ss pirms Latvijas brvvalsts tautsaimniecbas apskats

2

1920-1922
saj laika posm no 1920. ldz 1992.gadam pau spkiem un kailm rokm tika paveikts odienas
acm raugoties gandrz neaptverams varodarbs:
Atdzvinta kara gados praktiski pilnb sagraut un izlaupt saimniecba
Stabilizta naudas sistma un izveidotas valsts bankas
Uzskta grandioza agrr reforma
Izveidots valsts budets
Atjaunota transporta sistma
Likti pamati jaunai rpniecbai
Protams, ka tika pieautas daudzas kdas. Valsts veidoan daudz tika aizgts no carisks Krievijas (valsts
iestu izveide, likumi, saimniecisk domana, ideoloija, taisnbas jdzieni, u.t.t.), tomr citas izvles
toreiz nebija. Neskatoties uz postjumiem, ko karojos valstis bija Latvijai nodarjuas, msu valsts no
rzemm nesama nekdu paldzbu. K rakstja prof. Arnolds Aizsilnieks: im nolkam nav saemti pat
rji aizmumi vai lietpratju pakalpojumi, kdus msu diens saem brvbu atguvus tautas.
1923-1929
Laika posms no 1923. ldz 1929.gadam bija Latvijas tautas saimniecbas straujas auganas laiks:
Agrr reforma tuvojs beigm
Strauji uzplauka piensaimniecba
Meos tika veidota plnveidga kopanas sistmu.
Mei deva btisku dau no valsts eksporta
Strauji auga rpniecba
Savests krtb un paplaints satiksmes ldzeku tkls: dzelzcei, telefons, pasts
Sekmgi attstjs rj tirdzniecba
Socilaj sfr tika ieviesti kolektvie darba lgumi, noorganizta strdnieku apdroinana pret
nelaimes gadjumiem un lauka iedzvotju rstana
Izveidota valsts kredtiestu sistma
Uzlabota valsts budeta saimniecba
Dieml aj posm tika ar pieautas Latvijas ekonomikai oti drgas kdas.
Pirmkrt, veidojot Valsts banku pc Krievijas parauga Latvija palika bez savas centrls bankas
termina tautsaimnieciskaj nozm. is apstklis ievrojami vjinja Latvijas tautas saimniecbu,
neizveidojs dabisks sakars starp naudas un kredta tirgu katrs no iem tirgiem darbojs atsevii.
Rezultt ilgtermia kredti bija oti ierobeoti, kamr stermia viegli pieejami.
Valdba veltja lielas (un drgas) ples latvieiem piederou uzmumu radan, tau da politika t
ar nenesa pankumus. Bez tam kreisie spki bija nelabvlgi noskaoti pret privts uzmbas
nostiprinanos Latvij. Rezultt valsts cents aizvien lielku un lielku saimniecbas dau premt
sav paum. Valsts prma lielko dau no nacionaliztjm muim ar meiem, kuus, rpncas,
tipogrfijas un Jelgavas cukurfabrika, Armijas ekonomiskais veikals, linu un spirta monopoli, dai krorti
un aptiekas. Valstij praktiski piederja kredta monopols Latvij. Ilgtermia kredtiestdes gandrz 100%
piederja valstij. dolfs Klve 1928.gad rakstja:
Td krt liela daa no msu lauksaimniekiem, rpniekiem, tirgotjiem, amatniekiem,
namsaimniekiem nominli gan skaits par savas mantas paniekiem, bet patiesb tdi nav, jo faktiskais
panieks ir valsts caur vienu, otru vai treo banku.
ds stvoklis smagi skra Latvijas privtos uzmumus, tomr viu protesti palika bez nopietnkm
sekm. T piemram, 1929.gad Latvijas lieltirgotju, rpnieku un citu privtsaimniecisko organizciju
iesniegum valsts prezidentam, Saeimai un valdbai tika nordts, ka valsts uzmumi var pastvt
tpc, ka valsts tos ir apgdjusi ar kapitlu, par kuru nav jmaks augi, ka tie nemaks valstij nodokus,
izmanto bez maksas valsts prvaldes apart priekrocbas un par ltu maksu izmanto valsts paumus.
Bet, neraugoties uz im priekrocbm, mintie uzmumi em par valsts pastjumiem nesamrgi
augstas cenas, kas dakrt pat par 100% prsniedz tirgus cenas, pie tam, pieirot os pastinjumus,
valsts nepielai privto uzmumu sacensbu. Rezultts ir tas tlk teikts mintj iesniegum, - ka
privtie rpniecbas, tirdzniecbas un amatniecbas uzmumi tikai veet un nevar pastvt. Veicinot
un paplainot valsts uzmumu darbbu, valsts grauj ts iedzvotju daas pastvanas iespjas, kas
valstij sagd visvairk ldzeku daudz un dadko nodoki veid.
2

Piekopts politikas rezultt 11 gadus pc nodibinanas valsts paum bija apmrm tre daa no
visas tautas mantas, ko taj laik vrtja esam ap 5.6 miljardu latu.
1930-1933
Bez normlas centrls bankas Latvija bija izveljusies vissmagko ceu krzes prvaranai, apemdams
par katru cenu uzturt lata kursu ar pc tam, kad t bija spiesta atteikties no zelta standarta. Rezultt
imports izkonkurja vietjos raojumus. To izmaksu pazeminanai nebija nedz ldzeku, nedz tirgus, ja ar
tdi atrastos. Papildus tam jmin ar tas, Latvij ietekmgm personm bija uzskats, ka manas ir ts, kas
rada bezdarbu. Piemram, Krlis Ulmanis 1933.gad rakstja, ka bezdarbu vairojot greznba un lepnba, jo
iem nolkiem kalpojoie raojumi ir galven krt manu, ne cilvku roku darbs.
Latvijas Banka, kas darbojs ar k komercbanka ar pku kredta restrikciju valsts uzmumu
finansanai strauji atprasja lielu dau no uzmumiem izsniegtajiem kredtiem. Tas noveda lielu dau
uzmumu bankrot.
Un, beidzot, ja ar kda uzmuma rcb btu nepiecieamais kapitls, tad kas gan to risktu ievest
Latvij, kur valdba tik biei mainja muitas tarifus un kur ik viena uzmuma bt vai nebt bija atkarga
no valtas un importa regulanas komisija vai citu valsts iestu labpatikas. Ar toreizjo krtbu s
iestdes varja viegli radt apstkus, kas vienu uzmumu noved bankrot, bet otram sagd zelta
bedri. Ka tas radja idelus apstkus kukuoanai, onkuu banai, meln tirgus opercijm, u.t.t., ir
vairk k skaidrs.
Savukrt valdba privtiem uzmumiem nevis paldzja, bet savu dilstoo uzmumu vairoanai uzlika
jaunus nodokus.
1934-1940
Pirm visprj atzia, apskatot autoritrs valdbas saimniecisko politiku, ir t, ka ai politikai trka
stabilittes, kas ir pirmais prieknosacjums, lai saimniecisk dzve vartu attstties.
is posms raksturojs ar nacionlpoltiskiem un no ekonomikas viedoka izcili analfabtiskiem
tautsaimniecbu bremzjoiem lmumiem. T rezultt pirmajos etros Ulmaa autoritr rema gados
IKP uz vienu iedzvotju kop pieauga par 1%.

Latvijas tautas ienkumu kopsumma Caurmr uz 1 iedzvotju
gads Tek. gadu
latos, milj.
1934.g.
latos, milj.
Indekss Tek. gadu
latos, milj.
1934.g.
latos, milj.
Indekss
1934
896.8 896.8 100 462 462 100
1935
896.1 855.1 95 259 438 95
1936
965.3 880.7 98 493 450 97
1937
1149.2 844.4 94 585 430 93
1938
1256 922.9 103 637 468 101
Laika posma no 1934.gadam ldz neatkarbas zaudanai saimniecisko politiku raksturo sekojoi
piemri:
Tika dots soljums noturt lata kursu, bet 1936.gad is kurss tika pazemints
Strauji pieauga atauju sistma: nevienu uzmumu nedrkstja nedz uzskt, nedz paplaint,
nevienu organizciju dibint, visbeidzot pat Latvijas pilsonis nevarja sev nodarboans lauku
brvi izvlties, nesaemot kdas iestdes atauju
Vesela rinda izrcbu ar pilsou mantu tika izemta no tiesu darbbas lauka un padota dadu
ierdu izrcbai. Piemram, Latvijas Kreditbankas direktoram bija tiesbas izlemt, k rkoties ar
likvidjamo uzmumu mantu, kdi pardi dzami un no kreditoriem nav piedzenami.
Privto organizciju mantas nacionalizana, t.i. atemana bez atldzbas, dibinot kameras un
biedrbas
Ar Latvijas Kreditbankas paldzbu valsts piespieda likvidt un prma sav paum ar
veselgus uzmumus un bankas, k Latvijas Tautas banka, kura nekad nekds finansils
grtbs nebija nonkusi. No privtm komercbankm rezultt pri palika tikai trs, no
kurm divas piederja rzemniekiem un viena Latvijas diem.
Pieauga ar saimniecisks darbbas diriana. Bija spk sauklis:
Ko, k un kas raos to noteiks poltika.
Kapitla un darba dirianas rezultt tie vairs neplda tur, kur tie btu visproduktvkie un
dotu tautai vislielko ienkumu.
Darbaspka dirianai tika izveidota Darba centrle un pat ievests darba dienests
Lauksaimniecb bija milzums divzirgu, vienzirgu un pat mazku saimniecbu, kas nozmja
mehanizcijas neiespjambu un rkrtgi zemu darba ragumu
Valdba ne tikai paturja krzes laika nodokus (piem. Bezdarba apkaroanas fondu), bet ar tri
deldja agrkajos gados uzkrtos ldzekus.
Papildus tam valdba ieviesa rindu jaunu nodoku kameru uzturanai un daudzo jaunradto
fondu paturanai
Latvijas tautas ienkumu labi raksturo K. Ulmaa teiktais 1937.gada 4.februar
Lauksaimniecbas kamer:
Ja ms zinm un ar odien dzirdjm, ka msu tautas ienkums apaos skaitos ir
400-500 latu gad [caurmr uz 1 iedzvotju A.A.], tad man jpasaka, ka tas ir oti
maz t, ka laime priek mums ir, ka ir pris valstis, kas vl aiz mums stv. Citdi
vartu notikt ar mums t, k ar linu un kartupeu ram, ka nevar sameklt nevienu
valsti, ko vartu parakstt ai sakar zem mums.
Eksports, atskaitot kokus un koku materilus, ir mazs, bet ar to ar daudz
nerinmies. Galvenais msu rpniecb ir ar augstm ievedmuitm nodroints
iekjais tirgus. Liekas, ka tas ir pietiekos pamudinjums racionalizcijai, no kuras
tomr ldz im maz redzam un jtam. Krlis Ulmanis, 1938.g. runa 4 kameru kopsapulc
Netoprodukcijas vrtba Latvijas rpniecb tkstoos latu:
gads 1934 1935 1936 1937 1938.
kopsumma
196.3 196.2 198.7 197.7 216.1
vienu rpniecb nodarbinto
2.3 2.1 2.0 1.8 1.8
Tautas ienkuma celanas viet galvens ples tika pieliktas eso tautas ienkuma prdalanai.
Finanu ministrs A.Valdmanis sav 1939.gada 28.marta run LRTK pilnsapulc teica:
Msu Prezidents un valdba pieliek vislielks ples, lai zem valdtu socil taisnba.
Lai ar K.Ulmaa nodomi bti cli, tomr nelaime ir t, ka via piekopt politika nekad nepadara
visus turgus, bet gan parasti visus nabagus. Kad nedaudziem atem daudz sadalot to starp
daudziem, iznk katram pavisam maz. Rezultts ir tikai tas, ka pc tam vairs nevienam nav
prieka censties, lai ar savu darbu kpintu savu ienkumu.