Guntis Vveris Krijnis Valdemrs un latvieu kultras ekonomisk dimensija: ts prakse Augusta Dombrovska sabiedriskaj darbb.

19. gs. pirmaj pus pc dzimtbanas atcelanas Kurzem un Vidzem par latvieu tlkas attstbas ievirzi noteikts kategorijs rpes uzms baltvcu inteliences prstvji. Gadsimta vid atsevia latvieu inteliences daa, esoo laikmeta ideju (liberlisma un nacionlisma) ietekm apzinjs, ka latvieu pienkums ir paiem gdt par savu tlku gargu kulturlu izaugsmi. o intelientu vid, kurus vstur ms pazstam k Jaunlatvieus, bija tda savdabga persona k Krijnis Valdemrs ( 1825 1891). Via savdabba izpauds via aktvaj darbb latvieu tautas lab visa ma garum. Atirb no vairuma Jaunlatvieu kust bas dalbniekiem, K. Valdemrs lielu dau sava darbg ma pavadja rpus Baltijas guberm Krievijas imprijas metropols Pterburg un Maskav, k ar valdbas uzdevum informcijas un pieredzes ieguvei apceojot zemes rpus Krievijas. Via aktivittm idejm un darbiem bija ekonomisks raksturs. Iespjams, td latvieu ptniekiem (Arveds vbe (18881959), Alfrds Goba (18891972), Jkabs Velme (18551928), u.c.) vrtjot Kr. Valdemra aktivittes varbt, ka neapzinta ir bijusi tendence uzsvrt un priekpln izvirzt via saimniecisk rakstura idejas un darbus. Kr. Valdemra paustajos uzskatos un darbos saskatt 3 pamatakmeus via koncepcijai par latvieu gargs kultras attstbu. Vrds koncepcija lietots pdis, jo pats Kr. Valdemrs sava ma laik dieml nepiers pie spalvaskta, lai uzraksttu hrestomtisku darbu, kur btu pausti un paskaidroti via sabiedriski politiskie uzskati, ideli un aktivittes. ie trs pamatakmei, jeb elementi ir izgltba, saimniecisks aktivittes un painiciatva. Tie mijiedarbojoties veido ekonomisko dimensiju, kur attsts latvieu garg, jeb visprji intelektula, socili atbildga un saimnieciski praktiska kultra. Rakst uzmanba pievrsta ar latvieu kokrpniekam un mecenta Augusta Dombrovsk a (18451927) sabiedriskai darbbai latvieu tautas lab 20. gs. pirmaj ceturksn, kuras izpausmes spilgti iekaujas Kr. Valdemra koncepcij par latvieu gargs kultras attstbu. Raksta mris ir raksturot kdas galvens elementu grupas veido latvieu kultras ekonomisko dimensiju, balstoties uz Krija Valdemra idejm un sabiedriskajm aktivittm. Raksta uzdevumi: 1) raksturot Kr. Valdemra uzskatus par izgltbas lomu un nozmi; 2) raksturot izvlts saimniecisks darbbas formas un to pamatojumu ; 3)skaidrot Kr. Valdemra pieirto nozmi painiciatvai; 4) llustrt A. Dombrovska sabiedrisko darbbas izpausmes iepriek minto 3 elementu saistb.
1

1. Izgltba
Kr. Valdemrs ar terminu izgltba saprata procesu, kas sastv no vairkiem, tlku zinanu paplainanas posmiem, bet kopum sav gait is process ir bezgalgs. Par to liecina via izvltais piemrs kd rakst no Pterburgas Avzm 1, kura mra auditorija bija vienkrais vidusmra latvietis. Rakst vi cit vcu zintnieka Aleksandra Humbolta (Humboldt, 17691859) vecumdiens sacto, ka tikai vecumam pienkot, tas nu zina, kas btu jmcs, bet jaunba ir pagjusi. 2 Ttad, prfrazjot latvieu teicienu mu dzvo, mu mcies. Mcans, jeb izgltoans process sastv no pamatzinanm, augstkm zinanm un ma zinanm. Pamatzinanas latvieiem btu jiegst tautskols, kas ir gargo spku modintja, valsts un tautas spka vairotja. 3 Tiei du mcbu iestu trkum Kr. Valdemrs saredzja draudus tam, ka latvieu socilais, ekonomiskais un politiskais stvoklis latvieu kopum paliks nemaingi smags. Kr. Valdemrs savs publikcijs ir paudis, ka mums par visu citu ir vajadzgas, pirm krta: skolas, otr krta: skolas un tre krta: skolas4 Tautskolu attstbu Kr. Valdemrs saskatja k tikai un viengi valsts uzdevumu. 5 Valstij jbt ieinterestai lojlu un izgltotu iedzvotju radanai, jo bez tiem valsts nevar pilnvrtgi attstties. Skol apgts pamatzinanas ir oti svargas, jo ts ir nkamais solis ce uz augstkm zinanm, kas iegstamas nkams pakpes izgltbas iestds apria skols, jrskols, imnzijs un pc tam universitts. K raksta Kr. Valdemrs pats raksta: ...un kda ar naudu neatsverama manta ir stas, labas skolas. 6 Nkamaj sol pc tautskolas (kur mcbm pc Jaunlatvieu domm ir jnotiek dzimtaj valod) tlk izgltojoties ir nepiecieamas svevalodu zinanas, konkrti vcu un krievu. It pai vi uzsvra krievu valodas nozmi, jo t bija visas imprijas valsts valoda, ldz ar to t paver plakas perspektvas latvietim sevi ekonomiski un sabiedriski parealizt. Kr. Valdemra atbalsts prkrievoanas politikai bija via spja redzt das parealizcijas perspektvas, pretji pastvoajiem lokliem prvcoans draudiem: viengi radiklo ldzekli k lauzt baronu varu, atrodu prkrievoanas politiku..., labk, lai latviei buldur krieviski, nevis vciski. 7 Visdrzk buldurana tiek saprasta nevis k latvieu valodas lietojuma izslgana, bet gan buldurana krieviski dadu valsts institciju un sabiedrisku sektoru ietvaros, kur ldz im buldurts vcu valod. Td veid Kr. Valdemrs pauda savu nostju, ka latvieiem jtiecas bt par pilsonisku nciju. Dieml atsevia izpratne par prkrievoanas saturu (starp Kr. Valdemru un Krievijas valdbu), k ar ts norises prakse (kop senatora N. Manaseina revzijas 1882./83. gad) no Krievijas imprijas valdbas puses, vlku latvieu autoru skatjum Kr. Valdemra izteikumus un aktivittes vrtja diskreditjoi. Ma zinanas ir
2

ts, ko latvietis pamcb apgst savas dzves laik, informciju iegstot no pieredzes sav arod, k ar no preses un dailiteratras. Pdjo divu mintu attstbai un pilnveidei faktiski koncentrjs visas Jaunlatvieu kustbas aktivittes. Preses sakar btisku lomu splja Pterburgas Avu izveide, kas saturiski un ideoloiski tiecs bt prks par jau esoajiem vai bijuajiem8 laikrakstiem latvieu valod, jeb k sprieda Kr. Valdemrs ar saviem domubiedriem Mjas Viea sakar, ar to nav vien iespjams augstk pacelties un tuvoties apgaismotu tautu rakstniecbas pankumiem. 9 Pterburgas Avzm bija jauns izgltbas mris un pieeja: Audzini, vairini savu prtu, tad tu bsi sev pilngs vrs un vadtja tev nevajadzs.10 Btiska ma izgltbas sastvdaa pc Kr. Valdemra uzskatiem bija sekmt latvieu dailiteratras attstbu un izgltojou vrdncu (krievu latvieu valodu, k ar jrniecbas terminu) izstrdi. Tiei dailiteratra k mazais, bet patkamais gara darbs daudz trk atrod noguruai miesai jaunu spku, nek brva laika pavadana bez visa gara darba. 11 Pavisam aplams pc Kr. Valdemra domm bija pastvoais vienkro auu uzskats, ka laicg satura grmatas par nieka grmatm sauktas, jo audis maz pazstot to neizsmeamo gudrbu avotu, kas ar s grmats atrodas12 Pavisam literatru vi iedalja 3 grups: 1)Zintnisk literatra; 2) Dailiteratra; 3) Garg literatra. 13 Kr. Valdemra darbs pie minto vrdncu izstrdes bija aizskums latvieu veidotu vrdncu praksei. Via izstrdt Jrniecbas terminu vrdnca (1881. gad) ir pirm latvieu terminoloijas vrdnca. 14 Izgltb Kr. Valdemrs, k ar prjie kustbas domubiedri, simpatizja liberlismam un individuls neatkarbas un brvbas idejai. 15 Katrai tautai ir t iesbas uz kultru, jo pasaules uzkrts kulturls vrtbas un bagtbas ir k aka, no kuras atauts ir smelt ikvienai tautai. Patstvgas kultras neesot nevienai civiliztai tautai, jo kultra ir visu tautu kopmanta. 16 Ja latvietim bs laba literatra, kas paplaina via redzesloku un ievirza via motivciju tiekties pc jauniem zinanu iespaidiem, tad vi, k brvs indivds (informcijas ieguves zi) sps gargi pacelties. Dada satura literatra, k ar brvi pieejamu publisku grmatu krtuves, (Kr . Valdemrs bija aprinjis, ka tdm jbt vidji vienai uz 5000 ldz 10 000 latvieu17), ka ar privtas, pau veidotas krtuves pasargs latvieti no, iespjams pc Kr. Valdemra domm, lielk aprobeotbas aunuma, proti, baumm, jeb neprtgiem miem, pie glztes izdomtiem18 un saklaustiem krog, kur ilgu laiku latvieiem kalpoja k savdabgs tautas nams, kur noritja sabiedrisk dzve. 19 Tiei mugas baumas izplattas starp latvieiem liel mr bija pie vainas Kr. Valdemra lielkajai saimnieciskai neveiksmei 1865. gad, minot izveidot kaut ko ldzgu latvieu kolonijai Novgorodas guber. Dada rakstura literatras
3

lasana ir t, kas paplaina latviea redzesloku un auj tam sekmt personisks domas un spriestspjas attstbu. Kr. Valdemrs rakstja: lasanas pli ir Dieva kalpoana 20 Izgltba Kr. Valdemra koncepcij bija dadu svargu procesu apkopojums, kur teortiski katrs lmenis nostiprina latvieu gargs kultras pamatus. Savs idejs un prliecb Kr. Valdemrs tik tiem neskats ar kurmja, bet ar rga acm 21 Kr. Valdemra dzve gan labprtgi, gan piespiedu krt bija mobila un vi lielu dau savas dzves otro pusi pavadja rpus Baltijas guberu teritorijm. Via uzskati par izgltbu acmredzot neieguva tdu formu, kas vartu pilnb tikt izpausti caur galveno intelektulo izpausmju un to formu veidojoo eneratoru latvieu sabiedrb, proti, Rgas Latvieu biedrbu, it pai Zinbu komisiju, bez kuras darbbas latvieu vid btu milzu gargs tukums. 22 Tomr Kr. Valdemra idejas dads izpausms un forms guva atsaucbu un realizciju praks.

2. Saimniecisks darbbas formas

Latvieu sabiedrb pazstamks ir Kr. Valdemra saimnieciska rakstura idejas un aktivittes. Tiei ts no mazas dzirksteles skot, uzliesmojuas par kuplu liesmu, atraduas caur riem un kavkiem ceu uz tautas sirdi.23 Par tm ir visvairk dadu laikmetu prstvou ptnieku viedoki. Dieml Kr. Valdemrs savu latvieu attstbas koncepciju nav apkopojis vien hrestomtisk darb, ldz ar to ptnieku viedoki ir bijui dadi, jo ir bijis grti saprast un skaidrot Kr. Valdemra darbbu kopum. Vai Kr. Valdemrs tikai un viengi domja par latvieu saimniecisks labkljbas celanu24 pc principa vairk mantas, vairk naudas?25 Vai tiem via izpratne par kultras saturu aprobeojs ar materilo pusi, to stdot k pirmo substanci, svargku un vrtgku par gargo kultru.26 Visbeidzot it k neesot loklpatriotam 27, vai Valdemrs ar savu tautsaimniecbu un plao Viskrievijas viedokli piemirsa latvieu tautas dvseli [..] un neapzinti deva triecienu latviskai orientcijai? 28 Diez vai tas t bija, kaut ar pirmaj mirkl, visprji skatoties, t vartu ist. Kr. Valdemrs uzskatja, ka ekonomiskie un socilie apsvrumi nomc nacionlos.29 Kd rakst vi pau, iespjams, atslgas frzi, kas paskaidro via aktivitu saturu: kamr cilvkam jrpjas par to, kur maizi ems rtdienai, tamr vi nevar domt par to, ka garam ar vajadzga barba!30 Primrs ir cilvka fizisks un eksistencils vajadzbas. du definjumu vairkas desmitgades vlk pauda ar ameriku psihologs brahams Maslovs (Maslow, 1908 1970), kur cilvka vajadzbas iedalja 5 lmeos, no kuriem pirmais lmenis ir cilvka vajadzbas nodroint savu eksistenci.
4

Kr. Valdemram bija izveidojies visprjs priekstats par: 1) laikmeta norism un t attstbu; 2) modernai valstij nepiecieamiem prieknosacjumiem. Vi identificja latvieu starta pozcijas tiem ieejot modern laikmet. eogrfiski Kr. Valdemrs saskatja izdevgas pozcijas jrniecbas attstbai: tas ir veids, jeb ce k apspiestajm Baltijas tautm pavrt iespjas saimnieciski un kulturli attstties.31 Ar esoo vairku valodu ldzs esambu vi vrtja k priekrocbu: latvieu tautas daai, kurai ir iespjams vairk valodas iemcties, liktenis ir novljis svargus, laicgai labklanai oti nodergus uzdevumus nkoiem laikiem.32 Modern laikmet Kr. Valdemrs saskatja iespjas pozitvm prmaim, turpret baltvcu muiniecba no tm baidjs un modern laikmeta nests prmaias praks stenoja pc mehnisks dzeguzes principa 33 pieemot tikai sev izdevgo. 1860. gad saraksttais Kr. Valdemra Memorands vcu valod pauda nepiecieambu pc radiklm reformm Baltijas gubers, kas nestu kvalitatvas prmaias latvieu un igauu, k ar visas Krievijas lab, likvidjot novecojus vcbaltieu korporatvs struktras, kuras nodroina paas privilijas un saimnieciskus labumus tikai 1/12 daai no iedzvotju kopskaita Baltijas gubers. da no vcbaltieu puses skatoties, radikla nostja, bija tas iemesls, kpc vii tiei pret Kr. Valdemra saimnieciska rakstura aktivittm vrsa vislielko pretdarbbu, jo ts vistiek varja enert relu apdraudjumu baltvcieu centieniem visa 19. gs. garum stvt pret Krievijas imprijas valdbas reformu centieniem, uzsverot un minot pierdt savas tiesbas uz pao, privilito stvokli. Kr. Valdemrs cnjs par Baltijas socilo trkumu novranu un latvieu saimniecisko emancipciju. 34 Vi kd rakst uzsver, ka modernai valstij tagad nepiecieams oti liels skaits vairk vai mazk spjgu cilvku [..] Krievijai jau tpc vien vajag vairku simtu daudzmaz spjgu un reiz izgltotu cilvku, lai vis valst vartu skt saimniekot pc Rietumeiropas parauga35, ar to domjot virzanos uz Anglij un Francij realizto sabiedrbas modeli. 36 Latvieu un igauu gadjum agrrais jautjums un t problmas ir visu nelaimju clonis un valsts reformu galvenajam saturam Baltijas gubers ir jbt to atrisinanai, ko Kr. Valdemrs saskata skgruntniecbas izveid pc Rietumeiropas parauga. 37 Bez aubm Kr. Valdemram piemita uzmja gars, jo savas darbbas pamatojumos latvieu lab vi prata reli novrtt nepiecieamos resursus, esoo infrastruktru un ts potencilu, nepiecieams darbbas formas un galvenos riska faktorus. Kr. Valdemrs saskata iespjas latvieiem bt uzmgiem un darboties ar pankumiem: Latvieiem ir jtiek pie mantas un patstvgas peas. Manta spl to pau lomu, ko msli labbas audzanai. Latviei ir oti centgi un strdgi, nebstas no paa grtk, bet vii pai vl nezina, kdi lieli spki vios snau.38
5

Vstur visspilgtkie piemri ir Kr. Valdemra divi lielie sabiedriskie projekti, kuram katram bija dads gala iznkums. Neveiksmgi bija Kr. Valdemra minjumi izveidot t.s. latvieu koloniju Novgorodas guber. Kr. Valdemrs pres zemes iegdes piedvjuma sakar skaidri un gaii noraksturoja infrastruktru: klimatu, zemes auglbu, kdas labbas kopjamas, kur un par kdu naudu dabjami bvkoki (pirkdami par 1. rb. gabal un atpludinmi pa upi), cik naudas vajagot ldzi (1500 rb. uz kdu 100 pra vietu saimniecbas), cik tlu dzelzcea stacijas (7 verstis), cik izies cea naudas apskaittjam (ne apak 25 rb.) u.c.39 Tpat Kr. Valdemrs uzsvra, ka nevar mazk turgi nkt, kam nav priek iedzves 1500 rb.40 o btisko aicinjumu cenzra neva iespiest, k rezultt uz ierads cilvki, kuri neatbilst iem kritrijiem, turklt vl saklausjuies baumas par it k zemm par brvu.41 Neveiksmes clous diez vai var meklt it k Kr. Valdemra avantrista dab, drzk t rodama vienkrs tautas mub, kas oti uzskatmi nodemonstrja cik pamatoti ir Kr. Valdemra uzskati par izgltbas nepiecieambu un lielo nozmi. Cits ststs ir jrskolu dibinana un darbba. iet, ka te visskaidrk Kr. Valdemram izdevs noformult latvieiem saprotam valod ts priekrocbas un iespjas, ko dod jrniecba. T bija nia, kur nav baltvcieu, jeb k raksta Kr. Valdemrs: tur, feodlisma maz skartaj nozar, visu var skt no jauna kvalitatvi, laikmetam atbilsto saimniecisk gar.42 Jrniecbas vrieni un potencils Kr. Valdemram saistjs ne ar lokla rakstura, bet visas valsts saimniecisko telpu. Vi saskatja milzu dzelzcea tklus, kuri drz veds uz msu jrmalu no visas plas, uzplaukstos valsts, lai tos no tejienes pr putojou jru aizgdtu uz visu Rietumeiropu un progresvu Ziemeameriku.43 19. gs. 60 gados vairks Baltijas guberas pilsts Ainaos, Rg, Liepj, Ventspil, u.c. tika atvrtas jrskolas, kur mcbas notika latvieu valod. 44 Jrskolas gatavoja latvieu jrniekus valsts tirdzniecbas flotei. Paralli tam attstjs latvieu buru kuu bve jras piekrastes teritorijs, kas nepilnas desmitgades laik (no 1875. 1884.) gadu laik sekmjs 113 buru kuu izbv,45 kuri savos reisos sasniedza ar Amerikas kontinentus. Td veid pateicoties Kr. Valdemra aktivittm un spjam ieraudzt perspektvas nias, latvieu saimniecisk darbba uz jras va latvieiem pirmoreiz Krievijas imprij kt par btisku saimniecisku rakstura elementu valsts ekonomik. Kr. Valdemra saimniecisko darbbu nevar pamatoti uzskatt k tdu, kas latvieu tautas gargo izaugsmi nestda par primro mri, td, ka plaie saimnieciskie vrieni nav savienojami ar nacionlo individualitti un noslgtbu 46 Tiei caur saimnieciskiem vrieniem Kr. Valdemrs vljs pacelt un pilnveidot nacionlo individualitti. Via uzskati pauda tlejou vrienu, saimnieciski saskatot latvieu tautas stbu un nozmi attiecgaj laikmet.
6

3. Painiciatva
Painiciatva ir treais no ievad mintajiem elementiem Kr. Valdemra koncepcij par latvieu gargs kultras attstbu. Bez painiciatvas nav iedomjama pilnga latvieu gargs kultras attstba. Jaunlatvieu kustbas prstvji pai liel mr pai reprezent persongas painiciatvas rezulttus, jo pamat tie nca no lauku vidus, kur jau pastvja tradicionla socila struktra, kur latviei bija pamat zemnieki. Noteiktu socilu un ar eogrfisku apstku ietekm vii izvljs o struktru atstt, pametot to vidi, kur bija dzvojui viu priektei. Krijnis Valdemrs tam ir spilgts piemrs. K zemnieka otrais dls vi savu brnbu pavadja Kurzem, Sasmak, tur ar gstot pirmo izgltbu un uzsk savas darba gaitas. Lgotu Jkabs savs atmis ir rakstjis, ka Kr. Valdemrs ir bijis dzimis vadtjs, 47 ttad tda persona, kas nepamierins ar kdu situciju un mekl pats iespjas to uzlabot. Izteikti via painiciatva izpauds Baltijas enerlgubernatoram A. Suvorovam adrestaj iesniegum, kur Kr. Valdemrs pauda lgumu sniegt paldzbu tlk izgltoties. 48 Pabeidzis augstko apria skolu Liepj, Kr. Valdemra ce veda tlk uz Trbatas universitti, kur vi studja politisko ekono miju. 49 Trbatas laik izpausmi guva neprprotami msdiens pazstamk Kr. Valdemra painiciatva, proti, slaven lapia ar uzrakstu Latvietis pie savas istabias durvm, bet ts turpinjums bija iniciatva apvienot iegtos tautieus domubiedrus Trbat grup, kas uzskatma par pirmo aizmetni Trbatas latvieu rakstniecbas vakariem, savukrt no kuriem vlk aizsks latvieu studentu korporciju tradcijas. Pc studijm prcelans uz Pterburgu, neprotot krievu valodu, bija drosmgs solis, nebaidoties no jauniem izaicinjumiem tiei imprijas metropol strdt savas tautas lab. Jpiebilst, ka iespjas aktvi darboties Baltijas gubers bija radoi ierobeotas jau 2. noda mints vcbaltieu muiniecbas pretestbas d. Acmredzot jau tad Kr. Valdemra aktivitts (Jras izsmelanas biedrba un Liepj izdotais 300 satrisko ststu krjums) vcbaltiei, kuri bija uzmuies garga aizbilda lomu par latvieiem, saskatja brvdombu, kas neiekvs viu noteiktajs latvieu tlk izgltoanas robes. Kr. Valdemrs saprata, ka pankumi dzv latvietim ir gstami tikai tad, ja to pamat ir paa ieguldts darbs. Ne velti vi uzsvra, ka tev [latvietim] bs par tavu labkljbu gdt.50 Ttad labkljba rodas no paa darbbas, nevis no gaidm. Painiciatva ir konkrta
7

darbba, kas virzta uz labu galarezulttu. Painiciatva ir neiedomjama bez drosmes konkrto darbbu stenot un neapstties pie pirms neveiksmes. T vien iet, ka darbbai, balstoties uz Kr. Valdemra aktivittm, bija 2 formas: 1) darbba, kas tendta uz mantisku rezulttu, jeb ekonomisku labumu; 2) darbba, kas tendta uz gargi attstou rezulttu. Par pdjo norda Kr. Valdemra laikabiedra Dvida Grntla (18291904) atmis paustais kd tikans reiz Kr. Valdemrs pieticgo D. Grntlu iedroinjis: tamd, lai no skoloanas trkuma, lai neatturoties izteikt, kas man [D. Grntlam] rdoties izteicams. 51 Faktiski Kr. Valdemrs aicinja mcties formult savu viedokli un nebaidties to izteikt publiski. Tpat Kr. Valdemrs aicinja savus tautieus iesaistties sabiedriskaj dzv un attstt pilsou apziu.52 K jau persona, kas uztvra relo situciju un darbbas iespjas apstkus latvieu sabiedrbas attstbai, vi neticja, ka latvieu socilie, politiskie un ekonomiskie apstki mansies pai no sevis. Latvietim paam ir jldzdarbojas tautas gargs kultras izaugsm. Td Kr. Valdemrs aicinja avzes reklamt ldzeku vkanu bibliotku izveidei, organizt dziedanas svtkus, biedrbas, kur iegtie ldzeki nonktu grmatu krtuvju atvranai. 53 Painiciatvu veicina apstkus 1. noda mints latviea ma laik gstams izgltbas ieganas procesos. Painiciatva btu svarga to latvieu sabiedrbas loceku vid, kuri ir materilas iespjas ziedot vai jebkdi citdk pabalstt tautas izgltoanas un kultras lmea celanas centienus. Painiciatvu uzsvra ar Pterburgas Avzes sav saj darbbas laik skubinot latvieus uz pelnanu, bet vienlaikus ar uz nacionli gargas kultras attstbu, atbalst Krievijas reformm.54 Latviei, kas ieguvui turbu, k ar tdi, kas sevi veiksmgi parealiz kd apgt arod (piem., rakstniecb) pc Kr. Valdemra domm nedrkst ieslgt paapmierintb, bet gan meklt iespjas darboties tautas lab. Fricis Brvzemnieks savs atmis par Kr. Valdemru ir rakstjis, ka reiz tas viam sacjis, ka pie viena darba vien strdjot, cilvks trk nokstot, ka viens darbs vien tam varot trk apnikt un padart to pat vienpusgu. Darba maia esot daudzreiz it k atpta...55 Kr. Valdemrs vljs, lai latviei attsttu savas spjas lielk mr un dibinoties m lielkm spjm, prast sev plaku darbbas lauku. 56 Materilo labumu, jeb mantas iegana ir svarga, bet tas nedrkst bt par pamri. Vai tad citdk Kr. Valdemrs uzemtos risku (turklt ar visu savu mantu) iepirkt zemes Novgorodas guber t.s. latvieu kolonijas izveidei? Filozofs Pauls Jurvis (18911981) Kr. Valdemra lomu Jaunlatvieu kustb raksturo k nacionl idelisma eneratora avotu latvieu kultrvstur. 57 Painiciatva, kas redzama Kr. Valdemra sabiedriski politiskos un ekonomiskos uzskatos raksturo viu k lielu idelistu, tomr nevar piekrist, ka via darbba kopum iemieso kosmopoltisku idelismu. 58 Jo nav jau sastopama tda defincija, ka centieniem veicint latvieu tautas socilo,
8

ekonomisko un politisko apstku kvalitatvas prmaias btu jiekauj noteikts nacionls, eogrfisks un etnisks robes.

4. Augusta Dombrovska sabiedrisks darbbas izpausmes un rezultti

Grti latvieu personbu vstur btu sameklt labku piemru par kokrpnieku un latvieu kultras mecentu Augustu Nikolaju Dombrovski ( 18451927), kura dzve un sabiedrisk darbba latvieu tautas lab balsttos uz iepriek mintiem 3 elementiem. Dzimis engarag trcg zvejnieku imen mji, ko A. Dombrovska pirmais biogrfs notrs Jnis Kreicbergs (18641948) raksturojis k tumu zemu bdiu,59 sava ma laik A. Dombrovskis kuva par turgu, devgu un sabiedrb apbrnotu personu. A. Dombrovskim bija divi dzves moto: Strd tik un alga bs! un Darbs prspj visu! 60 Izgltba. imenes smago socilo apstku d A. Dombrovskim nebija lemts apmeklt skolu. Lastprasmi nkamajam mecentam mcjusi via mte Julina, bet pirm lasm grmata 4 gadu vecum esot bijusi vectva Nikolaja spredia grmata un bieza veclaiku Bbele.61 Ma nogal A. Dombrovskis autobiogrfisks piezms min, ka mte un vectvs bijui viam mlestbas un tikumbas paraugi, bet via tva Kristina dzeranas ieradumi jau kop brnbas radja kategorisku nostju pret alkohola lietoanu.62 Turpmk visas vlkas zinanas rakstt, rint, vcu un krievu valodas zinanas, k ar dadas tehniskas un praktiskas prasmes sav arod un arhitektr neprtrauktas paizgltbas ce sava ma garum. Centba un tieksme pc zinanu pilnveides spilgti izpauds via vaaspriek vijou bv, kas aizsks 1875. gad un turpinjs visu turpmko mu, kop izgatavojot ap 2000 stgu instrumentu.64 Caur o vaasprieku izpauds A. Dombrovska rado izdoma, tehniska aprba, k ar pacietba un zintkre. Vi pats 1923. gad raksta: Visu o laiku es patstvgi ptju, k sasniegt labku un pilngku skau 65 [..], ja nebtu ptts, nebtu meklts, liktos, ka vl slpjas kas nezinms un labs. [..] Un ja kds atrastos un ieteiktu man ko jaunu nezinmu, ko es nebtu izptjis, teiktu man k jbv, es labprt to tli izmintu.66 Cits A. Dombrovska vaasprieks bija arhitektra. Kaut ar nav tieu dokumentlu apstiprinjumu, visticamk, balstoties uz laikabiedru liecbm67, A. Dombrovskis ir bijis vairku paa finansili atbalsttu sabiedrisku un izgltbas ku Vecmlgrv projektu autors.
9
63

A. Dombrovskis ieguva

Gts ma izgltbas un A. Dombrovska gargs kultras izpratnes kvintesence izpauds iekalti rotond pie A. Dombrovska 1900. gad celts fabrikas skolas, jeb vietjo iedzvotju saukts (kas fasdes krsojuma d) Zas skolas: 68 1) Kas kdreiz taisns bijis, to tas nekad nav nolojis; 2) Ar izgltotu sirdi neviens nav auns, vai dzirdi!; 3) Kas taisns ir, tam jcie daudz, bet netaisns pats sev nesaudz; 4) Esi ctgs un tikls, tad neviens pr tev ko spj; 5) Ldzcietba ir daio siru rota, katrs, kam vien sirds, lai t ir dota; 6) Kas ldzcietbu jt, tas netaisns nevar bt . Saimniecisks aktivittes. 1862. gad A. Dombrovskis ska strdt, tvabra un vlk Rgas Latvieu biedrbas runasvra Jkaba Dombrovska (1824 1886) kokztav Javrtos. J. Dombrovskis tri vien pamanjis sava radinieka, mceka vrgo aci, izveicbu un attapbu viss liets un viets.69 Turpmkos 25 gadus A. Dombrovskis pateicoties labam darbam, ieguva arvien lielku uzticbu. Skotnji vi bija plostnieks uz Daugavas, bet vlk, darbu uzraugs, inkasents, mea uzpircjs un tehniis.
70

Ar godgu, rpgu sev uztict darba

izpildi, vi ieguva arvien lielku sava tva bra uzticbu, kas izpauds uzticot arvien saretkus un atbildgkus uzdevumus. Tpat A. Dombrovskim pavadtais laiks tvabra kokztav bija ar sabiedrisks darbbas skola, 71 vrojot k J. Dombrovskis kop ar sievu Katrnu Dombrovsku (1830-1903) iesaistjs dadu latvieu socilu problmu risinan Rg atverot bezmaksas dinanas iestdes un patversmes. 72 1887. gad A. Dombrovskis, kop ar 3 domubiedriem Vecmlgrv izveidoja kokztavu,73 kas 20.gs skum, ldz Pirmajam pasaules karam bija izveidojies par pelnou uzmumu - 1913. gad t pea bijusi 800 000 rb. 74 Vietas izvl iziroie bija esos infrastruktras apstki denstilpnes Daugava un ar to savienotais ezers, k ar turpat blakus eso jras lcis, tpat ar dzelzcea lnija no Rgas ziemeu nomales Jaunmlgrvja ldz pilstas centram. Ts bija iespjas saraots produkcijas eksportam pa jras un sauszemes lnijm. Ldzgi k Kr. Valdemra m, ar A. Dombrovskim piemita uzmja gars un sp ja izvrtt vietas saimniecisko potencilu, atbilstoi izvltajai darbbas formai. A. Dombrovska saimniecisko pankumu atslga bija via kompetence, uzmba un godga, uzticama kokrpnieka reputcija. Via kompetences un zinanas paa uzmjdarbb un ts vid veiksmgi mijiedarbojs ar viam piemtoo rakstura pabu izzint lietas pat vissmalkkajai detaai. Par to visspilgtk liecina A. Dombrovska 1897. gada Baltijas Vstnes nopublicts raksts, kur pausts detalizts skaidrojums par p lostu sastrgumu iemesliem Rg. Rakst tika nordts uz skm tehniskm un organizatoriskm lietm75 un piedvti prieklikumi s btisks problmas risinanai - plostu novirzanu uz speciliem pieturpunktiem, finanu un dadu organizatoriskiem risinjumiem. 76
10

Sekmgu uzmju raksturo dadas viam piemtos rakstura pabas, kuras tiek izkoptas caur audzinanu. Angu filozofs Dons Loks (Locke, 16321704) 17.gs. formulja likumus angu jauno dentelmeu audzinan, btb izveidojot tdas personas paraugu, ko msdiens vartu dvt par tisku un socili atbildgu uzmju. dam uzmjam pc D. Loka domm jbt mctam tisk un tikumisk gar, jbt labi audzintam, nosvrtam ar teicamm manierm un pakontroli. Tpat dentlmenim, balstoties uz pieredzi, jbt spjgam demonstrt intelektulas un tikumiskas zinanas sabiedriskajs liets. Pieredze veido un attsta dentelmea kompetences un zinanas, kuras nodroina veiksmgu dzvi un ietekm praktisku, lietpratgu sabiedrisko lietu notikumu gaitu. 77 Ja skata A. Dombrovska saimniecisks aktivittes caur D. Loka audzinanas likumu prizmu, tad var secint, ka viam piemita im uzmja tlam atbilstoi kritriji. To visspilgtk pau 19.gs. beigu, 20.gs. skum starp kokrpniecbas nozares prstvjiem pastvoais uzskats, ka A. Dombrovska dotais vrds un soljums bijis droks par jebkdu apzieeltu un paraksttu dokumentu.78 Savs saimnieciskajs aktivitts A. Dombrovskis vadjs pc principa, ko savs idejs ir paudis 17.gs. angu filozofs T omass Hobss (Hobbes, 15881679) harmonijas labad, ikviens pilda soljumus un noslgtos lgumus, k ar neviens nedara otram to, ko negribtu, lai dara viam. 79 Grti spriest vai A. Dombrovskis bija iepazinies ar minto klasiu darbiem un idejm, tau ir skaidrs, ka vi bija lasjis Kr. Valdemra rakstus pres un kaut kd pakp tur pausts idejas realizjis praks. Painiciatva. A. Dombrovskis ir viena no spilgtkajm latvieu personbm, kuras socili ekonomisks aktivittes var raksturot k tieu atsaukanos uz Kr. Valdemra aicinjumu turbu ieguvuiem latvieiem rpties par trcgko tautieu gargs kultras izaugsmi. Vistiek via kultrizgltojoie darbi izpauds Vecmlgrv k vesels paskumu komplekss tautas gargs kultras un praktisko dzves apstku uzlaboanai. 1900. gada decembr pateicoties A. Dombrovska iniciatvai un finansilai paldzbai tika uzcelts un iekrtots brnudrzs kokztavas strdnieku un vietjo trcgo imeu brniem, kuru ldz Pirmajam pasaules karam 15 gados apmekljui ap 800 brnu.80 Gada izmaksas brnudrza uzturanai bijuas ap 2500 rb.
81

Brnu drzu, jeb t.s. Zao skolu

vadja Marta Rinka (1880 1952)82, kura pateicoties A. Dombrovska finansilajam atbalstam varja 2 gadus mcties Berln, Pestallocija Frbea saimniecbas institt Letehaus83 1908. gad ar A. Dombrovska gdbu Vecmlgrvi tika uzcelta un iekrtota proimnzija, bet 1905. gad, gadu iepriek izveidots Mlgrvja Bezalkohola biedrbas Ziemeblzma pasprn, tika izveidots A. Dombrovska Izgltbas fonds, kura mris bija materili atbalstt talantgu, no trcgm imenm nkuu brnu tlkizgltbu. 84
11

1904. gada 15. maij Vecmlgrv savu darbbu uzska bezalkohola biedrba Ziemeblzma, kuras mris bija strdt pr et visdu reibinoo dzrienu lietoanas.85 A. Dombrovskis biedrbas vajadzbm atbalstja kra biedrbas nama celtniecbu un aprkoanu, izdodot apmram 100 000 rb.
86

Nama atklana notika 1904. gada 21. jlij.

Blakus namam tika iekrtots krs parks ar 5ha platb ar 1096 kokiem un 600 krmiem, ideja laukumu slidotavai, deju grdu, paviljonu un karuseli apmram 10 000 rb vrtb.87 1906. gada 21. Janvr grfa Alekseja Nikolaja Orlova (18651908) vadt soda ekspedcija namu nodedzinja.88 tradija, k ar turpmks grtbas biedrbas darbb vien stiprinja A. Dombrovska painiciatvu 1913. gad tika atklts jaunais biedrbas nams krks, izmros lielks un moderni aprkots, kura aptuvens izmaksas bija 400 000 rb. 89 Mlgrvja Bezalkohola biedrba Ziemeblzma kuva par vietjs kultras dzves centru tetra izrdes, prieklasjumi, saviesgi paskumi (pai izceami ikgadjie biedrbas rkotie Brnu svtki, kuru idejas autors bija A. Dombrovskis), koncerti, k ar pretalkohola satura literatras izdoana un bibliotkas izveide (tostarp, ar brnu nodaas), kuru nozmi tautas gargs kultras izaugsmes sekman bija pai uzsvris Kr. Valdemrs. 1908. gad bibliotkas lastju kartes bija 126 personm, bet 1912. gad jau 333 personm 90 Ar katru gadu btiski pieauga bibliotkas krjumi. Ja 1907. gad to bija 167, tad 1914. gad jau 1277 sj., bet izdoto sjumu skaits lastjiem pieauga no 2620 sj. 1908. gad ldz 6330 sj. 1913. gad. 91Praktiski nav ziu par konkrtiem sjumiem bibliotk. Visdrzk tie bija dadu tmu, noza ru publicti (tostarp ar paas biedrbas publicti) sjumi, kuri nebija pretrun pretalkohola kustbas idejm. 1907. gad A. Dombrovskis, apzinoties literatras un mkslas nozmi latvieu gargs kultras veicinan, finansili atbalstja un iekrtoja latvieu rakstnieku un mkslinieku pansiju Vecmlgrv, jeb t.s. Burtnieku namu. Divstvu k, kur bija kop 8 dzvoki ar dadu istabu skaitu, k ar divm plam zlm viena domta gleznotjiem, bet otra bija k bibliotka un lastava92, ldz Pirmajam pasaules karam bez res maksas (ar noteikumu nelietot alkoholiskos dzrienus) dados laikos dzvoja un strdja Krijnis Barons (18351923), Jnis Jaunsudrabi (18771962), Jnis Poruks (18711911), Leons Paegle (18901926), Gustavs ilters (18741954), Teodors Zakalns (18761972), Pteris Kalve (18821913), Krlis Skalbe (18791945) u.c. A. Dombrovska iniciatva ietekmja vietjos iedzvotjus. Bezalkohola biedrba Ziemeblzma bija iespja vietjiem attstt organizatorisks prasmes, k ar izkop t painiciatvu. Liela daa pagasta iedzvotju (it pai vecmlgrvieu imenes) dads ldzdarbbas izpausms kuva saistti ar biedrbu un ts aktivittm, daudzos gadjumos ar kontinuitti nkamajs paaudzs. 1908. gad A. Dombrovska materili atbalstja vietjo
12

iedzvotju iniciatvu veidot Prtikas biedrbu, kas sekmja dadus sadzves produktu (izemot alkoholu) sagdes un iegdes iespjas Vecmlgrv.93 Pirm pasaules kara laik 1915. gad A. Dombrovskis atvra un finansili atbalstja kar iesaukto rezervistu un zemessargu brnu patversmes izveidi un sievieu, meiteu rokdarbu kursu rkoanu 94, bet 1916. gada Ziemassvtkos svtku eglti, apdvinot brnus ar nelielm dvanm.95 Trs gadus pirms nves, 1924. gad testament A. Dombrovskis novlja no sevis celts kas savai majai latvieu tautai96 sabiedriskiem, kultras un izgltbas nolkiem, k ar paredzja paas kuratorijas (no lat. val. curator aizgdnis) 40 loceku sastv, 97 kuras statti paredzja prraudzbas tiesbas pr Bezalkohola biedrbas Ziemeblzma darbbu, (..) dot biedrbai katr laik saistous aizrdjumus, k vislabki veicinmi biedrbas stattos paredzamie mri.98 A. Dombrovska atstto gargo mantojumu un darbbas piemru laikabiedri vrtja oti atzingi. J. Kreicbergs rakstja, ka A. Dombrovskim ldzeku gana ir tikai nepiecieamais priekdarbs, uvertra tai burvgai simfonijai, kda rodas krjuma dalan starp trcgajiem. 99 Publicists Atis ni (18741961) A. Dombrovskim pieris patiesas brnu un labkas nkotnes drauga titulu.100 Krlis Skalbe (1879 1945) raksturoja A. Dombrovski k personu, kurai piemitis dvinanas prieks 101, ilggadjais latvieu pretalkohola kustbas darbinieks notrs Gustavs empelis (18741940) nordja, ka A. Dombrovskis nepalika aurs patmlis (..), bet ar gaiu sirdi un devgu roku sniedza paldzbu saviem tautieiem, it sevii nabadzgkiem no tiem, 102 tai pat laik, k atceras komponists Jzeps Vtols (18631948), apkrt staigjis parast kamzol, uz galvas nsjis nolietoti fi lci un ap kaklu tam bijusi bieza balta alle.103 Tdjdi, pateicoties savai sabiedriskajai darbbai un ts atsttajam mantojumam, A. Dombrovskis ar msdiens kalpo k piemrs turgo latvieu sabiedrbas slnim, kuri vlas bt socili atbildgi msdienu Latvijas sabiedrb.

Secinjumi
Krijnis Valdemrs ir viena no savdabgkajm personm no Jaunlatvieu kustbas vidus. Viu raksturo via plaais darbbas vriens, kur atirb no citiem Jaunlatvieu kustbas prstvjiem, savs izpausms - darbos un idejs tautas lab gja pri paas tautas eogrfiskm un tradicionli saimnieciskm robem. Via ideju vriens un izpratne par nepiecieamajiem latvieu tautas attstbas virzieniem palika ldz galam nesaprasts laika biedru un vlku ptnieku vid. Iespjams tiei

13

tpc Kr. Valdemrs tika nodvts par personu, kam ir kosmopoltiskas intereses. Ts idejas, kuras latvieu sabiedrba uztvra, rada savu piepildjumu. Trs galvenie elementi, uz kuriem Kr. Valdemrs balstja savu koncepciju par latvieu gargs kultras attstbu bija izgltba, konkrtas saimniecisks darbbas, atbilstoi laikmeta prasbm un latvieu providencei, un painiciatva. Vi bija spilgts self made vrs, kuru par tdu padarja faktiski paa dzves balstana uz trim mintajiem eleme ntiem. ie elementi ir savstarpji saistti. Kr. Valdemrs saprata, ka iztrkstot kdam no tiem, latvieu gargs kultras attstba nav iespjama pilnvrtgi. Kr. Valdemrs bija moderns un atbilstoi savam laikmetam progresvs domtjs un praktiis - uzmjs, kura atsttas idejiskais mantojums tapa par zinmu paraugu vlkiem aktviem latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem. Sekojot savai dzves filozofijai un ideliem A. Dombrovskis Vecmlgrv, 20.gs. skum izveidoja un materili atbalstja kultras centru, kura mris bija sekmt vecmlgrvieu dzves un kultras lmea celanu . A. Dombrovska sabiedrisk darbba deva iespjas latvieiem, it pai Mlgrv un tuvkaj apkrtn dzvojoiem iedzvotjiem bt saisttiem ar kulturlu un tikumisku vidi skot no pirmskolas vecuma un visa ma garum. Via socili ekonomisko aktivitu mris bija radt stiprus pamatus tam, lai vlk pai vecmlgrviei turpintu pilnveidot A. Dombrovska radto kultras vidi ar jauniem socili sabiedriskiem darbiem. A. Dombrovska testament latvieu tautai novlts via celts kultras un izgltbas iestdes ar stingri noteiktiem to lietoanas nosacjumiem ir k apliecinjums via uzstdtajam mrim.

Summary
Krisjanis Valdemars (18251891) is one of the most notable member and public figure in Latvian intelligence from the second half of 19th century. All his course actions were on purpose to rise and improve Latvian mental culture among Latvians. It is possible to trace in his propogated idejas and actions three main staples on which he bases his conception of Latvian mental culture. Those are education, economical activities and ones own initiative. Different Latvian authors in their publications mainly acknowledges only his economical ideas (for example, Latvians has to gain wealth) and activities as an aim to improve Latvian social, economical and poltical conditions. Unfortunately Krisjanis Valdemars did not gather his ideas, prospects and bases in to a one fundamental monograph. Prehaps it might be the reason why of some of his actions, like
14

promote the establishment of Latvian colonies in Novgorod province and support to Russification is apraise elusive or negatively. Kr. Valdemars, unlike vast majority of Latvians, was a person of lateral thinking and content of his ideas was beyond geographical and national space boundary. Social activities of a sawmill owner Augusts Dombrovskis (18451927) at the beginning on 20th century illustrates similar concept to ideas of Krisjanis Valdemars. In Riga industrial suburb Vecmilgravis he built (sponsored) several educational and cultural premises kindergarten, progymnasium, a pansion for Latvian writters and artists, organised nonalchoholiv society Ziemeblzma and founded library. It changed cultural landscape of Vecmilgravis, becoming a peculiar reflection on assumptions of a one person, how Latvian culture should develop. It makets Augusts Dombrovskis one of the most notable Latvian culture maecenas in the history of Latvia. 2012. gada 28. februris

Atsauces un skaidrojumi
1

Laikraksts iznca no 1862. 1865. gadam Pterburg. Taj pausts idejas bija pieldzinmas enciklopdistu mcbm, zinm mr identificjot ar 18. gs. franu apgaismotju Den Didro (Diderot, 1713 1784) un ana aka Ruso (Rousseau, 17121778) enciklopdisko virzienu. Sk: Krijnis Valdemrs un Pterburgas Avzes (1862 1865). Lsis, ., manis, G. (sast.). Rga, 1997. 13. lpp. 2 Dvida Grntla atmias par Krijni Valdemru. Rga, 2008. 54. lpp. 3 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 33. lpp. 4 Latvija 19. gadsimt. Vstures apceres. Brzin, J., (sast.). Rga, 2000. 284. lpp. 5 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 149. lpp. 6 Valdemrs, Kr., Tvzemei: Izlase. Rga, 1991. 29. lpp. 7 Latvijas Literatras vsture. 2. sj. Brzi, L., (red.). Rga, 1935. 176. lpp. 8 Kop 1822. gada Jelgav izdots Latvieu Avzes un kop 1832. gada ev. lut. mctja Hermaa Treija (Trey, 17941849) Rg izdot Tas Latvieu auu draugs, kur tika izdots ldz 1846. gadam un kop 1856. gada izdot Mjas Viesis 9 Kaudztes, M., Atmias no Tautisk laikmeta. Rga, 1994. 76. lpp. 10 Latvija 19. gadsimt. Vstures apceres. Brzin, J., (sast.). Rga, 2000. 439. lpp. 11 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 143. lpp. 12 Latvijas Literatras vsture. 2. sj. Brzi, L., (red.). Rga, 1935. 166. lpp. 13 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 143. lpp. 14 Turpat, 97. lpp. 15 Latvija 19. gadsimt. Vstures apceres. Brzin, J., (sast.). Rga, 2000. 399. lpp. 16 vbe, A., Latvijas vsture, 1800 1914. Stokholma, 1962. 417. lpp. 17 Valdemrs, Kr., Tvzemei: Izlase. Rga, 1991. 63. lpp. 18 Turpat, 50. lpp. 19 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un cei. Rga: Mksla, 1995. 9. lpp. 20 Valdemrs, Kr., Tvzemei: Izlase. Rga, 1991. 53. lpp. 21 Latvijas Literatras vsture. 2. sj. Brzi, L., (red.). Rga, 1935. 176. lpp. 22 Deglavs, A., Latvieu attstbas solis no 1848. ldz 1875. gadam. Rga, 1893. 6. lpp. 23 Deglavs, A., Latvieu attstbas solis no 1848. ldz 1875. gadam. Rga, 1893. 23. lpp. 24 vbe, A., Latvijas vsture, 1800 1914. Stokholma, 1962. 376. lpp. 25 Turpat, 375. lpp.

15

26 27

Velme, J., Krija Valdemra nacionlisms. Izgltbas Ministrijas Mneraksts,Nr.7, 1925. 1. 7. lpp. manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 11. lpp. 28 Goba, A., Leenda par tautisks kustbas pankanu astodesmitajos gados. Izgltbas Ministrijas Mneraksts, Nr.7/8, 1930. 6. lpp. 29 vbe, A., Latvijas vsture, 1800 1914. Stokholma, 1962. 380. lpp 30 Velme, J., Krija Valdemra nacionlisms. Izgltbas Ministrijas Mneraksts,Nr.7, 1925. 2. lpp. 31 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 44. lpp. 32 Valdemrs, Kr., Tvzemei: Izlase. Rga, 1991. 119. lpp. 33 Ameriku politologs almers Donsons (Johnson, 1931. 2010.) du apzmju piedvja Japnas politiskai attstbai pc Otr pasaules kara un ASV okupcijas (1945 1952), kur atbilstoi savm senajm politisks kultras tradcijm okupcijas varas veicints prmaias tika pieemtas neejot pretrun ar tradcijm. Plaka informcija atrodama - Showa. The Japan of Hirohito. Gluck C., Graubard S. R. (ed.). W.W.Norton & Company. New York. London. 1992. 300. p. 34 vbe, A., Latvijas vsture, 1800 1914. Stokholma, 1962. 419. lpp. 35 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 33. lpp. 36 Latvija 19. gadsimt. Vstures apceres. Brzin, J., (sast.). Rga, 2000. 435. lpp. 37 vbe, A., Latvijas vsture, 1800 1914. Stokholma, 1962. 380. lpp. 38 Latvijas Literatras vsture. 2. sj. Brzi, L., (red.). Rga, 1935. 170. lpp. 39 Kaudztes, M., Atmias no Tautisk laikmeta. Rga, 1994. 89. lpp. 40 Dvida Grntla atmias par Krijni Valdemru. Rga, 2008. 77. lpp. 41 Saldzinot ar msdienu situciju, jsaka, ka baumu spks joprojm liecina par msu sabiedrbas zinmu aprobeotbu, kaut vai pirms pris gadiem radot haosu pie Swedbank bankomtiem. 42 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 47. lpp. 43 Turpat, 44. lpp. 44 Latvija 19. gadsimt. Vstures apceres. Brzin, J., (sast.). Rga, 2000. 186. lpp. 45 Turpat, 46 Velme, J., Krija Valdemra nacionlisms. Izgltbas Ministrijas Mneraksts,Nr.7, 1925. 2. lpp. 47 Valdemrs, Kr., Tvzemei: Izlase. Rga, 1991. 233. lpp. 48 Deglavs, A., Latvieu attstbas solis no 1848. ldz 1875. gadam. Rga, 1893. 24. lpp. 49 Latvijas Literatras vsture. 2. sj. Brzi, L., (red.). Rga, 1935. 165. lpp. 50 vbe, A., Latvijas vsture, 1800 1914. Stokholma, 1962. 382. lpp. 51 Dvida Grntla atmias par Krijni Valdemru. Rga, 2008. 54. lpp. 52 manis, G., Krijnis Valdemrs: apgaismbas centieni. Rga, 2005. 12. lpp. 53 Turpat, 141. lpp. 54 Krijnis Valdemrs un Pterburgas Avzes. Lsis, K., mans, G., (sast.). Rga, 1997. 45. lpp. 55 Brvzemnieks, F., Autobiogrfiskas skices. Rga, 1991. 45. lpp. 56 Velme, J., Krija Valdemra nacionlisms. Izgltbas Ministrijas Mneraksts,Nr.7, 1925. 4. lpp. 57 Krijnis Valdemrs un Pterburgas Avzes. Lsis, K., mans, G., (sast.). Rga, 1997. 13. lpp. 58 vbe, A., Latvijas vsture, 1800 1914. Stokholma, 1962. 375. lpp. 59 Kreicbergs, J. Augusts Dombrovskis Biogrfisks zmejums. Rga. 1910. 13. lpp. 60 Freivalds, O. Liel filantropa Augusta Dombrovska ma darbs. . Jaun Balss 1934. 1. janvris. 3. lpp. 61 Grpis, A. Augusts Dombrovskis. Ms un veikums. Rga: INDEX i. 2006. 373.-374. lpp. 62 Turpat, 373.-374. lpp. 63 Akmens, J. Augusts Dombrovskis. Liels personbas III. Rga. 1937. 305. lpp. 64 Sprois, J. Vijoles fantasts. Jaunkas zias, Nr. 267. 1934.g. 24. novembris. 4. lpp. 65 Dombrovskis, A. Mana Vijole. Rga: A.Vrmaa un J.Upinieka grmatu un nou spiestuve. 1923. 3 . lpp. 66 Turpat,10. lpp. 67 Netiei par A. Dombrovski k ku projektu autoru norda via biogrfi Jnis Kreicbergs un Jnis Akmens (18871958). Tpat pats raksta testament no manis ar celta ka proimnzijai, k ar Mkslinieku nams, saukts Burtnieku nams. Sk: Latvijas Nacionl arhva Latvijas Valsts vstures arhvs (turpmk, LVVA) 3860.f. (Jkabpils notrs. Jnis Kreicbergs), 1.apr., 87.l (Projekta par 1925.gadu. Rgas notra J. Kreicberga), 44. lp. 68 Augusta Dombrovska izteicieni Balt torn. Jaun Balss. Nr. 1. 1934. janvris. 14 lpp 69 Kreicbergs, J. Augusts Dombrovskis Biogrfisks zmjums. Rga. 1910. 14. lpp. 70 Grpis A. K tapa Kultras darbinieks. Avots. Nr.2. 1987. 41 lpp 71 Turpat, 42. lpp. 72 Brante L. Latvieu pirms sabiedrisks darbinieces. Rts. Nr.239. 1936. 30. augusts. 11. lpp. 73 LVVA 4.f. (Vidzemes guberas valde), 10.apr. 4272.l. (Atauja A. Dombovskim Mlgrv atvrt kokztavu) 74 Kokapstrdes kombints Mlgrvis 100 gados. Grm: Pijole, S., (sast.). Rga: Avots. 1988. 6. lpp. 75 Dombrovskis, A., Par Zaloma novranas lietu. Baltijas Vstnesis 1897. Nr. 103. 8 (20) maijs. 2 lpp 76 Dombrovskis, A., Par Zaloma novranas lietu. Baltijas Vstnesis 1897. Nr. 104. 9 (21) maijs, 2 lpp

16

77

Locke, J., Education creates gentleman [tiessaiste]. Pieejams: http://www.ibe.unesco.org/publications/ThinkersPdf/lockee.PDF. [Skatts 2009. gada 29.novembr] 78 Kreicbergs, J., Augusts Dombrovskis. Biblogrfisks zmjums. Rga. 1910. 16. lpp. 79 Kuncmanis, P., Burkarts, F.P., Vdmanis, F. Filozofijas atlants attli un teksti. Rga : Zvaigzne ABC. 1999. 117. lpp. 80 Akmens, J., Augusts Dombrovskis. Liels personbas III. Rga. 1937. 303. lpp. 81 Kreicbergs, J., Augusts Dombrovksis. Bibliogrfisks zmjums. Rga. 21. lpp. 82 Marta Rinka - izgltbas un kultras darbiniece. Ilgus gadus via vadja A. Dombrovska izveidoto brnudrzu, k ar aktvi piedaljs BB Ziemeblzma sarkojumu organizan. No 1926 1944. gadam M. Rinka bija BB Ziemeblzma valdes prieksdtja. Mirusi ASV, dersij. 83 Akmens, J., Augusts Dombrovskis. Liels personbas III. Rga. 1937. 303. lpp. 84 Dzidrais Avots. Lasm grmata atturbas veicinanai skol un mj. Mlgrvja Bezalkohola biedrba Ziemeblzma Rga: Vecmlgrvis [b.g]. 105. lpp. 85 Mlgrvja Atturbas biedrbas Ziemeblzma statti. Rga: Mlgrvis. 1925. 1. lpp. 86 Kreicbergs, J., Augusts Dombrovksis. Bibliogrfisks zmjums. Rga 25. lpp. 87 Freivalds. O., Liel filantropa Augusta Dombrovska ma darbs. .Jaun Balss 1934. 1. janvris. 4. lpp. 88 Biedrbas darbba 1905. gada revolcijas laik no Krievijas imprijas administrcijas puses tika vrtta k radikla. 1905. gada 29. maij biedrba, ldzgi k citas latvieu organizcijas, pauda savu noskaojumu nostot caram Nikolajam II adrestu petciju, kur pausti uzskati un ierosinjumi latvieu socilo, politisko un ekonomisko problmu risinan. Tpat biedrbas nam notikui nelegla A. Dombrovska to kreisi noskaoto kokztavas strdnieku un vietjo iedzvotju pulcans. Sk: Bezalkohola biedrbas Ziemeblzmas darbba 25 gados. Bezalkohola biedrba Ziemeblzma. Rga: Mlgrvis. 1929. 9. 14. lpp. 89 Akmens, J., Augusts Dombrovskis. Liels personbas III. Rga. 1937. 305. lpp. 90 Dati aprinti par pamatu emot Mlgrvja Bezalkohola biedrbas Ziemeblzma darbbas prskatus no 1908. ldz 1914. gadam. 91 Dati aprinti par pamatu emot Mlgrvja Bezalkohola biedrbas Ziemeblzma darbbas prskatus no 1908. ldz 1914.gadam. 92 Jaunsudrabi, J., Kopotie raksti. 15 sjums. Rga: Liesma. 1985. 73 lpp 93 empels, G., Augusts Dombrovskis. Rakstu krjums II. Rga. 1927. 247. lpp 94 Rinks, M., Bezalkohola biedrba Ziemeblzma. Jaun Balss 1934. 1. janvris. 5 lpp 95 Brzis, I., Augusts Dombrovskis un Ziemeblzma. Rga: DIXI. 1993. 27.lpp 96 LVVA 3860.f. (Jkabpils notrs. Jnis Kreicbergs), 1.apr., 87.l (Projekta par 1925.gadu. Rgas notra J. Kreicberga), 44. lp. 97 Kuratorijas sastvi bija dadu profesiju un socil stvoka prstvji - mctji, komponisti, rakstnieki, uzmji, kokztavas strdnieki, skolotji, notri, politii, mkslinieki, akadmiskie mcbu spki un privtpersonas. Sk: Grpis, A. Augusts Dombrovskis. Ms un veikums. Rga: INDEX i. 2006. 395. lpp. 98 Bezalkohola biedrbas Ziemeblzma arhvs, (Augusta Dombrovska Kuratorijas biedrbas statti.), 1. lp. 99 Kreicbergs, J., Augusts Dombrovskis Biogrfisks zmejums. Rga. 1910. 5. lpp. 100 ni, A., Latvju censoa un sabiedrisk darbinieka idels Augusts Dombrovskis. rpusskolas izgltba, mneraksts biedrbu, bibliotku, tautas augstskolas un pamcbas darba veicinanai . Nr. 12. 1927.g. 390. lpp. 101 Skalbe, K., Augusts Dombrovskis. Jaunks zias. Nr. 267. 1934. 24. Novembris. 4. lpp. 102 Dombrovskis Dumbrjs, Fr., Augusts Dombrovskis sta latviea piemrs. Latvijas Kareivis. Nr.214. 1934. 23. septembris 1. lpp. 103 Vtols, J., Manas dzves atmias. Rga: Liesma. 1988. 176. lpp.

17