1.

Vektori
Skalri un vektorili lielumi
Lai raksturotu kdu objektu vai procesu, t pabas parasti apraksta, izmantojot dadus skaitliskus raksturlielumus. Piemram, laiks, kas nepiecieams, lai izlastu o
paragrfu, vartu bt 2 mintes, telpas temperatra, kur
atrodamies, vartu bt + 22 C, bet mcbu klases grdas
laukums 24 m2.
Aprakstot tdus lielumus k laiks, temperatra, garums, tilpums, svars vai cena, ir pietiekami lietot situcij ai atbilstou skaitli un mrvienbu, td veid gstot
pilngu priekstatu par apskatmo lielumu.
Lielumus, kurus nosaka tikai t skaitlisk vrtba, sauc
par skalriem lielumiem.
Tomr ir procesi, kuru raksturoanai ne vienmr pietiek tikai ar vienu skaitlisku raksturlielumu. Piemram,
apskatot tdus lielumus k spks, prvietojums vai patrinjums, bez to skaitlisks vrtbas svargs ir ar virziens.
Piemram, pieliekot vienu un to pau spku, ermeni var
prvietot dados virzienos, braucot ar vienu un to pau
trumu, var doties dados virzienos utt .
Lielumus, kurus nosaka gan skaitlisk vrtba, gan virziens, sauc par vektoriliem lielumiem.
Atirbu starp skalru un vektorilu lielumu viegli saprast, piemram, aplkojot kd kustb veikto ceu un
prvietojumu.
Ce raksturo noieto att luma vienbu (piemram, metru vai kilometru) daudzumu. Tas ir skalrs lielums, jo, sakot noieti 400 m, pilngi skaidrs, cik gar ce ir veikts.
Savukrt, prvietojums raksturo objekta att lumu no
kustbas skumpunkta ldz kustbas beigu punktam pa
gaisa lnij u. Prvietojums ir vektorils lielums, jo, lai to
raksturotu, svargi zint, cik tlu no skumpunkta kustbas beigs atrodas objekts, k ar tas, kd virzien is
prvietojums noticis piemram, 400 m dienvidaustrumu virzien.

Latu valod scalaris

kpveidgs, ar pakpieniem.

1.1. att. No latu valodas vector vedjs, nesjs.

prvietojums
ces
1.2. att.

Uzdevumi

1.1. Doti dadi lielumu pri. Izvirzi hipotzi, kur pris eit neiederas. Paskaidro to.
a) Darbs, patrinjums;
d) laukums, augstums;
b) spks, ce;
e) trums, masa;
c) prvietojums, garums;
f) svars, masa.
3

Vektora jdziens, vektora modulis

Lai vektorilus lielumus att lotu gra ski, izmanto vektorus.
Interesanti
Vektora jdzienu lieto ar medicn. Par vektoru medicn
sauc organismu, kas satur noteiktu informciju un prnes
DNS vai RNS molekulas. To
biei izmanto gnu inenierij.

Vektors ir orientts nogrieznis, kuru raksturo noteikts

garums un virziens.
Katram vektoram ir skumpunkts un galapunkts.
Vektorus var apzmt:
ar diviem lielajiem burtiem, liekot virs tiem bultiu,
ievrojot, ka pirmais burts atbilst vektora skumpunk
tam, bet otrs t galapunktam, piemram, AB , CD;
ar vienu mazo burtu, liekot virs t bultiu, piemram,

a , n.

B
a

D
C
n
A
1.3. att.

s=0

1.4. att. Ja cea skumpunkts

sakrt ar galapunktu, tad pr
vietojums ir 0 .

Vektoram atbilsto nogriea garumu sauc par vektora

moduli jeb vektora garumu un apzm ar a .

Ja a = 5 cm, tad vektors a ir 5 cm gar, ja AB = 10, tad

vektors AB ir 10 vienbas gar.

Vektoru, kura skumpunkts sakrt ar galapunktu, sauc

par nulles vektoru un pieraksta: 0 .

Nulles vektora (jeb nullvektora) garums ir viends ar 0:

0 = 0.

Uzdevumi
1.2. Cik dadus vektorus nosaka visi iespjamie punktu pri, kurus veido romba
virsotnes? Uzraksti tos.
1.3. Uzraksti atirbu starp:
a) nogriezni un vektoru;

b) staru un vektoru;

c) taisni un vektoru.

1.4. Taisnstra ABCD mala AB = 3, AD = 4 (skat. 1.5. att.).

Nosaki vektoru BA , DC , DB , AC garumus.

1.5. Uzzm dotos vektorus, ja

a) KL = 3 , 5 cm,
3
b) c = dm,
5

c) t = 0,

d) AB = 2 un

AC = 3.

1.5. att.

Viendi, viendi vrsti, pretji un pretji vrsti vektori

Ja vektori AB un CD atrodas uz vienas vai uz parallm

taisnm un, ja stari AB un CD ir viendi vrsti, tad vek

torus AB un CD sauc par viendi vrstiem vektoriem.

Ja stari AB un CD ir pretji vrsti, tad vektorus AB un

CD sauc par pretji vrstiem vektoriem.

F1

F2

F3

1.6 att. Viendi vrsti vektori ir a un d , c un b ;

pretji vrsti vektori ir c un e , f un a .

Viendi vrsti un pretji vrsti vektori var bt gan vienda, gan dada garuma.

Vektorus a un b , kuru modui un virzieni ir viendi, sauc

par viendiem vektoriem un pieraksta a = b .

Vektorus a un b , kuru modui ir viendi, bet vrsumi pre

tji, sauc par pretjiem vektoriem un pieraksta a = b .

1.8. att.

Ja etrstris ir rombs (skat. 1.8. att .),

tad c = d , jo to vrsumi ir viendi un

c = d k romba diagonles puses.

e = h , jo to vrsumi ir viendi un

e = h k romba malas.

Savukrt, vektori a un b , k ar f

un g ir pretji vektori, jo to modui ir

viendi, bet vrsumi pretji.

1.7. att. F1 un F2 viendi vr

sti vektori, bet, piemram, F2

un F3 ir pretji vrsti vektori.

Zini!
Vektorus, kas atrodas vien
plakn un uz parallm taisnm, sauc ar par kolineriem
vektoriem.

Uzdevumi
1.6. Izmantojot doto 1.9. attlu, uzraksti vektorus, kas ir
a) viendi vrsti vektori,

b) pretji vektori,
a
d
c) nulles vektori,

d) viendi vektori,
f
c
e) pretji vrsti vektori.

1.9. att.

Darbbas ar vektoriem eometrisk form

Ptniecisks uzdevums
1.7. Nepiecieamie materili. Kluctis vai kastte (piemram, srkociu kastte), divas
auklias.
Uzdevums. Strdjot pr, izveidojiet modeli no kasttes un auklim
(skat. 1.10. att.) un to lnm velciet aiz auklim. Vrojiet un miniet uzzmt,
kd virzien prvietojas kastte. Izvirziet hipotzi par priekmeta prvietoans
virzienu, un k tas rodas.
Skats no augas

1.10. att.

aj mcbu kurs apskatsim vektoru saskaitanu,

atemanu un vektora reizinanu ar skaitli. o darbbu
rezultti atkargi gan no vektoru garumiem, gan no to
savstarpjiem vrsumiem.

Vektoru saskaitana

F1

F2

1.11. att l pardts tristu grupas prgjiena ce divu

dienu garum. Pirmaj dien vii nogja ceu no Stacij as
ldz Avotam, bet otraj veica ceu no Avota ldz Ezeram. Katras dienas veikto prvietojumu var att lot ar vek

toriem a un b , kas att iecgi savieno katras dienas marruta skumpunktu un galapunktu.

c
Ezers

Stacija

b
Avots
1.11. att.

1.12. att.
Kdiem jbt attl dotajiem

spkiem F1 un F2 , lai meitene neiekristu den?

Acmredzams, ka kopjo divu dienu prgjienam atbil

stoo prvietojumu raksturo vektors c , kas savieno Stacij u
un Ezeru prgjiena skumpunktu un galapunktu. d

situcij vektoru c sauc par vektoru a un b summu.

Ldzgi ir, ja uz kdu ermeni darbojas vairki spki.
Td gadjum kopjais spks atbilst atsevio spku
vektoru summai.
Lai saskaittu divus vektorus, var izmantot vai nu trijstra likumu vai paralelograma likumu.

Trijstra likums.

Ja vektori a un b atlikti viens otra gal, tad summas

vektors c savieno pirm vektora skumpunktu ar otr

vektora galapunktu.
Lai 1.13. att l dotos vektorus saskaittu pc trij stra likuma, rkojas, k pardts 1.14. att l.

b
a

c

1.14. att. a + b = c .

1.13. att.

Saskaitot 1.15. att l redzamos vektorus AB un BC , pc

trij stra likuma, iegst vektoru AC , kura skumpunkts ir

pirm vektora skumpunkts un galapunkts ir otr vektora galapunkts.
C

B
A

1.15. att. AB + BC = AC

DA + AB = DB .

Ievro!

SK + KL = SL

Paralelograma likums.

Ja vektori a un b atlikti no kopga skumpunkta, tad

summas vektors c iziet no vektoru kopg skumpunkta

un ir tda paralelograma diagonle, kura malas ir vektori

a un b .
Lai 1.16. att l dotos vektorus saskaittu pc paralelograma likuma, rkojas, k pardts 1.17. att l.

1.16. att.

1.17. att. a + b = c .

Saskaitot vektorus gan pc trij stra likumu, gan pc

paralelograma likuma, summ iegst vienu un to pau
vektoru.
Prliecinieties par to pai!
Vairku vektoru summu iegst, ja pakpeniski pie
pirm vektora pieskaitot otro vektoru, pie to summas
treo vektoru, pie trs vektoru summas nkamo vektoru
utt . Ldz ar to vairkas reizes pc krtas tiek izmantots
vektoru saskaitanas trij stra likums.

F1

F2

1.18. att. Ja uz ermeni dar

bojas divi spki F1 un F2 ,

tad kopspka jeb rezultjo

spka F virzienu un lielumu

var noteikt ar paralelograma
likumu.

1.19. att l doto vektoru summas vektora iegana attlota 1.20. att l.

c
c

b
a
a

a +

b
b + c
d
+
d
a
s

1.20. att. a + b + c + d = s .

1.19. att.

Praktiski izpildot vairku vektoru saskaitanu, tos

secgi atliek vienu otram gal, nemekljot starpsummas
vektorus. Summas vektoru iegst, savienojot pirm vektora skumpunktu un pdj vektora galapunktu.
D

B
A

1.21. att.

AB + BC + CD + DE + EF = AF

Vektoru atemana
Ievro!

b

a

Par divu vektoru a un b starpbu sauc tdu vektoru c ,

pie kura pieskaitot vektoru b iegst vektoru a , ttad

a b = c , ja c + b = a .
Praktiski, vektoru atemanu rtk aizstt ar pretja

vektora pieskaitanu. Proti, a b = a + ( b ).

Vektoru a un b starpbas vektora c ieganas ce pardts 1.22.1.24. attlos.

a
b
b

c
a
1.22. att.
Dotie
vektori

1.23. att.
Vektora b
pretjais vektors

1.24. att. Izmantojot vektoru

saskaitanas trijstra liku

mu: a b = a + ( b ) = c

Vektora reizinana ar skaitli

Par vektora a reizinjumu ar skaitli k (k 0) sauc vek

toru b , kura garums b viends ar k a , pie tam

a) vektori a un b ir viendi vrsti, ja k > 0,

b) vektori a un b ir pretji vrsti, ja k < 0 .

8

Vektora reizinjumu ar skaitli apzm: b = k a .

Skaitlis k
Vektors a
ka

2a
k = 2

3 a

k = 3
k=

1
2 a

1
2

Ja kdu vektoru reizina ar 0, vienmr iegst 0 .

Ja nullvektoru reizina ar kdu skaitli, ar iegst 0 .

Uzdevumi
1.8. Konstru 1.25. attl doto vektoru saskaitanas, atemanas vai reizinanas
rezultt iegto vektoru.


1
a) a + b
e) a c
c
i)

2
a

c
b) a + c + b
f) c b
j) 2 b

b
3
c) 2 a
g) 2 a c
a + 2 c
k)
5

1
d) c
h) 0 c
c 2 b
l)
1.25. att.
2
1.9. Attlos pardts, k uz dadiem ermeiem
darbojas dadi spki. Nosaki katram ermenim
pielikt kopspka virzienu un t lielumu.
c)

9 N

23 N

12 N

b)

15 N

20 N

d)

10

12
N

a)

Zini!
N(tons) spka vienba.
Ja ermea masa ir 1 kg,
tad 1 N liels spks tam pieir patrinjumu 1 m ,
s2
1 kg 1 m
1N =
.
1 s2

10 N

1.10. Uzzm divus vektorus a un b . Uzzm vektorus a + b , 2 ( a + b ) , 2 a + 2 b .

Ko vari secint?
1.11. Uzziu literatr atrodi komutatvs un asociatvs pabu formuljumus.

Vai vektoru saskaitanai ir spk:
a) komutatv paba;
b) asociatv paba?
9



1.12. Uzzm vektoru a un summas vektoru a + b , izmantojot 1.26. attl dotos vek
torus. Uzzm vektoru b .

a +b

1.26. att.

1.13. Uzzm divus vektorus. Pieem, ka viens no tiem ir 2 a , bet otrs ir a + b . Konstru

vektoru b .

km
1.14. Uzskic vektoru v . Pieemsim, ka tas ir trums, kura modulis ir 10
.

h
a) Uzskic vektoru 2 v . Ko izsaka is vektors?

b) Uzskic vektoru v . Ko izsaka is vektors?

1.15. Doti punkti A un B. Apraksti punkta P atraans vietu, ja AP = k AB (k 0).

(Ieteicams apskatt etrus gadjumus: k < 0; 0 < k < 1; k = 1; k > 1).
1.16. Futbola sples laik bumbu vienlaicgi spra divi spltji, kuri atrads bumbas
pretjs puss. Kur no gadjumiem bumbai tiks pielikts lielks kopgais spks?
Pamato atbildi.
a)

75 N

b)

70 N

50 N

1.17. Lidoja trs lidmanas. Pirm lido ar ceavju, otr

lido pret vju, bet uz treo lidmanu p snvj
(skat. a), b), c)). Vja stiprums un lidmanas trums
visos gadjumos ir viends. Uzskic aptuvenu katras
lidmanas lidojuma trajektoriju un nosaki, kura no
lidmanm galamri sasniegs pirm.
a)

b)

c)

25 N

Latu valod navigatio kuoana. T ir ar

zintne par kustgu objektu vadanu.
Trajektorija optimlais
marruts.
Kurss virziens, kd
lidotu lidmana vai prvietotos kuis, ja nebtu
vja vai straumes.

1.18. Peldtjs 100 metrus basein nopeld 50 sekunds. Cik ilgi peldtjs 100 m pelds
m
pa upi, kuras straumes trums ir 1,5
, ja vi peld
s
a) pa straumi,
b) pret straumi?
1.19. Lidmanas trums ir 480
pretvj?
10

km
km
. Cik ilgi lidmana lidos 940 km, ja p 10
liels
h
h

Piemrs
Aprinus veikt ar precizitti ldz desmitdam!

m
Motorlaivas vidjais trums stvo den ir 5
, ts kurss ir austrumu virzien.
s
m
Straume tek ar vidjo trumu 2,5 , dienvidu virzien.
s
a) Cik liels ir motorlaivas rezultjoais trums, un kds ir t virziens?
b) Cik ilg laik motorlaiva rsos upi, ja upes platums ir 80 m?
c) Par cik metriem no izbraukanas punkta bs prvietojusies motorlaiva, ja kustba
notiek lejup pa straumi?

a) KurssirOE virzien (skat. 1.27.att.), bet straumes virziens ir OS virzien (skat. 1.27.att.).
5

O
m
2,5
s

m
s

1.27. att.

V
S
Rezultjo truma vektoru atrod pc paralelograma likuma (1.26. att. OV). Rezultjo truma lielums
1.28. att.
atbilst vektora garumam. Trijstris EVO ir taisnKompass ir navigcijas insEV 1
= . Izmantolea trijstris, td tg EOV =
truments Zemes debespuOE 2
u noteikanai (no vcu val.
jot kalkulatoru, nosakm lea EOV lielumu: 26,6.
kompa, savukrt no itu
Ttad laivas trajektorija ir 90 + 26,6 = 116,6, salval. compasso cirkulis un
dzinot ar ziemeu virzienu. Izmantojot Pitagora teocompassare mrt soiem).
Grdus kompas mra,
rmu, aprinm rezultjo truma vektora garumu:
skot no Ziemeiem pulkm
2
2
sterdtja virzien.
OV= 5 + 2 , 5 = 31, 25 = 5 , 6 s .
b) Lai aprintu laiku, kas nepiecieams upes rsoanai, izmanto trijstru ldzbu. T k
rezultjo truma vektors nosaka, pa kdu trajektoriju laiva rsos upi, tad trijstris
OVS(skat.1.27.att.), kura malas ir trumu vektoru garumi, ir ldzgs trijstrim ACB
(skat. 1.29. att.), kura mala AC atbilst laivas prvietojumam no viena upes krasta uz
otru, bet mala BC atbilst upes platumam, pc taisnlea trijstru ldzbas pazmes ll, t. i.,
ABC~OVS.

( )

A
B

80 m

1.29. att.

s
s
(no truma aprinanas formulas v = ), tad laiku t var aprint, izv
t
AC
dalot veikto ceu AC ar rezultjoo trumu OV, t. i.,
. T k ACB ~ OVS,tad
OV
AC BC 80 m
=
=
= 16 s , jeb o trijstru ldzbas koeficients atbilst laikam t.
m
OV SV
5s
m
c) Attlums AB = 2,5 16 s = 40 m.
s
T k t =

11

Uzdevumi
1.20.

1.21.

Aprinus veic ar precizitti ldz desmitdam.

m
Motorlaiva brauca ar vidjo trumu 6 uz rietumiem, straumes vidjais trums
s
m
ir 3,8 uz ziemeiem.
s
a) Nosaki motorlaivas rezultjoo trumu.
b) Cik ilgi motorlaiva brauks no viena krasta ldz otram, ja upes platums ir 120 m?
c) Par cik metriem no izbraukanas punkta bs prvietojusies motorlaiva, ja kustba notiek lejup pa straumi?
Aprinus veic ar precizitti ldz desmitdam.

m
.
s
B
Upe ir 200 m plata, un straumes vidjais trums ir
straume
m
2
(skat. 1.30. att.).
s
a) Cik tlu straume aiznestu laivu, ja airtu perpenA
dikulri krastam?
1.30. att.
b) Kd virzien jair laiva (jnosaka kurss), lai
Mezgls truma mrviepretj krast t nonktu tiei pret izbraukanas
nba jr. 1 mezgls = 1 jpunktam A (punkt B)? Cik liels bs rezultjoais
ras jdze (1,852 km) stuntrums un cik ilg laik airtjs sasniegs pretjo
d jeb aptuveni 0,5 m .
krastu?
s
c) Kd virzien jair laiva (kurss), lai vistrk nonktu pretj krast?
1.22. Uzskic atbilstou zmjumu un aprini lei starp kursu un trajektoriju.
a) Kuteris brauc ar vidjo trumu 10 mezgli, t kurss ir 30attiecb pret ziemeu
virzienu. Straumes virziens ir 120 attiecb pret ziemeu virzienu, bet kutera
rezultjoais trums ir 20 mezgli.
b) Laivas trajektorija ar Ziemeu virzienu veido 70 lei, ts rezultjoais trums
ir 8 mezgli, straumes virziens ir 160 un ts trums ir 8 mezgli.
Airtjs stvo den air ar vidjo trumu 5

1.23. Vj p dienvidrietumu virzien. Lidmanai

jlido uz ziemeiem, lai no pilstas A aizlidotu
uz pilstu B. Uzskic pilstas B iespjamo atraans vietu. Atpakace vja trums un virziens
nemains, k ar lidmanas trums ir tds pats.
Uzskic, kds kurss jnostda, lai lidmana sasniegtu pilstu A.

12

kN

30
30

1.24.
Aprinus veic ar precizitti ldz desmitdam.

Divi velkoi velk kui t, k pardts 1.31. attl.
Aprini velkou kopjo rezultjoo spku.
1.25. Punkti D unE ir trijstra ABC malu AB un BC
viduspunkti. Aplko 1.32. attlu un uzraksti:
a) kuri vektori ir viendi;
b) kuri vektori ir pretji;
c) kuri vektori ir viendi vrsti ar vektoru AB.
12

kN

12

1.31. att.

B
D
A

1.32. att.

1.26. Viendsnu trapec ABCD (AB = CD) novilktas diagonles, kas krustojas punkt

O. Atzm vektorus BC , DA , CD , BA , CO , OB , AO , OD. Izraksti no
dotajiem vektoriem tos vektorus, kas ir
a) viendi vrsti vektori,

c) pretji vektori,

b) pretji vrsti vektori,

d) vienda garuma vektori.

1.27. Uzzm trijstriDEF. Uzzm doto vektoru summas vektoru.

a) DF un FE
b) DE un FE
c) DF un DE

d) FD un FE

1.28. Trijstr ABCmalasAB = 5 un BC = 12, B = 90. Aprini:

a) BC + BA ;
c) AB + BC ;
e) AB + BC ;



b) BC BA ;
d) AB BC ;
f) BA BC ;

g) BA + BC ;

h) AB BC .

Vektora izteikana ar dotiem vektoriem

Aplkosim aha galdiu un gru, kas novietota galdia kreisaj apakj str (skat. 1.33. att .). Pieemsim,
ka vien gjien gra var prvietoties vai nu vienu rtiu uz augu, vai vienu rtiu pa labi.

B
A

a
O

1.33. att.

a gjiens uz augu

l gjiens pa labi

OA = 2l + 3a

OB = 5a + 6l

Lai no skumpunkta noktu punkt A, gra tiek prvietota 2 laucius pa labi un 3 uz augu, savukrt, lai
noktu punkt B, gru prbda 5 laucius uz augu un
6 pa labi. Ja vienu gras prvietojumu uz augu apz
mjam ar vektoru a , bet prvietojumu pa labi ar vektoru

l , tad aj spl katru gras kopjo prvietojumu (vektoru) var izteikt, izmantojot os divus vektorus.

Ja plakn doti divi vektori a un b , kas neatrodas uz

parallm taisnm, tad katru citu s plaknes vektoru c

var izteikt ar dotajiem vektoriem a un b , t. i., vektoru c

iespjams uzrakstt form

c = m a + n b , kur m , n R .

1.34. att.
Izsaki attl redzam aha
zirdzia vienu gjienu, iz-

mantojot vektorus a un l .

Ievro!
Lai izteiktu kdu vektoru,
t ce no skumpunkta ldz
galapunktam japraksta ar
nosacjumos dotajiem vektoriem.

Vektoru izteikan izmanto vektoru saskaitanas, atemanas, k ar reizinanas ar skaitli likumus.

13

Lai izteiktu, piemram, vektoru AB ar vektoriem a

un b , rti izmantot doto risinanas secbu.

1) Apraksta ceu no A uz B, k atseviu vektoru summu:

AB = n1 + n2 + + nk

2) Novrt katru no summas vektoriem ni att iecb uz

dotajiem vektoriem a un b , atbildot uz jautjumiem:

vai ni vrsums sakrt ar doto vektoru vrsumu?

vai ni ir daa no dotajiem, vai to daudzkrtnis?

vai ni (vai t dau) var izteikt k doto vektoru summu vai starpbu?

3) AB = n1 + n2 + + nk summ ni aizstj ar iegtajm izteiksmm.

Piemri

1) Apraksta ceu no A uz O.
1. risinanas veids
B
A

a
O
b

OA = OB + BA

1. Izteikt vektoru OA ar vektoriem a un b .

O
b
A

a
O
b

2. risinanas veids

A1
B

A1
a
C

OA = OB + BA

2) Novrt katru no summas vektoriem OB un BA attiecb uz vektoriem a un b .

OB vrsums sakrt ar b vrsumu

OB vrsums sakrt ar b vrsumu un OB ir3 reizes

un OB ir1,5 reizes garks par a ,

garks par b , tpc OB = 3b . BA vrsums nesakrt

tpc OB = 1,5a .
nearvektora a ,nearvektora b vrsumu. Apskat

BA vrsums sakrt ar b .
sim dau no vektora BA vektoru BA1 .Vektors

BA1 = BC + CA. BC irb pretjs vektors BC = b ,

bet BA1 sakrt ar vektoru a ,tad BA1 = b + a.

BA = 1, 5 BA1 = 1, 5 ( b + a ) .

3) Summ OA = OB + BA vektorus OB un BA aizstj ar iegtajm izteiksmm.

OA = OB + BA = 1, 5a + 1, 5b.
OA = OB + BA = 3b + 1, 5 ( b + a ) = 1, 5b + 1, 5a.
14

2. Dots taisnstris ABCD (skat. 1.35. att.), kur novilktas diagonles, kas krustojas punkt O, un vektori


OA = a un OB = b.

C
O

Izteikt prastos vektorus ar vektoriem a un b :

1.35. att.

a) BD ;
b) AB ;
c) CE , kur E AD un sadala to attiecb AE: ED= 3 : 2.

a) Izsaka BD .

Pc taisnstra pabm DB = 2OB. T k vektoriem BD

un OB vrsumi ir pretji, iegst: BD = 2 b .

B
b) Izsaka AB .

ceu no A uz B: AB = AO + OB .
Apraksta

k AO = a un OB = b ,tad
T


AB = AO + OB = a +b = b a .
A

c) Izsaka CE .
Ceu no C uz E var aprakstt vairkosveidos.ApskaB

tsim vienu no tiem: CE = CA + AE. CA = 2 a (skat.a)

3
piemru). Ja AE : ED = 3 : 2, tad AE = AD.
5

Izsaka AD .
A


Apraksta ceu no A uz D: AD = AO +OD = a b
3 3
Tad AE = AD = ( a b ) . Ldz ar to,
5
5

3
3 3
2 3
CE = CA + AE = 2 a + ( a b ) = 2 a a b = 1 a b.
5
5
5
5
5

O
D
C
O
D

C
O
E

Uzdevumi

1.29. No punkta O atlikti vektori OA = a , OB = b , OC = c , OD =

vektorus ar vektoriem a , b , c un d :

a) AB ;
b) BC ; c) CD ; d) BA ; e) AD ; f) DO ; g)

i) vienkro izteiksmi OA + AB + BC + CD;

d . Izsaki prastos

DB ;

h) AC ;

j) ja punkts E ir nogriea BC viduspunkts, izsaki vektorus BE , CE , OE .

1.30. Dots paralelograms ABCD, O t diagonu krustpunkts. Prbaudi, vai dotie

apgalvojumi ir patiesi.



a) BC + BA = BD
d) AO = OC
g) AB + CD = 0

b) AO = AC
e) BC + BA = BD
h) AO = 0,5 AC



c) AO = OC
f) BC BA = AC
i) ( AB + BC ) + CD = AD
15

1.31. Trijstr ABC punkts D atrodas uz malas AB un DB=2AD. Punkts E atrodas uz

trijstra malas AC un EC=2AE. AD =x un AE = y . Izsaki prastos vektorus ar

vektoriem x un y :

a) AB ; b) CA ; c) DE ; d) BC .
B
1.32. Trijstra medinu krustpunkts ir punkts M. Izsaki

AM ar AE un BF ar FM (skat. 1.36. att.). Kdas

viendbas vl var uzrakstt?
1.33. etrstris RSTU ir taisnlea trapece, MN ts vidus

lnija. MR = a , MT = b un MN = c (skat. 1.37.att.).

Izsaki prastos vektorus ar vektoriem a , b un c :

a) RS; b) ST ; c) TN ; d) RU ; e) US !

M
A

1.36. att.

M
R

N
U
1.37. att.

Vektora projekcija

1.38. att.

Aplkosim situciju, kad aiz auklas tiek vilktas ragavias (skat. 1.38. att.). Skaidrs, ka vilkanas spks tiek pielikts auklas virzien, tau ragavias, kurs kds sd, sld
uz prieku pa zemi. Ja btu zinms vilcjspka lielums
un ar leis, ko tas veido ar zemei parallu taisni, vartu
aprint vektora projekciju lielumu, kas raksturo ragaviu kustbu uz prieku.
Fizik apskata divus atirgus jdzienus vektora
eometrisk projekcija un vektora projekcija.
Vektora eometrisk projekcija ir vektors, kuru iegst, no
vektora galapunktiem pret apskatmo taisni velkot perpendikulus. Vektora galapunkta projekcija atbilst eometrisks
projekcijas galapunktam, vektora skumpunkta projekcija
atbilst eometrisks projekcijas skumpunktam.

a
a
t

Projekcija (no latu valodas proiectio meana uz

prieku) kda priekmeta
attls uz plaknes.

at

1.39. att. Vektora a

eometrisk projekcija ir

vektors at .

ax

1.40. att. Vektora a

eometrisk projekcija ir

vektors ax .

Ievro: x ass viet var bt izmantota jebkura cita ass,

piemram, y ass.
16


Vektora a projekcija uz x ass ir skaitlis, kur

viends ar vektora eometrisks projekcijas

ax garu

mu ax , ja eometrisks projekcijas un x ass vrsumi

sakrt,

ir pretjs skaitlis eometrisks projekcijas ax garumam

ax , ja eometrisks projekcijas un x ass vrsumi ir

Dy

Ax

Cx

1.41. att. Vektora AB projekci

ja ir Ay By vektora DC projek
cija ir Dy C y .

x
1.42. att. Vektora
AB ,
projekcija ir Ax Bx , jo
eometrisks projekcijas
un x ass vrsumi sakrt.

Cy

Ay

pretji.
B

By

Dx

1.43. att. Vektora

DC

projekcija ir DxC x , jo
eometrisks projekcijas
un x ass vrsumi pretji.

Ja zinms vektora a garums a un leis , ko vektors

veido ar x ass pozitvo virzienu, tad var aprint vektora
projekcijas garumu, izmantojot formulu

ax = a cos .

ax

a
1.44. att. cos = x
a

Piemrs
Renrs, velkot rotau automanu aiz saites, kas vrsta
30 le pret horizontu, pieliek saitei 8 N lielu spku.
Cik liela ir horizontl vilcjspka projekcija?

30

Fx

3
Ja F = 8 N,tad Fx = F cos 30 = 8 N
=4 3 N.
2

1.45. att.

Uzdevumi
1.34. Uzzm (skat. 1.46. att.): a) vektoru eometrisko projekciju uz xun y asm;


b) vektoru eometrisko projekciju uz taisnes y = x.
y

1
0

1.46. att.

17

45

y
1.35. Aprini 1.47. attl doto vektoru projekcijas uz
x un y asm.
=3

1.36. Kd gadjum:
a
c =2
30
a) vektora projekcija uz ass ir vienda ar nulli;
x
b) vektora projekcijas modulis uz ass ir viends

60
b=
ar vektora garumu?
7
km
1.37. Lidmanas trums ir 700
un ts nospraush
tais kurss ir 60 attiecb pret ziemeu virzienu.
1.47. att.
Aprini truma vektora projekcijas uz x un y
asm (y ass sakrt ar ziemeu virzienu).
1.38. Ragavias, kurs s brns, velk aiz auklas, kas veido 60 lielu lei ar zemi.
a) Aprini horizontlo un vertiklo vilcjspka projekciju, ja ragavias tiek vilktas
ar 40 N lielu spku.
b) Ja vilcjspku pieliktu 30 le attiecb pret horizontu, ragavias vilktos vieglk. Pamato savu atbildi.
1.39. K jnovieto projekciju ass, lai divu dadu vektoru projekcijas uz ts btu viendas?

Vektora koordintas

Novietosim vektoru AB koordintu plakn t, lai t

skumpunkts A sakrt ar koordintu plaknes skumpunktu O (skat. 1.48. att.). Uz Ox ass atliksim vektoru

i , kur ir 1 vienbu gar, bet uz ass Oy atliksim 1 vie

nbu garu vektoru j .

y
Ax

y j

A0 i

x i

Bx

1.48. att.

y
A
0

B(x;y)
y
x

1.49. att. Vektora garuma aprinanas formulu, ja dotas

t koordintas, iegst, izmantojot Pitagora teormu.

Piemrs

T k katru plaknes vektoru var izteikt ar diviem ci

tiem vektoriem, kas nav paralli, tad ar vektoru AB var

izteikt ar vektoriem i un j .

Pc paralelograma likuma AB = xi + y j .
di izteikta vektora koe cientus x un y sauc par vek
tora AB koordintm.
Vektoru, kas uzdots koordintu form pieraksta:

AB = (x; y). Zinot, ka vektora skumpunkts A sakrt ar

koordintu plaknes skumpunktu, vektora koordintas
atbilst t galapunkta B koordintm (skat. 1.49. att .).
Zinot vektora koordintas, var aprint t garumu.

Ja dots vektors AB = (x; y), tad t moduli (garumu) ap

2
2
rina pc formulas AB = x + y .

Aprint vektora a = (6; 8) garumu.

2
2
Vektora a = (6; 8) garums jeb modulis ir a = 6 + 8 = 10 .

18

Vektora koordintas var aprint ar tad, ja t galapunktu koordintas neatrodas koordintu plaknes skumpunkt.
Ja vektora skumpunkts un galapunkts ir punkti ar koor
dintm A(x1; y1) un B(x2; y2) , tad vektora AB koordintas
ir (x2 x1; y2 y1).
y
B(x2; y2)
A(x1; y1)
y1

y2 y1

y2

x2 x1
x1

Ievro!

Vektoru AB un BA koordintas ir pretji skaiti.

1.50. att.
Izmantojot
zmjumu,
pamato

vektora AB
koordintu
aprinanas formulu.

x2

Formulu viegli iegt, ja vektoru AB novieto uz tam parallas taisnes, kas novilkta caur koordintu skumpunktu, t, lai t skumpunkts sakrt ar koordintu plaknes
skumpunktu.
y

Doti punkti A(3; 2) un B( 1; 0).

Aprint vektoru AB un BA
koordintas (skat. 1.51. att.).

AB = ( 1 3; 0 2) = ( 4; 2), bet

BA = (3 ( 1); 2 0) = (4; 2).

Piemrs

1
B( 1; 0) 0

AB

A(3; 2)

BA

1.51. att.

Darbbas ar vektoriem koordintu form

Ja vektori doti koordintu form, tad tos var gan
saskaitt, gan atemt, gan reizint ar skaitli. To dara,
ievrojot dus likumus:

Izmantojot 1.52. att lu, pamato formulu:

a + b = (x1 + x2; y1 + y2)!

y1 + y2

Ja doti vektori a = (x1; y1) un b = (x2; y2), tad

a + b = (x1 + x2; y1 + y2)

a b = (x1 x2; y1 y2)

k a = (k x1; k y1)

+ b
a

y1

y2 y
1
0

x2

x2

x1
x1 + x2
1.52. att.

19

Piemrs

1.53. attl doti vektori a = (2; 2) un b = (3; 0)

un skaiti k= 3 un m = 0,75. Aprint vektoru

a + b , b a , ka un m b koordintas.

1) a +b = (2 + 3; 2 + 0) = (5; 2)

2) b a = (3 2; 0 ( 2)) = (1; 2)

3)ka = (3 2; 3 ( 2)) = (6; 6)

4) m b = ( 0,75 3; 0,75 0) = ( 2,25; 0)

y
3

1
0

1.53. att.

Uzdevumi
1.40. Koordintu plakn atliec dotos vektorus:

a) vektoru AB , ja A(4; 5), B( 1; 2);

c) vektoram c viendi vrstu vektoru;

b) vektoru c = (2; 3);

d) vektoram AB pretju vektoru.
1.41. Automana brauc no punkta A uz E caur punktiem B, C, D (skat. 1.54. att.).

D
a) Izsaki koordintu form vektorus AB ,

BC , CD un DE .

B
b) Izsaki koordintu form vektoru AE .
C
c) Aprini koordintu form vektoru sum
E
mu AB + BC + CD + DE . Saldzini iegto
A

summas vektoru ar vektoru AE .

1.54. att.

1.42. Dots, ka a = (2; 4), b = (3; 6), c = (6; 12) un d = (1;3). Aprini skaitus k, m un n,
ja tas ir iespjams.

a) c = k a
b) c = m b
c) a = n d
Konstru dotos vektorus. Ko var secint?
1.43. Zinms, ka:

a) AB = (3; 2) un A(4; 0). Nosaki punkta B koordintas.

b) CD = (0; 2) un D(4; 5). Nosaki punkta C koordintas. Uzzm os vektorus.

1.44. Dots vektors CD ( 2; 4) un vektors AB , kuram A( 1; 3) un B( 1; 2). Uzzm

os vektorus.
a) aprini abu vektoru moduus;

b) aprini punkta E koordintas, ja vektori EF un CD ir viendi un punkta F

koordintas ir (4; 5);
c) izmantojot zmjumu nosaki abu vektoru viduspunkta koordintas. Izvirzi
hipotzi k var aprint vektora viduspunkta koordintas.
20

1.45. Dots v = (1; 2) un u = (3; 0). Aprini:

a) 3 v ;
b) v + u ;
c) v u ;

d) 2 v + 3 u .

1.46. Doti punkti K(2; 1), L(8; 1) un M(6; 4). Aprini vektoru KL , KM , LM , MK
garumus.
1.47. Doti punkti A(4; 0), B(5; 4), C( 3; 1) un D(1; 3). Nosaki:

a) vektoru AB un CD koordintas;

b) AB un CD ;
1
c) AB ;
4
d) tda punkta K koordintas, kur sadala nogriezni AB attiecb 1 : 3, skaitot no
punkta A.
1.48. PQRS ir taisnstris, kuram PQ= 4 cm, QR= 3 cm. Aprini vai izsaki:



a) PQ + QR
b) PQ + QR
c) PQ + RS
1.49. Punkti A(2; 3), B(4; 1) un C(2; 8) ir trijstra virsotnes. X ir nogriea AB viduspunkts, bet Y ir nogriea BC viduspunkts. Uz taisnes XY atlikts punkts T t, lai
XY= YT. Aprini punkta T koordintas. Nosaki un pamato figras XBTC veidu.

1.50. Doti vektori a = (2; 4) un CD , kur C(1; 1) un D( 2; 2). Uzzm vektoru eometrisks projekcijas un nosaki to projekcijas uz asm.

1.51. Vektora a eometrisks projekcijas uz asm ir vektori c = (4; 0) un d = (0; 2). Uz

zm vektoru a un nosaki t koordintas.

Uzdevumi par nodau

1.52. No punkta O atlikti divi vektori: OA = a un OB = b . Punkts M ir nogriea AB
viduspunkts, bet N ir nogriea OB viduspunkts.
a) Uzzm aprakstam atbilstou zmjumu.

b) Izsaki vektorus AB , AM , OM , ON un AN ar vektoriem a un b .

2
c) Punkts H atrodas uz nogriea AN un AH = AN . Izsaki vektoru OH ar vek3

toriem a un b .
d) punkts P ir nogriea OA viduspunkts. Pierdi, ka punkti B, H, P atrodas uz
vienas taisnes.
1.53.

Aprinus veic ar precizitti ldz veseliem grdiem.

Skot ceojumu no ostas, kuis virzien uz rietumiem nobrauca 200 km un pc tam
vl 240 km virzien uz dienvidiem. Tad tas salza. Uzzm virzienu, izmantojot
vektorus. Uzzm virzienu, kd jdodas glbjiem no ostas, lai pc iespjas trk
noktu pie kua un nosaki lei starp to un rietumu virziemu.
21


1.54. Doti punkti A(1; 3) un B(4; 2). Kdas ir punkta D koordintas, ja vektoru CD iegst

no punkta C( 2; 3) atliekot vektoru 3 AB . Kds ir iegts figras ABDCveids?

Atbildi pamato.

1.55. Vektors p ir perpendikulrs vektoram p + q . Dots, ka p = 5 un q = 13. Aprini

p+q .

1.56. Uzzm OA = a , OC = 5 a , OB = b , OD = 5 b , A OC, B OD. Izsaki DC ar BA .

1.57. Peldtjs startja no viena upes krasta un peldja tai pri virzien uz dienvidiem
ar trumu 2 km . Upe ir 200 m plata un tek uz austrumiem ar trumu 1 km .
h
h
a) Attlo peldtja prvietojumu, izmantojot vektorus.
b) Aprini peldtja rezultjoo trumu.
c) Cik ilg laik vi prpelds upi? Cik tlu uz austrumiem no starta vietas vi
bs aizpeldjis?
1.58. Laura un Laila ldz izirt viu strdu. Vias, saskaitot divus spka vektorus,
kuru lielumi ir 4 N un 3 N, ieguvuas dadus rezultjoos spkus. Lauras atbilde
ir 7 N, bet Lailas atbilde 5 N. Kurai meitenei ir taisnba? Pamato savu atbildi.
1.59. Dots: A(0; 4) un B(6; 1). Punkts P sadala nogriezni AB attiecb 2 : 1, skaitot no
punkta A. Nosaki punkta P koordintas. Punkts Q sadala nogriezni ABattiecb
5 : 1 skaitot no punkta A. Nosaki punkta Q koordintas.
1.60. Nosaki punkta M koordintas, ja zinms, ka tas atrodas viend attlum no
punktiem A(7; 1), B( 2; 2) un C( 1; 5).

1.61. F1 ir 3 N liels spks, kas iedarbojas uz ermeni vertikli uz augu un F2 ir 3 N liels

spks, kura virziens ir 60 attiecb pret vertiklo virzienu.

a) Uzzm gan vektorus F1 un F2 , gan to summas vektoru.

b) Aprini vektoru F1 un F2 summas vektora garumu.

c) Nosaki vektora F3 garumu un t virziena lei, ja zinms, ka F1 + F2 + F3 = 0.

1.62. No viena punkta atlikti vektori a + b , 2 a b un 5 a + 13 b . Pierdi, ka to galapunkti atrodas uz vienas taisnes.

1.63. Uzskic zmjumu, kas parda, ka 2 v = 2 v .

1.64. Pierdi, ka kv = k v .

Pakontroles uzdevumi

1. Doti vektori a un b (skat.1.55. att.).

Uzzm a + b , a b , a 2 b !
22

1.55. att.

2. Uzzm 1.56. attl doto vektoru

eometrisks projekcijas un nosaki
to projekcijas uz koordintu asm!

1
0

1.56.att.

3. Dots paralelograms ABCD, t diagonu krustpunkts ir punkts O, AB = a un AD = b .

Izsaki ar vektoru a un b paldzbu vektorus:

a) AC ;
b) DB ;
c) CO ;
d) BO + OC.
4. Pastaigjoties suns prvietojas pa trajektoriju
ABCDEFG (skat. 1.57. att.), toties sua saimnieks devs taisni no punkta A uz punktu G.

Izsaki vektorus AB , BC , CD , DE , EF , FG

un AG koordintu form!

A
C

E
G

1.57. att.

5. Doti punkti A(1; 6), B(4; 8) un C( 2; 5). Nosaki vektoru AB , CB un AC koordintas
un garumu!

6. Dots: ka AB = a un AC = b . Izsaki BC ar vektoriem a un b ! Izsaki CB ar vektoriem

a un b !

7. Dots u = (3; 1), v = ( 8; 4), w = ( 6; 2). Aprini:

1
1


a) u + v ;
c) 3 u + w;
e) u + w ;
g) u + w ;
2
2

b) u v ;
d) 3u + w ;
f) u + 1 w ;
h) v .
2
v
8. Paralelograma ABCD virsotnes atrodas punktos A(1; 2), B(3; 8), C(9; 10) un D(x; y).
Aprini x un y!

9. Punkta A koordintas ir (4; 0). Atrodi punkta Pkoordintas, lai AP = 2 !

10.
Aprinus veic ar precizitti ldz desmitdam!
km

Ieva vlas prpeldt upi, kuras straumes trums ir 2
. Ieva peld ar trumu
h
km
3,5
. Aprini:
h
a) kd le attiecb pret krastu viai jpeld, lai upi rsotu perpendikulri
krastam;
b) peldtjas rezultjoo trumu!
11.
Aprinus veic ar precizitti ldz vieniem!

Baa vid ir piesietas divas troses, kuras uz augu velk divi ceamkrni. Vienu trosi
ceamkrns velk ar 65 kN lielu spku, bet otru trosi velk otrs ceamkrns ar 75 kN
lielu spku. Spki ar vertikli veido attiecgi 46 un 44 lielus leus. Cik liels ir abu
ceamkrnu rezultjoais spks?
23