Ievads hermtism

Rietumu cilvks pieder pie pavisam paa kultras loka, kas nebt nav jebkd veid nabadzgks vai mazk interesants, saldzinot ar Austrumu, vai jebkuru citu kultru. Bie i vien rietumnieks dom, ka visas vi!a gargs saknes ir mekljamas viengi ebreju reli"iskajs tradcijs un grie#u $ilozo$ij. %urklt s saknes esot tdas, kas objektvi nav izturjuas laika vai patiesbas prbaudi, kas likumsakargi ir novedis pie to acmredzams piekpans, es pat teiktu atkpans, moderns zintnes priek. &idusmra msdienu rietumnieks dom, ka vieng le"itms patiesbas interpretcijas tiesbas pienkas zintnei, un, ja t vl kaut ko nav atkljusi vai izskaidrojusi, tas ir tikai laika jautjums. 'atiem, ms visi baudm zintnes progresa un sasniegumu aug(us, lietojot vismodernks te)nolo"ijas, kas nenoliedzami atvieglo msu $izisko dzvi. %as viss rada maldgu priekstatu, ka viengais, kam aj pasaul ir nozme, ir materils vrtbas un $izisk dzve, bet bie i vien pavisam aizmirstot, ka tikpat liela, ja pat ne lielka, uzmanba ir jpievr ar gara attstbai. *emesls kpc msdienu Rietumu cilvks piedzvo tik bezcergi dzi(u gargs identittes krzi, manuprt ir tas, ka materilistisko zintni nav atklti kon$rontjusi tikpat ekzotriska un metodiska zintne, kuras pirmais un galvenais ptjumu objekts btu +ars un t attstba visda dkajos aspektos. ,aj rasjumu cikl esmu iecerjis apskatt nevis aizmirstu, bet drzk apzinti nea$itu -intni par +aru, kas vienmr ir bijusi un nekur nav pazudusi. -intni, kas par tdu ir tikusi uzskatta jau kop paiem ts pirmskumiem, turklt neveicot nekdu mkslgu iedaljumu zintn un mksl .kas pati par sevi ir vistiek +ara izpausme/. &ienlaikus -intni un 0kslu, kas uzticgi ir pavadjusi un pat uzraudzjusi Rietumu civilizciju no pagrdes dzi(umiem un ir bijusi kltesoa gandrz visos vsturisko samezglojumu posmos un ir devusi savu artavu, lai izveidotu msdienu pasauli tdu, kdu ms to pazstam. , artava ir daudz lielka nek pirmaj brd vartu #ist. Runa iet par )ermtismu1 vienu no 2etriem 3pelkajiem kardinliem4 Rietumu gargaj kultr, ldztekus gnosticismam, kabalistikai un neoplatoniskajai $ilozo$ijai. 'ro$esors %adeus 5te$ans -e(inskis uzskata, ka )ermtisms ir tas Rietumu gargais spks, kas ir zaudjis konkurenc ar kristietbu. 6iez vai, ka tam vartu piekrist. Renesanses laik )ermtisms ir ticis dvts par Prisca Theologia un Philosophia Perennis .'irm teolo"ija un 0 g $ilozo$ija/, ar to nordot, ka )ermtisma mcba ir viena no tm, 7

kas vistiekaj veid pierda, ka ir eksistjusi teolo"ija un $ilozo$ija, kas ir visu vlko reli"iju un $ilozo$ijas skolu pamat un ir sa!emta no paa 6ieva. ,du uzskatu aizstvja 6 ovanni 'iko dela 0irandola. Jdziena skaidrojums %ikldz izdzirdam vrdu 3)ermtisms4, mums bie i vien rodas pasaprotama asocicija ar )ermtiskajiem traukiem, kas atrodas gandrz katra mjsaimniecb. %pat likumsakargi rodas priekstats par slepenu mcbu, kas tiei tpat k )ermtisks trauks, kur nekas neieplst un no kura nekas neizplst, ir rkrtgi piesardzga pret jauniem biedriem un iekjs mcbas netiek paustas uz ru. *ronisk krt, lai gan bdama nosacti nejaua sakritba, asocicija lieliski atbilst )ermtisko doktrnu speci$iskajai didaktikai1 t sauktajai mistago"iskajai apmcbas metodei, kas pakpeniski ievada arvien dzi(ks mistrijs pc secgm inicicijm. 8ai vai k, ar 3)ermtisms4 k $izikas zintn lietots termins ir tiei radies no senajiem al#mi#iem, kas pirmie atklja veidus k )ermtiski noslgt traukus destilcijas proces. 9ebkur gadjum, gan viens, gan otrs jdziena aspekts ir tiei patapints no le"endr :ermesa %rismegista vrda1 mtisk )ermtisma mcbas pamatlicja. Slepenbas apoloija % ir taisnba, ka )ermtismu raksturo slepenba. &artu rasties jautjums kd( tas t ir; &ai t tas ir bijis vienmr; 5lepeno orde!u $enomens Rietumu kultr vienmr ir raisjis aizdomas no sabiedrbas puses. <pc btu jslpj mcbas un prakses, ja tm nav saistbas ar neko morli nosodmu; 'rotams, kristgaj =irop slepenba kalpoja par vitlu instrumentu, lai, ne tikai vartu darboties netraucti, bet ar lai pasargtu inicitu dzvbas no inkvizcijas vajanm. 'at msdiens ds modelis lieliski kalpo, lai ezotriski noska!oti indivdi vartu satikt ldzgi domjoos un izvairtos no ekzotrisks sabiedrbas izsmiekla visda dkajos lme!os. %omr vai tas ir viengais iemesls; *r pilngi skaidrs, ka ezotrisks pasaules skatjums nav, nekad nav bijis un nekad ar nebs plai izprotams plam sabiedrbas masm, kas pa(aujas tikai uz t.s. rjiem 3$aktiem4, pilnb ignorjot visu, kas saists ar iekju pieredzi, kas tiek uzskatta par augstk mr subjektvu. %as ir socilpsi)olo"isks jautjums, tomr viens gan ir skaidrs1 ezotrisks grupas vienmr ir bijuas un bs elitras. >n tas ir ne jau td(, lai justos kaut kas prks par pro$niem, vai piedertu pie 3savstarpjas apbrnas klubi!a4. :ermtisms ir primri un izteikti praktisks. :ermtisma kosmolo"ijas, kosmogonijas, antropolo"ijas, gnozeolo"ijas utt. teortiska izpratne nedod nekdas btiskas priekrocbas, saskaroties ar objektvm ener"ijm, kas tiek atmodintas noteiktos ritulos vai eksperimentos. ,m ?

ener"ijm ir pavisam rels spks prvrst cilvka dzvi pilng )aos, ja vien cilvks nerkojas pc gadsimtos prbaudtas sistmas un vi!u neuzrauga pieredzjis skolotjs. %iei s metodes, rituli, eksperimenti un monitorings ir tas, kas ir raksturgs jebkuram autentiskam praktisk )ermtisma ordenim un k nodroinanai tiek ieturta slepenba. *nicita ce( nav priek visiem, tas ir tikai da iem. %iem da iem, kas ir pietiekami evolucionjui, lai btu gatavi saskarties ar objektvajiem dabas spkiem vispersoniskkaj prdzvojum, kas vien ir iespjams, proti1 paam esot par 3eksperimenta trusti4, nevis pa(aujoties tikai uz rjiem novrojumiem, kas ir tik raksturga sekulrajm dabas zintnm. Bie i vien tiek prmests, ka tiei Rietumiem raksturg slepenba ir bijusi par iemeslu kd( Rietumu sabiedrba ir k(uvusi izteikti materilistiska. *emesls esot tas, ka gadsimtu gait neviens slepens ordenis t ar neesot spjis sniegt taustmus pierdjumus vidusmra rietumniekam, ka garg pasaule ir tikpat rela un kltesoa k $izisk. &l jo vairk1 ds in$ormcijas trkums ir vainojams pie t, ka vidusmra rietumnieks ar gargm tieksmm nemaz nezina par du Rietumu tradciju, kas likumsakargi, bgot no Bazncas dogmatikas, tam liek pievrsties Austrumu mcbm. 'atiem, tam var piekrist, ka Austrumos sabiedrba ir manmi gargka un ar attiecbas starp reli"iju un zintni nav tik saasintas. %omr nedrkst aizmirst, ka ar Austrumiem slepenba ir tikpat nozmga. &isa meditciju kultra un da ds plai pieejams jogas skolas, tik un t ved uz t visa patieso mr#i1 lai atlastos ciengkie indivdi, kas btu spjgi nostties uz individul garguma ce(a, stingr skolotja .piem. joga/ uzraudzb. >n tiei eit pards tas pats mcek(a1skolotja attiecbu modelis un no t izrieto slepenba, kas ir tik (oti raksturgs Rietumiem. @evar prmest Rietumiem, ka nav in$ormcijas par Rietumu ezotriku. % ir, turklt ik uz so(a, ja vien ir 3acis lai redztu un ausis, lai dzirdtu4. >n ja aspirants nav apmierinjies ar acmredzamo un aptaustmo, bet gan mekljis pirmavotus, vi! jau ir izturjis pirmo atlasi. 'r$rzjot sv. Rakstus var teiktA 3'iens1 zdai!iemB ga(a1 pieauguajiem4. Hermess Trismegists =s aj rasjum nevlos iedzi(inties :ermesa %rismegista personb, tomr mitolo"isk lmen pastv saistba starp :ermesu %rismegistu un sengrie#u dievu :ermeju .jeb ar :ermesu/. :ermejs bdams dievu vstnesis, satur daudzas paralles ar seno "iptieu dievu %otu, kas bija rakstbas, gudrbas un ma"ijas dievs. ,o saistbu vl vairk apstiprina %rismegista senk lietots apzmjumsA %ots :ermess %rismegists, vai pat literatr sastopams apzmjumsA %ots 0erkrijs :ermess %rismegists .pastiprinot saistbu ar ar romieu dievu 0erkriju, kas bija grie#u :ermeja analogs/. %omr s nav viengs mitolo"isks paralles. &sturiski :ermess %rismegists ir bijis tas pats kas Cno)s jdiem un *dris musulma!iem. D

%pat senatn ir tikui veikti saldzinjumi ar ar 0ozu un Er$eju, k ar mazk zinmiem tliem, k piemram 0ane$ons, valdnieks @e)epso, priesteris 'etozriss, k ar citim mtiskm un vsturiskm personbm. &iens gan ir skaidrsA :ermess %rismegists ir grie#u cilmes vrds, kas visticamk ir radies Aleksandrij. 6iez vai ms kdreiz uzzinsim vai patiem pastvja kds noteikts )ermtisma dibintjs. +rie#u cilmes tituls 3%rismegists4 ir tulkojams k 3trskri di ais4, kas ir atsauce uz :ermesam %rismegistam piedvto tekstu1 5maragda %abulu, kas sakaA 3%pc es esmu nosaukts par %rskri 6i o, jo przinu visas pasaules gudrbas trs da(as4. ,is $ragments var nordt gan uz :ermesa %rismegista amatiem, kas saska! ar vienu no le"endm ie!ma gan valdnieka, gan priestera gan $ilozo$a amatus. %omr vispopulrkais uzskats ir ka t ir norde uz astrolo"iju, al#miju un ma"iju. %iei )ermtisk tride norda uz )ermtisma btbu un ce(iem k )ermtisma sekotjs izzina &isuma noslpumus. Hermtisma izcelsme :ermtisma vsture visticamk ir rkrtgi sena, kas iespjams ir senka par sens C"iptes, :aldejas un ,umeru civilizcijm un ietiecas dzi(i mitolo"iskaj period. %omr par vsturisko )ermtismu td $orm kdu to pazst pc rcb esoajiem raksttajiem avotiem, var runt ar krietni mazku laika distanci, proti1 grie#u prvaldts 'tolemaju C"iptes periods un konkrti1 Aleksandrijas pussala, k ar @las delta, kas ir bijusi pulis ne tikai )ermtismam, bet ar gnosticismam un neoplatonismam. &isas s mcbas satur daudzas paralles un ldzbas, bet ar at#irbas, kas pagtn esot bijuas vairk izteiktas nek msdiens .pai starp :ermtismu un +nosticismu/. %pat Aleksandrijai ir izcila nozme ar agrns teolo"ijas attstb, jo tiei eit attstjs 5v. Rakstu interpretcijas skola, kas cents samierint kristietbu ar neoplatonisko $ilozo$iju un attstja alegorisko interpretcijas metodi. @o Aleksandrijas nk ar slavenais 'tolemajs, kura "eocentriskais &isuma modelis, neskatoties uz msdienu )eliocentrisko modeli, vl arvien ir dzvs gan astrolo"ij, gan al#mij, gan ma"ij, jo tas ir primri antropocentrisks1 noliekot cilvku visuma centr, kam ir dzi(i garga jga, izprotot cilvka vietu &isum. 5enkie raksttie )ermtiskie dokumenti datjami ap pirms1<ristus ras beigm un 0su Cras skumu. 'reczu datanu apgrtina apstklis, ka )ermtisks mcbas tika nodotas no paaudzes paaudzB ts tika prraksttas un redi"tas neskaitmas reizes. &lkie raksttie avoti datjami ldz F. vai G. gs. m... Aleksandrijas pussala bija idela vieta kur saskrs "iptieu un grie#u kultras. %o vl vairk pastiprinja Romas iebrukums DH. g. p.m.., kas s abas kultras saliedja vl vienotk veselum nek tas bija Aleksandra 8iel laik. % visa rezultt rads )ellenizta :ermtisma $orma, kas caur grie#u antko kultru darja iespjamu s mcbas tlku F

izplatbu =irop. %iei )ellenizt $orma tiek uzskatta par )ermtismu stingri akadmisk skatjum. %d(, lai novrstu prpratumus, uzsveru, ka aj rasjum es jdzienu 3)ermtisms4 lietoju plak nozm, ar to saprotot visu mcbu un praku kopumu, kas ir evolucionjis no klasisk Aleksandrijas )ermtisma, k ar bijis t prekursors 6a i msdienu zintnieki, k piemram Ilorins Cbelings uzskata, ka )ermtisms =irop ir sadaljies divs at#irgs nometns, kuru nosact robe a esot bijui Alpu kalni, un kas esot bijuas samr maz in$ormtas par otras eksistenci. Runa ir par izteikti $ilozo$isku, jeb spekulatvu )ermtismu, kas attstjs *tlij, un kura redzamkie prstvji bija 0arslio Ii2no un 6 . '. della 0irandola. :ermtisma studijas aprobe ojs ar t.s. Corpus Hermeticum tulkoanu un studanu, kaut ar tikpat daudz tika tulkota ar #ietami ebrejisk ma"ijas un kabalas tradcija. Corpus Hermeticum bija darbs, kas sastvja no vairkm 7.1F. gs. grmatm, kas bija saglabjus kop Bizantijas perioda, un kuras satur vairkus dialogus, kura galvenais varonis ir :ermess %rismegists. Etra nometne saists ar &ciju un kuras iespjams pats slavenkais prstvis ir bijis 'aracelzs. ,eit ir bijis raksturgs izteikti praktisks1 al#misks )ermtisma sprns. 'ar s skolas galveno avotu tikusi izmantota t saucam 5maragda %abula. %iei tpat, starp da iem zintniekiem ir bijis raksturgi iedalt visus saglabjuos tekstos spekulatvaj .$ilozo$iskaj/ un operatvaj .te)niskaj/ )ermtism. At#irba starp im tekstu grupm patiem ir acmredzama, tomr ds daljums manuprt ir lieks. ,ie teksti nav pretrungi, viengi ir vrojamas da das kulturlas at#irbas, k ar liktais uzsvars uz konkrto )ermtisma mcbas aspektu. Smaragda Tabula :ermtisks mcbas pats galvenais avots un visaptveros kopsavilkums ir augstkmint 5maragda %abula, kas, neskatoties uz to, ka satur tikai da as rindi!as ir neizsme(ams meditciju avots jebkuram )ermtisma praktiztjam. 'ar ts autoru tiek uzskatts pats :ermess %rismegists, turklt pats teksts satur tieu atsauci uz sevi pau pirmaj person. 'ats senkais zinmais teksta variants ir atrodams 'seido1 Apolonija no %inas grmat un ir rakstts arbu valod. +rmatas autors min, ka o tekstu ir atradis zem :ermesa %rismegista statujas apslpt grot. ,aj arbiskaj tulkojum ir vrojamas vairkas at#irbas no vlkajos gadsimtos tapuajiem un daudz lielku popularitti ieguvuajiem tulkojumiem. ,im tekstam ir bijusi rkrtgi liela popularitte un to ir tulkojui vai komentjui tdi plai pazstami cilvki k Alberts 8ielais, Rod ers Bkons, %ritmijs, 0i)aels 0aiers, *zks Jtons, -igismunds Bakstroms, Iulkanelli, :elna Blavatska =listers <roulijs %its Burk)ards, k ar <arls +ustavs 9ungs. *r rkrtgi grti sniegt jebkdu autoritatvu G noslpumain teksta interpretciju, jo teksta izpraana ir intmas personiskas pieredzes

jautjums, turklt interpretcija, k tas ir raksturgs )ermtismam, ir iespjama vairkos lme!os. %omr ir visprzinms $akts, ka daudzi viduslaiku al#mi#i to uztvra, k kodtu, bet preczu $ormulu k iegt Iilozo$u Akmeni .kas pats par sevi eksist vairkos lme!os/. Hermtisma pamatprincipi *r (oti grti sniegt visaptverou )ermtisma mcbas kopsavilkumu. &l jo vairk tpc, ka )ermtisms nekad nav ticis identi$icts tikai ar kdu noteiktu zintni .modern izpratn/, $ilozo$iju, un pavisam noteikti, ne ar reli"iju. :ermtisms nav nedz uzskatu sistma, nedz ideolo"ija, nedz gargo praku apkopojums. :ermtisms ir Aizlaiku +udrba pati par sevi, kas atradusi savu izpausmes $ormu noteikt kultras kontekst. @eskatoties uz to, ir izdalmi vairki principi, kas ir raksturgi )ermtismam un (auj gt izpratni par mcbas strakme!iem. ,aj sakar ir jmin kda izcila grmata1 3Kybalion4, kas ir iznkusi 7KHL. gad un ir pak(auta vairkm spekulcijm par ts izcelsmi, jo ts autori ir izvljuies palikt anonmi, parakstoties vienkri k 3%rs *niciti4. , grmata izdala septi!us )ermtisma pamatprincipus, proti1 0entlisma princips, Analo"ijas princips, &ibrcijas princips, 'olarittes princips, Ritma princips, <auzalittes princips un 6zimuma princips. entlisma princips norda uz to, ka viss &isums ir mentls. Respektvi, pilngi viss, ko ms redzam, jtam vai uztveram ir 'rts. :ermtism 'rts ir sinonms +aram, =sambai un 6ievam. >niverslais +ars ir neizzinms un neaprakstms, bet tas neizbgami mani$estjas da ds $enomenolo"isks pardbs, tai skait ar taj, ko ms saucam par 0atriju. &iss &isums gan kopum, gan t atsevi#ajs da(s eksist &*5A prt, kur ms 3dzvojam, kustamies un esam4. %pat k ms eksistjam &*5A prt, analo"iski ar msu 'rts ir tas, kas (auj veikt izmai!as mentlaj &isum. !naloijas princips iemieso 5maragda %abulas patiesbu 3< apak, t aug. < aug, t apak4. &iss, kas notiek $iziskaj pln, atspogu(ojas gan teriskaj, gan astrlaj, gan mentlaj, gan gargaj, un otrdi. &isas gargs pardbas ms varam uztvert k noteiktas sin)ronittes $iziskaj pln. %iei tpat jebkura msu $izisk darbba ietekm ar augstkus plnus, kas iedarbina t.s. karmas likumu. 'reczi tpat, veicot ritulus vai izmantojot noteiktus simbolus, ms atmodinm atbilstoas ener"ijas augstkos plnos. *zzinot 0atriju ms izzinm +aru. 9a mums ir zinanas "eometrij, mums nav jdodas kosmos, lai izmrtu preczu attlumu starp -emi un 5auli. "ibrcijas princips iemieso patiesbu, ka &isum nekas neatrodas miera stvokl .jo t btu @eesamba/. &iss kustas1 vibr noteikt $rekvenc. &iss ir vibrcija. At#irbas starp +aru un 0atriju, starp #ermeni un prtu ir tikai at#irbas vibrcijas $rekvenc. @av M

at#irbas starp gargu matriju un materilu garu. &eids k ms uztveram apkrtjo pasauli ir tikai veids k msu ma!u orgni uztver noteiktu vibrcijas $rekvenci un msu smadzenes interpret to k noteiktu krsu, ska!u, smar u, garu, siltumu vai aukstumu, cietumu vai mkstumu. &isa pasaule, vis ts daudzveidb, ir viena un t paa 'rta vibrcija. 'aaugstinot msu pau prta vibrcijas $rekvenci, ms paaugstinm savu apzi!u. 6ievi# apzi!a nav nekas cits k tik augsta prta vibrcijas $rekvence, ka vibrcijas vairs #ietami nav. 5asniegt o apzi!u nozm k(t par dievu. #olarittes princips vr uzmanbu uz to, ka visam ir savs pretpols. 3<atrai montai ir sava otr puse4. &iss ir un vienlaicgi ar nav. <atra patiesba ir tikai pus1patiesba un vienlaikus ar pus1meli. <aspars 6imiters sav dziesm 3+lze dens4 to lieliski atspogu(o d $ormA 3*r tikai meli vai ne1meli, bet nav patiesbas4. &iss1 gan mlestba, gan naidsB gan siltums, gan aukstumsB gan 6ievs gan &elnsB gan =samba, gan @eesamba ir viens un tas pats $enomens da ds pakps. 0s nevaram nordt uz termometra stabi!a to vietu kur beidzas aukstums un skas karstums. %omr1 visi pretpoli satiekas, visi paradoksi var tikt samierinti. 9ebkuru polu var prvrst par t pretpolu. At#irba starp pretpoliem slpjas tikai vibrcijas $rekvenc. $itma princips uzsver to, ka visa kustba, visa vibrcija notiek noteikt ritm. &iena svrstba uz vienu pusi, ldzsvarojas ar vienldzgu svrstbu uz pretjo pusi. %as var izpausties msu dzvs k pretdarbbas spki vai ar k tautas sakmvrdA 3kas augstu ce(as, tas zemu krt4. ,is princips mani$estjas gan dab, gan pasaules vstur, gan msu dzvs un gargajos centienos. @ekas nav liners, viss ir ritmisks un ciklisks. ,is princips ir galvenais #rslis jebkur gargaj ce(. 5asniedzot noteiktu garguma lmeni, ms vai nu tiekam rauti atpaka( 0atrij, vai ar esam spiesti neitralizt pret1svrstbu ar upuri, kas var izpausties k cieanas. :ermtism pastv noteiktas prakses, kas inicitam (auj pielietot 0entlo @eitralizcijas principu un novirzt pret1svrstbu cit lmen, tdjdi saglabjot gargos sasniegumus. @ekas neizbg no likuma, bet ir iespjams iemcties pielietot likumu, t viet, lai likums pielietotu ms. %auzalittes &clonbas' princips paskaidro, ka katram clonim ir savas sekas, tpat k katrm sekm ir savs clonis. 9ebkura msu darbba rada sekas visda dkajos lme!os, gan labvlgas, gan nelabvlgas. @ekas nav nejaus1 visam, kas notiek msu dzvs ir savs clonis un nozme 6ievi#aj 'ln. ,#ietama nejauba ir tikai msu apzmjums sekm, kuru cloni ms neesam izpratui. +argais ce( nozm paaugstint savu vibrciju tiktl, ka msu darbbas nevada tikai clo!i, bet ts paas k(st par cloni, kas konstruktvi prveido pasauli un ms paus. N

(zimuma #rincips) %as neattiecas tikai uz dzimumu $izisk izpratn, bet uz augstkminto 'olarittes principu, kas &isum (auj saskatt nosacti gan vri#o, gan sievi#o skotni. +an dab, gan visum pastv spki, kas ir pozitvi, aktvi, gargi, tvi#i, vri#i, labi, konstruktvi un dzvinoi, gan ar spki, kas ir negatvi, pasvi, materili, mti#i, sievi#i, (auni, destruktvi un nvjoi. %pat starp iem pretpoliem pastv ar spki, kas satur abas skotnes. Oilvku dzimums mani$estjas tikai $iziskaj pln, bet msu visu dvseles satur gan vri#o, gan sievi#o aspektu1 gan 3animus4 gan 3anima4 <. +. 9unga izpratn. *deli, ja ms spjam sev sabalanst abas s skotnes un tas ir viens no )ermtisko praku uzdevumiem. Rezultt al#mijas 35vtajs 8aulbs4 3<aralis4 un 3<araliene4 savienojas, lai radtu :erma$rodtu1 patieso Oilvku, jauno Pdamu, <ristu un pilngu radbas kroni. Trivium Hermeticum :ermess %rismegists tiek uzskatts par t.s. Trivium Hermeticum pamatlicju. %as ietver sev trs zintnes, kas, k mints 5maragda %abul, veido 3visas pasaules gudrbas trs da(as4, proti1 astrolo"ija, al#mija un ma"ija. :ermtism s zintnes nav no#irtas disciplnas vai ce(i. %s tiek izzintas un, pats galvenais, praktiztas kop, bdamas trs aspekti visas esambas izzinanai. :ermtism ts reizm tiek izprastas k trijstris, kur astrolo"ija veido pamata malu, uz kuras balstoties gan al#mija, gan ma"ija uzsk savu savstarpji papildinoo izzi!as ce(u pret augjam strim1 'atiesbai. &ienlaikus jpiebilst, ka Rietumos s zintnes ir liel mr radus un attstjus tiei )ermtisks tradcijas ietvaros. 9a vien neiet runa par izteikti austrumnieciskiem o zint!u analogiem .kas jebkur gadjum ir ts paas Aizlaiku +udrbas mani$estcija cit kultr/, vai ar par izteikti pagniskiem =iropas kultiem, tad var pietiekami droi teikt, ka gan astrolo"ija, gan al#mija, gan ma"ija, vis ts msdienu daudzveidb, ir radusies no viena kodola1 )ermtisma. :ermtisk astroloija, preczk sakot, ts pielietojums nav glu i tds pats k modernajai astrolo"ijai. % viet lai koncentrtos uz cilvka rakstura pabu izpti, prognoztu notikumus, izvltos labko laiku da dm darbbm vai noskaidrotu atbildes uz da diem jautjumiem, )ermtisk Astrolo"ija galvenokrt koncentrjas uz cilvka gargo augupeju. ,aj aspekt t izmanto zinanas par planetro ciklu ietekmi uz veicamajm opercijm al#mij vai rituliem ma"ij1 t lai konkrtais plantu stvoklis atvieglotu, nevis kavtu procesu veiksmgu norisi un vlam rezultta sasnieganu. %omr astrolo"ija tpat ar tiek pielietota ar prognozanas nolkos, tdjdi atzstot, ka ar objektvais palanetrais stvoklis ir visaptveroa $enomena1 6zves Erkula sastvda(a. :ermtisk al*mija ir (oti kompleksa zintne, kas ietver sev visu ko ms zinm un nezinm par o <aralisko 0kslu. % ietver sev gan spagriju, kas nodarbojas ar augiem L

un to esencmB gan t.s. ar#miju, kas nodarbojas ar vielm, metliem un to sakausjumiemB gan nosacti gargo .jeb iekjo/ al#miju, kas balstoties uz iepriekjo analo"isko, jeb simbolisko al#mijas nozaru gto pieredzi laboratorij, atkrto tos paus procesus cilvk, kas prveido gan vi!a #ermeni, gan garu. @ebtu nekds prspljums apgalvot, ka al#mijas augstkais vainagojums ir nosacti seksul al#mija, kuras mr#is ir atmodint cilvk snaudoo 6zvbas 5pku, kas parastam cilvkam mani$estjas k dzvnieciska seksualitte un prveidotu to par spku, kas nodroina patiesu nemirstbu jaun, ener"tiski tr #ermen. Btb, var teikt, ka )ermtiskais al#mi#is ir tas, kas !em un prveido skotnjo materilu .Prima Materia/, lai kds tas ar nebtu, t saucamaj 3zelt4, kas nozm prveidot sevi un savu tuvko apkrtni par tdu, kda t ir bijusi pirms 3radbas krianas4. Al#mi#is ir tas, kas ldzdarbojas 6ieva m gajam un nebeidzamajam Radanas aktam, tdjdi pats bdams radtjs taj esambas lmen, kas tam ir pieejams. :ermtiskajai maijai ir pavisam maz k kopga ar sabiedrb valdoajiem stereotipiem par to, kas ir ma"ija un kds ir ts mr#is. %ai ir maz k kopga ar 3 low magic4, 3folk magic4, melno ma"iju vai vud. %s viengais galvenais mr#is ir atkal1 cilvka gara evolcija. =listers <roulijs ma"iju ir de$injis k zintni un mkslu, kas (auj veikt izmai!as saska! ar cilvka gribu. &ar teikt, ka ma"ija pta un pielieto cilvka gribasspku, vizualizcijas spju un ar balss vibrciju1 tiei s katram cilvkam iedzimts spjas, kuras modern zintne ir praktiski atstjusi pilng novrt. &l jo vairk1 katra apzinta un gribasspka vadta darbba var tikt uzskatta par ma"ijas izpausmi, pat ja t btu tik vienkra darbba k piem. zmu(a prvietoana. 9ebkura mr#tiecga darbba, pirms t ir notikusi, vispirms dzimst msu galv. 0s vispirms iedomjamies mr#i .to apzinti vai neapzinti vizualizjam/, tdjdi radot dom$ormu, un jebkura apzinta un gribasspka vadta darbba, lai sasniegtu o mr#i ir ma"ija1 tiei tik vienkri1 dom$ormas realizcijaQ %iei iedzimt cilvka spja vizualizt vai iztloties ir veids k cilvks ikdien nonk kontakt ar astrlo pasauli. &ar teikt, ka t ir pasaule, kas pastv cilvka prt, kur dzimst noteikts mr#is. 5pcga dom$orma jau pieder pie terisk lme!a, k tda, kas tlt tiks realizta. %iei tpat k visa =samba, kas pastv teriskaj lmen k 6ieva 3projekts4, pirms tas mani$estjas $iziskaj pln. :ermtism tiei terisk pasaule1 elektromagntiskais starojums vai aura ir t kas liek rasties priekmetam vai cilvkam un eksist pirms t, nevis otrdi. Oilvka gara evolcija ir galvenais mr#is, kura stenoanai tiek pielietota )ermtisk ma"ija. ,aj sakar teur"ija ir ma"ijas $orma, kuras mr#is ir vizualizt sevi k dievu, kas galarezultt ar prveido cilvku par dievu. %as, protams, nav vienkrs un trs process, bet gan ilgstos un grts gargais ce(, kur mags sevi identi$ic ar savu Augstko =s, pielieto mitolo"iju un spju sevi vizualizt k noteiktu dieva $ormu. %eur"ija tpat k al#mija atjauno cilvku t skotnj K

stvokl kds tas ir bijis pirms radbas krianas. %as ir gan al#mijas, gan teur"ijas Magnum Opus .6i ais 6arbs/. Roti btiski ir saprast, ka tdi jdzieni k 3en"e(i4 vai 3dmoni4 ir tikai konvencionli apzmjumi gargajm ener"ijm, un, ja runjam par dmoniem, tad tie var bt ar cilvka brnbas neatrisintie kompleksi tri psi)oanaltisk skatjum, tpat k e!"e(us vartu pieldzint ar)etipiem <. +. 9unga skatjum. &ar iz#irt tradicionlo un moderno ma"ijas skolu. %radicionlisti apgalvo, ka visas izsaukts vai piesaukts ener"ijas ir objektvas un makrokosmiskas, t.i. ts pastv rpus cilvka. 0odernisti tiecas ierobe ot o pieeju, identi$icjot gan e!"e(us, gan dmonus ar ar)etipiem vai kompleksiem, stingri psi)oterapeitisk skatjum. %omr patiesba visticamk atkal ir atrodama pa vidu. Oilvks ar savu mikrokosmisko apzi!u ir radts pc 6ieva .0akrokosma/ 3"mja un ldzbas4. Resp. viss kas notiek 0akrokosm, neizbgami veido analo"iskas struktras ar cilvka 0ikrokosm, un otrdi. %iei d veid realizjas 5maragda %abulas aizlaiku gudrba 3< aug, t apak4. ,o $enomenu vartu ilustrt 8ona 0ilo 6u<vetes a$orismsA 3%as viss ir tav galv... tikai tev nav ne jausmas cik tava galva ir liela4. :ermtisk maga mr#is ir atmodint sav apzi! gan rjs pasaules gargs ener"ijas, gan ar zemapzi! snaudoos dmonus. Apzinoties, sabalansjot os spkus, k ar uzveicot savus kompleksus un citas negatvs ener"ijas, mags k(st par atbrvotu adeptu, kas noved pie pavisam jaunm un kvalitatvkm attiecbm un apzi!as par savu Augstko =s un 6ievu. %as ir vistiekais veids, k izzint pats sevi un saprast, kas vi! ir patiesb, atbrvojoties no jebkurm maskm, aizspriedumiem, prliecbm, stereotipiem un citiem kavk(iem, kas trauc sasniegt pilngu nomoda apzi!u. :ermtisk ma"ija iedals teur"ij un gotij, kas attiecgi nodarbojas ar e!"e(iem un dmoniem. Hermtisms un +ilozo+ija Roti interesants ir jautjums par )ermtisma ietekmi $ilozo$ijas vstur. 'rotams, ir pilngi skaidrs, ka ms neatradsim nevienu plai zinmu $ilozo$ijas skolu, kas sauktos par )ermtismu. &l jo vairk1 ptot o jautjumu, ms atradsim gau m niecgu in$ormciju par t nozmi $ilozo$ijas vstur. 'at akadmiskajs aprinds du ptjumu ir bijis gau m maz. *r visprpie!emts uzskats, ka $ilozo$ija ir aizskusies senaj +rie#ij, un konkrti ar %alesu, kas tiek uzskatts par pirmo $ilozo$u. %aless ir bijis $ilozo$s, kas ir aizscis ne tikai $ilozo$ijas vsturi k tdu, bet to scis ar konkrtu $ilozo$ijas skolu1 natr$ilozo$iju, jeb dabas $ilozo$iju. @o %alesa praktiski nekas nav saglabjies un ar no prjiem s skolas prstvjiem ir saglabjuies tikai da i $ragmenti, kas bie i vien ir tikai citu autoru prststjumi. ,da trcg in$ormcija rada pamatotas ba as vai patiem natr$ilozo$ija vlkajs interpretcijs 7H

patiem ir tda pati, k natr$ilozo$u laik. 'ar to ir (oti grti spriest, bet ir skaidrs, ka daudzi no natr$ilozo$iem smls savu gudrbu C"ipt, kas viennozmgi tiek uzskatta par ori"inl )ermtisma dzimteni. @atr$ilozo$u centieni izdibint kas ir visu lietu pamat un no k viss ir clies, stipri atgdina 5maragda %abulas valdoo tmu. 9autjums par elementiem un kur no tiem ir galvenais, stipri atgdina vlko viduslaiku un jauno laiku al#mi#u darbu, kas ar sevi lepni sauca par dabas $ilozo$iem .jeb natr$ilozo$iem/. &iens no slavenkajiem klasisks grie#u $ilozo$ijas di gariem1 'latons, ilgstoi bija studjis C"ipt. *r pilngi skaidrs, ka vi!a $ilozo$ija satur daudzas tmas, kas bija raksturgas ori"inlajam C"iptes )ermtismam. &i!a mcba par =idosu pasauli, kas ir st vieta, kur rodas *dejas, kas vlk mani$estjas $iziskaj pln, visaugstkaj mr atbilst )ermtisma pasaules skatjumam. 5laven Ra$ala glezna 3Atnu skola4 ataino vsturisku strdu starp 'latonu, kas ir pavrsis pirkstu uz debesm un aizstv *deju pasaules esambu, turpret vi!a skolnieks Aristotelis, kas pavrsis pirkstu pret zemi, aizstv viedokli, ka visa vrba ir jpievr $iziskajai pasaulei, jo t ir galven. ,is strds simboliski ataino #elanos starp *delismu un 0aterilismu, starp =zotrismu un =kzotrismu un galu gal ar starp patiesu gargumu un pragmatisku zintniB strdu, kura pamat ir bijusi krtj 3#pu lauana4 par $aktu interpretciju... @av nekda nejauba, ka vieng Rietumu $ilozo$ijas skola, kas pilnb atbilst $ilozo$iskajam )ermtismam, turklt tik liel mr, ka droi vartu tikt saukta par )ermtismu, ir tikusi nosaukta par godu 'latonam1 neoplatonisms. @eoplatonismam bie i prmet, ka tas ir vairk misticisms, nevis $ilozo$ija. Bet tiei tur slpjas t priekrocbas. @eoplatonisma aizscjs Amonijs 5aka, neskatoties uz to, ka par vi!a paa $ilozo$isko nostju ir (oti maz in$ormcijas, bija Aleksandrijas $ilozo$s, kas dzvojis laik, kad Aleksandrija bija )ellnisk )ermtisma attstbas skatuve. %o pau var teikt ar par vi!a skolnieku 'lotnu, kur izveidoja aptverou neoplatonisma sistmu un kura mcba gadsimtos ir ietekmjusi visda dkos misti#us. Oits vi!a skolnieks1 Erigns ir rkrtgi nozmga $igra kristgs teolo"ijas attstb, lai gan vi!a neoplatoniskie motvi vlk tika noraidti k neatbilstoi kristgajai mcbai. Oits izcils kristgs teolo"ijas pamatlicjs1 sv. Augustns zinm dzves period bijis izteikts neoplatoni#is, lai gan vi!a darbus kopum btu (oti grti identi$ict ar neoplatonismu vai )ermtismu. @eoplatoni#is 'or$rijs plai rakstja par astrolo"iju. 9ambliks attstja )ermtismam tipisku kosmolo"iju un mcbu par 'estanu .)enozi/, ko var iegt caur teur"iju. 5avukrt Renesanses laikmeta vadoie neoplatoni#i1 0. Ii2no un pai 6 . '. della 0irandola ir absolti nenovrtjamas $igras modern )ermtisma attstb. &i!u 77

ieguldjums tri )ermtisks literatras tulkoan un )ermtisks kabalas izveid un m"injumos novrst pretrunas starp kristietbu un )ermtismu ir absolti neatsverams. ,ie centieni ir iegjui vstur ar jdzienu :ermtisk Renesanse. %iei saistb ar iem vriem ir redzama pilnga ekvivalence starp )ermtismu un t saukto neoplatonismu. ,o vru ieguldjums manmi iziet rpus tradicionls $ilozo$ijas izpratnes. *r pilngi skaidrs, ka vi!i pai sevi neuzskatja par neoplatoni#iem, kaut vai aiz t vienkr iemesla, ka pats jdziens 3neoplatonisms4 ir radies tikai 7K.gsQ %ie bija cilvki, kuru pasaules skatjum )ermtisms, tai skait ma"ija un kabala, k ar platonisms un ezotrisk kristietba veidoja vienu vienotu veselumu. &ar droi apgalvot, ka viengais iemesls kpc neoplatonisk $ilozo$ija netiek dvta par )ermtisko $ilozo$iju ir tikai vsturiska nejauba, proti1 akadmiska neizpratne par )ermtisma raanos, attstbu, saistbu ar 'latonu un :ermesa %rismegista personbu. *nteresanti, ka integrl$ilozo$s Alans <ombs prstv viedokli ka tdi $ilozo$i k +te, ,illers, ,ellings, :gelis, R. ,teiners un <. +. 9ungs var tikt pamatoti uzskatti par neoplatoni#iem. =s sliecos da(ji piekrist dam apgalvojumam, jo :ge(a idelistiskaj $ilozo$ij patiem ieskanas da i izteikti )ermtiski motvi. Attiecb uz ,teineru un 9ungu, manuprt tas ir acmredzamiQ (a,i praktisk hermtisma piemri %aisnbas labad ir jpiemin ar izteikti praktiskais =iropas )ermtisma sprns1 vcu tradcija, kas vl acmredzamk iziet rpus $ilozo$ijas lauka nek Ii2no un 0irandolas neoplatonisms. Runa ir par noslpumaino Benediktnieu orde!a abatu 9o)anu %ritmiju, kas sarakstjis patiem noslpumainas grmatas par ma"iju, un vi!a diviem skolniekiemA :enri)u <ornliju Agripu .ar savu slaveno darbu 3 De Occulta Philosophia41 'ar Ekulto Iilozo$iju/ un slaveno 'aracelsu. %eortisku ieguldjumu ir devis ar jezutu priesteris Atanzijs <ir)ers. %ikpat interesanta ir ar britu )ermtisk tradcija, kuras redzamkie prstvji ir karalienes =lizabetes * padomnieks 6 ons 6, kas kop ar vizionru =dvardu <elliju radja pavisam jaunu ma"ijas sistmu1 Cno)a ma"iju. , ma"ijas $orma izmanto noslpumainu valodu, kuru vi!iem esot atkljui e!"e(i, kur tie pai run. % ir nosaukta par godu Bbel piemintajam debess uzrautajam Cno)am, kas esot runjis aj valod. @edrkst aizmirst ar $ran2u )ermtisko tradciju, kuras viens no prstvjiem ir slavenais Al$onss 8u <onstants, kas plak pazstams ar pseidonmu =li$ass 8evi. ,is vrs ir veicis nenovrtjamu ieguldjumu ma"ijas teorijas izstrdan.

7?

Hermtisms- rozenkreiceri un brvm.rniecba *espjams visinteresantkais ir jautjums par :ermtisma ietekmi slepenajs organizcijs un orde!os. >n tiei eit pards t augsne, kas ir bijusi st skatuve kur ir norisinjies paties )ermtisma evolcija. *r pietiekami daudzas un da das teorijas par brvmrniecbas patieso izcelanos. , rasjuma ietvaros es vlos pieskarties vienai no m teorijm, kas run par brvmrniecbu k seno 'itagorieu "eometrisks tradcijas mantinieci. 'atiesi, 'itagors bijis patiem ilglaicgs C"iptes )ermtisma mceklis un inicits, kas atvedis senaj C"ipt smelts zinanas uz savu dzimteni1 +rie#iju. 'itagorisk tradcija ir btiski ietekmjusi gan 'latonu, gan augstkminto neoplatonisko $ilozo$iju. &i!a dibint skola piekopa pau btiskko slepeno organizciju pazmi, proti1 slepenbu. *r (oti btiski pievrst uzmanbu im aspektam, jo vlkie slepenbas tradcijas raans skaidrojumi pievr uzmanbu tikai Bazncas un valsts vajanm, k galvenajam vai pat viengajam iemeslam kpc rads das slepenas organizcijas, brvmrniecbu ieskaitot. ,s teorijas rada priekstatu, ka das organizcijas ir bijuas vietas kur brvi domjoi indivdi spjui patverties un apmainties ar domm, kas savdk btu bijis neiespjami valdoajos visprjas cenzras apstk(os. 'itagora skola mums parda pavisam citu slepenbas pastvanas iemeslu, kam nav saistbas ar slpanos no o$icils varas .jo senaj +rie#ij, 'itagora laikos nebija tdas nepiecieambas/. 'atiesais slepenbas iemesls aj skol ir bijusi nepiecieamba radt labvlgu un intmu vidi, kur inicits btu spjgs ne tikai uztvert, bet ar dzi(i iekji prdzvot ezotrisks patiesbas, kas savdk btu neiespjams aiz t vienkr iemesla, ka ezotrisks patiesbas var tikt apgtas tikai un viengi caur pieredzi, kas ts padara uniklas teortisko ekzotrisko doktrnu un teoriju vid. 9autjums vai patiem brvmrnieku kustba ir radusies no brvo akme!ka(u kopienm, kurm, pam par sevi, btu bijusi pctecba no sens Romas celtnieku kol"ijm un vl senk, manuprt ir sekundrs, jo esmu stingrs piekritjs teorijai, kas apgalvo, ka viengais nepastarpintais brvmrnieku kustbas raans avots ir bijis %emplieu ordenis. %iek plai uzskatts, ka pc %emplieu orde!a ekskomunikcijas k ar t lielmeistara un tuvko orde!a br(u sadedzinanas uz srta, prjie bru!inieki bga uz 5kotiju un ,veici. %iei 5kotija bija t vieta kur templiei mainja savu identitti, ie$iltrjoties akme!ka(u kopiens, kas tiem garantja drobu pret vajanm k ar citas brvo akme!ka(u privil"ijas. %urklt brvie akme!ka(i jau pai par sevi bija slgtas organizcijas, kas sargja savus amata noslpumus d( tri ekonomiskas intereses. <op br a templiei ska izmantot celtniecbas simbolus, lai ar to paldzbu nodotu savu mcbu inicitiem. 7D

*r populrs uzskats, ka 5kotij patvruies templiei bija stie spltji, kas radja brvmrniecbu. %ika radta ar paralla msas1 tradcijaA ro krustieu kustba. %urklt tas ir ticis darts apzinti, jo brvmrniecba, jau kop paiem pirmskumiem esot bijusi iecerta tikai k rjais ordenis, kura patiesais uzdevums ir bijis atlast ciengkos inicitus kurus ievadt Rozes un <rusta mistrijs, kas iemiesoja patieso templieu mcbu. %am par labu run $akts, ka vieni no pazstamkajiem un autoritatvkajiem rozenkreiceru orde!iem1 gan Orden des old und !osenkreut", gan #ocietas !osicruciana in $nglia bija atvrtas tikai meistara pakpi sasnieguiem brvmrniekiem. 5aistbu ar templieiem vl vairk paspilgtina $akts, ka rpus -ils 8o as sekcijas .pirmie D grdi brvmrniecb/, neskatoties uz da diem ritiem, grdu nosaukumi iegst izteiktu bru!niecbas raksturu, kam nav nek kopga ar celtniecbu. 5avukrt visizteiktk brvmrniecbas saistba ar rozenkreiceru kustbu ir manma 7L. grd .Rozes <rusta Bru!inieks/ kas ir kopgs, gan 8abotajam, gan 5enajam un 5kotnjam 5kotu Rituliem, k ar 5enajam un 5kotnjam 0em$iss1 0israim Ritulam. %pat nav nekds noslpums, ka -elta un Rozes1<rusta Erdenis 7NNN. gad veica visaptverou re$ormu, kas to tuvinja brvmrniecbai. Erde!a biedri stingri aizstvja pozciju, ka brvmrniecba ir radusies rozenkreiceru pasprn. &l jo vairk1 ir liecbas par korespondenci, kas liek domt, ka ar pats augstkmintais rozenkreiceru ordenis ir atradies vl senkas un noslpumainas organizcijas pasprn, kas vsturiski ir tikui dvti par 3 eheime Oberen4 jeb 5lepenie 'rieknieki. Rozenkreiceru orde!a paties izcelsme ir migl tta, tomr ir vismaz divas le"endas, kas spj mest gaismu uz o vsturisko mistriju. =s eit pieskaros tikai vienai no tm, jo t vislabk izgaismo jautjumu par templieu, rozenkreiceru un )ermtisma savstarpjo saistbu. , le"enda ir par sens C"iptes priesteri Ermusu un vi!a tuvko loku, kas iepazins ar sv. apustu(a un eva!"lista 0arka sludinto kristietbu. , grupa bdama tipiska sens C"iptes mistriju przintja, saprata, ka sv. 0arka sludint kristietba ne tikai nav pretrun ar vi!u gargumu, bet sav zi! ar ir ldzga. Rezultt priesteris Ermuss un vi!a tuvkie biedri FM. gad konvertjs kristietb un kop br a vadja savas sapulces zem sarkana krusta. Roti btiski ir pievrst uzmanbu im sarkan krusta simbolam, jo tas ir kopjs simbols gan %emplieu, gan Rozenkreiceru ordenim, kura mcbas btba ir senais )ermtisms, kas izteikts kristieu simbolos. ,aj sakar btu vrtgi ar apskatt ar paa %emplieu orde!a izcelsmi, kas ir krietni noslpumainka, nek pirmaj brd vartu #ist. 5aistba ar t.s. 35ionas 'rioriju4 ir tikusi plai apskatta tdos pasaulslavenos bestselleros k 35vts Asinis un 5vtais +rls4, gan 6ena Brauna romn 36a&in2i <ods4. =s nevlos iedzi(inties ajs teorijs, bet ts sniedz da as prdomu vrtas idejas, ka patiesb gan %emplieu orde!a pirmais mestrs :ugo 7F

de 'ajns ar saviem ldzgaitniekiem, gan ar Oistercieu orde!a dibintjs un topo %emplieu orde!a aizstvis sv. Bernards no <lervo .ko vienoja tuvas radnicbas saites ar vienu no skotnjiem templieiem/, patiesb jau pirms %emplieu orde!a dibinanas ir bijui vienoti cit orden. &ai ir iespjams, ka is ordenis ir bijis k preldija vlkajai rozenkreiceru kustbai; &ai sarkan krusta simbols, kas vienoja gan priestera Ermusa grupu, gan templieus, gan rozenkreicerus ir tikai akla nejauba; &ai t.s. 35ionas 'riorija4, lai kas t ar patiesb nebtu, ir trkstoais posms starp kristianiztajiem )ermti#iem un %emplieu ordeni; Raujot iem jautjumiem palikt atvrtiem, pievrsos citam scenrijam. *r pilngi skaidrs, ka Aleksandrijas )ermtisms, nedz t ori"inlaj, nedz )elleniztaj, nedz kristianiztaj $orm, nevarja attstties m gi tikai o kultru ietvaros. MF?. g. Aleksandrija nonca musulma!u var. %omr ir labi zinms, ka skotnjais islms ir bijis ne tikai tolerants pret citiem uzskatiem, bet ar (oti cienjis mcbas un kultras, kas objektvi ir senkas par pau islmu. <op t laika pardjs pavisam jauna, unikla un izteikti praktiska .operatva/ )ermtisma $orma1 arbu )ermtisk tradcija. %iei s tradcijas ietvaros )ermtisk ma"ija un al#mija piedzvoja vl nebijuu attstbu. < piemru var mint tdu 7H.S 77. gs. tapuu ma"ijas rokasgrmatu k 3Picatri%4 , k ar citas. &ar droi teikt, ka tiei L.SK. gs. dzvojuais 'ersijas gudrais Ab 0sa 6 abrs ibn :aijans, kas plak pazstams ar latinizto vrdu +bers, ir bijis pirmais tradicionls al#misks tradcijas ciltstvs. 'apildus tam, tiei <rusta karu periods no 77. ldz 7D.gs. bija laiks, kad ar ebreju misticisms piedzvoja nebijuu attstbu. Runa iet par kabalistikas attstbu. %iei ajos gadsimtos ska cirkult $undamentlie kabalas teksti1 #epher &ahir un #epher 'ohar, kas saska! ar tradicionlo le"endu, ir vismaz tikpat seni k D.SF. gs. #epher (et"irah, un kop veido klasisko se$irotisko kabalas mcbu. ,ajos tekstos mint emancijas teolo"ija un teorija ir ne tikai ldzga gnostiskajam un neoplatoniskajam pasaules skatjumam, bet pat lieto izteikti gnosticismam un neoplatonismam raksturgus terminus .pai #epher &ahir/, kas nenoliedzami norda, ka ebreju kabalas patiess saknes ir mekljamas nekur citur k Aleksandrijas 'ussal. 5aplstot kop arbu al#miskajai tradcijai ar ebreju kabalu, izveidojs pavisam jauna ma"ijas $orma1 5olomonisk ma"ija. ,s ma"ijas skolas centr ir mts par #ni!u 5olomonu .-lamanu/, kas esot bijis ne tikai izcili gudrs cilvks, bet ar rkrtgi spcgs mags. &i! esot pak(vis elles dmonus un tos ieslodzjis noteikt trauk. 5olomonisk ma"ija, pretstat augstkmintajai Cno)a ma"ijai, ir izteikti gotiska .nodarbojas ar (auno garu izsaukanu/. ,s ma"ijas skolas centrl grmata1 8egametons, satur rkrtgi detaliztu elles dmonu )ierar)ijas aprakstu. 7G

Oita vlka ma"ijas $orma, kuras saknes saists ar kabalu ir Abremalna ma"ija. ,s ma"ijas skolas centr ir mts par kdu vcu ebreju, kas esot saticies ar rkrtgi spcgu C"iptes priesteri1 Abramelnu, kas vi!am esot mcjis veidu k atrast kontaktu ar savu 5v. 5argen"eli. @eskatoties uz to, ka t ietver tikai vienu1 t.s. Abramelna operciju, t ir (oti kompleksa un prasa rpgu sagatavoanos, gavni un pilngu noslgtbu no rpasaules. 6omju, ka s ma"ijas $ormas saknes ir atrodamas senkaj jdu Merkabah misticism, kura centr ir praviea =ce)ila vzija par vi!a pacelanos ldz 6ieva %ronim. <op musulma!i ie!ma 9eruzalemi, atnesot sev ldzi arbu )ermtisko tradciju, kas savdabgi saplda ar augstkminto ebreju mistriju tradciju, tiei 5vt -eme pr!ma sta$eti no Aleksandrijas pussalas, bdama jaun skatuve Rietumu 0istriju %radcijai. @edrkst ar aizmirst, ka ar kristianiztais )ermtisms nekur nepazuda, bet, saska! ar le"endu, Ermusa grupjums sadaljs vairks nometns un attstja mcbu da dos virzienos .droi vien arbu )ermtisms un kabalistika ir tikai da i no tiem/, bet da i iniciti to saglabja neskart veid. <(st redzams ar kdu )ermtisma $ormu da dbu un sintzi saskrs templiei, kas ierads 5vtaj -em. @enoliedzami, saskarsme ar tik advanctu ebreju un arbu kultru un gudrbu, lika tiem iepazties ar kabalu unS vai tikt inicitiem da dos )ermtisma temp(os. &ai populr rozenkreiceru le"enda par to dibintju1 brli <ristinu Rozenkreicu, kas bdams mks, pameta klosteri, lai dotos uz 5vto -emi, kur sks gadiem ilgs gargs ce(ojums un inicicijas vairkos .un da dos/ temp(os, kas .kop/ iemieso rozenkreiceru mcbu, patiesb nav tikai analo"ija par :ugo de 'ajnu un vi!a biedriem, kas piedzvoja identisku gargo ce(u; &ai ir bijis vl kds cits spks, bez %emplieu orde!a, kas s sens mcbas btu spjgs atnest uz kristgo =iropu; &ai baiss apsdzbas par aualgajm #ecerbm un burvestbm, ko templiei esot slepeni praktizjui, ir tikai tuki inkvizcijas izdomjumi, vai ar patiem satur patiesbas graudus par kdu senu mcbu un praksi, kas tika atvesta uz =iropu un kur inicicijas veica tiei %emp(a orde!a elite; 9a da elite ir bijusi, vai tie nav tie pai rozenkreiceri, kas ir cluies no Ermusa sekotjiem; /obeigums Rezumjot var teikt, ka runa iet par Aizlaiku +udrbu, kas, ja ne k citdi, tad ir radusies senaj ,umer unSvai :aldej un attstjusies C"ipt. 5askaroties ar grie#u kultru, t ir ieguvusi nosacti )ermtisma )ellenizto $ormu un nok(uvusi =irop caur vairkiem izslavts C"iptes gudrbas mcek(iem. 5askaroties ar arbu kultru, t ir nonkusi =irop, k al#misk tradcija. Etrs sprns ir paa Aizlaiku +udrba, kas saskrusies ar kristietbu radja nosacti )ermtisma kristianizto $ormu, kas nok(uvusi =irop un vlk iemiesojusies 7M

%emp(a bru!niecb, kas vlk radjusi savstarpji pakrtots Rozenkreiceru un brvmrnieku kustbas. , tradcija vienmr ir bijusi sintezta ar ebreju kabalistisko tradciju. @oslgum es gribtu piebilst, ka )ermtisms nav juzskata par viengo avotu, kas ir radjis Rietumu 0istriju %radciju. @enoliedzami, bez nosacti sens C"iptes ietekmes ir pastvjusi ar ebreju tradcija, kuras visredzamk izpausme ir kabala. 8ai ar pastv uzskats, ka paties kabalas dzimtene ar ir bijusi C"ipte, turklt s mcbas kodanai ir tikusi radta visatverok simbolu sistma1 %aro, tomr td $orm, kda t ir atnkusi ldz msdienm, t ir acmredzami ebrejiska. %pat ar ir jpiemin daudzie reli"iskie kulti1 6ionsa kults +rie#ij, 0itras kults 'ersij, k ar mums vispazstamkais1 <ristus kults, kas radies 9dej. &isas s reli"ijas ir veidojuas Rietumu ekzotrisk garguma seju. %omr visas s reli"ijas ir viena un t paa Ezrisa kulta da das modi$ikcijas, kas iemieso sev mcbu par miruo un augmcelto 6ievu. ,aj aspekt tiei =zotrisk <ristietba, kas savukrt savas saknes rod senaj gnosticism, ir t kas (auj ieiet kristietbas patiesajos dzi(umos, kam ekzotrisk kristietba ir tikai rja $orma, kas jau sen ir zaudjusi savu saturu, kur skotnji ticis apslpts da dajos reli"iskajos simbolos. :ermtisms mums ir devis astrolo"iju, al#miju un ma"iju. <abala ir devusi da das meditcijas, lganas un ceremonils ma"ijas metodes. +nosticisms un neoplatonisms ir attstjis teur"iju .gan kristgu, gan pagnisku/. :ermtisms un neoplatonisms balsts C"iptes un +rie#ijas pagnism, tdjdi uzsver politeistisku pasaules skatjumu. 5avukrt kabala un gnosticisms1 jdu un kristieu reli"ij, kas uzsver monoteistisku pasaules skatjumu. ,ds daljums, protams, ir (oti nosacts, jo lai gan (auj redzt galvens skotnjs at#irbas, tas neattiecas uz Renesanses periodu, kad visi ie komponenti tika sakausti vienot veselum un izveidojs vienota sistma1 Rietumu mistriju tradcija. %omr )ermtisms, neskatoties uz laika periodu vai valdoo kultru, vienmr ir bijis galvenais strvojums. @eoplatonisk $ilozo$ija ir uzskatma par $ilozo$isku )ermtismu, pretstat paam )ermtismam, kas ir izteikti praktisks, vai pat zinm mr, zintnisks. %djdi ie abi strvojumi vienmr ir bijui k 3cimds ar roku4. 9autjums par )ermtisma un kabalas attiecbm ir mazliet sare "tks, jo ir vrojamas izteiktas kulturlas at#irbas. %omr, neskatoties uz $ormu, saturs ir tds pats. Renesanses neoplatoni#is 6 . '. della 0irandola pielgoja jdu ortodokslo kabalu .angliski Kabbalah/ )ermtismam un izveidoja )ermtisko kabalu .angliski )uabalah/. :ermtisms un gnosticisms ir ldzgi un radniecgi strvojumi, tomr ir vrojama viena vienga at#irba1 attieksme pret 0atriju. +nosticism pastv (oti daudzi un da di strvojumi, bet tos visus vieno viena pazme1 uzskats, ka 0atrija ir primri (auna. %iei veids 7N

k gnosti#is atbrvojas no 0atrijas va m veido visda dks gnosticisma skolas. :ermtisms, savukrt, lai gan atzst, ka 0atrija ir gan laba, gan (auna .vienlaikus gan dievi#a, gan kritusi/, uzskata, ka tikai nezinana un nespja Radbu pacelt, ir viengais iemesls kd( 0atrija btu juzskata par (aunu. :ermtisks al#mijas uzdevums ir prveidot smalkkos matrijas sl!us to skotnj stvokl1 td, kda t bijusi pirms Radbas krianas. ,aj aspekt )ermtisma skatjums, pretstat gnosticismam, ir ds1 ja ms neiemcsimies atrast laimi eit un tagad, tad ms to neatradsim nekad un nekur. 'rotams, is jautjums ir tikai par paradigmu kuru ms izvlamies. % ir brva personiska izvle1 vai nu m"int pasauli uzlabot, vai to vienkri pamest ar domu, ka 3eit vairs nekas nav glbjams4. >zskatu, ka neviens no variantiem nav nepareizs, tas ir tikai pasaules skatjums, kas nosaka, vai ms izvlamies okultisma vai misticisma ce(u, kas, pai par sevi, ir tikai divas polarittes ezotrisma ce(, kas vienlaikus ved uz 'atiesbu.

7L