Suna k oi}estiis

Piimkit, es veletos teikt, ka pieliuzint sunu jebkuam cilveka iauitam piocesam ii

uiezgan saiezgiti, jo suna, tik genili attistijusies, ii uiezgan unikla. Bet, manupit, ja nu ko
liuzigu tomei vaiam sastapt aii ne mikioskopa gaism, tau tas noteikti ii oi}estii. Lai gan
vism pozicijm oi}estii nevai piemeklet sun liuzinieku, tomei lielu ua}u vaiam saliuzint.
}sk jau laikam ai kouolu, kuis noteikti ii uiiigents. 0z vina pults stv visas simfonijas
genetisk infoimcija, un vina piasmigajs ioks ii lemt, kau iespelesies vijoles vai celli un
kau sksies sunas ualisans. Kouola ieksiene (vai saj gauijum - tuvum) atiouas otis
vijoles jeb kouolins. vinas ii visnota} svaiigas melouijas iauisan, bet vinu galvenais
uzuevums ii uot platfoimu un "iauit" piims vijoles - iibosomas. Ne velti ii teiciens "Spelet
piimo vijoli", tiesi vinas ii galvens atbiluigs gan oi}estii, melouiju veiuojot, gan sun un
oiganism vajauzigo iauot - olbaltumvielas. Bet vijolnieces gan uiezgan viegli savus
instiumentus ii gatavas samainit, ja nu oi}estia sunai t vajauzigs. visiem viuu ieseuuss un
savu melouiju vijot cauii simfonijai, mes nonkam pie flautm jeb enuoplazmatisk tikla.
vinas ii k tiltins staip kouolu un membinu, iagu uobjajm skanm un vijo}u smalko
skanesanu. Paiasts flautas ii giauuainais enuoplazmatiskais tikls, sintezejot olbaltumvielu
melouiju un censoties ai piimo vijo}u iibosomm saspeleties. Toties pikolo flautas, mazas un
gluuas, vijigi un vienpatigi iaua pasas savu melouiju - lipiuus un og}hiuitus. Kaut kui
aizmuguie smagi ieskanas akoiui. K}ust skaiuis, klavieiu uoluzi komplekss aii iespelejies.
uanuiiz vienigais instiuments, kuis spej kompleksus savienojumus akoiuos izspelet, klavieies
"savelk" kop uazneuazuas melouijas, }aujot savm stigm kompleksi skanet. Netlu no
klavieiem aii aifists pie sava instiumenta sez, mi}i to pai 'mitohonuiiju' nosaucot. vina aifas
gaisa un skbek}a iesvistits skanas pies}ii muzikai mistisku ATP eneigiju, kuia kusts telp
no klausitja uz klausitju, izualot so piuabisko noskanu. uluzi nemanot, oi}estiis ii scis
}oti aktivi un tii spelet, uiiigentam aiziautigi piskiiot lapu pec lapas. Klausos un klausos, un
biinos, k nenojuk iitms aiziautigajiem vijolniekiem. Bunuzinieks gan atbilu uz manu
jautjumu ai uiezgan tipigu akcenta s}ivja uzsisanu. ualu gal, ja nebutu vina piecizs iitma
izjutas un citoskeleta iztuiibas, suna, tas ii, oi}estiis jau butu iitmu nu pagalam pazauuejusi,
it ipasi tik }oti aktivi spelejot. Cauii muuzeklim es izuziiuu vakuoligas tubas omuligi kisno
skanejumu. S}iet t visu skanuaibu iezeives kijusi, lai istaj biiui ai savu skanu t skaisti
haimoniju piepiluitu. Baoss tuipins vel piis miik}us, liuz gluzi bez biiuinjuma noskan
gonga jeb lizosomas uobj skana. Acumiikli apklust visi "liekie" instiumenti, gluzi k
sas}eltas, ne ipasi vajauzigas vielas, atkal atstjot tikai vijo}u un flautu melouiju. Atskan
peuejie akoiui, un uiiigents, no siius pateicies oi}estiim, atguina vel peuejo ieizi:
"Atceiieties, aii mjs ik pa laikam jmegina. Lai nezauuetu kopejo iitmu, kau meginiet
atsevis}i no oi}estia, izmantojiet, luuzu, metionomu centiiolas iestatijum. 0n neaizmiistiet
katis savu paitiju kitigi iegaumet, lai skanejums nemainigi biinis}igs vienmei butu."



!"#$%$ !'()*+, -*.$#/$0",1 223/