradicionlaj akvakultr, var tikpat viegli audzt ar recirkulcijas akvakultr. K jau Labs piemrs, k izmantot recirkultika mints, recirkulcijas tehnolo- cijas sistmu ar diezgan pieticgas ijas auj nodroint zivm tdu cenas tirgus segment, piemram, audzanas vidi, kas labk atbilst porcijas izmra foreu audzan, tiei attiecgs sugas prasbm. ir Dnijas paraugaudztavas. ToRecirkulcijas tehnoloija pati par sevi mr dm raoanas sistmm nav rslis jaunu sugu audzanai. ir jbt oti lielm, ar produkcijas Recirkulcijas sistm zivis augs apjomu 1000 tonnas un vairk, tikpat labi, biei - pat labk. Vai tas lai ts btu konkurtspjgas. bs izdevgi no ekonomisk viedoka, Varbt nkotn vides apsvrumu ir grti atbildt, jo tas ir atkargs no d lielizmra lau audzana tiks tirgus apstkiem, investcijm un prcelta no lau sprostiem jr uz raoanas izmaksm, k ar no sugas recirkulcijas akvakultras sistmm - 34 -

3. Zivju sugas recirkulcijas audztavs uz sauszemes. Pastiprinoties cai par dens resursiem un zemes platbm, iespjama pat tdu rkrtgi ltu zivju produktu k tilapiju audzana attiecgs recirkulcijas sistms. Konkrtas sugas piemrotba
Suga Atlantijas lasis Piemrotba audzanai Viegli audzjams akvakultr. Smoltu audzana recirkulcijas sistm ir veiksmga. Nkotn pankumus vartu gt lielizmra lau audzana recirkulcijas apstkos Viegli audzjams akvakultr. Plai audz recirkulcijas sistms no mazuu stadijas ldz porcijas lieluma zivm Grti kultivjama suga. Kpuru stadij daudz problmu. Preu zivju audzana samr vienkra Viegli padodas audzanai akvakultr, tomr kpuru audzanai un kavira noslaukanai nepiecieamas labas prasmes Piemrota suga recirkulcijas akvakultr. Mkslga pavairoana nav iespjama. Kpurus (mazuus) nepiecieams iegt savva Nepiecieamas zinanas par kpuru audzanu. Preu zivju audzana samr vienkra Nepiecieamas zinanas par kpuru audzanu. Preu zivju audzana samr vienkra Nepiecieama prasme izaudzt kpurus. Labi aug recirkulcijas sistms

recirkulcijas akvakultrai ir atkarga no daudziem un dadiem faktoriem no rentabilittes, vides apsvrumiem, bioloisks piemrotbas u.c. (3.4. attls).
Tirgus Pasaules tirg domin Norvijas raotji

Varavksnes forele

Sva konkurence, kas biei ir atkarga no vietj tirgus apstkiem Pietiekami labas cenas. Dabiskajiem resursiem samazinoties, pieprasjums vartu pieaugt Labi tirgus apstki gaai un kaviram Ierobeots tirgus ar svrstgm cenm Pamat nokst vietj tirg par diezgan labm cenm Pamat nokst vietj tirg par diezgan labm cenm Sareti tirgus apstki

Zandarts

Stores Zutis

Baramundi asari Gruperu asari Jras asari/ Jras plaui

te

Nepiecieama prasme izaudzt kpurus. oti labi aug recirkulcijas sistms s sugas audzana akvakultr vl nav pilnb apgta. Eksist dadi ri

Diezgan labas cenas atkarb no vietj tirgus apstkiem Augstas cenas

Jrasmle

Menca

Mazuu audzana recirkulcijas apstkos ir veiksmga. Nepiecieams tlk attstt preu zivju audzanu

Cenas joprojm svrsts atkarb no savvaas mencu nozvejas

3.4. att. Recirkulcijas sistms audzts dads zivju sugas un to piemrotba audzanai - 35 -

4. Projektu plnoana un stenoana

Recirkulcijas akvakultras audztavas ierkoanas ideja biei vien balsts uz pretrungiem priekstatiem par to, kas ir svargi un kas - interesanti. Cilvki cenas koncentrties uz lietm, ko labi pazst, vai ar uz to, kas iet visinteresantk, aizmirstot par citiem projekta aspektiem. Pirms projekta uzskanas btu jnoskaidro di etri pamatjautjumi: attiecgs zivju sugas cena un pieprasjums pc ts tirg; vietas izvle un raoanas tehnoloija; darbaspks, ieskaitot prasmgu darbu vadtju; projekta finansana visos t posmos, ldz pat strdjoai audztavai. Ttad vispirms ir jnoskaidro, vai attiecgs sugas zivm, raojot ts plnotaj apjom, bs pieemamas cenas. Td pirms tlko sou speranas ir svargi veikt attiecgu tirgus izpti. Tpat ir svargi noteikt, kda veida audztava bs nepiecieama attiecg produkta raoanai, k ar atrast tai vietu. Visbiek ir lietdergi izstrdt pirmsprojekta skices, lai uzraudzbas iestds vartu saemt nepiecieams ataujas bvniecbai, dens izmantoanai, notekdeu novadanai utt. Iziroa nozme ir prasmgu darbinieku atraanai, lai vartu nodroint zivju audztavas labu prvaldbu. Ir rkrtgi svargi atrast tdu vadtju, kas ir sava darba patiess entuziasts un tikpat ieinterests pankumos k akciju panieki. Biei vien par zemu tiek novrttas zivju audztavai nepiecieams finanses. Uzskot ierkot pilngi jaunu audztavu, ts kapitls izmaksas ir rkrtgi augstas, un investoriem biei piemirstas, ka zivju audzana ir ilglaicgs paskums. No bvniecbas uzskanas bra ldz pirmajiem iemumiem par prdotajm zivm parasti paiet viens ldz divi gadi, td ir vitli svargi rpgi sastdt budetu. Lai gtu sistemtisku prskatu par visu projektu, jizstrd biznesa plns. T sastdanas un tirgus ptjumu veikanas detaas nav ietvertas aj rokasgrmat, tpc detalizta informcija par iem jautjumiem ir jmekl citur. Tomr autori ir centuies ieskict galvenos biznesa plna punktus un sniegt

4.1. att. No projekta idejas ldz galaproduktam - 36 -

4. Projektu plnoana un stenoana budeta posteu un kalkulciju piemrus, lai lastjs gtu priekstatu par risinmajm problmm zivju audztavas projekta izstrdes gait (adaptts pc Palo Alto Software Ltd.). 1. Projekta kopsavilkums Projekta mris, uzdevumi un pankumu atslga 2. Informcija par firmu Uzmuma panieki, partneri 3. Produkti Produkcijas analze 4. Tirgus analze Tirgus segmentcija Mra tirgus Tirgus prasbas Konkurenti 5. Stratijas un projekta stenoana Konkurtspjas apakj robea Prdoanas stratija Prdoanas prognozes 6. Prvaldbas kopsavilkums Personla plnoana un uzmuma organizcija 7. Finanu plnoana Svargkie apsvrumi Risku analze Plnot pea un zaudjumi Naudas plsma un bilance Nodergu informciju uzmjdarbbas uzskanu izlast interneta vietn: par var

www.businesslink.gov.uk/bdotg/ action Biznesa plnu piemri interneta vietn: atrodami

www.bplans.co.uk/sample_business_ plans.cfm (Palo Alto Software Ltd). Tpat ir svargi ski izplnot raoanas procesu un rpgi saskaot o plnu ar budetu. Analizjot zivju audztavas raoanas pankumus vai neveiksmes, galvenais darba dokuments ir raoanas plns. T k praks biei vien zivju audztavas raoanas jauda izrds vai nu labka vai sliktka, nek teorij paredzts, tad ds plns ir regulri jkori. Izstrdjot raoanas plnu, ir nepiecieams vispirms aprint zivju masas paredzamo pieaugumu mnea laik. Raoanas apriniem un plnoanai ir izstrdtas vairkas datorprogrammas. Ts visas balsts uz zivju krjumu pieauguma apriniem, izmantojot attiecgs zivju sugas auganas trumu procentos dien. Auganas trums ir atkargs no zivju sugas, zivju izmriem un dens temperatras. Dadm sugm ir atirgas optimls auganas temperatras, ko nosaka o zivju dabisk dzvotne. Mazizmra zivm auganas trums ir lielks nek lielkm zivm.

Baroanas normas un barbas izmantojambas koeficients (BK), pats 4.2. att. Galvens biznesa plna sastvdaas par sevi saprotams, ir du aprinu (adaptts pc Palo Alto Software Ltd.). neatemama sastdaa. Raoanas - 37 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

Zivju lielums Granulu lielums

4.3. att. Dada izmra storu rekomendto barbas diennakts devu piemrs procentos no zivju svara pie dadas dens temperatras. Baroanai jbt pielgotai raoanas stratijai un audzanas apstkiem, tpat k ar barbas tipam. Baroana saska ar rekomendto lmeni dos optimlku BK, tdjdi ietaupot izmaksas un samazinot ekskrementu daudzumu. Nosakot augstkas par rekomendtajm baroanas normas, augana notiks uz augstka BK rina. Avots: BioMar. plnu var vieglk sastdt, izmantojot attiecgs zivju sugas baroanas tabulas. das tabulas izplata barbas raotji un tajs tiek emta vr attiecg zivju suga, zivju lielums un dens temperatra (4.3. attls). Dalot barbas devu (racionu) ar BK, aprina zivju auganas tempu diennakt. Zivju dzvsvara pieaugumu noteikt laika posm var aprint pc das formulas: ieskaitot t laika prognozanu, kad nepiecieams zivis irot vai sadalt pa vairkiem baseiniem. Tpat ir jatceras, ka, izstrdjot raoanas plnu, jparedz populcijas zudumi. Ieteicams aprinus veikt, par pamatu izmantojot mnea rdtjus un pieemot, ka zivju mirstba ir 1% mnes, tomr jvads ar pc konkrtas pieredzes. K var redzt aprina piemr, mnes netiek rintas visas 30, bet gan tikai 28 dienas, jo dadu raoanas operciju d zivis daas dienas mnes praktiski netiek barotas. Biznesa pln ir jiekauj das budeta daas: investciju budets (kopjs kapitla izmaksas); apgrozmo ldzeku budets (uzmjdarbbas uzskana); skaidras naudas ldzeki (krtjie izdevumi).

Kn = K0(1+r)n
kur n - dienu skaits, K0 - zivs svars 0 dien, bet Kn - zivs svars n dien. Tdjdi 100 gramus smaga zivs ar dzvsvara pieaugumu 1,2% dien 28 diens iegs du svaru:

K28 dienas = K100 grami (1+0.012)28 dienas = 100(1.012)28 = 139.7 grami

Neatkargi no zivju izmriem vai to skaita, ds viendojums Vienmr ir ieteicams konsultties ar ir izmantojams zivju krjumu profesionlu grmatvedi un sastdt pieauguma aprinanai un ski izstrdtu budeta tmi, paredzot raoanas plna sastdanai, taj visus izdevumus. Budetam ir - 38 -

4. Projektu plnoana un stenoana jbt atbilstoi dokumenttam, lai prliecintu investorus, saemtu bankas kredtu un vartu vest sarunas ar finanu institcijm. Jaunajs ES dalbvalsts darbojas atbalsta programmas, kas atsevios gadjumos var finanst ldz pat 70% no nepiecieamajm investcijm. Investciju budets ir stipri atkargs no recirkulcijas ceha konstrukcijas, kas savukrt ir atkarga no konkrts valsts un vietjiem apstkiem celtniecbas viet. Tlk ir dots investciju budeta piemrs pilnai recirkulcijas sistmai slgts telps ar tmes sadam procentos. Zemes pirkanas izmaksas taj nav iekautas. Investciju budets (kapitls izmaksas) Celtniecba Iekrtas Cements dens apstrdei Zivju baseini Cauruu sistma Monta Transports Apsildanas un atdzesanas iekrtas 36% 26% 12% 12% 3% 2% 2% 2% 100% Bvniecbas izmaksas ir atkargas ne tikai no vietjm celtniecbas izmaksm, bet ar no audztavas izmriem un audzjams zivju sugas. Iekaujot izmaksas vism raoanas telpm - vaislinieku audzanai, mazuu ieganai, iroanai un izaudzanai ldz preu zivju izmriem, recirkulcijas tipa zivju audztavai ar jaudu ap 100 tonnu gad investciju kopsumma sasniegs ldz 10 EUR uz 1 kg saraots zivju produkcijas. Ltkas, tikai preu zivju audzanas recirkulcijas sistmas zem klajas debess ar jaudu 1000 tonnu gad izmakss tikai apmram 2,5 EUR uz 1 kg izaudzto zivju. Piemri no Rietumeiropas valstm liecina, ka 2009. gad recirkulcijas akvakultras foreu audztava zem klajas debess ar jaudu 1000 tonnu gad izmaksja ap 3 miljoniem EUR. Kopjs izmaksas ir oti atkargas no t, vai audztava nodarbojas ar pilna cikla opercijm vai tikai preu zivju audzanu, k ar vai sistma atrodas slgts telps vai zem klajas debess. Recirkulcijas zivju audztavas celtniecba jplno, balstoties ar uz apsvrumiem par klimatu, attiecgo audzjamo sugu, ts bioloiskajm stadijm. Valdos tendences rda, ka, jo augstka dens recirkulcijas pakpe, jo lielka iespja, ka raotni vajadzs izvietot slgts telps.

Attiecb uz zemes iegdi recirkulcijas zivju audztavas izbvei jnorda, ka ts izmri ir atkargi no zivju sugas Zivju iroanas iekrtas 1% un raoanas intensittes. Kopum recirkulcijas raotnes vidjie izmri Eju izbve 1% ir apmram 1000 m2 uz 100 tonnm 4.4. att. Piemrs investciju budetam zivju (pelaisko). Jo lielki kopjie pilnas recirkulcijas sistmai slgts raoanas apjomi, jo mazk zemes telps, procentos. platbas vajadzgs uz 1000 tonnm izaudzto zivju. - 39 Elektromontas darbi 1%

Baroanas un apgaismoanas iekrtas 2%

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

Barba (nepigmentta) Amortizcija Darba samaksa Zivju mazuu iegde Enerija Administrcija Skbeklis Remonti un apdroinana imiklijas

4.5. att. Piemrs izmaksu sadaljumam lielai porciju foreu raotnei (2000 tonnu gad), kas ieprk mazuus un izaudz tos ldz 300-500 g lielm zivm. Kopjs raoanas izmaksas ir mazk par 2 EUR/kg dzvu zivju. Kopjs investcijas dai slgts telps novietotai recirkulcijas sistmai ir ap 8 miljoni EUR (4 EUR uz 1 kg produkcijas). Interesanti atzmt, ka 4.5. attl dotaj piemr elektroenerijas izmaksas ir tikai 7% no kopjm izmaksm. Elektroenerijas izmaksas ir svargas, tau tas nebt nav lielkais izmaksu postenis recirkulcijas saimniecbs. Faktiski s izmaksas ir ldzg lmen k daudzs tradicionlajs zivju audztavs, kur dzenrati, ski, skbeka konusi un citas iekrtas patr diezgan daudz enerijas. Viss akvakultras saimniecbs dominjoais izmaksu postenis parasti ir barba, kas liek vlreiz uzsvrt labas prvaldbas milzgo nozmi. Uzlabojot BK, ievrojami paaugstins raoanas efektivitte. Ldzgi k cits prtikas raoanas nozars, ar zivju audzan jo lielka raotne, jo zemkas izmaksas uz vienu saraoto produkcijas vienbu. Tomr izskats, ka, raojot ievrojami vairk par 2000 tonnm gad, ties izmaksas vairs nesamazins. Turpretim raoanas apjoma palielinjums no pris simtiem tonnu ldz 1000 tonnm gad patiem jtami samazina izmaksas uz vienu saraoto produkcijas vienbu. Ieguvums no raoanas palielinanas, audzjot dadas zivju sugas, var bt atirgs, pie tam, uzmangi japsver ar, k tiei tiks realizta paplainans. Saprtga plnoana var aiztaupt daudz darba un izdevumu. Rokasgrmatas pielikum ir kontrolsaraksts ar bioloiskajiem un tehniskajiem faktoriem, kas var ietekmt recirkulcijas sistmas izbvi. Tas var bt nodergs, lai izplnotu skkas detaas un identifictu iespjamos rus projekta stenoan.

- 40 -

5. Recirkulcijas sistmas ekspluatana

Prorientans no tradicionls zivju audzanas uz recirkulcijas sistmu btiski izmaina ikdienas procedras un prasmes, kas nepiecieamas audztavas apsaimniekoanai. Zivju audztjs ir kuvis gan par zivju, gan dens resursu prvaldtju, un prasme apsaimniekot deni un saglabt t kvalitti ir tikpat svarga, ja vl ne svargka, k prasme apkopt zivis. Ja agrk varja godgi nostrdt darbdienu zivju audztav un atgriezties mjs, tad tagad ir ieslgta mainrija, kas darbojas neprtraukti 24 stundas diennakt. Visas sistmas uzraudzba audztjam nodroina neprtrauktu pieeju informcijai par sistmas stvokli, bet avrijas gadjum vi saems avrijas signalizcijas brdinjumu. citu operciju. Svargi ir sastdt visu ikdienas uzdevumu sarakstu, k ar sarakstus prbaudei ar ilgkiem laika intervliem.

Katru dienu vai vienu reizi ned: zivju uzvedbas vizul novrtana; dens kvalittes vizul apskate (caurspdba/duainums); hidrodinamikas (plsmas) prbaude zivju baseinos; barbas sadales no automtiskajm barotavm prbaude; nobeiguos zivju savkana un reistrcija; izskalot baseinu izpldi, ja tie aprkoti ar vertiklajm Svargkie ikdienas darbi ir minti nosdcaurulm; sarakst, kas veido visprjo darbbas skbeka zondes membrnas modeli. Praks nk klt vl daudz notrana; faktisk skbeka lmea reistrcija baseinos; dens lmea prbaude ska tvertns; mehnisko filtru sprauslu prbaude; temperatras reistrana; amonjaka, nitrta, nitrta un pH testi; jaun ienko dens apjoma reistrcija; spiediena prbaude skbeka 5.1. att. dens kvalitte un plsma konusos; filtros un zivju baseinos ir biei vizuli jprbauda. Tradicionl pilienu filtra NaOH vai kaa prbaude pH augj plksne, no kuras dens regulanai; notek cauri filtra substrtam. UV iekrtas darbbas prbaude; - 41 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr izmantots elektrbas (kWh) reistrcija; iepazans ar kolu atstto informciju uz ziojumu da; avrijas signalizcijas sistmas ieslgana pirms doans prom.

Vienu reizi ned vai vienu reizi mnes: biofiltru iztrana saska ar ekspluatcijas instrukciju; kondenst dens novadana no kompresora; dens lmea prbaude rezerves tvertn; O2 daudzuma prbaude skbeka rezervur; pH metra kalibrcija; barotavu kalibrcija; O2 zondu kalibrcija zivju baseinos un sistm; trauksmes signalizcijas prbaude un tests; avrijas skbeka padeves sistmas prbaude visiem baseiniem; visu sku un motoru prbaude un testa palaiana; rezerves eneratora prbaude un testa palaiana; pilienu filtru ventilatoru prbaude; filtru elementu un mehnisko gultu ieeoana; prbaude, vai sistm nav miris dens un piesardzbas paskumu veikana; filtru nosdtilpu prbaude tajs nedrkst krties das. Reizi 6-12 mneos:

5.2. att. Skbeka enerators. Jrpjas par specializto ieru kontroli un apkopi UV sterilizatora trana un lampu nomaia; eas, eas filtra un gaisa filtra nomaia kompresoros; dzesanas toru nosdtvertu prbaude un trana; rpga biofiltra iztrana (ja nepiecieams); elektrolta, cinka un membrnas atjaunoana skbeka zonds; cilindrisk filtra sprauslu iztrana.

Lai nodrointu audztajm zivm vislabvlgkos apstkus, recirkulcijas sistmas apsaimniekoana prasa nemitgu vides parametru reistrciju un korekciju. Katram parametram ir zinmas pielaides robeas, kas ir bioloiski pieaujamas. Visa raoanas cikla laik katra atsevia audztavas sekcija var tikt slgta, lai pc laika atkal atsktu darbbas ar nkamo zivju partiju. Tdas izmaias ietekm sistmu kopum, bet jo pai pret tm jutgs - 42 -

5. Recirkulcijas sistmas ekspluatana ir biofiltrs. 5.3. attl ir pardts, kda dadu slpeka savienojumu koncentrcija laika gait atstj jaunu iedarbintu biofiltru. Svrstbm pakauti ar daudzi citi parametri, no kuriem vissvargkie redzami 5.4. attl. Atsevios gadjumos ie parametri var sasniegt tdas vrtbas, kas ir nevlamas vai pat toksiskas zivm. Tomr konkrtas o lmeu vrtbas te nav iespjams nordt, jo toksiskums ir atkargs no daudziem faktoriem, k zivju suga, temperatra un pH. Toksiskumu ietekm ar zivju pielgoans vides apstkiem konkrtaj sistm. Maksimlo nitrta toksiskuma robeu var samazint, pievienojot sistmas denim sli (skat. ar 2. nodau). Vlamie lmei dadiem fiziskajiem un miskajiem dens parametriem recirkulcijas sistm ir nordti 5.4. attl nkoaj lappus.

Amonjaks

Nitrts

Nitrts

Koncentrcija

Nitrta toksiskuma risks

Laiks

5.3. att. Dadu slpeka savienojumu koncentrcijas dinamika pc biofiltra palaianas. - 43 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

Rdtjs Temperatra Skbeklis Slpeklis Ogleka dioksds Amonijs Amonjaks Nitrts Nitrts pH Srmainba Fosfors Suspendts ciets vielas SP BSP Humusvielas Kalcijs Ca++ mg/L PO43SS COD BOD mmol/L mg/L mg/L mg/L mg/L O2 N2 CO2 NH4+ NH3 NO2NO3Formula Mrvienba
O

Norma Atkarb no sugas 70-100 80-100 10-15 0-2.5 (pH ietekme) < 0.01 (pH ietekme) 0-0.5 100-200 6.5-7.5 1-5 1-20 25 25-100 5-20 98-100 5-50

Nevlams lmenis

% % mg/L mg/L mg/L mg/L mg/L

< 40 un > 250 > 101 > 15 > 2.5 > 0.025 > 0.5 >300 < 6.2 un > 8.0 <1

> 100

> 20

5.4. att. Dadu fizisko un misko dens kvalittes rdtju ieteicamie lmei recirkulcijas sistm

- 44 -

6. Notekdeu attrana
Zivju audzana recirkulcijas sistm, kur deni izmanto atkrtoti, nenozm, ka zivju audzanas atkritumi pazd pai no sevis. Gan netrumiem, gan zivju ekskrementiem galu gal kaut kur ir jnokst. Ldz zinmai pakpei s sistmas bioloiskie procesi samazina organisko savienojumu apjomus, notiekot vienkras bioloisks sadalans vai mineralizcijas procesam. Tomr jrins, ka audztav vajadzs atrisint jautjumu par ievrojamas organisko du masas utilizciju. Recirkulcijas sistmas atkritumi nk galvenokrt no mehnisk filtra, kur fces un citas organisks vielas tiek atdaltas caur filtra du izpldes eju. Kopjo izpldes apjomu no recirkulcijas cikla palielina ar biofiltru trana un skaloana. Recirkulcijas atkritumproduktu tlk apstrde var noritt dadi. Lai koncentrtu das attrmaj den, diezgan biei uzstda sekundru mehnisks attranas un uzkranas iekrtu, kur notiek du frakcijas sedimentcija vai tlka mehnisk atdeoana, pirms ts zemnieku saimniecbs izkaisa uz laukiem k mslojumu. Mehnisk atdeoana ar ldz minimumam samazina du apjomu, kas atvieglo to apstrdi un pazemina utilizcijas izmaksas. No otras puses, du mehnisk atdeoana saists ar augstkm investcijm un ekspluatcijas izmaksm. Sekundrs attranas notekdeos parasti ir augsta slpeka un fosfora vielu koncentrcija. o t saucamo prpldes vai atlieku deni var novadt atpaka vid - up utt., vai ar atpaka recirkulcijas sistm. Biogno vielu koncentrciju prpldes den var samazint, novadot to uz bioloisks attranas augu laukiem, lagnm vai ar uz infiltrcijas sistmu, kur tiek absorbti fosfora un slpeka savienojumi. Prpldes den no slpeka var ar atbrvot, izmantojot denitrifikciju. K aprakstts 2. noda, im anaerobajam procesam k ogleka avotu visbiek izmanto metanolu. Denitrifikciju recirkulcijas sistmas iekien izmanto, lai samazintu nepiecieambu pievienot svaigu deni. Savukrt recirkulcijas sistmas rpus denitrifikcija paldz samazint slpeka nopldi vid. Metanola viet k ogleka avotu var izmantot ar das no mehniskajiem filtiem. Td gadjum ir nepiecieama denitrifikcijas kameras stingra uzraudzba, pie tam ir grtk o kameru iztrt un izskalot. Jebkur gadjum, efektva denitrifikcijas kamera var samazint slpeka saturu izpldes den ldz minimumam.

- 45 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

Recirkulcijas sistma

dens Das Dubi

Zivju baseini

Svaiga dens avots

Biofiltrsmikrofiltrs

Mehniskais filtrs

Augu lagna vai zemes filtrs

Sedimentcijas baseins un/vai atdeoana

Strauts Upe Krasts

Lauksaimniecbas zeme

6.1. att. Du un dens kustba recirkulcijas sistmas iekpus un rpus. Jo lielks recirkulcijas trums, jo mazks dens daudzums atstj sistmu (prtraukt lnija) un mazks ir attrm dens daudzums.

6.2. att. Lentes filtrs du atdeoanai. Avots: Hydrotech - 46 -

6. Notekdeu attrana

6.3. att. Augu lagnas tipa attranas dis pirms un pc aizauganas, novietots aiz recirkulcijas sistmas foreu audztavas Dnij. Avots: Per Bovbjerg, DTU Aqua Ir svargi atzmt, ka zivm vielmaias atkritumu ekskrcija noris savdk
BARBA Barba 100 kg (50% olbalt.) satur N: P: 8 kg 1 kg

nek lauksaimniecbas dzvniekiem, piemram, ckm vai govm. Zivis

AUgANA barbas prrina koeficients: 1.1. Svars: 91 kg N: P: 2.7 kg 0.45 kg

ATKRITUMI

Cuetdais N: 0.8 kg P: 0.25 kg

idrum N: 4.5 kg P: 0.3 kg

6.4. att. Slpeka (N) un fosfora (P) izvadana no audztajm zivm. Slpeklis tiek izvadts galvenokrt izdu veid. Avots: Vides aizsardzbas aentra, Dnija. - 47 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr lieko slpekli prsvar izvada ar urnu caur aunm, nelielu dau - caur anlo atveri fu veid, tpc slpeka pamatfrakcija pilngi izst den, un to nevar uztvert ar mehnisko filtru. Fosforu zivis izvada tikai ar fcm. Uztverot fces ar mehnisko filtru, audztava atbrvojas no lielkas daas fosfora, bet tikai no nelielas, fcs saistts slpeka daas. Atlikus,
Rdtjs Mikrofiltra siets 40 Taisnteces baseins 60 90 Efektivitte, % Kopjais P Kopjais N Kopjs SD 50-75 20-25 50-80 40-70 15-25 45-75 35-65 10-20 35-70 65-84 25-32 60-91 50-80 20-27 55-85 45-75 15-22 50-80 40

Jo lielks dens recirkulcijas trums un augstka attranas pakpe, jo mazk svaiga dens nepiecieams zivju audztavai un mazk notekdeu nkas attrt. Arvien vairk ir tdu risinjumu, kur dens vispr neatgrieas apkrtj vid, piemram, up. Pc notekdeu attranas pirm soa, nelielo atlikuo dens daudzumu var vienkri
Paattros baseins 60 90

6.5. att. Slpeka (N), fosfora (P) un suspendto daiu (SD) uztverana ar mehnisko filtru. Avots: Bdenes-Virtembergas Zivsaimniecbas Ptniecbas Stacija (Vcija) izdus slpeka daa biofiltr pamat tiek prvrsta par nitrtu. aj form slpekli var brvi izmantot augi, tpc to var lietot zemkopb k mslojumu, vai vienkri novadt uz augu lagnm vai laukiem. Ekskrementus no zivju audzanas baseiniem ir svargi nekavjoties aizvadt ldz mehniskajam filtram, pa ceam tos nesadalot. Jo neskartk un cietk veid tie nonk uz mehnisk filtra, jo vairk cieto frakciju un citu savienojumu filtrs uztver. 6.1. tabul pardta aprint slpeka, fosfora un suspendto organisko vielu uztveranas efektivitte jeb pakpe (%) mehniskajos mikrofiltros ar dadiem sietiem un dada tipa baseinos. iescint augsn audztavas apkrtn. Jebkur gadjum, no recirkulcijas zivju audztavas kopjais notekdeu apjoms ir ievrojami mazks nek no tradicionls zivju fermas, kas izmanto caurtekou deni (6.6. att.). dens recirkulcija ir efektva tehnoloija zivju audztavas nelabvlgas ietekmes uz vidi mazinanai, tomr dens attranai ir nepiecieama stingra ikdienas prvaldba, lai garanttu ts efektvu darbbu. Kombinjot intensvu zivju audzanu recirkulcijas vai tradicionlajs sistms ar ekstensvu akvakultru, piemram, tradicionlo karpu dsaimniecbu, var veiksmgi atrisint

- 48 -

6. Notekdeu attrana

Izplde no dada tipa zivju audztavm pie produkcijas 1000 tonnas gad Tradicionls dens caurteces zivju audztavas Dajas dens recirkulcijas zivju audztavas Pilnas dens recirkulcijas zivju audztavas

Slpeka izplde, kg/gad 38,000 2,000 250

dens patri, m3/dien 250,000 10,000 1,500

6.6. att. dens patri un slpeka notekdeu izplde no dada tipa zivju audztavm. Avots: Dnijas Akvakultra bioloisk piesrojuma problmas. Barbas vielas no intensvs sistmas izmanto k mslojumu ekstensvajos dos, nopludinot lieko deni no intensvs audztavas uz karpu diem. Savukrt ekstensvo du deni var atkrtoti izmantot k raoanas procesu deni intensvaj audztav. Ekstensvajos dos izaugus aes un densaugus apds zldjas karpu dzimtas zivis, kas pc auganas cikla beigm ks par preu zivm un tiks patrtas. Intensvaj sistm tiek sasniegti optimli zivju auganas apstki, un kombincij ar ekstensvajiem diem tiek apmierintas vides aizsardzbas prasbas. Novatoriskam uzmjam recirkulcijas akvakultra piedv vairkas dadas papildu iespjas. Kombinjot dada tipa zivju audzanas sistmas, var, piemram, attstt trisma biznesu, piedvjot dos karpu sporta zveju vai foreu makeranu pc principa noer un atlaid, k ar vlk uzbvjot naktsmtnes, zivju restornus un citus objektus.

- 49 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

6.7. att. Intensvo un ekstensvo sistmu kombincija Ungrijas zivju audztav, kas piedv visdadks iespjas. Avots: Lazlo Varadi, Zivsaimniecbas, akvakultras un irigcijas ptniecbas institts (HAKI), Szarvas, Ungrija

- 50 -

7. Slimbas
Ir daudzi piemri, kur recirkulcijas sistmas darbojas, vispr nesaskaroties ar jebkdu slimbu problmm. Ir pat iespjams pilnb izolt recirkulcijas zivju audztavu no nevlamiem zivju patogniem. Vissvargk ir prliecinties, lai audztav izmantotie zivju ikri btu pilnb brvi no slimbm un, vlams, iegti no veterinri sertificta vaislas materila. Jprliecins, ka audztav ieplstoaj den nav slimbas ierosintju, vai ar tas ir jsteriliz. Daudz labk ir izmantot urbuma, akas vai ldzga avota deni, nek emt to tiei no jras, upes vai ezera. Tpat ir jnodroina, lai audztavas apmekltji un personls nevartu ievazt slimbas. Kad vien iespjams, jveic rpga recirkulcijas sistmas dezinfekcija. T ietver gan ikvienu jaunu, vl nelietotu raoanas lniju vai cehu, gan ar esou sistmu, kas iztukota un gaida jaunas zivju partijas ielaianu. Jatceras, ka recirkulcijas sistm slimbas no viena baseina visticamk izplatsies uz prjm tvertnm sistm, tpc paa nozme ir jpieir profilakses paskumiem. Recirkulcijas sistms, kurs izmanto ikrus no savvaas zivm, piemram, resursu atjaunoanas nolkos, protams, nav iespjams iegt ikrus ar veselbas sertifiktu. dos gadjumos vienmr ir jrins ar zinmu risku, ka var ievazt slimbas, kuru ierosintji dzvo ikros. Tdas

7.1. att. Kju vanna ar 2 % joda dumu slimbu prneanas novranai - 51 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr slimbas ir, piemram, infekcioz aizkua dziedzera nekroze (IPN), bakteril nieru slimba (BDK) un, iespjams, herpes vruss, no kura nevar atbrvoties ikru dezinfekcijas ce. Profilakses shmas piemrs ir redzams 7.2. attl. Labs risinjums, k novrst patognu piesrojumu sistm, ir dadu raoanas stadiju fiziska atdalana, tpc inkubatoram btu jstrd k izoltai slgtai sistmai, tpat ar mazuu un preu zivju audzanas iecirkiem. Ar vaislinieku saime, ja tda ir, jtur atsevi ceh. Td veid ir daudz vieglk un praktiskk likvidt slimbas. Atsevias saimniecbas ir t iekrtotas, ka var darboties pc principa visu iek - visu r, t.i.,
Kas jatceras Svaigs dens jiegst no tra avota

proti, audzanas cikla gait ikvienu cehu iztuko pilnb, dezinfic un tikai pc tam tur ievieto jaunu partiju ikru vai mazuu. Tas ir labs prvaldbas risinjums, ko obligti vajadztu praktizt attiecb uz ikriem un mazka izmra zivm, kuras pirms prvietoanas tlk audz relatvi su laiku. Ar lielkm zivm tas btu labs risinjums, tomr tam var tri zust efektivitte. Strdjot ar lieliem zivju apjomiem, ir tehniski grti izvkt visas preu zivis no ceha pirms nkams partijas ielaianas. Turklt, pilnb nenoslogojot sistmas platbas un kapacitti, da prakse tri vien kst nerentabla. Zivju rstana recirkulcijas sistm ir atirga no rstanas
K to paveikt Ieteicams izmantot gruntsdeni. Dezinficjiet to ar UV. Atsevios gadjumos izmantojiet smilu filtru un ozonu Piepildiet sistmu ar deni un palieliniet pH ldz 11-12, izmantojot ntrija hidroksdu NaOH, apmram 1 kg uz m3 dens atkarb no t buferkapacittes Iemrciet vai nosmidziniet ar 1,5% joda dumu saska ar instrukcijm. Izturiet 20 mintes, tad nomazgjiet ar tru deni Sagatavojiet joda dumu 3 dl joda uz 50 l dens, ievietojiet taj ikrus un atstjiet uz 10 mintm. Mainiet dumu uz katriem 50 kg dezinficjamo ikru Ieejot raotn, uzvelciet tru aizsargaprbu un apavus. Nomazgjiet vai nodezinficjiet rokas Ieejot raotn, nomainiet apavus vai ejiet caur kju vannu kurpju dezinfekcijai (2 % joda dum). Nomazgjiet vai nodezinficjiet rokas. Ievrojiet principu neaiztikt ar rokm

Sistmas dezinfekcija

Iekrtas un virsmu dezinfekcija

Ikru dezinfekcija

Personla piesardzba Apmekltju piesardzba

7.2. att. Profilaktisks shmas piemrs - 52 -

7. Slimbas

7.3. att. Preparta varavksnes forele, kas cie no peldpa iekaisuma, ko, iespjams, izraisjusi prlieku augst gzu koncentrcija den tradicionlaj zivju audztav. vai biofiltru bojejas, medikamentu Tradicionlaj zivju audztav deni koncentrcijas no vienas rstanas izmanto tikai vienu reizi, pirms to iz- reizes uz citu drkst palielint tikai vada r. Recirkulcijas audztav oti pakpeniski. Vienmr jatceras, biofiltru izmantoana un pastvga ka piesardzbas princips ir vislabk Slimbas uzliesmojuma dens atgrieans atpaka sistm politika. prasa citdu pieeju. Iekaisot vai gadjum zles paraksta un paskaidielejot medikamentus den, tie rojumus par to lietoanu sniedz izplatsies pa visu sistmu, ieskai- vietjais veterinrrsts vai ihtiopatot biofiltrus, tpc rstana jveic tologs. Rpgi ir jiepazstas ar ar rkrtgi piesardzgi. It oti grti sniegt medikamentu lietoanas drobas rekomendcijas par nepiecieamajm instrukcijm, jo atseviu zu nepamedikamentu devm recirkulcijas reiza lietoana var izraist nopietnu sistm, jo rstniecisko vielu efekts ir kaitjumu ar cilvkiem. atkargs no daudziem dadiem parametriem, k dens cietba, organis- Zivju apstrdi pret ektoparaztiem, ko vielu saturs, dens temperatra kas atrodas uz to ermea, das un plsmas trums, tpc viengais vai aunm, var veikt, pievienojot ce ir nodrointies ar lielu prak- denim attiecgus miskos ldzekus. tisko pieredzi. Lai izvairtos no zivju Ar snu slimbas apkaro td pa - 53 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr veid k ektoparaztu infestcijas. Salddens sistms efektvs ldzeklis vairuma paraztu apkaroanai, ar tdu, kas izraisa bakterilo aunu slimbu, ir parastais vrmais sls (NaCl). Ja rstana ar sli neiedarbojas, tad atlikuo paraztu infekciju likvidanai noders formalns (HCHO) vai deraa peroksds (H2O2). Ir pierdts, ka zivju vannoana prazikvantela un flubenzadola idum, ar ir oti efektva pret ektoparaztiem. dens mehnisk filtrcija ar ir attaisnojusi sevi k visai efektvs ldzeklis pret ektoparaztu izplatbu. Auduma filtrs ar acu izmru 70 mikroni nofiltrs atsevias Gyrodactylus stadijas, un 40 mikronu filtrs var aizturt dadu ektoparaztu olias. Visdrokais apstrdes veids ir zivju iegremdana vann ar attiecgajm imiklijm. Tomr praks t nav reli stenojama metode, jo biei vien ir japstrd liels zivju apjoms. Tpc zivis patur audzanas basein, nosldz ienkoo deni un iedarbina iekrtu dens bagtinanai ar skbekli (oksigencijai) vai ar gaisu (aeratoru). Tvertnei pievieno attiecg misk ldzeka dumu, un kdu laiku atauj zivm taj peldt. Pc tam basein atjauno svaig dens padevi, un basein esoais dens pakpeniski attrs. Savukrt izejoais dens tiek ataidts sistm, t k, nonkot biofiltr, pretparaztu duma koncentrcija ir jau daudz zemka k basein, kur tika veikta zivju apstrde. Td veid var pankt diezgan augstu duma koncentrciju atsevi audzanas basein paraztu likvidcijai, taj pat laik samazinot misko ldzeku ietekmi uz biofiltru. Gan zivis, gan biofiltrus var pieradint pie apstrdes ar sli, formalnu un deraa peroksdu, no vienas apstrdes reizes uz otru pakpeniski palielinot o ldzeku koncentrciju. Dakrt ir iespjams zivju baseinu pcapstrdes deni nosknt uz rezerves tvertni, izsldzot to no tlkas izmantoanas recirkulcijas sistm. Izdevgs veids, k s laik apstrdt miljoniem patu, ir ikru dezinfekcija, tos iegremdjot joda dum. Ldzg veid var ar apstrdt ikrus, kas cie no saprolegnijas sntes Saprolegnia, vienkri uz 20 mintm iemrcot tos 7 sls dum. Zivju inkubatoros mazuu audztavs, no kurm kpurus prvieto, tikko tie ir iemcjuies baroties, biofiltru efektivitte ir mazk svarga, jo amonjaka daudzumus, kas nonk den no ikriem un mazuiem, ir oti niecgs. Tpc eit apstrdi ir daudz vieglk veikt, jo jkoncentrjas viengi uz ikru un mazuu izdzvoanu. Tpat ir svargi atzmt, ka kopjais dens daudzums inkubator - mazuu audztav nav liels, t k pilngu dens apmaiu var veikt tri, tpc droi var veikt visas sistmas apstrdi vien reiz. Daudz jutgka opercija ir visas sistmas apstrde vien reiz lielks recirkulcijas zivju audztavs. Tur

- 54 -

7. Slimbas pamatprincips ir izmantot zemas imikliju koncentrcijas un sistmas apstrdi veikt ilgk laik. Tas prasa rpbu un pieredzi. No reizes uz reizi pakpeniski ir jpalielina koncentrcija, daas dienas apstrdi neveicot, lai uzmangi novrotu ietekmi uz zivju mirstbu, uzvedbu, k ar dens kvalitti. Parasti notiek gan zivju, gan biofiltra adaptcija imiklijm, tpc to koncentrciju var pakpeniski palielint bez negatviem blakusefektiem, t pankot, ka apkarojamie parazti aiziet boj. Sls ir lielisks ldzeklis ilgstoai apstrdei, bet ar formalns ir veiksmgi lietots ar 4-6 stundu intervlu. Biofiltrs vienkri pierod pie formalna un sagremo to tpat k jebkuras citas izcelsmes ogleka savienojumu. K jau iepriek teikts, preczas koncentrcijas un rekomendcijas misko vielu lietoanai recirkulcijas sistms nav iespjams nodroint. Vr ir jem daudzi dadi faktori zivju suga, izmri, dens temperatra, dens cietba, organisko vielu daudzums, dens apmaias trums, adaptcija utt., tpc tlk sniegts vadlnijas ir oti aptuvenas. Sls (NaCl) ir relatvi nekaitga viela, un to var izmantot apstrdei saldden pret balto plankumu slimbu - ihtioftiriozi (ierosintjs - Ichthyophthirius multifilis) un parasto saprolegniozi (ierosintjs - Saprolegnia). Balto plankumu slimbu pelaiskaj fz var izncint ar 10 sls dumu, un jaunkie ptjumu rezultti liecina, ka bentiskajai stadijai pietiek ar 15 sls dumu. Zivs ermea idrumos sls ir aptuveni 8 koncentrcij, un vairums salddens zivju da suma deni sav apkrtj vid paciets vairkas nedas. Inkubatoros 3 - 5 sls koncentrcija novrss snu slimbu infekcijas. Formalns (HCHO) zem koncentrcij (15 mg/l) uz ilgku laika periodu (4 - 6 stundas) ir pierdjis savu pozitvo ietekmi uz dadu slimbu izraistju apkaroanu: Ichthyobodo necator (Costia), Trichodina sp., Gyrodactylus sp., infuzorijm un ihtioftiriusu. Biofiltr formalna sabrukana notiek diezgan tri 15 0C temperatr apmram 8 mg/h/ m2 biofiltra laukuma. Tomr formalns var samazint baktriju spju biofiltr konvertt slpekli. deraa peroksds (H2O2) netiek plai pielietots, tomr, minot ar to aizvietot formalnu, eksperimenti ir pardjui daudzsolous rezulttus, lietojot to koncentrcij 8-15 mg/l un veicot apstrdi 4 - 6 stundas. Vismaz uz 24 stundm pc apstrdes biofiltra veiktspja var tikt nobremzta, tomr dau dienu laik t atgrieas normas robes. Citu misku vielu, k vara sulfta vai hloramna-t lietoana nav ieteicama. Ts ir oti iedarbgas pret, piemram, aunu bakterilo slimbu, tomr biofiltrs smagi ciets, k ar s vielas var nelabvlgi ietekmt visu recirkulcijas procesu un raoanu.

- 55 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr Pret baktriju infekcijm, k furunkulozi, vibriozi vai BKD viengais zivju rstanas veids ir antibiotikas. Atsevios gadjumos zivis var inficties ar endoparaztiem, un ar tie ir jrst ar antibiotikm. Antibiotikas piemaisa zivju barbai, ko tm izbaro vairkas reizes dien, piemram, 7 - 10 dienu period. Antibiotiku koncentrcijai jbt saska ar zu lietoanas instrukcijm un pietiekamai, lai sptu nogalint baktrijas. Jiztur noteiktais rstanas kurss, pat tad, ja zivju mirstba aj laik izbeidzas. Prtraucot rstanu pirms noteikt laika, pastv liels risks, ka infekcija var atkrtoties. rstanai ar antibiotiku izbaroanu zivm recirkulcijas sistm ir neliels iespaids uz biofiltru. Antibiotiku koncentrcija den saldzinjum ar to koncentrciju rstjams zivs, ir diezgan zem lmen, un iespaids uz baktrijm biofiltr ar ir neliels. Tomr antibiotiku lietoanas gadjum ir rpgi jkontrol varbtjs izmaias dens kvalittes parametros, jo tie var nordt uz biofiltra izmaim. Iespjams, ka bs nepiecieams korit zivju baroanas intensitti, vairk izmantot svaigu deni vai izmaint dens plsmu sistm. Saska ar veterinrrsta izraksttu recepti, zivju rstanai var izmantot vairkas antibiotikas, k sulfadiazns, trimetoprims vai oksolnskbe. Infekciozs aizkua dziedzera nekrozes (IPN), virusls hemorisks septicmijas (VHS) vai citu vrusu ierosinto slimbu rstana nav iespjama. Lai novrstu o vrusu ierosinto slimbu izplatbu, viengais risinjums ir pilnb iztukot visu audztavu, dezinfict sistmu un skt visu no gala.

- 56 -

8. Audztavu darbbas piemri

Lau smoltu audzana l Pagju gadsimta devidesmito gadu strauj Atlantijas lau audzanas izaugsme l radja pieprasjumu pc regulrm smoltu piegdm no salddens, kurus vartu izvietot jras sprostos audzanai ldz preu zivju izmriem. Smoltus audzja ups vai ezeros, kur dens temperatra ir prk zema, turklt audztavu notekdei nodarja kaitjumu videi. Recirkulcijas tehnoloijas ievieana paldzja smoltu audztjiem izaudzt lielus o mazuu apjomus ar ievrojami zemkm izmaksm un videi draudzg veid. Optimli auganas apstki palielinja ar mazuu auganas trumu, gad vienas smoltu partijas viet dodot iespju saraot etras smoltu partijas. s prmaias ir padarjuas visu raoanas di daudz vienkrku, nodroinot neprtrauktas smoltu piegdes ievietoanai jras sprostos un preu izmra pieauguu lau regulru piegdi tirgiem.

8.1. att. Lau smoltu audzanas recirkulcijas saimniecba l. Avots: Bent Hjgaard - 57 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr tes audzana n Sdens recirkulcijas akvakultra ir augoa uzmjdarbba, kas audz daudz sugas, tdas k grupers, baramundi, karalisk makrele, paltuss, plekste, u.c. te ir recirkulcijas tehnoloijai piemrota suga, kuras audzanu uzskui ar nas raotji. Ldzinjie rezultti rda, ka tes jtas oti labi pilnb kontrolt vid. Optiml audzanas temperatra m zivm ir atkarga no to izmriem, un kopum ts ir diezgan jutgas pret vides apstku izmaim. Vides svrstbu novrana un stabilu dzves apstku nodroinana atmaksjas, jo recirkulcijas sistms 2 kg smagu ti var izaudzt divos, nevis etros gados, k parastajos audzanas apstkos. Foreu paraugaudztavas Dnij Videi draudzgas foreu audzanas jom Dnija neapaubmi ieem vienu no pirmajm vietm pasaul. Stingras vides aizsardzbas prasbas ir likuas foreu audztjiem ieviest jaunas tehnoloijas, lai ldz minimumam samazintu zivju audztavu notekdeu daudzumu. Lai kpintu raoanu, vienlaicgi samazinot ietekmi uz vidi, plai ieviesta dens recirkulcijas tehnoloija, kas pilnveidota t saucamajs modeu jeb paraugaudztavs. T viet, lai izmantotu milzgus daudzumus upes dens, td audztav ieskn ierobeotu augjo slu gruntsdens daudzumu un veic t recirkulciju. Ldz ar to dens temperatra visu gadu

8.2. att. tu audztava n. Avots: AKVA Group

- 58 -

8. Audztavu darbbas piemri

8.3. att. Foreu paraugaudztava Dnij. Avots: Kaare Michelsen, Danish Aquaculture ir pastvga, foreu auganas temps palielins un visi raoanas procesi norit efektvk, turklt visas izmaksas, ieskaitot investcijas, ir samazintas. du audztavu pozitv ietekme uz vidi aprakstta 6. nodaas 6.6. attl. mt sava populcija jeb entiski specifiska lnija. Zintnieki ts ir sairojui ar gnu analzes metodm, un atseviu populciju izplatbu attlojui specils karts. Kad taimii sasniedz dzimuma nobriedumu, tie migr no jras uz savu dzimto upi nrstot. Dnijas reion, ko sauc Recirkulcija un resursu par Funenu, upes tika atjaunotas un atraoana atlikus savvaas populcijas tika saglabtas ar resursu atjaunoanas Tras upes un ezeri, k ar savvaas programmu, kas ietver recirkulcijas zivju resursi daudzs valsts ir kuvui tehnoloiju o zivju mazuu mkslgai par nozmgu vides aizsardzbas mri. ataudzanai. Pieauguos taimius Viena no daudzajm iniciatvm aj ups noer ar elektrozvejas rkiem, jom ir dabas aizsardzba, atjaunojot noslauc un ikrus mkslgi apaugo, bet biotopus un apdraudto zivju sugu un mazuus audz specil recirkulcijas populciju krjumus. audztav. Apmram pc gada Taimi ir populra zivs sporta izaudztos katras populcijas mazuus makeran. Tas apdzvo daudzas atlai atpaka tiei tajs ups, kur Dnijas upes, kur gandrz katr up nora to veckus. - 59 -

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr d veid ir saglbtas vairkas taimia populcijas, un pc kda laika ts, cerams, vars paas dabiski atraoties savs dzvotns. Svargkais, ka s programmas stenoanas rezultt sporta makerniekiem ir sagdtas daudz labkas taimiu makeranas iespjas Dnijas piekrast. Makeranas trisms tpc ir kuvis par labu ienkumu avotu vietjam biznesam, k viesncas, kempingi, restorni utt.. Kopum no das programmas iegst gan daba, gan vietjs komercils intereses. Lielsaimniecbas Pasaul pieaugot akvakultras raoanai, zivju audztavas nemitgi paplains. Msdiens viena vidja lieluma jras sprostu audztava Norvij izaudz aptuveni 5000 tonnu lau gad. Ar salddens akvakultras audztavu apjomi palielins, un daudzs valsts pastiprins ca par teritorijm un deni raoanas izvietoanai, it pai zijas reion. Augoas baas rada ar parasto akvakultras saimniecbu vides aspekti. Recirkulcijas akvakultra piedv vairkas priekrocbas, kas var nkt

8.4. att. Foto no Bosanska Krupa Bosnij-Hercegovin, kur ar FAO paldzbu uzskts Funenas projektam (Dnij) ldzgs projekts. eit izlaianai savva ataudz strauta foreles, alatas un Donavas laus. Avots: FAO Eiropas un Centrls zijas reionlais birojs. - 60 -

8. Audztavu darbbas piemri par labu masveida zivju audzanai. Atsevios pasaules reionos jras akvakultra nav populra, un sauszemes akvakultras audztavas tiek uzskattas par zivju audzanas nkotni. das saimniecbas aizem maz vietas un patr nedaudz dens. Tajs prtikas produktu droba un kontrole ir augst lmen, pie tam raoana ir vienmrga un prognozjama. Nkotn visticamk tiks ierkotas milzgu izmru akvakultras saimniecbas, lai ldz minimumam samazintu ietekmi uz vidi un raoanas izmaksas, turklt katru dienu nodroinot konkrtu produkcijas apjomu laianai tirg. das saimniecbas vartu ierkot lielu pilstu tuvum vai blvi apdzvotos reionos, kur svaigas zivis var viegli piegdt patrtjiem.

8.5. att. Akvakultras lielsaimniecbas shma ar baseiniem (katra diametrs 15 m, tilpums vairk nek 500 m3). Avots: AKVA group.

- 61 -

Atsauces
Fundamentals of Aquaculture, A Step-by-Step Guide to Commercial Aquaculture by James W. Avault Jr., AVA Publishing Company Inc., Baton Rouge, Louisianna 70884-4060 USA, 1996, ISBN 0-9649549-0-7. Recirculation Aquaculture by M.B. Timmons & J.M. Ebeling, NRAC Publication No. 01-007, Cayuga Aqua Ventures, USA, 2002, ISBN 978-0-9712646-2-5. Recirculating Aquaculture Systems by R.A.M. Remmerswaal, INFOFISH Technical Handbook 8, 1997, ISBN 983-9816-10-1. Aquaculture, Volume 1 & 2, Edited by Gilbert Barnab, Ellis Horwood Limited, Chichester, West Sussex, PO19 !EB, England, 1990, ISBN 0-13-044108-2. Aquacultural Engineering by Fredrick W. Wheaton, Krieger Publishing Company, Malabar, Florida, 32950 USA, 1993, ISBN 0-89464-786-5. Biology of Microorganisms by Thomas D. Brock, David W. Smith and Michael T. Madigan, Prentice-Hall International, USA, 1984, ISBN 0-13-078338-2. Aquaculture for Veterinarians: Fish Husbandry and Medicine, Edited by Lydia Brown, Pergamon Press Ltd., Oxford, UK, 1993. ISBN 008-040835. Manual on Effluent Treatment in Aquaculture: Science and Practise. Outcome of the EU supported Aquatreat project, 2007: www.aquaetreat.org The State of World Fisheries and Aquaculture 2006, FAO Fisheries and Aquaculture Department, Viale delle Terme de Caracalla, 00153 Rome, Italy, 2007, ISBN 978-92-5-105568-7.

- 62 -

Pielikums Kontrolsaraksts recirkulcijas sistmas ieviean

Recirkulcijas sistmas ievieanas darbu saraksts
1.0 1.01 1.02 1.03 1.04 1.05 1.06 1.07 1.08 1.09 1.10 2.0 2.01 2.02 2.03 2.04 2.05 2.06 2.07 2.08 2.09 Projekta informcija Projekta mri, nodomi un uzdevumi Audzjam suga Produkcijas izlaide gad, tonns un pc skaita Ienkoo un izejoo zivju lielums raoanas plns Saraoto partiju skaits gad Barbas prrina koeficienta (BK) aprini Pieejams skices vai cita informcija Notekdeu atauja saemta? Ierobeojumi, pieaujamie lmei, u.t.t. Pieejamais audztavas vadtjs vai zivju audzanas specilists Cita svarga informcija, specifiskas problmas utt. Informcija par vietu Salddens vai sdens. Sdens sls saturs Pieejamais dens avots jras dens, upe, aka, gruntsdens, urbums Pieejam dens daudzums, litri / sekund dens temperatra Vasaras / ziemas, dienas / nakts svrstbas dens analzes Rezultti, pH Laika apstki: maks / min gaisa temperatra Vai ir aukstas ziemas, oti karstas vasaras utt. Bvlaukuma grunts apstki Vietas temperatra: maks./min. Pieejam bvlaukuma platba Bvlaukuma forma

- 63 -

Recirkulcijas sistmas ievieanas darbu saraksts

2.0 2.10 2.11 2.12 3.0 3.01 3.02 3.03 3.04 3.05 3.06 3.07 3.08 3.09 3.10 3.11 3.12 3.13 3.14 3.15 3.16 3.17 3.18 Inkubators Kpuru audztava / Baroanas uzskana Mazuu audztava / pieaudzana Preu zivju audzana Vaislinieki Dzvs barbas audztava Attranas iekrtas Karantnas cehs Aklimatizcijas cehs Ieemam dens apstrde Notekdeu apstrde iroana /Nozveja / Dzvu zivju piegde Apstrde / Iepakoana, Saldtava /Ledus mana Laboratorija/Cehs Kantoris/dnca Rezerves enerators Skbeka enerators Rezerves skbeka tvertne dens sildanas / Dzesanas sistma Celtniecbas prasbas, Siltumizolcija Arhitektra, Apkrtne Informcija par vietu Pieejam platba notekdeu attranai Nosddi, infiltrcijas lauki utt. Zemes lmea piesaistes nulles punkts Vietjais enerijas avots. Precizt, kds Raotnes iekrtojums

- 64 -

Galvenie aspekti
Ieteikumi zivju audztjiem, k priet uz recirkulcijas akvakultru Ievads tehnoloijs un vadbas metods Labas prakses piemri prej uz recirkulcijas akvakultru dens apstrdes un notekdeu attranas apraksts Praktiski piemri no dadiem recirkulcijas projektiem

Autors Jakobs Bregnballe no AKVA group ir darbojies recirkulcijas akvakultras ptjumos un praks vis pasaul vairk nek 30 gadu. Vi ir viens no vadoajiem ekspertiem. Autoram ir Kopenhgenas Universittes maistra grds un viam ir sava zivju audztava. FAO Centrls un Austrumeiropas Apakreionlais birojs ir atbalstjis o rokasgrmatu, kuru ir publicjusi Starptautisk Organizcija zivsaimniecbas attstbai Austrumu un Centrlaj Eirop (EUROFISH).

Eurofish H.C. Andersens Boulevard 44-46 DK-1553 Copenhagen V Denmark Tel.: (+45) 333 777 55 Fax: (+45) 333 777 56 info@eurofish.dk www.eurofish.dk

The FAO Sub-regional Office for Central and Eastern Europe Benczur utca 34 H-1068 Budapest, Hungary Tel.: (+36) 1 4612000 Fax: (+36) 1 3517029 fao-seur@fao.org www.fao.org/regional/seur