Baltijas Uznemumi Q4 - 2009

Apskatu sagatavoja:
Zane Tiltānova
10 Baltijas uzņēmumu apskats

2009. gada 4.
4. ceturksnis
Ja trešajā ceturksnī visu trīs Baltijas valstu biržu indeksi uzrādīja ievērojamu kāpumu, tad ceturtajā
ceturksnī bija vērojama neliela korekcija, un indeksi uzrādīja negatīvu sniegumu. Vissliktāk 2009.
gada pēdējos trīs mēnešos klājās Viļņas OMXV indeksam, kura vērtība saruka par -15.04%,
savukārt Tallinas OMXT un Rīgas OMXR indeksu vērtības saruka attiecīgi par -8.46% un -13.76%.
Arī investoru aktivitāte uz gada beigām kā jau ierasts bija mazāka, un līdz ar to arī tirdzniecība
noritēja mierīgi.
Pavisam citādāka situācija bija vērojama 2010. gada sākumā, kad īpaši strauju kāpumu piedzīvoja
Tallinas indekss. Straujais kāpums Tallinas akciju tirgū skaidrojams ar aizvien drošāko Igaunijas
pievienošanos eiro zonai, līdz ar to investori steidza iegādāties uzņēmumu akcijas par joprojām
pievilcīgajām cenām. Kopumā janvārī Tallinas OMXT indeksa vērtība pieauga par +44.82%,
savukārt Viļņas OMXV un Rīgas OMXR attiecīgi par +20.4% un +16.92%. Taču jau februārī tirgū
atkal parādījās sarkanā krāsa.
Baltijas biržu indeksu izmaiņas kopš gada sākuma
50%
45%
40%
35%
30%
25%
20%
15%
10%
5%
0%
-5%
01/01/10
05/01/10
07/01/10
11/01/10
13/01/10
15/01/10
19/01/10
21/01/10
25/01/10
27/01/10
29/01/10
02/02/10
04/02/10
08/02/10
10/02/10
12/02/10
16/02/10
18/02/10
22/02/10
24/02/10
26/02/10
Avots: Nasdaq OMX OMXT OMXR OMXV
1 AS LHV PANK DUNTES IELĀ 6-606, RĪGA, LV-1013 T 6 750 2100 F 6 750 2102 INFO@LHV.LV LHV.LV
Ceturkšņa rezultātu kopsavilkums
Baltijas biržās kotēto uzņēmumu ceturtā ceturkšņa rezultāti ir vērtējami kā salīdzinoši labi. Lai arī
dažiem ir veicies labāk nekā citiem, kopumā bilde vairs nav tik drūma. Vispatīkamāko pārsteigumu
investoriem sagādāja Tallinna Kaubamaja, kas spēja uzrādīt salīdzinoši spēcīgus rezultātus. Tāpat
salīdzinoši labi ir klājies Tallinna Vesi, Norma, TEO LT un City Service. Savukārt vājus rezultātus
publiskoja Nordecon International, Baltika un SAF Tehnika.
Ceturtajā ceturksnī līdzīgi kā iepriekš uzņēmumi ir turpinājuši samazināt izmaksas un veikt

optimizācijas pasākumus, kur nu tas vēl ir bijis iespējams. Rezultātā uzlabojās rentabilitāte, un šeit
kā piemērus varu minēt Normu un Aprangu.
Tajā pašā laikā Apranga un Tallinna Kaubamaja nācās piefiksēt vienreizējus zaudējumus, kas bija
saistīti ar veikalu slēgšanu – Aprangai tie bija 10.1 milj. LTL, savukārt Talllinna Kaubamajai Selver
veikalu slēgšana Latvijā izmaksāja 52 milj. EEK. Ja šie vienreizējie zaudējumi netiek ņemti vērā,
Apranga ceturksni būtu noslēgusi ar 3.9 milj. LTL lielu peļņu. Lai gan veikalu slēgšana ir radījusi
vienreizējus izdevumus, sagaidāms, ka ilgtermiņā šāds solis atmaksāsies.
Darbības optimizācija un izmaksu samazināšana sasniegt labāku rezultātu palīdzēja arī tādiem
uzņēmumiem kā City Service, Tallink Group, Norma un Olympic Entertainment Group.
Tāpat bija vērojama tendence, ka uzņēmumu rezultāti atsevišķās disciplīnās, lai arī pasliktinājušies,
salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ir bijuši labāki nekā trešajā ceturksnī. Piemēram, pasažieru
tēriņi uz Tallink prāmjiem ir nedaudz uzlabojušies. Arī Normas apgrozījums ir bijis par 32% lielāks
nekā trešajā ceturksnī. Tāpat, salīdzinot ar trešo ceturksni, ir pieaudzis Olympic Entertainment
Group apgrozījums. Runājot par Olympic, šeit kā pozitīvs fakts jāpiemin arī tas, ka ceturtajā
ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, apgrozījums uz vienu kazino ir pieaudzis par
16.1%.
Norma
Automašīnu drošības ekipējuma ražošana
Norma akciju cenas dinamika (EUR)

7
6
Akcijas cena:
cena: 5.77 EUR 5
Kods: NRM1T 4
Risks: augsts
3
Ieguldījums piemērots
investoriem, kuri vēlas 2
izaugsmi 1
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Aizvadītajā ceturksnī Normas neto apgrozījums bija 15.9 milj. EUR, kas ir par 21% mazāk
nekā 2008. gada ceturtajā ceturksnī. Taču kā pozitīvs aspekts jāpiemin, ka apgrozījums,
salīdzinot ar trešo ceturksni,
ceturksni, ir pieaudzis par 32%.
• Kopumā ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, pārdošanas
apjomi Krievijas un Ukrainas klientiem saruka par 47%, savukārt pārdotās produkcijas
apjoms citviet saruka par 19%.
• Kopumā ceturtais ceturksnis tika noslēgts ar 2 milj. EUR lielu neto peļņu, pie tam jāpiebilst,
ka ir uzlabojusies uzņēmuma neto rentabilitāte.
rentabilitāte
• Kopumā 2009. gadā neto peļņa sasniedza 1.3 milj. EUR.
• Marta sākumā tika ziņots, ka Autoliv ir izteicis Normas akciju atpirkšanas piedāvājumu.
piedāvājumu
Piedāvājuma cena ir 5.9 EUR par akciju, un piedāvājuma periods ir no 17. marta līdz 14.
aprīlim. Autoliv jau ir vienojies ar investoriem, kam pieder 26.44% Normas akciju, ka šīs
akcijas tiks pārdotas Autoliv. Ja šī piedāvājuma rezultātā Autoliv īpašumā nonāks 90%
Normas akciju, tad varam uzskatīt, ka Norma no biržas aizies.
• Lai gan situācija globālajā automašīnu tirgū ir nostabilizējusies, notikumu attīstība Krievijas,
Ukrainas un Baltkrievijas automašīnu industrijā joprojām ir pietiekami neparedzama. Arī
Volvo pārdošanas apjomus ir grūti prognozēt. Līdz ar to Norma plāno lielāku lielā ku uzmanību
pievērst Eiropas tirgum,
tirgum lai mazinātu savu atkarību no Krievijas un Zviedrijas klientiem.
TEO LT
Telekomunikāciju sektors
TEO LT akciju cenas dinamika (EUR)

0,8
0,7
0,6
Akcijas cena:
cena: 0.65 EUR 0,5
Kods:
Kods: TEO1L
0,4
Risks: Vidējs
0,3
investoriem, kuri vēlas 0,2
vērtību 0,1
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Kopš 2009. gada jūlija, kad mēs paaugstinājām TEO LT rekomendāciju uz „pirkt”,
uzņēmuma akciju cena ir pieaugusi aptuveni par 79%. Tā kā uzņēmums publiskoja vājākus
nekā gaidīts ceturtā ceturkšņa rezultātus, un pie tam akciju cena pēc salīdzinošās
vērtēšanas ir pietuvojusies konkurentu akciju cenām, samazinām TEO LT reitingu uz
„neitrālu”.
• TEO LT ienākumi ceturtajā ceturksnī sasniedza
sasniedza 197.9 milj. LTL,
LTL kas ir par 5.8% sliktāks
rezultāts nekā pirms gada. Ceturkšņa ieņēmumu rezultāts bija arī sliktāks nekā gaidīts, kas
skaidrojams ar ienākumu kritumu fiksēto līniju un interneta segmentos. Taču, patiecoties
nodokļu saistību pārrēķinam un nodokļu atvieglojumiem par ieguldījumiem, ceturtā
ceturkšņa peļņa 34.8 milj. LTL apmērā bija pat nedaudz labāks rezultāts nekā pirms
gada. Negatīvi vērtējams arī ar uzņēmuma darbību saistīto izmaksu pieaugums par 1.5%,
salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada.
• Salīdzinot ar 2008. gada nogali, fiksēto līniju klientu skaits ir sarucis par 46 tūkstošiem
tūkstošiem,
un 2009. gada beigās šajā segmentā bija 721 953 klienti. Sagaidāms, ka šis skaits turpinās
sarukt arī 2010. gadā. Kopumā ienākumi no fiksēto līniju biznesa ceturtajā ceturksnī,
salīdzinot attiecīgo laika posmu pirms gada, saruka par 12.6%. Uz ienākumiem negatīvu
zīmogu atstāja arī biznesa klientu aktivitātes samazināšanās un ienākumu kritums interneta
segmentā par 3.7%, kas skaidrojams ar klientu skaita pieauguma tempu mazināšanos.
• No pozitīvās puses jāpiemin, ka ienākumi no TV un IT pakalpojumiem turpināja uzrādīt
spēcīgu pieaugumu,
pieaugumu tomēr šeit jāpiezīmē, ka TV un IT pakalpojumi veido vien attiecīgi 4%
un 3.9% no kopējiem ienākumiem.
• Mēs sagaidām, ka 2010. gadā ienākumi un neto peļņa turpinās samazināties.
Sagaidām, ka 2010. gadā ienākumi saruks par 4.6% galvenokārt krituma fiksēto līniju
segmentā, kā arī ātrgaitas interneta klientu pieauguma tempu mazināšanās dēļ. Savukārt
pozitīvi TEO LT izmaksas varētu ietekmēt maksas par mobilo sakaru terminēšanas
pakalpojumiem samazināšanās.
Baltika
Apģērbu mazumtirdzniecība
Baltika akciju cenas dinamika (EUR)

1,2
0,8
Akcijas cena: 0.72 EUR
Kods: BLT1T 0,6
Risks: Augsts
A ugsts
0,4
izaugsmi
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Lai gan trešā ceturkšņa rezultāti liecināja, ka uzņēmums ir spējīgs cīnīties ar nelabvēlīgo
ekonomisko situāciju, ceturtā ceturkšņa un 2010. gada pirmo divu mēnešu rezultāti ir
bijuši sliktāki nekā gaidīts. Ienākumi ceturtajā ceturksnī, neskatoties uz to, ka veikalu skaits
ir praktiski tāds pats kā pirms gada, ir bijuši par 28.3% mazāki nekā 2008. gada ceturtajā
ceturksnī, un bruto rentabilitāte aizvadītajā ceturksnī bija 51.2%.
• Kopumā ceturksnis tika noslēgts ar 2.2 milj. EUR lieliem neto zaudējumiem zaudējumiem.. Baltikai
ceturtajā ceturksnī nācās iegrāmatot vienreizējus izdevumus, un zaudējumi, izslēdzot šos
izdevumus, būtu bijuši 1.2 milj. EUR, kas vienalga būtu bijis sliktāks rezultāts nekā gaidīts.
• Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, 2009. gadā negatīvā pamatdarbības naudas
plūsma bija vien 0.9 milj. EUR.
EUR. Šāds rezultāts tika sasniegts, patiecoties neto apgrozāmā
kapitāla samazinājumam. Taču mēs uzskatām, ka Baltika 2010. gadā vairs nevarēs turpināt
finansēt savas zaudējumu nesošās darbības tikai ar apgrozāmo kapitālu. Līdz ar to
uzņēmumam ir nepieciešamas
nepieciešamas papildu likvīdie
likvīdie līdzekļi.
līdzekļi.
• Lai gan uzņēmuma vadība ir centusies mazināt relatīvi augstās fiksētās izmaksas, ar to pie
pašreizējiem apstākļiem nepietiek, lai uzņēmumu kaut nedaudz pietuvotu peļņai. Šobrīd
izskatās, ka, lai uzņēmums strādātu „pa nullēm”,
nullēm” , bruto rentabilitātei vajadzētu būt virs
60%,
60% taču tik liela rentabilitāte netika sasniegta arī pirms ekonomikas lejupslīdes.
• Jau iepriekšējā apskatā rakstījām, ka Baltikas vadībai praktiski nav drošības spilvena, kas
paglābtu kļūdas gadījumā, un šāds skatījums saglabājas joprojām. Baltikas parāds pret
pašu kapitālu 2009. gada beigās sasniedza 187%, un šis rādītājs varēja būt vēl
augstāks. Ņemot vēra vājos rezultātus šā gada sākumā, parāds pret pašu kapitālu varētu
sasniegt 250%, kas nopietni varētu satraukt kreditorus.
• Mēs uzskatām, ka Baltiku no maksātnespējas jautājumu apspriešanas šķir pavisam
nedaudz. Uzņēmuma vadībai ir jārīkojas ātri, lai laicīgi samazinātu izmaksas un
iespējams piesaistītu
piesaistītu kapitālu
kapitālu,
ālu izmantojot papildus akciju emisiju vai tamlīdzīgus līdzekļus.
Tallink Group
Starptautiskie jūras pārvadājumi
Tallink Group akciju cenas dinamika (EUR)

0,7
0,6
Akcijas cena: 0.60 EUR 0,5
Kods: TAL1T 0,4
Risks: Augsts
A ugsts
0,3
izaugsmi 0,1
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Janvāra beigās Tallink publiskoja finanšu gada pirmā ceturkšņa rezultātus, kas bija sliktāki
nekā gaidīts galvenokārt pasažieru tēriņu samazinājuma un vājo kravu pārvadājumu apjomu
dēļ. Apgrozījums aizvadītajā ceturksnī bija 2.8 miljardi EEK, kas ir par 6.4% mazāk nekā
pirms gada.
• Trijos no galvenajiem segmentiem (restorānu un veikalu apgrozījums uz klāja un sauszemes
– 55.6% no ienākumiem, biļešu pārdošanas apjomi – 23.7% no ienākumiem, kravu
pārvadājumi – 15.3%), salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada, Tallink piedzīvoja
ienākumu kritumu, un visstraujākais tas ir bijis kravu pārvadājumu segmentā, kur ienākumi
saruka par 19.9%. Savukārt biļešu pārdošanas apjomi sarukuši par 7.8%, savukārt
restorānu un veikalu apgrozījums par 2%.
• Taču no otras puses kravu pārvadājumu apjomi pamazām sāk stabilizēties,
stabilizēties un tendence
šeit visticamāk saglabāsies pozitīva. Arī pasažieru tēriņi uz klāja, lai gan joprojām ir mazāki
nekā pirms gada, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir uzlabojušies.
• Tallink vadībai salīdzinoši
salīdzin oši veiksmīgi ir izdevies samazināt izmaksas – administratīvās un
vispārējās izmaksas gada laikā ir sarukušas par 16.7%. Taču no otras puses, par 5.5% ir
pieauguši mārketinga izdevumi.
• Neto zaudējumi pirmajā ceturksnī bija 18.6 milj. EEK. EEK Kopumā Tallink vadība ir
apmierināta ar rezultātiem. Tāpat vadība sagaida, ka kravu pārvadājumi turpinās stabilizēties
un šā gada laikā pieaugs arī pasažieru tēriņi uz klāja.
• Tā kā Tallink vadība pastāvīgi meklē iespējas pārdot vai iznomāt vecos prāmjus, 2009/10
finanšu gadā varētu ienākt papildus nauda. Mēs prognozējam, ka 2009/10 finanšu gadā
Tallink neto peļņa sasniegs 453.5 milj. EEK pretstatā iepriekšējā finanšu gada 127.9 milj.
EEK lielajiem zaudējumiem.
Olympic Entertainment Group
Azartspēļu bizness
Olympic Entertainment Group akciju cenas

dinamika (EUR)
1,4
1,2
1
Kods: OEG1T
0,8
Risks: Augsts
A ugsts
Ieguldījums piemērots 0,6
izaugsmi 0,2
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Olympic Entertainment Group ceturto ceturksni noslēdza ar 27 milj. EUR lieliem
ienākumiem, kas sakrita ar prognozēm. Salīdzinot ar trešo ceturksni, ienākumi 2009. gada
pēdējos 3 mēnešos ir pieauguši par 1.7%.
• Neto zaudējumi,
zaudējumi ja izslēdzam 6 milj. EUR lielos vienreizējos izdevumus, sasniedza 1 milj.
EUR,
EUR kas ir pat labāks rezultāts nekā tika gaidīts.
• No pozitīvās puses jāatzīmē, ka Olympic ir turpinājis efektīvi samazināt izmaksas.
Papildus tam apgrozījums uz vienu kazino, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms
gada, ir pieaudzis par 16.1%. Kopumā 2009. gadā Olympic ienākumi sasniedza 108.1
milj. EUR, savukārt zaudējumi bija 33.1 milj. EUR.
• Aizvien labāk aizvadītajā gadā ir klājies Olympic meitas uzņēmumam Olympic Casino
Eesti. Lai gan Igaunijā Olympic ienākumi 2009. gadā sasniedza 23.1 milj. EUR, kas,
salīdzinot ar 2008. gadu ir par 47.8% sliktāks rezultāts, skatoties ceturkšņu griezumā, ir
vērojama situācijas uzlabošanās. Pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī ienākumi bija
attiecīgi 5.4 milj., 5.7 milj., 5.9 milj. un 6.1 milj. EUR, un ir redzams, ka ļaunākais Igaunijas
kazino biznesā jau ir aiz muguras.
• 21. janvārī Olympic Casino Eesti saņēma online azartspēļu licenci. Līdz ar to mēs esam
paaugstinājuši Olympic rekomendāciju uz „pirkt”.
SAF Tehnika
Telekomunikāciju aparatūras izstrādāšana un ražošana
SAF Tehnikas akciju cenas dinamika (EUR)

1,4
1,2
Akcijas cena: 0.75 EUR 1
Kods: SAF1R
0,8
Risks: Augsts
A ugsts
Ieguldījums piemērots 0,6
izaugsmi 0,2
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• 2009./2010. finanšu gada otrā ceturkšņa SAF Tehnikas neauditētais neto apgrozījums
bija 2 066 500 LVL,
LVL kas ir par 10% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.
• 47% no kopējiem ienākumiem sastādīja ienākumi no produkcijas pārdošanas Āfrikas
reģiona valstīs. Šeit pārdošanas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējā finanšu gada otro
ceturksni, ir pieauguši par 78%, jeb 0.43 miljoniem LVL. Savukārt pārdošanas apjomi Eiropā
ir palikuši nemainīgi un Amerikas reģiona valstīs tie ir pieauguši par 86%.
• Negatīvu ietekmi uz ceturkšņa pārdošanas rezultātiem atstāja ieņēmuma samazināšanās
NVS valstīs, kur kritums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada ir 98%. SAF
Tehnikas vadība prognozē, ka šeit aktivitāte varētu atsākties 2010. gada pavasarī.
• 2009./2010. finanšu gada pirmo 6 mēnešu neauditētais neto apgrozījums bija 3 716 966
LVL, kas ir par 20% mazāk kā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Uzņēmums finanšu gada
pirmos 6 mēnešus kopumā ir noslēdzis ar 365 022 LVL lieliem zaudējumi, kas pamatā
atspoguļo mazākos pārdošanas apjomus. Neto naudas atlikums uz 2009. gada 31.
decembri bija 2 146 028 LVL.
• Kā pozitīvs notikums jāmin SAF Tehnikas piedalīšanās “AfricaCom 2009” izstādē, izstādē kas
notika 2009. gada novembrī Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā. Apmeklētāju vislielāko interesi
un atzinību izpelnījās pats jaunākais SAF Tehnika produkts – CFIP Lumina FODU, līdz ar to,
cerams, ka pārdošanas apjomi Āfrikas reģionā turpinās pieaugt.
• Šobrīd SAF Tehnika aktīvi strādā pie jaunu sadarbības partneru meklējumiem , kā arī pie
izmaksu samazināšanas un darbības optimizācijas. Līdz ar to ceram, ka SAF Tehnikai
izdosies
izdosies sasniegt galveno šā brīža mērķi - atkal strādāt ar peļņu.
Grindeks
Farmaceitisko preparātu ražošana
Grindeks akciju cenas dinamika (EUR)

8
7
Akcijas cena: 7.20 EUR 6

Kods: GRD1R 5
Risks: Vidējs 4
Ieguldījums piemērots 3
kvalitāti 1
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Grindeks apgrozījums 2009. gadā bija 53.6 milj. latu, latu kas ir par 13.7% mazāk kā 2008. gadā.
Savukārt, uzņēmuma neto peļņa bija 3.7 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājusies
par 58.9%. 2009. gadā gatavo zāļu pārdošanas apjoms sasniedza 48.2 milj. latu, kas ir par 15.2%
mazāk nekā pērn.
• Kopumā uz NVS valstīm, t.sk. Krieviju, Grindeks eksportēja gatavās zāles 41.9 milj. latu apjomā.
Lielākais gatavo zāļu pārdošanas samazinājums bija vērojams Baltkrievijā, Kazahstanā un
Krievijā. Savukārt no pozitīvās puses jāmin, ka apgrozījums Baltijas un citās Eiropas valstīs 2009.
gadā bija 6.3 milj. latu, kas ir par 2.2% vairāk kā iepriekšēja gadā.
• Tikmēr aktīvo farmaceitisko vielu eksports 2009. gada sasniedza 5.3 milj. latu latu, kas ir par 3.9%
vairāk kā 2008. gadā. Runājot par aktīvajām farmaceitiskajām vielām, jāpiem, ka Grindeks ir
noslēdzis vairākpakāpju, ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Vācijas farmācijas uzņēmumu
Marenis Pharma un ražošanā ieviesis jaunu aktīvo farmaceitisko vielu Ursodeoksiholskābi (UDHS),
kas tiek izmantota gatavo zāļu ražošanai aknu un žultsakmeņu slimību ārstēšanā.
• Līdz ar to Grindeks 26. februārī noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūru (LIAA)
par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 2,8 milj. latu apmērā
ursodeoksiholskābes (UDHS) ražošanas iecirkņa izbūvei, liecināja biržai sniegtā informācija.
• Pozitīvi vērtējams fakts, ka Grindeks ir sekmīgi pabeidzis klīnisko pētījumu par oriģinālprodukta
Mildronāts® ietekmi slodzes stenokardijas ārstēšanā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis
Romanovskis uzskata, ka iegūtie rezultāti sekmēs Mildronāta® pārdošanu un reģistrāciju jaunos
tirgos.
Tallinna Kaubamaja
Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība
Tallinna Kaubamaja akciju cenas dinamika

(EUR)
7
6
5
Kods: TKM1T
4
Risks: Augsts
izaugsmi 1
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Tallinna Kaubamaja ienākumi ceturtajā ceturksnī sasniedza 1.6 miljardus EEK, EEK kas ir par
10% mazāk nekā pirms gada un par 3% sliktāks rezultāts nekā gaidīts. Visstraujāko kritumu
piedzīvoja ienākumi no automašīnu tirdzniecības un universālveikaliem, savukārt labāk nekā
gaidīts ir klājies Selver veikalu tīklam, kā arī apavu tirdzniecības segmentam.
• Ceturtajā ceturksnī uzņēmums pārvērtēja vairākus savus nekustamos īpašumus, kā arī cieta
vienreizējus zaudējumus 52 milj. EEK apmērā, kas saistīts ar Selver veikalu Latvijā slēgšanu.
Rezultātā ceturksni Tallinna Kaubamaja noslēdza ar 182 milj. EEK lieliem zaudējumiem.
• Kopumā ceturtā ceturkšņa rezultāti vērtējami kā labi, tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka
uzņēmums ir aizvēris 5 no 6 veikaliem, kas atradās Latvijā, Latvijā un tagad var koncentrēt
visus spēkus uz Igaunijas tirgu. 2009. gadā Selver veikalu ienākumi Latvijā sasniedza 150
milj. EEK un Latvijas veikali gadu noslēdza ar 146 milj. EEK lieliem zaudējumiem.
• Arī tuvākajā laikā uzņēmuma vadība negaida ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, kas
pamatā skaidrojams ar joprojām augsto bezdarba līmeni vietējā tirgū. Tomēr tālāka nākotne
izskatās cerīgāk.
• Līdzīgi kā citiem mazumtirdzniecības sektora pārstāvjiem arī Tallinna Kaubamaja aizvadītajā
gadā nācās cīnīties ar aizvien sarūkošu apgrozījumu un cenu krituma radīto spiedienu. Taču
tajā pašā laikā Tallinna Kaubamaja ir palielinājusi izdevumusizdevumus, kas skaidrojams gan ar
tirdzniecības telpu paplašināšanu, gan ar darbinieku skaita pieaugumu.
• Kā galvenos 2010. gada mērķus Tallinna Kaubamaja vadība min Selver veikalu tīkla,
skaistumkopšanas veikalu un apavu tirdzniecības segmenta attīstību, kā arī izmaksu
samazināšanu un loģistikas optimizāciju.
Tallinna Vesi
Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana
Tallinna Vesi akciju cenas dinamika (EUR)

14
12
10
Kods: TVEAT
TVEA T 8
Risks: Zems 6
investoriem, kuri vēlas
2
vērtību
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Tallinna Vesi publiskoja salīdzinoši labus ceturkšņa rezultātus – ienākumi bija lielāki nekā
gaidīts, savukārt peļņas rezultāts sakrita ar prognozēm. Rezultātus aizvadītajā ceturksnī
uzlaboja ienākumi no ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības. Lai gan salīdzinošās
vērtēšanas metodes liecina, ka Tallinna Vesi akcijas ir lētākas nekā konkurentu akcijas,
regulatīvie draudi liek saglabāt piesardzību.
• Ceturtajā ceturksnī ienākumi sasniedza 12.9 milj. EUR, EUR kas ir par 10.4% labāks rezultāts
nekā pirms gada. Kopumā piegādātā ūdens apjoms mājsaimniecībām saruka par 1.9%,
savukārt korporatīvajiem klientiem par 8.5%.
• Realizētās produkcijas vērtība ceturtā ceturkšņa laikā pieauga par 7.3%, kas skaidrojams ar
darba spēka izmaksu pieaugumu par 30%. Darba spēka izmaksu pieaugums savukārt
skaidrojams ar Maardu Vesi darbinieku pievienošanu kopējam skaitlim.
• Tā kā ienākumi no ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības Tallinā sasniedza 2.1
milj. EUR, kas ir par 133% vairāk nekā pirms gada, peļņa no pamatdarbības pieauga līdz
8.6 milj. EUR,
EUR kas ir par 29% labāks rezultāts nekā pirms gada.
• Tallinna Vesi neto peļņa ceturtajā ceturksnī bija 8 milj. EUR, EUR šeit arī jāpiezīmē, ka
uzņēmuma neto rentabilitāte ceturtajā ceturksnī sasniedza 62.2%.
• Tā kā Tallinna Vesi gadu noslēdza ar lielāku peļņu nekā gaidīts, prognozējam, ka dividendes
dividende s
varētu sasniegt 0.862 EUR par akciju.
• 18. februārī Igaunijas Parlamentā nonāca likums par apkures un ūdensapgādes
pakalpojumu sniedzēju regulāciju. Jaunais likums regulētu vairāk nekā 60 uzņēmumus, un
tai skaitā arī Tallinna Vesi, kā rezultātā tarifi Tallinā
Ta llinā varētu sarukt.
sarukt
City Service
Nekustamo īpašumu apsaimniekošana
City Service akciju cenas dinamika (EUR)

3,5
3
2,5
Akcijas cena:
cena: 2.49 EUR
Kods: CTS1L 2
Risks: Vidējs 1,5
investoriem, kuri vēlas
0,5
izaugsmi
0
10/03/2009
31/03/2009
21/04/2009
12/05/2009
02/06/2009
23/06/2009
14/07/2009
04/08/2009
25/08/2009
15/09/2009
06/10/2009
27/10/2009
17/11/2009
08/12/2009
29/12/2009
19/01/2010
09/02/2010
02/03/2010
• Lai gan City Service ceturtā ceturkšņa ienākumi bija mazāki nekā gaidīts, peļņas rezultāts
bija labāks nekā prognozēts. Kopumā ceturksnis tika noslēgts ar 122 milj. LTL lielu
apgrozījumu, kas ir par 35% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.
• Pateicoties zemākiem pastāvīgajiem vispārējiem un administratīvajiem izdevumiem, kā arī
lielākiem nekā gaidīts ieņēmumiem no pamatdarbības un finanšu ieņēmumiem, neto peļņa
ceturtajā ceturksnī sasniedza 5 milj. LTL.
• Februāra sākumā City Service parakstīja sadarbības līgumu ar Krievijas lielāko banku
Sberbank,
Sberbank kas ir atbildīga par komunālā tirgus reformām piešķirto valsts līdzekļu pārvaldi.
Saskaņā ar līgumu tiks noformēta attīstības koordinācijas grupa, kas nākamo sešu mēnešu
laikā sagatavos projektus, ko īstenos City Service dažādās Krievijas pilsētās un reģionos.
• Starp nesenajiem notikumiem jāmin arī fakts, ka 5. janvārī City Service pārņēma Lietuvas
atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Ecoservice. Ecoservice Tiesa gan City Service, mūsu
skatījumā, šo uzņēmumu iegādājās par atbilstošu cenu, un pirkumu par lētu nosaukt
nevarētu. Taču City Service sagaida, ka Ecoservice ienākumi un peļņa 2010. gadā piedzīvos
ievērojamu pieaugumu.
• Savukārt 15. janvārī City Service veiksmīgi noslēdza papildus akciju emisiju, tādējādi
piesaistot kapitālu 63 milj. LTL apmērā.
• Lielākā daļa no piesaistītā kapitāla tika izlietota jau minētā Ecoservice pārņemšanai, taču
atlikusī summa tiks izmantota līdzīgiem mērķiem 2010. gadā. Līdz ar to joprojām viens no
galvenajiem iemesliem turēt City Service akcijas ir potenciālās izaugsmes iespējas.
• Lai gan pēc salīdzinošās vērtēšanas metodēm, City Service akciju cena ir dārgāka nekā
citiem līdzīgiem uzņēmumiem, to attaisno straujā City Service izaugsme. Darbības
optimizācija Krievijā, kā arī sagaidāmā Ecoservice izaugsme un ekspansijas turpināšana
varētu likt City Serrvice akciju cenai kāpt arī turpmāk. Līdz ar ekonomiskās situācijas
uzlabošanos, uzskatām, ka City Service ir laba ieguldījumu iespēja.
iespēja .
Saistību Atruna
LHV Pank ir Tallinas, Rīgas un Viļņas fondu biržu biedrs. Bankas darbības atļauju ir izsniegusi
Igaunijas Finanšu inspekcija (mājaslapa internetā www.fi.ee). Apskats ir tikai informatīvs materiāls
un nav iecerēts kā rekomendācija lēmumu pieņemšanai darījumiem vērtspapīru tirgū. LHV Pank
neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām un nav atbildīga par zaudējumiem, kas
var rasties, daļēji vai pilnībā izmantojot apskatā minēto informāciju.

Baltijas Uznemumi Q4 - 2009

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Baltijas Uznemumi Q4 - 2009

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Apskatu sagatavoja:

10 Baltijas uzņēmumu apskats

Baltijas biržu indeksu izmaiņas kopš gada sākuma

Avots: Nasdaq OMX OMXT OMXR OMXV

Ceturtajā ceturksnī līdzīgi kā iepriekš uzņēmumi ir turpinājuši samazināt izmaksas un veikt

Norma akciju cenas dinamika (EUR)

TEO LT akciju cenas dinamika (EUR)

Baltika akciju cenas dinamika (EUR)

Tallink Group akciju cenas dinamika (EUR)

Olympic Entertainment Group akciju cenas

SAF Tehnikas akciju cenas dinamika (EUR)

Grindeks akciju cenas dinamika (EUR)

Akcijas cena: 7.20 EUR 6

Tallinna Kaubamaja akciju cenas dinamika

Tallinna Vesi akciju cenas dinamika (EUR)

City Service akciju cenas dinamika (EUR)

You might also like