Vai un kad Latvijai vajadztu ieviest eiro?

Kpc valdbas un Latvijas Bankas soltie ieguvumi no Eiro ievieanas 2014. gad ir pasaku, minjumu un klajas
falsifikcijas apkopojums, kamr Latvijas k valsts zaudjumi btu fundamentli? Latvija vislabkaj gadjum
iegs sieru peu slazd, par ko samakss ar pdjiem un iziroajiem suverenittes instrumentiem, atstjot valsti
Briseles lastbai un nolemjot depresijai, bet tautu - izklanai lielo bru tautu saim.
Valdo koalcija, valdba un Latvijas Banka (LB) panisk steig vada Latviju uz eiro zonu (EZ), ignorjot taj esoo
katastroflo situciju, sabiedrbas skaidri izteikto noraidoo nostju un pat veselo saprtu. Tautas apmuoanas
kampa par im nolkam no Latvijas un Eiropas Komisijas budeta izdaltajiem 1,4 miljoniem latu dadi augsta ranga
birokrti darbojas pc principa: Jebkuri meli, atkrtoti pietiekoi daudz reiu, kst par patiesbu. Spriedeljot, ka
tauta neesot pietiekami gudra, lai pieemtu tik atbildgus lmumus, valdba apgalvo, ka vajagot uzticties
profesioniem. Par nodoku makstju naudu tiek tirati ieinterestu politiu paziojumi, kuriem, visbiek, nav nedz
izpratnes, nedz zinanu, kamr citdi domjou profesionu viedoki tiek ignorti. Neskatoties uz to, ka Satversmes
tiesas prieksdtjs Gunrs Ktris uzskata, ka referendum par Latvijas iestanos Eiropas Savienb (ES) tauta
nebalsoja par eiro ievieanu, tpc par to btu jrko referendums, visu kalibru nacionls valtas likvidatori skandina
eiro komisra Piebalga paziojumu, ka iestjoties ES, Latvija uzms ar saistbas iestties eiro zon, un ldz ar to
mums neesot tiesbu vairs uzklaust tautas viedokli.
Imitjot sabiedrbas iesaisti lmumu pieeman, t.s. publiskajs diskusijs praktiski netiek pieaicinti alternatvu
viedokli nopietni aizstvt spjgi eksperti. K izmums ita pagjuaj ned VL/TB-LNNK organizt diskusija par
eiro ievieanas ieguvumiem un zaudjumiem, kur ar man bija tas gods klstt Nacionlajai apvienbai argumentus par
paredzamajm un neparedzamajm eiro ievieanas sekm. Visi etri VL/TB-LNNK pieaicintie ekonomisti, t.sk. Latvijas
Ekonomistu asocicijas valdes prieksdtjs ekonomikas zintu doktors Ivars Brvers izteica savus argumentus, kd
Latvijai nevajag steigties ar eiro ievieanu. Pretjo viedokli pauda tikai Latvijas Bankas un valdbas prstvji, k ar
otraj diskusiju dien pieaicintie eopolitikas eksperti. Dieml, politiu lmums iet bija skaidrs jau iepriek, bet visu
dzirdjuais Dzintars Rasnas (VL/TB-LNNK) TV3 apaubja ekspertu spjas normli izklstt visus plusus un mnusus
Latvijas iedzvotjiem. Vairku rakstu srij minu via aubas kliedt.
Nepretendjot uz pilngu visu mubu, falsifikciju vai vienkri maldu apkopojumu, centos aplkot populrkos,
vienlaicgi dodot profesionlu ekonomista argumentciju. T k ieguvumu un zaudjumu analze ir visai apjomga, tad
oreiz centos dot apkopojumu, nordot galvenos iemeslus, kd eiro ievieana Latvijas valstij btu liktenga.
Svargkais iemesls, kd ir jsaglab lats, ir valsts tautsaimniecbas attstba
Ekonomikas izaugsme ir Latvijas tautas attstbas nepiecieamais nosacjums. Jebkuras valsts funkcijas stenoanai
vajadzgi ldzeki. Tie vajadzgi veselbas aprpei, izgltbai, pensijm, aizsardzbai, kultrai un daudzm, daudzm
citm vajadzbm. Tomr katrs lats, ko iztrjam, ir jnopelna ar tad, ja aizemamies. Tikai aizemoties ir
jnopelna vairk, jo jmaks procenti. Praktiski tas nozm, ka nopelnot to pau, varam savm vajadzbm izlietot
mazk.
No k ir atkargs tas, cik kopum valsts nopelna? Atbilde uz o jautjumu patiesb ir vienkra no etriem ar pusi
pamatfaktoriem: Fizisk kapitla, Darbaspka, Cilvkkapitla (veselba un izgltba) , Produktivittes (tehnoloijas)
un Dabas resursiem.
Pretji eiro ieviesju soljumiem, svea valta bremzs, nevis veicins Latvijas ekonomikas izaugsmi. Dalba monetraj
savienb mazins Latvijas iespjas efektvi piesaistt un izmantot kapitlu, liks darbaspkam vl vairk aizplst no
Latvijas, Ierobeos iespjas palielint ieguldjumus cilvkkapitl, nolems tehnoloiskajai atpalicbai, bet dabas
resursus nodos t.s. rvalstu investoru paum.
Eiro ietekme uz ilgtspjgas augsmes prieknoteikumiem bs izteikti negatva
Saska ar Izaugsmes un Attstbas komisijas ptjumiem 13 pckara period ilgtspjgu izaugsmi sasnieguo valstu
pieredze rda, ka pankumu pamat ir piecas komponentes:
1. Augsts uzkrjumu un investciju lmenis
2. Globls ekonomikas izmantoana
3. Tirgus k resursu izvietoanas mehnisms
4. Makroekonomisk stabilitte
5. Uz valsts stratiskajiem mriem fokusta profesionla valsts prvalde
1. att. Ilgtspjgas attstbas ietvars

Avots: Autora kopsavilkums no The Growth Report, Strategies for Sustained Growth and Inclusive Development, Commission on
Growth and Development, 2008 The International Bank for Reconstruction and Development / The World Bank.
K mainsies Latvijas iespjas maint situciju attiecb uz iem Ilgtspjgas attstbas ietvara elementiem?
1. Finanu kontroles mehnismi un perspektv ar aizvien vairk harmonizt likumdoana un nodoku sistma
nodroins, ka Latvij ar turpmk bs oti zems uzkrjumu un investciju lmenis.
2. Globlaj tirg ms bsim pilnb atkargi no t.s. investoriem, kuri Latvij izvietos vecs tehnoloijas, lai
izmantotu Latvijas dabas resursus un lto darbaspku.
3. Eiropa jau obrd liel mr ir plna ekonomika, kur latviei nedrkst raot cukuru, portugi kartupeus, kur
sagrie kuus un nosaka piena kvotas, bet tirgu kontrol lielvaru monopoli. Ldz ar to resursi aizvien pieaugoi
tiek izvietoti saska ar vieds Briseles un transnacionlo korporciju plniem.
4. Latvijas tautsaimniecbas stvoklis un vajadzbas btiski atiras no Vcijas vai Francijas, td vienot
monetr un fiskl politika mazins makroekonomisko stabilitti un iespju reat uz rjiem okiem.
5. T viet, lai veidotu savas valsts ekonomisko stratiju un profesionlu valsts prvaldi, ms to atdosim Briseles
gudrajiem, kas nakti neguls, domjot par Latvijas attstbu un iedzvotju labkljbu.
Detaliztku pamatojumu dou turpmkajos rakstos, k ar esmu gatavs piedalties jebkura lmea diskusijs.

Globls ekonomikas
izmantoana
Augsts uzkrjumu un
investciju lmenis
Tirgus k resursu
izvietoanas
mehnisms
Makroekonomisk
stabilitte
Gudra un
mrtiecga valsts
prvalde un lderba
Eiro mti un realitte
Soljums Nr.1 Latvija ietaups 900 miljonus eiro 10 gadu laik
is soljums tiek pamatots uz cerbm, ka eiro ievieana paaugstins valsts kredtreitingu, kas automtiski izraiss
mazkus valsts parda procentu maksjumus, un starpba tiks investta tautsaimniecb.
Kaut ar Standard & Poors memorands tiem auj cert uz kredtreitinga pieaugumu stermi, is ir siera gabals peu
slazd. Pirmkrt, das ilgtermia prognozes ir nekas cits k bezatbildgas spekulcijas, jo tdas izdart, pamatojoties
uz LB veikto stermia datu analzi, ir absolti neiespjami, ko apliecins jebkur nopietns ekonomists.
Tau galvenais ir tas, ka is ieguvums, btu slaicgs, bet sekas valsts tautsaimniecbai ilglaicgas. Turpmko gadu laik
Latvijas kredtreitings EZ problmu d , visticamk, atkal pazemintos, turklt, valsts zaudjumi btu nesaldzinmi
lielki par iespjamajiem ieguvumiem.
Soljums Nr.2 eiro ievieana paaugstins rvalstu investcijas Latvij
is, labkaj gadjum, ir mts, kas liecina par nekompetenci, bet sliktkaj prasti meli. Fakti un ekonomistu ptjumi
liecina par pretjo dalbai EZ nav ietekmes vai ar tai ir negatva ietekme uz rvalstu tieajm investcijm (TI).
Tirdzniecba (imports) un TI attiecb uz monetro savienbu (EZ) savstarpji viens otru aizstj, nevis papildina.
Soljums Nr.3 eiro ievieana likvids valtas risku
Iestans eiro zon likvidtu devalvcijas risku, bet maksjumu bilances riski saglabtos. - Standard & Poors. eit
nenktu par aunu saprast, ko tad nozm is valtas risks? Valtas risks ir zaudjumu raans risks, kas izpauas k
valtu kursu izmaiu rezultt iespjama nelabvlga ietekme uz finanu instrumenta turtja (ieguldtja) gaidmo
ienkumu.
Dieml, problma nav valt, bet gan spj to nopelnt, t.i. konkurtspj. Vai konkurtspja kd brnumain veid
uzlabosies no t, ka saemsim algas eiro? Vai samazinsies saistbas? Valtas risks, patiesb, atspoguo ekonomikas
konkurtspjas problmu, un iestans EZ to nekdi neatrisina, bet tikai transform, samazinot valsts manevra
iespjas. Turklt saprtgs valtas risks daudz vairk apdraud importtjus, kamr pamju raoanu nereti pat stimul.
Grieijas piemrs lieliski parda, ka problmas btba nemains, mains tikai forma valtas riska viet nk
makstspjas risks.
Tomr galvenais - tiks likvidts ar risks, ka, prasmgi saimniekojot, lata vrtba vartu ar celties.
Soljums Nr.4 eiro ievieana nerads cenu pieaugumu
Kaut ar nebt nav kritiskk problma un ts apjomu ir grti prognozt, tomr, manuprt, ir visai naivi cert ka
prognozts vismaz 200 miljonu eiro izmaksas privtais sektors segs uz sava rina. Savukrt aicinjumi ignort
negodgos tirgotjus varbt ir izpildmi vien tiem, kas ikdien ieprkas Brisel.
Soljums Nr.5 - ldz 2020.gadam papildus 33 tkstoi darba vietu
K jau minju, da tipa prognozes ir tikpat ticamas, k zlana kafijas biezumos. Turklt, k rda pieredze, LB ne
sevii labi padodas pat daudz ska termia prognozes.
Soljums Nr.6 - izzuds valtas maias izmaksas
is nu patiesi ir neapstrdams apgalvojums. Tomr vai tiem bsim tik naivi, ka iedomsimies, ka komercbankas
atteiksies no aptuveni 50 miljonu peas gad? Atauos izdart prognozi, ka bankas to kompenss ar pakalpojumus
maksas harmonizciju un Latvijas iedzvotji no t praktiski neiegs neko. Pat Swedbankas galvenais ekonomists
Kazks neatvs apgalvot pretjo.
Soljums Nr.7 - Ltki ks ar prskaitjumi uz citm valstm, jo eiro zonas ietvaros visi maksjumi eiro bs tikpat
lti, k iekzemes maksjumi.
is LB soljums btu patkams skums, kas turklt oti maz ietekmtu vismaz 90% no Latvijas iedzvotjiem. Dieml,
pat is maznozmgais soljums izklauss naivi, par ko visticamk varsim prliecinties, oti drz.
Soljums Nr.8 - Bankm bs pieejama eiro likviditte kru gadjumos
Gribtos precizt, kda veida krzes valdba un LB plno stabilaj, stipraj un plaukstoaj eiro zon? Turklt tas
patiem bs ieguvums, ja bankas vars, nebaidoties par sekm, atkal droi pst dadus burbuus. Visbeidzot, Latvij
valdoajm Skandinvu bankm diezin vai draud likvidittes problmas, un pat ja draudtu, Latvijas dalbai EZ stvokli
ietekmtu visai maz.
Soljums Nr.9 - Varsim sdt pie viena galda t.i. piedalties EZ lmumu pieeman!
Manuprt, Latvijas spja ietekmt pie galda sdos lielvaras ir stipri prsplta. Vismaz ldzinj Latvijas pieredze par
to liecina. - ! (Bodnieks un kardinls tas ir spks!)
Soljums Nr.10 Tikot izslgts Zimbabves/Baltkrievijas scenrijs
Vai Valdis Dombrovskis di novrt esos un nkamo Saeimu un valdbu plnus? Vai t btu atzia, ka Latvija nav
spjga uz atbildgu un gudru valsts prvaldi un tpc labk to atdot Briselei? Vai eiro optimisti nebaids no rijas,
Spnijas, Portugles, Kipras, Slovnijas, u.t.t. scenrija?
Soljums Nr.11 Latvijas iemaksas EFSF bot tikai 199 miljoni
Ir rkrtgi maz ticams, ka ar mintjiem 199 miljoni eiro pietiks, ja bez esoajm Grieijas, Portugles un rijas nksies
glbt vl ar citas valstis, nemaz nerunjot par Spniju un Itliju. Ne velti ESM Lgums paredz, ka ESM biedri piekrt
neatgriezeniski un bezierunu krtb apmierint jebkuru kapitla pieprasjumu, ko izteicis Izpilddirektors (..) septiu (7)
dienu laik no pieprasjuma saemanas bra, bet ESM Valde var lemt par kapitla apjoma izmaim. Tdjdi pastv
btiska iespja, ka Latvijas saistbas var ievrojami pieaugt.
Latvijas pensionrs bs spiests solidarizties ar krietni labk nodrointjiem Grieijas, Kipras, Portugles u.t.t.
pensionriem, maksjot augstkus nodokus. Turklt gadjum, ja kda glbjam valsts nesps izpildt saistbas, k to
Grieija divreiz jau nav spjusi izdart, tad Latvija zauds ne vien skotnjo 199 miljonu iemaksu, bet ar garantijas
summu, kas bs mrma miljardos eiro.
K btu, ja soltjiem btu jatbild par iem soljumiem ar savu mantu?
Apgalvojums lats esot 1.4 eiro naudas zme
Nav taisnba. Neskatoties uz LB stenoto lata piesaistes politiku, Latvijai ir iespjas jebkur brd to maint. Tas gan
nenozm, ka tas btu nekavjoties jdara. Tomr domju, ka cilvki izvlsies labk pelnt divreiz vairk latu uz pusi
ltku latu, nek saemt etrreiz mazku bezdarbnieka pabalstu oti vrtgajos eiro, pat ja tie tdi btu.
os un iespjams citus jautjumus turpmk centos pamatot detalizti.
Nobeigum prfrzu LB ekonomista Mrtia Bitna teikto - neredzu iemeslu, kpc mums Latvij btu jbaids no
lata, ja vien nevlamies atzt, ka esam nemkui un neesam spjgi prvaldt pai savu valsti, veidojot gudru monetro
un fisklo politiku. Ja tiem neprotam izvrtt ne savu, ne citu pieredzi, tad gan labk aut to dart Eiropas gudrajiem.
Un cert! Cert, ka mums ar kaut ko atmets.