NAUDA&investcijas

nodo ki

Ar dividendm
ldz 2013. gadam
bez prmaim

Edgars Kokins,

zvrints advokts,
advoktu biroja Vilgerts
partneris

au ierasts, ka novembr,
decembr valdba un Saeima no
slpumaini buras savos kambaros
un tad k ilbinou saltu izauj
dramatiskas izmaias nodoku
reguljum vai ar to saisttos jautjumos.
2012. gad visus citus jautjumus bs
aiznojusi mantisk stvoka deklarcija.
2011. gad sautumu uzkurinja un dis
kusijas izraisja uzmumu vieglo trans
portldzeku nodoklis, kur, iet, nu
jau ir sagremots un pieemts. Savukrt

86

f o r b e s

aprlis, 2012

2010. gads lielkajai daai manu klien

tu k dividenu lietotjiem vl aizvien ir
gai atmi, jo tad tika ieviests, tautas
valod runjot, 10% dividenu nodoklis
jeb iedzvotju ienkuma nodoklis (IIN).
Tas vl aizvien neizgaist no atmias, jo
uzmgi cilvki 2009. gada lielko dau
strdja un pelnja, zinot, ka dividen
des ar IIN neapliek. Bet tad tautas kalpi,
urnlisti un vlk ar Satversmes tiesas
tiesnei to pasniedza k pasaprotamu
lietu tas esot tikai normli, ka cilvkam

Rezidenti fiziskas personas

Palaik ar dividendm viss ir diezgan
vienkri jmaks 10% IIN (2. shma).
Pirms 2010. gada, kad Latvij tika ieviests
dividenu nodoklis, fiziskas personas
rezidenti jeb Latvijas nodoku makst
ji, piemram, Ansis Pirtnieks, saemot
dividendes, bija spiesti analizt dividen
u eogrfisko izcelsmi, jo no ts bija at
karga IIN piemroana. Vismazk rpju
sagdja dividendes no Latvijas un citm
Eiropas Savienbas (ES) vai Eiropas Eko
nomikas zonas (EEZ) valstu sabiedrbm,
jo ts ar IIN neaplika. Par prjm divi
dendm IIN vajadzja makst pc pilnas
likmes (25%, bet vlk ar 23%). Ldz ar to
tm personm, kurm piederja sabied
rbas cits jurisdikcijs (piemram, Krie
vijas, Kandas, nas u. c.), t. sk. nodok
u paradzs rzons (piemram, Beliz,
Kaimanu sals utt.) reistrtas sabiedrbas

foto corbis / scanpix; no persong arhva

pirms jaun gada pazio, ka patiesb par

via gada ienkumiem bs vl jmaks
ar desmit tiesa.
Ir patkami apjaust, ka vismaz pagai
dm dividenu cei un to nodoku zudu
mi nemains, bet 2013. gads potencili
var atnest ar kdas pozitvas plnoanas
iespjas. Acmredzot visvieglk prieksta
tu par nodoku piemroanu dividendm
var gt, izirot divas lielas dividenu sa
mju grupas: rezidenti un nerezidenti.
Ts savukrt var iedalt skk fizisks un
juridisks persons (1. shma).

NAUDA&investcijas
nodoki

ar ievrojamiem naudas ldzekiem, finan

dividendes tiek saemtas no nereziden
dividendes ar nodokli ir kaitinoi un lieki
sili btu bijis neprts izmakst no dm
ta (piemram, CayCo, FinCo un ChiCo),
jau vismaz no 2007. gada 1. janvra, kad
tika ieviests visprgs ES un EEZ sabied
sabiedrbm dividendes. (o problmu ri
atkarb no valsts un citiem faktoriem var
sinja, starp sevi un neizdevgo sabiedrbu
bt ar pretjs rezultts, proti, var iestties
rbu izmums. Ja kdam uzmjam tie
ievietojot ES holdinga sabiedrbu, rezult
UIN sekas.
m btu jskaita prvas dividenu sum
Visvienkrk ir ar Somiju, jo divi
t iegstot 0% IIN efektu.) Savukrt no di
mas (piemram, 20000 EUR un vairk)
dendes, kuras saemtas no ES vai EEZ re
videnu nodoka ievieanas bra var seci
uz Latvijas uzmumu un jmaks par
zidentiem, ttad ar no Somij reistrtas
to 15% UIN, vienmr starp SIA Dzintara
nt, ka dividenu valstisk piederba vairs
SIA, Latvij UIN sekas nerada. No nas
nav aktula un pat dividendm, kuras sa
jra un nerto izmakstju varja un var
ievietot Kipras CypCo (ja nu kds aubs
emtas no visskaistks un eksotiskks
un citu valstu rezidentiem, kuri nav re
Kipra ir ES dalbvalsts) vai citu ES holdin
salas, kas iekauta Latvijas rzonu sarak
istrti nodoku paradzs (Latvijas rzo
ga sabiedrbu un izvairties no UIN.
st, btu piemrojama t pati 10% likme.
nu sarakst), saemts dividendes nerads
Beidzot Latvija ir aptvrusi, ka pietiek
Ttad tas ir relatvi lts veids, k vismaz no
UIN sekas, ja SIA Dzintara jra dividenu
nodoku viedoka legalizt savus ldzekus
izmaksas brd tiei pieders vismaz 25%
reiz moct uzmjus ar visdm nerezi
dentu struktrm. Ar 2013. gadu msu
un gult miergi.
tdas sabiedrbas kapitla un balssties
Jpiebilst, ka, sadalot dividendes, j
bu. Ja nas sabiedrbas jeb ChiCo gadju
valsts ievie savu holdingu remu, kas bei
bt uzmangiem ar dadu rvalstu sa
m is kritrijs netiek izpildts, var iest
dzot atce iepriekjos visnota nejdzgos
biedrbu juridiskajiem statusiem,
apcerjumus par dividenu iz
jo ties ienkums no personl
maksas valsti un minimlo da
1. shma
Fiziskas
Ansis
lbu kapitl. Tikpat k visas di
sabiedrbas (piemram, partnerPirtnieks
personas
ship vai limited partnership) un
videndes Latvij tiks gaidtas ar
Rezidenti
atplestm rokm, t. i., UIN seku
ldzgm sabiedrbm vartu ar
SIA
Juridiskas
Dzintara
jra
nekvalificties 10% dividenu
nebs vairs pat tad, ja nas sa
personas
Dividenu
nodoklim un vartu tikt pakauts
biedrb pieders mazk par
samji
25% IIN likmei.
25% kapitla (3. shma). Pro
Dons
Fiziskas
Smits
personas
tams, t k zemu nodoku un
Rezidenti juridiskas perbeznodoku valstis un teritori
Nerezidenti
Miracle
sonas
jas jeb rzonas ir vaingas teju
Juridiskas
Invest Ltd
personas
Savukrt juridiskas perso
vai viss Latvijas liksts, o val
nas rezidenti jeb Latvijas no
stu izcelsmes dividendes tik un
doku makstji vl 2012. gad,
t tiks apliktas ar tiem paiem
ties 15% UIN sekas. Visbeidzot, saemot
saemot dividendes, bs spiesti domt
15% (nedrkst tau kiprieiem atemt
par to eogrfisko izcelsmi. emsim par
dividendes no nodoku paradzes (rzo
darbu un pelnt pai!).
piemru SIA Dzintara jra, kas nodibi
nas) sabiedrbas, piemram, Kaimanu sa
Interesanti, ka jau tagad daos port
njusi meitassabiedrbas Somij (FinCo),
los UIN likuma teksts ir publicts t, it k
las sabiedrbas jeb CayCo, SIA Dzintara
n (ChiCo) un Kaimanu sals (CayCo),
jra bs spiesta palielint savu apliekamo
ie grozjumi jau btu spk un tiktu pie
caur kurm tirgo Latvijas pdjs dzinta
ienkumu par saemto dividenu summu
mroti. Ja jums pieder mazk nek 25%
un saskarties ar 15% UIN problmu.
ra rezerves. o valstu izvle nav nejaua, jo
kapitla treo valstu sabiedrbs un ja sa
dividenu nodoku sekas juridiskm per
Patiesb ie centieni aplikt ienkos
emsiet dividendes, esiet uzmangi!
sonm rezidentiem ir atkargas no iz
makstja sabiedrbas rezidences valsts.
Dividenu nodoka rema pamatnotei
kums paredz, ka Latvij reistrtas sa
biedrbas jeb SIA Dzintara jra aplieka
mo ienkumu samazina par saemamo
dividenu summu. Tas nozm, ka uz
mumu ienkuma nodoklis (UIN) par sa
emtajm dividendm nav jmaks. Ja

Beidzot Latvija ir aptvrusi, ka pietiek

reiz moct uzmjus ar visdm
nerezidentu struktrm.

aprlis, 2012

f o r b e s

87

NAUDA&investcijas
nodo ki

2. shma
Fiziskas personas rezidenti
Treo valstu
sabiedrbas

ES un EEZ
sabiedrbas
Dividenu
plsma

rzonu
sabiedrbas
Dividenu
plsma

Ansis
Pirtnieks
10% IIN

3. shma
Juridiskas personas rezidenti 2013
Treo valstu
sabiedrbas

ES un EEZ
sabiedrbas
Dividenu
plsma

rzonu
sabiedrbas
Dividenu
plsma

SIA
Dzintara jra

SIA
Dzintara jra

SIA
Dzintara jra

0% UIN

0% UIN

15% UIN

Klasiskais rzonu risinjums

UIN nepiemroanai
rzonu
sabiedrbas

CypCo

SIA
Dzintara jra

0% UIN

0% UIN

(jizpilds
dam prasbm)

4. shma
Juridiskas personas nerezidenti 2013
Treo valstu
sabiedrbas

ES un EEZ
sabiedrbas
Dividenu
plsma

rzonu
sabiedrbas
Dividenu
plsma

SIA
Dzintara jra

SIA
Dzintara jra

SIA
Dzintara jra

0% UIN

0% UIN

15% UIN

ieturjums

ieturjums

ieturjums

Klasiskais 15% UIN

ieturjuma risinjums rzonm
rzonu
sabiedrbas

88

f o r b e s

CypCo

SIA
Dzintara jra

0% UIN

0% UIN

ieturjums

ieturjums

aprlis, 2012

Nerezidenti
fiziskas personas
Par rezidentiem skaidrba ir
rasta, nu var pievrsties nerezi
dentiem. Pirmkrt, jsaprot, ka
nerezidentu dividendm dara
na ar Latvijas nodokiem var bt
faktiski tikai vien situcij, pro
ti, Latvij reistrta sabiedrba ts
izmaks savam paniekam ne
rezidentam.
Ja Donam Smitam no Lon
donas vai ujorkas tie veid
pieder, piemram, Latvij reis
trta sabiedrba ar ierobeotu at
bildbu (SIA) Dzintara jra, pro
ti, vi ir tieais SIA panieks, tad
SIA Dzintara jra, izmaksjot di
videndes, bs spiesta ieturt 10%
IIN jeb dividenu nodokli. Ldz
gi notiktu ar Latvijas rezidentu
fizisku personu Ansi Pirtnieku, jo
Latvija apliek ar IIN rvalsts no
doka makstja (nerezidenta) sa
emts dividendes.
Ja bizness Smita kungam iet
no rokas un dividends jizmaks
miljons, simt tkstoi nodokos,
protams, sp. Parasti gan s s
pes ir nosactas, jo civilizt mt
nes zem (piemram, ASV, Liel
britnij, Dnij utt.) Donam
Smitam tik un t bs jmaks vie
tjie peas nodoki. Diezgan re
tos gadjumos Dons Smits ir tik
turgs, ka dzvo Monako, eksotis
ks sals vai ar viam pastvgs
ceoanas d jau sen vairs nav
nodoku rezidences, k rezult
t iespjama principila person
go ienkuma nodoku neesamba
vai noliegana. Td gadjum, k
jau tas ir pieemts, starp Donu
Smitu un SIA Dzintara jra tiek
ievietots Kipras, Maltas vai taml
dzgs ES holdings. Iemesli tam ir
divi. Pirmkrt, maksjot dividen
des ES sabiedrbai, SIA Dzintara

jra nav jietur UIN. Otrkrt, atsevias

ES dalbvalstis labprt izmaks nerezi
dentiem dividendes bez nodoku ietur
juma, lai tikai veicintu holdingu dibin
anu sav valst.
Nerezidenti juridiskas personas
Visbeidzot, ja Latvij reistrta sa
biedrba izmaks dividendes nereziden
tam juridiskai personai, pamatnotei
kums paredz, ka jietur 10% UIN. Tomr,
k jau minju iepriek, pateicoties t d
vtajai mtesmeitas direktvai, ES uz
mumiem izmakstm dividendm prin
cip netiek piemroti ieturjuma nodoki,
ldz ar to SIA Dzintara jra, veicot izmak
su ES vai EEZ rezidentam, piemram, So
mij, Portugl un ar Kipr reistrtai
sabiedrbai, dividendes izmaks piln ap
mr. Ttad, ja SIA Dzintara jra pieder,
piemram, Dnij reistrtai sabiedrbai,
10% UIN ieturjums dividenu izmaksai
uz Dniju nav piemrojams. Virkn treo
valstu jurisdikciju (piemram, nas, Ka
ndas, Kazahstnas u. c.) 10% ieturjumu
ir iespjams samazint ldz 5%, izmanto
jot Latvijas noslgts nodoku konvenci
jas vai ar ievietojot, piemram, starp SIA
Dzintara jra un nas sabiedrbu jeb
ChiCo kdu ES holdinga sabiedrbu, ku
rai ChiCo var izmakst dividendes bez
ieturjuma sav valst, tdjdi pankot
0% zuduma efektu.
2013. gada holdingu reformas rezult
t pierans ap un ar jurisdikcijm
un nodoku konvencijm gandrz beig
sies, jo 10% UIN ieturjuma vairs nebs
(4. shma). Dividendes bez 10% ieturju
ma vars skaitt gan uz nu, gan Dienvid
friku, gan Bolviju. Nu gandrz vai Kipra!
Patiesba ir tda, ka ldz Kiprai tomr bs
mazliet par su, jo UIN ieturjums divi
denu izmaksai uz zemu nodoku un bez
nodoku valstm un teritorijm jeb rzo
nm saglabsies, turklt grti saprotamu
iemeslu d ieturjuma apmrs palielin
sies no 10 ldz 15 procentiem. Laikam d
liela naida
F