Informatvais ziojums

par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju uzraudzbas

uzlaboanai
I. Ievads

Elektronisko plasazias ldzeku likuma (turpmk Likums) viens no 2.pant

noteiktajiem mriem ir noteikt elektronisko plasazias ldzeku veidoanas, reistrcijas,
darbbas un uzraudzbas krtbu neatkargi no veida, kd publiskai uztveranai paredzt
informcija tiek izplatta elektroniskajos sakaru tklos. Papildus tam, mint panta tre daa
nosaka, ka Likuma noteikumi ir piemrojami elektronisko plasazias ldzeku televzijas
programmu izplatanai interneta vid, ja attiecg programma tiek izplatta nemaint veid.
Vienlaikus mru sasnieganai Likums paredz virkni nosacjumu, kurus jievro
elektroniskam plasazias ldzeklim, ja tas sniedz televzijas programmu apraides, pakalpojumus
pc pieprasjuma vai retranslcijas pakalpojumus Latvijas iedzvotjiem. Likuma normas, cita
starp, paredz tdus galvenos pienkumus k - iesniegt Nacionls elektronisko plasazias
ldzeku padom (turpmk NEPLP) reistrcijas pieteikumu, saemt apraides vai retranslcijas
ataujas, radiofrekvenu vajadzbas gadjum izpildot ar NEPLP rkot konkursa nosacjumus,
iesniegt paredzams darbbas pamatnosacjumus, nordt programmu nosaukumus, programmu
formtu, valodu, retransljams programmas panieka piekrianu, attiecgos gadjumos ar
apliecinjumu reistrcijai Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisij u.c. zias atbilstoi
NEPLP prasbm.
Pdj laik ir ievrojami saasinjies jautjums par informatvs telpas izmantoanu
neatbilstoi Likum noteiktajiem mriem. Iepriekmintais ir attiecinms galvenokrt uz diviem
televzijas programmu izplatanas veidiem, kas pai par sevi nav neatbilstoi Likumam: pirmais
tiek stenots k piedvjums izmantot interneta mjas laps eso televzijas satura straumanu
(streaming) rel laik un otrais, kas ar tiek stenots interneta vid, ir televzijas programmu
(raidjumu) pakalpojums pc pieprasjuma.
Papildus tam aktvi tiek piedvta iespja koplietot sateltoperatoru kodu jeb viedkartes
(card sharing). ie piedvjumi tiek stenoti neievrojot Likuma un citu normatvo aktu, kas
regul komercdarbbu, patrtju tiesbu aizsardzbu, autortiesbu u.c. reguljumu, tdjdi
kstot par grti kontroljamiem. Ne mazk svargs ir apstklis, ka da nelegla komercdarbba
rada televzijas tirgus kropojumus, radot zaudjumus tiem uzmjiem, kas savu darbbu veic
ievrojot normatvo reguljumu.
Pamatojoties uz Saeimas Cilvktiesbu un sabiedrisko lietu komisijas 2014.gada sds
notikuajm diskusijm par tirgus aizsardzbu pret neleglo pakalpojumu sniedzjiem, Ieklietu
ministrija ar 2014.gada 2.apra rkojumu Nr.1-12/775 izveidoja darba grupu, lai izstrdtu
prieklikumus neleglo televzijas pakalpojumu ierobeoanai.
Darba grupas ietvaros prieklikumus izstrdja prstvji no Ieklietu ministrijas,
Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijas (turpmk - SPRK), NEPLP, Tieslietu ministrijas,
Kultras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, SIA Lattelecom, Latvijas
Elektronisko komunikciju asocicijas (turpmk - LEKA), SIA TV3 Latvia, KF Viasat AS
Latvia filile un AS Latvijas Neatkarg Televzija, biedrbas Autortiesbu un komunicans
konsultciju aentra/Latvijas Autoru apvienba (turpmk - AKKA/LAA), Latvijas
Raidorganizciju asocicijas, Latvijas Reklmas asocicijas, Valsts iemumu dienesta (turpmk
VID), Patrtju tiesbu aizsardzbas centra un VAS Elektroniskie sakari.
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

2
Informatvaj ziojum ir iekauts darba grupas sagatavotais materils un taj lietot
terminoloija atbilst sakaru nozari un elektronisko plasazias ldzeku darbbu reguljoajiem
normatvajiem aktiem.

II. Esos situcijas apraksts

1. Par kompetentm iestdm elektronisko sakaru komersantu elektronisko plasazias

ldzeku uzraudzb un intelektul pauma tiesbu aizsardzb

Latvij pastv vairkas institcijas, kas ir saisttas ar intelektul pauma tiesbu

aizsardzbu:
-

Nacionl elektronisko plasazias ldzeku padome veic elektronisko plasazias

ldzeku uzraudzbu un monitoringu, k ar kontrol elektroniskos plasazias ldzekus
un veic izplatt programmu satura un kvalittes izlases veida prbaudes. Izsniedz
apraides ataujas, retranslcijas ataujas un veic elektronisko plasazias ldzeku
reistrciju;

Kultras ministrija ir vado valsts prvaldes iestde mediju politikas jom, autortiesbu
nozar, tostarp ts kompetenc ir jautjumi, kas saistti ar autortiesbu un blakustiesbu
aizsardzbu, k ar t steno mantisko tiesbu kolektv prvaldjuma organizciju (t.sk.
AKKA/LAA un biedrbas Latvijas Izpildtju un producentu apvienba (LaIPA))
uzraudzbu;

Ekonomikas ministrijas kompetenc ir negodgas konkurences jautjumi, inovcijas

politikas izstrde un stenoana, nacionlo intereu prstvana ar tirdzniecbu un
intelektulo paumu saistts joms ekonomiskajs attiecbs ar ar treajm valstm;

Tieslietu ministrijas prraudzb esos Patentu valdes kompetenc ir rpniecisk

pauma tiesbu aizsardzba. Atbilstoi Ministru kabineta 2003. gada 29. apra
noteikumiem Nr.243 Tieslietu ministrijas nolikums Tieslietu ministrija izstrd politiku
rpniecisk pauma, pai patentu, preu zmju, dizainparaugu un pusvadtju
izstrdjumu topogrfiju jom, savukrt saska ar Ministru kabineta 2004. gada 23.
novembra noteikumiem Nr.952 Patentu valdes nolikums Tieslietu ministrijas
prraudzb eso Patentu valde steno valsts politiku rpniecisk pauma, pai
izgudrojumu, preu zmju, dizainparaugu un pusvadtju izstrdjumu topogrfiju
tiesisks aizsardzbas jom.
Valsts policijas kompetenc ir tiesbprkpumu apkaroana intelektul pauma
jom. 2009.gad Valsts policij notika reforma, kuras ietvaros daa no Valsts policijas

288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju

uzraudzbas uzlaboanai projekts

3
Galvens kriminlpolicijas prvaldes Ekonomisko noziegumu apkaroanas prvaldes
(turpmk - VP GKrPP ENAP) funkcijm intelektul pauma tiesbu aizsardzb tika
nodota Valsts policijas reionlo prvalu kompetenc, VP GKrPP ENAP kapacitti
koncentrjot uz valstiski nozmgu noziedzgu nodarjumu autortiesbu un blakustiesbu
jom apkaroanu, k ar Valsts policijas teritorilo struktrvienbu darba koordinciju,
metodisku un praktisku atbalstu aj jom;
-

Biedrba Latvijas Izpildtju un producentu apvienba ir kolektv

prvaldjuma organizcija, kur apvienojuies pamju un rvalstu izpildtji un
fonogrammu producenti. LaIPA steno minto tiesbu subjektu tiesbas un aizstv viu
ekonomisks intereses. LaIPA veic izpildtju un fonogrammu producentu tiesbu
aizsardzbas sistmas sakrtoanu gan vietj, gan starptautisk mrog. Saska ar
Kultras ministrijas izsniegtajm ataujm LaIPA administr blakustiesbas ar attiecb
uz raidanu internet;

Biedrba Autortiesbu un komunicans konsultciju aentra/Latvijas Autoru

apvienba (AKKA/LAA) funkcijas ir noteiktas Autortiesbu likum un lgumos, kurus
AKKA/LAA ir noslgusi ar AKKA/LAA prstvtajiem rvalstu un nacionlajiem
autortiesbu subjektiem. AKKA/LAA prstv vairk nek 4800 Latvijas autoru un vairk
nek 4 miljonus rvalstu autoru un administr viu tiesbas Latvij. No autoratldzbas,
kas iekasta saska ar noslgtajiem licences lgumiem, AKKA/LAA sedz faktiskos
izdevumus, kas saistti ar autoratldzbas iekasanu, sadalanu un izmaksanu.
AKKA/LAA neprstv blakustiesbu subjektus un neiekas blakustiesbu subjektiem
pienkoos atldzbu. Vieng organizcija, no kuras var iegt atauju (licenci) retranslt
TV programms ietvertos autoru darbus, ir AKKA/LAA.

Papildus tam minams, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijas (SPRK)

kompetenc ir elektronisko sakaru un pasta komersantu reistrcija, visprjo atauju noteikumu
un noteikumu visprjo atauju noteikumu ievroanas kontrole, k ar elektronisko sakaru
komersantu reistra uzturana, ieskaitot informciju par elektronisko sakaru pakalpojumu
snieganas prtraukanu. K atbildg iestde par elektronisko sakaru politikas izstrdi un
stenoanu ir Satiksmes ministrija.

2. Elektronisko sakaru komersantu un elektronisko plasazias ldzeku komercdarbbas

uzskana

2.1. Atbilstoi SPRK padomes 2015.gada 4.jnija lmumam Nr.1/9 Noteikumi par
elektronisko sakaru komersantu reistranu un elektronisko sakaru tklu un pakalpojumu
sarakstu, elektronisko sakaru komersants var uzskt darbbu noteikts joms uzreiz pc
paziojuma nostanas. ds paziojums ir jnosta ar gadjumos, kad komersants vlas uzskt
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

4
radio vai televzijas programmu izplatanas pakalpojumu snieganu publisk (fikst vai
mobil) elektronisk sakaru tkl.
2.2. Atbilstoi Likumam elektroniskam plasazias ldzeklim:
2.2.1. programmu apraidei (18.pants) publiskajos elektronisko sakaru tklos jreistrjas
NEPLP un jsaem NEPLP apraides atauja. Apraides atauja apliecina elektronisk plasazias
ldzeka tiesbas veidot un izplatt programmas, k ar nosaka t saistbas un pienkumus. Likums
nepieprasa elektroniskam plasazias ldzeklim, ierkojot savus izplatanas ldzekus,
reistrties SPRK k elektronisko sakaru komersantam;
2.2.2. programmu retranslcijai (19.pants) nepiecieams saemt retransljams
programmas panieka (turtja) piekrianu un NEPLP retranslcijas atauju un, ja nepiecieams,
jreistrjas SPRK k elektronisko sakaru komersantam;
2.2.3. pakalpojuma pc pieprasjuma (22.pants) sniedzjiem ir jreistrjas NEPLP.
Tdjdi atbilstoi normatvo aktu prasbm komersantam pirms pakalpojuma snieganas
uzskanas ir:

Pakalpojuma pc pieprasjuma un retranslcijas gadjum jsaem programmu panieku

(turtja) atauja;

Pirms pakalpojuma pc pieprasjuma snieganas, k ar gadjumos, kad jsaem apraides vai

retranslcijas atauja, jreistrjas NEPLP;

Retranslcijas gadjumos, ja tas ir nepiecieams saska ar Likumu, jreistrjas SPRK.

K norda prakse, tad noteikts reistrans prasbas leglo satelttelevzijas
pakalpojumu sniedzji neattiecina uz sevi, tpc tie ir reistrjuies SPRK, tau nav samui
retranslcijas atauju NEPLP.
Papildus tam, minams, ka atbilstoi SPRK padomes 2011.gada 17.augusta lmumam Nr.
1/19 Visprjs ataujas noteikumi, elektronisko sakaru komersantam jievro normatvajos
aktos noteiktos nelikumga satura informcijas prraidanas ierobeojumus, tas ir, neveicint
piekuvi informcijai, kuras izplatana internet ir aizliegta saska ar normatvajiem aktiem,
nodroinot informciju par filtriem.
Elektronisko sakaru komersants ir atbildgs par prraidts informcijas saturu tikai dos
gadjumos:
Ja ir ierosinjis informcijas prraidi;
Ja ir izvljies prraidms informcijas samju;
Ja ir izvljies vai prveidojis prraidmo informciju.

3. Elektronisko sakaru komersantu un elektronisko plasazias ldzeku darbbas

nodroinanas, uzraudzbas un sodu reguljums
Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzja un elektronisko plasazias ldzeku darbbu
atbilstoi noteiktajai kompetencei uzrauga divi regulatori, proti, SPRK un NEPLP.
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

5
Praks tiek konstatti gadjumu, ka reistrtie elektronisko sakaru komersanti izplata
televzijas programmas, kurm nav saemta panieku atauja un NEPLP retranslcijas ataujas
vai elektronisko sakaru komersants atbilstoi normatvo aktu prasbm nav reistrjis savu
darbbu SPRK.
Ldz ar to ir btiski atspoguot svargks normatvajos aktos noteikts minto gadjumu
ierobeoanas iespjas.
Saska ar Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1227 Noteikumi
par reguljamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem (turpmk Noteikumi Nr.1227)
elektronisko sakaru nozar SPRK regul vairkus sabiedrisko pakalpojumu veidus, taj skait ar
radio vai televzijas programmu izplatanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru
tklos.
Saska ar Elektronisko sakaru likuma 32.panta otro dau, komersants iegst tiesbas
nodroint elektronisko sakaru tklu vai sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu, ja ir nostjis
SPRK reistrcijas paziojumu.
SPRK padomes 2015.gada 4.jnija lmums Nr.1/9 "Noteikumi par elektronisko sakaru
komersantu reistranu un elektronisko sakaru tklu un pakalpojumu sarakstu" nosaka
reistranas procedru un detaliz Noteikumos Nr.1227 sniegto reguljamo pakalpojumu
uzskaitjumu.
SPRK padomes 2015.gada 4.jnija lmums Nr.1/8 "Visprjs ataujas noteikumi
elektronisko sakaru nozar" nosaka visprjs ataujas nosacjumus, kas ir saistoi elektronisko
sakaru komersantam. Visprjs ataujas noteikumos iekaujamie nosacjumi ir noteikti
Elektronisko sakaru likuma 34.panta otraj da un tie nav paplainmi.
Latvijas Administratvo prkpumu kodeks ir paredzta administratv atbildba par
elektronisko sakaru pakalpojumu snieganu un elektronisko sakaru tklu nodroinanu bez
reistrcijas paziojuma nostanas, par visprjs ataujas noteikumu prkpanu, informcijas
nesnieganu vai nepatiesas informcijas snieganu, SPRK likumg lmuma nepildanu un
reguljamo nozaru normatvo aktu nepildanu.
Ja Visprjs ataujas noteikumi tiek prkpti atkrtoti, SPRK ir tiesbas prtraukt
komersanta darbbu elektronisko sakaru nozar uz laiku ldz 5 gadiem saska ar SPRK padomes
2015.gada 12.februra lmumu Nr.1/3 "Visprjs ataujas noteikumu prkpumu novranas
noteikumi elektronisko sakaru nozar".
Atbilstoi Likuma 21.pantam NEPLP ir tiesbas anult elektroniskam plasazias
ldzeklim izsniegto apraides atauju vai retranslcijas atauju, ja elektroniskais plasazias
ldzeklis nav ievrojis tam Likum noteiktos pienkumus.
Secinjumi: emot vr iepriek minto, normatvajos aktos ir noteiktas nepiecieams
tiesbas un pienkumi k SPRK, t NEPLP, lai attiecgais regulators veiktu t kompetenc esoo
uzraudzbu.
4. Latvijas Administratvo prkpumu kodekss
4.1. Atbilstoi kodeksa 147.1pantam un 235.pantam par televzijas vai skaas apraides
signlu izplatanas kabetklu sistmas uzstdanu vai lietoanu bez attiecgas ataujas
VAS Elektroniskie sakari uzliek naudas sodu no septidesmit ldz divsimt desmit
euro.
4.2.Atbilstoi kodeksa 149.1 pantam un 235.pantam par elektronisko sakaru iekrtu, taj
skait galiekrtu, patvagu pieslganu publiskajam elektronisko sakaru tklam VAS
Elektroniskie sakari uzliek naudas sodu fiziskajm personm no 280 ldz 570 euro, bet
juridiskajm personm no 700 ldz 1 400 euro, konfiscjot izmantots iekrtas, galiekrtas un
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

6
citus administratv prkpuma izdaranas rkus un priekmetus vai bez konfiskcijas. Par
patvagu pieslganos televzijas vai skaas apraides signlu izplatanas kabetklu sistmai vai
ts bojanu, uzliek naudas sodu fiziskajm personm no 70 ldz 350 euro, bet juridiskajm
personm no 350 ldz 700 euro, konfiscjot izmantots iekrtas, galiekrtas un citus
administratv prkpuma izdaranas rkus un priekmetus vai bez konfiskcijas. Par panta
pirmaj un otraj da paredztajm darbbm, ja ts izdartas atkrtoti gada laik pc
administratv soda uzlikanas, uzliek naudas sodu fiziskajm personm no 570 ldz 700 euro,
bet juridiskajm personm no 1 400 ldz 2 900 euro, konfiscjot izmantots iekrtas,
galiekrtas un citus administratv prkpuma izdaranas rkus un priekmetus.
4.3. Atbilstoi kodeksa 152., 210. un 231.2 pantam pavaldbu administratvs
komisijas vai pavaldbu bvvaldes par bves (t.sk. elektronisko sakaru tklu) renovciju,
rekonstrukciju vai restaurciju bez akceptta projekta vai bvataujas (izemot gadjumus, kas
noteikti Visprgajos bvnoteikumos) vai vienkrots renovcijas vai vienkrots
rekonstrukcijas noteikumu prkpanu uzliek naudas sodu fiziskajm personm no septidesmit
ldz septisimt euro, bet juridiskajm personm no divsimt astodesmit ldz etrtksto
trssimt euro. Par bves patvagu bvniecbu uzliek naudas sodu fiziskajm personm no simt
etrdesmit ldz tksto etrsimt euro, bet juridiskajm personm no septisimt ldz
septitksto simt euro. Par bves izmantoanu pirms ts nodoanas ekspluatcij uzliek
naudas sodu fiziskajm personm no septidesmit ldz tksto etrsimt euro, bet juridiskajm
personm no septidesmit ldz septitksto simt euro. Par tdu bvniecbu un bves
ekspluatciju reglamentjoo normatvo aktu prkpanu, kuru neievroana var negatvi
ietekmt bves konstrukciju nestspju vai noturbu, ietaiu, iekrtu un inenierkomunikciju
drobu, uzliek naudas sodu fiziskajm personm vai valdes loceklim no septidesmit ldz
tksto etrsimt euro, atemot valdes loceklim tiesbas ieemt noteiktus amatus
komercsabiedrbs vai bez t. Par uzbvto konstrukciju konservcijas vai norobeoanas
neveikanu, ja rezultt tiek samazinta bves konstrukciju droba, nestspja vai noturba,
uzliek naudas sodu fiziskajm personm no septidesmit ldz piecsimt septidesmit euro,
amatpersonm no septidesmit ldz septisimt euro, bet juridiskajm personm no
septidesmit ldz tksto etrsimt euro. Par akt par bves pieemanu ekspluatcij noteikt
atlikto bvdarbu izpildes termia neievroanu uzliek naudas sodu fiziskajm personm no
septidesmit ldz etrsimt trsdesmit euro, bet juridiskajm personm no divsimt astodesmit
ldz tksto etrsimt euro. Par bvdarbu, kuriem nepiecieama bvatauja un civiltiesisks
atbildbas obligt apdroinana, veikanu bez bvuzmja vai bvtja civiltiesisks
atbildbas obligts apdroinanas pret nodarto kaitjumu tres personas dzvbai un veselbai
un zaudjumiem tres personas mantai uzliek naudas sodu fiziskajm personm vai valdes
loceklim no septidesmit ldz septisimt euro, atemot valdes loceklim tiesbas ieemt noteiktus
amatus komercsabiedrbs vai bez t. Par atbilstbas novrtanai pakauto reglamentts sfras
bvizstrdjumu pielietoanu bvniecbas proces bez atbilstbas apliecinjumiem uzliek naudas
sodu fiziskajm personm no septidesmit ldz septisimt euro, bet juridiskajm personm no
simt etrdesmit ldz tksto etrsimt euro.
4.4.Atbilstoi kodeksa 152.4 pantam un 231.2 pantam par elektronisko sakaru tklu
ierkoanu, prkpjot normatvajos aktos noteikto krtbu, Pavaldbu bvvaldes uzliek naudas
sodu fiziskajm personm no 70 ldz 570 euro, bet juridiskajm personm no 700 ldz 3 600
euro. Par tdm pam darbbm, ja ts izdartas atkrtoti gada laik pc administratv soda
uzlikanas, uzliek naudas sodu fiziskajm personm no 140 ldz 700 euro, bet juridiskajm
personm no 1 400 ldz 7 100 euro.
4.5. Valsts policija par autortiesbu vai blakustiesbu prkpanu saska ar kodeksa

247.panta treo dau atbilstoi prkpuma izdaranas vietai sastda administratv

288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

7
prkpuma protokolu un kodeksa 249.panta noteiktaj krtb nosta rajonu (pilstu)
tiesai, kas saska ar kodeksa 213.pantu ir pilnvarota izskatt kodeksa 155.8 pant
paredzto administratv prkpuma lietu un uzlikt naudas sodu fiziskajm personm ldz
septisimt euro, bet juridiskajm personm ldz septitksto simt euro, konfiscjot
autortiesbu un blakustiesbu prkpuma objektus un to nesjus.
4.6.Atbilstoi kodeksa 158.2 pantam un 215.10 pantam par reguljamo sabiedrisko
pakalpojumu snieganu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai reistrcijas vai par
sabiedrisko pakalpojumu licences nosacjumu vai visprjs ataujas noteikumu prkpanu,
Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijai ir tiesbas izteikt brdinjumu vai uzlikt
naudas sodu fiziskajm personm no 70 ldz 700 euro, amatpersonm no 140 ldz 700 euro,
bet juridiskajm personm no 280 ldz 14 000 euro.
4.7.Atbilstoi kodeksa 159.pantam un 215.1 pantam par izvairanos no nodoku vai tiem
pieldzinto maksjumu nomaksas, k ar par ienkumu, peas vai citu ar nodokli apliekamo
objektu slpanu (samazinanu) Valsts iemumu dienests uzliek naudas sodu fiziskajm
personm vai valdes loceklim no 140 ldz 2 100 euro, atemot valdes loceklim tiesbas ieemt
noteiktus amatus komercsabiedrbs vai bez t.
4.8.Atbilstoi kodeksa 166.2 panta pirmajai daai un 215.1 pantam par komercdarbbas
uzskanu bez reistranas vai bez specils ataujas (licences), izzias vai ataujas, ja ts
nepiecieambu nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbbas veikanu,
prkpjot specilaj atauj (licenc), izzi vai atauj mintos nosacjumus, vai par
komercdarbbas turpinanu pc specils ataujas (licences), izzias vai ataujas atemanas,
anulanas vai ts termia izbeigans vai komersanta izslganas no Uzmumu reistra, k ar
par komersanta darbbas turpinanu pc rkojuma par t darbbas apturanu Valsts iemumu
dienestam ir tiesbas uzlikt naudas sodu fiziskajm personm vai valdes loceklim no 280 ldz
700 euro, konfiscjot administratv prkpuma priekmetus un izdaranas rkus vai bez
konfiskcijas un atemot valdes loceklim tiesbas ieemt noteiktus amatus komercsabiedrbs
vai bez t.
4.9.Atbilstoi kodeksa 204.14 pantam (Aizsargtu pakalpojumu sniedzja tiesbu
aizskarana) un 214.pantam par ierobeotas piekuves sistmu nelikumgu raoanu,
importanu, izplatanu, iznomanu, prdoanu vai cita veida atsavinanu komerciliem
mriem, k ar par neleglu ierobeotas piekuves sistmu uzstdanu, ierkoanu, instalciju
vai izmantoanu komerciliem mriem Valsts policija uzliek naudas sodu fiziskajm personm
no 70 ldz 350 euro, bet juridiskajm personm no 350 ldz 700 euro, konfiscjot nelegls
sistmas vai bez konfiskcijas. Par tdm pam darbbm, ja ts izdartas atkrtoti gada laik
pc administratv soda uzlikanas, uzliek naudas sodu fiziskajm personm no 350 ldz 700
euro, bet juridiskajm personm no 700 ldz 1400 euro, konfiscjot nelegls sistmas.
4.10.Atbilstoi kodeksa 201.5 pantam par masu informcijas ldzeku darbbas noteikumu
prkpanu, kas nosaka, ka ir aizliegts sniegt pakalpojumu pc pieprasjuma bez reistrans
Nacionlaj elektronisko plasazias ldzeku padom un aizliegta elektronisk plasazias
ldzeka darbba bez retranslcijas ataujas, un saska ar kodeksa 215. 9 pantu Nacionlajai
elektronisko plasazias ldzeku padomei ir tiesbas uzlikt sodu par darbbu bez retranslcijas
ataujas ldz 14 000 euro.

288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju

uzraudzbas uzlaboanai projekts

8
2. Kriminllikuma 148.pants paredz, ka par autortiesbu vai blakustiesbu prkpanu, ja ar to
radts btisks kaitjums ar likumu aizsargtm personas interesm, soda ar brvbas atemanu
uz laiku ldz diviem gadiem vai ar slaicgu brvbas atemanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar
naudas sodu. Par panta pirmaj da paredzto noziedzgo nodarjumu, ja to izdarjusi
personu grupa pc iepriekjas vienoans, soda ar brvbas atemanu uz laiku ldz etriem
gadiem vai ar slaicgu brvbas atemanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par
autortiesbu vai blakustiesbu prkpanu, ja t izdarta liel apmr vai ja to izdarjusi organizta
grupa, vai par piespieanu ar vardarbbu, draudiem vai antu atteikties no autorbas, vai par
ldzautorbas uzspieanu, ja t izdarta ar vardarbbu, draudiem vai antu, soda ar brvbas
atemanu uz laiku ldz seiem gadiem, atemot tiesbas uz noteiktu nodarboanos uz laiku ldz
pieciem gadiem, un ar probcijas uzraudzbu uz laiku ldz trim gadiem vai bez ts.
3. Kriminllikuma 207.panta otr daa paredz, ka par uzmjdarbbu bez reistranas vai bez
specilas ataujas (licences), ja ts nepiecieambu nosaka likums, vai par uzmuma
(uzmjsabiedrbas) darbbas turpinanu pc rkojuma par t darbbas apturanu, ja ar tdu
uzmjdarbbu vai darbbas turpinanu radts btisks kaitjums valstij vai ar likumu
aizsargtm personas interesm, soda ar brvbas atemanu uz laiku ldz trim gadiem vai ar
slaicgu brvbas atemanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscjot mantu vai
bez mantas konfiskcijas un atemot tiesbas uz noteiktu vai visu veidu komercdarbbu vai uz
noteiktu nodarboanos vai tiesbas ieemt noteiktu amatu uz laiku no diviem ldz pieciem
gadiem.

Secinjumi: Normatvie akti paredz sodus, ja elektronisko sakaru komersants sniedz

pakalpojumus, neievrojot normatvos aktus:
SPRK var atemt pakalpojuma snieganas tiesbas uz laiku ldz 5 gadiem vai sodt ar naudas
sodu, kas juridiskm personm var sasniegt 14 000 euro.
VAS Elektroniskie sakari par elektronisko sakaru iekrtu patvagu pieslganu publiskajam
elektronisko sakaru tklam un patvagu pieslganos televzijas un skaas apraides signlu
izplatanas kabetklu sistmai vai ts bojanu var uzlikt naudas sodu fiziskajm personm ldz
700 euro, bet juridiskajm personm ldz 2 900 euro, konfiscjot izmantots iekrtas,
galiekrtas un citus administratv prkpuma izdaranas rkus un priekmetus. Par televzijas
vai skaas apraides signlu izplatanas kabetklu sistmas uzstdanu vai lietoanu bez
attiecgas ataujas VAS Elektroniskie sakari uzliek naudas sodu no septidesmit ldz divsimt
desmit euro.
NEPLP ir tiesbas anult retranslcijas atauju vai uz uzlikt sodu ldz 14 000 euro, ja darbba
veikta bez retranslcijas ataujas.
Pavaldbu bvvaldm un pavaldbu administratvajm komisijm par elektronisko sakaru
bvniecbas noteikumu prkpumu ir pilnvaras sodt ar naudas sodu ldz 1 400 euro (fiziskm
personm) un ldz 7 000 euro (juridiskm personm).
Pavaldbu administratvajm komisijm ir tiesbas uzlikt sodus par iekrtu patvagu
pieslganu publiskajam elektronisko sakaru tklam un patvagu pieslganos televzijas un
skaas apraides signlu izplatanas kabetklu sistmai vai ts bojanu.
Valsts iemumu dienestam ir tiesbas sodt par nereistrtu uzmjdarbbu un nodoku
nemaksanu.
Valsts policijas kompetenc ir administratvie sodi fiziskm personm ldz 700 euro, bet
juridiskajm personm ldz 1 400 euro, konfiscjot nelegls sistmas. Sodus uzliek par
autortiesbu vai blakustiesbu prkpanu, ierobeotas piekuves sistmu nelikumgu raoanu,
importanu, izplatanu, iznomanu, prdoanu vai cita veida atsavinanu komerciliem
mriem, k ar par neleglu ierobeotas piekuves sistmu uzstdanu, ierkoanu, instalciju
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

9
vai izmantoanu komerciliem mriem un liela apmra nelikumgas komercdarbbas gadjumu
un nodoku nemaksanas (50 minimls mnealgas) izskatana, jo tad iestjas
kriminlatbildba.
Ldz ar to normatvie akti jau paredz pietiekami plau reguljumu, lai kompetents
iestdes, taj skait ar Valsts policija, sptu preventvi uzraudzt un sodt tdus neleglas
uzmjdarbbas veicjus, k pakalpojuma koplietot sateltoperatoru kodu jeb viedkartes (card
sharing) sniedzjus, tdjdi iespjami novrot o uzmju neleglo darbbu. T k
pakalpojums tiek plai reklamts publiski pieejamos medijos, tad informcija ir viegli pieejama
ne tikai potenciliem pakalpojuma izmantotjiem, bet ar uzraudzbas un kontroles iestdm. K
aktuls jautjums, kas, iespjams, jrisina, ir kompetento iestu atbilstoa kapacitte.
Papildus tam minams Aizsargta pakalpojuma likums, kas izstrdts, lai ieviestu Eiropas
Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.novembra direktvu 98/84/EK par tiesisku aizsardzbu
pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobeotu piekuvi vai nodroina to, ir attiecinms uz Eiropas
Savienbas dalbvalst par maksu un pamatojoties uz ierobeotu piekuvi sniegtu aizsargtu
pakalpojumu. Aizsargta pakalpojuma likuma 3.pants paredz, ka, lai nodrointu aizsargta
pakalpojuma sniedzja aizsardzbu, ir aizliegtas das nelikumgas darbbas:
1) nelikumga ierobeotas piekuves sistmu raoana, importana, prdoana vai cita
veida atsavinana komerciliem mriem;
2) neleglu sistmu uzstdana, ierkoana, instalcija un izmantoana komerciliem
mriem;
3) neleglu sistmu reklma.
emot vr, ka Aizsargta pakalpojuma likuma mris ir nodroint aizsargta
pakalpojuma sniedzja aizsardzbu no neatautas aizsargta pakalpojuma izmantoanas
komerciliem mriem, lietojot neleglu sistmu, tad likuma piemroanai nelegla televzijas
satura ierobeoanai ir nepiecieama pakalpojuma sniedzja aktva ldzdalba, piemram,
iesnieguma iesniegana kompetentajm iestdm par aizsargta pakalpojuma nelikumgu
izmantoanu u.c. likuma ievroanu atbilstoi savai kompetencei uzrauga Valsts policija,
Patrtju tiesbu aizsardzbas centrs un NEPLP, k ar citas institcijas, kuru kompetenc ir
nodroint tdu personu aizsardzbu, kas sniedz aizsargtu pakalpojumu.
III. Televzijas programmu (raidjumu) nelikumgas izplatanas veidi

1. Izmantojot bez ataujas izveidotu, loklu kabetelevzijas tklu, televzijas saturu

nodroinot daudzdzvoku mjas vai vairku mju iedzvotjiem.
Vrtjot tiesbprkpuma kvalifikciju, ir svargi noteikt t sabiedrisko bstambu un
nodart kaitjuma apmrus, kas galvenokrt var neprsniegt kriminlatbildbai nepiecieamo
lmeni (t.i. autortiesbu/blakustiesbu prkpuma rezultt tiek nodarts btisks kaitjums), k
rezultt mintie prkpumi tiek izskatti administratv prkpuma lietvedbas ietvaros. Laika
posm no 2008.gada ldz 2014.gadam valsts akciju sabiedrba Elektroniskie sakari izpildja
Elektronisko sakaru likum doto uzdevumu uzraudzt elektronisko sakaru tklu bvniecbas
reguljoo normatvo aktu ievroanu un praks saskrs ar pietiekami daudz gadjumiem, kad
elektroniskie sakaru tkli tika izbvti un ekspluatti bez bvataujm, nodoanas pieemanas
procedras u.c, par ko tika uzskta administratvo prkpumu lietvedba un pieemti lmumi par
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

10
personu saukanu pie administratvs atbildbas. Tdjdi ievrojami mazk o prkpumu skaits
nonca Valsts policijas redzes lok, piemram, 2012.gad gadjums Acon, 2013.gad
Kuldg. Situcij, kur tiek izbvts nelegls elektronisko sakaru tkls, vairum gadjumu
daudzdzvoku mjs, tiek sniegts ar nelegls televzijas pakalpojums, ldz ar to prkpuma
aktualitte un t radt kaitjuma sabiedrisk bstamba btu vrtjama k augsta, jo pirmkrt,
tiek kropots leglais elektronisko sakaru tirgus, otrkrt iedzvotjiem sniegta pieeja televzijas
programmm, kuru atbilstbu Likuma prasbm nav iespjams uzraudzt. Papildus tam NEPLP ir
sniegusi informciju, ka mintie gadjumi par bez ataujas izveidotu, loklu kabetelevzijas tklu,
televzijas saturu nodroinot daudzdzvoku mjas vai vairku mju iedzvotjiem attiecinmi
tikai uz publiskiem elektronisko sakaru tkliem, bet pdjos gados di tkli pards rkrtgi reti.
Izplattka prakse ir privto elektronisko sakaru tklu izveidoana jaunajos daudzdzvoku
apbves projektos, kur tkls ir dzvoku panieku koppaums, to prvalda mjas
apsaimniekotjs, bet pakalpojumu saturu nodroina nezinmas izcelsmes piegdtjs. da
privto elektronisko sakaru tklu darbba obrd netiek regulta.

2. Straumjot (streaming) jeb interneta mjas laps piedvjot iespju piekt televzijas
programmu (raidjumu) saturam rel laik straumanas rem, vai piedvjot galalietotjiem
iegdties ierci, kas ar interneta protokola (IP) starpniecbu auj saemt televzijas programmas,
vienlaikus aujot izmantot televizoru k lietotja saskarni ar internetu (angl. val. set-top box).
Straumana pati par sevi nav prkpums. Pie da veida prkpumiem ir attiecinmi, piemram,
Kartina TV un Ozo TV sniegtie pakalpojumi tiesaist, kas nav saistti ar Latvijas teritorij
esoo infrastruktru un ar Latvij esoiem televzijas satura tiesbu subjektiem msu teritorij
tiek izplattas mint pakalpojuma piekuves kartes, kuras var izmantot atkarb no abonenta
interneta pieslguma atraans vietas.
Straumjam televzijas satura interneta mjas lap skatanai internet nepiecieams: 1)
dators; 2) interneta prlks vai jebkura satura atskaoanas palgprogramma, kas atbalsta satura
straumanas protokolus (piemram, MediaPayer, vai VLC); 3) internets ar vismaz 4Mbit/s lielu
lejupieldes trumu; 4) reistrties mjaslap un saemt straumjamo televzijas saturu bez
maksas vai ar, atkarb no konkrtiem pakalpojuma sniedzja nosacjumiem, makst ikmnea
abonanas maksu par o programmu skatanos. d veid pie viena servera var pieslgties pat
1000 klienti un vairk.
K norda NEPLP, pdj laik aizvien populrka kst straumanas veids, kur
pakalpojuma saemanai tiek izmantota galalietotja galiekrtas MAC (vides piekuves vadbas
adrese) adrese, kas ir unikla katrai konkrtajai iekrtai un nav atkarga no pieslgans vietas un
elektronisko sakaru tkl pieirts IP adreses. Piesldzoties pakalpojuma saemanai,
pakalpojuma samjs automtiski piereistr savu galaiekrtu GOOGLE vietn un tlk jau
pakalpojuma sniedzjs pakalpojumu nosta uz IP adresi, kurai konkrtaj brd pieslgta
galaiekrta. Avotu, no kura pakalpojums tiek nostts, var identifict tikai no konkrts
galaiekrtas, turklt pakalpojuma sniedzja IP adrese ir mainga, tpc pakalpojuma sniedzju ir
gandrz neiespjami atklt. Leglais elektronisko sakaru komersants, caur kura tklu pakalpojums
tiek piegdts galalietotjam, var tikai konstatt, ka notiek informcijas prraide, bet
informcijas saturu konstatt nevar. Pc NEPLP rcb esoajm zim, ds neleglais OTT
(Ower The Top) pakalpojumu veids palaik attsts visstraujk. Tomr obrd nav efektvas
metodes, k ierobeot pakalpojuma pieejambu.
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

11

3. Sateltoperatoru (viedkaru) nelegla koplietoana (card sharing) jeb ar signla uztvrja un

dekodera starpniecbu piedvjot uztvert un dekodt satelttelevzijas aizsargtus kanlus, ar
satelttelevzijas satura neleglas dekodanas serveru, kas izvietoti internet, starpniecbu.
Mintais televzijas satura izplatanas veids tiek stenots, uzstdot serveri, kur ir
iemontts satelta dekoders un vairki karu lasanas sloti. Karu slotos atrodas vairkas
oficils operatoru kartes, kuras tiek atkodtas (atlauztas) un to drobas kodi tiek nostti
klientiem caur internetu. Vairkas kartes ir nepiecieamas td, lai gadjum, kad operators
identific, ka kda no t kartm tiek neoficili izmantota, un to noblo, serveris automtiski sta
klientam kodus no citas nenoblotas kartes.
Savukrt klientam, sateltoperatoru satura izmantoanai nepiecieams: 1) uzstdt satelta
vi, kas ir noregults uz konkrta satelta operatora sateltu; 2) specils dekoders ar kartes
lasanas slotu un specilu programmatru, kas auj saemt kodus no servera, lai sptu atkodt
kanlus; 3) patstvgs interneta pieslgums, lai vartu os kodus saemt; 4) reistrties
"cardsharing" mjaslap un makst ikmnea abonanas maksu par kodu saemanu, ja tda
tiek pieprasta.
Mintais televzijas programmu (raidjumu) saturs prsvar tiek atkodts rvalsts un
izplatts pa visu pasauli. Rezultatvai kriminllietas izmeklanai ir jnosaka iespjam
prkpuma kriminltiesisk jurisdikcija (t.i., atbilstoi prkpuma izdaranas vietai un
dekodanas servera relai atraans vietai), k ar ir svarga tiesbu subjektu (televzijas kanlu,
cita satura raotju pilnvaroto prstvju) ldzdalba.

IV. Konstatts btisks problmas:

1. NEPLP kapacittes stiprinanas nepiecieamba

NEPLP ir nordjusi uz ts kapacittes nepietiekambu veikt Latvijas jurisdikcij esou
komersantu, kuri veic retranslciju, bet nav samui retranslcijas ataujas vai veic retranslciju
neatbilstoi retransljamo programmu sarakstam, kontroli. NEPLP rcb nav darbinieku, kas
strdtu ar diem jautjumiem. Ldz ar to NEPLP norda uz nepiecieambu pc papildu
specilista (specilistiem), kur izbrauktu vai nu uz konkrto vietu, lai konstattu retranslciju
vai uz konkrt kabeoperatora galvas staciju, lai prbaudtu vai tiek retranslta konkrt
programma. Papildus tam NEPLP norda uz nepiecieambu pc jurista amata vietas, kura
kompetenc btu administratv prkpuma process, ja tiktu konstatts prkpums. Turklt
NEPLP neleglas retranslcijas kontroles veikanai ir nepiecieams papildint ar NEPLP
tehnisko aprkojumu. Ministru kabineta 2015.gada 31.marta sd tika izskatts Kultras
ministrijas sagatavotais informatvais ziojums un ar s sdes protokollmuma (prot.Nr.17,
50.) 2.punktu atbalstta finansjuma prdale 53 359 euro apmr, lai stiprintu Monitoringa
centra administratvo kapacitti. Mintais finansjums ir paredzts rpakalpojuma
nodroinanai ldz 2015.gada beigm. Kultras ministrijai pc rpakalpojuma termia beigm
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

12
mnea laik (ldz 2016.gada 31.janvrim) jiesniedz Ministru kabinet informatvais ziojums
par sasniegtajiem rezulttiem NEPLP monitoringa spjas uzlaboan.

2. Normatvo aktu pilnveidoanas nepiecieamba.

Darba grup tika konstatta nepiecieamba precizt Likumu, veicot terminoloijas un
retranslcijas reguljuma precizanu, k ar precizjot prasbas elektronisko sakaru
pakalpojumu sniedzjiem un komersantu, kas izplata televzijas programmas, rcb esoajm
ataujm, k ar nosakot atauju saemanu par visa veida satura izplatanu par maksu, kas
ietvertu ne vien kabetklus, bet ar citas tehnoloijas, vienlaikus nordot, ka nepiecieams
turpint diskusiju par sateltoperatoru (viedkaru) koplietoanu reguljoo normatvo aktu
grozjumiem, lai panktu minto pakalpojumu sniedzju iekauanos Latvijas jurisdikcij.
Saeimas Cilvktiesbu un sabiedrisko lietu komisijas vadb izstrdtaj likumprojekt
Grozjumi Elektronisko plasazias ldzeku likum (likumprojekts Nr.26/Lp12) daa attiecgo
grozjumu ir iekauti un Saeima tos ir piemusi 2.lasjum. obrd Cilvktiesbu un sabiedrisko
lietu komisij norit darbs pie likumprojekta 3.lasjumam iesniegto prieklikumu izskatanas.
Mintais likumprojekts paredz noteikt, ka Latvijas jurisdikcij atrodas ar tie elektroniskie
plasazias ldzeki, kas saska ar panta otro dau veic saimniecisko darbbu Latvij
programmu apraidi vai retranslciju, programmu izplatanas pakalpojumu vai elektronisk
plasazias ldzeka audiovizulu pakalpojumu pc pieprasjuma. Papildus tam 19.pants tiek
papildints ar jaunu dau, nosakot, ja televzijas programmu izplatanas pakalpojumu sniedzja
izplatmaj programm ir ietverti audiovizuli komercili paziojumi valsts valod vai valod,
kas nav Eiropas Savienbas oficil valoda, un ja ie audiovizulie komercilie paziojumi ir
paredzti mrauditorijai Latvij vai reklam patrtjiem Latvij paredztas preces vai
pakalpojumus, das programmas izplatana Latvij ir atauta tikai tad, ja s programmas
panieks (turtjs) NEPLP samis apraides atauju. Papildus tam likumprojekts preciz
retranslcijas definciju un ievie jaunu terminu televzijas programmu izplatanas
pakalpojums, kas ir pakalpojums, kas nodroina iespju uztvert televzijas programmu gala
iekrt. Vienlaikus likumprojekts neparedz jaunu reistrans krtbu, tau retranslcijas
defincijas precizana atbilstoi tehnoloiskajai attstbai vartu bt par pamatu retranslcijas
atauju saemanas prasbas piemrot plak bez papildu juridiskm un tehniskm diskusijm, tai
skait uz televzijas programmu straumanu internet.
Minto grozjumu spk stans nozmtu, ka programmu panieki (turtji), kuri
ievieto savs retransltajs programms tdu reklmas saturu, kas vrsts uz Latvijas auditoriju,
bs Latvijas jurisdikcij, tiem bs jsaem apraides atauja, kas dotu iespju NEPLP uzraudzt
pakalpojuma sniedzja atbilstbu vism Likuma normm. Tomr Latvijas reklmas asocicija
likumprojekta Nr.26/Lp12 treajam lasjumam ir iesniegusi prieklikumus, nordot, ka otraj
lasjum atbalstt redakcija (Ja televzijas programmu izplatanas pakalpojumu sniedzja izplatmaj
programm ir ietverti audiovizuli komercili paziojumi valsts valod vai valod, kas nav Eiropas
Savienbas oficil valoda, un ja ie audiovizulie komercilie paziojumi ir paredzti mrauditorijai
Latvij vai reklam patrtjiem Latvij paredztas preces vai pakalpojumus, das programmas
izplatana Latvij ir atauta tikai tad, ja s programmas panieks (turtjs) Nacionlaj elektronisko
plasazias ldzeku padom samis apraides atauju) vartu bt pretrun Eiropas Parlamenta un

Padomes direktv 2010/13/ES, par to, lai koordintu daus dalbvalstu normatvajos un
administratvajos aktos paredztus noteikumus par audiovizulo mediju pakalpojumu snieganu
(Audiovizulo mediju pakalpojumu direktva) un Eiropas konvencij par prrobeu televziju
nostiprintajam uztveranas un retranslcijas brvbas principam.
Ievrojot, ka prieklikumi, kas iesniegti likumprojekta Nr.26/Lp12 treajam lasjumam,
paredz zinmas korekcijas attiecb uz otraj lasjum pieemtajiem grozjumiem, tad Kultras
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

13
ministrija ar 2015.gada 3.augusta vstuli Nr.3.6-1/2212 ir iesniegusi Cilvktiesbu un sabiedrisko
lietu komisijai prieklikumus, rosinot izskatt jautjumu par diviem atirgiem reguljumiem
jurisdikcijas noteikanai atsevis reguljums tiem elektroniskiem plasazias ldzekiem, kam
ir redakcionla atbildba un atsevis reguljums tiem, kas tikai izplata attiecgs programmas.
K iepriekmintaj vstul ir nordjusi Kultras ministrija, da pieeja nodrointu, ka tiek
sasniegts mris skaidri noteikt, ka Latvijas jurisdikcij atrodas tie plasazias ldzeki, kas
sniedz gan retranslcijas, gan programmu izplatanas pakalpojumus Latvij. Papildus tam
Kultras ministrija ir iesniegusi virkni prieklikumu,, kas, cita starp, ietver ar nosacjumus,
kuriem izpildoties NEPLP vars pieemt lmumu par elektronisk plasazias ldzeka
programmas izplatanas aizliegumu. Ar minto prieklikumu atbalstanu Saeim tiktu radts
NEPLP lmumu pieemanas mehnisma konceptuls risinjums, kuru, nepiecieambas
gadjum attiecgi papildinot, vartu izmantot ar nelegla audiovizul satura aizlieganai
internet.
3. Tiesbu subjektu nepietiekama ldzdalba un iecietba pret satura nelicenctu apriti.
Noziedzgas darbbas pierdanai ir vitli svarga autortiesbu un blakustiesbu subjektu
aktva ldzdalba, pirmkrt, nosakot, vai konkrta televzijas satura izmantoanas gadjum ir
noticis tiesbprkpums, otrkrt, nosakot tiesbu subjektu interesm nodart kaitjuma apmrus
no konkrt ar autortiesbm vai blakustiesbm aizsargt objekta prettiesisks izmantoanas un,
trekrt, iesniedzot pieteikumu atbilstoi Kriminlprocesa likuma 351.pantam, kas nosaka
tiesbas cietuajam iesniegt pieteikumu par radt kaitjuma kompensciju.
Atsevii privto tiesbu subjekti televzijas programmu (raidjumu) nelikumgas
izplatanas situciju uztver prk visprinti, neiedziinoties prkpuma fiksanas un
pierdanas specifik, kur btisku lomu spl tiei tiesbu subjekts vai via pilnvarots prstvis,
nevis jebkds satura izplattjs un pakalpojuma sniedzjs.
Valsts policijas lietvedb atrodas vairkas, gan operatvs lietas, gan kriminllietas
uzsktas par televzijas satura nelicenctu apriti. Apkopojot tajs nodibintos apstkus, pamatoti
secinms, ka no visiem iepriekmintajiem autortiesbu un blakustiesbu jomas prstvjiem,
audiovizul satura, taj skait ar televzijas programmu (raidjumu) veidotji ir visiecietgkie
pret sava radt satura nelicenctu apriti, nespjot noteikt un loiski pamatot tiesbu subjektu
tiesbm nodarto kaitjumu, k ar nespjot uzturt prasbu lietvedbas ietvaros.

4. Tiesbu subjektu neieinterestba un prstvniecbas neesamba Latvij

Izmekljot kriminlprocesu par sateltoperatoru (viedkaru) koplietoanu ieru izplatbu,
tikai 2013.gada nogal tika pankts, ka NTV+ satura izplattjs pilnvaroja tiesbu prstvi
Latvij, kas vartu apliecint prkpuma esambu, nordt kaitjuma apmrus un uzturt s
prasbas kriminlproces. Jatzm, ka pastv situcijas, kad intelektul pauma tiesbu subjekti
(tai skait filmu studijas un mzikas ierakstu kompnijas) neuzskata par rentablu investt
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

14
resursus satura aizsardzbai saldzinoi tdos nelielos tirgos k Latvija, nelicenctu satura apriti
neformli uzskatot par satura reklmu.

5. Sabiedrbas izpratnes par televzijas programmu (raidjumu) nelikumgu izplatanu

uzlaboanas nepiecieamba
Kultras ministrijas ieskat autortiesbu un blakustiesbu subjektu, autortiesbu un
blakustiesbu objektu izmantotju un sabiedrbas kopum informanai par autortiesbu un
blakustiesbu reguljumu, t piemroanu un minto nozaru politikas jautjumiem ir btiska
loma augstk minto tiesbu aizsardzbas lmea nodroinanai. Vienlaikus specilu
informanas paskumu stenoana par specifiskiem autortiesbu jautjumiem ir saistta un ir
vrtjama kopsakar ar nepiecieambu palielint Kultras ministrijas cilvkresursu kapacitti,
lai dus informanas paskumus nodrointu.

6. Pastvgas ekspertu sadarbbas un informcijas apmaias izveides nepiecieamba

Piemram, sateltoperatoru (viedkaru) koplietoanas (cardsharing) izplatbas
apkaroanai ir vitli svarga aktva interneta pakalpojumu sniedzju ldzdalba atbilstoi
normatvo aktu prasbm o pakalpojumu sniedzju rcb ir tehnisk rakstura informcija par
sateltoperatoru (viedkaru) koplietoanas (cardsharing) abonentiem (interneta lietotjiem) un
sateltoperatoru (viedkaru) koplietoanas (cardsharing) dekodanas serveriem, kas autu
mazint pakalpojuma pieprasjumu, pierdt prkpuma kriminltiesisko raksturu un saukt pie
atbildbas iesaisttas puses.

7. Valsts policijas obligta iesaistana civiltiesisku strdu un citu maznozmgu prkpumu

risinan
Praks netiek pietiekami izmantotas iespjas risint problmu bezstrdus krtb, cita
starp, ievrojot Autortiesbu likuma 69.pant noteiktos autortiesbu un blakustiesbu subjektu
tiesbu aizsardzbas visprgos principus, tostarp iespju prast, lai persona, kura prettiesiski
izmantojusi autortiesbu vai blakustiesbu objektu, atzst autortiesbu vai blakustiesbu subjektu
tiesbas un atjauno iepriekjo stvokli, kds bija ldz tiesbu prkpanai, un prtrauc
prettiesisks darbbas vai neapdraud radoo darbbu. Minto principu neievroana liedz ar
saukt pie atbildbas starpniekus, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolk prkpt
autortiesbu vai blakustiesbu subjektu tiesbas vai kuri padara iespjamu du prkpumu ds
apstklis ir btisks tiei autortiesbu vai blakustiesbu prkpumiem tiesaist, kad tiesbu
subjekts vlas pankt starpnieka (t.i., interneta mjas lapas, servera vai citas infrastruktras
panieks vai valdtjs) saukanu pie kriminlatbildbas.
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

15
Papildus mintajam Kultras ministrija ir nordjusi, ka autortiesbu panieku tiesbu
aizsardzba pamat btu stenojama civiltiesisks atbildbas veid un publiski tiesisku
mehnismu izmantoana, tai skait administratvi tiesiskas atbildbas paredzana, nebtu
izmantojama nesamrgi plai.
Vienlaikus darba grupa atbalstja Kultras ministrijas un AKKA/LAA secinjumu par to,
ka nebtu pieaujama vrans pret pakalpojumu gala lietotjiem, jo to darbbs nebs
konstatjami autortiesbu prkpumi. Kultras ministrija nordja, ka Eiropas Savienbas Tiesa
(EST) ir atzinusi, ka reproducanas darbbas, kas veiktas satelta dekodera atmi un televizora
ekrn var tikt stenotas bez autortiesbu panieku ataujas (sk. EST 2011.gada 4.oktobra
spriedumu apvienotajs liets C-403/08 un C-429/08 Football Association Premier League and
Others). Ldz ar to veicot satelta signla uztveranu un attiecg attla projicanu televizora
ekrn gala lietotjs neveic autortiesbu vai blakustiesbu prkpumu un nevar tikt saukts
pie administratvs atbildbas.

8. Nepiecieamba nodroint Kriminllikuma 148.panta atbilstbu Latvijai saistoiem

starptautiskiem lgumiem, kas nosaka kriminlatbildbas minimuma prasbas
das
kriminlatbildbas minimuma prasbas ir noteiktas Pasaules tirdzniecbas organizcijas TRIPS
lguma 61.pant (dalbvalstis nodroina kriminlprocesa un soda naudu piemroanu vismaz
apzintos preu zmju viltoanas vai autortiesbu pirtisma gadjumos komercil mrog),
Konvencijas par kibernoziegumiem 10.pant (katra Puse pieem tdus normatvos aktus un veic
citus nepiecieamos paskumus, lai savos nacionlajos normatvajos aktos noteiktu ar
autortiesbu prkpanu saisttos noziedzgos nodarjumus, ja das darbbas izdartas apzinti,
komercilos apjomos un ar datorsistmas paldzbu) un Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktvas 2009/24/EK 7.pant apzints autortiesbu prkpums tiek izdarts komercilos
apjomos vai komercil mrog. ds kvalificjoais apstklis netiek pilnvrtgi iekauts
Kriminllikuma 148.pant, kas k galveno kritriju kriminlatbildbas nodalanai no
administratvs atbildbas paredz btisko kaitjumu. Rezultt, neatkargi no t, vai autortiesbu
prkpums tiek izdarts komercil mrog (t.i. ja das darbbas izdartas peas ganas
(mantkrg) nolk), kriminlatbildbas konstatcijai ir nepiecieams noteikt prkpuma
rezultt radtu btisku kaitjumu (t.i. materilais zaudjums vismaz 1 800 euro apmr) k ar ir
jkonstat vl cits ar likumu aizsargtu intereu apdraudjums, kas nelegla televzijas
pakalpojuma snieganas gadjum var prast nesamrgu laika patriu.
Ievrojot minto tika sagatavots likumprojekts ,,Grozjumi likum Par Kriminllikuma
spk stans un piemroanas krtbu (Nr.150/Lp12), kas Saeimas 2015.gada 23.apra sd
atbalstts 2.lasjum un likumprojekts ,,Grozjumi Kriminllikum (Nr.151/Lp12), kas Saeimas
2015.gada 12.februra sd atbalstts 1.lasjum. Mintie likumprojekti paredz novrst esos
barjeras kriminlatbildbas kvalificanai.
Likumprojekta ,,Grozjumi likum Par Kriminllikuma spk stans un piemroanas
krtbu (VSS-241) anotcij ir nordts, ka ievrojot to, ka 2013.gada 1.aprl spk stjs ar
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

16
Kriminlsodu politikas koncepciju saisttie grozjumi KL, kas paredz vairkos noziedzgo
nodarjumu sastvos administratvo atkrtotbu aizstt ar kvalificjoo pazmi btisks
kaitjums, ir nepiecieams nodroint neprprotamu izpratni par btiska kaitjuma saturu, saucot
personas pie kriminlatbildbas. Pareizj norma satur divus kumulatvos kritrijus, kas
savienoti ar saikiem ne vien un bet ar, kas nav biei sastopams mehnisms normatv akta
loiskaj konstrukcij, kas rada problmas s normas praktisk iztulkoan. obrd to saprot,
gan k pienkumu pierdt materilu apdraudjumu - ievrojams mantiskais zaudjums, gan ar
nemantisku apdraudjumu - apdraudtas ar citas ar likumu aizsargtas intereses. Tas nozm, ja
netiek konstatti abi kumulatvie kritriji, nav nozieguma sastva, lai gan ievrojams mantiskais
zaudjums btu jvrt k patstvgs btiska kaitjuma konstatanas kritrijs.
Ar likumprojekta grozjumiem likum Par Kriminllikuma spk stans un
piemroanas krtbu 23.panta pirmaj da tiek noteikts, ka mantisks zaudjums, kas
nodarjuma izdaranas brd nav bijis mazks par desmit tai laik Latvijas Republik noteikto
minimlo mnealgu kopsummas, ks par pastvgu kritriju bez kumulatva papildus kritrija,
kuru iepriek bija nepiecieams konstatt saistb ar vl citu intereu apdraudjumu. Savukrt,
otrs kritrijs ievrojams apdraudjums citm ar likumu aizsargtajm interesm ar ks par
atseviu pastvgu kritriju btiska kaitjuma konstatanai. is kritrijs tiek konstatts atkarb
no aizskartajm interesm, kuras aizsarg konstitcija, cilvktiesbas, socils tiesbas, un kas ne
vienmr ir novrtjamas materil izteiksm.
Tieslietu ministrijas izveidot pastvg Kriminllikuma darba grupa ir secinjusi, ka
visos tajos Kriminllikuma Sevis daas pantos, kad atbildba iestjas, sasniedzot noteiktu
mantiska kaitjuma apjomu, ne vienmr ir nepiecieams atsaukties uz btisku kaitjumu, bet
nepiecieams k kvalificjoo pazmi noteikt ievrojamu apmru.
Savukrt likumprojekta ,,Grozjumi Kriminllikum (VSS-240) anotcij tiek nordts,
ka saistb ar KL 148.pant paredzto autortiesbu prkpumu, kad nav nelikumgi izgatavoti
autortiesbu objekti, bet netiek saemta licence autora darbu atskaoanai, tad nebs
konstatjams ievrojams apmrs, bet bs konstatjami zaudjumi, kas tiek definti ar btisku
kaitjumu. Ievrojot to, ka ievrojams apmrs tiks defints patstvgi no btiska kaitjuma, tad
dos KL Sevis daas pantos k noziedzga nodarjuma kvalificjo pazme tiek paredzta
gan ievrojams apmrs, gan btisks kaitjums (KL 148.panta pirm daa, 166.panta pirm daa,
206.panta pirm daa, 207.panta otr daa). Likumprojekts ,,Grozjumi Kriminllikum (VSS240) paredz precizt KL 148.panta pirmo dau, izsakot to jaun redakcij: Par autortiesbu vai
blakustiesbu prkpanu, ja t izdarta ievrojam apmr vai, ja ar to radts btisks kaitjums ar
likumu aizsargtm personas interesm.
Tdjdi stjoties spk abiem mintajiem likumprojektiem, obrd konstatt problma
tiks novrsta.
9. Pavaldbu bvvalu un Valsts policijas kapacitte
Ievrojot, ka prkpumu, kas veikti elektronisko sakaru tklu bvniecb, izskatana
noteikta Latvijas Administratvo prkpumu kodeksa 152.panta (Bvniecbas noteikumu
prkpana) ietvaros, iespjams, jvrt vai pavaldbu bvvalu kapacitte ir pietiekama, lai
efektvi veiktu tai uzliktos pienkumus elektronisko sakaru jom. Attiecb uz pavaldbu
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

17
bvvaldm jem vr, ka laika period no 2009.gada 17.jnija ldz 2014.gada 8.aprlim
elektronisko sakaru tklu bvniecbas un ierkoanas procesa prkpumus konstatja un izskatja,
piemrojot ar attiecgos sodus, valsts akciju sabiedrba Elektroniskie sakari, kas ir kompetent
iestde elektronisko sakaru nozar. emot vr, ka obrd uzraudzbas funkcija ir atkal
atgriezusies pavaldbu bvvalu kompetenc, iespjams, jvrt pavaldbu bvvalu
kapacittes atbilstba mints uzraudzbas nodroinan.
Savukrt attiecb uz Valsts policijas kapacittes stiprinanu, jnorda, ka mris
stiprint Valsts policijas kapacitti augsto tehnoloiju noziedzgu nodarjumu apkaroan jau ir
noteikts vairkos attstbas plnoanas dokumentos:

Ministru kabineta 2014.gada 21.janvra rkojums Nr.40 Latvijas kiberdrobas stratija 2014.
2018.gadam;

Valsts policijas attstbas koncepcijas projekts (izskatts Ministru kabineta komitejas 2014.gada
25.augusta sd (prot.Nr.28, 1.);

Ministru kabineta 2014.gada 5.jnija rkojums Nr.276 Organizts noziedzbas novranas un

apkaroanas plns 2014. 2016.gadam;

Ministru kabineta 2015.gada 1.apra rkojums Nr.169 Par intelektul pauma aizsardzbas un
nodroinanas pamatnostdnm 2015. 2020.gadam.
2009. gad Valsts policij tika veikta vrienga tatu un struktras reorganizcija. Ts
rezultt Valsts policijas tata vietu skaits kopum tika samazints par 1 252 tata vietm vai
13.5% (no 8 038 uz 6 786 Valsts policijas tata vietm), tai skait Valsts policijas
kriminlpolicij tika samazintas 158 tata vietas vai 8,2 % (no 1 936 uz 1 778 tata vietm).
tata vietu skaits Valsts policij tika noteikts, pamatojoties uz taj laik Valsts policijai
uzdotajm funkcijm un uzdevumiem sabiedrisks drobas nodroinanas un noziedzbas
apkaroanas jom. Valsts policijas reionu prvaldes un to struktrvienbas tika veidotas no
jauna. Jpiebilst, ka laika period no 2009. gada ldz im brdim Valsts policijas kriminlpolicijas
struktr un tatos ir veiktas nenozmgas izmaias (uz 2015. gada 1. pusgada beigm Valsts
policijas kriminlpolicij kopum bija 1 779 tata vietas), lai gan Valsts policijai kopum un
kriminlpolicijai papildus ir noteiktas jaunas funkcijas un uzdevumi.
obrd Valsts policijas Galvens Kriminlpolicijas prvaldes Ekonomisko noziegumu
apkaroanas prvaldes (turpmk VP GKrPP ENAP) 4.nodaa atbilstoi reglamentam organiz,
koordin un veic paskumus noziedzgu nodarjumu, kas saistti ar autortiesbu un blakustiesbu
aizsardzbu un ir izdarti ar automtisks datu apstrdes sistmas (ADAS) paldzbu vai
tiesaist, novranai un atklanai, k ar koordin un sniedz metodisku un praktisku atbalstu
Valsts policijas teritorilajm struktrvienbm aj jom.
Pieaugot intelektul pauma tiesbu prkpumiem, btiski ir pieaugusi ar kopj
slodze. d situcij VP GKrPP ENAP un Valsts policijas reionu prvalu kapacitte
intelektul pauma tiesbu aizsardzbas jom nav pietiekama, turklt Valsts policijas reionu
prvalds nav kapacittes specializt katr Valsts policijas reiona prvald amatpersonu, kuras
galvenais uzdevums btu ca pret autortiesbu un blakustiesbu prkpumiem, tai skait
neleglo televzijas pakalpojumu izplatbu.
Lai nodrointu uzdoto uzdevumu izpildi intelektul pauma tiesbu prkpumu
apkaroanas jom, Valsts policijai nepiecieams finansjums 7 (septim) tata vietm, kas tiks
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

18
izmantots, prdalot vakants tata vietas un ievieot ts kriminlpolicij (2 tata vietas VP
GKrPP un pa vienai tata vietai katr no Valsts policijas reionu prvalds), kuru galvenais
uzdevums btu ca pret autortiesbu un blakustiesbu prkpumiem, tai skait neleglo
televzijas pakalpojumu izplatbas ierobeoana pierobeas reionos un Latvij kopum.
Minto paskumu nodroinanai nepiecieams pieirt papildu finansjumu 175 242,00
euro apmr pirmaj gad un turpmk, ik gadu 158 278,00 euro apmr.
Jnorda, ka papildus tata vietas ir nepiecieamas sakar ar slodzes palielinanos tajs
Valsts policijas struktrvienbs, kuru kompetenc ir ca ar noziedzgiem nodarjumiem
intelektul pauma jom, k ar VP reionu prvalu struktrvienbs.

V. Prieklikumi turpmkai rcbai:

Nelegl televzijas pakalpojumu snieganas ierobeoanai veicamie paskumi btu

stenojami pakpeniski, pirmkrt veicot vairku normatvo aktu grozjumus, lai nodrointu
televzijas programmu (raidjumu) straumanas tiesaist pakalpojuma un televzijas
programmu (raidjumu) pakalpojuma pc pieprasjuma uzraudzbu.
Vienlaikus primrais paskums ir uzraudzbas iestdes nodroint ar pietiekamu
kapacitti, ieskaitot kompetentus ekspertus, papildu amata vietas, iekrtas u.c., lai ts sptu
izpildt normatvajos aktos noteiktos pienkumus.

1.
Attiecb uz interneta mjas laps eso televzijas satura straumanas (streaming) rel
laik vai televzijas programmu (raidjumu) pakalpojuma pc pieprasjuma ierobeoanu,
prieklikums izmantot pieredzi, ko steno Izlou un azartspu uzraudzbas inspekcija
pamatojoties uz Azartspu un izlou likuma normm, paredz Izlou un azartspu inspekcijai
kompetenci kontrolt un uzraudzt k azartspu un izlou organiztji ievro noteiktos
pienkumus, k ar pieemt lmumus ierobeot (blot) piekuvi Latvijas Republik
nelicenctajm interaktvo azartspu organiztju interneta mjaslapm. Savukrt Elektronisko
sakaru likum ir noteikts pienkums elektronisko sakaru komersantiem un augstk lmea
domna .lv reistra turtjam, pamatojoties uz Izlou un azartspu uzraudzbas inspekcijas
lmumu, Ministru kabineta noteiktaj krtb Latvij ierobeot (blot) piekuvi Latvij
nelicencta interaktvo azartspu organiztja interneta mjaslapai. Praks tas izpaus t, ka
lietotjam, ievadot interneta prlk blots azartspu vietnes adresi, pieprasjums tiek
pradrests uz Inspekcijas mjaslapu.
Satiksmes ministrija ir apzinjusi ar Izlou un azartspu uzraudzbas inspekcijas
(turpmk - Inspekcija) viedokli par nelicenctu interaktvo azartspu mjaslapu aizlieganas
efektivitti. Atbilstoi grozjumiem Elektronisko sakaru likum, Kredtiestu likum un
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

19
Maksjumu pakalpojumu un elektronisks naudas likum, skot ar 2014.gada 1.augustu
Inspekcija piemusi lmumus par Latvij nelicenctu interaktvo azartspu vietu bloanu
un norinu nepieauanu un, pamatojoties uz lmumiem, izstjusi pieprasjumus elektronisko
sakaru komersantiem, kredtiestdm un maksjumu iestdm. Inspekcijas ieskat mintie
paskumi bijui efektvi, jo tie radjui pieejas ierobeojumus Latvij nelicenctu azartspu
organiztju piedvtajm azartsplm. pai nozmgi tas ietekm pirmreizjo vai nejauo
spltju turpmko interesi par nelicenctajm azartspu vietnm. Papildus rcba nepiecieama
ar neleglo azartspu organiztjam, piemram, pastvgi mainot IP adresi vai domna vrdu.
Vienlaikus Inspekcija atzst, ka tehniski izgltots cilvks spj atrast iespju, k apiet bloto
vietni, bet valsts mris bija skaidri noteikt, ka azartsples ir licencts uzmjdarbbas veids un
to organizt un taj piedalties atauts tikai saska ar likuma prasbm. Btiskus ierobeojumus
neizjuta ar tie pastvgie spltji, kuriem dator, telefon u.c. ierc iepriek bija lejupldtas
aplikcijas. Vienlaikus, analizjot pradresto Inspekcijas mjaslapas apmekljumu skaitu, tika
secints, ka interneta azartsples piesaista lielu dau Latvijas iedzvotju. T, piemram,
bloanas procesa skum Inspekcijas mjaslapas apmekljumu skaits pieauga ldz 130 000, pat
163 000 apmekljumiem mnes, kas radja nepiecieambu pilnveidot Inspekcijas serveru
apjomu. Palaik vidji mnes apmekljumu skaits svrsts 40 000 50 000 gadjumu. Kop
kop 2014.gada 1.augusta Inspekcijas mjaslapas apmekljumu skaits sasniedz 1 240 013
gadjumu, no tiem, uniklie apmram 40%.
Inspekcijas ieskat veiktie ierobeojoie paskumi veicinjui interneta azartspu
organizanas licenu skaita pieaugumu. Palaik Latvij savus pakalpojumus piedv 6 licencti
interaktvo azartspu organiztji, vl 2 iesniegumi ir izskatanas stadij. Piedvjuma izmaias
veicinjuas ar interaktvo azartspu iemumu pieaugumu un nodoku maksjumus valsts
budet.
Tabula 1. Iemumi no interaktvajm azartsplm

Gads

Azartspu
(milj.euro)

iemumi Aprintais
azartspu
nodoklis
budet
(10%)
(milj.euro)

2013

1,609

0,160

2014

5,777

0,577

2015 (prognoze)

10,00

1,000

Saska ar Inspekcijas sniegto informciju kop 2014.gada 1.augusta ldz im pieemti

623 lmumi, kas attiecas uz 202 azartspu organiztjiem, bloti 803 domna vrdi un 1454 IP
adreses (taj skait, unikls 924).

288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju

uzraudzbas uzlaboanai projekts

20
2013.gad azartsples internet organizja viena kapitlsabiedrba, 2014.gada beigs
licences sama vl 3 kapitlsabiedrbas, bet palaik licences izsniegtas 6 kapitlsabiedrbm,
kas piedv dadus azartspu veidus interaktvaj vid.
Lai aizlieganas mehnismu piemrotu nelegla televzijas satura ierobeoanai internet,
Kultras ministrijai izvrtt un nepiecieambas gadjum sagatavot attiecgus grozjumus
Likum:
- likumprojekta Nr.26/Lp12 3.lasjumam iesniegto prieklikumu pietiekambu, lai
nodrointu, ka NEPLP var izdot administratvo aktu attiecb uz interneta mjas laps eso
televzijas satura straumanas rel laik vai televzijas programmu pakalpojuma pc
pieprasjuma ierobeoanu;
- esos retranslcijas ataujas saemanas krtbas attiecinanu uz televzijas
programmu straumanas internet pakalpojumu snieganu un nepiecieambu ieviest jaunu
reistrans (pazioanas) krtbu;
- par iespju vienkro pienkumu televzijas satura nodrointjam, izpildoties
zinmiem kritrijiem, kuri definjami Likum, vienkrot krtb, lai neradtu pakalpojuma
sniedzjiem papildu administratvo slogu, paziot NEPLP par nodomu sniegt televzijas
programmu (raidjumu) straumanas pakalpojumu rel laik;
- par nosacjumiem reistrtajiem televzijas programmu piekuves pakalpojuma
sniedzjiem saemt NEPLP retranslcijas atauju televzijas programmu izplatanai tieraid;
- par nosacjumiem, kas jpilda reistrtajiem televzijas programmu piekuves
pakalpojuma sniedzjiem, piemram, nosakot obligti transljams televzijas programmas,
ievrot lietotju datu, taj skait, personas datu aizsardzbu, nelikumga satura informcijas
ierobeoanu u.c.;
- papildinot Likumu ar pienkumu NEPLP veikt televzijas satura straumanas rel
laik pakalpojuma vai televzijas programmu (raidjumu) pakalpojuma pc pieprasjuma
monitoringu;
- papildinot Likumu ar tiesbm NEPLP pieemt lmumus par piekuves ierobeoanu
neleglai (nereistrtai) pakalpojuma sniedzja interneta mjaslapai u.c.
Likum nepiecieamo grozjumu sagatavoanas proces iesaistmi nozares eksperti,
tdjdi nodroinot vispusgu un sabalanstu tiesbu normu izstrdi.

2.

288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju

uzraudzbas uzlaboanai projekts

21
Vienlaikus jveic ar grozjumi Elektronisko sakaru likum, paredzot delejumu
Ministru kabinetam noteikt NEPLP lmuma par piekuves ierobeoanu interneta mjas lapai
izpildes krtbu, nordot taj lmum ietveramo pieprasjuma formu, lmuma nostanas un
izpildes veidu, darbbas termius, atbloanas nosacjumus u.c., k ar paredzot pienkumu
elektronisko sakaru komersantiem un augstk lmea domna ".lv" reistra turtjam izpildt
NEPLP lmumu par piekuves ierobeoanu nereistrtas televzijas programmas piekuves
pakalpojumu sniedzja interneta mjaslapai Ministru kabineta noteiktaj krtb.

3.

K papildu paskumi, kas btu vrtjami nelegl televzijas satura izplatanas

ierobeoanas kontekst, minami:
1) Kultras ministrijai jizvrt un nepiecieambas gadjum sagatavo prieklikumus
grozjumiem Autortiesbu likum, lai nodrointu iespju vrsties pret neleglo autortiesbu un
blakustiesbu objektu raidanas vai retranslanas pakalpojumu sniedzjiem.
2) Valsts policijai, pc finansjuma pieiranas 7 (septim) tata vietm, Valsts policijas
Galvenaj kriminlpolicijas prvald un katr no Valsts policijas reionu prvaldm pilnvarot
kompetentus darbiniekus, kuru galvenais uzdevums ir ca pret autortiesbu un blakustiesbu
prkpumiem, tai skait neleglo televzijas pakalpojumu izplatbas ierobeoana pierobeas
reionos un Latvij kopum;
3) Valsts policijai jpilnveido darbinieku zinanas intelektul pauma tiesbu aizsardzbas jom,
rkojot reionu prvalu darbinieku kvalifikcijas celanas kursus.

Valsts policija ir sniegusi informciju, ka sekmgai neleglo televzijas pakalpojumu

izplatbas pierobeas reionos un Latvij kopum ierobeoanai, kas kopum sastda aptuveni
15-20% no visa tirgus apjoma, ir jvrt eso policijas kapacittes pietiekamba,
nepiecieambas gadjum to stiprinot. Pc Ieklietu ministrijas aplsm, nepiecieams papildu
finansjums 175 242,00 euro apmr pirmaj gad un turpmk, ik gadu 158 278,00 euro apmr,
kas nodrointu Valsts policijai iespju vispusgi vrsties pret mintajiem prkpumiem,
nodroinot racionlu tehnisku ldzeku un personlsastva sadali. Paskumu stenoana ir
iespjama tikai pc papildu tata vietu izveides Valsts policijas kriminlpolicij (2 tata vietas
Valsts policijas Galvenaj kriminlpolicijas prvald, pa vienai tata vietai katr no Valsts
policijas reionu prvaldm). K norda Ieklietu ministrija, tad tdu paskumu, k smagu un
komplictu noziedzgu nodarjumu vienota apkaroana valst, vienota juridisk un tehnisk
prakse, augsto tehnoloiju noziedzgs vides kontrole, dalba starpvalstu izmeklanas
288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju
uzraudzbas uzlaboanai projekts

22
paskumos, iespjama tikai pc papildu atbilstoas kvalifikcijas amata vietu izveides Valsts
policijas Galvenaj kriminlpolicijas prvald un Valsts policijas reionu prvalds.
Lai NEPLP administratv un monitoringa kapacitte sptu nodroint savlaicgu
nelegl televzijas satura izplattju darbbas novranu, vajadzbas gadjum pieemot
administratvo lmumu par piekuves ierobeoanu interneta mjaslapai ierobeoanu
(bloanu) vai piemrojot attiecgos administratvos sodus, tad, k ir nordjusi NEPLP,
kapacittes stiprinanai nepiecieamie papildu finanu ldzeki tiks precizti. Vienlaikus NEPLP
ir sniegusi informciju, ka jaunas funkcijas t var uzemties tikai kopjs NEPLP kapacittes
celanas ietvaros, jo jauno uzdevumu izpilde ir saistta gan ar tehniskajiem, gan cilvkresursiem,
par ko tiek gatavots atsevis informatvais ziojums.

Satiksmes ministrs

A.Matss

29.09.2015. 17:03
8060
Bankovia 67028111
Dace.Bankovica@sam.gov.lv
Valdmanis 67028105
Dains.Valdmanis@sam.gov.lv

288350343; Informatv ziojuma Par prieklikumiem televzijas pakalpojumu internet sniedzju

uzraudzbas uzlaboanai projekts