2.

nodaa
Determinanti

2.1.

Determinanta defincija

Determinanta jdziens rads, ievrojot ldzbas un vairkas pabas lineru viendojumu sistmu atrisinjumos.
Aplkosim daus vienkrkos gadjumus. Kad bs jveic dalana, pagaidm skk neapskatsim pao iespju, ka daltjs vartu bt 0 un dalanu
tpc nevartu veikt.

Liners viendojums ar vienu maingo

ax = b,

(2.1)

kur a, b ir koeficienti, x ir maingais.

Ja a 6= 0, tad iegstam atrisinjumu

b
x= .
a

(2.2)

Divi lineri viendojumi ar diviem maingajiem



ax + by = c
,
dx + ey = f

(2.3)

kur a, b, c, d, e, f ir koeficienti, x, y ir maingie.

Lai atrastu atrisinjuma formulu maingajam x, nosinm y : pareizinm
pirmo viendojumu ar e, otro ar b un atemam no pirm otro. Savelkot
locekus ar x, iegstam
1

2. NODAA.

DETERMINANTI

(ae bd)x = ce bf.

(2.4)

Ja ae bd 6= 0, tad

ce bf
.
ae bd
Ar ldzgu pamienu aprinm y vrtbu: ja ae bd 6= 0, tad
x=

y=

af cd
.
ae bd

(2.5)

(2.6)

Redzam, ka, tpat k viena maing gadjum, atrisinjums ir daa. Gan

x, gan y atrisinjuma formul saucj ir viena un t pati izteiksme no viendojumu kreisaj pus esoajiem koeficientiem ae bd, turklt ldzgas izteiksmes ir ar skaittjos.

Trs lineri viendojumi ar trijiem maingajiem

a11 x1 + a12 x2 + a13 x3 = b1

a21 x1 + a22 x2 + a23 x3 = b2 ,

a31 x1 + a32 x2 + a33 x3 = b3

(2.7)

kur aij , bi ir koeficienti, xi ir maingie, i, j = 1, 2, 3.

Ar tehniski saretku, bet btb iepriekjam gadjumam ldzgu pamienu | maingo izslganu | iegstam atrisinjumu formulas, no kurm
aplkosim vienu, x1 formulu: ja a11 a22 a33 a11 a23 a32 + a12 a23 a31 a12 a21 a33 +
a13 a21 a32 a13 a22 a31 6= 0, tad

b1 a22 a33 b1 a23 a32 + a12 a23 b3 a12 b2 a33 + a13 b2 a32 a13 a22 b3
.
a11 a22 a33 a11 a23 a32 + a12 a23 a31 a12 a21 a33 + a13 a21 a32 a13 a22 a31
(2.8)
Atkal ievrojam, ka atrisinjums ir daa, gan saucja, gan skaittja izteiksmes ir ldzgas. Ts ir summas, kurs 3 saskaitmie ieiet ar \+" zmi un
3 ar \" zmi, katrs saskaitmais ir 3 elementu reizinjums. Saucj sastopami tikai viendojumu kreiso puu koeficienti. Skaittju iegstam, saucj
aizvietojot koeficientus a11 , a21 , a31 ar, attiecgi, koeficientiem b1 , b2 , b3 . Var
ievrot vl virkni saistou pabu.
Apkopojot visas novrots pabas, tika ieviests determinanta jdziens.
Lai to nodefintu visprgaj gadjum, ievrosim, ka, savelkot saucja izteiksm locekus ar a11 , iegsim a11 (a22 a33 a23 a32 ), kur izteiksme iekavs
atgdina divu lineru viendojumu sistmas atrisinjuma saucju. Ldzgi
notiek, paemot pirms iekavm citus koeficientus, ar skaittj, un ldzga
x1 =

2.1. DETERMINANTA DEFINCIJA

paba ir spk 4., 5. un augstkas krtas lineru viendojumu sistmu gadjumos.

Ievrosim ar, ka daa paba (piemram, atbilstba starp skaittju un
saucju) labk saskatma, emot vr koeficientu izvietojumu sistm, kas
atgdina tabulu.

Defincija
Definsim determinantu rekursvi: vispirms 1. krtas gadjumam, tad, pieemot, ka is jdziens nodefints (k 1)-ajai krtai, ieviessim to k -tajai
krtai.
Vispirms ieviessim jdzienu, kas paldzs mums aprakstt koeficientu izvietojumu tabulas veid.
2.1. Defincija.

Skaitu vai cita veida matemtisku objektu izvietojumu

matricu, izvietotos objektus | par

matricas elementiem. Ja matric ir m rindias un n kolonnas, tad to sauc
par m n matricu.
Ja ar aij apzmts m n matricas M elements, kas atrodas i-s rindias
un j -s kolonnas krustojum, tad matricu apzmsim di:

a11 a12 . . . a1n

a21 a22 . . . a2n

M =
(2.9)
... ... ... ...
am1 am2 . . . amn

taisnstrveida tabulas veid sauc par

vai sk:

M = (aij ).
m n matricu, kurai m = n,
jeb kvadrtmatricu.

sauc par

n-ts krtas kvadrtisku matricu

aj kurs ms aplkosim tikai matricas, kuru elementi ir skaiti.

1. krtas kvadrtmatricas (a11 ) determinantu jeb
noteicju |a11 | (jeb vienkri 1. krtas determinantu |a11 |) sauc skaitli a11 .
2.2. Defincija.

Par

2.3. Defincija.

Pieemsim, ka ms jau esam nodefinjui

krtas kvadrtmatricas determinantu (jeb

kur

k > 1.
Par k -ts krtas kvadrtmatricas

a11 a12
a21 a22
M =
... ...
ak1 ak2

(k 1)-s

...
...
...
...

a1k
a2k

...
akk

(k 1)-s

krtas determinantu),

2. NODAA.

DETERMINANTI

determinantu jeb noteicju





D = 



a11
a21
...
ak1

a12
a22
...
ak2

...
...
...
...

a1k
a2k
...
akk

sauc skaitli a11 A11 + a12 A12 + . . . + a1k A1k =

Pk k -ts krtas determinantu
i+j
Mij un Mij ir determinants (k 1)-s krtas
j=1 a1j A1j , kur Aij = (1)
matricai, kuru iegst, izsvtrojot matric M i-to rindiu un j -o kolonnu. o
determinanta izteiksmi sauc ar par determinanta izvirzjumu pc 1. rindias.
Mij sauc par determinanta D elementa aij minoru.
Aij sauc par determinanta D elementa aij algebrisko papildinjumu jeb
adjunktu.
jeb

Skaidrs, ka ar s defincijas paldzbu no 1. krtas determinanta iegstam

2. krtas determinantu, no t | 3. krtas, un tlk, pielietojot definciju
pietiekami daudz reizes, | n-ts krtas determinantu patvagam veselam
pozitvam n.
Ldzgi matricas sasintajam pierakstam (aij ) ms dakrt lietosim nts krtas determinanta (kur n > 1) sasinto pierakstu |aij |, cerot, ka no
konteksta bs skaidrs, ka tas nav 1. krtas determinants vai skaita modulis
un kds ir n. Dareiz matricas M determinanta apzmanai lietosim ar
apzmjumu det(M ).
No defincijas ar aprinu paldzbu varam iegt determinanta formulas
ar t elementu reizinjumu summu paldzbu:

|a11 | = a11 ,
(2.10)


 a11 a12 


(2.11)
 a21 a22  = a11 a22 a12 a21 ,








 a11 a12 a13 








 a21 a22 a23  = a11  a22 a23  a12  a21 a23  + a13  a21 a22 
 a31 a33 
 a31 a32 
 a32 a33 


 a31 a32 a33 
= a11 (a22 a33 a23 a32 ) a12 (a21 a33 a23 a31 ) + a13 (a21 a32 a22 a31 )
= a11 a22 a33 a11 a23 a32 + a12 a23 a31 a12 a21 a33 + a13 a21 a32 a13 a22 a31 .
(2.12)
du determinanta izteiksmi daviet neformli sauksim par determinanta
summu.
Dieml bez kda sasinoa pieraksta s formulas pie lielkiem n kst
prk apjomgas. 4. krtas determinanta gadjum summ ir 24 saskaitmie, 5. krtas | 120 saskaitmo, vispr n-ts krtas determinanta gadjum
summ ir n! = 1 2 . . . n saskaitmo.

2.1. DETERMINANTA DEFINCIJA

aj summ ietilpstoo reizinjumu elementus un zmes pie reizinjumiem

var aprakstt ar substitciju un to pabu paldzbu, kam, dieml, msu
kurs neatliek laika.
Turpmk mums noders visprgka minora defincija.

n-ts krtas determinant atzm k (1 k < n)

rindias ar krtas numuriem i1 , i2 , . . . , ik un k kolonnas ar krtas numuriem
j1 , j2 , . . . , jk , tad to krustojumos esoo elementu veidoto determinantu sauc
i i ...i
par dot determinanta minoru. Ms to parasti apzmsim di: Mj11j22 ...jkk .
2.4. Defincija.

Ja