DL Kadajs 05

1
DABAS LIEGUMA
KADJS

DABAS AIZSARDZBAS PLNS

GULBENES RAJONS
LEJASCIEMA PAGASTS

Plns izstrdts laika periodam
no 2005.gada ldz 2015.gadam.

Izstrdtjs:
SIA GG&M Consult

Projekta vadtja:
Rasa Ziedia

Plna redaktore:
Meldra Langenfelde

Sigulda
2005.gads
atjaunots:
gada

Dabas aizsardzbas plns dabas liegumam Kadjs

2
SATURS
Ievads ............................................................................................................................................. 5
Kopsavilkums ................................................................................................................................ 7
1. daa APRAKSTS....................................................................................................................... 9
1.1. Teritorijas juridisks saistbas ............................................................................................. 9
1.1.1. Latvijas likumdoana ............................................................................................................ 9
1.1.2. Starptautisks saistbas un Eiropas Savienbas noteikts saistbas..................................... 12
1.1.3. pauma tiesbas.................................................................................................................. 13
1.2. Visprja informcija par teritoriju.................................................................................. 14
1.2.1. Atraans vieta, eogrfisks koordintes .......................................................................... 14
1.2.2. Esoais zonjums ................................................................................................................ 14
1.2.3. Apsaimniekoanas infrastruktra........................................................................................ 14
1.2.4. Aizsardzbas un apsaimniekoanas sa vsture................................................................... 14
1.2.5. Kultrvsturiskais raksturojums ......................................................................................... 15
1.2.6. Kartogrfiskais materils .................................................................................................... 17
1.3. Teritorijas fiziski - eogrfiskais raksturojums................................................................ 18
1.3.1. Klimats................................................................................................................................ 18
1.3.2. eoloija, eomorfoloija .................................................................................................. 18
1.3.3. Hidroloija .......................................................................................................................... 18
1.3.4. Augsnes............................................................................................................................... 19
1.4. Teritorijas bioloiskais raksturojums................................................................................ 20
1.4.1. Flora .................................................................................................................................... 20
1.4.2. Fauna................................................................................................................................... 21
1.4.3. Biotopi................................................................................................................................. 27
1.5. Teritorijas socilekonomiskais raksturojums ................................................................... 30
1.5.1. Demogrfisk analze.......................................................................................................... 30
1.5.2. Teritorijas izmantoanas veidi ............................................................................................ 30
1.5.2.1. Trisms un atpta............................................................................................................. 30
1.5.2.2. Lauksaimniecba .............................................................................................................. 30
1.5.2.3. Mesaimniecba ............................................................................................................... 30
1.5.2.4. Zivsaimniecba................................................................................................................. 31
1.5.2.5. Medbas............................................................................................................................ 31
1.5.2.6. Citi izmantoanas veidi .................................................................................................... 31
1.6. Bebru darbbas ietekme ...................................................................................................... 32
1.7. Izmantots literatras saraksts .......................................................................................... 34

3
2. daa TERITORIJAS NOVRTJUMS ............................................................................... 36
2.1. Teritorija k vienota dabas aizsardzbas vrtba un to ietekmjoie faktori ................. 36
2.2. Biotopi k dabas aizsardzbas vrtba, to socilekonomisk vrtba un tos ietekmjoie
faktori........................................................................................................................................... 36
2.2.1. Mei .................................................................................................................................... 36
2.2.2. dei................................................................................................................................... 37
2.3. Sugas k dabas aizsardzbas vrtba un ts ietekmjoie faktori.................................... 38
2.4. Teritorijas vrtbu apkopojums un pretnostatjums........................................................ 39
3. daa TERITORIJAS SAGLABANAS MRI............................................................... 40
3.1. Teritorijas apsaimniekoanas idelais jeb ilgtermia mris ......................................... 40
3.2. Teritorijas apsaimniekoanas stermia mri pln apskattajam apsaimniekoanas
periodam...................................................................................................................................... 40
4. daa APSAIMNIEKOANAS PASKUMI ......................................................................... 41
4.1. Apsaimniekoanas paskumi ............................................................................................ 41
4.2. Apsaimniekoanas paskumu apraksts ........................................................................... 43
4.3. Ieteicamais teritorijas zonjums....................................................................................... 50
5. daa PLNA IEVIEANA UN ATJAUNOANA............................................................... 51
5.1. Plna ievieanas praktiskie aspekti .................................................................................. 51
5.2. Plna atjaunoana.............................................................................................................. 51
5.3. Nepiecieamie grozjumi teritorijas plnojumos............................................................. 51
5.4. Individulo aizsardzbas un izmantoanas noteikumu projekts ................................... 52
Pielikumi ...................................................................................................................................... 57


4
Lietoto terminu skaidrojums

Biotops dabiskas vai daji dabiskas izcelsmes sauszemes vai dens teritorija, ko raksturo
noteiktas eogrfiskas, abiotiskas un biotiskas pazmes.

Cea rekonstrukcija paskumu komplekss, kas aptver esos cea segas pastiprinanas un
paplainanas darbus, k ar nepiecieamos dens drenas sistmas novadanas uzlaboanas
paskumus. Cea konstrukcija tiek saglabta vai prbvta atsevis viets. Cea seguma
rekonstrukcijas veidi ir virskrtas atjaunoana un seguma pastiprinana. Cea rekonstrukcijai var
izmantot veco cea bvniecbas materilu.

Cea renovcija cea virskrtas nomainana, neaiztiekot cea konstrukcijas apakjos slus
(pamatu).

Dabisks mea biotops (DMB) biotops, kur sastopamas specils biotopu sugas, kas izzd
koksnes raas ieganai apsaimniekojamos meos.

Indikatorsuga noteiktas sugas, pc kuru izplatbas un populciju blvuma var spriest par vides
stvokli.

Monitorings ilgstoa novroana ar mri sekot konkrta procesa norisei vai
apsaimniekoanas paskuma izpildes rdtjiem, pc noteiktas metodikas.

Populcija kdas sugas patu kopa, kas ilgstoi apdzvo noteiktu teritoriju.

Specil biotopu suga apdraudta suga, kuras eksistence ir atkarga no oti specifiskiem
biotopiem un kura izzd, ja ie biotopi ir apsaimniekoti sugas pastvanai nepiemrot viet.

Sasinjumi

DMB dabisks mea biotops
ES Eiropas Savienba
ADT pai aizsargjama dabas teritorija
LR Latvijas Republika
LSG Latvijas Sarkan grmata
MAAT mea auganas apstku tips
MK Ministru kabinets
MRS merupniecbas saimniecba
NATURA 2000 Eiropas nozmes pai aizsargjamo dabas teritoriju tkls
RVP Reionl vides prvalde
VidM Vides ministrija


5
IEVADS

Dabas liegums Kadjs izveidots 2004.gada oktobr, pamatojoties uz Latvijas Republikas
Ministru kabineta noteikumiem (08.04.2004.) Nr.266 Grozjumi MK Noteikumos Nr.212.
Dabas lieguma Kadjs kopj platba 328ha. Tas atrodas Gulbenes rajona, Lejasciema
pagast.
Dabas aizsardzbas plnu dabas liegumam Kadjs izstrdja SIA GG&M Consult 2005.gad
saska ar LR likumu Par pai aizsargjamm dabas teritorijm, MK 22.07.2003.
noteikumiem Nr.415 pai aizsargjamo dabas teritoriju visprjie aizsardzbas un izmantoanas
noteikumi, Dabas aizsardzbas prvaldes specilistu nordjumiem un Vides ministra rkojumu
Nr.120 Par ieteikumiem dabas aizsardzbas plnu izstrdanai (04.07.2002.).
Izstrdjot dabas aizsardzbas plnu, galvenais uzdevums bija noteikt piemrotu dabisko mea
biotopu un saimnieciski ietekmto meu apsaimniekoanu, monitoringa un uzraudzbas prasbas,
k ar veikt dabisko mea biotopu inventarizciju un dabisko meu biotopu koncentrcijas vietu
noteikanu. Dabas aizsardzbas plna pasttjs: VAS Latvijas valsts mei Austrumvidzemes
mesaimniecba.
Projekta vadtja Rasa Ziedia, plna redaktore Meldra Langenfelde. Kartogrfisko materilu
sagatavoja Mrti Lkins. Dabas aizsardzbas plna pielikumos ietvert kartogrfisk materila
pamatnes ir LR Valsts Zemes dienesta paums. Meaudu plni ir VAS Latvijas valsts mei
paums.
Dabas lieguma Kadjs dabas aizsardzbas plna izstrdes darba grupa sastvja no 5 dadu
nozaru ekspertiem:
1. Valdis Pilts (zdtji, pai lidvvere);
2. Inga Straupe (augu sugas);
3. Mrti Lkins (ornitofauna, mea biotopi);
4. Jnis Gailis (bezmugurkaulnieki);
5. Indra ekstere (kultrvsturiskais raksturojums).
Darba grupa plna izstrdes laik organizja dabas lieguma teritorijas faunas un floras ptjumus,
tiks ar pavaldbas darbiniekiem, dadiem specilistiem, vietjiem iedzvotjiem.
Dabas aizsardzbas plna izstrdes laik vr tika emta projekta Latvijas pai aizsargjamo
teritoriju sistmas saskaoana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargjamo teritoriju tklu
ietvaros iegt informcija, k ar Vides datu aentras apkopotie dati. Dabas aizsardzbas plna
izstrd vrtgu informciju ir sniegui Lejasciema pagasta pavaldbas, Lejasciema muzeja,
VAS Latvijas valsts mei Austrumvidzemes mesaimniecbas un Gulbenes virsmeniecbas
Lejasciema meniecbas darbinieki, k ar mednieku kluba Lejasciems prstvji. Dabas
aizsardzbas plna sagatavoanas laik daudz precizjumu un ierosinjumu izteica mea ekologs
Viesturs Lrmanis.
2005.gada 7.mart plkst.11:00 Lejasciema pagasta pavaldbas telps notika dabas lieguma
Kadjs dabas aizsardzbas plna informatv sanksme. Ts laik dalbnieki tika iepazstinti
ar dabas aizsardzbas plna izstrdes mriem, izstrdes procesu un plnotajm aktivittm.
Sanksmes mris bija apzint valsts institciju, pavaldbas un zemes lietotju iespjams
kopgs intereses dabas lieguma apsaimniekoan, k ar izveidot plna izstrdes uzraudzbas
grupu.
Dabas aizsardzbas plna Uzraudzbas grupas sastvs:
1. riks Klvs, Dabas aizsardzbas prvaldes Sugu un biotopu daas veckais referents;
2. Kaspars Liepi, valsts VAS Latvijas valsts mei Austrumvidzemes mesaimniecbas
vides specilists;
3. Ainrs gurs, valsts VAS Latvijas valsts mei Austrumvidzemes mesaimniecbas
Lejasciema iecirka vadtjs;

6
4. Nikolajs Brvba, Valsts mea dienesta Gulbenes virsmeniecbas inenieris vides
aizsardzbas jautjumos;
5. Jnis Naglis, mednieku kluba Lejasciems prstvis;
6. Uldis ons, Valsts vides dienesta Madonas reionl vides prvalde;
7. Aija Supe, Valsts vides dienesta Madonas reionl vides prvalde;
8. Guntis Grslis, Lejasciema pagasta zemes ierkotjs;
9. Juris Putni, ZS Meijera sils panieks.
Dabas aizsardzbas plna izstrdes laik Lejasciema meniecbas telps notika etras
Uzraudzbas grupas sanksmes: 2005.gada 16.august, 2005.gada 5.oktobr, 2005.gada
10.novembr un 2005.gada 23.novembr.

7
KOPSAVILKUMS

Dabas aizsardzbas plns dabas liegumam Kadjs ir izstrdts 10 gadiem, t atjaunoana
paredzta 2015.gad.
Dabas aizsardzbas pln ir apkopota izsmeoa informcija par aizsargjams dabas teritorijas
vrtbm, apskattas teritorijas dabas un socilekonomisks vrtbas, to ietekmjoie faktori, k
ar izvirzti teritorijas aizsardzbas un apsaimniekoanas mri, to sasnieganai izstrdti
ieteicamie apsaimniekoanas paskumi.
Dabas liegums izveidots, lai aizsargtu un atjaunotu mea masvu, kam raksturgas pirmatnja
mea pazmes un izcili liels pai aizsargjamo sugu skaits un blvums. Teritorij prstvti
ziemeu skujkoku meu klases mei, kas lielkaj da platbu atbilst ES Biotopu direktvas
biotopiem Borelie mei 9010* un Purvainie mei 91D0*. Dabiskuma un liel pai
aizsargjamo sugu skaita clonis ir teritorijas attstbas vsture ie mei savulaik ir nodegui
liel vienlaidus ugunsgrk un vlk ilgstoi (~100 ldz 140 gadus) attstjuies bez btiskas
saimniecisks darbbas iejaukans, td vairums meaudu ir tuvas pirmatnja mea stvoklim,
kds raksturgs ziemeu skujkoku meiem vlns sukcesijas stadijs. Latvijas apstkos t ir
ievrojama bioloiski vrtgo meu teritorija.
Pateicoties netrauctajai meu attstbai, dabas liegum Kadjs ir daudz oti retu su, snu,
rpju un vaskulro augu atradnes, vairkm sugm nozmgks atradnes Latvij, k ar
Baltijas un Skandinvijas reionos. No teritorij ldz im konstattajm su, augu un dzvnieku
sugm apdraudto un aizsargjamo sarakstos ir 51 suga. Dabas lieguma Kadjs teritorija ir ar
viena no nedaudzajm teritorijm Latvijas Republik, kur ir potencili iespjama lidvveru
reintrodukcija. Kopum dabas liegums Kadjs k mea masvs ar lielu dabiski attstjuos
biotopu koncentrciju un augstu iespjambu atjaunot to k vienlaidus dabisko meu masvu pc
pareiz pieejamajm zinanm ir izcilkais da veida meu paraugs Latvij. Radniecgk
teritorija ar ldzgm dabas vrtbm, kas atiras ar nedaudz mazku apdraudto sugu skaitu un
tdu pau meu tipu, nedaudz citdm platbu proporcijm un mazk fragmenttu ainavu, ir
dabas liegums Gruzdovas mei Balvu rajon.
Galvenais dabas lieguma Kadjs vrtbas negatvi ietekmjoais faktors ir samr intensvi
veikt meizstrde ldz 2000.gadam, pateicoties kurai agrk monoltais mea masvs kailciru d
obrd ir diezgan fragmentts. K vairkas pai aizsargjamas sugas apdraudos process ir veco
apu izzuana veckajs meaudzs. Tas, vrtjot laika skalas griezum, var radt dzvotnes
pieejambas prtraukumu attiecb uz sugm, kas atkargas no vecm apsm. o problmu
iespjams risint, aujot dabiski attstties pdjs desmitgads izcirstajm platbm, no kurm
daudzs ir liels jauno apu patsvars. Atsevios gadjumos nepiecieama mkslgi veidotu egu
monokultru dabiskoana ar specilm cirtm, veicinot lapu koku ievieanos. Dabiska jauno
audu attstba autu atjaunoties ar kdreiz monoltajam dabisko meu masvam kopum, kas
nodrointu taj dzvojoo apdraudto sugu populciju stabilitti.
Pateicoties vairkiem apstkiem, piekuve dabas lieguma teritorijai ir samr apgrtinta.
Turklt dabas liegumam ir raksturgas daudz mitras un prplduas teritorijas. Ldz ar to t tiek
reti apmeklta, taj ir ievrojami apgrtinta saimnieciska darbba, kas kopum nodroina dabas
vrtbu ilgstou saglabanos pareizjs platbs un potencili atjaunoanos nesen izcirstajs
platbs.
Dabas lieguma teritorijas apsaimniekoanai tika izvirzts ds ilgtermia mris:
saglabts dabas lieguma Kadjs teritorij esoo pai aizsargjamo biotopu, pai apu
meu, komplekss ar tam raksturgajm augu un dzvnieku sugm, aujot atjaunoties
vienlaidus mea masvam ar dabisku meaudu struktru.

8
Lai nodrointu dabas aizsardzbas prasbm atbilstou dabas lieguma teritorijas
apsaimniekoanu, tika izvirzti sekojoi apsaimniekoanas stermia mri pln apskattajam
apsaimniekoanas periodam:
1. Nodrointa teritorijai raksturgo aizsargjamo ES biotopu Borelo meu 9010* (89,8ha),
Melnalku staignju 9080* (3,5ha), Purvaino meu 91D0* (78,9ha) aizsardzba.
2. Nodrointa dabas lieguma teritorijas infrastruktras uzturana.
3. Sabiedrba un atbildgs institcijas informtas par dabas lieguma aktualittm.
Dabas lieguma teritorijas apsaimniekoanai, saska ar izvirztajiem mriem, ir paredzti
sekojoi paskumi:
neiejaukans mea attstbas proces (mea nogabalos, kuri ir izdalti k DMB, potencilie
DMB, ES aizsargjamie biotopi, retajm un pai aizsargjamm augu un dzvnieku sugm
nozmgi mea nogabali, k ar izcirtumos, kuros notiek dabiska mea atjaunoans un
mistrots audzs, kur dabiski veidojas dadu koku sugu neviendabgas audzes);
lapu koku patsvara palielinana dabas lieguma teritorij esoajs jaunaudzs (lai veicintu
mistrotu meaudu veidoanos mkslgi veidotajs egu jaunaudzs, kurs domin egle un
kurs ir viena vecuma un dimensiju koki);
dabas vrtbu, to ietekmjoo faktoru un apsaimniekoanas paskumu efektivittes
monitoringa veikana;
robezmju uzturana, k ar robe- un kvartlstigu kopana;
koka kastu (teku) ievietoana bebru dambjos (lai nodrointu hidroloisk lmea
optimizanu un uzturanu dabas lieguma teritorij, k ar lai novrstu tai pieguoo
teritoriju aplanu), k ar bebru medbu organizana atsevios gadjumos;
ceu infrastruktra atjaunoana;
sabiedrbas un atbildgo institciju informana.

9
1. daa APRAKSTS
1.1. Teritorijas juridisks saistbas
1.1.1. Latvijas likumdoana

Latvijas dabas aizsardzbas politika
Valsts vides aizsardzbas stratiju nosaka Nacionlais vides politikas plns (apstiprints
Ministru kabinet (turpmk tekst MK) 03.02.2004.).

Bioloisks daudzveidbas nacionls programmas (apstiprinta MK 16.05.2000.) stratiskie
mri ir saglabt un atjaunot ekosistmu un to dabisks struktras daudzveidbu, saglabt un
veicint vietjo savvaas augu daudzveidbu, saglabt savvaas sugu, k ar kultraugu un
mjdzvnieku iru entisko daudzveidbu, veicint tradicionls ainavas struktras
saglabanos un nodroint dzvs dabas resursu ldzsvarotu un ilgtspjgu izmantoanu.

Vides un dabas aizsardzba
LR Likuma Par vides aizsardzbu (06.08.1991., ar grozjumiem, kas izsludinti ldz
18.02.2005.) mris ir veicint ilgtspjgu attstbu vides aizsardzbas jom, k ar radt un
nodroinot efektvu vides aizsardzbas sistmu. Ts uzdevumi ir saglabt, aizsargt un uzlabot
vides kvalitti, saglabt bioloisko daudzveidbu, veicint dabas resursu un enerijas ilgtspjgu
izmantoanu, nodroint sabiedrbas ldzdalbu ar vides aizsardzbu saisttu lmumu pieeman,
k ar nodroint sabiedrbai iespju brvi saemt vides informciju.
Likums piemrojams, runjot par dabas lieguma Kadjs prvaldes organizanu, valsts
kontroli vides aizsardzbas jom un resursu izmantoanu, iedzvotju tiesbm un pienkumiem
vides aizsardzbas jom.

LR Likums Par pai aizsargjamm dabas teritorijm (02.03.1993., ar grozjumiem, kas
izsludinti ldz 01.10.2005.) defin pai aizsargjamo dabas teritoriju (turpmk tekst ADT)
sistmas pamatprincipus, to veidoanas krtbu un pastvanas nodroinjumu, prvaldes,
stvoka kontroles un uzskaites krtbu, k ar valsts, starptautisko, reionlo un privto intereu
savienojambu ADT izveidoan, saglaban, uzturan un aizsardzb.
Likuma pielikums Latvijas NATURA 2000 Eiropas nozmes pai aizsargjamo dabas
teritoriju saraksts nosaka, ka dabas liegums Kadjs (LV0527700) ir B tipa (teritorija, kas
noteikta pai aizsargjamo sugu, izemot putnu, un pai aizsargjamo biotopu aizsardzbai)
Eiropas nozmes pai aizsargjam dabas teritorija (kas noteikta atbilstoi ES direktvai Par
dabisko biotopu, savvaas faunas un floras aizsardzbu, 92/43 EEK).
Atbilstoi likumam par pai aizsargjamajm dabas teritorijm, ir izstrdts dabas lieguma
Kadjs dabas aizsardzbas plns.

pai aizsargjamo dabas teritoriju visprjie aizsardzbas un izmantoanas noteikumi
(MK noteikumi Nr.415, 22.07.2003., izdoti saska ar likuma "Par pai aizsargjamm dabas
teritorijm" 14.panta otro dau un 16.pantu, ar grozjumiem, kas izsludinti ldz 26.10.2004.)
nosaka pai aizsargjamo dabas teritoriju visprjo aizsardzbas un izmantoanas krtbu, taj
skait pieaujamos un aizliegtos darbbas veidus aizsargjams teritorijs, k ar aizsargjamo
teritoriju apzmanai dab lietojams specils informatvs zmes paraugu un ts lietoanas un
izveidoanas krtbu.
Atbilstoi noteikumiem veikta dabas lieguma Kadjs teritorij pieaujamo un aizliegto darbbas
veidu analze, izstrdti konkrti dabas aizsardzbas paskumi.

Noteikumi par dabas liegumiem (MK noteikumi Nr.212., 15.06.1999., izdoti saska ar
likuma "Par pai aizsargjamm dabas teritorijm" 13.panta otro dau, ar grozjumiem, kas

10
apstiprinti ldz 30.11.2004.) nosaka pai aizsargjams dabas teritorijas dabas liegumus un to
robeas. (1.236. Kadjs, Gulbenes rajons, Lejasciema pagasts, 236.pielikums).
ajos noteikumos ar Nr.1.236. punkt ir mints dabas liegums Kadjs. o pau noteikumu
236.pielikum ir ievietots dabas lieguma teritorijas robepunktu koordintas un teritorijas shma
(pielikums MK 08.04.2004. noteikumu Nr.266 redakcij), kas ir nepilnga.

LR Sugu un biotopu aizsardzbas likums (16.03.2000., ar grozjumiem, kas izsludinti ldz
01.10.2005.) veicina bioloisks daudzveidbas saglabanu Latvij, saglabjot Latvijai
raksturgo faunu, floru un biotopus, regul sugu un biotopu aizsardzbu, apsaimniekoanu un
uzraudzbu, veicina populciju un biotopu saglabanu atbilstoi ekonomiskajiem un socilajiem
prieknoteikumiem, kultrvsturiskajm tradcijm, k ar regul pai aizsargjamo sugu un
biotopu noteikanas krtbu. Likums defin valsts prvaldes un institciju kompetenci, zemes
panieku un pastvgo lietotju pienkumus un tiesbas sugu un biotopu aizsardzb, nosaka
nepiecieambu veikt sugu un biotopu monitoringu.
Dabas lieguma Kadjs teritorij konstattas 38 pai aizsargjamas sugas un 2 pai
aizsargjami biotopi.

Noteikumi par pai aizsargjamo sugu un ierobeoti izmantojamo pai aizsargjamo
sugu sarakstu (MK noteikumi Nr.396, 14.11.2000., izdoti saska ar Sugu un biotopu
aizsardzbas likuma 4.panta 1.punktu, ar grozjumiem, kas izsludinti 30.07.2004.) nosaka pai
aizsargjamo sugu sarakstu un ierobeoti izmantojamo pai aizsargjamo sugu sarakstu.
Dabas lieguma Kadjs teritorij ir konstattas 38 pai aizsargjamas sugas, tostarp 3
ierobeoti izmantojamas pai aizsargjams sugas.

Noteikumi par pai aizsargjamo biotopu veidu sarakstu (MK noteikumi Nr.421,
05.12.2000. ar grozjumiem, kas izsludinti 28.01.2005.) nosaka biotopu sarakstu, kur iekauti
apdraudti vai reti biotopi.
Dabas lieguma Kadjs teritorij ir konstatti 6 pai aizsargjamie biotopi.

Mikroliegumu izveidoanas, aizsardzbas un apsaimniekoanas noteikumi (MK noteikumi
Nr.45, 30.01.2001.) defin mikroliegumu izveidoanas un apsaimniekoanas krtbu, to
aizsardzbas nosacjumus.
Dabas lieguma teritorij ir konstattas 17 sugas, kurm var veidot mikroliegumus.
Zemkopbas ministrijas instrukcija Nr.7 Mea biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi,
noteikanas metodika (09.11.2001.). Instrukcija izstrdta, pamatojoties uz Mikroliegumu
izveidoanas, aizsardzbas un apsaimniekoanas noteikumiem. Saska ar o instrukciju
juridisko aizsardzbas statusu iegst t sauktie atslgas biotopi.
Nosaka krtbu, kd nosaka mea biotopus, kuriem veidojami mikroliegumi. Metodika ir
pamatota uz indikatorsugu un specilo biotopu sugu, k ar m sugm nepiecieamo struktru
struktras elementu konstatanu dab.
Dabas lieguma Kadjs teritorij ir konstatti 6 mea biotopi, kuros ir sastopamas to
indikatorsugas vai specils sugas un kuriem var veidot mikroliegumus.

Noteikumi par zaudjumu atldzbu par pai aizsargjamo sugu indivdu un biotopu
izncinanu vai bojanu (MK noteikumi Nr.117, 13.03.2001. izdoti saska ar Sugu un
biotopu aizsardzbas likuma 4.panta 3.punktu) nosaka zaudjumu atldzinanas krtbu par pai
aizsargjamo sugu indivdu un biotopu izncinanu vai bojanu, atldzbas lielumu, k ar sugu
sarakstu, par kuru izncinanu jatldzina zaudjumi.
ie noteikumi nosaka zaudjumu atldzinanas krtbu, jo dabas lieguma Kadjs teritorij ir
sastopamas pai aizsargjams sugas un ir iespjama atseviu jaunu pai aizsargjamo sugu
konstatana, kas var tikt pakautas izncinanai vai bojanai.


11
LR Likums Par zemes panieku tiesbm uz kompensciju par saimniecisks darbbas
ierobeojumiem pai aizsargjams dabas teritorijs un mikroliegumos (01.01.2006.)
defin kompensciju pieiranas nosacjumus, nosaka atldzbas apmra novrtanu un
atldzbas pieiranas krtbu, k ar regul zemes maias procesu.

Mea zemes
LR Mea likums (24.02.2000., ar grozjumiem, kas izsludinti ldz 29.04.2005.), likuma
mris ir regult visu Latvijas meu ilgtspjgu apsaimniekoanu, visiem mea paniekiem vai
tiesiskajiem valdtjiem garantjot viendas tiesbas, paumtiesbu neaizskarambu un
saimniecisks darbbas patstvbu un nosakot viendus pienkumus.
Gandrz visu dabas lieguma teritoriju aizem mei, kurus prvalda VAS Latvijas valsts mei.

Dabas aizsardzbas noteikumi mea apsaimniekoan (MK noteikumi Nr.189, 08.05.2001.,
izdoti saska ar Mea likuma 13.pantu un 37.panta pirmo dau, ar grozjumiem, kas izsludinti
ldz 08.02.2005.) nosaka visprjs dabas aizsardzbas prasbas mea apsaimniekoan,
galvenaj un kopanas cirt, k ar saimniecisks darbbas ierobeojumus dzvnieku vairoans
sezonas laik.
Dabas lieguma Kadjs teritoriju klj mei. ie noteikumi attiecinmi uz dabas lieguma
teritorijas meu apsaimniekoanu.

Noteikumi par koku ciranu mea zems (MK noteikumi Nr.152, 09.04.2002., izdoti
saska ar Mea likuma 13.pantu, ar grozjumiem, kas apstiprinti 08.02.2005.) nosaka galvens
cirtes un kopanas cirtes kritrijus, krtbu meaudzes atzanai par neproduktvu, slimbu
inficto vai kaitku invadto koku ciranas krtbu, cirsmu izveidoanas krtbu, koku ciranas
krtbu rkrtas situcijs.
Dabas lieguma Kadjs teritoriju klj mei. ie noteikumi attiecinmi uz dabas lieguma
teritorijas meu apsaimniekoanu.

Noteikumi par mea aizsardzbas paskumiem un rkrtas situciju izsludinanu me
(MK noteikumi Nr.217, 29.05.2001., izdoti saska ar Mea likuma 28.pantu, ar grozjumiem,
kas apstiprinti 15.03.2005.) nosaka mea aizsardzbas paskumus, to izpildes krtbu un
termius, krtbu, kd izsludinmas rkrtas situcijas sakar ar mea ugunsgrku izplatanos,
mea kaitku savairoanos un slimbu izplatanos masveid. ie noteikumi attiecas ar uz pai
aizsargjamajm dabas teritorijm, ja individulajos aizsardzbas un izmantoanas noteikumos
nav noteikts citdi.

Medbas
LR Medbu likums (08.07.2003.) nosaka medbu saimniecbas pamatnoteikumus Latvijas
Republik. Nosaka ar medbu un medbu saimniecbas organizanu dzvnieku skaita
regulanas nolkos ADT.
Dabas lieguma Kadjs teritorij ir atautas medbas.

Medbu noteikumi (MK noteikumi Nr.760, 23.12.2003., ar grozjumiem, kas apstiprinti ldz
23.03.2004.) nosaka medjamo dzvnieku sugas, to medbu termius, medbu pieteikanas
krtbu un norises dokumentanas krtbu. Medbas ADT nosaka ie noteikumi, ADT
visprjie aizsardzbas un izmantoanas noteikumi, attiecgo teritoriju individulie aizsardzbas
un izmantoanas noteikumi un citi medbas reglamentjoie normatvie akti.
Dabas lieguma Kadjs teritorij ir atautas medbas.

12
Aizsargjoslas
LR Aizsargjoslu likums (05.02.1997., ar grozjumiem, kas izsludinti ldz 8.07.2003.) likums
nosaka aizsargjoslu veidus un funkcijas, aizsargjoslu izveidoanas pamatprincipus, uzturanas
un stvoka kontroles krtbu, saimniecisks darbbas ierobeojumus aizsargjosls.
Dabas lieguma Kadjs teritorij atrodas meliorcijas grvji, kas ir savienoti ar Pilupi vienu
no ievrojamkajm Gaujas pietekm Lejasciema pagasta teritorij. Upe veido dau dabas
lieguma ziemeu robeas.
Aizsargjoslu likuma 7.pant par virszemes densobjektu aizsargjoslm tiek noteiktas
aizsargjoslas denstilpm, denstecm un mkslgiem densobjektiem, lai samazintu
piesrojuma negatvo ietekmi uz dens ekosistmm, novrstu erozijas procesu attstbu,
ierobeotu saimniecisko darbbu appldinmajs zons, k ar saglabtu apvidum raksturgo
ainavu.
Minimlie virszemes densobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:
1. 10 25 kilometrus garm denstecm ne mazk k 50 metrus plata josla katr krast,
2. mkslgam densobjektam (izemot gadjumus, kad tas atrodas fizisks personas pauma
robes vai kalpo dens novadanai no piegulos teritorijas) teritorijas plnojum, bet ne
mazk k 10 metrus plata josla katr krast.

Teritoriju plnojumi, paums
LR Teritorijas plnoanas likuma (22.05.2002., ar grozjumiem, kas izsludinti ldz
16.02.2005.) mris ir veicint ilgtspjgu un ldzsvarotu attstbu valst, izmantojot efektvu
teritorijas plnoanas sistmu. Teritorijas plnoanas viens no uzdevumiem ir saglabt dabas un
kultras mantojumu, ainavas un bioloisko daudzveidbu, k ar paaugstint kultrainavas un
apdzvoto vietu kvalitti.
Dabas liegums Kadjs atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagasta administratvaj teritorij,
kuram ir izstrdts teritorijas plnojums. Teritorijas plnojum ir nepiecieams ietvert
informciju par dabas liegumu.

LR Likuma Par zemes lietoanu un zemes iercbu (21.06.1991., ar grozjumiem, kas
izsludinti ldz 24.11.1994.) uzdevums ir aizsargt zemes lietotju tiesbas un regult zemes
lietoanas un zemes iercbas pamatnoteikumus.
Zemes lietotjiem ir pienkums nodroint zemes izmantoanu atbilstoi tiem mriem un
noteikumiem, kdi paredzti, to pieirot, k ar aizsargt dabas un kultrvsturiskos
pieminekus, ievrot pai aizsargjamo dabas objektu un to aizsargjoslu izmantoanas remu.
Dabas lieguma Kadjs teritorijas tiesiskais valdtjs ir VAS Latvijas valsts mei.

1.1.2. Starptautisks saistbas un Eiropas Savienbas noteikts saistbas

Apvienoto Nciju Organizcijas Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25.jnija Orhsas
konvencija par pieeju informcijai, sabiedrbas dalbu lmumu pieeman un iespju griezties
tiesu iestds saistb ar vides jautjumiem Latvij tika pieemta un apstiprinta ar likumu "Par
1998.gada 25.jnija Orhsas konvenciju par pieeju informcijai, sabiedrbas dalbu
lmumu pieeman un iespju griezties tiesu iestds saistb ar vides jautjumiem"
(26.04.2002.). Tas ir jauna veida starptautisks lgums, kur sasaista vides tiesbas ar cilvka
tiesbm. Orhsas konvencija nosaka sabiedrbas un valsts prvaldes iestu attiecbas saistb ar
vides jautjumiem, sevii pieeju informcijai, sabiedrbas dalbu lmumu pieeman un
iespju griezties tiesu iestds.

Konvencija par bioloisko daudzveidbu Latvij tika pieemta un apstiprinta ar likumu Par
1992.gada 5.jnija Riodeaneiro Konvenciju par bioloisko daudzveidbu (08.09.1995.).
s konvencijas uzdevumi ir bioloisks daudzveidbas saglabana un dzvs dabas ilgtspjga
izmantoana.

13
Dabas lieguma Kadjs teritorij konstatts aizsargjams sugas nordtas plna apraksta da.

Bonnas 1979.gada konvencija Par migrjoo savvaas dzvnieku aizsardzbu Latvij tika
pieemta un apstiprinta ar likumu Par 1979.gada Bonnas konvenciju par migrjoo
savvaas dzvnieku sugu aizsardzbu(25.03.1999.). Puses atzst migrjoo sugu saglabanas
nozmgumu un im mrim lietojamo paskumu saskaoanu starp arela valstm, un, kur tas
iespjams un ir mrtiecgi, seviu uzmanbu veltot tm migrjom sugm, kuru aizsardzbas
statuss ir nelabvlgs, k ar veicot paskumus, kas nepiecieami du sugu vai to dzves vides
saglabanai.

Bern 1979.gada 16.septembr pieemt konvencija Par Eiropas dzvs dabas un dabisko
dzvotu saglabanu Latvij tika pieemta un apstiprinta ar likumu Par 1979.gada Bernes
konvenciju par Eiropas dzvs dabas un dabisko dzvotu aizsardzbu (17.12.1996.). s
Konvencijas mri ir aizsargt savvaas floru un faunu un to dabisks dzvotnes, pai ts sugas
un dzvotnes, kuru aizsardzbai nepiecieama vairku valstu sadarbba, k ar veicint du
sadarbbu. pas uzsvars likts uz apdraudtajm un izzdoajm sugm, taj skait
apdraudtajm un izzdoajm migrjoajm sugm.

Eiropas Padomes Direktva 79/409/EEC Par savvaas putnu aizsardzbu (02.04.1979.)
nosaka, ka dalbvalstm jveic nepiecieamie paskumi, lai saglabtu migrjoo sugu populcijas
td lmen, kas atbilst paajm ekoloiskajm, zintniskajm un kultras prasbm, tai pa
laik emot vr ekonomisks un rekrecijas vajadzbas, vai regult o sugu populciju lielumu
atbilstb im lmenim.
Dabas lieguma Kadjs teritorij konstattas 9 Eiropas Padomes Direktvas 79/409/EEC Par
savvaas putnu aizsardzbu sugas.

Eiropas Padomes Direktvas 92/43/EEC Par dabisko biotopu, savvaas faunas un floras
aizsardzbu (21.05.1992.) mris ir veicint bioloisks daudzveidbas saglabanos, veicot
dabisko biotopu, faunas un floras aizsardzbu. Direktvas paredz, ka katrai dalbvalstij ir
jizveido aizsargjamo dabas teritoriju tkls (saukts par NATURA 2000), kas nodrointu
direktvu pielikumos minto sugu un biotopu adekvtu aizsardzbu. Direktva nosaka dadus
aizsardzbas paskumus, lai izveidotu stingru augu un dzvnieku aizsardzbas remu.
Dabas lieguma Kadjs teritorij konstattas 2 Eiropas Padomes Direktvas 92/43/EEC Par
dabisko biotopu, savvaas faunas un floras aizsardzbu sugas.

1.1.3. pauma tiesbas

Dabas lieguma teritorijai (328ha) ir divi panieki. Gandrz visa lieguma teritorija (326,4ha)
pieder Latvijas valstij, Zemkopbas ministrijas person. Ts tiesiskais valdtjs VAS Latvijas
valsts mei Austrumvidzemes mesaimniecba. Ilgvaram Mellim, ZS Meijera sils paniekam
pieder 1,6ha dabas lieguma teritorijas.
Dabas lieguma teritorijas kadastra Nr.50640060026 un 50640040018.

14
1.2. Visprja informcija par teritoriju
1.2.1. Atraans vieta, eogrfisks koordintes

Dabas lieguma teritorija atrodas Gulbenes rajona, Lejasciema pagast (1.attls). Dabas lieguma
robeu apraksts, vidjs koordintas un shma atrodamas dabas aizsardzbas plna 1. un
2.pielikum.
Dabas lieguma teritorijas kopj platba ir 328ha. T atrodas uz ziemeiem no Lejasciema un ir
samr grti sasniedzama. Uz dabas liegumu ved t sauktais Krieviu mju ce. Tuvks
apdzvots vietas Puidzulis, Gra un Dre.
Piekanas iespjas dabas lieguma teritorijai: oseja Rga Veclaicene (A2), 1.iras autocei
Smiltene Gulbene (P27), Lejasciems Alksne (P34), Lzespasts Zeltii (P44), autoce
Virei Lejasciems.
Dabas liegumu no dienvidrietumiem uz ziemeaustrumiem rso ldz galam neizbvts ce.

1.2.2. Esoais zonjums

Dabas lieguma Kadjs teritorijas zonjums ldz im nav izstrdts.

1.2.3. Apsaimniekoanas infrastruktra

Dabas liegums Kadjs atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagasta administratvaj teritorij.
T teritoriju prvalda VAS Latvijas valsts mei Austrumvidzemes mesaimniecbas person,
kas ir noslgusi ilgtermia lgumu par meizstrdi ar SIA Eferta.
Teritorijas prvaldi koordin Vides ministrijas pakautb eso Dabas aizsardzbas prvalde. T
prrauga dabas lieguma Kadjs dabas aizsardzbas plna izstrdes gaitu un veicina t ievieanu
pc apstiprinanas.
Dabas lieguma aizsardzbas un izmantoanas noteikumu ievroanas valsts kontroli steno Valsts
vides dienesta Madonas reionls vides prvaldes Gulbenes rajona nodaa un Valsts vides
dienests.
Dabas lieguma teritorij mea apsaimniekoanas un izmantoanas normatvo aktu ievroanu
kontrol Valsts mea dienesta Gulbenes virsmeniecbas Lejasciema meniecba.
Dabas lieguma teritorij esos kvartlstigas regulri apsaimnieko mednieku kolektvs
Lejasciems.
Ce, kas atrodas dabas lieguma teritorij, un dabas lieguma austrumu robeu veidojoais ce
obrd netiek uzturts.

1.2.4. Aizsardzbas un apsaimniekoanas sa vsture

Dabas liegums Kadjs tika izveidots 2004.oktobr, pamatojoties uz Latvijas Republikas
Ministru kabineta 2004.gada 8.apra apstiprintajiem noteikumiem Nr.266 Grozjumi MK
Noteikumos Nr.212. Dabas liegums k perspektvais dabas liegums bija iekauts Gulbenes
rajona teritorijas plnojum.
2000.gada pavasar vairkas meaudzes Meaudu atslgas biotopu inventarizcijas ietvaros
apsekoja Valsts Mea dienesta inenieris ekologs N.Brvba. paa gada ruden Valsts Mea
dienesta pasttaj Meaudu atslgas biotopu inventarizcijas darbu audit teritoriju apmeklja
V.Lrmanis.

15
2001.gada pavasar, saistb ar ievrojamo Meaudu atslgas biotopu daudzumu, teritorija tika
izvlta par mcbu seminra norises vietu. T paa gada jnij notika Vides ministrijas
prraudzb eso Dnijas Latvijas projekta Latvijas pai aizsargjamo teritoriju sistmas
saskaoana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargjamo teritoriju tklu seminrs dalbnieku
apmcbai par mea biotopu inventarizciju. Minto seminru sagatavoanas un norises laik tika
konstatts ievrojams daudzums (35) aizsargjamo sugu. Atseviu organismu grupu sugu
noteikan un daj teritorijas apsekoan piedaljuies sekojoi eksperti: A.Petri (putni),
M.Rudzte (gliemji), V.Baronia (vaskulrie augi), B.Bambe (snas) u.c. Pirms seminru norises
visas teritorijas nenocirsts audzes apsekoja zviedru ekologs T.Eks un V.Lrmanis, novrtjot
audu atbilstbu Meaudu atslgas biotopu kritrijiem (Lrmanis, 2001). Augstk mintajos
apsekojumos un seminros iegt informcija kalpoja par pamatojumu ierosinjumam izvrtt
teritoriju k potencilo Natura 2000 vietu. Projekta Latvijas pai aizsargjamo teritoriju
sistmas saskaoana ar EMERALD/NATURA 2000 aizsargjamo teritoriju tklu ietvaros
teritoriju apsekoja un informciju apkopoja vairki eksperti ar mri noskaidrot teritorij
sastopamos ES putnu un biotopu direktvu biotopus un sugas, k ar citas NATURA 2000 vietu
reistrcijas formai nepiecieams zias. Mint projekta ietvaros tika ierosints izveidot dabas
liegumu Kadjs, ko 2004.gada oktobr apstiprinja LR Ministru kabinets.
Padomju varas laik (orientjoi 1984.gad) kolhozs uzska ceu bvniecbu pareizj dabas
lieguma teritorij. Mainoties valsts varai darbi tika prtraukti un ldz im brdim nav turpinti.
Nepabeigtie cei palaik netiek uzturti un apsaimniekoti.
Meliorcijas darbi pdjo reizi lieguma teritorij ir veikti ap 1975.gadu. obrd meliorcijas
grvji ir aizaugui un savas funkcijas pilda tikai daji. Kopum meliorcijas ietekme uz teritoriju
vrtjama k nebtiska.
No 2000.gada dabas lieguma teritorij netiek veikta gandrz nekda saimniecisk darbba. obrd
viengi mednieku kolektvs Lejasciems medbu vajadzbm kopj dau kvartlstigu, kas atrodas
dabas lieguma teritorij.

1.2.5. Kultrvsturiskais raksturojums

Kultrvsturisko izpti par dabas liegumu Kadjs veica Indra ekstere.
Dabas lieguma Kadjs teritorij un tie ts tuvum neatrodas neviens no 21 Lejasciema
pagast esoajiem valsts un vietjs nozmes aizsargjamiem kultras pieminekiem.
Skotnji Kadjs, t apkaime meu un purvaino vietu d izsenis saukta, atrads Dres
pagasta robes (tikai vlk to pievienoja Lejasciema pagastam) un ietilpusi Dres muias
zems, kas piederjuas fon Meieru dzimtai. Vietvrds kadjs clies no igauu valodas. To atzst
ar valodniece Daina Zemzare (1911-1971) sav ptjum Valodas liecbas par Lejasciema
novadu:
Kadejs, Kadeja prs purvs (ilpnos).
(Lejasciema igauu kadejs, Ilzenes igauu katais paeglis).
Teicja Lita Zkere (dz.1948.g., Arja, Lejasciem) atceras, ka vias vecmte Olga Uiska (dz.
Pilsnibure, Lejasciema pag. Majanos 1889-1974), kas dzvojusi Lejasciema pagasta ibs,
saukusi Kadju par Mello kaktu, sakot, ka mra laik tur izmirui visi iedzvotji, un tur
ienkui dzvot igaui. Ikdien vii ts vietas apzman esot vairk lietojui mjvrdus, sakot,
piemram iesim ogot uz Cepurkalniem, tur ir daudz ogu vai uz Krutjiem, kas ar bijui tur
tuvum. Cepurkalnu mjm ldzs esot vairki nelieli pauguri tpc tds nosaukums. Dabas
lieguma Kadjs tuvum atrodas Pilupu, Viesturu, Jaunbiru un Cepurkalnu mjas un
mjvietas. Nosaukumu Melnais kakts apstiprinja ar teicjs riks Liepi, kura vectvs
dzvojis Dres pagast. Lita Zkere atcerjs Zelttes Neibergas ststto, ka nosaukums clies no
kadia vrda, ar vias brnb tie vl augui ajos meos.

16
Garm Kadjam, daji veidojot lieguma ziemeu robeu, tek Gaujas pieteka Pilupe, ko
vietjie dv ar par Plupi, Pupi un Piupti. Novadptnieka Ja Kuera (1901-1989) veidotaj
Lejasciema apkaimes aprakst Mazs uptes un ezerii atrodama da informcija: Plupe
izceas Ilzenes purvos, tek gar Cieskalniem, Garkalnes pavm, caur meu gar Plupm, Madrm
un pie Puidzua izveidojusi dziu, skaistu gravu. Pirms nolaias t Gaujas palien, uz lab krasta
ir senkapi pie bijuajm Pou mjm.
Vl vietjie iedzvotji un ar teicja Lita Zkere konsekventi lieto Piluptes vrdu. Via atceras
Pilupu mjas, kur brnb ciemojuies: Pc meliorcijas tikai tdas atmias ir palikuas no
Piluptes, agrk bija normls strauti, vot gjm uz tm mazajm uptm, ar uz Pilupti.
Nosaukums varbt clies no pilm, no t, ka vasaras vid upte vienmr bija sausa.


16

17

1.2.6. Kartogrfiskais materils

Dabas aizsardzbas plna izstrdes gait izmantotais kartogrfiskais materils apkopots 1.tabul.

1.tabula

Izmantotais kartogrfiskais materils

Nr.p.k. kartogrfiskais materils mrogs gads
1. LR Valsts zemes dienesta ortofoto
kartes
1:10 000 2004.
2. VAS Latvijas valsts mei
meaudu plni
1: 10 000 2005.
3. Nekustmo paumu Valsts kadastra
reistra grafiskie dati
1: 10 000 2004.
4. Privt mea pauma takscijas dati 1: 10 000 2004.


18

1.3. Teritorijas fiziski - eogrfiskais raksturojums
1.3.1. Klimats

Dabas liegums Kadjs atrodas klimatiskaj rajon, kas atrodas Vidzemes centrlaj augstien
un rajon uz ziemeiem no ts. Tas ir vismitrkais (hidrotermiskais koeficents 1,6-2,4) un
aukstkais (aktvo temperatru summa 1700-1800C) Latvijas klimatiskais rajons.
Bezsala periods aj apvid ir 125-130 dienas gad. eit sastopamas visbargks ziemas Latvijas
teritorij. Sniega segas biezums ziemas beigs sasniedz 0,5m. Vidj miniml temperatra no
-24 ldz -28C.
Nokriu daudzums gad ir viens no zemkajiem Latvij 600-650mm gad. Neskatoties uz to,
apvidus cie no liek mitruma, jo Saules radicijas ietekm iztvaiko tikai aptuveni puse no iem
nokriiem. Nokriu sadaljums laik nav vienmrgs ilgstoas lietavas mijas ar sausu un
saulainu laiku.
Datus par dabas lieguma Kadjs klimatiskajiem apstkiem apkopo Gulbenes meteoroloisk
stacija.

1.3.2. eoloija, eomorfoloija

Lejasciema pagasta teritorija, kur atrodas dabas liegums Kadjs, izvietojas Trapenes
ldzenuma dabas apvid, kas savukrt ietilpst Tlavas zemien. Dabas lieguma teritorija ir
samr ldzena un gandrz visu teritoriju klj mes. Lieguma ziemeu robeu veido Pilupes ieleja.
Lejasciema pagasta teritorijai raksturga tipiska platformas apvidu eoloisk uzbve zem
tektoniski samr maz trauctas nogulumieu segas te ir pamatklintjs, kas sastv no stipri
disloctiem kristliskajiem ieiem. Galvenie slus veidojoie iei ir smilakmei, aleirolti,
mli, dolomti, merei, domerti un kaakmei.
eomorfoloiski Lejasciema pagasta teritorija izvietojas Vidusgaujas ieplak. Galven loma
reljefa veidoan eit bija Vidusgaujas mles aktv ledja un t kuanas deu darbbai izteiktos
glaciodepresijas apstkos. T rezultt apvid izveidojs plakans vai lzeni viots glacigns un
limnoglacils, ziemeu virzien nolaidens ldzenums, kura lielkaj da reljefa artikulcija
neprsniedz 2-5m.
Vidji pagasta teritorija atrodas 100m virs jras lmea. Visai vienmuo ldzenumu jtami
atdzvina pauguraina grda, kas iezm Linkuvas fzes aktv ledja malas stvokli. is
marginlais veidojums rso visu pagasta teritoriju.

1.3.3. Hidroloija

Dabas liegums Kadjs atrodas Vidusgaujas ieplakas upju hidroloiskaj rajon (Nr.13), kura
kopj platba ir 3960km, nokriu daudzums gad 665mm, notece 221mm gad, bet
iztvaikoana 444mm gad. Kopjais upju skaits aj hidroloiskaj rajon 777.
Dabas lieguma Kadjs austrumu daa ir purvaina ar prpldum teritorijm, kas radus bebru
darbbas rezultt. Bebri apdzvo dabas lieguma austrumu robeu veidojoos meliorcijas
grvjus. Meliorcija lieguma teritorij pdjo reizi veikta ap 1975.gadu.
Meliorcijas grvji ir savienoti ar Pilupi vienu no ievrojamkajm Gaujas pietekm
Lejasciema pagasta teritorij, kas veido dau dabas lieguma ziemeu robeas. Pilupe iztek no
Ilzenes purviem. Pie Puidzua neliel upte tek pa samr dziu, skaistu gravu.

19
Dabas lieguma teritorij esoie meliorcijas grvji izveidoti dabas lieguma teritorij esoo un
dienvidaustrumu robeu veidojoo ceu uzturanai. Tie atrodas teritorijas ziemerietumos (49.
un 57.kvartls), ziemeos (44. un 45.kvartls), k ar teritorijas dienvidaustrumos (46. un
52.kvartls). Kopum grvji neaizem lielas platbas no kopjas dabas lieguma teritorijas.

1.3.4. Augsnes

Lejasciema pagast pateicoties daudzveidgiem augsnes cilmieiem un augsnes mitruma rema
maiai ir izveidojus oti atirgas augsnes, kas ir par pamatu relatvi lielai meu tipu
daudzveidbai. Dominjoais augsnes tips ir velnu podzolaugsnes. Nelielas platbas aizem
velnu podzolts klejots un gleja augsnes. Reljefa pazeminjumos ir sastopamas zem purva
kdras augsnes.
Starpvalstu augu kartanas projektos viena no visbiek izmantotajm augsnes klasifikcijm
ir FAO (Food and Agriculture Organisation of the United Nations Apvienoto Nciju
Organizcijas Prtikas un lauksaimniecbas komiteja) klasifikcija. Ts izveidoanas principi
btiski atiras no Latvijas augu klasifikcijas, td nav iespjams automtiski priet no
vienas augu klasifikcijas uz otru (Nikodemuss, 1998).
Atbilstoi FAO klasifikcijai teritorij esoo augu cilmiezis ir mls, pc augu grupas ts
atbilst Haplic Podzols, Gleyic Podzols. o augu grupu pabas apraksttas 2.tabul.

2.tabula

FAO augu klasifikcija

Augu grupa Apraksts
Podzols Augsnes, kam raksturgs izteikts podzola un
illuvilais horizonts. Veidojus uz
smilainiem nesaistta materila cilmieiem, ar
uz fluvioglacilajiem, limnoglacilajiem un
citiem nogulumiem. Latvijas augu
klasifikcij tm atbilst podzoli, podzolt
glejaugsne un citi augsnes tipi.
Apzmjumi augu apakgrupm Apraksts
Haplic Augsne, kam raksturgs vienkrs un normls
augsnes horizontu sakrtojums; veidojusies uz
brvos karbontus saturoiem nogulumiem.
Gleyic Augsne, kam raksturgs gleja vai glejots
horizonts.


20
1.4. Teritorijas bioloiskais raksturojums
1.4.1. Flora

Floras izpti dabas lieguma Kadjs teritorij veica Inga Straupe.
Dabas liegums Kadjs atrodas Ziemevidzemes eobotniskaj rajon. Lielks platbas dabas
lieguma ''Kadjs'' teritorij aizem egu, egu - apu meu sabiedrbas. Pames tajs nomkts un
rets, taj sastopami pldi Sorbus aucuparia un blgznas Salix caprea. Zemsedz domin
zaskbenes Oxalis acetosella, agatias Majanthemum bifolium, niedru ciesa Calamagrostis
arundinacea, mellenes Vaccinium myrtillus un dzeloains ozolpapardes Dryopteris cartusiana.
Snu stv lielko segumu veido spdg stvsna Hylocomium splendens, biei sastopama
rbera rsaine Pleurozium shreberi un divzobes Dicranum.
Dabas liegum prstvtas ar prieu meu sabiedrbas. Daa no tm aug uz slapjm vai
purvainm augsnm. Krmu stv domin krki Frangula alnus un pelkie krkli Salix cinerea.
Zemsedz prsvar sastopamas mellenes, brklenes Vaccinium vitis-idaea, liekts ciusmilgas
Deshampsia flexuosa un gri Carex sp.. Snu stv lielko segumu veido sfagni Sphagnum sp.,
uz ciiem sastopama rbera rsaine un divzobes. Prieu meu sabiedrbs uz nosusintm
augsnm krmu stvs nomkts, galvenokrt sastopami krki un pldi. Zemsedz domin
mellenes, brklenes, zaskbenes, agatias un kaulenes Rubus saxatilis. Snu stv lielko
segumu veido spdg stvsna, rbera rsaine, divzobes un liel spuraine Rhytidiadelphus
triquetrus.
Piluptes krastos un reljefa ieplaks ts tuvum neliels platbs sastopamas lapu koku
sabiedrbas, kurs koku stv domin melnalki, oi un liepas. Krmu stvs bagtgs
sastopamas ievas Padus avium, upenes Ribes nigrum, zalktenes Daphne mezereum. Zemsedz
sastopamas kaepenes Mercurialis perennis, pams pakrsltes Chrysosplenium alternifolium,
gri un sievpapardes Athirium filix-femina. Snu stvs rets.
Dabas lieguma teritorij sastopamas pai aizsargjamas augu sugas: divsklu grslis Carex
disperma Dewey, kas konstatts slapjos un purvainos meos (LSG 3.kategorija); platlapu cinna
Cinna latifolia (Trevir.) Griseb. (Eiropas Padomes direktvas 2.pielikums 92/43/EEC; LSG
3.kategorija) sastopama neliels grups lapkoku egu meos un krmjos (44.kvartls);
Lietuvas denszle Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski, kas veido nelielas grupas auglgos
prmitros meos, galvenokrt Pilupes krastos (LSG 3.kategorija) (44.kvartls), un sirdsveida
divlape Listera cordata (L.) R.Br., kas sastopama prmitros egu, egu prieu meos ar lapkoku
piemistrojumu (LSG 3.kategorija). Vietm krmjos un grvja tuvum konstatta pai
aizsargjam suga zaziedu naktsvijole Platanthera chlorantha (Custer) Rchb. (LSG
4.kategorija). oti biei skujkoku (prieu egu) meos sastopama borelo meu rakstursuga
gada staipeknis Lycopodium annotinum L. (LSG 4.kategorija) (46.kvartla 11.,12.nogabals,
51.kvartla 6.nogabals, 52.kvartla 7.,8.,9.nogabals) (skat. 3.pielikumu).
Dabas lieguma Kadjs teritorij sastopamas pai aizsargjamas su sugas: tumbrn
cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus (P.Karst), melnjo cietpore Rigidiporus crocatus (Pat.)
Ryvarde, roain piepe Fomitopsis rosea (Alb. et Schw.:Fr.) un melnsvtras cietpiene Phellinus
nigrolimitatus (Rom.) Bou. Roain piepe Fomitopsis rosea dabas lieguma teritorij konstatta 7
nogabalos (skat. 3.pielikumu).
Dabas lieguma Kadjs teritorij sastopamas pai aizsargjamas rpju sugas: izplest evernija
Evernia divaricata (L.) Ach., cetrlija Cetrelia sp., Collema subnigrescens, lentveida hipogimija
Hypogymnia vittata (Ach.) Parriue, parastais plaurpis Lobaria pulmonaria (L.) Hoffm.
(44.kvartla 4.nogabals), caurumain menegacija Menegazzia terebrata (Hoffm.) A.Mas, glud
nefroma Nephroma laevigatum Ach., kapdiu artonija Arthonia leucopellea (Ach.) Almq.,
kastabrn artonija Arthonia spadicea Leight., vnkrsas artonija Arthonia vinosa Leight.,
piestint leptogija Leptogium saturninum (Dicks.) Nyl. un koralveida parmeliella Parmeliella
triptophylla (Ach.) Mul. Dabas lieguma teritorija ir cetrlijas Cetrelia sp. nozmgk sugas

21
atradne Skandinvij un Baltijas valsts, teritorij konstatta astoos nogabalos (20-25 loklos
punktos); gludai nefromai Nephroma laevigatum Ach. nozmgk sugas atradne valst, teritorij
konstatta desmit nogabalos (20-30 loklos punktos); lentveida hipogimijai Hypogymnia vittata
(Ach.) Parriue viena no divm atradnm valst; Collema subnigrescens pirmo reizi konstatta
aj teritorij (skat. 3.pielikumu).
Dabas lieguma Kadjs teritorij sastopamas sekojoas aizsargjamas snu sugas: trejdaivu
bacnija Bazzania trilobata (L.) Gray, doblapu leeneja Lejeunea cavifolia (Ehrh.) Lindb.,
ssetas nekera Neckera pennata Hedw., Hellera lape Anastrophyllum hellerianum (Lindenb) un
gludkausia jungermannija Jungermannia leiantha Grolle (skat. 3.pielikumu).
Dabas lieguma teritorij sastopamo reto un apdraudto augu sugu skaits un to populciju
vitalitte ir veidojuies pateicoties ilgstoai meu attstbai bez btiskas saimniecisks darbbas
iejaukans (aptuveni 100 ldz 140 gadus) pc liela vienlaidus ugunsgrka. Td vairums
meaudu teritorij, vrtjot pc audzes struktras un netrauctiem meiem raksturgu
indikatorsugu sastopambas, ir tuvas pirmatnja mea stvoklim, kds raksturgs ziemeu
skujkoku meiem vlns sukcesijas stadijs (Lrmanis, 2001).
Ekoloisk skatjum teritorijas mei, klasificjot dabisko traucjumu griezum, atbilst meiem,
kam raksturg trauctja ir uguns. Tomr konkrtaj gadjum (teritorij sastopamo Borelo
meu apaktipos) uguns traucjumi dabiskos apstkos notiek ar diezgan lieliem starplaikiem,
kas nodroina kontinuitti mlou sugu pastvanu. Mint iemesla d galvens bioloisks
vrtbas (apdraudts sugas) teritorij saists tiei ar ilgstou kontinuitti. Td vidja vecuma,
pieauguajs un prauguajs meaudzs mesaimniecisk darbba nav apvienojama ar dabas
aizsardzbas mriem (Lrmanis, 2001).
Specifisks aspekts saists ar vairku apdraudtu rpju sugu aizsardzbu: Leptogium saturninum,
Lobaria pulmonaria, Parmeliella triptophilla, Nephroma laevigatum, Cetrelia sp., Collema
subnigrescens, kuras aj teritorij ir saisttas ar oti vecu apu kltbtni dabiskas struktras un
vides me. obrd teritorij vrojama pakpeniska veco apu patsvara samazinans, kas
nkotn var apdraudt minto sugu pastvanu. Sevii btiska problma ir trs pdjo sugu
kontekst, jo aplkojam teritorija ir nozmgk o sugu atradne valst. No dabas aizsardzbas
viedoka btu nepiecieama ar prjo teritorijas audu (kultru, jaunaudu un izcirtumu, izemot
egu monokultru) atstana netrauctai attstbai, td veid nodroinot jaunu apu paaudzi, kas
bs nozmga minto rpju aizsardzbai. Netraucta jaunaudu attstba ir nozmga praktiski
visu teritorij sastopamo apdraudto sugu aizsardzbai. Bioloiski vrtgo pieauguo un
prauguo meaudu izvietojums, tajs sastopamais apdraudto sugu skaits un populciju
vitalitte auj prognozt apdraudto sugu pakpenisku atgrieanos platbs, kur obrd notiek
mea atjaunoans (Lrmanis, 2001).

1.4.2. Fauna

Dabas lieguma Kadjs teritorij pttas trs organismu grupas: bezmugurkaulnieki, putni un
zdtji.

Bezmugurkaulnieku fauna
Bezmugurkaulnieku faunas izpti dabas lieguma Kadjs teritorij veica Jnis Gailis.
Sauszemes bezmugurkaulnieku ptjumi dabas liegum Kadjs ir veikti 2005.gada 21. un
22.jlij. Informcijas ieganai tika izmantota marruta metode. Papildus apsekoan iegtajiem
datiem bezmugurkaulnieku faunas apraksta izveidoanai tika izmantota ar Latvijas Vides
aentras datu bzes dati par pai aizsargjamm dabas teritorijm.

22
Dabas lieguma Kadjs teritorij sauszemes bezmugurkaulnieku faunas atirbas nosaka
galvenokrt trs krasi atirgas biotopu grupas: pieauguie mei, jaunaudzes (ar vidja vecuma
meaudzes) un meu stigas.
Pieauguie mei aizem aptuveni pusi no visas lieguma platbas. Lielkoties tie ir sausi vai vidji
mitri jauktu koku mei, kuros kokaudzi veido parast egle Picea abies, parast apse Populus
tremula un ra brzs Betula pendula. Dados nogabalos atiras o sugu patsvari, tau tas
neizraisa btiskas bezmugurkaulnieku faunas izmaias tajos. Lielks o meu platbas ir
sastopamas 43., 44., 45. un 46.kvartl, atsevii nogabali ir novrojami ar 49., 50., 51. un
57.kvartl. Var uzskatt, ka ie mei no bezmugurkaulnieku viedoka ir bioloiski
visaugstvrtgks lieguma teritorijas, jo tie ir bioloiski veci ar daudzm dabiskam meam
raksturgm struktrm: nokaltuiem kokiem, kritalm u.c.
Nedaudz mazk platb lieguma teritorij ir sastopami mitrie prieu mei, kur kokaudz domin
parast priede Pinus sylvestris, bet piejaukum sastopams ra brzs un parast egle. ie mei
lielkoties ir sastopami teritorijas DA da 51. un 52.kvartl, atsevii nogabali novrojami
izklaidus vis teritorij.
Pieaugus meaudzs ir vrojami dadi bezmugurkaulnieku sugu kompleksi. Epigeiskaj sugu
kompleks izteikti domin piecas skrejvabou sugas: Carabus nemoralis, C. hortensis,
Pterostichus niger, P. oblongopunctatus un P. aethiops. Novrotas ar vairkas sspru sugas:
Philontus decorus, Gyrohipnus scoticus, Staphylinus erithropterus. Atsevios viets novrots
ar mea kapracis Necrophorus vespilloides, kas liecina par maitas kltbtni.
Lielais mirus koksnes daudzums ir veicinjis augstu ksilofgo un saproksilofgo sugu
daudzveidbu. Biek novrots ksilofgs sugas ir brzu gremzdgrauzis Scolytus ratzeburgii,
egu astozobu mizgrauzis Ips typographus, lapkoku ligzdu koksngrauzis Rhagium mordax,
skujkoku ligzdu koksngrauzis Rhagium inquisitor, koksngrauzis Tetropium castaneum un
celmgraui Anoplodera rubra, A. maculicornis, Leptura quadrifasciata un L. melanura.
Nokaltuajos koku stumbeos izklaidus vis teritorij ir sastopamas Camponotus ints skudras,
kuras veido savas ligzdas tukajs ksilofgo kukaiu kpuru ejs.
Augstais mizgrauu un koksngrauu blvums teritorijai ir piesaistjis ar lielu daudzumu o
kukaiu dabisko ienaidnieku. Teritorij novrotas 12 jtnieciu Ichneumonidae sugas, tau tm ir
jbt daudz vairk.
Pieauguajs meaudzs kopum ir novrotas 12 Latvij reti sastopamas bezmugurkaulnieku
sugas, no kurm lielk daa indic bioloiski augstvrtgus un cilvka darbbas maz ietekmtus
meu biotopus. Seas no m sugm ir vaboles: vtolu slaidkoksngrauzis Necydalis major,
koksngraui Saperda perforata un Monochamus urussovi, strupvabole Hololepta plana, brzu
brievabole Ceruchus chrysomelinus un lielais asmalis Peltis grossa. Prjs seas sugas ir
gliemei: lielais torgliemezis Ena montana, tumais kailgliemezis Limax cinereoniger,
margainais vrpstigliemezis Clausilia dubia, asribu vrpstigliemezis Clausilia cruciata,
pelkais vrpstigliemezis Bulgarica cana un skrajribu vrpstigliemezis Macrogastra
latestriata. Daa no m sugm ir pai aizsargjamas. Pc 2005.gada janvra vtras vjgzm
pai labi apstki lieguma teritorij ir izveidojuies brzu brievaboles eksistencei.
Atirb no pieauguajiem meiem, jaunaudzs un vidja vecuma audzs gandrz nemaz nav
sastopamas ksilofgs sugas. Toties ir vrojams liels atseviu fitofgu, kuri prtiek no koku
lapm, patsvars. Viss jaunaudzs tika konstatts zilais alku lapgrauzis Agelastica alni, k ar
vairkas lapsmecernieku Phyllobius ints sugas. Brzu jaunaudzs lielos daudzumos ir
novrojams brzu tinjsmecernieks Deporaus betulae, savukrt apu jaunaudzs prsvar
konstattas divas apu lapgrauu sugas Chrysomela populi un Chrysomela aenea, k ar apu
tinjsmecernieks Byctiscus populi. Egu jaunaudzs dominjo fitofg suga ir egu
sveotjsmecernieks Pisodes pini.

23
Viss jaunaudzs ir izveidojies bagtgs lakstaugu augjs. Ar lakstaugiem saists dadas
mkstblaku Miridae, spradu Alticinae, divspru Diptera un laputu Aphidiade sugas. Ziedoie
lakstaugi pievilina daudzas antoflas bezmugurkaulnieku sugas, ar no jaunaudzm apkrt
esoajiem pieauguajiem meiem. Uz ziediem ir sastopamas dadas koksngrauu
Cerambycidae, jtnieciu Ichneumonidae, biu un kameu Apidae, ziedmuu Syrphidae,
mkstspru Cantharidae, zlapseu Tenthredinidae u.c. kukaiu sugas.
Mea stigu veetciju dabas lieguma Kadjs teritorij daji var pieldzint auglgu, mitru
pavu veetcijai. Uz stigm sastopamas augstk mints antoflo bezmugurkaulnieku sugu
grupas. Atsevis viets, kur izveidojus emurzieu audzes, konstattas divas dam
biotopam tipiskas kukaiu sugas: svtrain vairogblakts Graphosoma lineatum un emurzieu
ditauri (mahaons) Papilio machaon, kas ir iekauts Latvijas Sarkanaj grmat.
Vis dabas lieguma teritorij ar novrotas tdas bezmugurkaulnieku sugas, kuras nav piesaisttas
konkrtam biotopam, tpc sastopamas vis teritorij. Lielkoties ts ir dadas hematofgo
divspru dunduru Tabanidae, kniu Simulidae, odu Culicidae un kaulmuu Hippoboscidae
sugas. o kukaiu lielo dadbu veicina daudzs gan pastvgs, gan temporls denstilpes
teritorij un tie ts tuvum. Bez hematofgajiem divspriem vienlaidus vis lieguma teritorij
sastopama putu cikde Philaenus spumarius, mea bambals Geotrupes stercorosus, parast
lapsene Vespula vulgaris un dadas lauptjmuas Assilidae.
Kopum dabas lieguma Kadjs teritorij aj gad ir konstattas 13 retas un aizsargjamas
bezmugurkaulnieku sugas. Saska ar Latvijas Vides aentras datu bzi par pai
aizsargjamm dabas teritorijm liegum ir sastopama vl viena aizsargjama kukaiu suga
zirgskbeu zilentis Lycaena dispar. suga trofiski ir saistta ar zirgskbenm, kuras teritorij
vietm aug uz stigm un jaunaudzs. T k s sugas aizsardzbai nav nepiecieami biotopu
apsaimniekoanas paskumi un paa aizsardzbas rema noteikana, tad precza atradu
kartana nav nepiecieama. Visas liegum sastopams rets un aizsargjams
bezmugurkaulnieku sugas un to aizsardzba statuss ir attlots tabul 4.pielikum.
Nkotn ir nepiecieams paplaint dabas lieguma Kadjs robeas, iekaujot liegum
30.kvartla 26.nogabalu, 31.kvartla 25., 26., 27., 28., 29. 30.nogabalus un 32.kvartla 37.,
38.nogabalus. Visos ajos nogabalos 10-20m plat josl Pilupes labaj krast, tpat k jau
lieguma teritorij iekautaj kreisaj krast, ir sastopama ret un pai aizsargjam suga lielais
torgliemezis Ena montana.

Ornitofauna
Ornitofaunas izpti dabas lieguma Kadjs teritorij veica Mrti Lkins.
No dabas aizsardzbas paskumu plnoanas un izpildes viedoka pai svargi ir dab konstatt
ts sugas, kuru pastvanai nepiecieamie dzves apstki ir daudzos gadjumos problemtiski
nodroinmi ar visprpieemto saimniecisko darbbu. Tas viend mr attiecas uz dadm
organismu grupm, tostarp putniem.
Augstk mintais nebt nenozm, ka biei sastopams sugas ir mazk vrtgas vai ignorjamas,
tomr dabas aizsardzbas plna kontekst tm ir otrirga nozme, jo to aizsardzbai nav
nepiecieami specifiski dabas aizsardzbas paskumi.
Tpc, ornitofaunas raksturoanai izmantotas tikai ts putnu sugas, kuru aizsardzba dads
pakps paredzta Latvijas Republikas un Eiropas Savienbas normatvajos aktos. Jpiezm, ka
tiei o, nevis biei sastopamo, sugu konstatana dab un to skaits noteikt teritorij sniedz
daudz lielku priekstatu par biotopu kvalitti un nepiecieamajm rcbm. Aizsargjams, bet
turpmkaj aprakst neuzrdts sugas vai nu dabas lieguma teritorij nav konstattas, vai ar tm
eit nav piemrotu dzvotu. emot vr teritorijas meaino raksturu, vairk apdraudto sugu
grupai pieskaitmas das dzeu sugas baltmugurdzenis, trspirkstu dzenis, meln dzilna,

24
pelk dzilna; vistveidgie rubenis, meirbe, mednis; pces apodzi, bikainais apogs,
urlpce.
Dabas lieguma teritorij ligzdoanas sezonas laik veiktas divas ekspedcijas, kuru laik
konstattas devias no interesjom sugm. Turpmk dots o sugu skaita konstattais pru
skaits vai vrtjums. Jem vr, ka lieguma relatvi neliel platba un, it pai, robeu
konfigurcija nosaka, ka sugu sastvu un pru skaitu spcgi ietekm plak apkrtn pieejamie
biotopi un izmaias tajos. ie pai iemesli nosaka, ka daudzu pru apdzvots teritorijas bs ar
aiz lieguma robem.
Meln dzilna Dryocopus martius
Meln dzilna sastopama dados biotopos. To skaitu vistiek ietekm pieejamo lielo dimensiju
koku kltbtne ligzdoanas teritorij, kas aj gadjum nav uzskatms par ierobeojou faktoru.
Dabas lieguma teritorij konstatti divi melno dzilnu pri, kas iespjams ir maksimli
iespjamais s sugas skaits emot vr lieguma platbu un sugas teritorils prasbas. Darbbas
(kalanas) pdas vienmrgi izplattas vis lieguma teritorij.
Skuju un lapu koku audu proporcija liegum ir optimla melnajai dzilnai. Netrkst ar lielu
dimensiju koku (apu) vecs audzs, ldz ar to daudz iespju piemrotas ligzdvietas izvl.
Pelk dzilna Picus canus
Pelk dzilna sastopama jauktos meos, tau vislabk novrojama apdzvotu vietu tuvum.
Dabas lieguma Kadjs teritorij t konstatta divs viets 49.kvartla rietumu da un
46.kvartla austrumu mal. emot vr attlumu starp abiem novrojumiem jsecina, ka tie ir
divu pru putni.
Baltmugurdzenis Dendrocopus leucotus
suga vistiek mr ir atkarga no lapu koku meiem un atmirus lapu koku koksnes
daudzuma un kvalittes. Dabas lieguma teritorij konstatti trs baltmugurdzeu pri, bet
darbbas pdas konstattas vis lieguma teritorij. Viens pris konstatts 46.kvartla 6.nogabal.
Iespjams, ka ilgk laika period, samazinoties izcirtumu radtajam efektam, obrd konstattais
sugas blvums vartu samazinties, tomr jem vr ar dabiski notiekoie procesi, piemram,
vjgzes, kuras nereti izveido pietiekami lielus laukumus, lai tajos veidotos spcgas lapu koku
atvases. emot vr lielo egu patsvaru jaunaudzs, btu nepiecieama lapu koku sugu apses
un brza daudzuma palielinana, kas iespjams veicot intensvu jaunaudu kopanu, kuras laik
jizcrt pietiekami lieli laukumi, lai tajos attsttos mints koku sugas.
Trspirkstu dzenis Picoides tridactylus
Trspirkstu dzenis parasti sastopamas jauktos skuju lapu koku meos, k ar lapu koku
dumbrjos. Noteikts prieknoteikums ir liels daudzums atmiruas un atmirstoas koksnes, kas
nereti sastopams tiei bebru appludints meaudzs.
Pareizjais koku sugu sastvs un biotopu kvalitte ir oti labvlga s sugas lielajam skaitam
saldzinoi nelielaj lieguma teritorij, kur konstatti trs ligzdojoi pri. Trspirkstu dzea
teritoriju centri, kas aptver barbai un ligzdoanai piemrotkos apgabalus, atrodas 43.kvartla
ziemeu da, 46.kvartla vidusda un 49. un 50.kvartla robeapvid.
Lai gan trspirkstu dzenis labprt apdzvo skuju koku meus, egu jaunaudzes suga izmanto
tikai izmuma gadjumos. Galvenie iemesli tam ir nepietiekamais atmirus koksnes daudzums.
No turpmks apsaimniekoanas viedoka ai sugai nav specifisku prasbu, kuru ievroanai btu
nepiecieami pai paskumi.

25
Mazais rglis Aquila pomarina
suga novrota uz rietumiem no dabas lieguma tuvjos laukos. Liegum ietilpstos vecs
mistrots meaudzes ir uzskatmas par piemrotu dzvotni mazajam rglim, jo labvlgs ir koku
sugu sastvs, k ar netrkst potencilu ligzdas koku. Kaut ar apsekojumu laik netika konstatta
neviena apdzvota vai apmeklta maz rga ligzda, nav izslgta iespja, ka tas tiem ligzdo
lieguma teritorij.
Melnais stris Ciconia nigra
Zinmais meln stra ligzdas koks 57.kvartl ir nogzies jau vairk nek pirms pieciem
gadiem. Pareiz dabas lieguma teritorij nav konstatta neviena apdzvota vai apmeklta meln
stra ligzda. Vecks meaudzes lielkoties ir pietiekami skrajas, tajs atrodas liels skaits apu,
kas piemrotas meln stra ligzdoanai. Jatzm, ka, neskatoties uz piemroto ligzdas koku
skaitu, apses prsvar ir vecas (100 un vairk gadu) un pakpeniski nolst vai izgas. T k
lieguma teritorij reti sastopami jaunki lapu koki, iespjams, ka tuvko gadu desmitu laik
melnajam strim piemrotu ligzdas koku skaits dabas lieguma teritorij turpins samazinties.
Meirbe Bonasa bonasia
Meirbe sastopama dada vecuma meos. Svargs prieknoteikums s sugas kltbtnei kd
teritorij ir pamea kltbtne un koku sugu mistrojums. Teritorijas apsekojumu laik meirbe
konstatta etrs viets, tau faktiskais pru skaits, emot vr piemroto meaudu daudzumu
lams ldz seiem priem.
Rubenis Tetrao tetrix
Teritorij konstatts viens rubea riests 50.kvartl.
Urlpce Strix uralensis
Teritorij konstatta vien viet 46.kvartl
Apodzi Glaucidium passerinum
Neskatoties uz balss ieraksta atskaoanu ligzdoanai piemroto vietu tuvum, suga netika
konstatta, tau, emot vr piemroto biotopu kvalitti vecas meaudzes ar dobumainm
apsm, visticamk 1 2 pri lieguma teritorij ir sastopami.
Bikainais apogs Aegolius funereus
Suga lielkoties sastopama prieu meos. o meu saldzinoi neliel kopplatba dabas lieguma
teritorij izskaidro, kpc sugu varja nekonstatt.

Zdtji
Zdtju faunas, pai lidvveres, izpti dabas lieguma Kadjs teritorij veica Valdis Pilts.
Dabas lieguma Kadjs teritorija sastopama Latvijai raksturg medbu fauna. Pc teritorijas
apsaimniekotja mednieku kluba Lejasciems zim teritorij ir liela staltbrieu un meacku,
k ar stirnu koncentrcija (liels izcirtumu un jaunaudu patsvars). Dzinju medbu laik
uzskaitti pieci staltbriei, 8-12 meackas un 12 stirnas. Bez tam teritorij vai ts tie tuvum
zinmas piecas bebru apmetnes. Dabas lieguma teritorij pastvgi manma la un vilka
kltbtne. Pri lieguma teritorijai ved vilku migrcijas ce. Konstatts ar drs.
Ldz im nav veikti specili ptjumi par sikspru sugu kltbtni dabas liegum, tau, emot
vr, ka teritorij atrodas samr daudz vecu dobumainu koku, ir pamats uzskatt, ka ie
dzvnieki o teritoriju apdzvo.

26
Lidvvere Pteromys volans (L.)
Dabas liegums Kadjs ietilpst Latvijas da, kur visilgk saglabjs lidvveru populcija.
Lidvveres, kas 19.gadsimta skum bija izplattas gandrz vis Latvijas teritorij, 20.gadsimta
vid, t.i. laik no 1936. ldz 1978.gadam atrastas tikai etrs virsmeniecbu teritorijs. Taj skait
Gulbenes MRS teritorij ievktas zias par 10 atradnm (Tauri 1982, Lipsbergs et al. 1990). oti
ticams, ka senk lidvvere bijusi sastopama ar dabas lieguma teritorij, lai gan par konkrtiem
atradumiem ziu nav vai ar ts nav saglabjus.
Td gan Latvijas pai aizsargjamo teritoriju sistmas saskaoana ar EMERALD/NATURA
2000 aizsargjamo teritoriju tklu projekta ietvaros 2002.gad, gan plna izstrdes gait (aprl)
Kadja meos mekltas lidvveru darbbas pdas. Sugas kltbtnes noteikanai izmantota
ekskrementu metode: agr pavasar uz zemes vai vislabk uz pdj sniega tiek meklti lidvveru
raksturgie, iedzeltenie ekskrementi. Ziemas laik tie uzkrjas zem kokiem, kuros lidvveres
barojas. pai daudz ekskrementu uzkrjas zem kokiem, kuros atrodas lidvveru midzei.
Lidvvere ir augdjs. Ziem pamatbarba ir brzu un alku jaunie dzinumi, un pumpuri, k ar
skujkoku pumpuri, skujas un iekuri. Vasar koku lapas, jaunie dzinumi un sklas. Pavasar t d
ar ziedputeku spurdzes, un ziedputeki iekrso ekskrementus.
Bez tam 2005.gad dabas liegum meklti lidvverei piemroti biotopi: galvenokrt jauktas,
briestaudzes vecumu sasnieguas un veckas egu apu, apu egu un brzu egu audzes,
kurs izauguas ar otr stva egles. Apses ir piemrotkais koks dobumu izveidoanai (to
lidvveres mdz dart ar paas), bet egles lidvverm nepiecieamas k aizsegs, slpjoties no
dabiskajiem ienaidniekiem pcm un mea caunm. Lidvvere ir dendrofila, tipiska dobumos
dzvojoa suga, kas aktva krslas un nakts stunds.
Lidvveru dzvei piemrotie biotopi klasificti divs kategorijs: midzeu ierkoanai atbilstoas
audzes, kurs aug pietiekoi resnas apses, un lapu koku tr- un mistraudzes, kurs lidvveres var
baroties (skat. 12.pielikumu). Katras meaudzes (nogabala) piemrotba lidvverm novrtta
vizuli, galveno uzmanbu pievrot apu resnumam un otraj stv augoo egu garumam.
Apsekojot dabas liegum esos meaudzes, konstatts, ka lidvveru dzvei piemrotu meaudu
ir saldzinoi daudz apmram puse no lieguma kopjs teritorijas. Apmram divas tredaas o
audu var kalpot gan k baroans, gan midzeu ierkoanas biotopi. Prjs audzes vartu tikt
izmantotas tikai k baroans biotopi (skat. 12.pielikumu).
Pierdjumi sugas kltbtnei raksturgie ekskrementi netika atrasti. Viens no iemesliem vartu
bt tas, ka sti labu, midzeu ierkoanai piemrotu meaudu dabas liegum, tomr ir maz
tikai dai nogabali. Vairums audu, ar apsi to sastv, ir relatvi skrajas vai ar apu patsvars
tajs ir mazs. Pie tam nesens meizstrdes rezultt mes ir oti sadrumstalots pieaugus
audzes citu no citas nodala jaunaudzes vai nesen apmeoti izcirtumi.
Lidvverei raksturgs slpts dzvesveids, td pagaidm nevar izslgt varbtbu, ka suga
tomr neliel skait (atsevii pati) sastopama liegum vai tam pieguoajs teritorijs, turklt
reion atrodas lidvveres apdzvotais dabas liegums Gruzdovas mei. Nevar ar izslgt
iespju, ka atsevias lidvveres vartu ienkt dabas liegum no citm blakus esoajm
teritorijm, tai skait no kaimiu valstm Krievijas un Igaunijas. Ldz ar to lidvvere juzskata
k lieguma teritorij potencili iespjama suga, katr zi dabas liegums Kadjs ir lidvveru
reintrodukcijai piemrota teritorija.
Td dabas liegum nepiecieams saglabt gan lidvveru dzvei piemrotos biotopus
(meaudzes ar pieaugum un vecm apsm), gan perspektvos biotopus (meaudzes ar jaunm
apsm) (skat. 12.pielikumu). Piemrotu biotopu saglabanai ilgsto laika posm nepiecieama
tda mesaimniecisk darbba, kas veicintu apu atjaunoanos.
Par cik nav droi zinms, vai lidvveres dabas liegum vl arvien nav sastopamas, nepiecieams
turpint lidvveru ekskrementu meklanu (mart aprl), taj skait ar dabas liegumam
pieguloajs teritorijs.

27
1.4.3. Biotopi

Biotopu izpti dabas lieguma Kadjs teritorij veica Mrti Lkins.
Biotopu visprgajam aprakstam izmantoti mea auganas apstku tipi, jo tie sniedz priekstatu
par ekoloisko apstku dadbu, kas ir prieknoteikums dadu biotopu attstbai. Biotopu
teritorilajam raksturojumam izmantots Latvijas biotopu klasifikators (Kabucis, 2001). No dabas
aizsardzbas viedoka pai vrtgo teritoriju raksturojumam izmantota Dabisko mea biotopu un
ES biotopu klasifikcija.
Dabas lieguma teritorij sastopami 12 mea auganas apstku tipi (3.tabula). Visbiek
prstvtais mea auganas apstku tips ir vris un niedrjs, bet oti auglgie, k ar sauskie
mea auganas apstku tipi prstvti oti neliels platbs.
Vislielks platbas teritorij, atbilstoi Latvijas biotopu klasifikatoram veido apu vri (F.1.4.1.)
un jauktu koku vri (F.1.8.2.), retk egu vri (F.1.2.1.). To lielk koncentrcija ir teritorijas
ziemerietumu da, bet faktiski tie ir prstvti vis lieguma teritorij, izemot 52.kvartlu.
Daai o biotopu ir raksturga augsta dabas aizsardzbas vrtba. To dabas daudzveidbu uzturoo
pazmju patsvars ir pieminanas vrts, jo sastopama atmirusi lapu koku (apse, brzs) un egu
koksne oti lielos apjomos un dadb, skot ar neliela izmra svaigm kritalm, stumbeiem un
nolauztiem kokiem, beidzot ar lielu dimensiju atmiruiem kokiem un to dam. Praktiski katr
apsekotaj nogabal redzamas ar vecku un jaunku vjgu pazmes, vecas lazdas un pldi.
Vairkos nogabalos, piemram, 51.kvartla 1.nogabal saglabjuies apdegui skujkoku celmi.
Aprakstto mea tipu iekien nereti atrodas nelieli mitri biotopi, kuri pieskaitmi citam biotopu
tipam vai pat grupai, piemram, avoksnji, izstoas trces, sausi prieu mei, prmitri egu
mei, retk jaukto koku slapjs gras (F.2.6.3.),. Tajos atrodamas, dm vietm raksturgas
struktras melnalku un ou kltbtne, Pilupes tuvum ar gobu un atseviu liepu kltbtne,
applstoi laukumi, pastvg mitrum guoi koki. ie biotopi izplatti divos lielkos arelos
gar Pilupi un lieguma austrumu da. Dieml di nelieli biotopi nav izdalti k atsevii mea
nogabali, tau tiem neapaubmi dado dzvotu daudzveidbu konkrtajos apstkos. Par cik to
teritorija biei neprsniedz 0,1ha robeu, to kartana mrog 1:10 000 nav iespjama. Tpc
kart atzmti tie nogabali, kur di biotopi konstatti (skat. 10.pielikumu).
Mintajiem trim biotopa tipiem pieskaitmas ar liels platbs vis lieguma teritorij prstvts
jaunaudzes un vidja vecuma meaudzes, kurm obrd ir zema dabas aizsardzbas vrtba.
Dabas liegum prstvtie prieu mei pieskaitmi prieu slapjajiem damakiem (F.2.1.2),
prieu niedrjiem (F.2.1.5.), jaukto koku niedrjiem (F.2.6.4.), k ar prieu aurlapju reiem
(F.3.1.3.) un prieu aurlapju kdreiem (F.3.1.6.).
No dabas aizsardzbas viedoka vrtgkais prieu nogabals atrodas dabas lieguma teritorijas
rietumu da. Sevii slapji un ar atmiruo koksni bagti ir prieu mei atrodas 50.kvartla
dienvidu da.
46. un 52.kvartl esoajos prieu meos novrojama meliorcijas ietekme, kaut ar grvju
blvums ir saldzinoi neliels. 46.kvartl uz grvja uzbvta bebru dambja d appludinta daa
no jaunaudu platbas un tagad ts ir iznkuas.
Izstrdjot dabas aizsardzbas plnu, 2005.gada maij veikta papildus dabisko mea biotopu
apsekoana un izvrtta katra izdalt mea nogabala atbilstba DMB statusam un aizpildtas
DMB kartias par tiem.

28
3.tabula

Mea auganas apstku tipu platbas dabas liegum Kadjs

Mea auganas apstku tips Platba (ha) % no dabas
lieguma
platbas
Damaksnis (Dm) 3,6 1,1
Vris (Vr) 133,6 40,7
Gra (Gr) 0,7 0,2
Slapjais damaksnis (Dms) 22,7 7
Slapjais vris (Vrs) 25,8 8
Slapj gra (Grs) 3,7 1,1
Niedrjs (Nd) 69,1 21
Dumbrjs (Db) 8,1 2,5
aurlapju renis (As) 8 2,4
Platlapju brenis (Ap) 19,1 5,8
aurlapju kdrenis (Ks) 16,6 5,1
Platlapju kdrenis (Kp) 7,3 2,2

Saska ar dabisko mea biotopu inventarizciju un agrk veiktajiem novrojumiem, k ar
gada rezulttiem, 170,6ha jeb apmram 49% mea lieguma teritorij atbilst dabisko meu
biotopu kritrijiem (skat. 8.pielikumu). Ir konstatti di tipi: skuju koku mes, mistrots skuju
koku mes, cits lapu koku mes, apu mes, slapj prieu mes un slapj egu mes (4.tabula).
K apaktipi, viena DMB tipa ietvaros, jpiemin avotains mes (AVOT), krastmalas mes
(KRAST), melnalku staignjs (MELN), skujkoku mes (SKUJ).

4.tabula

Dabisko mea biotopu tipu prstvniecba dabas liegum Kadjs

Dabiskais mea biotops, kods Platba (ha) % no dabas lieguma platbas
Apu mes (APS) 5,4 1,6
Skujkoku mes (SKUJ) 5,7 1,7
Mistrots skuju un lapu koku mes (MIS) 77,4 22,4
Cits lapu koku mes (LAP) 12,9 3,7
Slapj egu mes (SLAPEGL) 11,2 3,2
Slapj prieu mes (SALP PRIE) 58 16,8
Kop 170,6 49,4%

pai jatzm tie mea biotopi, kuri atbilst Slapj prieu mea tipam (SLAP PRIE). Tiem
pieskaitmas prieu audzes vecum no apmram 100 ldz 135 gadiem niedrja, retk slapj
damaka MAAT. Jaunkajs audzs, par spti resns mirus koksnes un citu veciem prieu
meiem raksturgo pazmju nelielam apjomam, oti liel daudzum sastopama specil biotopu
suga (habitat specialist) Hellera lape Anastrophyllum hellerianum, kas bija noteicoais
arguments o platbu atzanai par DMB.
Liegum sastopami trs ES Biotopu direktvas 1.pielikum minti biotopi: Boreli mei (9010*),
Purvaini mei (91D0*) un Melnalku staignji (9080*)(skat. 5.tabulu un 9.pielikumu).


29
5.tabula

Aizsargjamo ES biotopu patsvars dabas liegum Kadjs

Biotopa nosaukums, kods Platba, ha
% no dabas lieguma
platbas
Borelie mei 9010* 89,8 26
Purvaini mei 91D0* 78,9 22,9
Melnalku staignji 9080* 3,5 1,1
Kop 172,2 49,9%


30
1.5. Teritorijas socilekonomiskais raksturojums
1.5.1. Demogrfisk analze

Dabas liegums Kadjs atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagast, kas robeojas ar 10
kaimiu pagastiem un platbas zi ir viens no lielkajiem Latvij (338 km
2
). Lejasciema pagast
2003.gada 1.janvr bija reistrti 1940 iedzvotji. Lielks apdzvots vietas Lejasciems,
Sinole, Mlmuia un Dre. Lejasciema pagastu gad apmekl vidji 1000 tristu.
Dabas lieguma teritorija ir neapdzvota, bet ts tie tuvum atrodas vairkas apdzvotas vietas
Puidzulis, Gra un Dre, k ar vairkas vienstas. Lieguma teritorija ir reti apmeklta, jo
atrodas saldzinoi tlu no pagasta centra. Pagasta iedzvotji o teritoriju mdz izmantot
ogoanai un soanai.

1.5.2. Teritorijas izmantoanas veidi
1.5.2.1. Trisms un atpta

Dabas lieguma Kadjs teritorija palaik netiek izmantota trisma un rekrecijas vajadzbm.
Lejasciema pagasta padome aj teritorija neplno attstt aktivittes, kas saisttas ar trismu vai
rekreciju.

1.5.2.2. Lauksaimniecba

Dabas lieguma Kadjs teritorija netiek izmantota lauksaimniecb, tau t robeojas ar
lauksaimniecbas zemm.

1.5.2.3. Mesaimniecba

Dabas lieguma Kadjs teritorijas lielko dau 326,4ha apsaimnieko VAS "Latvijas valsts
mei" Austrumvidzemes mesaimniecba. teritorijas daa ir nodota ilgtermia meizstrdes
apsaimniekoan SIA Eferta.
Dabas lieguma teritorij 1,6ha ir Ilgvara Mea, ZS Meijera sils panieka paums. 1998.gad
1,0ha tika nocirsts. obrd aj teritorij mes dabgi atjaunojas, augot brzam, apsei un
baltalksnim. Prj platb (0,6ha) aug brzu audzes. s mea platbas, kas gan nav pai
aizsargjamie mea biotopi, tomr ir nozmgas k vienota mea masva sastvdaa.
Pagju gadsimta astodesmitajos un devidesmitajos gados mea ainavu dabas lieguma
Kadjs teritorij btiski ietekmjusi mea cirana kailcirts. Agrk monoltais mea masvs
kailciru d obrd ir fragmentts.
Teritorij veikta ar mea atjaunoana da izcirsto platbu ir veikta mea kultru stdana,
stdot egli, da dabas lieguma teritorijas notikusi dabiska mea atjaunoans.
1996.gada 21.septembr jaunaudz un pieaugu audz notika mea ugunsgrks, kura clonis bija
neuzmanga rcba ar uguni, kopjot jaunaudzi. Kopum mes izdega 2ha platb 50.kvartla 4. un
5.nogabal, k ar 44.kvartla 13. un 17.nogabal.
Kop 2000.gada dabas lieguma Kadjs teritorij vairs nenotiek gandrz nekda
mesaimniecisk darbba. obrd lieguma teritorij tiek koptas tikai kvartlstigas, ko veic
mednieku kolektvs Lejasciems.


31
1.5.2.4. Zivsaimniecba

Dabas lieguma Kadjs teritorij neatrodas dabisks denstilpnes, kurs btu iespjama aktva
zivsaimniecba. Saska ar Ja Naga, mednieku kluba Lejasciems prstvja, sniegto
informciju, Pilup zivju praktiski nav, td eit makerana nenotiek.

1.5.2.5. Medbas

Dabas lieguma Kadjs teritorij medbu nomas tiesbas pieder mednieku kolektvam
Lejasciems. Informciju par medbm un medjamajiem dzvniekiem dabas lieguma Kadjs
teritorij sniedza Jnis Naglis, mednieku kluba Lejasciems prstvis.
Dabas lieguma teritorija ir laba medbu vieta, jo eit ir sastopama liela medjamo dzvnieku
koncentrcija. Katru gadu medbu sezonas laik dabas lieguma teritorij tiek rkotas tikai dzinju
medbas, vidji etras reizes. Pdjo divu medbu sezonu laik dabas lieguma teritorij medbas
nav bijuas sekmgas.
Teritorij pastvgi uzturas mea ckas un stirnas. Staltbrieiem un stirnm teritorij ir laba
barbas bze liels jaunaudu patsvars. Meliorcijas grvjus un Pilupi apdzvo bebri. Dabas
lieguma teritorij atsevii no visas medbu kolektvam apsaimniekoan nodots platbas netiek
vkti dati par dzvnieku uzskaiti. Pc mednieku novrojumiem, dzinju medbu laik
maksimlais konstattais dzvnieku skaits ir: pieci staltbriei, 12 mea ckas, 12 stirnas, 20
bebri, kas veido piecas apmetnes uz denstilpnm. Saska ar VAS Latvijas valsts mei
Austrumvidzemes mesaimniecbas Lejasciema iecirka vadtja Ainra gura sniegto
informciju bebru skaits dabas lieguma teritorij ir aptuveni trs reizes lielks.
Pirms 1995.gad notiku ugunsgrka dabas lieguma teritorij bija staltbrieu bauru vieta, kas
tika pamesta. Nkotn ir iespjama bauru vietas atjaunoans.
Ziem dabas liegumam pieguoajs teritorijs notiek dzvnieku piebaroana.

1.5.2.6. Citi izmantoanas veidi

Dabas lieguma teritorij nelielos apjomos vietjie iedzvotji lasa mellenes, brklenes un avenes,
ar snes.

32
1.6. Bebru darbbas ietekme

Bebru darbbas ietekmi uz dabas lieguma Kadjs teritoriju veica Mrti Lkins.
Bebrs un t darbba dabas lieguma Kadjs teritorij aplkota, emot vr iespjamos
konfliktus starp eit esoajm dabas vrtbm un sabiedrbas grupu interesm bioloiski vrtgo
mea biotopu saglabanu, mednieku interesm, ietekmi uz dabas liegumam pieguoo teritoriju
citu zemes panieku interesm, k ar VAS Latvijas valsts mei prasbm par bebraiu
apsaimniekoanas paskumos.
No dabas lieguma teritorijas kopjs apsaimniekoanas viedoka, eit pieaujama netraucta
bebra darbba, vajadzbas gadjum to ierobeojot, ja nevlami (saimnieciski) tiek ietekmtas
blakus esos teritorijas un liegum esoie pai nozmgie biotopi un cei. Juzsver, ka pareiz
novrotais bebru skaits dabas liegum iespjams, pateicoties eit un apkrtn izraktajiem
meliorcijas grvjiem, kas bebriem piedv jaunas dzvotnes papildus Pilupei.
Bioloiski vrtgajiem biotopiem nepiecieams tuvu dabiskajam stvoklim esos
apsaimniekoanas rems. aj gadjum bebra darbba vistiek mr appludinana un
gruntsdens lmea paaugstinana dabas lieguma teritorij izveidotaj grvju tkl un ar vji
izteikts Pilupes krasta posm (apmram 400m lieguma ziemeaustrumu str) var negatvi
ietekmt upes un grvja tuvum esoos biotopus. Tiei tas ir noticis 44.kvartla 1.nogabala
rietumu da, kur atradies apmram 2m augsts dambis un nokaltusi apmram 0,5ha liela dabisk
mea biotopa statusam atbilstoa meaudze. Uzpludinjuma ietekm koki nokaltui pat 40 ldz
50m attlum no upes krasta lnijas. Papildus tam tika appludintas ar upes labaj krast esoais
mes (vizuli novrtjot, vairk nek 1ha platb), tostarp ar bioloiski augstvrtga lapu koku
meaudze un jaunaudze. Upes lejteces virzien veidojuies augstki krasti, tpc bebra darbbai
eit ir lokls raksturs un konfliktu starp dadm interesm nav.
Uz austrumiem vistlk dabas lieguma teritorij eso aizsprosta ietekm bija appldui vairki
hektri pavu Pilupes augteces virzien un tdejdi tika kavta iespja nokt Krieviu mjs.
Mednieku kolektvam Lejasciems interese par bebra medanu pareizj tirgus situcij nav
liela. obrd bebru medbas un dambju jaukana saistta ar apsaimniekotja prasbu par bebra
radto bojjumu novranu meaudzs. o saistbu nepildanas gadjum iespjama medbu
nomas lguma lauana ar teritorijas apsaimniekotju VAS Latvijas valsts mei.
rpus dabas lieguma teritorijas dzvojoo Krieviu mju iedzvotju intereses ir nokt savs
mjs pa cea vietu, kas atrodas uz austrumiem no dabas lieguma, kas vl ovasar nav bijis
iespjams bebra izveidot appludinjuma d.
emot vr augstk minto, dabas lieguma teritorij ir pieaujamas bebru medbas (saska ar
Medbu noteikumiem (MK noteikumi Nr.760, 23.12.2003.)) un aizsprostu jaukana, ja:
bebru aizsprosti paaugstina gruntsdens lmeni dabas liegumam pieguoajs platbs;
bebru darbbas rezultt tiek bojti vai appludinti cei;
tiek appludintas jaunas platbas dabas lieguma teritorij.
Bebra darbba ierobeojama Pilupes posm no 44.kvartla vidus austrumu virzien ~400m ldz
dabas lieguma robeai, k ar grvju sistm 44. un 45.kvartlu das, kuras atrodas uz ziemeiem
no cea (13.pielikums).
Bebru dambjos, ievietojamas koka kastes (teknes) (15.pielikums) (Balodis M., Ozoli J.,
Ranti M., Bebrs un via darbs). Aptuvens dambju atraans vietas, kurs ievietojamas
das konstrukcijas, attlotas kart (13.pielikums). Vlamais kastes (teknes) garums ir no 3 ldz
5m. T izgatavojama no pietiekami bieziem un platiem diem, lai nodrointu pastvgu
caurpldi un iespjami ilgu kalpoanas laiku. Ja dens daudzums ir tik liels, ka viena da
konstrukcija nespj nodroint pietiekamu caurpldi (kas vartu bt gadjums Pilupes
reguljamos dambjos), vajadzbas gadjum ievietojamas vairkas das konstrukcijas.

33
Prj dabas lieguma teritorij ar ldzgm metodm (kastm) bebra darbba ierobeojama tikai
un viengi gadjumos, ja applst dabisko mea biotopu platbas. Tpc viens no
nepiecieamajiem monitoringa paskumiem ir bebru darbbas ietekmes uzraudzba dabisko mea
biotopa statusam atbilstoajs meaudzs grvju un Pilupes tie tuvum.

34
1.7. Izmantots literatras saraksts

Balodis M., Ozoli J., Ranti M., Bebrs un via darbs. Valsts meiercbas institts, Salaspils

Kabucis I., 1998. Ziemevidzemes eobotniskais rajons. Latvijas Daba. Enciklopdija. 6. Rga:
Preses nams, 139.

Kabucis I., 2000. Biotopu rokasgrmata. Rga: Latvijas Dabas fonds, 160lpp.

Kabucis I. (red.), 2001. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rga: Latvijas Dabas fonds, 96lpp.

Kalnia A., 1995. Klimatisk rajonana. Latvijas Daba. Enciklopdija. 2. Rga: Preses nams,
245.

Karu pielikums, 1998. Latvijas Daba. Enciklopdija. 6. Rga: Preses nams, 598lpp.

Milne D., 2003. Lejasciems upju un laiku lokos. Lejasciema pagasta padome: Vtola
izdevniecba, Gulbene, 229lpp.

Nikodemuss O., 1998. FAO augu klasifikcija. Latvijas Daba. Enciklopdija. 6. Rga: Preses
nams, 401.

Pastors A., 1995. Hidroloisk rajonana. Latvijas Daba. Enciklopdija. 2. Rga: Preses nams,
148.-151.

Rainska I., 2002. Rokasgrmata pai aizsargjamo dabas teritoriju dabas aizsardzbas plnu
izstrdtjiem. Rga: Ulma, 96lpp.

Zels V., 1998. Tlavas zemiene. Latvijas Daba. Enciklopdija. 5. Rga: Preses nams, 196.-198.

Zemzare D., 1940. Valodas liecbas par Lejasciema novadu. Rga: VAPP Praktisko zintu
apgdniecba.

Nepublictie materili

Kuers J., Lejasciema apkaimes apraksts Mazs uptes un ezerii.

Lrmanis V., Par mea teritorijas aizsardzbu Gulbenes virsmeniecbas Lejasciema meniecb.
31.10.2001.

Lejasciema pagasta teritorilplnojums. Apstiprints 2003.gada 28.oktobr ar Lejasciema pagasta
padomes lmumu Nr.1, sdes protokols Nr.32.

Interneta resursi

Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentras mjas lapa: http://www.lvgma.gov.lv

Latvijas Vides datu centra mjas lapa: http://www.vdc.gov.lv

Vides ministrijas mjas lapa: http://www.vidm.gov.lv
http://www.gulbenesbiblioteka.lv/novads/pasvaldibas.htm (19.05.2005.)

35

http://www.gulbene.lv/lv (19.05.2005.)

http://www.likumi.lv

Citi informcijas avoti

Ilgaa M., Dabas liegumi liek grozt Gulbenes rajona teritorijas plnojumu. Laikraksts
Dzirkstele, 25.10.2005.

Konsultcijas: Dace Milne, Lejasciema Kultras, trisma un sporta nodaas vadtja, Lejasciema
muzeja vadtja.

Teicji: Lita Zkere, Zeltte Neiberga, riks Liepi.


36
2. daa TERITORIJAS NOVRTJUMS
2.1. Teritorija k vienota dabas aizsardzbas vrtba un to ietekmjoie faktori

Dabas lieguma Kadjs galven vrtba ir dabiski, cilvka saimniecisks darbbas maz traucti
mei. Vrtjot pc audzes struktras un netrauctiem meiem raksturgu indikatorsugu
sastopambas, vairums meaudu ir tuvas pirmatnja mea stvoklim, kds raksturgs ziemeu
skujkoku meiem vlns sukcesijas stadijs.
Pateicoties netrauctajai meu attstbai, dabas liegum Kadjs ir daudz oti retu su, snu,
rpju un vaskulro augu atradnes, vairkm sugm nozmgks atradnes Latvij, k ar
Baltijas un Skandinvijas reionos. emot vr prstvto sugu kompleksus (it pai rpju)
dabas lieguma teritorija ir nozmga atradne vairkm rpju sugm vis Eiropas kontekst. No
teritorij ldz im konstattajm su, augu un dzvnieku sugm apdraudto un aizsargjamo
sarakstos ir 51 suga.
Dabas lieguma teritorija ir izcila borelo un purvainu meu koncentrcijas vieta faktiski visas
vidja vecuma, pieaugus un prauguas meaudzes novrttas k atbilstoas dabisko mea
biotopu kritrijiem un visas meaudzes atbilst ar Eiropas Padomes direktvas Par dabgo
biotopu, savvaas augu un dzvnieku sugu aizsardzbu aizsargjamo meu tipiem 9010*
Borelie mei un 91D0* Purvainie mei.
teritorija ir ar viena no nedaudzajm aizsargjamajm dabas teritorijm Latvijas Republik,
kas ietilpst lidvveru kdreizj izplatbas apgabal un kur lidvveru reintrodukcija ir potencili
iespjama.

Galvenais dabas lieguma teritoriju ietekmjoais faktors ir nelabvlg meaudu
vecumstruktra. Vairkas apdraudtas rpju sugas (Leptogium saturninum, Lobaria
pulmonaria, Parmeliella triptophilla, Nephroma laevigatum, Cetrelia sp., Collema
subnigrescens) aj teritorij ir saisttas ar oti vecu apu kltbtni dabiskas struktras un vides
me. obrd teritorij vrojama pakpeniska veco apu patsvara samazinans, kas nkotn
var apdraudt minto sugu pastvanu. Sevii btiska problma ir trs pdjo sugu
kontekst, jo dabas lieguma Kadjs teritorija ir nozmgk o sugu atradne valst.
Dabas vrtbas lieguma teritorij negatvi ietekmjusi ldz 2000.gadam veikt meizstrde, kuras
rezultt tika izncinti DMB, no kdreizj vec mea masva saglabti atsevii fragmenti.
Izcirtumi nelabvlgi ietekm blakus esos audzes palielins vja ietekme, pazemins mitruma
lmenis neskarto meu mals. Daviet izcirstajs mea platbs, kas ir izcirstas vienas no
pdjm, ir notikusi dabiska mea atjaunoans ar lapu kokiem. Savukrt atjaunoto egu
jaunaudu sugu sastvs (das viets gandrz pilnb domin egles) nav labvlgs aizsargjamm
sugm, kuras atkargas no lapu koku meiem.

2.2. Biotopi k dabas aizsardzbas vrtba, to socilekonomisk vrtba un tos ietekmjoie
faktori
2.2.1. Mei
Dabas aizsardzbas vrtba
Dabas lieguma Kadjs teritorijai ir raksturga liela dabisko meu biotopu un ldz ar to ar
daudzu retu augu sugu atradu koncentrcija. Dabas lieguma teritorijas mei visticamk savulaik
ir nodegui liel vienlaidus ugunsgrk, tad ilgstoi attstjuies bez btiskas saimniecisks
darbbas iejaukans (atsevis audzs ir notikuas kopanas cirtes, nebtiska ir meliorcijas
ietekme). Vairums meaudu ir tuvas pirmatnja mea stvoklim, kds raksturgs ziemeu
skujkoku meiem vlns sukcesijas stadijs. Dabas lieguma teritorij sastopamie mea biotopi
izceas ar augstu kvalitti, tajos ir daudz vecu koku un mirus koksne dads sadalans

37
pakps. Netrauct meu attstba ir par pamatu lielajam teritorij sastopamo reto un apdraudto
sugu skaitam un to populciju vitalittei.
Bebru darbas d daudzviet mei (lielkoties egu jaunaudzes cea grvju tuvum) appldui un
daji iznkui. ie mei ir mitrumu mlou augu un dzvnieku sugu dzvotne, td da biotopa
kltbtne dabas lieguma teritorij ir svarga no teritorijas bioloisks daudzveidbas viedoka.
Turklt bebru aktivittes rezultt rodas liels miruas koksnes daudzums, kuru atsevias
bezmugurkaulnieku sugas, piemram, koksngraui, krvaboles izmanto k barbas resursu.
Bebri ir izveidojui vairkus dambjus uz dabas lieguma teritorij esoajiem meliorcijas
grvjiem, tdejdi ir ievrojami sekmjui skotnj hidroloisk lmea atjaunoanos teritorij.
Neliel Pilupes ieleja kalpo par sugu prvietonas koridoru, palielina ekoloisko apstku
dadbu. eit konstatta pai aizsargjama suga lielais torgliemezis Ena montana.
Apmram puse no dabas lieguma teritorijas jaunaudzm ir ar zemu bioloisks daudzveidbas
vrtbu. Nav sagaidms, ka btiski palielinsies apu patsvars, pai veckajs audzs, lielkaj
da jaunaudu ir veiktas jaunaudu kopanas, ar td apses audu sastvos ir 10 ldz 30%.
Savukrt otra puse no jaunaudzm, ja tajs netiks veiktas kopanas cirtes, ar laiku veidosies k
mistrotas lapu koku audzes.
Bioloiski vrtgo pieauguo un prauguo meaudu izvietojums, tajs sastopamais apdraudto
sugu skaits un populciju vitalitte auj prognozt apdraudto sugu pakpenisku atgrieanos
platbs, kur obrd notiek mea atjaunoans.

Socilekonomisks vrtbas
emot vr, ka dabas lieguma teritorij ir ievrojams DMB patsvars, kam raksturga dabisko
daudzveidbu uzturoa struktra (atmirus koksne, degus koksne u.t.t.), da veida teritorijm ir
augsta zintnisk un sabiedrbas izgltoanas vrtba.
Mea ekonomisk vrtba no resursu lietotju viedoka ir koksne. Dabas liegum ir iespjams
ogot un sot, eit notiek medbas.

Ietekmjoie faktori
Meus dabas liegum ietekm ldz 2000.gadam veikt meizstrdes sekas, kuru rezultt tika
izncinti DMB, no kdreizj vec mea masva saglabti atsevii fragmenti. Izcirtumi
nelabvlgi ietekm blakus esos audzes palielins vja ietekme, notiek intensva krmu
pldu, krku un lazdu augana, pazemins mitruma lmenis neskarto meu mals, ldz ar to
tiek apdraudta veco mea biotopu kvalitte. Daviet izcirstajs mea platbs, kas ir izcirstas
vienas no pdjm, ir notikusi dabiska mea atjaunoans ar lapu kokiem.
Aktv bebru darbba ietekm biotopus, nemazinot to bioloisks daudzveidbas vrtbu. Dabas
lieguma teritorij iespjami staltbrieu postjumi, ja tiks veiktas jaunaudu kopanas.

2.2.2. dei
Dabas aizsardzbas vrtba
Dabas lieguma teritorij atrodas Pilupe, kura aj posm nav regulta ir saglabts ts dabiskais
tecjums. Pilupes ielej veidojas mikroklimats, kas nodroina labvlgus apstkus mitrumu
mloajm sugm, piemram, ts krastos ir sastopama pai aizsargjam suga lielais
torgliemezis Ena montana, kurai eit ir Latvijas mrog ievrojama atradne. eit aug tdas retas
augu sugas k divsklu grslis Carex disperma Dewey (LSG 3.kategorija) un Lietuvas denszle
Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski (LSG 3.kategorija). Pilupes ieleja kalpo ar k sklu un
sporu izplatans veicinanas koridors. emot vr iepriek minto, nepiecieams paplaint
dabas lieguma teritoriju, iekaujot taj Pilupes ielejas abus krastus.


38
Socilekonomisks vrtbas
Pilupes socilekonomisk vrtba ir minimla makerana eit nenotiek.
Meliorcijas grvji ietekm hidroloisko lmeni, kas vartu bt svargi no mesaimniecisk
viedoka, ja pai dabas liegumam pieguoajs teritorijs.

Ietekmjoie faktori
Pilupes tecjumu dabas lieguma teritorijas ziemeaustrumos ietekm bebru aktv darbba. Tas
btiski samazina upes straumes trumu.

2.3. Sugas k dabas aizsardzbas vrtba un ts ietekmjoie faktori

No teritorij ldz im konstattajm su, augu un dzvnieku sugm apdraudto un aizsargjamo
sarakstos ir 51 suga. aj noda plak tiek apskattas ts sugas, kas ir sastopamas dabas
lieguma teritorij un kurm papildus biotopu saglabanas paskumiem ir nepiecieami pai
apsaimniekoanas paskumi.
Pateicoties tam, ka mei dabas lieguma teritorij ir ilgstoi dabiski attstjuies, eit ir sastopamas
vairkas apdraudtas rpju sugas Leptogium saturninum, Lobaria pulmonaria, Parmeliella
triptophilla, Nephroma laevigatum, Cetrelia sp., Collema subnigrescens, kuras ir saisttas ar oti
vecu apu kltbtni dabiskas struktras un vides me.
obrd teritorij vrojama pakpeniska veco apu patsvara samazinans, kas nkotn var
apdraudt minto sugu pastvanu. Sevii btiska problma ir trs pdjo sugu kontekst, jo
aplkojam teritorija ir nozmgk o sugu atradne valst. Ar in gadjum ir jveic
mesaimniecisk darbba, kas veicina lapu koku patsvara palielinanos.
Iespjams, ka dabas lieguma teritorij vai tam pieguoajs teritorijs neliel skait uzturas
lidvvere. T ir Latvij oti reta, izzdoa suga, t ir Latvijas Sarkanaj grmat un Eiropas
Savienbas Biotopu direktvas II pielikum ietverta suga. Lidvvere ir izplatta Eirzijas borelo
meu josl. Latvija atrodas sugas arela dienvidrietumu perifrij. Dabas liegums Kadjs
ietilpst taj Latvijas da, kur visilgk saglabjs lidvveru populcija.
Lidvvere ir dendrofila, tipiska dobumos dzvojoa suga. Lidvveres apdzvo tikai noteikta tipa
meaudzes: jauktas, briestaudzes vecumu sasnieguas egu apu un apu egu audzes, kurs
izauguas ar otr stva egles. Apses ir piemrotkais koks dobumu izveidoanai, bet egles
lidvverm nepiecieamas k aizsegs slpjoties no dabiskajiem ienaidniekiem.
K viens no iemesliem lidvveru izzuanai uzskatma mesaimniecisk darbba, kuras rezultt
sark piemroto biotopu platba, k ar notiek to sadrumstaloans ar sekojou lidvveru
mikropopolciju izolciju un izzuanu.
Paredzt jaunaudu apsaimniekoana veicins lidvverei piemrotiem biotopu veidoanos.
Nevienai citai no dabas liegum prstvtajm augu un dzvnieku sugm nav nepiecieami pai
biotopu apsaimniekoanas paskumi.

39
2.4. Teritorijas vrtbu apkopojums un pretnostatjums

Dabas lieguma Kadjs teritorij esoo vrtbu apkopojums un pretnostatjums sniegts 6.tabul.

6.tabula
Dabas lieguma Kadjs teritorijas vrtbas, ts ietekmjoie faktori

Dabas
vrtba
Galven dabas lieguma teritorijas vrtba ir dabiski, cilvka saimniecisks
darbbas maz traucti mei. Vairums meaudu ir tuvas pirmatnja mea
stvoklim, kds raksturgs ziemeu skujkoku meiem vlns sukcesijas
stadijs.
teritorija ir izcila DMB koncentrcijas vieta, eit sastopami borelie un
purvainie mei.
Teritorij ir daudzu retu su, snu, rpju un vaskulro augu atradnes,
vairkm sugm ts ir nozmgks atradnes Latvij un Baltijas reion
(atsevim rpju sugm Eirop).
Daa lieguma teritorijas ir appldusi un ldz ar to ir mitrumu mlou augu un
dzvnieku sugu dzvotne, kas kopum palielina biotopu un sugu daudzveidbu
teritorij.
Pilupe aj posm nav regulta ir saglabts ts dabiskais tecjums. Ts
ielej veidojas mikroklimats, kas nodroina labvlgus apstkus mitrumu
mloajm sugm, t kalpo par sugu prvietoans koridoru.
Dabas lieguma teritorija ir piemrota lidvverei, eit iespjama lidvveres
reintrodukcija. eit savulaik ir ligzdojis melnais stris.
Socil-
ekonomisk
vrtba
Dabas lieguma teritorij esoajiem meiem ir oti augsta zintnisk un
sabiedrbas izgltoanas vrtba.
No resursu lietotju viedoka mea lielk socilekonomisk vrtba ir
koksne.
Vietjiem iedzvotjiem dabas lieguma teritorij ir iespja ogot un sot,
atpsties. Medbu sezonas ietvaros eit notiek medbas.
Ietekmjoie
faktori
Ldz 2000.gadam dabas lieguma teritorij veikta meistrde, kuras rezultt
no kdreizj vec mea masva saglabti atsevii fragmenti.
Dabas lieguma teritorij ir izveidojusies nelabvlga meaudu
vecumstruktra: ir saglabjuies veci mei un dabiski un mkslgi atjaunots
meu kultras, kas oti ilg laik sasniegs vairkm retajm un
aizsargjamajm rpju sugm nepiecieamos auganas apstkus.
Teritorij atrodas atsevias egu monokultras ar mkslgu meaudzes
struktru, kas nav piemrota dabas lieguma teritorijai raksturgo dabisko
meu sugm.
Aktv bebru darbba veicina hidroloisk rema izmaias dabas lieguma
teritorij un tai pieguoajs platbs.
Savulaik veikts meliorcijas grvji ietekm hidroloisko remu.

40
3. daa TERITORIJAS SAGLABANAS MRI
3.1. Teritorijas apsaimniekoanas idelais jeb ilgtermia mris
Saglabts dabas lieguma Kadjs teritorij esoo pai aizsargjamo biotopu, pai apu meu,
komplekss ar tam raksturgajm augu un dzvnieku sugm, aujot atjaunoties vienlaidus mea
masvam ar dabisku meaudu struktru.

3.2. Teritorijas apsaimniekoanas stermia mri pln apskattajam apsaimniekoanas
periodam

1. Nodrointa teritorijai raksturgo aizsargjamo ES biotopu Borelo meu 9010*
(89,8ha), Melnalku staignju 9080* (3,5ha), Purvaino meu 91D0* (78,9ha)
aizsardzba.
2. Nodrointa dabas lieguma teritorijas infrastruktras uzturana.
3. Sabiedrba un atbildgs institcijas informtas par dabas lieguma aktualittm.


41
4. daa APSAIMNIEKOANAS PASKUMI
4.1. Apsaimniekoanas paskumi

Apsaimniekoanas paskumi paredzti laika posmam no 2006. ldz 2015.gadam.
Apsaimniekoanas paskumi stermia mru sasnieganai apkopoti 7.tabul, nordot katram
paskumam prioritti, izpildes termiu, potencilo izpildtju, izpildes kvalittes rdtju.
Apsaimniekoanas paskumi ir plak aprakstti skot ar 42.lpp.
Apsaimniekoanas paskumu izpildes ir juzsk ldz ar dabas aizsardzbas plna apstiprinanas
datumu, ja apsaimniekoanas paskumu aprakst nav nordts citdi.

7.tabula

Apsaimniekoanas paskumi dabas liegumam Kadjs

Paskuma prioritte: I prioritrs, II btisks, III vlams
N.p.k.
Paskums
Prioritte,
izpildes termi,
potencilais
izpildtjs
Aptuvenas
izmaksas (Ls)
uz 2005.gada
novembri

Izpildes kvalittes
rdtji
Nodrointa teritorijai raksturgo aizsargjamo ES biotopu Borelo meu 9010*
(89,8ha), Melnalku staignju 9080* (3,5ha), Purvaino meu 91D0* (78,9ha) aizsardzba
1.1. Neiejaukans mea
attstbas proces.
I
2006.-2015.,
VAS Latvijas
valsts mei,
Valsts mea
dienests

Dabas lieguma
teritorij notiek meu
netraucta attstba
dabiskajos mea
biotopos.
1.2. Lapu koku patsvara
palielinana dabas
lieguma teritorij
esoajs jaunaudzs.
I
2006.-2015.,
VAS Latvijas
valsts mei

~100Ls / ha
Dabas lieguma
teritorij esoajs
jaunaudzs
palielinjies lapu
koku patsvars.
1.3. NATURA 2000
teritoriju monitorings
I
2006.-2015.,
LVGMA

Iegta informcija
par dabas lieguma
Kadjs atbilstbu
teritorijas dibinanas
proces izvirztajiem
mriem un par ts
teritorij sastopamo
aizsargjamo biotopu
un sugu stvokli,
kuru d savulaik
ADT tika izveidota.
1.4. Dabas vrtbu, to
ietekmjoo faktoru un
apsaimniekoanas
paskumu efektivittes
monitoringa veikana.
I
2006.-2015.,
VAS Latvijas
valsts mei
Iegta informcija
par dabas vrtbu
stvokli un
apsaimniekoanas
paskumu
efektivitti.

42
Nodrointa dabas lieguma teritorijas infrastruktras uzturana
2.1. Robezmju
uzturana.
I
2006.
VAS Latvijas
valsts mei
20Ls / gab. Robezmes
uzturtas.
2.2. Robe- un kvartlstigu
kopana.
II
2006.-2015.,
mednieku
kolektvs
Lejasciems
100Ls/km Robe- un
kvartlstigas ir dab
saskatmas; pc tm
var orientties.
2.3. Koka kastu (teku)
ievietoana bebru
dambjos (skat.
13.pielikumu).
II
2006.-2015.,
mednieku
kolektvs
Lejasciems,
VAS Latvijas
valsts mei
~Ls 50
par 1 vienu
drenu
konstrukciju
Hidroloiskais
lmenis da dabas
lieguma teritorijas un
tam pieguoajs
teritorijs ir
optimizts un
uzturts.
2.4. Bebru medbu
organizana.
II
2006.-2015.,
mednieku
kolektvs
Lejasciems

Regults bebru skaits.
Neapplduas dabas
liegumam pieguos
teritorijas, dabas
lieguma teritorij
esoie cei, k ar
jaunas mea platbas.
2.5. Ceu infrastruktras
atjaunoana.
III
2006.-2015.,
VAS Latvijas
valsts mei
Cea infrastruktra
atjaunota.
Sabiedrba un atbildgs institcijas informtas par dabas lieguma aktualittm
3.1. Informcijas
iesniegana Lejasciema
pagasta teritorijas
plnojuma
izstrdtjiem.
I
2005.-2006.,
Lejasciema
pagasta
pavaldba

Lejasciema pagasta
teritorijas plnojum
ietverta informcija
par dabas liegumu.
3.2. Prieklikuma par
izmaim dabas
lieguma Kadjs
teritorij sagatavoana
un iesniegana Dabas
aizsardzbas prvald.
I
2006.,
SIA GG&M
Consult, Dabas
aizsardzbas
prvalde

Prieklikums
sagatavots un
iesniegts Dabas
aizsardzbas prvald,
kas to izskata un
nepiecieambas
gadjum iesniedz
Vides ministrij.


43
4.2. Apsaimniekoanas paskumu apraksts

1.1. Neiejaukans mea attstbas proces.
Neiejaukans tiek paredzta (skat. 8.tabulu):
1) mea nogabalos, kuri ir izdalti k DMB, potencilie DMB, ES aizsargjamie biotopi, retajm
un pai aizsargjamm augu un dzvnieku sugm nozmgi mea nogabali;
2) izcirtumos, kuros notiek dabiska mea atjaunoans;
3) mistrots audzs, kur dabiski veidojas dadu koku sugu, neviendabgas audzes.

1.2. Lapu koku patsvara palielinana dabas lieguma teritorij esoajs jaunaudzs.
Kopanas ciru mris teritorij ir mistrotu meaudu veidoana.
Galven prioritte kopanai ir mkslgi veidotajs egu jaunaudzs, kurs domin egle un kurs ir
viena vecuma un dimensiju koki. Ar kopanas paldzbu veicinma meaudzes dada vecuma
struktras veidoans un lapu koku patsvara palielinana audu sastvos, gan izcrtot nelielus
atvrumus, gan intensvk retinot ap audz jau esoiem lapu kokiem.

Nosacjumi, veicot kopanas cirtes:
mistrots audzs nav pieaujama meaudzes veidoana, kur vienas koku sugas patsvars
ir 70% un lielks;
jveicina lielku dimensiju koku ar plau, labi attsttu vainagu veidoanos;
saglabjami un ar kopanas paldzbu atbrvojami visi audzs sastopamie lapu koki, to
paauga, intensvk retinot egles ap tiem;
saglabjamas pamea koku un krmu sugas;
saglabjamas kritalas un stvoi kaltui koki;
saglabjami dzvnieku bojtie, trupjuie un koki ar citm bojjumu pazmm;
pieveana organizjama sala apstkos, lai paliekos audzes un augsnes bojjumi btu
iespjami mazi;
kokmaterilu pieveanas ceu projektana caur bioloiski vrtgm meaudzm nav
pieaujama.

Kopanas cirtes veicamas laik no 1.septembra ldz 31.martam saska ar dabas lieguma
individulajiem aizsardzbas un izmantoanas noteikumiem. Darbba saskaojama ar Valsts
mea dienestu.

1.3. NATURA 2000 teritoriju monitorings
o monitoringu Eiropas Padomes uzdevum paredzts veikt reizi seos gados, izpildtjs
Latvijas Vides, eoloijas un meteoroloijas aentra (LVMA).
Monitoringa uzdevums ir ADT, taj skait dabas lieguma Kadjs, novrtana atbilstoi to
izveidoanas laik izvirztajiem mriem, tajs esoajiem aizsargjamiem biotopiem un sugm,
kuru d teritorijas tika izveidotas.

1.4. Dabas vrtbu, to ietekmjoo faktoru un apsaimniekoanas paskumu efektivittes
monitoringa veikana.
Dabas vrtbu monitoringa mris ir sagatavot uz izptes rezulttiem balsttus prieklikumus,
strdjot pie dabas aizsardzbas plna atjaunoanas 2015.gad, k ar izvrtt dabas aizsardzbas
pln paredzto paskumu efektivitti un nepiecieambas gadjum ierosint izmaias taj.
Monitoringa galvenie virzieni saistti ar hidroloisk lmea regulanu, k ar lapu koku
patsvara palielinanos dabas lieguma teritorij.

44
Dabas lieguma teritorij viets, kur bebru dambjos ir ievietotas koka kastes (teknes),
nepiecieams trs reizes gad ts apsekot un prbaudt, vai ts sekmgi veic savas funkcijas. Ja
tiek konstatta bebru skaita palielinans, attiecgi jpalielina ar koka kastu (teku) skaits
dabas lieguma teritorij.
Viets, kur tiek veikta jaunaudu kopana, nepiecieams prliecinties, vai notiek sekmga
dabisk lapu koku atjaunoans, k ar, vai veidojas lidvverei piemroti biotopi.
Ir nepiecieams turpint lidvveru ekskrementu meklanu (mart aprl, sniega apstkos),
taj skait ar dabas liegumam pieguloajs teritorijs, lai prliecintos, vai lidvveres dabas
liegum vl arvien nav sastopamas.

2.1. Robezmju uzturana.
Dabas lieguma teritorij jpapildina trs robezmes saska ar Dabas aizsardzbas prvaldes
izstrdtajiem pai aizsargjamo dabas teritoriju vienot stila ieteikumiem. Zmju atraans
attlota 11.pielikum.

2.2. Robe- un kvartlstigu kopana.
Kvartlstigu kopana ir nepiecieama, lai nodrointu orientanos un rtku prvietoanos dabas
lieguma teritorij. Kvartlstigu kopanu vlams veikt no 1.septembra ldz 31.martam, lai
novrstu iespjamo reto un aizsargjamo augu sugu atradu bojanu, atstjot nocirsto materilu
gar stigas malm.

2.3. Koka kastu (teku) ievietoana bebru dambjos.
Lai nodrointu hidroloisk lmea optimizanu un uzturanu dabas lieguma teritorij, k ar
lai novrstu tai pieguoo teritoriju aplanu, dabas lieguma teritorij esoajos bebru dambjos
ieteicams izvietot koka kastes (teknes) (13.pielikums). Ar bebru dambjos ievietojams kastes
skici var iepazties 15.pielikum.

2.4. Bebru medbu organizana.
Dabas lieguma Kadjs teritorij ir pieaujama bebru medbu organizana atbilstoi Medbu
noteikumiem (MK noteikumi Nr.760, 23.12.2003.).
Bebru medbas un to veidoto aizsprostu jaukana pieaujama tikai gadjumos, ja:
- bebru aizsprosti paaugstina gruntsdens lmeni dabas liegumam pieguoajs platbs;
- ja bebru darbbas rezultt tiek bojti vai appludinti cei;
- ja tiek appludintas jaunas platbas dabas lieguma teritorij.

2.5. Ceu infrastruktras atjaunoana.
Dabas lieguma teritorij pieaujama teritorij esoo ceu rekonstrukcija un renovcija, nemainot
to platumu. Gar ceiem pieaujams iztrt apaugumu un grvjus attrt no piedrazojuma.

3.1. Informcijas iesniegana Lejasciema pagasta teritorijas plnojuma izstrdtjiem.
Saska ar Latvijas normatvajiem aktiem Lejasciema pagasta teritorilaj plnojum ir jietver
informcija par dabas lieguma Kadjs teritoriju.


45
3.2. Prieklikuma par izmaim dabas lieguma Kadjs teritorij iesniegana Vides
ministrij.
Dabas aizsardzbas plna izstrdtjs SIA GG&M Consult sagatavo prieklikumu par izmaim
dabas lieguma teritorij un iesniedz to Dabas aizsardzbas prvald. Prvalde prieklikumu
izskata un nepiecieambas gadjum to iesniedz Vides ministrij.
Prieklikum tiek ietverta sekojoa informcija:
1. Dabas lieguma Kadjs teritorij iekaujami valsts paum esoie 30.kvartla
26.nogabala, 31. kvartla 25., 26., 27., 28., 29. 30.nogabalu un 32.kvartla 37.,
38.nogabali. Tie atrodas Pilupes labaj krast, kur 10-20m plat josl ir sastopama ret un
pai aizsargjam suga lielais torgliemezis Ena montana.
Jau iepriek, strdjot pie dabas lieguma Kadjs izveidoanas, ie nogabali tika iekauti
potencils ADT teritorijas sastv. Dieml dabas lieguma Kadjs teritorija tika
apstiprinta, neiekaujot augstk mintos nogabalus, kas sav btb ir neloiski, jo
tdejdi aizsardzba lielajam torgliemezim tiek nodrointa tikai Pilupes kreisaj krast.
2. No dabas lieguma teritorijas ir ieteicams izslgt privt paum esoo ZS Meijera sils
2.kvartlu (1,6ha). Privt panieka me nav konstattas pai aizsargjamas sugas vai
biotopi. Vis mea teritorij ir veikta intensva saimnieciska darbba.

46
8.tabula
Apsaimniekoanas paskumi un to pamatojums

kv. nog. plat.
zemju
kategorija MAAT DMB

ES
1.stvs paskumi
43. 1. 0.7 Mes Vr MIS
9010*
7E1B2A115 N
43. 2. 0.4 Mes Vr MIS
9010*
6E1B3A115 N
43. 3. 0.2 Mes Vr

6Ba2B1L1E46 N
43. 4. 0.7 Mes Gr MIS
9010*
5E2B3A105 N
43. 5. 0.4 Mes Vrs

6B1Ba1Bl7 2E10 +M6 N
43. 6. 0.5 Mes Vr

5E18 2B1A1Ba1Bl10 +M9 N
43. 7. 1.3 Mes Vr LAP
9010*
8B2A100 +E99 N
43. 8. 1.3 Mes Vr MIS
9010*
7E1B2A115 N
43. 9. 2.8 Mes Vr MIS
9010*
6E1B3A115 N
43. 10. 1.1 Mes Vr

5E2B3Ba46 +L45 N
43. 11. 5.4 Mes Vr MIS
9010*
5E2B3A110 N
43. 12. 0.9 Mes Vr

5B2A7 3E10 +Ba Bl ats L6 N
43. 13. 1.5 Mes Vr

6E18 3B1A10 +Bl9 K
43. 14. 0.9 Mes Vr MIS
9010*
4E1P2B3A95 N
43. 15. 0.7 Mes Vr

4B3A6 3E8 N
43. 16. 0.3 Mes Dms
SLAP
PRIE
91D0*
6P1E3B110 +A109 N
43. 17. 0.6 Mes Vr MIS
9010*
5E2B3A110 +P109 N
43. 18. 1.6 Mes Dms

7B2P1E9 +A8 N
43. 19. 1.1 Mes Vr

5B2A7 3E10 +E20 N
43. 20. 4.2 Mes Vr MIS
9010*
6A1B3E115 N
43. 21. 0.9 Mes Db
SLAP
EG
91D0*
7B3E95 N
43. 22. 0.7 Mes Db
SLAP
EG
91D0*
8B2E95 N
43. 23. 1.5 Mes Vr APS
9010*
6A3B1E95 N
43. 24. 2.1 Mes Vr APS
9010*
6A3B1E95 N
43. 25. 1.1 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
6B2P2E90 N
43. 26. 0.5 Mes Nd
91D0*
5B2A2P1E9 N
43. 27. 0.5 Mes Vr

5B3A7 2E11 N
43. 28. 1.4 Mes Dms

5B1A6 2P2E11 N
43. 29. 0.4 Kv_stiga

U
43. 51. 0.1 Upe

N
44. 1. 1.9 Mes Vr MIS
9010*
5E2B3A110 +L109 N
44. 2. 0.6 Mes Vr

6E15 3B1A8 N
44. 3. 0.4 Mes Vrs

7E20 2B1A14 N
44. 4. 9.4 Mes Vr MIS
9010*
5E2B3A110 ats P109 N
44. 5. 2.8 Mes Vr

7E15 2B1A8 +Ba Bl7 ats P14 N
44. 6. 2.9 Mes Vrs

5E20 2B1A14 2E41 +Ba Bl13 N
44. 7. 2.7 Mes Vr MIS
9010*
5A2B3E100 +P99 N
44. 8. 1.4 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
7P1E2B105 +A104 N
44. 9. 1.4 Mes Dm MIS
9010*
4P2E2B2A100 N
44. 10. 5 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
8P1E1B110 ats A109 N
44. 11. 1.5 Mes Vrs LAP
9010*
5B2A3E95 +P94 N
44. 12. 1.5 Mes Ap
5E20 2B1A1Bl15 1E41 +B40
A19 N
44. 13. 2.7 Mes Nd
91D0*
6B1A2P1E9 N
44. 14. 1.3 Mes Dms

6E15 1P2B1A11 +E30 N

47
8.tabulas turpinjums

kv. nog. plat.
zemju
kategorija MAAT DMB

ES
1.stvs paskumi
44. 15. 1.4 Mes Vrs

6B1Bl15 3E20 N
44. 16. 0.4 Mes Ap APS
9010*
5A2B3E95 N
44. 17. 1.5 Mes Dms

6B2A1P1E9 N
44. 18. 1.2 Mes Vr

7E24 2B1A18 +Bl17 K
44. 19. 0.5 Ce

U
44. 20. 0.4 Kv_stiga

U
44. 21. 0.4 Gr_trase

Bk
44. 51. 0.1 Upe

N
45. 1. 0.3 Mes Vr

5E15 1P2B1A1Ba8 +Bl7 N
45. 2. 0.9 Mes Vr

7E21 1B1Ba1Bl15 N
45. 3. 0.8 Mes Vr

5E15 1P2B1A1Ba8 +Bl7 N
45. 4. 0.7 Mes Vr

7E21 2B1Bl15 +A Ba14 K
45. 5. 2.6 Mes Vrs
4B8 1A1P7 1B14 3E15
+Bl14 N
45. 6. 1.8 Mes Vrs

4B2A1Ba1Bl2E19 N
45. 7. 2.6 Mes Grs

3B3A2E18 1B1A11 +Bl10 N
45. 8. 1.5 Mes Vr

8E2B50 +Ba L49 N
45. 9. 0.5 Mes Vrs

4B1A2E15 2B1A6 +Bl5 N
45. 10. 3.6 Mes Vr MIS
9010*
4E3B3A110 ats P109 N
45. 11. 5.5 Mes Vr MIS
9010*
5E3B2A110 +P109 N
45. 12. 4 Mes Vr

4B2A1P3E7 atsv A 105 N
45. 13. 3.1 Mes Db

5B2M1A2E16 N
45. 14. 6.1 Mes Vr
7E21 2B1A13 +M Bl ats
Ba12 K
45. 15. 0.6 Mes Vrs

5B1A1P3E7 N
45. 16. 2 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
10P135 N
45. 17. 1.2 Mes Vr

7A2B1E15 +L ats M14 N
45. 18. 0.2 Ce

U
45. 19. 0.5 Kv_stiga

U
45. 20. 0.5 Gr_trase

Bk
46. 1. 0.5 Mes Vr

6E18 2B1A1Ba8 +Bl7 B17 K
46. 2. 2.8 Mes Vr LAP
9010*
4B1M2A95 3E115 N
46. 3. 1.4 Mes Vr APS
9010*
5A1B4E125 N
46. 4. 1 Mes Ap
5Ba2B2A1Bl22 +M21 E30
ats L21 N
46. 5. 1.7 Mes Db
SLAP
EG
91D0*
7B1M1A1E90 N
46. 6. 10.2 Mes Ap MIS
9010*
6E2B2A110 +M109 N
46. 7. 5 Mes Ap

3B2A1Ba8 2B2E18 +A17 N
46. 8. 0.9 Mes Vr MIS
9010*
4A3B3E105 N
46. 9. 1.1 Mes Vr

7B1M1A13 1E18 N
46. 10. 0.7 Mes Ap

4B1M2A2L1E8 N
46. 11. 2.2 Mes Ks
SLAP
PRIE
91D0*
7P2E1B110 N
46. 12. 1.8 Mes Ks
SLAP
PRIE
91D0*
9P1E110 +B109 N
46. 13. 3.5 Mes Kp LAP
9080*
8B1M1E90 ats A89 N
46. 14. 2.7 Mes Ks

5P1E4B9 N
46. 15. 3.8 Mes Kp

6E1B18 3B11 +E30 Bl10 N
46. 16. 0.4 Kv_stiga

U
46. 17. 0.4 Gr_trase

Bk

48

kv. nog. plat.
zemju
kategorija MAAT DMB

ES
1.stvs paskumi
49. 1. 3.4 Mes Vr

5B2A8 3E11 +Bl M7 ats E25 N
49. 2. 1.1 Mes Vrs

4B3A1Ba8 2E11 +P10 N
49. 3. 2.6 Izcirtums Vr

atsv A E94 N
49. 4. 1.3 Izcirtums Vrs

atsv A 94 N
49. 5. 0.3 Mes Ap

5E1A1Ba1Bl31 2E85 +B84 N
49. 6. 0.9 Mes Db MIS
91D0*
7B1A2E85 N
49. 7. 1.5 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
7P125 1E2B105 +E124 N
49. 8. 1.7 Mes Nd MIS
91D0*
7B2P1E105 ats A104 N
49. 9. 1.6 Mes Dm MIS
9010*
5A1B2P2E110 N
49. 10. 1.3 Mes Ks MIS
91D0*
7B1P2E95 +A94 N
49. 11. 1.1 Mes Vr

6A9 2B1Ba8 1E16 +L Bl8 N
49. 12. 4.3 Mes Vr

5E2B18 1A1Ba1Bl9 K
49. 13. 4 Mes Vr

6E22 2B1A1Bl19 +Ba18 E41 K
49. 14. 2.4 Mes As
4E35 1E3B1A1Ba19 +L18
E54 K
49. 15. 0.9 Mes As

8E34 2E54 +E23 K
49. 16. 4.7 Mes As
6E1P20 2B1A11 +E33 M ats
Bl10 K
49. 17. 2.6 Mes Nd MIS
91D0*
6B2P2E115 +A114 N
49. 18. 0.8 Mes Nd

5E22 1P4B11 N
49. 19. 0.8 Mes Nd

6B2P2E9 N
49. 20. 0.3 Mes Dm MIS
9010*
8E1B1A115 N
49. 21. 0.3 Mes Dm

5E3B2A7 +P6 N
49. 22. 0.6 Ce

U
49. 23. 0.6 Kv_stiga

U
49. 24. 0.3 Gr_trase

Bk
50. 1. 1.2 Mes Vr LAP
9010*
5B3A2E105 N

atsv A 104 N
50. 3. 0.7 Mes Nd

5E9 2E21 3B6 +A5 N
50. 4. 6.2 Mes Dms

5B2A6 1P2E11 +B10 E20 N
50. 5. 2.5 Mes Nd

8B1P1E9 +A8 N
50. 6. 1.6 Mes Vrs

6E25 3B1A15 K
50. 7. 2.6 Mes Vr

7E27 2B1A19 +Ba Bl18 K
50. 8. 2.6 Mes Vr LAP
9010*
4B3A105 3E135 N

atsv A L104 N
50. 10. 1.6 Mes Vr

4E11 2E26 2B1A1Ba8 N
50. 11. 0.7 Mes Dms

5E25 5B16 +M A15 N
50. 12. 0.8 Mes Vr

7B2A1Bl23 +Ba22 E26 N
50. 13. 1.3 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
5P1E4B115 +A114 N
50. 14. 1.5 Mes Dms
SLAP
PRIE
91D0*
5P1E3B1A115 N
50. 15. 1.2 Mes Dms
SLAP
PRIE
91D0*
6B3P1E80 +A79 N
50. 16. 2.9 Mes Dms
SLAP
PRIE
91D0*
5P2E2B1A95 N
50. 17. 5.7 Mes Vrs SKUJ
9010*
4E1P3B2A95 N
50. 18. 2.4 Mes Vr

5E10 3B2A8 +P9 Bl ats Ba7 N
50. 19. 0.5 Kv_stiga

U
51. 1. 3.4 Mes Vr MIS
9010*
5E3A2B105 N


49

kv. nog. plat.
zemju
kategorija MAAT DMB

ES
1.stvs paskumi
51. 2. 2.6 Mes Vr

4B2E15 3B1A8 +Bl7 N
51. 3. 0.8 Mes Vrs

5A2B3E105 +P104 N
51. 4. 3.2 Mes Dms
SLAP
PRIE
91D0*
5P1E3B1A105 N
51. 5. 6.9 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
10P110 +E B109 N
51. 6. 0.8 Mes Vr MIS
9010*
5E115 3B2A95 +P94 N
51. 7. 1.8 Mes Vr

6B2A2E8 +M P7 N
51. 8. 3.6 Mes Nd

6B3P1E9 N
51. 9. 3.9 Mes Nd
SLAP
EG
91D0*
5E1P4B100 +M A99 N
51. 10. 0.9 Mes Dms
SLAP
PRIE
91D0*
5P2E2B1A115 N
51. 11. 2.5 Mes Vr MIS
9010*
4E3B3A105 +P104 N
51. 12. 1.6 Mes Vr MIS
9010*
5B3A2E95 N
51. 13. 0.8 Mes Db
SLAP
EG
91D0*
6B2M2E95 +A P94 N
51. 14. 1.5 Mes Vrs

4B1M1A1P3E8 N
51. 15. 1.1 Mes Vr

7A1B19 2E25 N
51. 16. 0.5 Kv_stiga

U
52. 1. 4.1 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
8P1E1B110 N
52. 2. 2.1 Mes Nd

4E11 2P3B1A10 N
52. 3. 3.2 Mes Nd
SLAP
EG
91D0*
4P3E3B115 N
52. 4. 2.3 Mes Vr

6A11 2B2E10 +M10 N
52. 5. 1.1 Mes Grs

4B1M3A1Bl1E24 N
52. 6. 1.7 Mes Vrs

6E16 4E10 +M Bl ats A10 N
52. 7. 6 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
9P1E110 +B109 N
52. 8. 7.6 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
10P110 +E B109 N
52. 9. 7.1 Mes Nd
SLAP
PRIE
91D0*
9P1E110 +B109 N
52. 10. 8.6 Mes Ks

6B1A2P1E7 N
52. 11. 0.3 Kv_stiga

U
52. 12. 0.8 Gr_trase

Bk
53. 8. 0.2 Gr_trase

Bk
57. 1. 4.5 Mes Vr MIS

4E1P4A1B125 +M121 N
57. 2. 2 Mes Vr MIS

6A1B3E115 +M P114 N
57. 3. 1.8 Mes Vr
5E9 2E21 3B6 +A Ba ats
Bl5 K
57. 4. 1.6 Mes Vr

5E27 2B3Ba20 +A Bl19 N

Paskumu apzmjumi:
N neiejaukans;
K kopanas cirte;
U uzturana;
Bk bebru darbbas kontrole.


50
4.3. Ieteicamais teritorijas zonjums

Dabas liegum Kadjs tiek noteikts sekojos teritorijas funkcionlais zonjums:
reguljam (stingr) rema zona audzes ar apsaimniekoanas paskumu neiejaukans;
dabas lieguma zona jaunaudzes, kurs tiks veikta vai plnota kopana.

Reguljam rema zona ir izveidota lai nodrointu bioloiski vrtgo meaudu netrauctu
attstbu.
Dabas lieguma zona izveidota, lai veicintu bioloiski vrtgu un retajm un aizsargjamm
sugm piemrotu meu biotopu veidoanos.

51
4. daa PLNA IEVIEANA UN ATJAUNOANA
5.1. Plna ievieanas praktiskie aspekti

Dabas aizsardzbas plns jievie atbilstoi aktivitu grafikam un priorittm. Pc dabas
aizsardzbas plna apstiprinanas, t realizciju jnodroina VAS Latvijas valsts mei. Dabas
aizsardzbas plna ieviean un apsaimniekoan ir iespjams iesaistt citas ieinterests puses.
Dabas aizsardzbas plna ievieanu un realizciju kontrol Madonas reionl vides prvaldes
Gulbenes rajona nodaa un Valsts mea dienests.

5.2. Plna atjaunoana
Dabas aizsardzbas plns izstrdts 10 gadu periodam, tas nozm, ka plns jatjauno pc desmit
gadiem pc t apstiprinanas.

5.3. Nepiecieamie grozjumi teritorijas plnojumos
Pc dabas lieguma Kadjs dabas aizsardzbas plna apstiprinanas jveic izmaias
Lejasciema pagasta teritorijas plnojum.


52
Individulo aizsardzbas un izmantoanas noteikumu projekts

Individulo aizsardzbas un izmantoanas noteikumu projekts sagatavots saska ar LR likuma
Par pai aizsargjamajm dabas teritorijm (02.03.1993.) 17.pantu.

Izdoti saska ar likuma
"Par pai aizsargjamm
dabas teritorijm"
14.panta otro dau un 16.pantu
I. Visprgie jautjumi

1. Noteikumi nosaka pai aizsargjamo dabas teritoriju (turpmk aizsargjams teritorijas)
dabas lieguma Kadjs (turpmk tekst dabas liegums) visprjo individulo aizsardzbas un
izmantoanas krtbu, taj skait pieaujamos un aizliegtos darbbas veidus aizsargjams
teritorijs, k ar aizsargjamo teritoriju apzmanai dab lietojams specils informatvs
zmes paraugu un ts lietoanas un izveidoanas krtbu., lai aizsargtu un atjaunotu mea
masvu, kam raksturgas pirmatnja mea pazmes un izcili liels pai aizsargjamo sugu skaits
un blvums.
2. Dabas lieguma platba ir 328ha. Dabas lieguma robeu apraksts, lzumpunktu koordintas
un shma ietverta o noteikumu 1.pielikum.
3. Dabas liegumam ir noteikts specils funkcionlais zonjums.
Reguljam rema zona ir izveidota lai nodrointu bioloiski vrtgo meaudu netrauctu
attstbu.
Dabas lieguma zona izveidota, lai veicintu bioloiski vrtgu un retajm un aizsargjamm
sugm piemrotu meu biotopu veidoanos.
4. Noteikumus piemro tiktl, ciktl tie nav pretrun ar aizsargjamo teritoriju individulajiem
aizsardzbas un izmantoanas noteikumiem. Aizsargjams teritorijs Dabas liegum ir spk ar
citos normatvajos aktos noteikts vides aizsardzbas prasbas, ciktl ts nav pretrun ar
individulajiem aizsardzbas un izmantoanas noteikumiem.
5. Aizsargjams teritorijas dab apzm ar specilm informatvm zmm, kuru paraugs un
lietoanas krtba noteikti o noteikumu 1. 2.pielikum. Informatvo zmju izveidoanu
(sagatavoanu) un izvietoanu nodroina aizsargjams teritorijas administrcija vai, ja tdas
nav, attiecg pavaldba sadarbb ar Dabas aizsardzbas prvaldi.
6. Aizsargjams teritorijs Dabas lieguma teritorij aizliegts:
6.1. ierkot jaunus atkritumu poligonus un izgztuves;
4.2. (svtrots ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898);
6.2. bez attiecgas ataujas vai iepriekjas rakstiskas saskaoanas ar aizsargjams teritorijas
administrciju vai, ja tdas nav, ar reionlo vides prvaldi:
6.2.1. veikt darbbas, kas izraisa pazemes deu, gruntsdeu un virszemes deu lmea
maiu;
6.2.2. veikt arheoloisks izptes darbus;
6.2.3. izsniegt zemes dzu izmantoanas atauju (licenci).
7. Ja par vides aizsardzbu atbildg valsts vai pavaldbas institcija atbilstoi ts kompetencei
pieem prvaldes lmumu, ka kdai darbbai ir vai var bt btiska negatva ietekme uz
aizsargjamo teritoriju dabas liegumu, ts ekosistmm vai dabas procesiem taj, vai darbba ir

53
pretrun ar aizsargjams teritorijas dabas lieguma izveidoanas un aizsardzbas mriem un
uzdevumiem, o darbbu veikt aizliegts.
8. Zemes paniekiem (lietotjiem) aizliegts sav paum (lietojum) ierobeot apmekltju
prvietoanos pa ceiem, takm, denstecm un denstilpm, kas nordti attiecgs
aizsargjams teritorijas dabas lieguma dabas aizsardzbas pln (turpmk dabas aizsardzbas
plns) un paredzti aizsargjams teritorijas dabas lieguma apskatei.
9. Jebkda veida reklma dabas rezervtos, dabas liegumos, dabas parkos, k ar nacionlo parku
un biosfras rezervtu dabas lieguma zons dabas liegum dab izvietojama pc saskaoanas ar
aizsargjams teritorijas administrciju vai, ja tdas nav, ar reionlo vides prvaldi. (Ar
grozjumiem, kas izdarti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)
10. Informciju par aizsargjams teritorijas dabas lieguma pai aizsargjamo sugu dzvotnm
un pai aizsargjamiem biotopiem drkst izplatt tikai ar attiecgs aizsargjams teritorijas
administrcijas vai, ja tdas nav, ar Dabas aizsardzbas prvaldes rakstisku atauju.
11. Dabas lieguma teritorij aizliegts medt bebrus un jaukt to veidotos dambjus, izemot, ja to
darbbas rezultt tiek izmaints hidroloijas lmenis dabas lieguma teritorijai pieguoajs
platbs, ja bebru darbbas rezultt tiek bojti vai appludinti cei un ja tiek appludintas
jaunas platbas dabas lieguma teritorij.

12. Dabas lieguma reguljamaj rema zon ir aizliegta jebkda saimniecisk un cita veida
darbba, izemot das darbbas:
12.1. zintnisko ptjumu veikana;
12.2. mea ugunsdrobas paskumu stenoana, cilvku glbana un meklana;
12.3. dabas aizsardzbas pln paredzto paskumu stenoana, kas nepiecieami ekosistmu,
pai aizsargjamo sugu un pai aizsargjamo biotopu aizsardzbai un saglabanai;
12.4. ceu uzturana;
12.5. vides monitorings;
12.6. prvietoans pa visprjs lietoanas ceiem;
12.7. ceu renovcija un rekonstrukcija, izemot darbus, kas saistti ar zemes transformciju;
12.8. savvaas su, augu un to produktu ievkana un iegana personiskm vajadzbm.

V. Dabas liegumi
13. Dabas liegumua teritorij zon aizliegts:
16.1. 13.1. veikt jebkdas darbbas, par kurm saska ar o noteikumu 6.punktu pieemts
lmums, ka tm ir vai var bt:
16.1.1. 13.1.1. btiska negatva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaas dzvnieku,
augu un su sugm un to dzvotnm vai savvaas dzvnieku populciju vairoanos,
atptu un baroanos, k ar pulcanos migrcijas period;
16.1.2. 13.1.2. negatva ietekme uz pai aizsargjamiem biotopiem, pai aizsargjamm
sugm un to dzvotnm;
16.2. prvietoties ar dens motocikliem un motorjahtm, izemot valsts un pavaldbu institciju
amatpersonu prvietoanos, pildot dienesta pienkumus;
16.3. 13.2. lietot densputnu medbs vius, kas satur svinu;
16.4. paut virzien no lauka malm uz centru; (dabas lieguma teritorij neatrodas pavas)
16.5.13.3. veikt zemes transformciju, izemot zemes transformciju (pc rakstiskas
saskaoanas ar aizsargjams teritorijas administrciju) nacionlo parku dabas lieguma zons
un zemes transformciju (pc saskaoanas ar aizsargjams teritorijas administrciju vai, ja

54
tdas nav, ar reionlo vides prvaldi) o noteikumu 16.28.2. 13.23.2. apakpunkt minto
darbbu veikanai;
16.6. ierkot purvos dzrveu plantcijas; (dabas lieguma teritorij neatrodas purvi)
16.7. nosusint purvus; (dabas lieguma teritorij neatrodas purvi)
16.8.13.4. dedzint sauso zli un niedres, izemot gadjumus, ja tas nepiecieams dabas
aizsardzbas pln paredzto dabas apsaimniekoanas paskumu veikanai un rakstiski saskaots
ar aizsargjams teritorijas administrciju vai, ja tdas nav, ar reionlo vides prvaldi; (dabas
aizsardzbas pln tdi paskumi nav paredzti)
16.9.13.5. cirst kokus galvenaj cirt un rekonstruktvaj cirt;
16.10.13.6. cirst kokus kopanas cirt (izemot slimbu infictos, kaitku invadtos vai citdi
bojtos kokus saska ar o noteikumu 16.29. 13.24. apakpunktu un citiem normatvajiem
aktiem), ja valdaudzes vecums prsniedz:
16.10.1.13.6.1. prieu un ozolu audzm 60 gadus;
16.10.2. 13.6.2. egu, brzu, melnalku, ou un liepu audzm 50 gadus;
16.10.3. 13.6.3. apu audzm 30 gadus;
16.11.13.7. no 1.apra ldz 31.augustam veikt mesaimniecisko darbbu, izemot mea
ugunsdrobas paskumus, mea atjaunoanu ar rokas darbarkiem un bstamo koku (koku, kas
apdraud cilvku dzvbu un veselbu, tuvum esos kas vai infrastruktras objektus) ciranu un
novkanu;
16.12.13.8. atzarot augous kokus meaudzs, izemot koku atzaroanu skatu punktu ierkoanai
un uzturanai, (tdus nav paredzts tur izveidot, jo teritorija netiks izmantota trismam)
k ar satiksmes drobai uz visprjs lietoanas ceiem;
16.13.13.9. cirst nokaltuus kokus un izvkt krituus kokus, kritalas vai to daas, kuru diametrs
resnkaj viet ir lielks par 25 cm, izemot bstamo koku novkanu;
16.14.13.10. nobraukt no ceiem un prvietoties ar mehniskajiem transportldzekiem,
mopdiem, motorolleriem, pajgiem un zirgiem pa meau un lauksaimniecbas zemm, (dabas
lieguma teritorij neatrodas lauksaimniecbas zemes) ja tas nav saistts ar o teritoriju dabas
lieguma apsaimniekoanu vai uzraudzbu vai valsts aizsardzbas uzdevumu veikanu;
16.15. 13.11. ierkot nometnes un celt teltis rpus pai nordtm vietm; (tdas netiek
nordtas aj teritorij)
16.16. 13.12. kurint ugunskurus rpus pai nordtm vai specili ierkotm vietm; (tdas
netiek nordtas aj teritorij)
16.17. 13.13. rkot autosacensbas, motosacensbas, densmotosporta un densslpoanas
sacensbas, k ar rallijus, trenibraucienus un izminjuma braucienus;
16.18. 13.14. ierkot savvaas augu, su un dzvnieku, k ar to produktu prdoanas un
iepirkanas punktus;
16.19. 13.15. izmantot specilas vkanas palgierces savvaas ogu un su lasan;
16.20. 13.16. uzstdt vja eneratorus;
16.21. 13.17. pieaut suu atraanos brv dab bez pavadas un uzpura, izemot medbas un
valsts robeas apsardzbu reguljoajos normatvajos aktos noteiktos gadjumus un krtbu;
16.22. 13.18. iegt dergos izrakteus;
16.23. bojt vai izncint (ar uzarot vai kultivjot) palieu, terau un mea pavas un lauces,
izemot medjamo dzvnieku piebaroanas lauces; (dabas lieguma teritorij neatrodas
palienes, terau un me pavas, k ar lauces)

55
16.24. 13.19. sadalt zemes paumus zemes vienbs, kas mazkas par 10 hektriem;
16.25. 13.20. veikt darbbas, kas izraisa augsnes eroziju;
16.26. 13.21. ierkot jaunas ieogotas savvaas dzvnieku sugu brvdabas audztavas;
16.27. 13.22. celt un ierkot jaunus aizsprostus un citas dens regulanas ietaises, izemot
gadjumus, ja tas nepiecieams dabas aizsardzbas pln paredzto biotopu atjaunoanas
paskumu veikanai un rakstiski saskaots ar aizsargjams teritorijas administrciju vai, ja tdas
nav, ar reionlo vides prvaldi;
16.28. 13.23. bez rakstiskas saskaoanas ar aizsargjams teritorijas administrciju vai, ja tdas
nav, ar reionlo vides prvaldi:
16.28.1. 13.23.1. organizt brv dab masu sporta, izklaides un atptas paskumus,
kuros piedals vairk nek 50 cilvku;
16.28.2. 13.23.2. veikt ceu (ar slieu ceu), inenierkomunikciju un citu inenierbvju
restaurciju, renovciju vai rekonstrukciju; (dabas lieguma teritorij neatrodas slieu
cei, inenierkomunikcijas un citas inenierbves bez ceiem)
16.28.3. 13.23.3. ierkot izzias, atptas un trisma infrastruktras objektus;
16.28.4. atjaunot un ieaudzt meu; (dabas lieguma teritorij nav paredzts veikt
das darbbas)
16.28.5. 13.23.4. maint zemes lietoanas mri;
16.28.6. 13.23.5. vkt dabas materilus kolekcijm;
16.28.7. 13.23.6. veikt zintniskos ptjumus;
16.28.8. ierkot jaunas un paplaint esos denstransporta ldzeku bzes; (to aj
teritorij nav iespjams izdart)
16.29. 13.24. cirst slimbu infictos, kaitku invadtos vai citdi bojtos kokus kopanas cirt,
sanitraj cirt un galvenaj cirt pc Valsts mea dienesta sanitr atzinuma bez rakstiskas
saskaoanas ar reionlo vides prvaldi, izemot koku ciranu aizsargjams teritorijs, kurm
ir izveidota administrcija, kas izsniedz koku ciranas apliecinjumus. (Ar grozjumiem, kas izdarti ar
MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)
17. Bvniecba dabas liegum pieaujama atbilstoi pavaldbas teritorijas plnojumam, ievrojot
normatvajos aktos un dabas aizsardzbas pln (ja tds ir) noteikto krtbu un ierobeojumus.
(MK 26.10.2004. noteikumu nr.898 redakcij) (dabas lieguma teritorij bvniecba nav vlama)


56
Dabas lieguma teritorijas funkcionlais zonjums

Reguljam rema zona

kvartls nogabals
43.
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.,
9., 10., 11., 12., 14., 15.,
16., 17., 18., 19., 20., 21.,
22., 23., 24., 25., 26., 27.,
28.
44.
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.,
9., 10., 11., 12., 13., 14.,
15., 16., 17.
45.
1., 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9.,
10., 11., 12., 13., 15., 16.,
17.
46.
2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.,
10., 11., 12., 13., 14., 15.
49.
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.,
9., 10., 11., 17., 18., 19.,
20., 21.
50.
1., 2., 3., 4., 5., 8., 9., 10.,
11., 12., 13., 14., 15., 16.,
17., 18.
51.
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.,
9., 10., 11., 12., 13., 14.,
15.
52.
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.,
9., 10.
57. 1., 2., 4.

Dabas lieguma zona

kvartls nogabals
43. 13.
44. 18.
45. 4., 14.
46. 1.
49. 12., 13., 14., 15., 16.
50. 6., 7.
57. 3.
ZS Meijera sils 2.kvartls


57
Pielikumi

Pielikumu saraksts

Dabas lieguma Kadjs robeas
1.pielikums robeas prtraukumpunktu koordintas, centra koordintes, eogrfisks
koordintas, mea kvartlu saraksts
2.pielikums dabas lieguma shma, 236.pielikums MK noteikumiem Nr.212

Dabas liegum Kadjs teritorij konstatts rets un aizsargjams augu sugas
3.pielikums 1.tabula augu sugas
3.pielikums 2.tabula rpju sugas
3.pielikums 3.tabula su sugas
3.pielikums 4.tabula snu sugas
3.pielikums 5.tabula 2001.gada janvr un aprl ekologu apmcbu laik konstatto snu sugu
saraksts

Dabas liegum Kadjs teritorij konstatts rets un aizsargjams dzvnieku sugas
4.pielikums bezmugurkaulnieku sugas
5.pielikums bezmugurkaulnieku rets un indikatorsugas
6.pielikums putnu sugas

Kartes
7.pielikums topogrfsk karte
8.pielikums - zemes paumi
9.pielikums - dabiskie mea biotopi un mazie biotopi
10.pielikums - ES Biotopu direktvas I pielikum iekautie biotopi
11.pielikums pai aizsargjams sugas
12.pielikums lidvverei piemrots dzvotnes un baroans vietas
13.pielikums bebru darbba
14.pielikums plnots robeu izmaias
15.pielikums funkcionlais zonjms
16.pielikums apsaimniekoanas paskumi
17.pielikums meaudu karte

Skice
18.pielikums bebru dambjos ievietojams koka kastes (teknes) skice

Sanksmju protokoli
19.pielikums informatvs sanksmes protokols, pirms un otrs Uzraudzbas sanksmes
protokols

DL Kadajs 05

Uploaded by

Document Information

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

DL Kadajs 05

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

1

You might also like