NAUDA&investcijas

nodo ki

Vai biznesu var

aizvest rokas
bag?

edgars Kokins,

zvrints advokts,
advoktu biroja Vilgerts
partneris

88

f o r b e s

septembris, 2011

corbis / scanpix

avu laulto draugu

vai draudzeni ms izvlamies
pai. Ar dzimteni t parasti
nenotiek jml tda, kda t
ir. Var ar vienkri paciest un
sadzvot vai nospauties, noslauct muti
un doties trimd. Ja aiz muguras t sti
nav ko atstt, tas izklauss relatvi viegli.
Ja galvenais motvs ir sdzbas par ne
prognozjamu nodoku politiku, augsta
jiem darbaspka nodokiem, korupciju,
birokrtiju utt., tas izklauss pc cilvka,
kuram aiz muguras var palikt bizness, no
kura nemaz nav tik viegli irties. Un tad
gads (periodiski) dzirdt apgalvojumus,
ka savu biznesu varot prcelt uz citu valsti
un ne velna te vairs nodokus nemakst.
s slejas mris ir prtgi apskatt o jau
tjumu vai var t vienkri saloct savu
biznesu, ielikt to kofer ldzs zobu birstei
un aizvest uz citu valsti, lai tur makstu
mazkus nodokus?
Vis pasaul eksistjo komercdarb
ba iedals trs kategorijs: raoana, pakal
pojumu sniegana un tirdzniecba. Sksim
ar raoanu un to, ka nekdas uzmu
mu prreistrcijas vai ldzgas aktivittes
princip nepaldzs loklai raotnei un ts
darbiniekiem makst mazkus nodokus.
Iedomsimies, ka eksist Salacgrvas me
teorta prstrdes rpnca, kas iegst iz
ejvielas slavenaj meteorta bedr, un ts
darbinieki ir vietjie iedzvotji, kuri vaka
r atgrieas vietj pilsti prlaist nakti.
Tipisks piemrs, kad uzmums un dar
binieki ir un paliek Latvijas nodoku re
zidenti, kas peas un socilos nodokus
maks Latvij. Nodoku sistmas princip

NAUDA&investcijas
no doki

Latvieu uzmjs Dlderis viet

tiek veidotas t, ka konkrtaj valsts teri
nkotnes atalgojuma pakete ir tda, ka
viam pienkumi saistb ar Latvijas lo
torij notiekoo komercdarbbu pakauj
j uzmum veiksmgi rao homeop
s konkrts valsts nodoku sistmai. T
tiskus rstniecbas produktus (LatSIA).
klo biznesu vairs nav jveic. brnumlVrojot savu produktu pankumus, Dl
pc ts drzk ir iedomas, nevis realitte,
dzeka projekt garantt atldzba bs
150000 eiro, par kuru Vrdi bs tiesgs
ka loklu biznesu var pki piereistrt
deris izdom uz karstm pdm attstt
kaut kd brnumain zem ar zemiem
jaunu brnumldzekli, kas, protams, tiks
piestdt rinu no cita rzons reistrta
nodokiem. Tehniski to var mint dart,
prdots ar lielu peas maru. rtbas la
uzma, piemram, Panamas sabiedr
bad pieemsim, ka Dldera brvie ldzek
bet tas nedos gaidto rezulttu, jo nodoki
bas (PanCo). (iepazinies ar Roberta a
paliks tie pai vietjie. Ar tds paskums
i ir uzkrti pdj laik tik oti kritiz
apcerjumu par to, ka pensijas viet bs
nabadzbas pabalsts, Vrdi vairs netic
k prrobeu apvienoana fundamentli
tajs rzons, piemram, Bermudu sals
valsts nodrointm vecumdienm.) Lai
nemaina situciju, ja meteorts tiek pr
reistrt sabiedrb (BerCo).
strdts lokli un nav nekdu principilu
izmaiu. aj gadjum gan var runt par
iespjamiem starptautiskas uzmumu
grupas globliem ieguvumiem un uz
muma ienkuma nodoka nastas kopjo
samazinjumu, bet algas vietjiem darbi
niekiem, nekustamais paums utt. jopro
jm tiks aplikts ar pamju nodokiem.
Relka ir sta aizieana no valsts.
ds risinjums nav nekds vieglais pas
btu rtk un konfidencilk prvaldt
T k Dlderis uzskata, ka Latvijas
savas finanses, Vrdi nodibina Kipras
kums, bet, protams, globli visnota bie
valdba pret uzmjiem ir netaisna, bra pardba. Tas vartu izskatties t, ka,
numldzeka idejas attstbas un promoci
uzmumu (CypCo), kuram simtprocen
tgi pieders Panam dibintais Vrdia
piemram, tekstiluzmums atlai dar
jas bzi vi nolemj veidot cit valst, kur
biniekus, iekrauj tehnoloisks iekrtas
nodoku politika ir labvlgka, piem
uzmums PanCo.
ram, Malt. Dlderis ar BerCo starpniec
Roainais biznesa plns auj cert, ka
ku un visu uzslien no jauna, teiksim,
Pakistn. Raia vrdiem runjot, fab
bu nodibina uzmumu Malt (MalCo).
plnot pea vartu bt divi miljoni eiro
rikas meitenes dziesma nu jau skan sve
MalCo vadbu prem latvieu direktors
un LatSIA raoanas jaudas sps nodro
Vrdi, kur iepriek ir vadjis kdu no
valod un sve zem. d situcij ir
int pietiekami daudz jaun produkta.
Dldera uzmumiem Latvij, par ko
Turklt LatSIA pelns tikai nelielu pe
iespjams sasniegt kroto rezulttu, pro
ti, nemakst nodokus dzimten, bet ti
uz papra sama 150000 eiro. Vrdia
as maru, piemram, 35%, jo izejvie
kai tpc, ka ar pats bizness vairs
las tai nepieders, produkcijas no
nav Latvij.
ieta riska tai nebs, ar mrketingu
Kaut kas vidjs starp palikanu
t nenodarbosies utt. par to visu
un aizieanu no Latvijas notiek, ja
galvenokrt atbilds MalCo. Latiemumi
tiek veiktas raoanas un produk
SIA tikai izpilds konkrto past
jumu. Visbeidzot atliek pieemt,
cijas noieta veicinanas struktu
rlas izmaias. Idejiski t vartu
ka viss izdodas, un izdart secin
vadbas
bt, piemram, atteikans no kla
jumus, kas notiek ar nodokiem
pakalpojumi
produkcija
(1.shma).
sisks pieejas, kad raoanas akt
Dividendes
vi, izejmaterili, raoanas process
Pirmkrt, uzmuma ienku
PanCo
MalCo
LatSIA
ma nodoklis (UIN) un t samak
un gala produkcija pieder vienam
uzmumam vien valst. T vie
sa. Malt, sadalot peu, efektv
nodoku likme bs 5%, Latvij
t var tikt ieviests rvalstu bizness,
15 procentu. Ttad no diviem mil
kas pasta raojumus un pats tos
CypCo
BerCo
izplata, bet loklais bizness tikai
joniem eiro tiks samaksts par
rao. Tda pieeja dod ekonomisku
200000 EUR mazksUIN, t.i.,
100000 Maltas UIN. Protams,
pamatojumu lielu dau produkcijas
peas atstt valst, kas to apliek ar
realitt summa var bt vl ma
Vrdi
Dlderis
mazkiem peas nodokiem. Lk,
zka, ja MalCo atskaita procentus,
1. shma
hipottisks piemrs.
preu zmju maksjumus utt.

Brnumldzeka nav.
Ja visi aktvi un darbinieki ir Latvij
nksies makst.

septembris, 2011

f o r b e s

89

NAUDA&investcijas
nodo ki

Otrkrt, persongais labums di

rektoram Vrdiam un t aplikana
ar nodokiem. No 150000 EURal
gas uz papra Vrdi Latvij btu sa
mis aptuveni 100125 eiro. Turklt
Dlderim Vrdi socilajos maks
jumos vl papildus izmakstu aptu
veni 36135 EUR, un kopjs Vrdia
atldzbas izmaksas sasniegtu aptuve
ni 186135 eiro. Bet t jau ir Vrdia
un valsts budeta pagtne. Vrdi iz
tr aptuveni 45 tkstous eiro, lai
uzturtu savus rvalstu uzmumus.
Tad PanCo iesniedz rinu par vad
bas pakalpojumiem MalCo un visus
150000EUR saem PanCo, kas no
dokus nemaks vispr. PanCo nosta
dividendes uz CypCo, un CypCo izmak
s dividendes Vrdiam. Kipr nodok
u seku nebs, bet Latvij tiks piemrots
10% IIN. Vrdiam uz rokas paliek aptu
veni 130000 eiro. Ja viss saskaitts parei
zi, Vrdiam rodas papildu 30000 EUR,
lai ieguldtu privt pensiju fond. Ar
Dlderis ir priecgs, jo uz Vrdia ri
na ietaupjis 36135 eiro.
Kopum relatvi nekaitgs meh
nisms, kur, protams, ir problmjau
tjumi, piemram, tirgus cena starp
saisttiem uzmumiem, pastvg pr
stvniecba Latvij un ar citi iespjamie
riski.

akalpojumi. Ja pakalpojumu
btba ir, piemram, kreklu
mazgana Rgas baieriem,
tad diez vai ir kda btiska at
irba no iepriek teikt par raoanu.
Lokls bizness, loklas nodoku sekas.
Ja ldzga aktivitte notiktu Valk, iesp
jams, to vartu paveikt td veid, ka
biznesu reistrtu Igaunij un darbotos
no Valgas.
Labs piemrs nodoku plnoanas
grtbm un risinjumiem saistb ar
pakalpojumu snieganu ir grmatved
bas pakalpojumi, kuru faktisk un vie
ng problma ir tas, ka raoanas aktvi
ir vietjie grmatvei. Lielam uzmu
mam btu krdinoi saemt rinu no
siltajm zemm par pakalpojumiem,
sakot, ka tur vaiga sviedros noplas

90

f o r b e s

septembris, 2011

rvalstu jurisdikcijs. Nav nekds

retums, ka darjumi tiek krtoti r
zonu lmen, un cilvks no malas
iemumi
nemaz nevar nojaust, kur paties
b atrodas o struktru panieki.
Dividendes
CypCo
Protams, vienmr pastvs nodok
u teorija, kas opers ar dadiem
jdzieniem, lai piesaisttu peas
nodokus augstu vai relatvi augstu
oferis 1
oferis 2
nodoku valstij, bet rpga plnoa
na jau var sniegt vr emamus re
alga
zulttus.
Internets, protams, ir relatvi
LatSIA
vienkrs
piemrs. Iedomsimies,
2. shma
ka jau mintais Dlderis ir izveido
jis loistikas uzmumu (LatSIA),
apakuzmji. Faktiski btu grti pie
kas veiksmgi darbojas Krievijas rietum
da un Baltkrievij. oferi ir Latvijas
rdt, ka tur tlien kds tiem ir sp
jgs sniegt latvieu uzmumiem re
nodoku rezidenti un parasti reisa beigs
atgrieas mjs Latvij LatSIA bz.
lu paldzbu. Citdi btu, ja tik tiem
Tas apstklis, ka Krievijas un Baltkrievi
grupa grmatveu aizbrauktu un ap
mestos uz dzvi zem palmm, un no tu
jas pasttji ir naski uz rzonu izman
toanu, uzvedina Dlderi uz domm iz
rienes iesniegtu elektronisks nodok
u deklarcijas. Tad gan zemo nodoku
mantot nodoku optimizcijas shmu.
triks btu izdevies. Realitt t ar ir
Dlderis izmanto savu Bermudu salu
noticis, gan nevis ar palmu zemm, bet
uzmumu (BerCo), lai saemtu dau
starp ziemevalstm un Baltijas valstm,
naudas no pasttju rzons reistrta
veicot grmatveu apmcbu un tiem
jiem uzmumiem. Savukrt BerCo pie
apgstot, piemram, norvu valodu.
der Kipras sabiedrbai (CypCo). Un tad
Tiesa gan, galvenais vadmotvs paras
notiek interesantkais. oferi iegd
ti ir nevis zemi nodoki, bet gan viet
jas Kipras uzmuma daas un kst par
jo zems algas.
paniekiem aj sabiedrb. Iedomsi
Savukrt tie, kuru sniegtie pakalpo
mies, ka katrs oferis dividends saems
1000 latu. Viegli saprotamas nodoku se
jumi nav tik eogrfiski piesaistti, var
kas 10%IIN (Ls 100), ko oferi dekla
domt par aizieanu no valsts, paiem
paliekot tepat Purvciem. Piemram, in
r. Uz rokas paliek 900 latu. Ja oferim
Ls 1000 tiktu izmaksti uz papra k alga,
terneta bizness. Internets ir tik gaisgs,
ka ir problemtiski pateikt, kur tad tas
uz rokas paliktu aptuveni Ls667 (vairk
nek Ls 200 starpba). Turklt LatSIA
sti atrodas. Prdot programmatru dro
i vien var ar no servera Bermuds. Ar
k darba devjam tas kopum izmaks
tu aptuveni 1241 latu. Ttad kopj no
elektronisko norinu pakalpojumus
itin viegli var krtot caur sabiedrbm
doku nasta ir aptuveni 574 lati. Ja ir 100
oferu, divas nodoku nastas saldzin
jum izskats di 10000 pret 57400.
rvalstu sabiedrbu izmaksas btu aptu
veni 45 tkstoi eiro. Ttad atmaksjas.
Kopum krdinoi, bet visnota bs
tami no nodoku riska viedoka, jo pa
rds vismaz viens btisks jautjums
vai nav jveic ienkumu prkvalifikcija,
t. i., juzskata, ka runa ir par slptu algu
izmaksu?
BerCo

Divi postei, ko var

paslpt rzon:
lielu algu un ienkuma nodokli.

NAUDA&investcijas

isbeidzot, tirdzniecba.
Runjot par degvielas
uzpildes staciju vai pr
tikas veikalu di, atliek
tikai atkrtot iepriek teikto lokls
bizness, lokli nodoki. Lokalizci
ja zaud savu aktualitti, ja notiek
preu tirdzniecba, kur ir iesaist
tas vairkas valstis un nav vajadzgi
ievrojami aktvi. Veca k pasaule ir
daudzu latvieu uzmju ideja par
savu Latvij raoto preu prdoanu
paa rzonas uzmumam, atstjot
peu beznodoku zon. aj idej
neiedziinos, viengi pateiku, ka
lieliska shma ir ldz tam brdim,
kamr nodoku inspekcija sk uzdot
jautjumus. Tomr lielk probl
ma d mehnism faktiski ir ne
prdomts saturiskums, respektvi,
uzmjs tirgojas pats ar sevi un
sdzas par zemiem iemumiem.
Piestrdjot pie tirdzniecbas uz
muma neatkarbas, saturiskuma, t
teikt, uzfriinot ekonomisko btbu,
var iegt relatvi vienkru mehnis
mu, k tirgoties un taupt uz vietjo
nodoku rina.
Noslgum divas lietas. Pirm
krt, ja jsu biznesa pamati ir iebe
tonti Latvij, ar nodoku izmak
sas atrodas turpat. Tpc is bizness
vai nu ir jizrauj ar saknm un j
prstda citur, vai ar jdom par
citiem risinjumiem. Var palko
ties uz savu komercdarbbu ar svai
gu skatienu un mint saprast, vai
bez idejas prcelties uz rzemm ir
ar citi risinjumi. Biei vien tdi ar
atrodas. Viss ir atkargs no biznesa
apjoma un rakstura. Otrkrt, viens
somu uzmjs, kur daudzus ga
dus ir veiksmgi darbojies Latvij,
man reiz teica aptuveni t: Nesa
protu tos latvieu uzmjus, kuri
tik daudz domu velta tam, lai ma
zk makstu nodokus. Tdi tau
ir sples noteikumi! Btu labk to
eneriju veltjui biznesa ideju at
tstanai. Viss, ko es varju at
bildt, ka tas laikam ir ierakstts
msu genom.
F

septembris, 2011

f o r b e s

91