Publicts:

"Latvijas Vstnesis", 101 (4293),

29.06.2010.
Izdevjs: Saeima
Veids: likums
Pieemts: 17.06.2010.
Stjas spk: 30.06.2010.
Attlot redakcija: 01.01.2013. - ... Spk eso
Grozjumi:
24.03.2011. likums / LV, 56 (4454), 08.04.2011. / Stjas spk 22.04.2011.
Saeima ir piemusi un Valsts
prezidents izsludina du likumu:
Filmu likums
1.pants. Likum lietotie termini
(1) Likum lietotie termini atbilst Autortiesbu likum lietotajiem terminiem, ja aj likum nav noteikts citdi.
(2) Likum ir lietoti di termini:
1) filma pabeigts audiovizuls vai kinematogrfisks darbs, kuru veido savstarpji saisttu un kustbu iespaidu radou
attlu srija ar skaas pavadjumu vai bez t un kur paredzts publiskoanai;
2) filmu nozare kultras nozare, kas aptver Latvijas filmu veidoanu, Latvijas un rvalstu filmu izplatanu, Latvijas
filmu mantojuma saglabanu, aizsardzbu, pieejambu un popularizanu;
3 ) filmu nozares projekts projekts, kura mris ir Latvijas filmas veidoana, saglabana, aizsardzba,
popularizana un izplatana, sabiedrbas informana un izgltoana filmu mkslas jom, filmu nozares specilistu
apmcba, starptautisk sadarbba filmu jom u.c.;
4) filmas veidoana rados ieceres stenoanas process, kura laik tiek radta filma;
5) kopraojuma filma filma, kas veidota, sadarbojoties Latvijas producentiem vai Latvijas un rvalstu producentiem;
6 ) filmas izplatana vienlaikus vai pc darba publiskoanas veikta darbba, ar kuru filmu padara pieejamu
sabiedrbai (tai skait tirdzniecba, noma, publiska demonstrana, raidana televzij, internet un citos veidos);
7) filmas klasifikcijas indekss noteiktiem kritrijiem atbilstos apzmjums, kas norda uz filmas piemrotbu un
ts satura iespjamo ietekmi uz noteikta vecuma skattju grupm;
8 ) publiskais finansjums valsts budeta vai pavaldbu budetu ldzeki, valsts vai pavaldbu administrtie
Eiropas Savienbas un rvalstu finansil atbalsta ldzeki, ko konkursa krtb pieir filmu nozares projektu
stenoanai.
2.pants. Likuma mris
Likuma mris ir nodroint filmu nozares attstbu Latvij, atbalstot Latvijas filmu veidoanu un izplatanu, k ar
saglabanu, aizsardzbu, pieejambu un popularizanu.
3.pants. Latvijas filma
Par Latvijas filmu uzskatma:
1) filma, kuru produc normatvajos aktos noteiktaj krtb Nacionlaj kino centr reistrts Latvijas filmu producents
un kur veidotju galvenaj radoaj komand vismaz viens loceklis (reisors, scenrija autors, komponists, filmas
mkslinieks, animcijas mkslinieks, operators) ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kura samusi
pastvgs uzturans atauju Latvij;
1/4
2) ldz likuma spk stans dienai pabeigta filma k btiska Latvijas kultras mantojuma daa, kurai ir
mkslinieciska, vsturiska, zintniska vai citda kultras vrtba.
4.pants. Latvijas filmu saglabana un aizsardzba
(1) Gada laik pc tdas Latvijas filmas pabeiganas, kura samusi publisko finansjumu, filmas producents
iesniedz Latvijas Nacionlajam arhvam filmas oriinlu vai filmas kopiju td formt, kas auj iegt filmas oriinla
kvalitti.
(2) Latvijas filmas producents, kura veidotai Latvijas filmai nav bijis pieirts publiskais finansjums, pc filmas
pabeiganas var iesniegt Latvijas Nacionlajam arhvam filmas oriinlu vai filmas kopiju td formt, kas auj iegt
filmas oriinla kvalitti.
(3) Krtbu, kd Latvijas filma tiek nodota valsts glaban Latvijas Nacionlaj arhv, k ar valsts glaban
nodots filmas pieejambas un izmantoanas krtbu nosaka Arhvu likums.
5.pants. Valstij piederoo un piekritgo filmu izmantoana
(1) Autortiesbu likum paredzts licences tdu filmu izmantoanai, kuru autortiesbas vai blakustiesbas pieder vai
piekrt valstij, izsniedz Nacionlais kino centrs, ja citos likumos nav paredzts citdi.
(2) Maksu par filmas izmantoanu Nacionlais kino centrs nosaka, ievrojot Ministru kabineta noteikto metodiku, pc
kdas aprinma maksa par tdu filmu izmantoanu, kuru autortiesbas vai blakustiesbas pieder vai piekrt valstij. is
noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuri nodoti valsts glaban Latvijas Nacionlaj arhv.
(Otr daa stjas spk 01.07.2011. Sk. Prejas noteikumu 2.punktu)
6.pants. Filmu klasifikcija
(1) Filmu klasifikcijas mris ir informt par filmas saturu un ts iespjamo ietekmi uz skattju, jo pai uz brnu,
nordot to ar atbilstou filmu klasifikcijas indeksu. Filmas izplattja pienkums ir nordt attiecgs filmas klasifikcijas
indeksu skattjam labi redzam, saprotam un neprprotam veid.
(2) Filmu klasifikcijas indeksu pieiranas kritrijus, krtbu, kd filmu producenti vai izplattji pc filmu
klasifikcijas indeksiem klasific Latvijas Republikas teritorij izplatts filmas, k ar norda filmu klasifikcijas
indeksus, nosaka Ministru kabinets.
7.pants. Filmu producentu reistrcija
(1) Lai nodrointu informciju par filmu nozari raksturojoiem rdtjiem, k ar veicintu publisk finansjuma
pieiranas un izlietojuma kontroli un uzraudzbu, Nacionlais kino centrs veido un uztur filmu producentu reistru. Filmu
producentu reistr iekaujamos datus un reistra veanas krtbu nosaka Ministru kabinets.
(2) Par filmu producentu reistrciju tiek iekasta valsts nodeva. Valsts nodevas apmru un maksanas krtbu
nosaka Ministru kabinets.
8.pants. Publisk finansjuma pieiranas nosacjumi Latvijas filmu veidoanai
(1) Publisko finansjumu Latvijas filmas veidoanai neatkargi no finansjuma administrtja var pieirt, ja t atbilst
vismaz trijiem no diem nosacjumiem:
1) filmas darbba noris galvenokrt Latvij vai cit Eiropas Savienbas valst, vai Eiropas Ekonomikas zonas valst, vai
veic;
2) vismaz viens no galvenajiem varoiem ir saistts ar Latvijas kultru vai teritoriju, kur run latvieu valod;
3) filmas reisors vai scenrija autors ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kura samusi pastvgs
uzturans atauju Latvij, vai ar scenrija autors ir persona, kas run latvieu valod;
4) filmas galven tma ir kultras, sabiedrbas, politiskie vai vstures jautjumi, kas attiecas uz Latvijas sabiedrbu un ir
btiski tai;
5) viena no filmas oriinlajm galaversijm ir latvieu valod;
6) filmas scenrija pamat ir Latvijas literrs oriinldarbs.
2/4
(2) Kopraojuma filma var pretendt uz publisk finansjuma saemanu, ja t atbilst panta pirmaj da
noteiktajam vai ja to paredz Latvijas Republikai saistoi filmu nozari un kopraojuma filmu veidoanu reguljoi
starptautiskie lgumi.
(3) Publisko finansjumu Latvijas filmas veidoanai pieir filmu producentu reistr reistrtam filmu producentam
komersantam, biedrbai vai nodibinjumam.
(4) Ja pieirtie finanu ldzeki netiek izmantoti atbilstoi finansanas lguma nosacjumiem, publisk finansjuma
pierjs no finansjuma samja piedzen pieirtos un neatbilstoi izlietotos finanu ldzekus.
9.pants. Nacionl kino centra administrtais finansjums Latvijas filmu nozares projektiem
(1) Lmumu par publisk finansjuma pieiranu attiecga filmu nozares projekta atbalstanai vai atteikumu pieirt
publisko finansjumu pieem Nacionl kino centra vadtjs, ievrojot ekspertu komisijas sniegto atzinumu.
(2) panta pirmaj da minto lmumu var apstrdt Kultras ministrij, bet Kultras ministrijas lmumu var
prsdzt ties. Lmuma apstrdana vai prsdzana neaptur t darbbu.
(3) Ministru kabinets nosaka publisk finansjuma konkursam pieteikto filmu nozares projektu sagatavoanas
noteikumus, to vrtanas kritrijus, lmumu pieemanas krtbu, k ar finansto projektu uzraudzbas krtbu.
10.pants. Nacionlais kino centrs, t kompetence
(1) Nacionlais kino centrs ir kultras ministra pakautb esoa valsts ties prvaldes iestde, kas steno valsts
politiku filmu nozar.
(2) Nacionlais kino centrs savas kompetences ietvaros:
1) administr un konkursa krtb pieir publisk finansjuma ldzekus filmu nozares projektu stenoanai;
2) organiz filmu nozares projektu konkursus;
3) kontrol Nacionl kino centra administrt publisk finansjuma izlietojumu;
4) populariz Latvijas audiovizuls kultras vrtbas, veicinot Latvijas filmu pieejambu un izplatbu Latvij un pasaul;
5) koordin Latvijas filmu nozares ldzdarbbu rvalstu audiovizuls jomas atbalsta programms;
6) ved filmu producentu reistru;
7) uzrauga filmu klasifikcijas noteikumu izpildi;
8) apkopo un analiz informciju par filmu nozari;
9) administr valstij piederoo vai piekritgo filmu autortiesbas un blakustiesbas;
10) pieir filmai kopraojuma statusu, tai skait saska ar Eiropas konvenciju par kinematogrfiskiem kopraojumiem;
11) veic citas normatvajos aktos noteikts funkcijas un uzdevumus.
(3) Nacionlais kino centrs tiek finansts no valsts budeta dotcijas no visprjiem iemumiem, no paiem
mriem iezmtiem iemumiem, k ar no pau iemumiem, to skait no iemumiem par sniegtajiem maksas
pakalpojumiem, no ziedojumiem, dvinjumiem un rvalstu finansil atbalsta ldzekiem.
11.pants. Ldzfinansjums rvalstu filmu uzemanai Latvij
Ar mri piesaistt rvalstu finansjumu filmu nozarei un citm nozarm Nacionlais kino centrs administr un
konkursa krtb sadala valsts budeta ldzfinansjumu rvalstu filmu uzemanai Latvij. Valsts budeta
ldzfinansjuma pieiranas krtbu nosaka Ministru kabinets.
(Pants stjas spk 01.01.2013. Sk. Prejas noteikumu 3.punktu)
12.pants. Latvijas Filmu padome
(1) Latvijas Filmu padome ir konsultatva institcija, kuru izveido un kuras nolikumu un personlsastvu apstiprina
kultras ministrs.
(2) Latvijas Filmu padomes sastv ir divi filmu nozares nevalstisko organizciju deleti prstvji, pa vienam
3/4
Oficilais izdevjs "Latvijas Vstnesis"
Prejas noteikumi
Likums stjas spk nkamaj dien pc t izsludinanas.
Likums Saeim pieemts 2010.gada 17.jnij.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rg 2010.gada 29.jnij
prstvim no Kultras ministrijas, Nacionl kino centra, Valsts kultrkapitla fonda Filmu mkslas nozares ekspertu
komisijas, Nacionls elektronisko plasazias ldzeku padomes, Latvijas Kultras akadmijas, sabiedrisks televzijas,
komerctelevzijas, k ar divi specilisti, kas prstv filmu nozares radoo, raoanas, izplatanas vai saglabanas
jomu.
(3) Latvijas Filmu padome:
1) konsult filmu nozares stratijas un politikas izstrd;
2) sniedz atzinumus jautjumos, kas saistti ar filmu nozari un ts attstbu;
3) analiz filmu nozari reguljoos normatvos aktus un sniedz prieklikumus to pilnveidoanai.
(4) Latvijas Filmu padomes darbbu nodroina Kultras ministrija.
(Ar grozjumiem, kas izdarti ar 24.03.2011. likumu, kas stjas spk 22.04.2011.)
1. Ministru kabinets ldz 2010.gada 30.jnijam pieem likuma 6.panta otraj da, 7.panta pirmaj un otraj da
paredztos Ministru kabineta noteikumus.
2. likuma 5.panta otr daa stjas spk 2011.gada 1.jlij.
3. likuma 11.pants stjas spk 2013.gada 1.janvr.
4/4