Terminu vrdnca

Aksioloija mcba par vrtbm.

Animisms uzskats, ka pasaule ir garu (dvseu) pilna, ka jebkur, pat nedzv
liet var iemjot gars, ka dabas pardbm, dzvniekiem, augiem (ldzgi k cilvkam)
var bt dvsele (anima latniski: dvsele).
Antk kultra 1) sengrieu un senromieu kultra, dakrt tai pieskaita o
kultru ietekm esos citas sens kultras; 2) plak nozm seno laiku kultra
(latniski antiquus burtiski nozm sens).
Artefakts jebkur cilvka darinjums ar kultr sakotu jgu (latniski: artefactum
"mkslgi izveidots").
Arhetips pirmtls; paraugs, universls ietilpgs simbols; psihoanalz (K. G. Junga
teorij) cilvka psihes elements (tls), kas raksturgs vai nu visai cilvcei, vai visiem
kdas kultras piedergajiem.
Astroloija msdiens pseidozintniska mcba par debess ermeu ietekmi
uz cilvka likteni; vsturiski atseviu seno reliiju sastvdaa (Divup, n,
Antkaj pasaul), kur dievus un citas mitoloiskas btnes simbolizja plantas un
zvaigznji vai dievi tika identificti ar debess ermeiem.
Astronomija zintne par debess ermeiem (senatn dakrt astronomiskas
atzias un vrojumi tika izmantoti astroloij un izmantoti astroloiskiem
pareojumiem).
Ateisms mcba, kas noliedz Dieva (dievu) esambu, vras pret reliiju; ateisms
var bt dadu ideoloiju sastvdaa, piemram, Padomju Savienbas komunistiskaj
ideoloij liela nozme bija ateismam.
tmans cilvka apzias kodols (hinduism), kas atkljas, ja ir nomierintas
(apklusintas) sajtas, domas un jtas; tmans esot viends ar Brahmanu pasaules
pamatbtbu.
Brahmans pasaules pamatbtba (hinduism), bezpersoniska un vienota; viengi
Brahmans esot steni rels, viss prjais ietamba (maija). Uzskatu, ka pasaules
pamat ir tikai viena btba, sacu par monismu (sk.). Hinduism izir radiklu
monismu (dvaita vdant) un mazk radiklu monismu (viit dvaita, dvaita
vdanta).
Brahma hinduism dievs, kas atbild par pasaules radanu un kosmisk cikla
(mah jugas) skumu (attlo ar 4 sejm).

Budisms zij plai izpatta reliija, par kuras pamatlicju uzskata Gautamu
Sidartu Budu (Buda ir tituls, tas nozm apskaidrotais); radusies ap 6. 5. gs. p.m..
(ceturt lielk pasaules reliija piekritju skaita zi).
Civilizcija 1) augsta kultras attstbas pakpe, 2) sabiedrbas kultras rj,
tehnisk, organizatorisk puse, 3) kultras attstbas nobeiguma fze (O. pengleram).
Dao ce, visu noriu pamatprincips, bezpersonisks pasaules pirmskums
centrlais jdziens daoism.
Daoisms reliisku kultu un filozofisku mcbu kopums Senaj n, kas saists
ar dabas spku pielgsmi un opozciju nedabiskajam (civilizcijai).
Determinisms mcba par dabas un/vai sabiedrbas pardbu visprju
clonisku nosactbu, piemram, ekonomiskais determinisms uzskats, ka visu
cilvku darbbas jomu attstbas, motivcijas un pastvanas clonis ir ekonomika.
Dialogs saruna, sazia starp divm personm, sabiedrbas grupm vai kultrm, kur
tiek cienta katras dialog iesaistts puses vrtba.
Dievbas prdabiskas, varenas btnes dads reliijs, parasti ar personu
iezmm (biei ar dzimuma iezmm, piemram, dievi, dievietes).
Dieviais prdabiskais, svtais, idelais.
Dievs pasaules radtjs (monoteistisks reliijs), prdabiska btne, augstkais
saprts ar personas iezmm.
Dulisms divdabba; filozofiska mcba, kas pasaules pamat saskata divas
btbas vai divus elementus (piemram, labais un aunais; materilais un gargais).
Ego es (latniski); apzint personas psihes dimensija Zgmunda Freida mcb.
Eidaimonija, eidaimonisms (ar eidemonisms, demonisms) tieksme pc laimes,
virziens filozofij, kas atzst, ka laime ir cilvka augstkais dzves mris.
Elitr kultra sabiedrbas augstko slu kultra (lite franciski: vislabkais,
izmekltais; elite izlase; sabiedrbas augslnis elite parasti tiek pretstatts
vairkumam tautai).
Funkcija 1) uzdevums, nozme, darbba kd sistm; 2) no viena vai vairkiem
neatkargiem lielumiem atkargs maings lielums matemtik.
Garg kultra/materil kultra pretstatjums, kas apzinto, cilvka apzi sakoto
mina noirt no cilvka darbbas produktiem. Materil kultra lietas, priekmeti,
produkti; garg kultra visi nematerili cilvka izpausmes aspekti (domana,
sprieana, gaume, esttiskie, reliiskie priekstati, kritriji utt.). Tau neviens t
2

saucams materils kultras produkts nevar darboties, funkciont bez cilvka

kltbtnes, bez cilvka izpratnes, kas tas sti ir.
Henoteisms starpforma starp viendievbu un daudzdievbu (visbiek sastopam
reliijas forma senvstur).
Hierarhija elementu izkrtojums svarguma, vrtbas, nozmguma secb no
augstk uz zemko.
Hinduisms Indijas galven reliija, izplatta ar rpus Indijas valsts robm (tre
lielk pasaules reliija pc kristietbas un islma). Hinduism ietilpst danedadi
atirgi reliiski virzieni, kurus formli saista viengi svto tekstu Vdu
autorittes atzana.
Id tas (latniski); zemapzias tieksmju (dziu) apzmjums psihiatra Zgmunda
Freida mcb.
I-jan aktvais un pasvais princips divas pretjas enerijas Sens nas
filozofij, ar o jdzienu skaidro pasaul vrojams pretjbas (sieviais un vriais,
karstais un aukstais, uguns un dens utt.). I un jan Senaj n ir kosmoloisks
princips, nevis morls jdziens (Nejaukt ar labo un auno rietumu tradcijs!).
Islms otr lielk pasaules reliija (pc kristietbas), kuru dibinjis Muhameds 7.
gs. Islm uzsvrts stingrs monoteisms (padevba Dievam Allham).
Jzus Kristus kristietbas dibintjs; kristieiem Trsvieng Dieva otrs personas
Dieva Dla inkarncija. Jzus (senebreju valod Joua, aramiski Jeua, grieiski
Jesus) ir via vrds; pc izcelans vietas savas dzves laik tika saukts par
Ncarieti (Jzus no Ncaretes). Kristus jeb Mesija nozm titulu (ebrejiski: Mashiah,
grieiski: Xristos) Dieva sttais glbjs.
Joga 1) filozofijas virziens hinduism, kas atzst divus pirmskumus: garu
(purua) un matriju (prakriti); 2) psihofiziska sevis prveidoanas metode ar
mri sasniegt izmaintu (prdabisku) apzias stvokli. Klasiskaj hinduism izir
vairkas jogas: darbbas (karma) jogu, gudrbas (dnana) jogu, mlestbas pret kdu
dievbu (bhakti) jogu un karalisko (rada) jogu. Pdjo esot izveidojis Patandali un
tiei t parasti interes rietumniekus, jo aj jog ir izkopta treniu sistma (galvenie
ir gargie trenii meditcijas, tau ir ar ermea fiziska sagatavoana meditcijai,
ko sauc par hatha jogu. Msdiens dadi jogas skolotji (guru) izdom vl citus,
jaunus skangus jogas nosaukumus, lai pievilintu sev vairk sekotju).
Jdaisms ebreju nacionl reliija, monoteistiska. Jdaism savas saknes saskata
kristietba un islms.

Karma cilvka rcbas sekas (hinduism), indieu priekstatos tas ir morls

atmaksas princips, kas nosaka cilvka dvseles likteni pc nves nkamaj dzv
(parasti to saprot k sodu vai atalgojumu par iepriekj dzv izdarto).
Klasisk kultra 1) elitra kultra, kas ir pai izsmalcinta saistta ar
prbaudtiem kritrijiem, kononiem; noteiktos paraugos balstta vsturiski
izveidojusies, noslgta kultras sistma, parasti ar to apzm izkoptu, nostabilizjuos,
atztu vrtbu sistmu; 2) antkaj mantojum sakota kultra; 3) vrtjo nozm ar
vrdu klasika var apzmt jebkuras tradcijas vispratztus paraugus, etalonus
(piemram, rokmzikas klasika).
Klasicisms mkslas stils Eiropas klasiskaj kultr, kulminciju sasniedzis 18. gs.
Komplementaritte papildinmba (pretrunu savietojamba; ar to apzm divu
pretju pardbu atzanu vai divu pretju apgalvojumu pieemanu par patiesbu;
zintn par patiesu atzst gaismas dulismu: gaismai ir gan via, gan daias daba).
Konfcisms reliiski filozofisks virziens Senaj n, kuru dibinjis Konfcijs
(Kunfudzi).
Kristietba lielk pasaules reliija, kuru dibinjis Jzus Kristus, clusies
Palestn, izplatta vis pasaul, sevii Eirop, Amerik, Austrlij, obrd ar frik,
mazk zij, sadaljusies vairks konfesijs jeb bazncs: katou, pareizticgo,
angliku, luteru u.c.
Kosmoloija priekstatu kopums par pasaules uzbvi (msdienu kultr to
nosaka astronomij un fizik).
Kosmogonija mcba (priekstati) par pasaules izcelanos. Seno laiku kultrs
kosmogonija tika saprasta k teogonija dievu izcelans ststi.
Kultivcija, kultivana izkopana, uzlaboana, apstrdana (skotnji
lauksaimniecb).
Kulturoloija kultras un kultras vstures ptniecbas nozare ar
starpdisciplinru ievirzi. Rietumu valsts biek lieto jdzienu kultras teorija,
kultras ptniecba.
Kultra apzinta sevis, sabiedrbas un apkrtjs vides prveidojumu sistma, kur
atkljas cilvka un pasaules eksistences jga (iespjamas vairkas kultras
defincijas). Ikdien mdz lietot ar k sinonmu mkslai vai apzmjumu tikai
gargajai pasaulei; plak nozm viss cilvka prveidotais, kas nav daba, cilvka
radt vide; dzik nozm kdas sabiedrbas vai cilvka attieksmju, vrtbu,
nozmju, uzvedbas modeu un simbolu sistma, kas izpauas dzves stil, paradumos
un artefaktos.
Kults reliisku ritulu kopums (sistma).
4

Maija pasaule k ilzija (hinduism), nepareizs priekstats, kas pieir paliekou

nozmi maingajam un izncgajam.
Maija burana; reliijas forma ar mri pakaut un izmantot gargus (mistiskus)
spkus (dievus, garus), parasti cilvka vajadzbu apmierinanai.
Masu kultra kultra, kas aptver tautas masas; msdienas pas kultras veids,
kur domin masveidba (masveida produkciju) un komercializcija.
Meditcija iedziinans, dzias prdomas, garga prakse (vairks reliijs);
meditcija var ietvert gan koncentrcijas, gan relakscijas elementus; austrumu
kultrs meditcija var nozmt paiedziinanos, domu un izjtu nomierinanu vai
pilngu prtraukanu paliekot tomr nomoda stvokl; rietumu tradcij ar meditciju
var saprast prdomas izmantojot vrdus un jdzienus (piemram, Ren Dekarta
filozofiskais darbs: Meditationes de prima philosophia, in qua Dei existentia et anim
immortalitas demonstratur).
Mistisks noslpumains, neizskaidrojams.
Misticisms aizrauans ar prdabisko, noslpumaino.
Mistrijas 1) slepeni rituli senaj Grieij (piemram, Eleusnas pilst par godu
dievietei Dmetrai), to dalbnieki cerja uz citu ceu pc nves (cerot nonkt nevis
Ada valstb, bet Elizejas laukos vai Laimgo sals); 2) viduslaikos pas tetra anrs
ar reliisku tematiku pilsts; 3) plak izrde ar reliisku saturu.
Mts tlains vstjums par pasaules, cilvka, sabiedrbas un dabas pardbu
izcelanos un darbbas principiem; senkais pasaules izpratnes veids; msdiens
izmanto ar mazticamu, bet iesakojuos apgalvojumu apzmanai.
Mitoloija 1) mtu kopums, to izkrtojums sistm; reliisko fenomenu, izjtu,
atziu un priekstatu senkais izteiksmes veids, kur izmanto tlus un simbolus; 2)
zintne par mtiem, to klasifikcija.
Monoteisms viendievba (grieiski: mono viens, theos dievs).
Monisms filozofiska mcba par visa viendabbu, pasaul saskata tikai vienu
btbu (vienu substanci); pretji dulismam, kas saskata divas btbas. (Nejaukt ar
monoteismu, kur parasti tiek pieemts, ka Dievs nav identisks ar prjo pasauli, ir no
ts atirgs, tpat k no cilvka! Ldz ar to parasti monoteism var saskatt dulisma
iezmes.)
Muhameds islma reliijas dibintjs (islm Muhamedu uzskata par pdjo
pravieti, tau tikai par cilvku).
New age jaunais laikmets: kopgs apzmjums jauno reliiju kopumam ap
astroloisku prognozi par zodiaka zmes densvra laikmetu, kas nomainot zivs
5

(kristietbas) ru; New age izplats izmantojot moderns sazias ldzekus, bet tam
nav kopgas organizatorisks uzbves un skaidras, vienotas mcbas; New age var
apvienot dadu reliiju un pseidozintnisku teoriju elementus (astroloija, NLO,
reinkarncija, jogas, okultisms, kabala, gnosticisms, psihoanalze, neopagnisms,
kristli, burana, animisms, dziedniecba, auras, eei, dita, ekoloija utt.), tos
sajaucot un komercializti piedvjot plaai patranai.
Paradigma pasaules izpratnes horizonts, jgas sistma; paraugs, modelis; kultras
ietvars, kura robes norisins galvens diskusijas un jgas mekljumi.
Politeisms daudzdievba.
Popkultra sasints no populr kultra, viegli visiem uztverama, izplatta,
pazstama, demokrtiska, parasti taj domin saprotamba (vieglie anri, pazeminti
vrbu kritriji).
Profnais laicgais, ikdieniais, parastais (pretstats sakrlajam svtajam).
Reliija cilvka dzvi organizjoa, mistisk (prdabisk) pieredz balstta
attieksmju, prliecbu un uzvedbas sistma, kas tiek nodota no paaudzes paaudz
ar dadu svtu simbolu, vstjumu (mtu, reliiski filozofisku mcbu) un darbbu
(ritulu) paldzbu (no latu valodas: re atkal, atpaka, ligare savienot, saistt; ar
relegere uzmanties). Btisks reliij ir svtuma prdzvojums un priekstati par
augstku, prpasaulgu spku vai spkiem.
Reinkarncija priekstats par dvseles priemiesoanos (prceoanu) pc nves
no viena ermea cit (hinduism pardjies saldzinoi vlu: vdu komentros
upanids); pazstams ar cits reliijs budism, gnosticism un reliiski okults
mcbs pitagorism, teosofij, antroposofij, New age, msdienu ezotrism).
Rituls simbolisku svingu darbbu kopums, to izdarana noteikt izstrdt
secb un form, senk parasti ar reliisku nozmi. Msdiens mdz bt laicgi rituli,
k ar rituli, kas zaudjui savu skotnjo reliisko jgu.
Romantisms virziens kultr un mksl, kas uzplauka 19. gs. un saistjs ar
idelismu, viduslaiku kultras elementu aktualizanu, interesi par dabu, folkloru,
misticismu, clumu, indivda subjektvo pasauli, mkslinieka nija kultu; cit nozm
apzmjums sajsmai, cildenm fantzijm, idelismam, noslpumainbai.
Sakrls svts, gargs, saistts ar reliisku jgu (pretstats profnajam).
Sekulrs laicgs, nereliisks; sekulrisms laicgo faktoru un institciju nozmes
pieaugums sabiedrb uz reliisko struktru rina.
Simbols zme ar plaku un dziku jgu (piemram, karogs var reprezentt
valsti vai kdu sabiedrbas grupu; ds simbols parasti izraisa veselu izjtu un
nozmju gammu ts lietotjam un kst par identittes un noteiktu vrtbu nesju).
6

iva nves dievs (hinduism) atbildgs par pasaules izncinanu krtj

kosmiskaj cikl (mah jug), jogas un dejas aizbildnis; attlo dejojou ar vairkm
rokm.
Struktra uzbve, iekrtojums, organizta elementu sistma.
Soterioloija mcba par glbanos, pestanu (no sengrieu vrda sotr glbjs).
Super-ego virsapzia (latniski); cilvka psihes dimensija, kas veidojusies saistb
ar sabiedrbas ietekmi (pc Zgmunda Freida mcbas).
Tabu aizliegums parasti ar reliiski maisku jgu (no polinieu valodas taboo
aizliegums kaut ko dart, piemram, nest kdu produktu, neapmeklt kdu noldtu
vai glui otrdi svtu vietu). Msdiens lieto psiholoij, lai apzmtu kdu
neprkpjamu aizliegumu, kas sakojas noturg sabiedrbas attieksm (piemram,
incesta aizliegums).
Teogonija vstjums par dievbu izcelanos (senajs kultrs ar teogonijas
paldzbu tika izskaidrota kosmogonija pasaules izcelans); termins radies no
sengrieu dzejnieka Hsioda sacerjuma par dievu raanos ar nosaukumu
Teogonija.
Tipoloija zintniska metode, kas objektu grupan izmanto visprintus
modeus (tipus); ar pc s metodes veikts grupjums vai apraksts.
Tradicionl kultra noturgs tradcijs sakots kultras tips. Msdiens
sastopama nomas kopiens un viets, kuras maz skrusi civilizcija. Senkos laikos
sabiedrbas vairkuma kultra ar tradcijs sakotu dzves veidu.
Trimurti galveno dievu trijotne hinduism.
Trsvienba Dieva koncepcija kristietb trs Dieva personu (Tvs, Dls un
Svtais Gars) vienba (attlo k trijstri, svtbilds k trs eeus, ar k vecu vru,
jaunu vrieti un balodi).
Uvei atturans no iejaukans (princips daoism), darbba bezdarbb jeb
bezdarbba darbb.
Vrtba noturga, apzinta, cilvkam nozmga attieksme.
Vinu dievs (hinduism), kas atbild par pasaules pastvanu (uzturanu
esamb), viu attlo ar vairkm rokm. Desmit Vinu iemiesojumu vid ir
populrais dievs Krina, k ar varonis Rma, tiem pieskaitts tiek ar budisma
dibintjs Buda.
Zme nosacts kdas darbbas vai lietas apzmjums (piemram, satiksmes
noteikumu zmes; parasti zmei ir viena nozme, piemram, ciparam, burtam;
atsevis kultrs dam zmm tiek piesirta daudznozmba, dauzveidgka un ar
7

dzika simboliska nozme, piemram, sengrieu pitagorieu filzofiski maiskaj

skaitu teorij numeroloij; zme tdjdi jau tiek uztverta k simbols).

Paskaidrojums: treknintais (boldtais) teksts ieteicams k skolnam

saprotamkais vienkrkais termina skaidrojums, dads blakus
nozmes un detaliztki skaidrojumi domti skolotjiem; izmantojami ar
tematu padziintai apganai un atbildm uz atseviu ieinterestko
skolnu jautjumiem.