Investīciju politika 2009.

gadam

1. Makroekonomiskās situācijas raksturojums

Pasaules ekonomikā novērojams straujš aktivitātes kritums. Agrīnie indikatori li
ecina par rūpnieciskās ražošanas apjomu samazināšanos pat par 10% pasaules mērog
ā, un Ĝoti iespējams, ka pasaule ir ieslīgusi smagākajā recesijā kopš Lielās Dep
resijas laikiem pagājuša gadsimta 30-tajo gados. ASV analītiėi un ieguldījumu pr
ofesionāĜi sāk apsvērt 10+% bezdarba iespējas. Ekonomikā šobrīd ir depresīvas de
flācijas situācija, t.i., cenas visur samazinās, kas rada negatīvu spiedienu uz
kredītu apkalpošanu.
Latvijā sekas būs smagākas ekstrēmās makroekonomiskās nelīdzsvarotības ietekmē.
Mēs domājam, ka bezdarbs būs robežās no 10-20%, IKP kritums varētu sasniegt pat
10% pret iepriekšējo gadu, turpināsies mazumtirdzniecības apgrozījuma samazināju
ms par 10-15% pret iepriekšējo gadu, arī eksporta apjomi sāks samazināties. Piea
ugs noziedzība, bet, visticamāk, izvairīsimies no finanšu sistēmas paralīzes.
Krīzes „maksimumu” sagaidāms pavasarī/vasarā.
Lielas cerības tiek liktas uz ASV un citu attīstīto valstu fiskālo stimulu paket
ēm, kas varētu sāk nest pirmos redzamos labumus 2009.gada 3.ceturksnī.
2010.gada 1./2.ceturkšĦos tiktu sasniegts atveseĜošanās maksimums, tālākā attīst
ība šobrīd nav prognozējama.
Krīzes iemesls ir pārlieku lielā kredītsaistību nasta (kredītu burbulis), kuras
apkalpošanas lielākās problēmas radās 2008.gada pirmajā pusē, kad pārtikas un en
erăijas cenas sasniedza sen neredzētus līmeĦus vai jaunus rekordus. Kredītu burb
ulis (lēti un viegli pieejama nauda uz ilgiem termiĦiem) bija radījis praktiski
visu aktīvu pārvērtēšanu (pārāk augstas cenas). Patērētāji aizĦemoties uz 20-30
gadiem būtiski palielināja reālās ekonomikas izaugsmi pēdējos 5 gados, kādi 10%
no pasaules ekonomikas tagad var izrādīties „lieki”. Tagad tiks „maksāts” par pē
dējo 20 gadu pārlieku lielo aizĦemšanos. Fundamentāli nākamie 3-7 gadi pasaules
ekonomikai izskatās bez reāla dzinējspēka.

2. Finanšu tirgi un monetārā politika

ASV centrālā banka sāk pielietot agresīvu un bezprecedenta „Nulles procentu likm
ju” un „Kvantitatīvo” monetāro politiku. Lielbritānija un Japāna seko ASV pēdās,
bet Eiropa varētu nonākt līdz līdzīgai situācijai nākošā gada pirmajā pusē. Agr
esīvās monetārās politikas mērėis ir ar nulles ienesīgumu „izspiest” investorus
no maza riska ieguldījumiem un veicināt tos uzĦemties riskus. Monetārā politika
arī nosacīti „atvieglo” patērētāju procentu maksājumus par lielajiem aizĦēmumiem
, bet ne vienmēr. Banku sistēmas problēmas liedz bankām pārnest zemās monetārās
politikas procentu likmes uz patērētājiem, jo pašām maksimāli ātri jāatjauno ar
zaudējumiem iedragātā kapitāla bāze.
Agresīvā monetārā politika un valdību garantijas pamazām atjauno uzticību starpb
anku naudas tirgos, bet mēs esam vēl tālu no „normālas” situācijas, neskatoties
uz milzīgajiem ieguldījumiem. (Ne-banku) kredītu tirgos neuzticība turpina vairo
ties un kredītu likmes pieaug sasniedzot jaunus rekordus. Šobrīd „augsta riska”
kredītu tirgi sāk iecenot „drūmāku scenāriju” par Lielās Depresijas laikā piedzī
voto. Akciju tirgus ir nedaudz stabilizējies ar fiskālo stimulu un jaunās ASV va
ldības optimisma atbalstu. Izejvielu tirgos cenas ir nokritušas neticamā ātrumā
(6 mēnešu laikā ir pazaudēts pēdējo 5 gadu pieaugums). Valdību parāda vērtspapīr
u ienesīgums ir sasniedzis pat gadsimtiem neredzēti zemus līmeĦus (piemēram, Vāc
ijas valdības 10 gadu aizĦēmuma procentu likme ir zemākā kopš 1870.-tajiem gadie
m).
Latvijas centrālā banka cenšas nosargāt lata stabilitāti, tādējādi recesijas aps
tākĜos naudas tirgus likmes latiem turas virs 10% gadā. Novērojams, ka valdība u
n centrālā banka cenšas sasniegt atšėirīgu mērėus, tādējādi viens otram traucējo
t tos sasniegt. Izskatās, ka vienošanās ar SVF konsorciju balstās uz pieĦēmumu p
ar Latvijas iestāšanos eirozonā 2012.gadā.
Pēc mūsu scenārija, ja globālā ekonomika tikai stabilizējas un stagnē nākamos pi
ecus gadus bez noturīgas attīstības, tad Latvijai SVF konsorcija naudas pietiks
nākamos 1-2 gadus, bet līdz 2012.gadam pietrūks, ja valdība strauji nesamazinās
izdevumus. Turklāt, nauda ir pieejama pa posmiem, kad jāizpilda konkrēti uzdevum
i, kuru mūsu valdība var arī neizpildīt. IzĦemot „brīnumu”, kad Latvijai rodas s
avs „Nokia” vai „Google”, tad VĒLĀKAIS 2010.gada beigās atkal var būt Ĝoti nopie
tnas likviditātes problēmas. Mēs ar bažām gaidām 2009.gada 3.ceturksni, kad būs
skaidrāks priekšstats, vai Latvijas un arī pasaules ekonomika sāk stabilizēties.
Pievienošanās eirozonai neatrisinās Latvijas makroekonomisko nesbalansētību, at
risinās tikai valūtas devalvācijas draudus. Mēs arī neizslēdzam pašas eirozonas
iziršanu nākamo 5 gadu laikā, kas var būt sekas iekšējām pretrunām un iespējamam
protekcionisma uzplaukumam krīzes apstākĜos... Līdz ar ko pievienošanās eirozon
ai var būt Latvijai tikai sapnis.
3. BTA ieguldījumu politika 2009.gadam
1. Pirmajā pusgadā par galveno mērėim paliek ieguldījumu „saglabāšana”;
2. Turpināt samazināt, iespēju robežās (mēs sagaidām apmēram 20% kritumu pa
rakstīto prēmiju apjomā, kas samazinās arī mūsu ieguldījumus un tāpēc jāuztur pa
augstināta likviditāte, kas nozīmē mazāku ienesīgumu), jebkādu latu ieguldījumu
īpatsvaru;
3. Samazināt riska ekspozīciju pret banku sistēmu (it īpaši Latvijas) neska
toties uz valdību garantijām, tas ir, būtiski samazināt (it īpaši latu) depozītu
s bankās;
4. Brīvos līdzekĜus ieguldīt eirozonas augstākās kvalitātes valdību vērtspa
pīros ar dzēšanas termiĦu līdz 3 gadiem, vai ar lielāku termiĦu - tikai ar piesa
isti inflācijas indeksa kompensācijai (inflation linked bonds);
5. Agresīva un bezprecedenta monetārā politika riskē ar stagflācijas situāc
iju, bet, kamēr pieaug bezdarbs – tam nevajadzētu būt satraukuma iemeslam;
6. 2009.gada martā un 2.ceturkšĦa sākumā, atkarībā no situācijas, sākt veid
ot industriālo uzĦēmumu kredītu portfeli 2-5 miljonu EUR apmērā;
7. Akciju tirgū iespējams vēl viens iespaidīgs (pat līdz mīnus 30-40% no es
ošajiem līmeĦiem) pārdošanas vilnis līdz pavasara beigām, kam par iemeslu varētu
būt reālās ekonomikas straujāks un dziĜāks kritums, kā arī apziĦa, ka par valdī
bu fiskālajiem stimuliem nāksies samaksāt, un problēmas nevarēs tik ātri atrisin
āt. Akciju tirgū nevajadzētu būt būtiskam kāpumam līdz brīdim, kad agrīnie reālā
s ekonomikas rādītāji sāks uzrādīt atveseĜošanos. Bet tas ir nosacīts jēdziens u
n grūti identificējams reāla laika apstākĜos, jo lielais tirgus svārstīgums rada
maldinošu priekšstatu par tirgus tendencēm.
8. Apkopojot augstāk minēto, reālistisks ieguldījumu ienesīgums varētu būt
robežās no -2% līdz +4%.

Sagatavoja:
U.Zelmenis